Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.77 6.13 usd
Cena: 3.44 3.17 usd
Cena: 4.09 3.71 usd
Cena: 6.67 6.13 usd
Cena: 3.76 3.44 usd
Cena: 2.15 1.94 usd
Cena: 1.40 1.24 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 9.25 8.33 usd
Cena: 5.32 4.78 usd
Cena: 5.38 4.52 usd
Cena: 4.30 3.87 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 4.19 3.76 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 6.08 5.48 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Pāriplūstoša dzīve/H.Šafraneks

Vai tu zināji, ka Dieva Vārdā tas Kungs ir iezīmējis noteiktus principus attiecībā uz mūsu domām, mūsu attieksmi un mūsu apliecību? Tie rada iespēju kristietim būt līdzsvarotam attiecībā uz viņa jūtām, lai viņš būtu spējīgs iegūt iekšēju mieru un augtu pastāvīgā ticībā. Caur šāda veida ticību viņam ir spēks gūt uzvaras jebkurā situācijā ikvienu dienu. Tā ir iespaidīga un varena iespēja, kas dota kristietim- būt piepildītam par patiesību visā viņa domāšanas pasaulē, runājot Pāvila vārdiem: "Esiet ietērpti patiesības bruņās".
16.10.2011

"Life In Abundance (through truthful thinking)

by Horst Scaffranek,  Copyright ©1990 Horst Schaffranek 

"His Wonderful Life Today"

 brochure No.202, Lemgo, Munich

Saturs

1. Patiesība kā pāriplūstošas dzīves nosacījums

Uzvaroša dzīve

Pareiza domāšana- "pozitīva domāšana"

Patiesība par ciešanām

Runājot patiesību un to sadzirdot

Pilnīga atkarība rada brīvību

Atzīstot un atklājot melus

Pirmie soļi pareizas domāšanas virzienā

2. Meli, kas traucē dzīvei būt pāriplūstošai

Patvaļīgas domāšanas sekas

Iesākumā- rakstura veidošana

Šaurs apvārsnis neļauj saskatīt dzīves pilnību

Pilnīga Piederības Izmaiņa

Īsta autoritāte ceļas no patiesības

Kļūsti derīgs kalpošanai!

Esi skaidrā prātā- uzmosties un mācies ko jaunu!

1. PATIESĪBA KĀ PĀRIPLŪSTOŠAS DZĪVES NOSACĪJUMS

            Vai tu zināji, ka Dieva Vārdā tas Kungs ir iezīmējis noteiktus principus attiecībā uz mūsu domām, mūsu attieksmi un mūsu apliecību? Tie rada iespēju kristietim būt līdzsvarotam attiecībā uz viņa jūtām, lai viņš būtu spējīgs iegūt iekšēju mieru un augtu pastāvīgā ticībā. Caur šāda veida ticību viņam ir spēks gūt uzvaras jebkurā situācijā ikvienu dienu. Tā ir iespaidīga un varena iespēja, kas dota kristietim- būt piepildītam par patiesību visā viņa domāšanas pasaulē, runājot Pāvila vārdiem: "Esiet ietērpti patiesības bruņās". Tērpšanās patiesības bruņās pašā iesākumā jau svēto padara pievilcīgu, jo iepriekš viņš bija padots pasaulīgo kārdinājumu varā. Ja mēs netiekam atraisīti no pievilšanās attiecībā uz mūsu domām, mūsos nebūs iespējams saskatīt to pievilcību, ko sniedz svētas dzīves- Jēzus dzīves- pilnums. Un pretēji- sātans nāks atkal un atkal kā zaglis, lai nozagtu mums mūsu pāriplūstošo dzīvi caur dažādiem apstākļiem. Kad mēs esam tērpušies taisnības bruņās, mēs piedzīvosim Dieva Vārda lielos un brīnišķīgos apsolījumus: Mat.6:19-34, Mark.16:16-20, Lūk.11:13, 1.Kor.3:21-22, Mark.11:22-24, Filip.4:19 un 3.Jāņa 2

            Dieva Vārds ticīgajam apsola bagātu un auglīgu dzīvi ar drošību, ka viņš spēj ticībā nostāties pāri visiem pretī stāvošajiem apstākļiem, spēj izturēt pat vislielākās grūtības un uzvarēt problēmas, un kā sekas tam viņš izjutīs mieru un drošību un varēs dzīvot uzvarā 365 dienas gadā. Tie ir vareni vārdi, kuru autors ir Roberts Frīmans grāmatā "Pozitīvā domāšana un apliecināšana". Es šeit vēlos tos nedaudz komentēt, noslēgt un apcerēt.

Uzvaroša Dzīve

            Ir ārkārtīgi svarīgi zināt, ka šādas uzvarošas dzīves noslēpums pieder ikvienam svētajam. Frīmans saka: "Tās ir kā sekas pozitīvai domāšanai un apliecināšanai". Vārds "pozitīvs" nebūt nav vienmēr jāsaprot optimistiskā veidā, bet tam ir jābalstās uz Dieva realitāti. Dieva realitāte pie mums nāk caur patiesību (atklāsmi). Tagad tu noteikti teiksi: "Bet es neesmu tas cilvēks, kas vienmēr var saņemt atklāsmes". Mūsu jaundzimušais gars, ko radījis Dievs, ir spējīgs nepārtraukti saņemt to, kas tam Kungam ir priekš mums un ko Viņš vēlas mums rādīt. Lasiet 1.Korintiešiem 2! Svētais Gars, mūsu Mierinātājs, ko mums dāvā Dievs, caur Gara dāvanām dara mūs spējīgus satvert patiesību, izšķirt to, ko Viņš runā, un saņemt atklāsmi.  "Viņš ņems to, kas ir no manis", Jēzus saka, "un dos jums". Šī ir tā patiesība, kas pārplūdina mūsu garu un vēlāk plūst cauri visai mūsu domāšanas un sajūtu sistēmai. Tad attiecībā uz Dieva plānu Gars (Rom.8) mūsos darbosies pareizā virzienā. Es vēlos lietot vārdu "automātiski", bet šis process risināsies pats no sevis.

            Tu teiksi: "Tad tomēr pienāks laiks, kad manas cīņas izbeigsies?" Protams, tu saņemsi atdusu savā Kungā. Tev nemaz nebūs jācīnās. Kristietis, kas cīnās, vēlas piepildīt Dieva likumus caur saviem pūliņiem (Rom.7). Nē, attiecībā uz Rom.7:4, tu būsi vienots ar augšāmcēlušos Kristu un nevis vairs bauslību. Dzīvības Gars apgraizīs tavu miesu un tavu dvēseli ap tevi. Attiecībā uz bībelīgā pietisma mācībām, šīs ir svešas sfēras, bet tas Kungs mūs aicina turpināt mācīties, piemēram, no V.Nī, H.Teilora, V.J.Tomasa.

Pareiza Domāšana- un Nevis "Pozitīva Domāšana"

            Iesim tālāk. Arī tu vari mācīties, kā saņemt šo brīnišķīgo, jauko un pareizo domāšanu! Man ir pārliecinoši iemesli ierosināt jums nelietot vārdu "pozitīvs", bet es augsti rekomendēju jūs izlasīt šo Frīmana brošūru. Tajā ir ļoti daudz patiesības, kas sabiedrībā jau ir aizmirstas. Pagāni tāpat praktizē pozitīvo domāšanu, bet tā rodas no cilvēka psiholoģijas. Šāda veida "pozitīvā domāšana" nozīmētu izsvītrot 2/3 vārdu no praviešu grāmatām un 99% no Jēzus runām. 1.Pētera un Jūdas vēstule noteikti paliktu nepabeigta. Tāpēc nosaukums "Pozitīvā domāšana un apliecināšana" var likties kārdinošs, bet tas nesniedz palīdzību. Šeit es vēlos ilustrēt, kā mums būtu jādomā attiecībā pret patiesību. Un tas nozīmē dažreiz raudāt, bet ne vienmēr smaidīt. Taču mēs iegūsim labu veselību. Daži cilvēki vienmēr vēlas priecāties un tikai pa retam saņemt iedrošinājuma vārdus. Nesen kāds Dieva vīrs man sacīja: "Mums ir jāiedrošina vadītāji". Bet es esmu pārliecināts, ka Svētais Gars nebūt nevēlas daudzus līderus iedrošināt, bet gan pilnīgi sarūgtināt. Ja viņi ļautu Garam brīvi darboties, pavisam drīz viņi tiktu satriekti. Mums uz to būtu jāvērš sava uzmanība: "Ko patiesība īsti mums māca?" Pats Jēzus ir patiesība- Viņš ir Persona! Kā mums būtu jādomā? Paņemiet, piemēram, Ījabu: viņam būtu daudz mazāk bēdu, ja viņš caur savām milzīgajām ciešanām izdarītu pareizus spriedumus, bet viņš kopā ar saviem draugiem savas domas virzīja pa nepareizu ceļu. Viņš pārdomāja, vaidēja un sacēlās savās iekšējās sāpēs, kas gandrīz bija lielākas nekā viņa ārējās, fiziskās sāpes, un tas Kungs viņam vairāk nekā nevarēja pavēstīt, jo viņš nebija spējīgs sadzirdēt Dievu šajā ilgajā ciešanu laikā. Ja mēs pareizi domājam, mēs būsim spiesti saprast, kas ir teikts Mateja 5:4: "Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti". Kur ir teikts, ka mums ir jāpieņem ciešanas?

            Kā mums būtu jāizturas tādā situācijā kā Ījaba gadījumā viņa dzīvē? Ja mēs pārslīdam tam pāri un aizbildināmies ar "pozitīvo domāšanu", mēs spēlējam paslēpes. Ienaidnieks mums viegli var piekļūt klāt un nošaut, jo mēs esam bijuši ieprogrammēti visam piekrist un visu apkārt notiekošo saskatīt tikai caur rozā krāsas brillēm. Šis nepareizais skatiens eksistē Vasarsvētku kustībā, un jaunā harizmātiskā kopija tāpat neaicina kristieti domāt, jo pietrūkst attiecīgas mācības.

Patiesība par ciešanām

            Ko Svētais Gars saka attiecībā pret uz patiesību balstītu domāšanu? Ir, par piemēru, patiesība par ciešanām. Un kā būtu, ja tas Kungs kādu sagatavo, lai pārbaudītu līdzīgā veidā kā Ījabu? Mēs lasām par tāda Dieva vēstneša kā Pāvila ciešanām 2. Korintiešiem 1, 2. Korintiešiem 6 un 2. Korintiešiem 11. Šīs ciešanas bija Pāvila gods, bet tas joprojām liekas tik absurds, jo, ja Pāvils mēģinātu ar savām paša domām un idejām sacelties pret tām, viņš tiktu pat iznīcināts. Ja viņš vienkārši reaģētu uz tām miesīgajā, harizmātiskā veidā un sāktu mācīt citus viņam tajās sekot, viņš drīz beigtu pastāvēt, līdzīgi kā daži jauni harizmātiķi (kas nesen par tādiem kļuvuši), kas arī jau beiguši pastāvēt. "Prieka avots ir sasniedzams, ejot caur asaru ieleju", saka Sperdžens. Kāds var domāt, ka ciešanas un laime ir pretējas viena otrai. Bet Kristus savā vispārākajā gudrībā abas šīs lietas savieno kopā- Viņš runā par ciešanām un sekojošo svētību. Ciest dēļ grēka- mūsu pašu grēka- tas ir zīmogs, kas uzspiests no tā Kunga tiem, kas Viņam ir uzticami. Ja žēlastības Gars ir izliets tā Kunga namā, tie sajutīs ciešanas. Caur svētām ciešanām mēs saņemsim vislielākās svētības. Ja kāds vaimanā, tad tas nenozīmē, ka viņš iegūs laimi reiz nākotnē,- Kristus pasludina, ka viņam jābūt laimīgam (svētītam) jau šodien.

            Tāpēc mums ir rūpīgi jāizšķir- vai tas, ko es pārdzīvoju, ir ciešanas, kas uzliktas no tā Kunga, vai arī tas ir, piemēram, manas paša nepareizas attieksmes rezultāts? Dažas ar depresiju saistītas māsas var teikt: "Redzi, es patiesi ciešu. Cik šausmīgi!" Šāds ciešanu veids ir dēmoniskas dabas. Šīs ciešanas nenāk no Dieva. Varbūt būtu vēlams šādiem ļaudīm izraut dēmoniskās saknes viņos. Nē, ja mēs ciešam tā Kunga dēļ, mēs esam pilnīgi brīvi no pazudināšanas un ciešanām vienīgi tāpēc, ka tam Kungam ir rīkojums tā šīs lietas virzīt.

Runājot Patiesību un To Sadzirdot

            Tātad, ko patiesība mums māca? Mums nāksies savus prātus un domas piepildīt ar patiesību, līdz patiesība izplūdīs ārā pa mūsu mutēm. Kā mēs izpaužam lietas, iespaidos to, kā tiek kontrolēts mūsu miesas ceļš, un to, kā jūtas mana dvēsele. Jo sajūtas ir cieši saistītas ar to, kā tiek kontrolētas un darbojas dažādās miesas sastāvdaļas.

Pilnīga Atkarība Rada Brīvību

            Tas būtu ļoti dabiski, ja mēs Viņam konkrēti jautātu: "Kungs, ko Tu ar to vēlies mums teikt? Kāds Tavs prāts ir dotajā situācijā? Ko Tu no manis pieprasi un kas man ir jādara?" Šī pilnīgā atkarība no tā Kunga rada to brīvības izpausmes pakāpi,  kas sakauj sātanu. Parasti Jēzus nespēj un nevēlas sniegt atbildes uz mūsu neskaidri izteiktajiem jautājumiem, ja mēs nedodam Viņam vispārēju atļauju runāt uz mums. "Piesauc Mani, tas Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķīgas lietas, kas tev nebija zināmas" (Jer.33:3). Šis Dieva apsolījums piepildīsies tikai tad, ja lūgšanu laikā daudzie ļaudis turēs savus "traukus" tā Kunga priekšā un sagaidīs, ka Dievs pats tos piepildīs. Nē! Mums ir jāapklust, lai Viņš varētu sākt uz mums runāt. Parasti tas nāk daudz savādāk kā mēs to esam gatavi sagaidīt. Vienīgi šķīsts gars sagaidīs Dieva apsolījumu. Ir tikai daži starp tūkstošiem, kas savu garu saglabā šķīstu un neaptraipītu daudzas reizes pēc kārtas. Bet daudzi simti pārējo dzīvo ar aptraipītu garu! Bēdz no tiem, viņu gars ir vienmēr piesārņots, jo tie pieņem par normālu parādību vienmēr būt vājiem un pieļaut grēkus. Bet, neskatoties uz to, šie ļaudis ir sagatavoti. Viņi ir pravieši, evaņģēlisti, mācītāji un skolotāji, kas savus augstos aicinājumus ir centušies ietilpināt savas denominācijas vidē un tādējādi tos sasaistījuši. Protams, ikvienas konfesijas ietvaros šāda veida kalpošanas ir ļoti ierobežotas. Kaut gan vienas konfesijas vidē novērojama liela Dieva žēlastība, tomēr tajā pašā laikā viņu gars un miesa ir aptraipīti (2.Kor.7:1). Protams, tu vari to neatzīt, bet, neskatoties uz to, tā joprojām ir miesa, "aptraipīšanās un elku kalpošana" "draudžu" vidū. Un viņi visi ir labi maskēti, bet tu esi apmierināts, ka esi izglābts. Taču tavā ikdienas dzīvē uzvaras iztrūkst, un tas atļauj nākt velnam un daudzus kristiešus sist viņu dzīvēs, pie kam mācītāji tos pat mierina. Ja mēs atzīstam patiesību, tā būs un paliks mūsos, un mēs varēsim likt tai sevi izpaust. Nē, šodien daudziem līderiem vairs nav vajadzīgs stiprinājums, tieši otrādi, viņi ir jāsarūgtina. Ja viņi, piemēram, paskatītos praviešu grāmatās, Gars tos sarūgtinātu, viņi kļūtu klusi un pārtrauktu savu pašu darbošanos. Tad viņiem vairs nebūs jāizjūt slimības, uzbrukumi un nelaimes gadījumi, jo viņiem vairs nebūs vajadzības pēc miesas sodiem. Tāpēc esi ļoti kritisks attiecībā uz tām lietām, ko tev "ar karotīti baro" tavs mācītājs. Ne bez iemesla Dievs ir teicis: "Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, es tevi izspļaušu no savas mutes" (Atkl.3:16). Vēl vairāk, cieņas, uzmanības un nepareiza respekta izrādīšana pret kalpotāju slēpj sevī briesmas nonākt aliansē ar tumsības spēkiem. Pajautā sev ar visu nopietnību: "Vai tā ir patiesība?" Tev ir jābūt vienīgi avij- nepazīstamai un neievērojamai- lai būtu spējīgs izšķirt patiesību. "Manas avis dzird manu balsi", Jēzus saka.

Atzīstot un Atklājot Melus

            Ja tu būsi apmierināts ar puspatiesību, tavam ienaidniekam būs iespējams darboties tavā paša gribas vadītajā dabā! Sekojot tavai tieksmei pēc garīgās labsajūtas, tumšie spēki ienāks tevī un būs spējīgi iespaidot tevi gan tagad, gan nākotnē. Un,  ja tu tiem dosi atļauju un atvērsi savas durvis, tie kļūs par tavas sirds regulāriem iemītniekiem. Diemžēl, šodien nav nemaz tik reti sastopami svētie, kuros dēmoni ir ieņēmuši mājas vietu. Vēl vairāk, mācītāji atļauj tiem atrasties tur, kur tie atrodas.

            Jēzus Kristus vārdā es pasludinu bīties no šāda stāvokļa, un lai pazūd viņu "drošības" izjūta un falšais miers, kas pieļauj dēmoniem saimniekot viņos un lai tie netiktu izdzīti ārā. Ja mēs izjutīsim bijību caur svētumu, mums tiks atklāts, kā šajā pasaulē darbojas ienaidnieks. Mēs atklāsim, kur slēpjas viņa spēks. Mēs viegli saskatīsim, kur viņš atrodas, un tad viņam uzbruksim un to padzīsim caur mūsu Kunga Jēzus spēku tādā pat veidā kā Viņš to darīja. Kā rezultāts tiks atmaskoti pat tādi ienaidnieka triki, kas ārēji mums liksies dievišķīgi un skaisti (varbūt pat harizmātiski maskēti). Uzbrūkot mēs piespiedīsim ienaidniekam sevi atklāti izrādīt. Iespējams, ka mēs kļūsim pārsteigti, atklājot, kā sātans slēpjas aiz tā saucamā "svētuma"! Ne tikai tā saucamajiem kristiešiem, bet arī daudziem citiem tas Kungs saka: "Tu izliecies dzīvs, bet tu esi miris". Pa pusei dzīvie kristieši un tie, kas var kļūt nedaudz labāki, tāpat izsauc Dievam riebumu. "Jūs esat man pretīgi kļuvuši". Vai varbūt tas Kungs tev teiks: "Mans draugs! Mans mīļākais! Mans kalps!" Ievēro, kur ir tā vieta, kur velns tev čukst šādas lietas. Ja tu patiesi esi Jēzus draugs, Viņa mīļākais, vai arī Viņa kalps, tad ir jānorisinās dažām lietām. Protams, tad tā Kunga tuvums un Viņa iespaids būs tik reāls, tik pazīstams, ka tas būs tavs reālais piedzīvojums. Ja tas tā nenotiek, jautā tam Kungam. Iespējams, ka tu esi saņēmis vienīgi harizmātisku viltojumu. Es vēlos tev sacīt, ka Svētais Gars darbojās neparastā un iespaidīgā veidā harizmātiskās kustības sākuma stadijā. Bet ienaidnieks zin, kā iespaidot harizmātisko piedzīvojumu tiem kristiešiem, kuriem trūkst atbilstošas mācības, vai arī, kas dzīvo pēc miesas, līdzīgi kā, piemēram, Ananija un Safīra, vai arī radīt kopijas. Pat ja arī harizmāti ir patiešām to saņēmuši, ienaidnieks var noslēpties aiz to mugurām vai arī tos izmainīt tā, ka rezultātā gūst uzvaru pār tiem.

Pirmie Soļi Patiesas Domāšanas Virzienā

            Tu sāc domāt pareizi tad, kad savas personības vissvarīgāko sfēru- tas ir tavu spēju vērtēt sevi un citus tev apkārt- tu pakļauj tam Kungam. Tas nebūt nenozīmē, ka tev ir jāatsakās no savām spējām domāt, lai būtu spējīgs ticēt. Ticot tu būsi spējīgs arī domāt. Tomēr tu vairs nedomāsi savas paša domas attiecībā uz taviem vecajiem priekšstatiem. To vietā tu tagad esi uzticējis Jēzum visu tavas turpmākās dzīves plānošanu- tavu šodienu, tavu vakardienu un tavu nākotni- kopā ar visu to, ko tu sevī nesi. Tas nozīmē, ka tas Kungs tāpat vēlas ņemt vadību pār tām tavām domām, ko tu raidi attiecībā uz sevi, un caur Svēto Garu ar pieaugošu intensitāti ņemt kontroli pār tavu paša garu.  Tas nozīmē jaunu un vēl neapjaustu personīgās brīvības izpausmi caur patiesību, ko tev pastāvīgi sniedz Svētais Gars, bet nevis caur tavu veco un jau ierasto ceļu. Koka zari ir pumpuros un saņem dzīvības sulu vienīgi tad, ja tie atrodas saistīti ar koku. Lai saņemtu veselību augšanai, zariem ir jābūt pilnīgi savienotiem kopā un jāaug līdz ar koku. Bet zars, kas atdalīts no vīna koka, nav nekas cits kā izkaltis koka gabals, kas nolemts sadedzināšanai. Jāņa 15. nodaļā Jēzus runā par sadegušiem kristiešiem vai arī tiem, kas nolemti sadedzināšanai. Parasti tie ir atrodami tā saucamajās ticīgo draudzēs- organizācijās. Šodien ir pierasts būt pa pusei atcirstam no vīna koka un cerēt kļūt par vīna koku pašam par sevi. Tāpēc ir jātiek radikāli izmainītai mācībai, jo esošā mācība dzīvē nepiepildās. Un tā nevar piepildīties. Pirmkārt jau, mums ir jāmācās pilnīgi piederēt Viņam. Ieliec šo domu savā prātā šodien un atļauj savām domām tapt piepildītām ar lietām, ko Viņa Gars izlej tieši tavā garā! Mācies par tiem daudzpusīgajiem veidiem, kā izšķirt, vai doma, kas ienāk tevī, nāk no patiesības, vai tā ir vienkārši pozitīva (ir grūti šo domu precīzi nodefinēt). Patiesībā, lai to pārbaudītu, jautājumam vajadzētu būt šādam: "Vai tā attiecas uz to realitāti, ka Dieva Gars atrodas tavā garā?" Vērtīgajā Frīmena brošūrā tu atradīsi daudzus izziņai svarīgus izšķiršanas soļus. Daudzi citāti no Bībeles parāda, ka mūsu domāšanai ir jābūt piepildītai ar visu Dieva skaidrību un nevis tikai ar Dieva skaidrības pievilcīgāko daļu. Ja Dieva Vārds tevi patiesi nosoda, tad tas notiek precīzi un tieši, pilnīgi kā ar zobena asmeni attiecībā uz Ebrejiem 4, lai no tevis atcirstu visu Dievam nederīgo. Arī tev, saldā ēdiena mācītāj! Cik šausmīgi tev nāksies ciest, ja tu turpināsi kalpot, nenonākot šāda veida atkarībā un nesniedzot tev uzticētajiem Dieva ļaudīm šo jaunā veida atklāsmi. Vai tu vēl neesi ievērojis, ka šodien Dieva Gars rekonstruē Dieva namu, tā Kunga namu, pie tam kapitālā veidā? Bet varbūt tu vēlies atstāt savu laiku nokalpojušās un sapuvušās sijas virs jūsu galvām? Varbūt kādi ļaudis ir patiesi pamodušies, lai strādātu; un es viņiem norādu virzienu, uz ko vērst savu uzmanību? Bet kādi citi turpina un turpinās sapņot, jo viņi to vēlas. Atraujies no tiem! Viņi ir pieļāvuši pārāk daudz kompromisu un ienesuši šajā procesā pārāk daudz no sevis tā, ka vairs precīzi nespēj izšķirt ne Jēzu, ne arī sevi.

            TĒVS, es aizlūdzu Tevi tagad par maniem lasītājiem, lai viņi atvērtos Tavā priekšā tā, lai Tu spētu viņiem parādīt, kādā stāvoklī viņi ir patreiz. Mans Dievs, Tu esi uzticams un dod atvērtas durvis ikvienam, kas nodod savu domāšanu Tavai vadībai un kas sevi pilnīgi uztic Tavām rokām. Tu esi uzticams ikvienam, kas jautā: "Kungs, kā Tu mani gatavojies mācīt atsaukties uz šo iepriekš teikto manās domās?" Visur, kur tā notiek, lūdzu, Tēvs, norādi maniem brāļiem un māsām uz to ceļu, kā arī viņi var kļūt brīvi. Tu esi uzticams, mans Kungs, un Tu vēlies arī mūs redzēt brīvus no patvarīgas domāšanas un izjūtām ikvienā punktā, kur sajūtam izsalkumu no Tevis. Tev pilnīgi piederēt nozīmē brīvību dzīvot Dieva Dēla dzīvi. Tas nozīmē būt Tavam, būt atšķirtam no pasaules tikai priekš Dieva mērķiem, tā, lai Kunga Jēzus dzīve mājotu šinī miesā un tās orgānos šodien, rīt un stundu pēc stundas. Tavs plāns, Kungs, ir mans plāns! Kāds pagodinājums ir dots maniem brāļiem un māsām caur šo iespēju stāties pretī un sagraut ikvienu vilšanos jaunpiedzimušo kristiešu vidū. Āmen.

II. MELI, KAS TRAUCĒ DZĪVEI BŪT PĀRIPLŪSTOŠAI

Patvaļīgas Domāšanas Sekas

            Ja tu esi piedzimis no augšienes un joprojām domā, ka spēj kaut nedaudz dzīvot dēļ sevis, netiekot ienaidnieka vadīts un kontrolēts, tu esi nederīgs Dieva darbam. Mani brāļi, caur Dieva mīlestību jūs būsit spējīgi iemācīties turēties tālu no jebkuras reliģiskas miesas, kas izskaistināta ar savu bībelīgo vai harizmātisko pūderi, kad tu nespēj saskatīt Dieva Dēla vēlēšanos atklāt Dieva godību caur to. Mani brāļi un māsas, ja mēs mācīsimies atļaut patiesībai ienākt mūsos un pastāvīgi uz mums plūst, ja mums būs pareiza un normāla vienība ar vīna koku, tad Viņa dzīvība mūs bagātīgi pildīs. Sātans mūs sasaista caur pašu radītajām patiesībām, kas ir pievilšanās. Šodien daudz kristiešu tiek sakauti caur negatīvu domāšanu. Viņi domā, ka ir pārāk veci vai jauni, lai Dievs varētu viņus lietot. Samuēls bija bērns, Dāvids bija jaunekļa gados, bet Ābrahāms un Mozus bija jau vecumā, kad saņēma Dieva aicinājumu. Šie ļaudis domā, ka viņu izglītība ir nepietiekoša un viņiem nav nekāda talanta, lai būtu spējīgi kalpot tam Kungam efektīvi. Viņi neskatās uz to faktu, ka daudzi apustuļi bija vienkārši zvejnieki, ka Jēzum nebija normālas izglītības un ka Dāvids, Israēla Ķēniņš, bija tikai gans. Viņi domā, ka viņiem trūkst nepieciešamie līdzekļi, lai spētu iestāties Dieva darbā, vai arī viņiem nav laika sevi veltīt garīgiem mērķiem tā, kā viņi to vēlētos, jo tad tie nostātos finansiālo grūtību priekšā. Iespējams, ka viņi pat nenojauš to faktu, ka Kristus viņiem ir apsolījis atbildēt uz viņu materiālajām vajadzībām, ja viņi savu priekšroku dos Dieva Valstības darbam (Mat.6:33, Filip.4:19). Tāpēc daudzi kristieši nedzīvo uzvarā, jo viņu domāšana nav iestādīta pareizi. Viņi domā, ka negūs panākumus. Viņi sagaida fatālas neveiksmes, ka viņi var saslimt (ka dažas slimības var kļūt neizbēgamas) un tā tālāk. Tāpat draudzes dzīvē viņi savu viedokli veido, izejot no apstākļiem. Viņi nelūdz, lai Svētā Gara atklāsme nāk kontrolēt viņu garu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi būt jūtīgam un uzmanīgam- kādā lietā tas Kungs vēlas mūs stiprināt un no kā mūs turēt atpakaļ. 

            Dažreiz viens brālis nav pieņemams otram, jo viņam nav pieņemami tā ceļi. Šī iemesla dēļ šis brālis vai māsa zaudē daudz svētības, ko tas Kungs varētu sniegt caur otru personu. Tā nav trenējusi savu domāšanu būt atvērtai pret tieši šo rakstura tipu, un caur ārējo čaulu nespēj saskatīt cilvēka reālo "Es". Tā rezultātā šis cilvēks paliek ierobežots un viņam nāksies atskaitīties par tām lietām, ko viņš nevēlējās saņemt. Caur to viņš savā dziļākajā būtībā pretojās tam Kungam un atteicās Viņam kaut ko dot, kaut gan neatteicās un pat vēlējās sevi uzticēt Tā rokām.

            Ja tevī ir patiesība, tad pasludini to! Un vēro, ko tavas lūpas runā! Tas iespaidos tavu domāšanu. Ja tava domāšana ir piepildīta ar patiesību, tad tev nekas vairāk nav vajadzīgs! Vairāk par visu tev ir vajadzīgs pasludināt, kas tev pieder tavā Kungā, cik tu esi bagāts tieši Viņā un cik ļoti Viņš tevi mīl! Neatstāj neskaidras lietas savā dzīvē! Svētais Gars gādā par tavu nevainību un svētām, vienkāršām zināšanām. Īsta ziedošanās radīs patiesu vienkāršību. Kā rezultāts tam būs pāriplūstoša dzīve, neskatoties uz lielām grūtībām un neizturamām kārdināšanām. Pat ja pret tevi velsies šausmīgi viļņi, tie tevi nenogremdēs. Tie vienkārši to nespēj, jo tu esi pildīts ar patiesību. Pat ja arī tu būtu niecīgs un vājš, tu joprojām esi varens dēļ tās patiesības, ko tu sevī nesi! Jā, tieši šīs patiesības dēļ, kas ir brīnišķīga tavas dabiskās būtnes ikvienai sfērai. Svētais Gars kontaktējas ar tavu garu, un tu spēj pilnīgi saturēt visu saturu, ko Viņa Gars tev dod, un ļaut pat tam tevī pieaugt, pilnīgi pretēji visam tam, kas vēlas tevi pievilt. Tas ir Dievs un Viņa Dēla dzīvība, kas var domāt caur tevi visās situācijās. Tev vairs nav jārūpējas par to, kā domāt, vai arī, ko darīt lielu grūtību vai slimību brīžos, bet par to visu atbildību uzņemas tā Persona, kas visu zin un visu spēj. Jēzus tāpat novēro, kā tu ar šīm lietām rīkosies un kā lietosi savu ticību, jo Viņš tiešām vēlas tev palīdzēt.

Iesākumā- Rakstura Veidošana

            Daudzi svētie ir aizslēguši savas durvis pretī patiesībai sekojošā sfērā: Ja tie sastopas ar grūtībām, kurām pārējie brāļi un māsas jau ir uzstādījuši pareizu diagnozi, viņi reaģē uz to ieteikumiem caur parasto domāšanas veidu: viņi cenšas sevi ar to aizsargāt. Visur tur, kur tiek likts lietā aizsardzības mehānisms, lai aizsargātu vecos rakstura defektus, mēs aizslēdzam patiesībai durvis. Mēs sevi aizsargājam, lai pasargātu savas vērtības. Bet caur to mēs atstumjam patiesību, kas varēja mūs atbrīvot. Vienīgi tad, ja mēs caur Dieva žēlastību saņemam īstajā mirklī noderīgu un sev vērtīgu Viņa neviltotu mīlestību, mēs viegli spējam arī pieņemt to, ko tā mums liek darīt pie sevis un ko sevī mainīt, pie kam šoreiz nedarbojas cilvēciskais faktors. Tas ir ārkārtīgi svarīgi! Ja Kungs Jēzus ar savu patiesību nespēs ieņemt aizvien vairāk un vairāk vietas mūsu domāšanā, mūsu raksturs nemainīsies.

            Šodien vairums kristiešu par to daudz nedomā. Viņi labāk vēlētos, piemēram, pravietot, vai arī saņemt garu izšķiršanas dāvanu. Bet viņu priekšstati par šo dāvanu ir nepareizi un pat savādi. Bībele parāda arī citus ceļus, kā mēs spējam izšķirt lietas- un tas notiek caur ilggadīgu praksi un paklausību Svētajam Garam. Dāvana, kas aprakstīta 1.Korintiešiem 12. nodaļā ir kaut kas cits, un tā ir papildinājums pie visām citām mums dotajām iespējām lietas izprast un izšķirt. Tu nevari to iemācīties Kristus Miesā individuālā ceļā. Skaidrību šajā lietā tu vari iegūt vienīgi, esot ciešā vienībā ar savu brāli vai māsu, līdzīgi kā loceklis ar locekli vienā miesā. Kopīgos pūliņos skaidrībai jāuzvar, un tad tā piederēs arī priekš tevis. Daži ticīgie domā, ka, iegūstot tās vai citas dāvanas, tie spēs ražot vairāk augļu. Viņi sevi pieviļ! Līdzekļi, dāvanas un ieroči iegūst savu efektivitāti par tik par cik tie spēj sadarboties ar mūsu raksturu. Patiesi, reiz Dievs mums prasīs, vai mēs esam nesuši augļus, vai nē? Dievs vienkārši neko neatzīs par vērtīgu, ja mēs vēlēsimies palikt tādi paši, kādi esam, kaut gan Viņš mums ir devis savu gaismu, lai mēs būtu spējīgi saskatīt, kas mūsos ir jāizmaina. Viņš mums palīdz saskatīt lietas mūsos, kas bija daļa no mūsu izturēšanās varbūt desmitiem gadu. Lielākajā daļā gadījumu šī palīdzība mums nāk caur mūsu brāļiem un māsām vai arī ārējiem apstākļiem,- un, ja mēs esam vērīgi, saskatīt arī caur mums pašiem. Tā mēs nonāksim pie atklājuma, ka kaut kas mūsos ir jāizmaina. Tālāk tas prasīs pašdisciplīnu un treniņus. Jo tas, ko mēs neesam iemācījušies savā jaunībā, vecumdienās padodas caur desmitreiz lielākām pūlēm un gara spītību. Bet mums nav citas izejas, jo citādi mēs nebūsim spējīgi nest augļus! Mēs nedrīkstam teikt: "Uz to man nebija dotības!" Nē, tā bija mūsu neattīstījusies dāvana, kas nekā nespēja radīt. Un kur ir tas, ko tu spēji saražot? Patiesi, Jēzus par to samaksāja. Bet tai pašā laikā mēs tikām augšāmcelti no nāves kopā ar Jēzu, lai mēs uzvaru gūtu viegli- caur Dieva Dēla dzīvību mūsos, jo citādi mums pieder tikai sevis pašu vērtība. Ja mēs ticam tikai tai, mēs kritizējam krustu un samazinām tā vērtību, un mums pieder tikai mūsu pašu spēks. Ticot tam, mēs kritizējam augšāmcelšanos un samazinām tās vērtību, un atkal mēs paliekam pie sevis paša. Tā darot, mēs kritizējam Svētā Gara spēku, kam vienīgajam dotas pilnvaras mums atklāt Dieva Dēla dzīvi. Mums ir jābūt uzmanīgiem, kādā virzienā tas Kungs vērš mūsu uzmanību, lai mūs mācītu par mūsu domāšanas pamatmotīviem un lai liktu mūs mainīt mūsu izturēšanos, kas sakņojas raksturā. Citādi tā saucamā "pozitīvā domāšana" mums nekā nepalīdzēs! Tas Kungs vienmēr darbojas pie mūsu rakstura, paralēli darbojoties pie mūsu domāšanas veida izmainīšanas. Mēs esam taisnoti Dieva priekšā caur Jēzus brīvprātīgo upuri, kamēr mūsu rakstura defekti tiek laboti caur Dieva žēlastību. Tāpēc mēs Dieva acīs esam taisni, bet tai pašā laikā mēs tiekam pārveidoti caur Dieva mīlestību, kas ir izlieta mūsos. Mēs esam svēti, un mēs kļūstam svēti. Vai tas nav brīnišķīgi?

Šaurs Apvārsnis Neļauj Saskatīt Dzīves Pilnību

            Raksturs var izmainīties tikai Kristus Miesā. Tas ir tādēļ, ka mūsu savstarpējās attiecības tajā ir tik tuvas, ka mēs varam precīzi noskaidrot, ja, protams, vēlamies būt godīgi, kāpēc citi nevēlas mūs pieņemt, un otrādi. Iespējams, ka viņus iespaido mūsu daba. Mums nebūtu jāpaliek dusmīgiem, ja tas Kungs mūs līdz šim vēl nav izmainījis. Ja Viņš mūs ir tādus radījis, tad tam ir kāds iemesls. Viņš radīja Hudsonu Teiloru tādu, kāds viņš bija; un viņš bija tieši tāds Dieva vīrs, kādu Dievs atzina un vēlējās, lai viņš būtu. Viņam nevajadzēja sevi izmainīt un kļūt par citu personu. Mēs tiekam pārveidoti un šķīstīti, lai kļūtu par tieši tādiem cilvēkiem, kādiem Dievs vēlas; un mums nav jākļūst par citu personu. Ja daudziem ļaudīm ir grūtības ar visām šīm dažādām izpratnēm, tad tas ir tāpēc, ka viņiem ir šauri redzes apvāršņi. Piemēram, es svinu tā Kunga piemiņas mielastu kopā ar saviem brāļiem un māsām, bet viens no viņiem tajā nevar piedalīties, jo, lai palīdzētu dažiem ļaudīm un ar cieņu izturētos pret Bībeli, es esmu izmainījis dažus luterāņu formulējumus. Ja tu veselam sniedz nūju, viņam pie tās vairs nav jāturas, jo viņš ir dziedināts. Pretējā gadījumā tā viņu pazemos. Daudzi raksti par ticību, kas nāk no pagātnes, ir nūjas, kas neļauj mums būt veseliem. Šajā gadījumā domāšana tiek novirzīta pretējā virzienā, jo tu pasludini to, kas ir jau atzīta par patiesību un kas jau darbojas. Tu esi pilnīgi aizmirsis, ka tu esi iegremdēts Jēzū, kura dzīve atrodas tavā miesā un tavā dvēselē, tāpat kā Dievs ir radījis Visumu visā tā dažādībā. Šeit mēs esam ierobežojuši savas domāšanas apvāršņus caur denominācijas vēsturi un racionālismu, kas eksistē starp ticīgajiem. Kāds šaurs domāšanas veids! Jo vairāk izglītoti ir cilvēki, jo šaurāks ir viņu domu gājiens. Viņi ir visās lietās tik izglītoti, ka pazīst mākslu un citas lietas. Tu noteikti atstumsi Pēteri, jo viņš runāja galilejiešu akcentā. Viņš neprata runāt teoloģiski, jo viņš pat nepazina nevienu teoloģisku terminu. Pāvilu noliegtu gan piētisti, gan teologi, jo īstais Pāvils neiekļautos nevienā no viņu mācībām, tāpat kā daudzos punktos viņš nebūtu pazīstams harizmātiskajiem ļaudīm. Cilvēki viņa rakstus saprot tādā veidā, kādā tie iederas viņu pašu Rakstu uztveres sistēmā. Paklausieties: Kas ir derīgs un patiess Man tagad un tieši šodien? Ko patiesība māca, kas man stāv manā dzīvē priekšā? Kur slēpjas mana cerība? Kā jau esmu teicis iesākumā, izteiciens "pozitīvā domāšana" ir jāizpēta ļoti uzmanīgi. Patiesība domāšanā var radīt viltus cerību, ja tu esi sajaucis miesu un Garu, dvēseli un Garu, dievišķo dabu. Dievs to nepieļaus, tāpēc visur, kur tas ir nepieciešams, tas Kungs atdala šīs daļas ar Ebrejiem 4:12 un 13 nazi. Bet pēc tam Viņš vairs tev nedod nekādas cerības. Kur Viņš tevi stiprina, bet kur nē? Kur Viņš aptur tavas darbošanās spējas, un vai ir kādas lietas, kur Viņš tevi tur atpakaļ? Kur Viņš tev sniedz drošību? Vai tu esi nonācis līdz momentam, kad visi tavi miesīgās dabas pūliņi pēkšņi sabrūk un tev liekas, ka nekas vairs nav glābjams? Tas ir daudz kas cits nekā tikai "pozitīvā domāšana".

            Dažiem ļaudīm jau ir kļuvis parasts tas fakts, ka mums kā kristiešiem daudzās lietās ir jāpaliek apspiestā stāvoklī. Viņi domā, ka mūsu dzīve ir tik traģiska un rūpju pilna un ka tā sastāv vienīgi no grūtībām. Viņi ir pārspīlējuši tos vārdus, ko ir teicis Pāvils: "Caur daudzām bēdām mums būs ienākt Dieva valstībā". Mums tiešām ir jāmācās tā rīkoties. Šī lieta ir jāmācās vēlreiz dažiem harizmātiskajiem ticīgajiem pēc tam, kad viņi ir atspirdzinājušies. Mums būtu brīvprātīgi sevi jāiegulda Kristus kapā, lai pēc tam debesu pilnums varētu plūst caur mums. Pašā iesākumā mums ir jāizjūt dziļš apmierinājums savā dzīvē (Jāņa 4:14) ar mērķi, lai mēs būtu labi paēdināti priekšā stāvošajai cīņai. Piemēram, ja zēns savu bērnību ir pavadījis labos apstākļos, vēlāk, būdams vīrietis, viņš spēs stingri nostāties savā vietā. Ja Viņa pilnums ir mūsos, tad mēs varam tikt izvirzīti uz priekšu, lai ietu cīņā ar savām rakstura nepilnībām, kas šādā gadījumā ir mums dotas ar Kristus atļauju. Tās šādā gadījumā nav ciešanas, bet vienkārši paliekas no mūsu rakstura defektiem,- un tās mūsos rada slāpes pēc pilnvērtības. Visās mūsu nepilnībās centīsimies to saprast un kļūsim izslāpuši pēc pilnības, kas patiesi eksistē. Tad mēs būsim spējīgi sniegt citiem vēl lielāku mieru, iedrošinājumu un atziņu par Kristu, kā to spējam tagad (2.Kor.1).

Pilnīga Piederības Izmaiņa

            Kā Viņš mani caur šo patiesību spēs vadīt šodienas grūtajā laikā? Mēs saņemsim vienīgi tik daudz vadības, par cik daudz atļaujam Viņam valdīt pār mums kā Viņa īpašumu. Viņš mūs piepilda ar to skaidrību, kas pieder vienīgi Viņam. Kur mēs atļaujam Viņam vienīgi daļēji ar mums sadarboties, mums pietrūks tas, kas ir rakstīts Psalmā 32:8: Turot savas acis vērstas uz mums, Viņš mums rādīs padomu vienīgi tik daudz, cik mēs piederēsim Viņam. Bet vienīgi tāpēc, ka mēs laiku pa laikam cenšamies no Viņa aizbēgt, Viņš mums nespēj palīdzēt. Šādos gadījumos Viņš spēj vienīgi ieslēgt mirkšķinošas brīdinājuma gaismas, bet mums pietrūkst apgaismojošo uguņu, kas apspīd visu mūsu domāšanu caur Svēto Garu mūsu garā. Ja mēs patiesi pilnā mērā esam Viņa īpašums, mums vairs nav vajadzības daudzās lietās lūgt pēc vadības. Kā tādā gadījumā tas viss darbojas, ja tavs pusaudzis cīnās tev pretī? Tev nav vairs vajadzīgs meklēt kādu īpašu kluso laiku, lai šo lietu izprastu un nokārtotu. Kā gan tas būtu iespējams tavā ikdienā, kas jau tā ir pilna pienākumiem? Dieva skaidrība izpaužas tavās sajūtās un domāšanā, un tu vari iegūt gaismu arī par šo situāciju. Tas ir Dievs. Tā Viņš mani vada. Vienīgi šādā veidā tu spēj atspoguļot Godības Ķēniņu, jo cilvēka galva ir Kristus. Vienalga, ko cilvēks spēj veikt, par ko kļūt, arī attiecībā uz viņa darba pienākumiem, ģimenes rūpēm, laulību, vai arī draudzē, Kristus vienmēr būs galva. Ja, būdams šajā pakļautībā, viņš ko atsakās darīt, tad rīkojas nepareizi. Un miera un žēlastības sludinātāji- es šeit domāju "pudiņa" mācītājus, kas visus cenšas mierināt, nonāks ne tikai šausmās, bet arī ņems dalību pie lielajām ciešanām, kad no sirdssāpēm kritīs tie sludinātāji, kas patvarīgi izmainījuši Evaņģēliju. Jo no tā, kam ir daudz uzticēts, daudz tiks atprasīts, izņemot vienīgi gadījumus, ja viņi nevēlējās, ka tiem daudz uztic. Arī par to viņiem nāksies atbildēt. Joprojām daudz kam ir jātiek izmainītam Dieva ļaudīs. Mums nav palicis tikai mini- Evaņģēlijs- mums ir patvarīgi izmainīts Evaņģēlijs. Ja tu visu centies pabāzt zem nacionālās draudzes, tad es vēlos tev teikt sekojošo: pie šīs lietas ir vainīga tu- evaņģēliskā persona, un arī tu- harizmātiskais kristieti. Jums ir viens un tas pats pamats, vienīgi tu, pēdējais no nosauktajiem, esi papildinājumā saņēmis garīgās dāvanas. Bet neskatoties uz to, joprojām daudzām lietām jātop pabeigtām, lai izpaustos tas skaistums, ko rada Viņa dzīve, kas plūst cauri šiem zemišķajiem traukiem. Ja mēs lūkosimies atpakaļ un teiksim: "Bet mūsu vectēviem tāpat nebija labāk", tad tam nav nozīmes, jo kopš viņu laikiem pār cilvēci ir nākusi liela Svētā Gara gaisma, kas nesusi tik daudz skaidrības un tik daudz veselīgas mācības. Šodien ir radušies tik daudz jaunu vēstnešu un tā Kunga strādnieku, kas spēj parādīt, kādai būtu jāizskatās Kristus Miesai un kā tai būtu jāizpaužas caur ikvienu individuālu kristieti. Pēdīgi šis skaistums parādīsies redzamā veidā, kad sātana noaustais zirnekļa tīkls, kas sastāv no šausmīgām važām (107.Ps.), tiks apgāzts otrādi un kad ienaidnieks parādīsies pilnīgi atklātā veidā. Mēs piederam tam Kungam caur to cenu, ko Viņš samaksāja, tāpēc tuvojas tas laiks, kad mēs vairs netiksim šurp un turp stumdīti, grūstīti un apspiesti. Diemžēl, pārāk bieži tā notiek, jo brāļi un māsas nepietiekoši rūpējas viens par otru, un mācītājam tāpat nav laika. Parasti viņš tikai ievēro svēto ārējo ierašanos draudzē, un tas viņu nomierina, jo viņš vairāk nekā nevēlas. Brāli, es jau pietiekoši ilgu laiku esmu bijis aktīvā kalpošanā, taču man nav bijis iespējas noskaidrot, kas īstenībā norisinās ārēji respektējama, cēla un uzticama cilvēka sirdī. Viss, ko man ir lemts uzzināt- tie ir Bībeles izteicieni caur viņu mutēm bez spējām noskaidrot, ko viņu vārdi ir izdarījuši viņu pašu dzīvēs vai arī to cilvēku dzīvēs, kam viņi tos ir sludinājuši. Viņi ir tā piepildīti ar kompromisiem, ka nejūt izsalkumu pēc patiesības, bet labāk vēlas dzīvot ar to ticību, kas viņiem bija aizvakar. Šis Kristus skaistums var parādīties redzamā veidā vienīgi tad, ja mūsu domāšana ir pareiza un tā ir piepildīta ar patiesību. Ir doti ļoti brīnišķīgi komentāri attiecībā uz Kristus apbruņojumu (Efez.6), bet tie paši par sevi nesatur ne mazumiņu tā Kunga spēka. Tas ir pierādīts, jo, ja tev ir vienīgi brīnišķīgi komentāri, tev nebūs spēka. Brīnišķīgi izskaidrojumi paši par sevi daudziem svētajiem nav nekā devuši. Viņi pat nav spējuši uzvilkt bruņu cepuri, tos studējot. Viņu galvās ir pastāvīgs juceklis, jo tie sakauti; un tiem ir vajadzīgs labs svētdienas sprediķis, kas parasti ir tikai saldais ēdiens- pudiņš. Šo pašu pudiņu viņi ēda 20 gadus atpakaļ. Protams, šodien tas ir kļuvis daudz intelektuālāks, satur vairāk Bībeliskās vielas, ir harizmātiskāks, bet tas ir pudiņš un tam ir pudiņa iespaids, par ko mēs pārliecināmies savā ikdienas dzīvē. Protams, viņi aizstāvēsies ar to, ka caur nenormālām aktivitātēm viņi ir kļuvuši daudz spēcīgāki nekā citas denominācijas vai kustības, no kuru puses viņi uzslējuši kāpnes uz panākumiem, un pa tām pašreiz kāpj. Tāpēc viņi ir tik laimīgi par savu denomināciju un nespēj izprast manus rakstus vai skaņu kasetes. Sauc uz to Kungu tieši tagad un saki: "Tēvs, es vēlos šodien Tev ticēt. Es vēlos dzīvot tajā patiesībā, kas dara brīvu. Es vēlos dzīvē iet tālāk pa bezkompromisa ceļu!" Tad tu spēsi mācīties, kā kļūt par Dieva pionieri šo principu pielietošanā tavā domāšanā, atļaujot Viņa mīlestībai un skaidrībai pārplūdināt tavu prātu. Ar lielu prieku tu mācīsies būt atkarīgs no Viņa pavēlēm, iesākot jau ar šodienu un šo pašu mirkli. Mans brāli, ja patiesība tevī ir ielauzusies, ja tu esi attiecībā uz Jāņa 15:7 piepildīts un pārpildīts ar Viņa vārdiem, kas saka: "Ja jūs paliekat manī un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat,- tas jums notiks", tad tev patiesi pieder pāriplūstoša dzīve. Tas nenozīmē, ka mums būtu sevī jāuzkrāj Bībeles panti (tā varētu būt patiesība mirušam jaunpiedzimušam kristietim). Bet Viņš pats ir dzīvs manī, mans Kungs un mans vadonis!

Īsta Autoritāte Ceļas Caur Patiesību

            Īsta autoritāte ceļas vienīgi no patiesības. Šī patiesība dara tevi drošu, jo tā nāk no Klints. Dievišķa autoritāte sāks tevi stiprināt zemišķās autoritātes vājināšanās, nelikumību un Dieva likumu pārkāpšanas brīžos. Arī Dieva ļaudis šos likumus pārkāpj. Tāpēc, ka viņiem nav bijis pietiekoši izturības, tie caur ārēji neievērojamām lietām sākuši pārkāpt Dieva likumus jau sen atpakaļ. Atrodoties stingru Bībeles likumu vidū, viņiem nav garīgā svaidījuma un ir vāja autoritāte. To pavisam viegli iespējams saskatīt ģimenes attiecībās. Šajā sfērā ticīgie parāda sliktāku piemēru nekā pasaule, ja ticīgie rīkojas, nepareizas mīlestības vadīti, un nepakļaujas garīgajām autoritātēm. Dievs savu darbu iesāk caur autoritāti. Visa dzīve iesākas caur autoritāti. Cilvēka galva ir Kristus. Tā ir autoritāte! To mēs neesam praktizējuši un neesam mācījušies. Cilvēku sabiedrībā tā bieži ir deģenerējusies līdz brutālām attiecībām. Nē, iesākumā tev jāgūst uzvara pār sevi pašu, un tad atļauj Dieva autoritātei plūst caur tevi. Bet šodien tas ir "tabu", arī attiecībā uz "Jēzus Draudzes" tēmu. Tās vietā ticīgie ir radījuši īstās autoritātes aizvietotājus. Patiesība ir klints un nevis pudiņš. Citādi tu radi pudiņa Dievu priekš sevis, un, protams, tu to dari sistemātiski. Viņš neatbild uz lūgšanām. Tā rezultātā dzimst daudz "pudiņu kristiešu". Patiesība rada autoritāti. Tā padara mūs pietiekoši stiprus, lai mēs spētu vienmēr un visās lietās izturēt. Ja tas būs nepieciešams, tā darīs tevi tikpat nelokāmu kā Jeremiju, kuram vajadzēja lietot 2/3 no Dieva Vārda, lai kritizētu un sagrautu, un lai galarezultātā tauta tiktu sagatavota sodam. Lasi viņa vēstījumu, un tu atklāsi Jeremijas nelokāmību un viņa autoritāti, kas piepildīta ar patiesību.

            Citādi pasaule iegūs priekšstatu, ka ir grūti ticēt, kāds, par nelaimi, tai jau bija. Protams, ir grūti ticēt. Tas ir rezultāts šādiem "pudiņa elkiem", par ko ticīgie paši sevi padarījuši, kā rezultātā pasaule un daudzi neticīgie tiek ticīgo atmesti. Ticīgiem vairs nevajag paklausīt visai patiesībai. Domāšana kļūst vāja, tā vairs nav piepildīta ar patiesību, bet gan "mīlestību". Kurš "Tētiņš" Dieva izskatā tevi ir radījis priekš sevis paša? Tev pieder teiksmu ainas, ko tev devis dzīvais Dievs! Patiesi, ticīgie un reliģiskās kustības ir radījušas viņu pašu Dievu saskaņā ar viņu bībeliskām sistēmām, kas ir harizmātiski saldināts. Viņš ir svēts un pieprasa patiesu grēku nožēlu katrai sirdij. Ja ticīgie neizjūt šo dievbijību attiecībā pret Dieva svētumu, tad citi tiem sekos. Viņi ir pārāk izglītoti un dažiem no tiem ir pārāk daudz, ko darīt. Tie maz pazīst pasauli, kā gan lai viņi būtu spējīgi saprast, kura reliģija ir tā labākā?

            Dievs zin, ka cilvēcīgais radījums pazīst grēka nožēlu, pat ar mazu daļiņu Evaņģēlija, vai arī bez tā. Lasiet Romiešiem 1. un 2. nodaļu! Tāpēc Dievs zin arī to, ka ticīgajiem ir jāatkāpjas no viņu stingrajām sistēmām. Viņi ir patvarīgi no Patiesības radījuši "pudiņu mācības" ar mērķi, lai paši varētu dzīvot bez Dieva autoritātes un bez apņemšanās tai sekot. Sievas nepakļaujas saviem vīriem. Vīri vairs nepakļaujas saviem brāļiem. Jaunākie kristieši vairs nepakļaujas vecākajiem. Līderi paši pin savus tīklus, nesaņemot pamācību no vecākajiem kristiešiem, no kuriem tiem būtu jāsmeļ visa pieredze. Īstenībā iznāk tā, ka tu pakļaujies savam vadītājam (bet ko darīt, ja šis vadītājs nav bībelīga autoritāte, vai tādējādi mēs caur Bībeli nemaskējam savus kompromisus, ko vēl nodēvējam par autoritāti?), bet nevis savam Kungam. Patiesība rada nelokāmību. Vienmēr, kad tu jūties vājš kā pudiņš (tagad, cerams, tu saprati, par ko es šeit runāju), tas izskatās neglīti, bet patiesība ir vēl nepatīkamāka. Tev nepieder patiesība, bet tu lieto savas izjūtas, lai melotu Dieva priekšā. Ticīgie bieži man saka: "Bet Dievs nevar būt tik nežēlīgs. Viņš ir mīlestība!" Protams! Izejot no šīs koncepcijas tavs pudiņš mācīs Dievam, kā Viņam ir jārīkojas.

Kļūsti Derīgs Kalpošanai!

            Ja patiesība plūst mums cauri, mēs kļūstam skaidri un stabili. Kā svētie mēs sākam atzīt to Svēto. Mēs ienīstam velnu un atzīstam viņa dabu. Mēs spējam saskatīt, cik pievilta ir cilvēce viņas dotajā brīvībā sevi atvērt Dieva gaismai. Tāpat mēs vēlamies to atbrīvot no apstulbuma, bez mazākās žēlastības norādot uz to, kas nav no Dieva. Nē, mēs nevēlamies to vairs lutināt. Lūdzu, izlasiet, ko mūsu apustuliskās uzbūves modelis runā par Dieva raksturu. Tieši šī patiesība, pateicoties tās stingrajai pozīcijai, dara mūs brīvus.

            Patiesi, nav viegli izaudzināt pusaudzi vai bērnus. Tu vari tos izaudzināt vienīgi tā Kunga autoritātē, kas nozīmē tos audzināt un veltīt tam Kungam un uzticēt Viņa varai. Pat, ja, piemēram, tavi pusaudži caur Biliju Grehemu nāk pie grēku nožēlas, daudzi ticīgie tiks atrasti par vainīgiem Dieva priekšā. Viņu bērni bija spējīgi paklausīt Dievam jau desmit gadus atpakaļ. Pēc visa tā, saskaņā ar viņu "pudiņu" dabu, viņiem būs vajadzīgs mācītājs, kas viņiem atnesīs "pudiņa svētrunu". Ja tev vajadzīgi līdzstrādnieki, tu atradīsi dažus no viņiem savām nodarbībām, bet, lai darītu tā Kunga prātu, tu neatradīsi nevienu no tiem. Kā sekas, šie sajukušie jaunie ļaudis paši nekad nekļūs par Dieva līdzstrādniekiem. Pašā iesākumā tev būs vajadzīgs tiem mācīt paklausību!

Uzmosties! Mācies Vēlreiz Šo Stundu!

            Dievam ir savi ierobežojumi, kam nav it nekāda sakara ar tavām izjūtām. Ikviens vēlas tapt iepriecināts no Dieva. "Papus"- daži nesen ir sākuši teikt. "Abba, dārgais Tēvs!" ir pareizi, bet vienīgi kopā ar svētu uztraukumu attiecībā uz grēka sekām. Citādi būs jāmācās veikt desmit tūkstošus soļu atpakaļ pretī svētajam Dievam. Esmu redzējis, ka daži ļaudis pieļāvuši tam tā notikt un kas no tā visa ir iznācis,- jo viņi atļāvās pārāk ātri nomierināties. Pēc tam, kad viņi pameta tumsības valsti, viņi cerēja, ka atdzimšana turpināsies pati no sevis. Nē, viņiem nācās mācīties un spert desmit tūkstošus mazus soļus atpakaļ pretī Dieva svētumam. Tāpēc iemiesosim šo patiesību mūsu vidū, kļūdami skaidrā prātā un iegūdami bijību tā Kunga vaiga priekšā. Ar maigiem vārdiem nav iespējams stāties pretī tumsības un pievilšanās valstībai. Tā joprojām pastāvēs arī tad, kad mēs no tās izbēgsim. Bet tagad jau mūs uz priekšu dzīs Viņa iedrošinātāja balss. Viņa patiesība ir mūsu apsardzība, mūsu vairogs un mūsu prieks: "Mans mīļotais kalps!" "Mans mīļotais draugs!" "Mans bērns!" Viņš parāda, cik aizsargāti mēs esam. Viļņi vēlētos gāzties pāri mums. Bet... Tie apstājas sastinguši tieši virs mūsu galvām. Tāpēc mēs esam pilnīgā drošībā caur patiesību, kas ir piepildījusi mūsu domāšanu, un tā darbojas tālāk un iet zemāk uz mūsu jūtu pasauli. Mēs topam brīvi no situāciju važām un tiem cilvēkiem, kuru rekomendācijas mums vairs nav vajadzīgas.

            Secinājums ir viens: Patiesība darīs mūs brīvus! Lasiet visas trīs Jāņa vēstules. Tad kļūs skaidrs, kas ir patiesība un kas paliks mūžīgi. Vienīgi Viņam pieder pāriplūstoša dzīve. Pašu par sevi mēs to varam nesaprast,- bet kopā ar visu teikto- tā kļūst dzīva un viegli saprotama. 

            "Secinājums ir viens: Patiesība darīs jūs brīvus! Lasiet visas trīs Jāņa vēstules. Tad kļūs skaidrs, kas ir patiesība un kas paliks mūžīgi. Vienīgi Viņam pieder pāriplūsoša dzīve. Pašu par sevi mēs to varam nesaprast,- bet kopā ar visu teikto- tā kļūst dzīva un viegli saprotama".



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.