Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.77 6.13 usd
Cena: 3.44 3.17 usd
Cena: 4.09 3.71 usd
Cena: 6.67 6.13 usd
Cena: 3.76 3.44 usd
Cena: 2.15 1.94 usd
Cena: 1.40 1.24 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 9.25 8.33 usd
Cena: 5.32 4.78 usd
Cena: 5.38 4.52 usd
Cena: 4.30 3.87 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 4.19 3.76 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 6.08 5.48 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Vienots Dieva nams/H.Šafraneks

Vairāk kā 1900 gadus Dieva ļaudis melo starp mums. Svētie visā pasaulē ir sadalījušies apmēram 20 000 dažādās denominācijās (attiec. uz Vinsonu Sinanu). Katra no šīm denominācijām uzskata, ka tikai viņi izpauž patieso Dieva gribu un piepilda visas Bībeles patiesības. Gan virspusīgi, gan detaļās, ticīgie dzīvo šķirti viens no otra, sekojot vienīgi savas denominācijas vai kustības tradīcijām.
16.10.2011

"Wir der Bruder je seinen Mitbruder lieben?",

"Sein Wunderbares Leben Heute" Lemgo, Munchen 1991

SATURS

Ievads

Kā kļūt par derīgu kalpošanai

Atklājot dziļāko personas būtību

Atklāsme tavai dzīvei

Kā kļūt "normālam

Kā dot padomus

Mīlestība nešķeļ, bet vieno

Darbība, kas dzimst no Gara

Elku kalpība?

Svētais Gars vada Draudzi

Svarīga pamatatziņa

Bībelīga Draudzes uzbūve

CIĀNA - vienīgā Dieva pilsēta

Kāda izskatījās pirmā Draudze

Ko mēs esam izdarījuši ar Draudzi

Kāpēc vēl līdz šim Draudze nav parauta debesīs, bet atrodas virs zemes?

Kaut kas no vēstures

Dieva Nams nav uzcelts. Ko man darīt?.

Lai palīdzētu saviem ļaudīm, Dievs viņiem ir devis Palīgus

Kalpošanas Bībeles pamats

Vārds, kas veltīts jaunajām kristīgajām grupām

Tos ganus, kas ir kļūdījušies, sagaida sods

Dieva galvenais mērķis - atjaunot Savu Namu

IEVADS

       Vairāk kā 1900 gadus Dieva ļaudis melo starp mums. Svētie visā pasaulē ir sadalījušies apmēram 20 000 dažādās denominācijās (attiec. uz Vinsonu Sinanu). Katra no šīm denominācijām uzskata, ka tikai viņi izpauž patieso Dieva gribu un piepilda visas Bībeles patiesības. Gan virspusīgi, gan detaļās, ticīgie dzīvo šķirti viens no otra, sekojot vienīgi savas denominācijas vai kustības tradīcijām.

            Artūrs Volis saka: "Es neredzu denominācijām nekādas perspektīvas, jo nespēju Debesīs tās ieraudzīt. Šinī gadsimtā Dievs ir sniedzis mums jaunas atklāsmes par Viņa Draudzi un tās mērķiem, bet denominācijas stāv tām pretī." Kādi ir tās mērķi? Vai mums ir "pārāka kalpošana" (Ebrejiem 8:6) un vai mums pieder īpaša Dieva atklāsme attiecībā pret to? Vai pastāv kāds Dieva norādīts ceļš, kā no patreizējās situācijas izkļūt ārā?

       Viņš Savus ļaudis neatstāj tumsā. "Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm." (Atkl.)

KĀ KĻŪT PAR DERĪGU KALPOŠANAI

       Ikvienam, kas izjūt nepieciešamību pēc sevis un citu glābšanas, ir plaši jāatver savas sirds durvis tam Kungam, lai Viņš varētu mūsos iekļūt. Tu nespēj ieliet glāzē pienu, ja to sedz vāks. Vai tev ir uzlikts vāks? Kamēr tu sev nenoņemsi vāku, tas Kungs varēs vienīgi liet Savu mieru pār tevi, bet tas nekad nenonāks tavas sirds dziļumos, lai to piepildītu.

ATKLĀJOT DZIĻĀKO PERSONAS BŪTĪBU

       Tas Kungs vēlas pieskarties ikvienai tavai sastāvdaļai: tavai miesai, ja tā ir slima, tavai dvēselei, tavam neapmierinājumam un tavai niecīgajai cerībai, ka tu vari tikt lietots. Tas Kungs tevi mīl, un Viņam ir plāns tavai dzīvei. Pēc tam, kad Viņš tevi ir atbrīvojis, Viņš vēlas, lai tu pilnīgi attīstītos. Viņš ir reiz samaksājis pilnu cenu par visiem ļaudīm. Dzīvē ir daudzas lietas, kas liek mums justies nesamērojamiem ar Viņu, piemēram, pastāvīga neapmierinātība ar sevi un citiem. Vai tu vēlies kļūt par tā Kunga godības trauku, ko Viņš spēj tā piepildīt, ka tā plūst pāri? Neesi pieticīgs! Kad tu teiksi: "Kungs, man ir vēl 5, 10, 20 gadi ko dzīvot. Es apsolos pielikt vairāk pūles, lai kļūtu garīgi tīrāks, varbūt labāk rūpēšos par savu vīru vai sievu, un pielikšu pūles, lai pats tiktu vairāk cienīts," - tas nebūs pietiekoši! Ja tevī ir neapmierinājums, rūgtums un apvainojums, tu nesaņemsi gaidīto un tu nevarēsi būt derīgs Dieva kalps.

ATKLĀSME TAVAI DZĪVEI

       Tas Kungs vēlas tevi pamodināt un tev jautā: "Vai tu nevēlies saņemt jaunu atklāsmi savai dzīvei un tikt brīvs no sāpīgajiem un neveiksmīgajiem dzīves eksperimentiem?"

            Vai tu zini, par ko tu varētu kļūt, ja tu tikai uzmanīgi uzklausīsi to Kungu? Viņš vēlas no tevis radīt derīgu instrumentu, cilvēku, kas kalpo, mīlestības dzīts. Saņem mīlestību priekš daudziem citiem! Tāpēc tev ir vienmēr nepieciešams būt piepildītam ar šī spēka pietiekamu rezervi.

KĀ KĻŪT "NORMĀLAM"

           Kad mēs esam piepildīti ar Dieva mīlestību, kas ir izlieta mūsu sirdīs, tās normālais iznākums ir kalpošana. Ir daudzi Dieva kalpi, kas ir saistīti un dzīvo bailēs. Tas ir tāpēc, ka viņi ilgstoši nav saņēmuši svaigu uzpildījumu, piedošanu un svētības. Ja mēs savā starpā to vienmēr praktizētu, saņemot atspirdzinājumu no Dieva un vienam no otra, kalpošana nāktu kā blakus efekts. Tu izsauktu Kristus Miesai kļūt iedarbīgai pat pilnīgi bez jebkādām denomināciju organizācijām. Vienīgi paša Jēzus dzīve mūs iedvesmo kalpošanai un nekas cits! "Kristus mūsos"- tas ir Dieva darbs. Tikai caur to mēs kļūstam "normāli" kristieši (attiecībā uz Dieva standartiem!)

KĀ DOT PADOMUS

       Iesim atpakaļ, lai iemācīties paskatīties viens uz otru Kristus acīm. Sekas tam būs efektīva liecināšana un padomu došana. Pretējā persona izjutīs: "Viņam ir atklāsme par mani, par ko es varētu kļūt, kam manī būtu jābūt un kas manī ir jāizmaina." Tas pamudinās arī tevi sniegt zināmus padomus. Jaunajā Derībā padomu sniegšana nav speciāls uzdevums īpašiem ļaudīm, bet parasts veids, kā locekļi attiecas viens pret otru. Kalpojot savam brālim, mēs viņu pamudinām sasniegt to mērķi, ko Dievs ir nolicis viņa priekšā. Tie ir gan Dieva, gan mūsu panākumi, bet tie tiek sasniegti tikai caur Viņu. Svētījot citus, mēs paši tiekam vēl vairāk svētīti un mēs iegūstam vēl pāri par to.

MĪLESTĪBA NEŠĶEĻ, BET VIENO

 

       Ja mēs vēlamies paklausīt tam Kungam, mums ir jāiemīl, pirmkārt jau, brāļi un māsas mūsu pašu pilsētā. Svētais Gars nevēlas darboties un Sevi izpaust Savā vispilnīgākajā nozīmē, ja tas tiek ierobežots kādā šaurā denominācijas vidē. Visas brīnišķīgās svētības, ieskaitot tās, kas mīt harizmātiskajā kustībā, izzudīs, ja ļaudis mēģinās tās vadīt un neatļaus Svētajam Garam pašam izvēlēties Savu ceļu. Svētais Gars daudz vairāk vēlas darboties visā Kristus Miesā, nekā kādā individuālā tās virzienā.

DARBĪBA, KAS DZIMST NO GARA

       Jaunā Derība saka, ka Dieva jaunais iestādījums ir jauns Gara virzīts ceļš, bet nevis vecais bauslības ceļš. Šis ir viens no tiem iemesliem, kādēļ notiek šķelšanās kristiešu starpā. Mēs esam atslīdējuši atpakaļ uz vecā bauslības ceļa. Mēs atšķiram Bībeli un darbojamies attiecībā uz to, ko izlasām, bet mēs praktizējam "biblicismu", rīkojoties pēc principiem, kas ir tieši pretēji Bībeles garam. Svētais Gars meklē cilvēkus, kas paklausīs Viņam un ne tikai Bībelei. Vai tu domā, ka tev ir tiesības savu brāli pazudināt tikai tāpēc vien, ka tu zini, ka viņš nedzīvo Vārda patiesībā? Ja mūs nevada Dieva Gars, mums pieder vienīgi Viņa kopija, rakstisks Viņa apraksts. Ir notikušas daudzas šķelšanās tikai tāpēc, ka Bībeles fakti ir tikuši nepareizi pielietoti.

ELKU KALPĪBA?

       Kāds var teikt: "Elki? Nē, mums nav elku!"  Fakts ir tas, ka mums ir nepareiza mācība par elkiem. Runājot par elkiem, apustulis Jānis attiecas uz ticīgajiem. Šie elki nav statujas. Jaunajā Derībā elki un elku kalpība nozīmē domas un ceļus, kas ved projām no Dieva. Paša radītas Bībeles sistēmas vai priekšstati par Dievu vai Viņa Draudzi ir elki. Atkarībā no to noturības tie var vienmēr ietekmēt un noteikt tavu ceļu, vienmēr paliekot tie paši. Tie nekad nerunā!

             Sekot Kristum Garā nozīmē iet kopā ar Viņu un nebūt saistītam. Ko Dievs domā darīt rīt vai parīt? Šāds ceļš no mums prasa pilnīgu piemērošanos un gatavību izmaiņām, citādi mēs esam pakļauti savām sistēmām, kas ir cietas un Dievam nederīgas.

SVĒTAIS GARS VADA DRAUDZI

       Svētā Gara persona ir aicināta vadīt Draudzi. Kristus ir mūsu galva, un mēs visi esam Viņa miesas locekļi (Efez.4:16), kas darbojas un ir savā starpā savienoti ar saitēm (Efez.4:11). Tas notiek caur ļaudīm, kas pastāvīgi izjūt savu atkarību no tā Kunga. Kristus kalps vai gans ir tas, kura kaklam ir aplikta stīpa; pirmkārt jau, lai viņš nebūtu vairs atkarīgs no sevis un saviem pūliņiem un, otrkārt, lai viņš nedarītu vairs nekā cita, kalpojot Dievam, kā tikai to, ko Gars liek. Ir no augšienes piedzimuši ļaudis, kas pazīst Rakstus, bet vēl joprojām nekā nezin par svaidījumu. BEZ SVAIDĪJUMA NEDRĪKST KALPOT! Jaunpiedzimšana vēl nav pietiekošs pamats kalpošanai! Mums ir jābūt svaidījumam, katram miesas loceklim, ieskaitot vadību, tā, lai Svētais Gars varētu tieši darboties caur šiem cilvēkiem, kas parasti darbojas grupās (apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani, mācītāji) un caur šo kalpošanu tiktu vadīts viss ganāmpulks. Ganāmpulks pārvietojas, tas ne minūti nepaliks tajā pašā vietā, kur tas bija iepriekš. Tāpat, ieliekot šo domu bībeliskā sistēmā vai tradīcijās, tas joprojām paliks tajā pašā vietā, kur tas bija vakar, un arī rītdien tas būs tai pašā vietā. Bet Svētais Gars vada tevi un visu ganāmo pulku vienmēr kaut kur tālāk. Tas mūsu starpā izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi augam sadraudzībā savā starpā.

SVARĪGA PAMATATZIŅA

             Kamēr tas, kas tuvojas, tev vēl nepieder, tu esi kā stāds bez poda. Šī patiesība ir ļoti svarīga un tās vārdā tavām iekšējām acīm jābūt vienmēr atvērtām. Citādi tu vari lūgt, darboties, dziedāt un gavēt, cik tik vien vēlies; un tomēr tu būsi caurs kā siets. Svētības, ko tu tikko saņēmi, paliks tevī tikai īsu brīdi. Tu tās palēnām sāksi zaudēt, līdz siets paliks tukšs. Dieva ļaudis ir kā sieti. Iepazīsties ar vēsturi! Paaudžu un gadsimtu gaitā ir tik grūti bijis sasniegt jebkādu progresu. Atkal un atkal viņi ir sākuši no sākuma, un viņiem nācies sludināt un mācīt "pienu", ne cietu barību (Ebrejiem 5:11-14; 6:1) 1(*). Pēc kāda laika atmodas izdziest un saņemtās svētības tiek piemērotas sagrozītā un pat nepareizā veidā. Kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka visas šīs lietas savā būtībā bija Dieva svētības un tie bija Viņa soļi, lai sasniegtu noteiktu mērķi, bet šis mērķis, kura dēļ Viņš to visu dāvāja, netika sasniegts. Kāds ir Dieva mērķis?

-----------------------------------------------------------

1(*)      Ja šodienas līderi, kas sevī lolo domu par atmodu, gribētu piemērot šo vēsturiskā konteksta perspektīvu viņu pašu situācijā, viņiem, visticamāk, vairāk gribētos domāt par pašu radītajām struktūrām, kas aptur atmodas kustību jau pašā tās sākumposmā. Patiesi, vēstures progress mūs ved uz jaunām brīvības izpausmēm, bet cilvēku acis ir aklas saskatīt faktu, ka Dieva svētības nekad nav tikušas pārbaudītas pie Draudzes celtniecības darba un pie Dieva kritērijiem Viņa "Ecclesia" radīšanā. Katra atmoda, kas nevirzīs ļaudis pretī Kristus Miesai, drīz iznīks.

------------------------------------------------------------

BĪBELĪGA DRAUDZES UZBŪVE

       Mēs negūsim panākumus caur jaunām Bībeles atklāsmēm, kamēr mums būs vecās bībeliskās struktūras; kamēr Draudze nebūs nekas vairāk kā organizācija- un tā paliks organizācija, kamēr tās saites un kalpošanas struktūras (attiec. uz Efez. 4:11,12,16) nedarbosies.

DRAUDZI NAV IESPĒJAMS NODIBINĀT VAI NOORGANIZĒT.

TAS IR DZĪVS RADĪJUMS.

CIĀNA - DIEVA VIENĪGĀ PILSĒTA

       Dieva Ciāna sastāv no visiem jaunpiedzimušajiem ticīgajiem. Tā ir Debesu Jeruzāleme, mūsu māte (Galat. 4:26). Tikai viena Draudze var būt par mūsu māti, kas rūpējas par saviem bērniem tā, lai tie izaugtu par derīgiem

cilvēkiem. Tā veido dzīvā Dieva pilsētu, Debesu Jeruzālemi, priecīgu pirmdzimušo draudzi, taisnoto un pilnīgi darīto cilvēku garīgo sadraudzību, to, kuru vārdi ir ierakstīti Debesīs. Attiecībā uz Jauno Derību, ticīgo kopums visās pilsētās veido vienu slavas apvīto Draudzi.

PRINCIPS:

JA KĀDA GARĪGAIS NAMS IR MAZĀKS NEKĀ DIEVA VALSTĪBA VIŅA PILSĒTĀ, VIŅŠ VIENKĀRŠI TO IR PAMETIS.

       Šī iemesla dēļ daudzi kristieši dzīvo tuksnesī un tā vietā, lai dzīvotu mājās, viņi savā dzīvē ir atdūrušies pret saskaldīto "Ciānu". Dieva nams sastāv no visiem ļaudīm, kas pieder Jēzum. Tie ir ļaudis no vienas Jēzus draudzes, kas atrodas tajā pilsētā, kur viņi dzīvo. Tas ir patiesības pamats un balsts (1 Tim.3:15). Ja Draudze krīt - un tā visā pasaulē ir saskaldīta- tas nozīmē, ka šie augstākminētie vārdi nav patiesi.

            Evaņģēlistu trūkums pilsētā ir ticīgo vājums; un vaina šeit nav jāmeklē ne neticīgajos, ne pasaulē, ne arī velnā. Mēs pa priekšu izdalām dziesmu lapiņas, un pēc tam sludināšanas laikā sēžam krēslos un lūdzam. Kāpēc tas ir tā? Jo ticīgie vairāk nav patiesības pamats un balsts. Šķībs balsts un neīsts pamats sagrauj patiesību. Kristieši vairs nav ne vienoti, ne viņos arī mājo Dieva godība, tāpēc arī viņi vienkārši nav spējīgi piedāvāt cits citam Jēzus dzīvi.

KĀDA IZSKATĪJĀS PIRMĀ DRAUDZE?

 

       Pirmajā Draudzē mājoja Dieva godība. Katrā pilsētā tur bija tikai viena Draudze un vienmēr tā bija Gara pildītu kristiešu vienība. Visur, kur bija Draudzes, Dievs darbojās ar Savām pilnvarām. Šai vienai Draudzei bija daudz mācītāju un vecaju, kas vadīja "ganāmpulku". Galvenais uzsvars tika likts uz kalpošanu viens otram. Draudzēs kā likums tika ievērots sekojošs princips: "Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība..." ( 1 Kor.14:26). Tāpēc Svētais Gars varēja spontāni darboties. Viņiem bija pāriplūstoša dzīve, un viņi atbalstīja viens otru.

            Kaut gan tur katrā pilsētā bija tikai viena Draudze, svētajiem bija māju sadraudzība, t.i. viņi bija sadraudzībā ar tiem, ar ko kopā dzīvoja un strādāja. Apkārtnes ticīgie sanāca kopā un nedalījās pēc tā, kas viņiem bija tuvāk pie sirds - kādas mācības vai kādi mācītāji ( 1 Kor.1:12,13). Nebija ne iespējams, ne arī kāda nepieciešamība "iet uz baznīcu" vai arī noturēt draudzes dievkalpojumus, jo svētie visā apkārtnē bija Draudze, jo tie vienkārši tajā dzīvoja. Viņu "draudzes dievkalpojumi" bija viņu ikdiena, dzīve, kas bija atdota uz altāra (Rom.12:1). Vai viņi satikās lielās grupās, vai māju sadraudzībā, vai pat ikdienas darbā, viņi bija Dieva noslēpums pasaules acīs. Viņi bija sevi izvēlējušies veltīt Dievam un kļuva par Viņa iemīļotiem dēliem un meitām, uzvarētājiem savās dzīvēs. Svētais Gars, vadīdams Draudzes vecajus un Efeziešiem 4:11 kalpotājus, sagatavoja Kristus miesu tās līgavas stāvoklim nākotnē, lai reiz tā varētu valdīt kopā ar Jēzu mūžībā.

KO MĒS ESAM IZDARĪJUŠI AR DRAUDZI?

       Draudze ir atkāpusies no sava dievišķā aicinājuma jau ļoti sen. "Draudzes" vēstures 1800 gadi mums atklāj, kā šī atkāpšanās ir notikusi. Kāds ir mūsu stāvoklis šodien? Tur, kur kādreiz senajās dienās bija viena vienīga Draudze ar daudz skolotājiem, tur tagad arī ir daudz skolotāju, bet katram no tiem ir "sava" draudze.

            No Draudzes mēs esam izveidojuši mazas kastītes ar lieliem uzrakstiem no ārpuses, un visi šie brīnišķīgie nosaukumi ir ņemti no Jaunās Derības. Tomēr tās nav nekas cits kā kastītes, jo 500 ticīgo vēl neizveido Draudzi, tāpat arī "divi vai trīs", sapulcējušies tā Kunga vārdā. Mazajiem namiņiem tādiem kā šiem nav Jaunās Derības Draudzes daba un struktūra. Kaut gan tā ir laba lieta, ka ticīgajiem ir sadraudzība savā starpā, tu nevari nosaukt par "Draudzi" to, kas nav dievišķīgi veidots organisms; rīkojoties citādi, tu aizvietotāju nosauksi par oriģinālu. Sekojoši, kāpēc tad mums ir jāizgudro kaut kas tāds, kas jau ir radīts un eksistē? Dieva kalpi jau mums ir ilgu laiku norādījuši uz Viņa atklāsmi un aicinājumu, kādai ir jāizskatās Draudzei, bet mēs šo dievišķo skatījumu esam pazaudējuši, atmetuši, vai neesam pievērsuši tam pietiekošu uzmanību. Tāpēc arī visapkārt ir tik daudz neīstu "draudžu", kas Dieva patiesiem nodomiem neatļauj īstenoties. Pirmā Draudze pilnībā iztika bez tik daudzām lietām, bez kā mūsdienu denominācijas vairs nav iedomājamas: sludinātāji, baznīcas, dziesmu dievkalpojumi...(atsaucoties uz E. Šnēpelu, vācu teologu).

       Vispārīgi runājot, mācītājs šodien atbild par visu. Labākajā gadījumā viņam ir daži līdzstrādnieki, kas karalaukā cīnās kopā ar viņu. Pārējā "draudzes daļa" tajā pašā laikā garīgo cīņu vēro kā skatītāji. Vai šādai jābūt Dieva Draudzei? Mācītājiem nebūt nav jāspēlē "mammas" loma, auklējot savus tikpat kā izaugušos bērnus un nomainot ikdienas to autiņus.

            Šodienas "Draudzi" uztur un regulē milzums organizatorisku likumu. Tāpēc Draudzes locekļi nespēj pieaugt. Tie ir atstājuši to Kungu otrajā vietā un Viņam vairs nepakļaujas. Tie noliek organizāciju, tās līderus un kalpus pirmajā vietā un paklausa vienīgi viņiem. Bet patiess gans gan cienīs to kārtību, ko iestādījis tās autors, t.i. Dievs. Šī iemesla dēļ Dieva ļaudis sagaida sods. Dievs varētu viegli noņemt tās barjeras un ierobežojumus, kas aiztur Dieva svētībām nākt pār Viņa ļaudīm, bet Viņš to nevēlas, jo Dieva pilsēta, "Ciāna" nav vienota.

KĀPĒC VĒL LĪDZ ŠIM DRAUDZE NAV PARAUTA DEBESĪS, BET ATRODAS VIRS ZEMES?

       Šī iemesla dēļ paraušana debesīs vēl nav notikusi. Tā Kunga svētums vēl nekad nav mainījies, un Viņš vēl nekad nav teicis: "Tēvs, paņemsim šo kroplīgo, slimo un sabojāto miesu Debesīs un paskatīsimies, vai iespējams to Mūžībā palēnām izlabot?" NĒ! Apustulis Pēteris mums ir skaidri pateicis, kāpēc augšāmcelšanās vēl nav notikusi ( 2 Pētera 3:9): "Tas Kungs...ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās."

KAUT KAS NO VĒSTURES

       Daži no Korintas ļaudīm vēlējās Draudzi sadalīt dažādās denominācijās. Kāds no tiem sekoja Pēterim, cits sekoja Apollam, vēl kāds cits Kristum, bet vēl kādi citi teica, "Es sekoju Pāvilam." Pāvils tiem atbildēja, "Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti. Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt." ( 1 Korint. 4:10,8)

       Padošanās šim kārdinājumam pirmo draudzi padarīja nespēcīgu. Ļaudis izvirzīja savas pašu domas par Kristu, un tagad visam bija jānotiek pareizi. Viņi stingri turējās pie saviem principiem un tos attīstīja un spodrināja caur sarakstītajiem grāmatu sējumiem. Tādā veidā radās visā pasaulē plaši izplatītā sekulārā baznīca. Vēlāk cilvēki vairs nekā tur nevarēja darīt. Notika tas, ko paredzēja Jēzus, teikdams, "Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt (Jāņa ev. 15:5). Reiz Viņa brāļi tam jautāja, "Rabi, vai Tu būsi Jeruzālemes svētkos?"  Jēzus atbildēja tiem, "Jūs dzīvojat un spriežat pēc saviem priekšstatiem." Dēls nezin, kas Viņam stāv priekšā. Viņš nekā nespēj darīt no Sevis paša (Jāņa ev. 5:19). Jesajas 42:19 ir teikts: "Kas ir tik akls kā Mans uzticamais, tik akls kā tā Kunga kalps?" Esot tādā atkarībā, mēs, protams, esam "vāji", bet mēs mācāmies būt brīvi un bez rūpēm, jo Dievs vēlas, lai tādi mēs būtu.

       Sākumā nāk atkarība, tad seko atklāsme, un rezultātā tu spēsi lasīt un klausīties. Citādi tu saklausīsi kaut ko citu. Tu saklausīsi vienīgi to, ko vēlēsies dzirdēt. Paņem Bībeli un izsvītro ārā visu, kam tu nevari piekrist. Secinājums: tava draudze tev sāks likties kā ideāla un pilnīga Kristus Miesa un citas denominācijas tai novietosies visapkārt. Bet Bībele mums saka kaut ko pavisam citu, "Es jūs mudinu, dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā." (Efez. 4:2)  Vairāk nekas nav vajadzīgs. Svētais Gars mums dos visu, kas nepieciešams attiecībā uz Efeziešiem 4:3 ("Censdamies uzturēt gara vienību ar miesas saiti") Šī Rakstu vieta runā par vienotību, ko radījis Gars.  Šo vienotību neviens nevar radīt mākslīgi. Tā attīstīsies pareizi vienīgi tad, ja Draudze būs Kristus Miesa.

            Bet ko mums atbildēt teologiem? Teoloģiskie principi kļūs pareizi, ja Miesa būs pareizajā vietā. Pašā iesākumā līderiem ir jāsanāk kopā, jānokrīt kopā ceļos tā Kunga priekšā un jālūdz, "Kungs, ko mums tagad darīt? Kādu soli tagad mums spert?"

DIEVA NAMS NAV UZCELTS.

KO MAN DARĪT?

       Ja es neesmu pārliecināts, ka mana darbība ir saskaņā ar Dieva plānu un es atrodos uz Viņa pamata, man ir jāpārtrauc visi mēģinājumi to celt ar saviem paša spēkiem. Mums ir jāsaņem jauna atklāsme par Dieva plānu un jākļūst par šīs patiesības balstu un pamatu. Pārāk daudz darbošanās un necieņa pret tā Kunga balsi neļauj mums saņemt tik nepieciešamo atklāsmi, ko Viņš vēlas mums dot mūsu dzīvēs. Tie, kas patiesi uzklausīs to Kungu, pārtrauks celt savas pašu valstības. Nav cita ceļa, kā tapt pārliecinātam, ko Viņš patiesībā vēlas no mums. Mūsu pamatuzdevums - atbalstīt Viņa plānu un īstenot Viņa patiesību. Turpinājumā mēs varam saņemt papildus norādījumus, kā strādāt vēl efektīvāk.

LAI PALĪDZĒTU SAVIEM ĻAUDĪM, DIEVS VIŅIEM IR DEVIS PALĪGUS

       Kalpošanas, kas eksistēja agrajā Draudzē, gadsimtiem ritot, tika aizmirstas, bet šodien Dievs vēlas tās atjaunot. Viņš atjaunos to, kas tika noliegts. Bet tas notiksies vienīgi tad, ja ļaudis vēlēsies, lai šīs kalpošanas taptu redzamas un Dievs varētu tās apstiprināt. Bet ja mēs jau no paša sākuma sakām: "Mēs vēlamies, lai šīs svētības piederētu tikai šim īpašajam traukam un tās nāktu tikai tādā un ne citādā veidā", tad mēs jau iepriekš esam tam Kungam norādījuši tos maisus, kuros Viņam būtu jālej vīns. Apustuļi un pravieši atbild par vīna maisiem. Viņi ir tie kauli, kas balsta ķermeni un nes atbildību par svarīgiem lēmumiem. Viņiem ir uzticēta šī funkcija, un tā ir jāveic nevis ar cilvēciskiem paņēmieniem, bet vadītiem no Dieva un Viņa autoritātē. Viņi ielika pamatus tai Draudzei, kam bija jādzimst nākotnē. Iedomājies, ja no tava ķermeņa izņemtu ārā mugurkaulu un visus tavus kaulus? Kāds tad būtu tavs auguma garums vai arī, cik daudz dzīvības tad tu spētu izstarot? Būtu jāņem lāpsta un jāmet tevi projām. Tāda izskatītos Draudze, kurai nebūtu neviena kaula. Kristus ir Galva, un Viņš atbild arī par kauliem. Efeziešiem 4:11,12 kalpošanas nes Draudzes balsta funkcijas un ir tās kauli. Tas Kungs vienīgais nes pilnu atbildību par šo Draudzes pamatfunkciju un neviens cits. Tas Kunga valda pār Saviem kalpiem. Viņš ir tas, kas tos izvēlas un dod norādījumus.

            Dievs jau no paša iesākuma ir iestādījis kalpošanas, bet soli pa solim tās ir izmainījušās un kļuvušas par formācijām un organizācijām. Šodien draudžu organizācijas ar saviem priekšrakstiem un likumiem ir padarījušas dzīvi tik neīstu, ka Svētais Gars tikai ar grūtībām spēj darboties vai arī vairs neiejaucas kopējā procesā. Bez mūsu patiesas gribas apstāties savā ceļā un no jauna ieklausīties Viņā tas Kungs būs spiests sagraut visu to ēku, ko mēs saviem spēkiem esam uzcēluši. 2(*)

------------------------------------------------------------

2(*)      Pat visjaunākajām, visdzīvākajām un brīvākajām "neatkarīgajām" šodienas kristiešu grupām ir viena un tā pati sektantisma sakne un tā nemainās to attīstības gaitā. Vai arī tu kā tāds grupas līderis patiesi tici, ka tu esi citādākā pozīcijā kā citu, vecāku denomināciju dibinātāji, kad viņi pirmo reizi saņēma savu atklāsmi un svētības, lai sāktu jaunu, dzīvu "neatkarīgu" kustību?

KALPOŠANAS BĪBELES PAMATS

       Kristus Miesa nesastāv no apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem, ganiem un mācītājiem, bet gan no svētajiem - visiem Dieva ļaudīm, kas kalpo. Apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un mācītāji ir tie, kas sagatavo šos svētos kalpošanas darbam. Kristus Miesa tiek radīta no pilsētas svētajiem ( Efez. 4:11,12,16), bet nevis no mācītājiem, apustuļiem, evaņģēlistiem vai praviešiem. Bet no otras puses, apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un mācītāji kalpo Dieva ļaudīm ar mērķi, lai tie paši uzceltu Kristus Miesu. Ja Svētie tiks pareizi virzīti, tie paši uzcels Kristus Miesu.

VĀRDS, KAS VELTĪTS

JAUNAJĀM KRISTĪGAJĀM

GRUPĀM

       Ja mēs aplūkojam šīs kalpošanas attiecībā uz Efeziešiem 4:11,12, parasti ļaudis ir gatavi piekrist. Viņi saka, "Nē, mēs neejam denomināciju ceļu, mēs atzīstam apustuļus un praviešus. Mūs pat nevada viens mācītājs, mums ir kalpotāju grupa." Ja jūs tuvāk izpētīsit šādu grupu izveidošanos un to darbības principus, jūs viegli atklāsit vienu un to pašu pamatproblēmu - VIŅI NECEĻ PAMATU, APVIENOJOT VISUS KRISTIEŠUS NOTEIKTĀ PILSĒTĀ VAI CIEMATĀ. Jau no paša iesākuma šāda, it kā jaunu svētību izliešanās vai arī jauni Bībeles patiesību atklājumi, lai cik tie arī būtu vērtīgi vai svarīgi, pašā savā būtībā satur šo nāvējošo tieksmi izdalīties ārā no pārējās kristīgās sabiedrības. Kamēr mēs turpināsim sevi veltīt kādam atsevišķam pilnīgās Kristus Miesas sektoram vietā, kur mēs dzīvojam, tā vietā, lai nestu atbildību par ikvienu brāli un māsu, mēs esam sektanti un mums nepieder Kristus pilnība attiecībā pret Efeziešiem 1:22,23. Pat, ja kristiešu grupas un kustības publiski atsakās no denominacionālisma un lieto Bībeles kalpošanas, tādas kā apustuļu un praviešu, mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem un jānoskaidro, vai šīs kalpošanas patiesi darbojas saskaņā ar Rakstiem.

TOS GANUS, KAS IR KĻŪDĪJUŠIES, SAGAIDA SODS

       Lasiet Eceķiēlu 34:1-10,  "Pēc tam man atklājas tā Kunga vārds, kas man sacīja: Cilvēka bērns, vērs savus pravietojumus pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt? Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet avis vispārīgi jūs neganāt. Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi. Tā tās izklīda tāpēc, ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās. Tādēļ jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu! "Tik tiešām, ka Es dzīvoju",- saka Dievs tas Kungs,- "tāpēc, ka manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un mani gani nerūpējās par manām avīm, bet tikai paši par sevi, tie neganīja manas avis, bet aprūpēja tikai savi pašus, tāpēc jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!  Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību."

            Viltus gani neaicina ticīgos mīlēt visus brāļus un māsas tai vietā, kur viņi dzīvo, bet tikai mīlēt tos, kas ietilpst viņu "pašu" denominācijā. Tādā veidā viņi izraisa Dieva dusmas, jo atļauj avīm iet nepareizā virzienā. Ievainotās avis netiek pārsietas un vājās netiek stiprinātas.

       Ja mēs nevēlēsimies mācīties no tā, ko tas Kungs grib mums teikt mūsu pārbaudījumu stundā, Viņš mums neatbildēs arī tiesas dienā. Vēl joprojām mums ir dots žēlastības laiks atgriezties. Ja mēs to ignorēsim, vai tad mūs negaida (atkal) Dieva taisnais sods? ( 1 Pētera 4:17)

DIEVA GALVENAIS MĒRĶIS- ATJAUNOT SAVU NAMU

       Dieva centrālais plāns šim laikmetam - uzcelt Draudzi. Vienīgi ar Draudzes starpniecību visām varām un spēkiem Debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība var kļūt zināma (Efeziešiem 3:10). Viss Dieva mīlestības pilnums, visa Viņa darbība un attieksme centrējas ap mērķi uzcelt vai atjaunot Viņa Draudzi, kas ir Jēzus Kristus, Dieva augšamcēlušā un paaugstinātā Dēla Miesa. Draudze ir tas instruments, caur ko Dievs tiek pagodināts un caur ko Viņš var pats Sevi apliecināt. Svētais Gars pats uzceļ Draudzi caur Dieva īpaši ordinētiem kalpiem, kuriem piemīt tāda autoritāte un rīcības spējas, kādas nevar piederēt nevienai mākslīgai vai klerikālai varai.

JA TICĪGIE IKVIENĀ PILSĒTĀ IZNĀKS NO SAVĀM GRUPĀM UN DENOMINĀCIJĀM UN SĀKS DALĪTIES AR VISIEM ĻAUDĪM SAVĀ APKĀRTNĒ, KALPOJOT UN PALĪDZOT VIENS OTRAM, KĻŪSTOT SAGATAVOTI KALPOŠANAI, TAD TIKS IESĒTI GRAUDI, LAI ŠAJĀ PILSĒTĀ RASTOS VIENOTA KRISTUS DRAUDZE. ŠĀDA DRAUDZE BŪS DIEVA DARBS, KURĀ VIŅŠ VĒLĒSIES DARBOTIES PATS, LAI PASAULE IEPAZĪTU VIŅA GODĪBU.

       Vai Svētajam Garam ir izdevies atvērt mūsu acis, lai mēs saskatītu Dieva pilnīgo gribu? Ja mēs vēlamies kļūt par ļaudīm, kam ir sirds pēc Dieva,- tad visa mūsu kalpošana, visi mūsu solījumi un uzmanība ir jāvērš uz Draudzi. Tad būs atdzimšana un pilnveidošanās.

       "Mīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par mūsu kopējo pestīšanu, tad sirds mani spieda jums pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta" (Jūdas 2)

KAS IR HORSTS ŠAFRANEKS?

         Gandrīz 40 gadus viņš ir kalpojis par evaņģēlistu, padomdevēju un mācītāju Dieva ļaužu vidū. Dzimis 1923, gadā viņš agri piedzīvoja garīgo lūzumu savā dzīvē. Viņa kristieša liecība ieguva pārliecības spēku vācu fašistiskās valdīšanas laikā. Kara gadiem beidzoties, pēc nopietna ievainojuma un krievu gūsta, viņš kļuva par evaņģēliskās brīvās draudzes ganu.

                Evaņģelizācijas kalpošana notika zālēs, teltīs, baznīcās un cietumos, tai sekoja garīgā skolotāja darbs jauniešu vidū. Viņa kalpošana notika daudzās Rietumeiropas valstīs, Indijā, Šrilankā, Taizemē, Honkongā un dažās komunistu zemēs.

         Precējies, ir 7 bērni. Tagad dzīvo mazā vācu ciematā tuvu pie Šveices robežas. Viņa ģimeni un dzīvi pilnīgi nodrošina draugu savāktie ziedojumi. Attiecībā uz Efeziešiem 4:12,15,16, viņš un viņa līdzstrādnieki kalpo visās Dieva valstības denominācijās un grupās.

         Viņa darbības vadmotīvs ir mūsu Kunga visu pārsedzošās mīlestības spēks un pilnīga paklausība Viņa plāniem. "Vai Kristus ir dalīts?" Pāvila uzstādītais jautājums deg arī viņā un aicina viņu būt par pravieti, aicinot visus Dieva bērnus ieklausīties, "ko Gars saka Draudzēm." Viņš saka:

                "Kalpošana nāk no tā Kunga. Ikviens, kas ir aicināts strādāt Dieva darbā, nes atbildību, lai viss, ko viņš veiktu, saskanētu ar Dieva plāniem. Tāpat ir jāpārliecinās par patieso iemeslu, kāpēc mēs kalpojam Dievam. Visā plašajā pasaulē kļūst skaidrs, ka Viņš atjauno Savu Namu. Viņam vienīgajam ir pilnas tiesības to darīt: "Es gribu celt Savu Draudzi..." (Mateja 16:18).

Jūs gan sagaidījāt daudz,

un redzi, iznāca maz...

KĀPĒC?

Tāpēc, ka mans nams stāv drupās, un ikviens dzenas tikai

pēc sava nama.

(Hagaja 1:9)

 

 



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.