Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.77 6.13 usd
Cena: 3.44 3.17 usd
Cena: 4.09 3.71 usd
Cena: 6.67 6.13 usd
Cena: 3.76 3.44 usd
Cena: 2.15 1.94 usd
Cena: 1.40 1.24 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 9.25 8.33 usd
Cena: 5.32 4.78 usd
Cena: 5.38 4.52 usd
Cena: 4.30 3.87 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 4.19 3.76 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 6.08 5.48 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Sacelšanās un iedomība/H.Šafraneks

Dievs šodien runā uz saviem ļaudīm: Bija laiki pagātnē, kad Dieva ļaudis sekoja instrukcijām un stingrām pavēlēm. Pēc katra klupiena atpakaļ ir bijis laiks mācīties no pieļautajām kļūdām. Gars, bet ne es, saka: "Daži no jums, kas jau daudzmaz skaidri zināt Bībeli un kas jau ir tikuši ārā no tradīciju gūsta, saprotiet, ko nozīmē Dieva ļaužu atkrišanas stāvoklis". Mums ir jāapskata divi aspekti: Kā šī atkrišana sevi izrāda, un ko mums māca Jaunā Derība? Tā mūs aicina domāt. Ikviens, kas nevēlas apstāties un padomāt, daudz cietīs- un nepiedzīvos paraušanu, kas nemaz nenotiks tik drīz, kā mēs gaidām.
16.10.2011

Cita Veida Kalpošana

Sacelšanās un Iedomība

Horsts Šafraneks

A Different Service: Rebellion and

Presumption

by Horst Schaffranek,

"His Wonderful Life Today"

Booklet Nr.E 204, Lemgo- Munich 1990

SATURS

I.KĀDĀ SITUĀCIJĀ DIEVA ĻAUDIS ATRODAS ŠODIEN?.................................................................

Atkrišana un Darbošanās uz Savu Roku...............

Svarīgas Atzīmes Attiecībā uz Bībeli.....................

Sacelšanās un Iedomība.........................................

Brālīgā Mīlestība Mūs Savieno par Kristus Miesu....................................................

Pārbaudījumu Laiks...............................................

Apziņa.....................................................................

Šausmīga Situācija....................................................

Nošķiršanās ir Nepieciešama-

Glābies no Tiesas!....................................................

Normāla Kristietība- Patiesībā un Ticībā....................

II.CITA VEIDA KALPOŠANA.................................

Mācoties no Vēstures.............................................

Rakstos Izteikts Brīdinājums....................................

Prostitūcija Draudzē...............................................

Dieva Stundā..........................................................

Apgānīšanās............................................................

Mīlestība un Svētums Vienmēr Iet Roku Rokā................................................................

I.KĀDĀ SITUĀCIJĀ DIEVA ĻAUDIS ATRODAS ŠODIEN?

Atkrišana un Darbošanās uz Savu Roku

            Dievs šodien runā uz saviem ļaudīm: Bija laiki pagātnē, kad Dieva ļaudis sekoja instrukcijām un stingrām pavēlēm. Pēc katra klupiena atpakaļ ir bijis laiks mācīties no pieļautajām kļūdām. Gars, bet ne es, saka: "Daži no jums, kas jau daudzmaz skaidri zināt Bībeli un kas jau ir tikuši ārā no tradīciju gūsta, saprotiet, ko nozīmē Dieva ļaužu atkrišanas stāvoklis". Mums ir jāapskata divi aspekti: Kā šī atkrišana sevi izrāda, un ko mums māca Jaunā Derība? Tā mūs aicina domāt. Ikviens, kas nevēlas apstāties un padomāt, daudz cietīs- un nepiedzīvos paraušanu, kas nemaz nenotiks tik drīz, kā mēs gaidām. Es nemaz nejustos laimīgs tev to atgādināt tad, kad mūsu laiks būs jau pienācis. Tu vari par to uzzināt arī no Bībeles, ja tai būsi paklausīgs; bet tas nebūs iespējams, ja tu to lasīsi caur savu miesīgo intelektu. Dabisko prātu saliekot kopā ar Bībeli, rodas kļūdainas mācības. Tradīciju kalpošana, savienota ar Bībeli, vienmēr rada šķelšanos. Bet, ja tu paklausīsi Vārdam, tu sapratīsi Dieva ceļus un Viņa darbību aizvien vairāk un vairāk.

            Dieva raksturs nekad nemainās. Viņa raksturs nav mainījies laika posmā starp Veco un Jauno Derību. Daži ļaudis, kas sevi sauc par teologiem, saka, ka Vecās Derības Dievs ir dusmīgs Dievs. Kāda vācu sieviete- teoloģe ir sapratusi, ka nākotnē Dievs būs sieviešu kārtas. Starp citu, viņa arī ir teikusi, ka Viņš (Viņa?) ir miris. Šo apgalvojumu viņa pasludināja publiskā sapulcē- un viņa joprojām ir teoloģe. (Vai tu joprojām dod savu desmitās tiesas ziedojumu, lai atbalstītu šādu mācību?) Vaicā sev: "Vai Dievs mani netaisās sodīt par šādu rīcību?" Bīskapi šāda veida mācības pieņem un pat atbalsta. Viņi pieļauj Dieva Nama garīgo apgānīšanu. Kristiešu draudze vairs nav Kristus līgava, bet prostitūta. Tieši par to runā Dievs un tā Kunga Gars šodien, un arī es to apliecinu.

            Pat arī ja tu nesaproti pravietojumu, tu zini, ka Dieva Vārds māca, ka pēc ilgiem atkrišanas gadiem ir jāseko patiesai grēku nožēlai un jāatgriežas atpakaļ pie Dieva. Tu nevari atgriezties atpakaļ, ja neapzinies, no kā tu esi atkāpies. Atklāsmes grāmatā 2:5 ir teikts: "Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus."

            Par atgriešanos daudz mums ir mācīts kristīgās vēstures kursos, bet tā ir bijusi reliģiska un vērtējama visnotaļ negatīvi. Grieķu vārds atgriešanai ir "metanoia", kas nozīmē "izmaiņa". Tevī ir jānotiek izmaiņai, un tai jāsākas tavā iekšējā būtībā, līdz turpinājumā tā izplatās virzienā uz otru. Ebreju vārds "shub" nozīmē apgriešanos pretējā virzienā; un to lieto Kristus, runājot par vienu draudzi vienā pilsētā, un nevis par kādu indivīdu. Šodien šis izteiciens ir neskaidrs un visā pasaulē tam ir vairākas nozīmes. Ir labi saprast, ko šajā sakarībā runā Svētais Gars- caur pravieša muti šodienas draudzei, protams, ja praviešiem šodien ir atļauts draudzē kalpot.

            Ir svarīgi, lai tu visu precīzi pārbaudītu, bet nevis caur savu miesīgo prātu.

Svarīgas Atzīmes Attiecībā uz Bībeli

            Ja tu lasi Bībeli ar savu miesīgo prātu, tu vienmēr, beidzis lasīt, radīsi kļūdainu mācību! Bībele tika lietota, lai Jēzu piesistu krustā. Bībele tika lietota, lai melotu Pilātam; un to pielietoja, lai dedzinātu ļaudis. Luters lietoja Bībeli, lai cīnītos pret jūdiem. Mums ir vajadzīgs pārlasīt, ko Bībele saka attiecībā uz Bībeli!

            Es lasu Bībeli jau 50 gadus, ieskaitot teoloģiskās studijas pēdējos 40 gados. Tas nav pārspīlējums. 20 no šiem 40 gadiem es nebiju precējies. Man bija 41 gads, kad es apprecējos- Bībele kļuva par manu līgavu. Daudzus gadus es nēsāju Bībeli sev līdzi burtisku visur, kur es devos, dažreiz pat es to turēju mana naudas maka vietā, jo naudas man nebija- es to visu atdevu citiem. Ja tu nelasi Bībeli un joprojām vēlies uzzināt, kas ap tevi apkārt notiek, tad kaut kas ar tevi nav kārtībā!

            Osvalds Čembers ir teicis: "Piecas paklausības minūtes tev sniedz daudz vairāk gaismas nekā pieci mācību gadi". Čembera ikdienas lūgšanu un veltījumu grāmata "Mana Pilnība Viņa Augstībai" ("My Utmost For His Highest") ir bijis mans sabiedrotais, kad es mācījos Mācītāju Seminārā. Mani kolēģi par mani vīpsnāja, sakot: "Tie ir tavi komentāri?" Man jau bija pietiekama pieredze, ka piecas paklausības minūtes ir vairāk nekā svētīgas. Pēc dažām nedēļām (tas, ko es toreiz teicu, bija, tomēr, pārsteidzīgi teikts), sapratis, ka manas universitātes pasniedzēji nemaz neveltī savu laiku lūgšanām un sadraudzībai viens ar otru, es viņiem izteicu asu kritiku par to. Es skaidri zināju, ka viņiem ir intelektuālas zināšanas, bet savu dzīvi viņi nevada paklausībā... Tagad ir pienācis laiks par to atklāti runāt!

Sacelšanās un Iedomība

            Šajā nodaļā es vēlos pierādīt, ka Dieva ļaudis un viņu gani ir nogājuši no Bībeles nospraustā ceļa.

            Definīcija- Sacelšanās notiek tad, kad cilvēks pretojas noteiktajai kārtībai. Kā kareivjiem armijas bataljonā mums bija uzdots ieņemt mazu lauku ceļa posmu, kurš no abām pusēm 20 metru atstatumā bija apstādīts ar kokiem.

            Tuvumā atradās krievu snaiperi, un, līdzko kāds vācu karavīrs pārskrēja no koka uz koku, viņš tika nošauts. Kad mēs sapratām, kas notiek, mēs atteicāmies šo operāciju turpināt. Vienīgi tad, kad komandieris ar pistoli iebukņīja man degunā un teica: "Skrien, jeb arī es šaušu", es biju spiests paklausīt. Es zināju, ka viņam ir dota vara šaut. Bet tam Kungam ir eņģeļi, kas mani sargā. Un tā es skrēju no viena koka pie nākošā. Vads, sastāvošs no 15 cilvēkiem, bija sarucis līdz trijiem. Tad mēs nolēmām vairs nepakļauties komandām. Sacelšanās!

            Un šeit ir iedomības piemērs. Tu, piemēram, strādā maizes ceptuvē, un tavs pienākums ir cept pīrāgus. Vēlāk atnāk tavs priekšnieks un vaicā, kur ir pīrāgi? Tu atbildi: "Es domāju, ka labāk būtu man izcept maizi pīrāgu vietā". Es, protams, nezinu, vai tavs priekšnieks ir mierīgas dabas vai ātrsirdīgs. Visos gadījumos, tev tur nenāksies vairs ilgāk strādāt. Vai arī kādu dienu autobusa šoferis uz darbu atbrauktu ar savu mazo personīgo auto un teiktu: "Es šodien varu uzņemt tikai četrus pasažierus". Tas, protams, liksies smieklīgi, bet vai tā nenotiek visur šajā pasaulē? Militārais dienests nepieļauj šāda veida patvarīgu rīcību, un Dievs tāpat! Tā ir iedomība!

            Ikviens, kas ir izaudzis no garīgā mazuļa stāvokļa, mācās kļūt par tādu Dieva kalpu, kura dotās pavēles ir precīzas, tās ir vietā un tās nevar tikt patvarīgi izmainītas.

            Mums ir jābūt atbildīgiem, lai Dieva šķirsts netiktu apgāzts- kāds jauns cilvēks tikai vienu reizi pieskārās šķirstam, un Dievs nekavējoties viņu nogalināja. Tas nebija toreiz atļauts.

            Mozus, vadot savus ļaudis, tikai vienreiz nepaklausīja,- un tūlīt Dievs teica uz viņu: "Kāp kalnā, lai mirtu!" Man bija nepieciešami 4 gadi, lai saprastu šo patiesību. Mūsu Bībeles apmācību istabā Štutgartē mums pie sienas bija bilde: Mozus dodas kalnā; un tur viņam tika dota atļauja ieraudzīt Apsolīto Zemi- "Mirsti!"

            Tikai reizi!- Viņa kalpošanā nav pieļaujama nepaklausība.

            Sauls pārkāpa dievišķo kārtību tikai vienu reizi un tika atmests uz mūžiem. Viņš tika atdots ļaunajam garam; un to darīja Dievs!

            Šodien tik daudzi vēlas darboties kā Dieva Valstības ierēdņi, bet Viņš tos neņem nopietni. Citādi Viņš tos būtu sodījis jau labu laiku atpakaļ. Kas attiecas uz atkritušiem indivīdiem,- Dievs tos netiesā. Šodien Dievs sāk tiesāt visas kristietības patvarīgos soļus, kas to ved atkrišanas stāvoklī. 

Brālīgā Mīlestība Mūs Savieno par Kristus Miesu

            Neviens no jums nav šķīsts, ja jūs nemīlat tos brāļus, kas dzīvo jūsu pilsētā un ko Dievs jums ir devis. Mārtiņš Luters bija sapratis šo patiesību, kā jau par to varam pārliecināties pēc viņa rakstiem. Viņš teica: "Ja kāds sevi pilnīgi atdod Dievam tam Kungam, Svētais Gars automātiski viņu piepildīs." Mīlestības garam (Rom.5:5) patīk, ja cilvēki tiecas uz to. Kas nemīl savus brāļus un māsas, nav vēl šķīstīts. 

            Tas, kas vienīgi sēž pie mācītāja kājām- un tas ir gandrīz viss, ko viņš dara, ieskaitot naudas ziedošanu,- patiesi vēl nav šķīstīts. Mīlestības vietā mums ir rakstu sistēmas, kas vai nu mūs atšķir, vai arī savieno kopā miesīgā veidā.

            Ja tu mīli savus brāļus un māsas savā pilsētā, sev vistuvāko (kas dzīvo tev blakus)- tas ir precīzi minēts Rakstos- tu pavisam drīz atzīsi, ka tu kļūsti par garīgo padomdevēju; un nav vajadzīgs neviens, kas tevi šai lietai ordinē. Ir labi būt vienam, tādējādi ir ļoti viegli rūpēties par vēl kādu tādu pašu kā tu. Kad rītos tu noskujies, tu esi norūpējies par kādu citu. Tu viņu redzi; un pavisam drīz tev kļūst skaidrs, ka tev par viņu ir jālūdz.

            Ja es kādu sastopu dienas laikā, es savā garā meklēju pēc skaidrības, kā es varētu aizlūgt par šo personu. Dažreiz es šādā veidā iegūstu daudz lielāku skaidrību par savu brāli, nekā viņš pats sevi pazīst. Ir laiks, kad man viņam ir jāpastāsta, ko Gars man uzrāda, bet viss tas ir atkarīgs no mana Kunga. Mana mute nepieder man, tā pieder tam Kungam. Dažreiz mani līdzstrādnieki vēlētos dzirdēt mani dalāmies par kaut ko, bet es neatļaušu manai mutei runāt visu to, ko es zinu, ja tas Kungs man to neliks darīt.

            Kad mēs patiesi esam norūpējušies par citiem, mēs saņemsim Dieva doto skatījumu par attiecīgām lietām. Tas Kungs mums dos arī īsto laiku, kā efektīvāk kalpot.

            Kristus Miesa pastāv pati no sevis. Tā eksistēs tikai tad, ja cilvēki mīlēs. Kad tu vēlies to noorganizēt, viss, ko tu vari radīt- tā ir jauna organizācija. Dažās vietās pasaulē ir mēģināts noorganizēt Kristus Miesu. Bet tās locekļi nav vienoti. Ne vienādā vidē audzināti kristieši, ne tradīcijas, ne arī baznīcas mūri mūs nesavienos kopā. Bet vienīgi tur, kur kristieši viens otru patiesi mīl, viņi ir atbrīvojušies no teoloģijas jūga.

            Mīlestība vienmēr runā par patiesību, bet nevis teoloģiju. Grieķu vārds "theologoi" nozīmē "Dievs jums visiem ir mācījis mīlēt vienam otru". To, kas nemīl, Dievs nav mācījis. Tas, ko Dievs ir mācījis, ir mīlētājs, bet nevis "visuzinātājs". Zināšanas uzpūš, bet mīlestība vieno (uztaisa),- Pāvils saka.

            Tātad, Dieva nams, kas ir piepildīts ar visādiem zināšanu vējiem, nav nekas cits kā zagļu laupījums, kā tukša ligzda.

Mīlestība Uzceļ, jo Tā Iet Kopsolī ar Patiesību

            Lasiet Jāņa 14 un 16 nodaļu atkal un atkal; un jūs atradīsiet, ka Patiesības Gars ir Persona, kas saņem no Jēzus un sniedz tev. Pirmajos simts gados pēc Kristus Gars atklāja patiesību pat bez Bībeles. Ticīgajiem nebija Pāvila 1. vēstule Korintiešiem, lai viņiem būtu iespējams mācīties par Garīgajām Dāvanām, bet viņi tajās jau bija darbojušies pietiekami ilgu laika sprīdi. Vēstule Korintiešiem nesatur pilnīgu visu Gara Dāvanu sarakstu, tāpat kā Bībele nav vārdnīca, bet sevī ietver vēstures elementu. Tev ir jālasa dienām un naktīm, jāpārdomā izlasītais un sevi jāveltī Jēzum Kristum. Ja tu sevi atdosi vienīgi Bībelei, tu kļūsi nepilnīgs. Atdod sevi Viņam, tam Kungam, un nepretojies, ja Viņš tev ko lūdz un aicina tevi kaut ko darīt. Tad tu kļūsi par sava brāļa garīgo padomdevēju.

Pārbaudījumu Laiks

            Sāc kalpot pie mazām lietām savā tuvākajā apkārtnē un arī savā pilsētā. Kāds ir mācītāju uzdevums? Es uzsveru: 80% no visa tā, kas ir iedibināts un eksistē šodien, tuvākajā nākotnē vairs netiks lietots. Tā reiz jau ir noticis pēdējā kara laikā, kad viss redzamais tika sagrauts. Un bija nepieciešams ilgs laika posms, lai ticīgajiem atkal būtu iespējams sanākt kopā. Kā amerikāņu cietumnieks kara nometnēs, kur Bībeles studijas bija aizliegtas, es neredzēju neviena, kas kaut ko organizētu pret oficiālo kārtību. Tāpat arī Krievijā es nedzirdēju nevienas svētrunas. Nebija neviena, kas varētu sludināt. Visi Dieva bērni piedzīvoja vajāšanas. Ja tu lasīsi kādus no viņu dzīvesstāstu aprakstiem, tu uzzināsi, ka viņi piedzīvoja lielu izmisumu, bet nevis spēku pieplūdumu. Un, neskatoties ne uz ko, visi viņi galu galā pazuda.

            Dievs tiesā savus ļaudis, un Viņš neatstāj lietas vienā un tajā pašā stāvoklī uz ilgāku laiku. Studē šo tematu, atklāj faktus; un ļauj patiesībai atklāties tavā dzīvē!

Apziņa

            Ja tu mēģināsi iegūt skaidrību, no kā šodien Dieva ļaudis ir atkrituši, tu vienīgi viņus vari salīdzināt ar sevi, kā mēru izmantojot savas paša zināšanas. Bet zināšanas un sirdsapziņa nosaka prasības. Pašā apziņā joprojām ir plaša teritorija, kas sevī ietver to Dieva ļaužu līmeni, kas ir atkrituši. Tu vari kļūt par normālu kristieti vienīgi tad, ja ievērosi Viņa prasības.

            Daudzi cilvēki darbojas, vadoties no savas pašu apziņas. Cilvēki Indijā rīkojas tāpat. Viņu sajūtas ir dziļi sasaistītas un ieslēgtas viņu pašu apziņā. Šī dzīves sistēma ir pilnīgi pretēja Eiropas valstu apziņas tipam.

            Nē, kristieša apziņa neeksistē. Pāvils rakstīja: "Mana apziņa- tas ir Svētais Gars", bet tas ir pavisam savādāk, nekā citi to saprot. Vienīgi tas, ka tava apziņa runā, vēl nenozīmē, ka Svētais Gars liek Dieva atsvarus svaru kausā. Dažu ļaužu apziņa ir pārāk šaura. Viņi grēko, un viņiem nākas atrasties ārpus Dieva piedošanas. Citi grēko un par to pat nedomā. Viņiem ir labas izjūtas un cerība, ka tam Kungam ir viņu apziņas dublikāts.

            Ja mēs staigājam gaismā, mums ir sadraudzība savā starpā. Ja tu nemīli savus brāļus un māsas savā paša pilsētā, tu neatrodies Dieva gaismā. Tev vienīgi var būt laba apziņa, kas tevī radusies kā tavas nepareizās mācības sekas.

            Bija gadi, kad, lai kaut ko būtu iespējams nosvērt, lietoja atsvarus. Ik divos gados šie atsvari bija jāpārbauda. Kad es vēl biju tirdzniecības darba māceklis, man vajadzēja šos atsvarus vest uz Valsts Standarta Komiteju, lai pārbaudītu. Pēc pārbaudes šie atsvari bija ieguvuši tiesības būt par etalonu, lai attiecībā pret tiem varētu nosvērt citas lietas.

            Tava apziņa reaģē attiecībā uz tiem standartiem, kas tai ir uzstādīti. Pēteris saka: "Jaunajā Derībā tu iegūsti cita veida apziņu, ko neraksturo vienīgi tava ticība. Mēs iegūstam jaunu apziņu, kas pamatojas uz citādiem standartiem. No vienas puses, (studē Kalna svētrunu) tie ir daudz stingrāki, un, no otras puses, tiem ir pavisam cita veida definīcija. Jaunajā Derībā mēs lasām: "Viss, kas nenāk no ticības, ir grēks!" Vecajā Derībā tev noteikti vienmēr būs vainas apziņa attiecībā uz 20 000 likumiem un pavēlēm. Jaunajā Derībā tu jau esi grēkojis,- neuzticoties tikai vienai sfērai,- pat, ja neviens to nav novērojis. Šīs ir pilnīgi cita veida attiecības: Vecajā Derībā tās bija attiecības, attiecinātas uz likumu sistēmu, Jaunajā Derībā tās ir attiecības ar Jēzus Personu.

Šausmīga Situācija

            Mums ir jāpadomā, kas tad Dieva cilvēkos bija iestādīts nepareizi. Dievs ir tas pats, un tādi paši nemainīgi ir Viņa ceļi. Vecajā Derībā daudz ļaužu tika sodīti. Mēs nezinām, vai Dāvids grēkoja, vai arī viņa vecāki, bet viņš arī tika sagūstīts. Tajā laikā daudz ļaužu neizprata savas situācijas bīstamību. Tāpēc arī viņu ķēniņi bija spējīgi iemest tādus patiesus Dieva praviešus, kā, piemēram, Jeremija, krātiņā un viņu uzrakstītos pravietojumus sadedzināt. Bet tie tāpat līdzīgā veidā pilnīgi neizprata savu valdnieku nepareizos darbus un arī nepretojās tiem. Viņi atzina viņu valdīšanu un tādā veidā atļāva sevi ievest šausmīgā postā un briesmās. Kas to pieļāva? To pieļāva uzticami ticīgie, kas savā dzīves laikā pasīvi atbalstīja neuzticamos ticīgos, bezdievīgos ticīgos.

Nošķiršanās ir Nepieciešama- Glābies no Tiesas!

            2.Korintiešiem 6:14- 7:1 ir rādīts sekojošs brīdinājums: "Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?" Kas kopējs Dieva namam ar elkiem?... Tāpēc aizeita no viņu vidus, un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu...Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā." Ja tu staigāsi Viņa gaismā, tev būs sadraudzība ar citiem brāļiem un māsām, bet tāpat arī pilnīga atšķirtība no tiem, kas nepaklausa. Tu viņus nekavējoši pazīsi. Bet, ja tu pats esi aizmidzis, tu nespēsi citus uzmodināt. Tas starp jums, kas nemodina citus, ir joprojām aizmidzis. "Bet tas ir mūsu mācītāja pienākums!" Labi, pieņemsim, ka mēs atrodamies bērnudārzā. Ja kāds nerunā valodās, viņam nav tiesību apliecināt, ka viņš ir piepildīts ar Svēto Garu. Kāds cits var saņemt garīgo dāvanu un to lietot vai arī to imitēt. Runāt valodās, būt piepildītam ar Svēto Garu, dzīvot kā svētam Dieva vīram vai sievai- tas viss sevī ietver apmēram 25 dažādas lietas, bet mēs redzam tikai trīs. Tā ir liela pievilšanās: emocijām, ko tu kaut kur izjūti, nav nekādu tiesību ietekmēt Svēto Garu. Tās ir imitācijas, labākajā gadījumā tās ir sajūtas, kas reiz ir nākušas no Svētā Gara, jo Svētais Gars pats un patiesi spēj mūs likt gan noskumt, gan arī darīt patiesi laimīgus. Imitācija!

            Vasarsvētku kustība ir tālu aizgājusi no Vasarsvētku draudzes, kas radās Jeruzālemē. Tas ir skaidrs. Es varētu droši par to runāt ar šīs kustības vadītājiem un kopā ar viņiem salīdzināt, ko šajā sakarībā saka Dieva Vārds, un visu to sekojoši attiecinot uz Vasarsvētku kustības vēsturi. Bet neviens pats nevēlas uzaicināt pie sevis kādu no citāda veida kristiešu loka, lai tas būtu spējīgs runāt un tiktu sadzirdēts viņu konferencēs. Viņi praktizē kristiešu dalīšanu pēc viņu denominacionālās piederības. Kristus ir dalīts. Un šodien tas ir normāli. Pāvilam nav vairāk nekā ko teikt. Viss, ko viņš saka, ir atrodams Bībelē. Tu vari sacīt: "Brāli, vai tu vēlies radīt dumpi?" Ja ķēniņa Cedeķijas laikā daudzi patiesi ticīgie nostātos pret viņu- ne ar miesīgiem paņēmieniem, bet, iedami garīgā cīņā, daudzas ķēniņu sirdis tiktu atmodinātas. Protesta trūkums Protestantisma kustībā ir ļāvis rasties daudzām progresīvām lietām, bet arī ļāvis tai jau sev parakstīt nāves spriedumu. Starp Dieva ļaudīm mēs atrodam daudzas izplūdušas krāsas- no pilnīgi baltas līdz netīri pelēkai ieskaitot. Garīgi runājot, tās ir saplūdušas vienkopus un starp tām nav nekādu atšķirību. Tas, kas ir saistīts ar tumsu un pelēcību, nāk, lai tiesātu balto. "Izejiet no viņu vidus, nošķirieties no tiem!" Sods iesākas pie Dieva nama. Daudzi ticīgie sauks uz Dievu, bet tas Kungs viņus vairs neuzklausīs. Tu vari gan sacīt: "Bet Viņš mani tagad uzklausa!" Šeit ir tas jautājums! Viņš ir pacietīgs. Ja tu būsi neskaitāmas reizes vienā laikā dzirdējis, ka Viņš ir pacietīgs un pret tevi žēlsirdīgs, Viņš tevi arī pārbaudīs, kā tu to būsi sapratis. "Es visu laiku esmu vēlējies jūs kā vista savus cālīšus zem saviem spārniem paslēpt, bet jūs esat pazaudējuši šo sev doto žēlastības laiku, kad jūs kalpojāt savam mieram un labsajūtai". Tas ir pagājis. Jēzus izārdīja šo līdzsvaru uz Eļļas kalna, kad Viņš skatījās uz Jeruzālemi un raudāja. Jūs to zināt: dažus gadu desmitus vēlāk apkārt Jeruzālemei bija milzums krustu. Romiešu kareivji tur pienagloja jūdus. Tūkstošiem jūdu tur pazaudēja savas dzīves. Viņi cerēja, ka nāks viņu Mesija. Viņi sauca uz Dievu, viņu vidū bija arī pravieši; un tomēr viņi bija nesaprašanā. Dievs viņus neuzklausīja. Viņi bija pazaudējuši to, kas viņiem varēja atnest mieru. Vienīgi tie, kas patiesi Viņu uzklausīja, spēja izglābties no soda, par ko Jēzus bija pravietojis.

Normāla Kristietība- Patiesībā un Ticībā

            Pašā iesākumā garīgi sevi pārmeklē. Saki: "Pārmeklē mani, Dievs!" Ļauj sevi pilnīgi šķīstīt. Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš tu pēdējo reizi "tīrīji savu māju"? Ja tu vēlēsies zināt, tu uzzināsi, kad tu skrien par ātru vai arī ej pārāk lēnu. Tu vari nekavējoties sevi izlabot tā Kunga priekšā vai arī savu brāļu un māsu vidū. Tu vari nepārtraukti staigāt gaismā un palikt šķīsts. Tāda, un vienīgi tāda ir normāla kristieša dzīve. Jebkas cits ved nepareizā virzienā. Ja mēs sevi nepārtraukti nešķīstām, mēs zaudējam spēku un uzticību caur ticību gūt uzvaras.

            Ticība, ko ietekmējis Dievs, ir vienmēr tajā vietā, kur mīt patiesība. Ticība- tā ir mūsu atbildes reakcija uz patiesību. Ticība ir kaut kas otršķirīgs. Vārds "ticība" nozīmē mūsu uzticību tam, kam jānotiek. Patiesība spīdēs tavā garā un tevī radīs atbalsi, ja, protams, tu būsi šķīsts. Atbilde uz šo patiesību būs sekojoša: Es atzīstu patiesību, kas nozīmē- es uzticos Viņa uzticamībai un es to apstiprinu savā sirdī. Kad mācekļi vaicāja: "Kungs, vairo mums ticību!", Viņa reakcija uz to bija viņiem vairāk ticības nedot. Jēzus redzēja, ka viņu galvenā problēma bija būt šķīstītiem, lai tie spētu uztvert Viņa patiesību. Ikviens, kas Viņam patiesi neticēja, padarīja Jēzu par meli. Apustulis Jānis vienā no savām vēstulēm šo apgalvojumu apstiprina: "Ja kas Dievam netic, dara Viņu par meli".

            Ir daudz brīnišķīgu lietu, kas ir attīstītas dažādās kristīgās tradīcijās. Ja es tevi mīlu, man nav citas izvēles, kā uz tevi runāt kā tā Kunga vēstnesim. Ja tu esi šķīsts, tu sajutīsi Svētuma Garu. Ja tu neesi šķīsts, tu pat nezināsi, kāda ir tava pozīcija.

            Ja tu esi šķīsts, tu būsi spējīgs izšķirt manu svaidījumu un to, ka es dzīvoju svētu dzīvi. Mēs varam to noteikt kādā citā cilvēkā, pat ar viņu daudz nerunājot- vai tad nē? Mums ir tikai viens palīgs- Svētais Gars. Patiesībā caur to mēs atklājam un iznīcinām visas imitācijas. 

            Daudzas reizes esmu dzirdējis ticības apliecības klasiskajās Vasarsvētku kustībās, kam nav pilnīgi nekāda sakara ar Jauno Derību. "Tev ir jātic! Tev ir jātic!" Tas ir kā otru nokautējošs izlēciens ārā no savas miesas. Un sekas nenotiek; nāve paliek būt par nāvi, aklie paliek būt akli, un slimie netiek dziedināti. Bet viņiem ir jātic, un viņi turpina ticēt.

            Divdesmit piecus gadus atpakaļ kāda māsa mūsu Kungā bieži nāca pie manis pēc padoma. Kādu dienu viņa teica: "Es ticēju, ka viss, kas man jādara, ir- vienkārši jātic". Viņa ticēja, un pēc četrām nedēļām viņas ticība kļuva tik vāja, ka viņa sāka brīnīties, vai vispār būtu jāturpina ticēt, jo nekas nenotiek. Šis ir tas piemērs, kas parāda, kā nepareizi standarti ietekmē cilvēku.

            Kāda ir bībelīga ticība? Bībelīgai ticībai nav vajadzīgs kāds grūdiens. Tikko tu pieņem patiesību, tā tevi nes. Tu nevari palīdzēt sev vai citiem ticēt. Tu vienkārši tici. Tev nav sevi jāizseko. Viss cits nekad nebūs īsta ticība. Tikai tāpēc, ka Vasarsvētku kustībā ticība ir pasludināta par pamatu, pārāk daudz muļķīgas darbošanās no visa tā ir iznācis. Tas, protams, nenozīmē, ka tev nevajadzētu sludināt no visas savas sirds. Par daudzām lietām mums vienkārši jārunā skaļi un jāsaka: "Sātan, tu melo! Es pazīstu Patiesību!" Un tomēr Dievam mums ir jāsniedz atklāsmi un spēku. Ja mēs esam nodevušies Dievam un esam šķīstīti attiecībā pret Dieva un nevis mūsu pašu standartiem, mēs mīlēsim savus brāļus un māsas. Ja mēs esam nodevušies Dievam, mēs tagad esam nodevušies arī saviem brāļiem un māsām. Tad tas Kungs pavisam viegli mūsu rokās iedod ticību. Ticību uz lietām, kas mums ir nepieciešamas, jo mums nav vajadzīgi nekādi ticības uzkrājumi. Kad ticība ir vajadzīga, mums vienkārši tā ir.

II. CITA VEIDA KALPOŠANA

Mācoties no Vēstures

            Pašā iesākumā mēs taču esam lasījuši Rakstus. Mums nevajadzētu būt pārāk izbrīnītiem par tiem, kas, daudz lasījuši, saka apmēram tā: "Jā, bet tas noticis pie jūdiem ilgu laiku atpakaļ, bet pie israēliešiem divtik sen atpakaļ...! Tas viss uz mums- šodienas cilvēkiem- nemaz neattiecas." Šis ir nepareizs viedoklis. Tas Kungs vēlas no jums darīt stiprus Dieva vīrus, bet vīrus, kas pazīst Dieva vēsturi un tās izmaiņas, ko tajā ienesis sātans caur savām izdarībām. Cilvēkam ir jānovērtē vēsture, lai viņš būtu spējīgs izšķirt situāciju, kāda tā ir šodien. Garu izšķiršanas dāvana ir vienīgi Dieva dota papildus dāvana īpašiem gadījumiem. Bet galvenais pamats, uz ko mēs varam balstīties,ir,- pārbaudot lietas, salīdzinot tās ar mūsu zināšanām par vēsturi. Nākotnē Dievam būs vajadzīgi stabili un nosvērti, ar skaidru saprātu apveltīti cilvēki, kas kļūs par Dieva ļaužu vecajiem katrā pilsētā, kā arī vecākās sievietes, kas pamācīs jaunākās un kalpos.

            Simtiem gadu gaitā mēs esam spieduši Dieva Valstību ietilpināties organizācijā, ko mēs nosaucam par "draudzi". Jūdi atzina tikai Dieva Valstību, un neko citu. Dievs ir savienojis kopā Israēlu ar Draudzi un caur viņiem arī mūs pievienojis tai, bet neko citu. Svēto sadraudzība kļuva par baznīcu ar savām sēdvietām Romas laikos. Labi, tas varbūt arī nebija tas galvenais tajā laikā. Vēsture mums rāda, un arī tu vari par to pārliecināties, ka koku pazīst pēc tā augļiem. Ja tu novāc indīgas ogas no augļu koka, tad patiesi tā nevar būt ābele! Mateja ev. 7. nodaļā tam ir doti nosacījumi: Ja ir āboli, tad tai ir jābūt ābelei, kas tos ražo! Divu veidu augļi dabiskā veidā nevar augt uz viena koka, bet gan uz diviem.

Rakstos Izteikts Brīdinājums

            Ir izplatītas dažādas domas, kas sniedzas dažādos virzienos. Dārgs brālis ir man rakstījis: "Evaņģēlijs ir dots jūdiem, tāpat Pētera, Jēkaba, Ebreju un visas trīs Jāņa vēstules- visi Jaunās Derības Raksti ir vienīgi priekš jūdiem" Es viņu, protams, mīlu un apmeklēju, ja viņam ir vajadzīga dziedināšana no slimībām. Tādā gadījumā viņiem nav ne ar ko aizbildināties, jo, ja Dieva Valstība būtu domāta tikai jūdiem, tad viņi ir tie, kas radījuši plaisu starp Dieva Valstību un Kristus Miesu. Tas Kungs mani vienmēr veda pie viņiem, kad viņi bija slimi. Kad pēc tam viņi liecināja par dziedināšanas brīnumu,- protams, viņi nevēlējās būt slimi tāpat kā ikviens no mums- viņi to nevarēja noturēt sevī, kā arī to ielikt savā "mācību kastītē". Attiecībā uz šo teoriju, kas viņiem ir, brīnumi varēja notikt vienīgi apustuļu laikos, kad sākās darbi pie Dieva Valstības celtniecības, bet pēc tam nāca noslēpums, ko sauc par Kristus Miesu. Viņi nav pietiekoši vērīgi lūkojušies Rakstos. Viņi ir izlaiduši daudzus vārdus un viņu tā saucamie apvienotie Rakstu tulkojumi sevī ietver daudz kļūdu. Tulkojumi netika izdarīti saskaņā ar filoloģiskajiem principiem, bet tos vadīja dogmātiskā sistēmiskā domāšana. Tās rezultātā arī tu nonāksi pie nepareiziem secinājumiem. Tāpēc arī daži ticīgie domā, ka ir divas Dieva Valstības. Tāpēc arī daži nestāsta par Jēzus Kristus Evaņģēliju Israēlā.

            Es ceru, ka reiz manam brīnišķīgajam un mīļotajam Dieva kalpam Virmam Malgo būs iespēja piedalīties israēliešu mājas sapulcē. Viņš noteikti tiktu izmainīts savās domās. Viņi daudz skaidrāk saskata, kas ir Kristus Miesa- tā ir Draudze, kas sastāv no jūdiem un nejūdiem. Man pašam bija izdevība apmeklēt viņu māju sadraudzību kādā pilsētā. Precējies pāris no Anglijas bija daļa no Kristus Miesas šajā pilsētā bez jebkādiem aizspriedumiem. Jeruzālemē joprojām eksistē tradīcijas. Tikai tāpēc viņi izjūt grūtības, ko viņi nevēlas atrisināt ar citu palīdzību. Šie divpadsmit vai divdesmit brāļi un māsas tajā pilsētā ir nākuši, iespējams, no tikpat daudz valstīm vai arī denominācijām. Viņiem nav nekādas citas iespējas kā vien sapulcēties šādā veidā, un tas ir arī viņu ieguvums.

            Cilvēki ir aizmirsuši, ka Dievs tiesāja Vecās Derības "jaunpiedzimušos", kas atradās zem mākoņa, jo viņi bija nepaklausīgi. Pāvils saka: "Šīs lietas ir rakstītas jums par brīdinājumu". Tieši tāpat kā Dieva ļaudis gāja bojā tuksnesī tajās dienās, Dievs ne vienu vien reizi nav bijis viņiem žēlīgs. Cauri vēsturei Dievs ir tiesājis savus ļaudis daudzas reizes tā, ka tikpat kā neviens nav palicis dzīvs. Tas nebija sātana darbs- tā bija Dieva atbilde. "O," daži harizmāti teiks, "bet Viņš taču ir mūsu Tēvs!" Ebreju vēstulē teikts, ka Dievs ir rijoša uguns, kas iznīcina! Daudzas reizes viņš ir aizslaucījis projām savus ļaudis, un ne tikai agrajās seno dienu draudzēs. Citās reizēs Viņš ne tikai sagrāva to cilvēku spēku, kas viņam pretojās, bet arī nostūma malā viņu lukturus, izspļāva tos ārā no savas mutes, cīnījās ar tiem, atnesa bēdas, vajāšanas un slimības, atrāva tos no saviem bērniem. Tas ir rakstīts mums par brīdinājumu. Atklāsmes grāmata un vēsture pierāda, ka rīkojumu vēsturei notikt tieši tā dod Jēzus un nevis sātans!

            Ir pareizi, ka harizmātiskajā kustībā tu no jauna iepazīsties, cik labs ir Dievs, bet tu nedrīksti aizmirst, ka caur šo atziņu tu tomēr nepaliec labāks. Dievs vienmēr un visos laikos ir bijis labs. Svētums vienmēr bijis Viņa rakstura pamatā. Viņš nepieļauj nevienu grēku vai sacelšanos, kas nostājas starp Viņu un cilvēku, Viņš nemaina savus plānus.

            "Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt" (1.Kor.10:11-12).

Prostitūcija Draudzē

            Nemēģināsim izaicināt Kristu caur sacelšanos un iedomību, kā daži no israēliešiem darīja un gāja bojā no čūskām. Tāpat arī nepiekopiet miesas grēkus. Pravieši runāja par miesas visatļautības grēku, bet savus vārdus nobeidza, brīdinot par garīgo prostitūciju. Kristus līgavai ir vēl citi mīļākie bez mūsu Kunga. Šodien draudzes dzīvi nosaka un regulē vesela virkne organizatorisko likumu un tā ir izlaidīga, jo draudzes paklausība tam Kungam kļūst otršķirīga. Kam īstenībā tā tagad paklausa? Es mēģināšu to noteikt. Viņi sauc sevi par ganiem, bet tas Kungs nekad viņus nav iecēlis būt par ganiem. Tu vari sacīt: "Bet viņi taču ir izglābti. Viņi ir piedzimuši no augšienes!" Būt piedzimušam no augšienes un kalpot- tās nav divas dažādas kurpes vienā pārī, bet tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Jaunpiedzimšana vēl nedod pietiekošu kvalifikāciju kalpošanai.

            Man ir septiņi bērni, bet es nedodu nevienam no viņiem atļauju braukt ar automašīnu bez vadīšanas tiesībām. Vienīgi viens no viņiem, kam ir šīs tiesības, drīkst braukt. Kalpošana prasa treniņus un vairākkārtējas pārbaudes. Ja kāds ir gans, tad viņam ir jāseko tai kārtībai, ko ir noteicis šī dievišķā plāna sastādītājs.

            Nepiekopsim prostitūciju kā to darīja tie no Vecās Derības, kad vienā vienīgā dienā gāja bojā 23 000 ticīgo. Jo Ēbrejiem 12:29 saka, ka "mūsu Dievs ir rijošs uguns". Un mūsu Dievs nav mainījies! Ebreju vēstulē tu atradīsi brīdinājumu atkal un atkal, jo tajā laikā daudz ļaužu jau bija atsaluši savās attiecībās ar Dievu. Viņi atkal piekopa Vecās Derības simbolus un formulas. Tikpat kā visas katoļu draudzes ceremonijas ir aizgūtas no Vecās Derības. Ļoti reti tu tur spēsi ieraudzīt kaut ko no Jaunās Derības. Metodistiem tāpat ir altāris, caur ko viņi sevi identificē kā Vecās Derības ticīgos. Kāpēc vispār mums ir vajadzīgs altāris? Draudzē, ko es nesen apmeklēju, bija ļoti maza izmēra altāris. Mazpamazām tradīcijas ir ienākušas kristietībā. Daudz tradicionālisma ir ienācis kristiešos, un tas ir noticis caur Bībeli tā, ka ļaudis to nemaz nav pamanījuši. Tas pats Dievs, kas šodien runā uz saviem ļaudīm, nāks tos tiesāt, ja kristieši turpinās atkāpties no patiesības.

Dieva stundā

            Pēc kara es klausījos kādos brāļos mūsu Kungā, kas bija nonākuši izmisumā attiecībā pret Dievu. Viņi pauda lielu neapmierinātību par to, ka viņš tos pārmācījis tik smagā veidā. Viņi bija aizmirsuši, ka mūsu Dievs ir svēts Dievs. Viņi man prasīja: "Ko gan mēs būtu izdarījuši sliktu?" Viņi pat nespēja izprast savas pašu kļūdas. Mēs nesam vainu, jo mēs pazīstam Dieva pavēles un tās nepieņemam, bet iedomīgi un patvarīgi noliekam tās malā. Tāpat mēs esam vainīgi Dieva acīs, ja mēs nepazīstam Viņa pavēles un to vietā radām savas pašu instrukcijas, kam paklausām. Mums pat nav tiesību radīt likumu sistēmas, ja mēs nezinām, ko Dievs atzīst par pareizu.

            Dievam nāksies mūs sodīt, ja mēs neatstāsim savas sistēmas, kas aizvieto Dievu. Šo faktu es varu apstiprināt. Esmu daudz mācījies caur Viņa atklāsmēm, bet es varu tāpat jums stāstīt garus stāstus par to, ka mācība par dažām lietām manā dzīvē ir nākusi pārāk lēni. Es zināju Bībeli, bet atsevišķas daļas no tās es lietoju ārpus konteksta un sevi aizslēdzu to priekšā. Vai jūs varat iedomāties- es nonācu grūtībās ar daudziem ļaudīm. Tam Kungam nācās mani disciplinēt visai bargā veidā, jo es turējos pie savām paša iemīļotajām idejām. Es saņēmu daudz sitienu par uzticēšanos paša radītajām teorijām, līdz beidzot es sapratu, kas bija noticis. Slava Dievam!- Viņš bija žēlsirdīgs pret mani! Es varēju saņemt dūrienu jebkurā no saviem ceļiem, pa kuru es gāju.

            Tas Kungs mūs izglīto, Viņš mūs izlabo, un Viņš mūs lieto, lai mēs neietu nepareizā virzienā. Ja Viņš redz, ka mūsu vēlēšanās ir būt uzticamiem, pat, ja mūsu iekšējais cilvēks tāds nespēj būt, Viņš mūs vadīs cauri apstākļiem, cauri citiem cilvēkiem, varbūt cauri fiziskām ciešanām Viņa apskāvienos, līdz vairs pat varbūt nezināsim, ko darīt. Kad mēs mācīsimies dzīves skolā, Viņš mūs apsargās, lai pēc tam, kad viss būs beidzies, mēs varētu teikt: "Slava Dievam! Ja Tu nepieļautu tik daudz pārbaudījumiem manā dzīvē mani sist, es noteikti nekā nebūtu iemācījies". Vai tas nav brīnišķīgi? Bet šī stunda nenotiks, ja cilvēks nav uzticams. To, kas nebūs uzticams, ķers Dieva taisnais sods. Un šis sods neatšķirsies no tā, ko saņems neticīgais: "Tāpēc Dievs viņus... nodevis izvirtībai... (Rom.1:24)" Visur, kur tas ir šodien novērojams, ka ļaudis dzīvo pēc šādiem principiem, darot ļaunumu, kas izriet no viņu sirds grēcīgām tieksmēm, ne velns, ne arī viņi paši vairs nenes atbildību par tālākām sekām. Dievs atdeva tos viņu siržu grēcīgajām tieksmēm samaitāšanai! Pāvils šajā Rakstu vietā apraksta ticīgos, sakot, ka Dievs viņus ir nodevis samaitāšanai. Citi vēl gaida, līdz reiz Dievs viņiem vēl dos žēlastību atgriezties. Viņu attieksme izriet no viņu remdenības, pat no pašapmierinātības un bezdievības. Caur tiem, kas ir nonākuši zem Dieva dusmu bardzības, mums ar redzošām acīm jāpalūkojas esošajā situācijā un jābrīdina vēl tie, ko ir iespējams izglābt.

Apgānīšanās

            Es ticu, ka daudzi Vasarsvētku mācītāji nemaz nav īsti mācītāji, jo tie nespēj saprast tās lietas, kas patiesi nāk no Svētā Gara- un tā ir apgānīšanās!

            Ja tu esi apgaismots māceklis, tu ievērosi apgānīšanos ne reizi vien. Man tev ir jāapliecina,- kad es apciemoju citu ticīgo asamblejas, es nekavējoties saskaros tieši ar to. Es uzreiz ievēroju to, cik daudz tur ir nepilnību. Protams, es norādu uz kļūdām, bet sliktākais no visa ir tas, ka pēc tam, kas es dodos projām, nekas nav mainījies un nemainīsies. Dievkalpojumus viņi iesāk ar laimīgām un priecīgām slavēšanas dziesmām, mēģinot iespaidot to Kungu un pēc tam vadīt Svēto Garu. No malas tev ir skaidri saskatāms, cik netīri viņi ir no iekšienes, bet pat vadītāji to nespēj saprast. Kāpēc? Tāpēc, ka arī viņi ir apgānīti!

            Tas pats, ko tu zini par Dievu, ir atklāts arī viņiem. Dieva dusmas no debesīm ir acīmredzamas- Dieva dusmas par ikvienu negodīgu izrīcību, par ikvienu to cilvēku netaisnību, kas aptur patiesības ceļu. Caur to ticīgie ir kļuvuši tik nespēcīgi, ka viņi domā, ka ir neiespējami likt cilvēkiem ticēt! Bet Pāvils romiešiem raksta, ka ikviens cilvēks, kas sevi atdala no grēka un netaisnības, spēj ticēt. Par cik viņš spēj patiesību saskatīt, par tik viņš spēj arī sevi atvērt tās priekšā. Netaisnība cilvēku padara aklu. Caur netaisnību sātans cilvēku sugai vēl papildus ir piešķīris veselu filozofisko domu krājumu sistēmu. Katrai netaisnībai ir jābūt kādam intelektuālam nodrošinājumam. Ja kāds spējīgs daudz domāt, viņš atradīs iespēju, kā savu bezgodīgo rīcību attaisnot; un pavisam drīz viņš iegūs "nevainīgā" statusu savā sirdsprātā.

Mīlestība un Svētums Vienmēr Iet Roku Rokā

            Mūsu evaņģelizācijas parasti notiek šādā veidā: "Nāc pie Jēzus- Jēzus tevi mīl!" Bet kā būtu, ja mēs sacīsim: "Tavs grēks tevi atdala no Dieva!" Kad mēs tiekam nomazgāti, divu veidu straumes plūdīs cauri mums virzienā uz mūsu brāļiem un māsām:

            Mīlestība un svētums. Ja plūst vienīgi mīlestība, tad es neticu, ka šī mīlestība plūst no Dieva. Vienmēr būs mīlestība un svētums, jo mīlestība nekad neplūst, ja nav šķīsta sirds. Un šķīstums nāks tad, ja mēs lūkosimies mūsu Kunga sejā.

            Tāpēc tu pirms sapulces brīvi un nepiespiesti vari pienākt pie sava brāļa un sacīt: "Vai tavas acis pagājušajā nedēļā bija visu laiku vērstas uz to Kungu?" Tu vari saņemt šādu pretreakciju: "Es nekad vairāk nenākšu uz šo draudzi, ja šis vīrs man vēlreiz tā jautās". Vai arī tu vari jautāt savai māsai Kristū: "Vai tava pirmā mīlestība uz Viņu ir joprojām viscaur šķīsta?" 

            Ja katrs ticīgais visu nedēļu dzīvos svētumā un sirdsšķīstībā, mums vairs nebūs vajadzīgas draudzes sapulces, jo ikviens no mums jau būs nokārtojis savas grēku problēmas, pirms sapulce iesāksies. Mācītājam nemaz nebūs jāparādās uz skatuves. Viņš šajā rītā varētu labi izgulēties. Un kāpēc viņam tur būtu vispār jābūt, ja viņa mērķis vairs nav šajā sapulcē ienest Dieva svētumu? Un kāpēc ganāmam pulkam viņš vispār vairs būtu vajadzīgs? Lai turpinātu turēt savu draudzi remdenībā? Nē, īsts gans sludinās ar pārliecību, lai Dieva cilvēkiem uzrādītu grēkus viņu dzīvēs! Izlasiet kaut nedaudz pantus no Jeremijas grāmatas. Jeremija 2 ir dots piemērs, kā sludinātājam ir jārunā ar grēku sagandētajiem Dieva ļaudīm.

            "Priesteri neprasīja: Kur ir tas Kungs?- Bauslības sargi Mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no manis, pravieši sludināja Baāla vārdā un sekoja elkiem, kas taču nevar palīdzēt.

            Brauciet uz kitejiešu krastiem un pārliecinieties; sūtiet uz Kedaru, izziniet sīki un pārbaudiet, vai tas jebkad ir kur noticis, ka kāda tauta būtu mainījusi savus dievus- un tie nav pat dievi! Bet mana tauta ir pārmainījusi savu vareno Dievu pret bezspēcīgiem elkiem! Šausminieties par to, debesis, un drebiet un sastingstiet izbrīnā!"- saka tas Kungs.

            Jo mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: TIE IR ATSTĀJUŠI MANI, DZĪVĀ ŪDENS AVOTU, UN IZRAKUŠI SEV AKAS, CAURUMAINAS AKAS, KAS NEPATUR SEVĪ ŪDENI!

            Vai tad Israēls ir vergs vai īpašnieka mājā dzimis dzimtscilvēks? Kādēļ tad viņš ir pamests izlaupīšanai? Lauvas rūc pret viņu, tie paceļ savu balsi un posta viņa zemi, viņa pilsētas ir nodedzinātas; tur neviens vairs nedzīvo. Arī Nofas un Tapanches ēģiptiešu ļaudis noganījuši tavu pakausi.

            Vai tu nedari to pats sev, jo tu atstāj to Kungu, savu Dievu, un pie tam katru reizi tai laikā, kad Viņš gribēja tevi vadīt pa pareizo ceļu? Un tagad, kādēļ tev jāskrien uz Ēģipti dzert Šichoras (Nīlas) ūdeni; kādēļ tev jāskrien uz Asiriju, lai dzertu Eifratas upes ūdeni? Tavs paša ļaunums tev kļuvis par nelaimi, un tava neuzticīgā rīcība ieved tevi sodā. 

            Tādēļ tev jāatzīst un jāsaprot, cik ļauni un bēdīgi ir tas, ka tu esi atstājis to Kungu, savu Dievu, un ka tev nav vairs pret Mani bijības!"- tā saka Dievs tas Kungs Cebaots (Jeremija 2:8-19)".

"Jo mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku:

TIE ATSTĀJUŠI MANI, DZĪVĀ ŪDENS AVOTU, UN IZRAKUŠI SEV AKAS, CAURUMAINAS AKAS, KAS NEPATUR SEVĪ ŪDENI!"



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.