Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.77 6.13 usd
Cena: 3.44 3.17 usd
Cena: 4.09 3.71 usd
Cena: 6.67 6.13 usd
Cena: 3.76 3.44 usd
Cena: 2.15 1.94 usd
Cena: 1.40 1.24 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 9.25 8.33 usd
Cena: 5.32 4.78 usd
Cena: 5.38 4.52 usd
Cena: 4.30 3.87 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 4.19 3.76 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 6.08 5.48 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Sods iesākas pie Dieva nama/H.Šafraneks

Man ir tev viens jautājums: "Vai es varu pie tevis griezties kā pie "Dieva mīļotā (Rom. 1:7)", vai arī man ar tevi jārunā kā ar garīgo mīkstmiesi? Mīkstmieši ir cilvēki, kas lasa Bībeli, bet neizpilda to, kas tur ir sacīts. Dieva mīļotais ir tas, kas paklausa tam, kas tur ir teikts.
16.10.2011

"Dieva Mīļotie" jeb garīgie mīkstmieši?

Man ir tev viens jautājums: "Vai es varu pie tevis griezties kā pie "Dieva mīļotā (Rom. 1:7)", vai arī man ar tevi jārunā kā ar garīgo mīkstmiesi? Mīkstmieši ir cilvēki, kas lasa Bībeli, bet neizpilda to, kas tur ir sacīts. Dieva mīļotais ir tas, kas paklausa tam, kas tur ir teikts.

Kādu dienu Bībeles semināra students man klāstīja savas idejas par "pozīciju un praksi". Savas idejas viņš smēlās no vecās evaņģēliskās mācības, kas saka, ka mūsu vieta Kristū ir gan godības pilna, bet mūsu reālajā dzīvē, mūsu praksē tā ir vairāk nekā niecīga. Bet Pāvils saka, ka mūsu prakse vienmēr būs saskaņā ar mūsu pozīciju. Taču tas fakts, ka Bībelē ir aprakstīta mums piederošā godība, vēl nenozīmē, ka mums tā automātiski pieder. Bērns vēl nav pieaugušais, kaut gan tam ir visas iespējas augšanai. Ja Patiesības Gars mums atklāj kādu noteiktu Patiesības daļu un mēs to tajā pašā momentā uzņemam, mūsu stāvoklis nekavējoties izmainās. Neviens nedrīkst teikt, ka viņā mīt Kristus, ja tas nav praktiski piepildījies. Citādi būs liela vilšanās.

Es vēlos kalpot pie tiem, kas paklausa ar lielu prieku. Bet paklausība tam Kungam patiesībā nozīmē Viņam piederēt, būt Viņa īpašumam. Jebkura cita pieeja izraisa bailes,- visu sugu gliemežiem (kristiešiem) tā ir raksturīga iezīme. Diemžēl sludinātāji šādus ļaudis parasti cenšas nomierināt un mēģināt tos iedvesmot. Garīgie mīkstmieši bailēs dreb vai arī tas Kungs tos nogādā jaunā vai vēl lielākā velna saistībā, kā tas bija iepriekš.

Ja tā Kunga godība ir Viņa ļaužu vidū, šķelšanās tāpat būs raksturīga pazīme ticīgo vidū! Daži bailēs un šausmās trīcēs un, kaut gan viņi daudz ko nesapratīs, tomēr iegūs starta pakāpi jaunai uzticībai uz to Kungu, jo viņi ir piedzīvojuši attīrīšanos. Pārējie, kas pretojas šim sodam, saņems vēl lielākā mērā tumsības augļus, ko viņi jau tik ļoti ir mīlējuši. Daudzi ticīgie šīs lietas neizprot un tāpēc viņiem tālākā laikā nākas dziļi ciest.

Sekas ikvienai sacelšanai pret Dievu ir jau iepriekš nolemtas Ēdenes dārzā, un tas ir tas labākais, kas vispār var notikt, jo tas nogādā viņus, tos, kas uzticas sātanam, tieši tā Kunga rokās. Meli rada sāpes, tie ir šausmīgi, tie sāpina sirdi, un mums nav jāmēģina tos novērst, bet jāmeklē problēmu sakne- cilvēkiem jātic patiesībai kā patiesībai.

Pirms tas Kungs rīkojas, lai sodītu, Viņš to pasludina ar savu muti caur savu Garu. Daudzi nemaz nezin, ka tas Kungs arī soda. Tie domā, ka Viņš vienīgi to darīja pie vecā Israēla, bet Viņš to darīja arī pie Jaunās Derības ļaudīm, pie tam vairākas reizes!

Dieva prieks

Dievam sagādā prieku tas, ka Viņa līgava tiek sagatavota (Efez.5:27). Jautājums ir viens: "Kāda?" Šī vecā, niecīgā "jaunava" ar tik daudziem mīļākajiem, tik sašķelta un strutu pilna? Ja tu piemēro Jaunās Derības prasības Draudzei, tu atradīsi, ka šo apgalvojumu esmu izteicis bez pārspīlējuma. Mēs esam aicināti būt nevainojami, daudzas Rakstu vietas Jaunajā Derībā par to runā pietiekoši skaidri (1.Kor.1:8, Efez.1:4, Kol.1:22, 1.Tes.3:13, 5:23, Jūd.1:24). Ir daudz kristiešu, kas to nezin, jo šie standarti ir gadsimtu pēc gadsimta šķīduši un beigās aizskaloti projām. Šodienas Ķēniņu ķēniņš var valdīt saskaņā ar Viņa suverēno gribu, bet Viņam to ir iespējams darīt, vienīgi saskaņojoties ar denominacionālo konceptu.

Ko tu teiksi, ja tu vēlētos nopirkt uzvalku; un pārdevējs tev sacītu: "Piedodiet, kungs, bet mums ir tikai viens izmērs!"? Labi, kādam vajadzēs nedaudz nogriezt bikšu galus, kādam citam būs jāpieņem diēta, lai spētu valkāt šādas drēbes. Bet kāds tomēr pēc visa tā šajā uzvalkā izskatīsies smieklīgs. Labi, Jēzus spēj ietilpt ļoti dažāda izmēra uzvalkos, bet kurš no tiem spēj apmierināt Viņa vēlēšanos?

Kāds vadošs brālis lielā denominācijā kādā Āzijas valstī reiz man kādu laiku atpakaļ sacīja: "Mans viedoklis par Draudzi ir- visas vietējās draudzes izveido vienu lielu "universālo draudzi". "Mans viedoklis"- šī frāze izliekas tik normāla, un tik daudz mācītāju noteikti piekritīs šim kolēģim, sakot: "Kas tad ir nepareizi šajā domā par mūsu pašu viedokli- mums visiem tie ir tik ļoti vajadzīgi!" Vai ķēniņam būtu jārīkojas saskaņā ar mūsu pašu individuālajiem viedokļiem un, ja Viņš ir pārāk liels priekš tiem, tad Viņš nekādā ziņā nespēs ietilpt mūsu piedāvātajā uzvalkā!?

Sasaistītā Ciāna

Daudzas senas dziesmas runā par "Debesu Jeruzālemi" vai arī "Ciānas Kalnu". Šodien šie izteicieni netiek lietoti vairs tik bieži un daudz cilvēku vairs nepazīst to īsteno nozīmi. Galatiešiem 4 un daudzi citi Jaunās Derības Raksti runā par "Ciānu". Jeruzālemes Ciānas kalns šodien ir Draudze, Jaunās Derības Dieva ļaudis.

Bet es sacīšu: Šodien Ciāna ir sasaistīta. Sašķeltais Kristus (1.Kor.1:13, 12:12) ir sasaistītā Ciāna un, būdams sasaistīts, cilvēks nespēj darīt to, ko viņš, tiešām, vēlētos darīt,- tieši otrādi: "Bēdas jums, ja jūs vēlaties darīt kaut ko, kas tieši ietekmē tās sienas, ko tev apkārt uzcēlis tavs ienaidnieks, tevi sagūstot!"

Labi, mēs varam dziedāt daudzas dziesmas par skaisto Ciānu, par Draudzi, bet vienīgi tam Kungam ir precīzas domas par Draudzi. Faktiski Viņš jau šo domu ir pasludinājis mūžības priekšā. Draudze (grieķiski "ekklesia") ir dievišķīgi radīts iestādījums, ko nedrīkst noorganizēt vai arī izgudrot no jauna. Efeziešiem 1:10 skaidri pasaka, ka tas ir īpašs Dieva dāvāts laiks, kurā Viņš tai ir noteicis ne tikai tās iekšējo vērtību, bet arī struktūras pamatus un robežas. Un Viņš pats kļuva par galvu visam, kas attiecas uz Draudzi, visam, ko vien tev iespējams piedzīvot, ja tu to spēj SASKATĪT. Neredzamā Draudze, kā daudzi nosauc sadalīto Kristus Miesu, nav Viņa Draudze, pat ja arī Evaņģēliskās Alianses (kustība Vācijā) kustība ar saviem smalkajiem tīmekļiem mēģinātu šo sadalījušos līķi kustināt, lai tas izskatītos kā dzīvs.

KAMĒR VĒL BRĀĻI KATRĀ APDZĪVOTĀ VIETĀ NAV SĀKUŠI PULCĒTIES KOPĀ AR MĒRĶI, LAI PALIKTU KOPĀ, DRAUDZE VĒL NAV PAT SĀKUSI RASTIES.

Ciāna, tā Kunga Draudze, ir pazaudējusi tās godību un nevis tikai tās pirmo mīlestību. Šodienas Draudze ir pazaudējusi pat vairāk nekā to, par ko bija runāts veltījumā septiņām Āzijas Draudzēm Atklāsmes grāmatā,- tā ir pazaudējusi savu pamatu. Ja tev ir kāda pieredze padomu sniegšanā, varbūt, ka 90% gadījumu tu spēsi pieskarties visu problēmu saknei- Viņa ļaudis vairs nepieder viens otram. Daudzos līmeņos tu vari konstatēt to, ka ticīgiem, kuri ir aizgājuši atpakaļ pasaulē vai arī kļūdījušies savā ceļā ar to Kungu, ir bijuši pazīstami kādi kristieši, kas dzīvojuši to tiešā tuvumā. Problēma slēpjas tur, ka parasti tie pieder pie citas kristiešu grupas un tāpēc neizjūt nekādu nepieciešamību sākt rūpēties par šo avi. Viņi vienīgi rūpējas par to avi, kas pieder viņu mācītājam. Rezultāts visam parasti ir tāds, ka daudzas avis nenodzīvo savu dabisko mūžu un aiziet bojā.

Ja tu palūkosies visapkārt uz Vāciju šodien, tu atradīsi pusi no ticīgajiem kaut kur starp garīgās cīņas līnijām un, ja viņi savu cīņu zaudē, neviens to pat neievēro. Daudzi ir novirzījušies no sava ceļa, sākuši sekot šausmīgiem izkropļojumiem vai arī iestiguši dziļā grēkā; un neviens par to pat nezin un nevēlas zināt.

Kad beidzot tas Kungs "savās mājās" sāks justies kā savā namā?

KAD GODĪBAI BŪTU ATKAL JĀATDZIMST? Tas nenotiksies debesīs, ja tas nebūs, pirmkārt jau, iesācies šeit virs zemes. Viņa godība nāks caur Kristus Miesu, kas atspoguļo to, ko tas Kungs vēlas darīt. Šī Kristus līgava ir Viņa Miesa (Efez.4), Viņa armija (Efez.6), un individuālie tās locekļi ir daļa no Viņa nama "turētājiem"(laiks vai laikmets, kurā tas Kungs veic īpašas lietas, Efez.2). Visas šīs funkcijas atjaunosies, ja Viņš kļūs atkal par galvu, Kristu kopā ar visiem locekļiem katrā apdzīvotā vietā.

Viss tas sastāda Viņa godību, bet šodien tas Kungs nevar sevi ne izteikt tā, kā Viņš vēlētos, ne arī darīt to, ko vēlētos, jo Viņa locekļi (rokas, kājas u.t.t.) neatrodas īstajā vietā. Iedomājies, kā tu paēdīsi brokastis bez rokām...! Tas Kungs nevar izliet savu spēku kā Viņš vēlētos, jo Viņam nav kājas, nav acis, nav pēdu. Un daži Dieva vīri, kas ir kājas bez acīm, skrien apkārt vietai kā aklas vistas un dauza savas galvas. Viņi, protams, cenšas sev palīdzēt, uzliekot rožainas brilles: daudzus dzirdam sakām pravietojumus, kas patiesībā nav reāli pravietojumi.

Godība, bet kad? Tas ir Dieva plāns, un Viņš visā drīzumā atnesīs savu godību atpakaļ, pie tam ar spēku. Skatoties Vecajā Derībā, tu vari saskatīt, ka Dievs ilgus gadus ir gaidījis ar lielu pacietību, lai Viņa ļaudis atgrieztos. Tas radīja lielas šausmas pat Jesajam un Jeremijam, jo tas sods, ko viņi pasludināja, nenāca- Dievs joprojām gaidīja. Pēdīgi tas nāca;- un visi apsolījumi piederēja vienīgi tiem, kas saņēma sodu. Rezultātā cietušie uzzināja jaunas lietas, ko tas Kungs gatavojās darīt nākotnē. Vecajā Israēlā tas Kungs atļāva midiāniešiem, filistiešiem un amaleķiešiem satraukt Israēlu, kamēr Israēls pats nesasaistīja savus ienaidniekus.

Ja mēs nesasaistīsim tumsu, lai nāktu glābšana, šī tumsa sasaistīs mūs. Tā dēļ daudzas pagānu tautu slimības ir labi pazīstamas starp Dieva ļaudīm.

Godība mūs gaida, un tas Kungs tāpat mūs priecīgs sagaida. Viņš ieraudzīs šo VIENU miesu, vienu Ciānu, kas savu varenību un spēku smelsies ticībā un lūgšanās. Pestīšanu tur mantos neskaitāmi daudz ļaužu, simtu desmiti nāks pie tā Kunga,- un viss tas notiks nevis kā varenas evaņģelizācijas sapulces rezultāts, bet vienkārši tāpēc, ka Viņš ticīgo vidū jutīsies kā savās mājās! Ciānas nākotne ir godības pilna, un to nedrīkst salīdzināt ar laiku Jaunajā Derībā, kad Draudze vēl bija zīdaiņa vecumā.

Draudze- vai tas ir nemainīgs iestādījums?

Nē, gadsimtu gaitā tas Kungs to sagrāvis līdz pakāpei, kad no tās nav palicis pāri tikpat kā nekas. "Bet vai tad tās nebija vajāšanas?" Labi, paskatīsimies uz Etiopijas 30 gadu karu. Etiopijas baznīca ilgu laiku pretojās Evaņģēlijam, līdzīgi kā to darīja Ēģiptes koptiskā baznīca. Komunisti un šodienas Islama fundamentālisti ir Dieva sods par šādu pretošanos.

Paskatieties uz Krieviju. Kad Ļeņins iekaroja Krieviju, viņš bija Dieva instruments, lai nogāztu veco, savu laiku nokalpojušo baznīcu. Vai tad jūs neko nezināt par krievu pareizticīgo baznīcu,- kā tā vajāja ticīgos? Tāpēc mēs varam secināt, ka lielais vairums tā saucamo "vajāšanu" patiesībā bija Dieva sods pār saviem ļaudīm.

Pravietis Joēls ar savu vēstījumu šaustīja Israēla ļaudis; un Dievs arī šodien ir tāds pats. Pāvils bieži atsaucas uz Dieva raksturu un parāda, ka Dievs saskaņā ar savu svētumu rīkojas ar saviem Jaunās Derības ļaudīm pat daudz bargākā veidā.

Joēla 1:2: "Uzklausiet to jūs, vecākie...". Kad mēs lasām par pravieti Joēlu šodien, mēs lielākoties atceramies par viņa pasludināto Svētā Gara izliešanos (2:28). Patiesi, Svētais Gars pagātnē jau ir ticis vairākkārtīgi izliets, bet daudzās vietās tas ir atkal ticis apslāpēts. Kāpēc? Jo Dievs ar to bija nolēmis pievilkt visu Kristus Miesu. Taču daudzi nevēlējās pieņemt Viņa aicinājumu. Tie vēlējās iekonservēt saņemtās svētības, būdami atdalīti no Dieva ļaudīm.

Sods nāk tad, kad tas Kungs sāk pieprasīt paklausību. Lasi Joēla 1:2-14 un 2:2-18 "pār manu zemi (6.p.)" un "mans vīģes koks (7.p.)": tā bija Viņa Draudze tajā laikā. Esmu pārliecināts, ka reiz pienāks laiks, kad būs par vēlu kaut ko grozīt; daudzi sauks, bet tas Kungs vairs neatbildēs. Tas parasti notiek tad, kad mēs atļaujam tam Kungam uz mums gaidīt pārāk ilgi,- Viņš ir no mums jau novērsies. Viņš rada izsalkumu pēc Viņa Vārda, taču izsalkums sāk zust, jo Viņa Vārds vairs netiek sūtīts. Ne tikai Vecajā Derībā Viņš šādi ir rīkojies. Ābrahāmam labu laiku pirms noslēgtās derības vajadzēja gaidīt uz to Kungu, jo Dievs pārāk ilgu laiku bija gaidījis uz Ābrahāmu. Tas pats attiecas uz Jauno derību. Tāpēc centīsimies pārliecināties, vai mēs atrodamies Viņa gribas centrā, visā patiesībā jautājot: "Kungs, kāda ir Tava griba priekš manis?"

Brīvība, ko šodien mēs esam izvēlējušies, ir lielāka par to brīvību, ko sniedz Kristus, kas ir Galva.

Apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un mācītāji šodien ir mūsu pašu konstruēti, radīti saskaņā ar mūsu pašu idejām. Sekojoši, ja kāds neietilpst mūsu pašu shēmā, mēs to noliedzam, vai arī cenšamies izlocīt un vadīt tik ilgi, kamēr viņš nesāk ietilpt mūsu priekšstatos par to, kādam viņam vajadzētu būt. Kāds, kas nepakļaujas manai konfesijai (denominācijai, grupai, draudzei,- vienalga, lai kas tā arī nebūtu) nevar būt par to, kam viņam būtu jābūt.

Ir bijušas daudzas reizes, kad esmu vadījis sapulci, bet neesmu bijis spējīgs pateikt nevienu gudrības vārdu vai pravietot. Vienu dienu es apmeklēju evaņģēlisko sapulci. Esmu pats evaņģēlists, tāpēc es uzmanīgi un ar lūgšanu sirdī klausījos. Tur uzstājās kāda evaņģelizācijas grupa no salīdzinoši niecīgas organizācijas;- bet viņi izdarīja lielu darbu. Tas bija tiešām fantastiski,- jaunieši bija gatavi izsūdzēt savus grēkus, viņi bija plaši atvērušies Evaņģēlijam! Kā kristietis un vēl jo vairāk kā pusaudžu evaņģēlists es varēju redzēt, ka viņiem bija vienīgi vajadzīga niecīga palīdzība, lai Gara grūdiens tos nogrūstu uz ceļiem. Bet kas notika? Evaņģēlists, runājis ilgāk par viņam atvēlēto laiku, liekas, nodomāja, ka pietiek sludināt, parunājās ar mācītāju pusbalsī un apturēja sapulci! Mācītājs piecēlās un nolasīja paziņojumus. Bet es sēdēju kā uz karstām oglēm un domāju, vai man nebūtu jāceļas kājās, bet, būdams mācītājs, es nojautu, ar ko tas var beigties. To varētu saprast kā garīgu uzbrukumu viņiem. Vēlāk es ilgu laiku jutu pārdzīvojumu par šiem pusaudžiem, kas bija tik balti pļaujai kā rezultāts šī brāļa skaidri pasludinātajai vēstij. Bet iespēja bija palaista garām!

Viens nav spējīgs kalpot, jo Kristus Miesas locekļi ir ievietojuši tos kastītēs. Vienīgi tad, ja tu piederi pareizai "kastītei", tu esi spējīgs kalpot Dieva Vārdā. Un pat tad tev ir atļauja to darīt tikai saskaņā ar šīs īpašās "kastītes" mācībām un sistēmu. Vaicāt Svētajam Garam par Viņa plāniem nav atļauts, jo visi lēmumi jau iepriekš ir pieņemti. Likumi un prasības attiecīgajā grupā dominē pār Gara likumiem. Bet, ja Gars vēlas ko darīt spontānā veidā, kā tas notika Antioķijā (Ap.d.13) vai Ap.d.15, šādi lēmumi nekad nedrīkst tikt pieņemti. Ap.d.15 vecaji, brāļi un apustuļi sanāca kopā, lai apspriestu noteiktus jautājumus: "Jo Svētajam Garam un mums ir paticis...(28.p.)". Šodien līderi sanāk kopā konferencēs vai lūgšanu sapulcēs, lai klausītos sarunās. Varbūt arī viņi no tā ko iegūst, viņi ir tik draudzīgi viens pret otru, bet PARASTI ŠĀDA VEIDA SAPULCES NAV TĀS VIETAS, KURĀS LĪDERI SANĀK KOPĀ, LAI JAUTĀTU TAM KUNGAM: "KUNGS, KĀDS STĀVOKLIS IR ŠODIEN?" Šis jautājums netiek uzdots, jo viņi jau tam ir sagatavojuši savu atbildi iepriekš. Cik savādi tas no malas izliekas, un, liekas, ka neviens to neievēro, labi, varbūt kādi, bet viņi tūlīt aptvēra, ko šādi uzstādīta jautājums viņiem var maksāt, un to tūlīt aizmirsa!

Ja tu vēlies būt pilns mīlestības, tev ne tikai jāatsvabinās no saviem grēkiem,- tev jātiek vaļā pašam no sevis. Ja tu dedzīgi vēlies, lai tam Kungam patiktu tas, ko tu dari, tev, pirmāk, viss ir jānoliek Viņa priekšā- tavas personīgās tiesības (un tavu darbu ieskaitot). Un tas, protams, nav īpaši cieņā.

Kāds reiz man zvanīja, lai pastāstītu, ka viņš vēlētos izmainīt savu kalpošanu un aiziet uz citu misijas organizāciju. Es viņu nosūtīju pie dažiem brāļiem, kas dzīvoja viņa pilsētā, kas viņam darīja zināmu, ka, ja viņš vēlētos kalpot Dievam denominācijā, viņam visupirms sava kalpošana būs jāveic pilnīgā saskaņā un pakļautībā viņu prasībām. Un pāri palikušo savas brīvības daļu viņš tad spēs izlietot savam Kungam. "Tu nedrīksti kost tajā rokā, kas tevi baro!" Ja tu vēlies patikt savam Kungam un paklausīt vienīgi Viņam, tev būs jāiegūst pieredze attiecībā uz augstāk minēto citātu agrāk vai vēlāk. Paklausīgajiem ļaudīm būs jācieš lielas grūtības, jo šķelšanās un sadalīšanās Viņa ļaudīs nav saskaņā ar Viņa plāniem.

Sods tuvojas ikvienā gadījumā. Mēs, protams, varam lūgt un meklēt to Kungu; un Viņš ir pacietīgs, bet sods patiesi tuvojas. Es nezinu, kādā veidā, varbūt caur pieaugošo terorisma vilni vai arī caur Reinas piesārņošanu ar fabriku notekūdeņiem...(*)

Vācijas Federatīvajā Republikā ne mazāk kā 50% no iedzīvotājiem vēl nekad nav izdzirdējuši Evaņģēlija vēsti. Kur gan lai viņi to sadzird? Vairāk nekā 2/3 no jaunajiem ļaudīm nav aizsniedzami Evaņģēlijam. Viņi var dzirdēt par kristietību visai vispārējā veidā, bet nevis visnopietnāko patiesību, kas atnes gaismu tumsībā un ko tik ļoti vēlas tas Kungs un kas būtu patiesais Evaņģēlijs. SEKOJOŠI- TŪKSTOŠI NAV IZGLĀBTI UN NESPĒJ SAPRAST, KA IR PAZUDUŠI,- UN MĒS ESAM PIE TĀ VAINĪGI! VAI MĒS ESAM PATIESI KRISTUS PĀRSTĀVJI ŠAJĀ PASAULĒ?

2.Kor.4: Mūsu laicīgajam ķermenim ir viens eksistences mērķis- būt par starpnieku, lai mēs spētu izpaust Dieva Dēla dzīvību. Vai šodien šis mērķis ir skaidrs? Sekojoši, Kristus Miesā ir jāatspīd Dieva godībai un Viņa spēkam. Bet mēs esam tik apmierināti ar šo plāno harizmātiskās vienības ideju un esam pārliecināti, ka šī ir patiesā vienība!? Un evaņģēliskās fantāzijas ar bībelīgu smaržu nav nekas labāks. Mēs esam sapīti ar maigu ideju par žēlastību un brīvību,

izslēdzot no sava vidus Dieva Dēlu.

"Labi, brāli Horst, bet, ja es palikšu pie tavas patiesības, es būšu par

_____________________________________________________________

(*)Šī vēsts tika pasludināta 1986. gadā. 1993. gadā Reina bija atkal piesārņota caur ķīmisko vielu noplūdēm Heha kompānijā. Cita veida sods novērojams Savienotajās Valstīs, kur cilvēkus un ekonomiku satricina strauji pieaugošais viesuļvētru, sniega orkānu un plūdu skaits. Visā plašajā pasaulē sods satricina tautas aizvien pieaugošā mērā.

iemeslu lielām nepatikšanām!" TU NEVARI NEVIENU PAMODINĀT, JA VIŅAM NELIEC KUSTĒTIES! SODS IR SAGATAVOTS, JO MĒS TURPINĀM SEVI VELTĪT SAVIEM VECAJIEM CEĻIEM.

Ciānas nākotne- būt gatavai sodam?

Mēs nosakām savu nākotni jau tagad, jo tu nevari iegūt ražu, ja jau iepriekš neesi iesējis sēklu. Ja tu sagaidi kartupeļus vietā, kur tev iedēstītas zemenes, tu meklē nepareizu lietu un, ja tu neesi sējis, tu nevari sagaidīt augļus. Pāvils saka pavisam skaidri (Gal.6:7):

Nepievilieties! (...) Cilvēks novāc to, ko ir iesējis! Šodienas Dieva ļaužu pieredze ir tāda, ka, ko mēs esam iesējuši savā pagātnē, mēs novācam šodien. Un mēs esam pieraduši pie niecīgajām ražām. Iedomājieties fermeri, kas izsēj 100 mārciņas kviešu un novāc tikai 5 mārciņas! Bet tas ir tieši tas, ko šodien dara Dieva ļaudis. Mēs nesam vainu, jo Svētais Gars šodien savā Draudzē ir paredzējis pilnīgu svētumu,- kā nekad vēl agrāk un ne vēlāk. Eklēzija(*) ir visuma daļa visai nākotnei,- tās ceļamērķim ir paredzēts nobeigties pie Troņa.

____________________________________________________________

"Ecclesia" ir grieķu vārds, kas apzīmē Draudzi. Tās īstenā nozīme ir- "būt aicinātai ārā". Tāpēc ikviens, kas ir izglābts un aicināts ārā no pasaules, ir Draudzes sastāvdaļa. Tā saucamajā baznīcas vēsturē vārda "draudze" nozīme ir izmainījusies: tagad tas nozīmē kādu ēku vai noteiktu organizāciju. ("Es svētdien iešu uz draudzi". "Uz kādu draudzi tu iesi?" "Es piederu pie Metodistu draudzes, kas atrodas aiz stūra". "Bet es esmu Jaunās Derības draudzes loceklis, mēs sapulcējamies svētdienās vidusskolas zālē".) Draudzei nekādā gadījumā nebija šāda nozīme Jaunajā Derībā. Tu piederi Draudzei tāpat kā tu piederi Kristum un visiem ticīgajiem tavā apdzīvotā vietā. Visur, kur šajā bukletā ir lietots vārds "draudze", ar to mēs saprotam vārda "ecclesia" oriģināla nozīmi.

Patiesība nav atkarīga no to cilvēku skaita, kas tic,- ļaužu masas neizšķir patiesību. Bet daudz cilvēku smeļas drošību no šādām "patiesības masām" un to nepārbauda. Viņi pie tā pierod un, sekojoši, aplīp ar to grēkiem. ("Mēs vienmēr esam darījuši šādā veidā.")

"Bet kad tad radīsies Draudze?" Mana atbilde vienmēr ir: "Vakardien!" "Bet kur lai atrod tāda izmēra zāli, kur sapulcināt kopā visus ticīgos?" Tev jāsāk rūpēties par savu brāli un atstāj savas domas par sodu. "Gani manas avis! (Jāņa 21)."

Ir tikai viena draudze vienā vietā.

Tas ir ļoti vienkāršs apgalvojums, un nekur Jaunajā Derībā tu to neatradīsi izprastu savādāk. Pat Romā tas nebija saprotams citā nozīmē- tur tu atradīsi terminu "draudze", kas attiecas uz vienu namu (Rom.16:5), jo Romas draudze (t.s. visi ticīgie Romā) vienkārši satikās Pāvila līdzstrādnieku Akvilas un Priskilas namā. Tā kā Roma bija tajos laikos liela pilsēta, dažreiz ticīgie satikās arī citos namos (10.,11.p.), bet šīs sapulces netika sauktas par Draudzi (lai padarītu šo domu tev skaidrāku, iesakām izlasīt Vočmena Nī grāmatu "Turpinot sarunas par draudzes dzīvi".). Tāpat mēs nevaram atrast Bībelē to, ko vēlētos; un Bībeles skolas skolotāji arīdzan. Kāds var sacīt: "Kungs, vai Tu esi izmainījis savus plānus vai savu raksturu?" Jo daudzi nespēj vairs kalpot. Viņi nespēj viens otram palīdzēt, un arī neviens cits vairs neatrodas tuvumā, kas spētu palīdzēt.

Kādu laiku atpakaļ 500 metru rādiusā ap mūsu māju dzīvoja četru kristiešu grupu līderi. Viņi nesatikās viens ar otru, viņi vienīgi pasacīja "sveiks", kad ieraudzīja viens otru. Ja tu nepiederi kādai noteiktai ticīgo šķirai, tu drīz sāksi ciest, un, ja tu piederi kādai, tu tiksi barots saskaņā ar šīs grupas apvārsni, vai nu pārāk šauru, vai arī pārāk plašu. Tas nav tas veids, kādā apmācīt jaunos svētos un tos sagatavot cīņai- tāpēc esiet gatavi sodam!

Pašā iesākumā viņi ir darīti par locekļiem, lai vēlāk tie sēdētu un klausīties. Pēc zināma laika sludināšanas viņi kļūst pa pusei miruši un savu dzīvi nobeidz ar resnu vēderu, kas ir pilns ar dievbijīgu miesu. Tik baismīgs ir Jēzus Kristus Miesas ārējais izskats, un daudzi sludinātāji pie tā ņem savu dalību. Tūkstošiem mazu kompromisu beigās rada vienu lielu, un viņi pat to nesaprot. Esmu apmeklējis neskaitāmus evaņģelizācijas pasākumus un novērojis, ka vairumā gadījumu vairāk nekā 90% auditorijas sastāv no ticīgajiem, ieskaitot mācītājus un sludinātājus. Neticīgie ļaudis ir kaut kur citur. Kad par šo novērojumu es sarunājos ar ļaudīm, kas nes atbildību par šiem pasākumiem, esmu pārsteigts, ka viņi par to nemaz nav pārsteigti. 

Šodien mēs ieliekam pamatu nākotnei. Ja tu saki: "Tā ir kāda cita atbildība", tad es tev teikšu: "Nē, tā ir tava atbildība." PATIESĪBU, KO MĒS NELIETOJAM MŪSU ATTIEKSMĒ PRET CITIEM, MĒS NOLIEDZAM. PATIESĪBU, KURĀ MĒS NEDALĀMIES AR CITIEM, MĒS NEITRALIZĒJAM SEV. Patiesība ir līdzīga mīlestībai, ko tu nevari ielikt šķūnī kā sienu. Mums ir tik daudz mīlestības, cik mēs to praktiski izmantojam. Ja mēs to neizmantojam, tā ir vienīgi sentimentāla atmosfēra un tā "Dieva mīlestība, kas ir izlieta mūsu sirdīs (Rom.5:5)", nav nekas vairāk kā teorija. Tas pats notiek ar patiesību: tā kļūst par aprakstītu papīru, tā kļūst par teoloģiju. Tas šodien neliekas pārāk uzkrītoši, jo mums ir darīšana ar daudzām grāmatām par Jēzu, kas nozīmē,- mums ir Jēzus attēls tā vietā, lai mums būtu Viņš kā realitāte. Pat ja tā nav katoliska bilde; ja tas ir bībelīgs attēls, tas tāpat paliek tikai kā attēls. Starpība starp attēlu un personu ir tā, ka persona ir dzīva, dinamiska un darbojas. Attēls ir nekustīgs, tas atrodas ievietots rāmī. Šis rāmis var būt vai nu Baptistu, Metodistu, Brīvās Draudzes, Vasarsvētku vai Neatkarīgās kustības rāmis. Bet persona vienmēr parāda sevi no jaunas pozīcijas, tā nekad nav kaut kur iestiprināta un statiska. Dievs vienmēr darbojas, un vienmēr, kad Viņš sevi atklāj, tas notiek saskaņā ar Rakstiem. Šis ir dzīvais Dievs, Viņa Draudzes galva ikvienā vietā; un Viņš pastāvīgi iet uz priekšu, vedot ļaudis sev līdz. Tas ir pārsteidzošs piedzīvojums: Mēs nezinām un nesaredzam daudzas lietas, līdz Viņš tās mums kādā noteiktā situācijā neatklāj.

Jaunie ļaudis ar veselīgu kopēju izjūtu zin to, ka daudzos gadījumos "ticība uz Jēzu" nav nekas cits kā dogma. Laika gaitā viss tiek tā izpētīts, ka viņi spēj nojaust mūsu atbildes un uzzināt to, ko mēs gatavojamies sacīt nākošajā gadā, jo visi mūsu plāni ir jau uzrakstīti uz papīra. Mūsu Svētā Trīsvienība sastāv no Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Bībeles.

Tad nāk protests: "Nē, Svētais Gars!" Ja tu runā par Svēto Garu, tad no tā jāizriet sekojošam rezultātam- Viņš padarīs Dieva Dēlu reālu mūsu vidū. JĒZUS DZĪVE VIRS ZEMES NEBIJA REĀLĀKA UN IESPAIDĪGĀKA PAR TO DZĪVI, KĀDU VIŅŠ VĒLAS DZĪVOT ŠODIEN SAVĀ DRAUDZĒ, KAS IR DIEVA NAMS CILVĒKU VIDŪ. Šis laiks ir tagad, un šī iespēja nekad neatkārtosies. Viņš dzīvo šeit virs zemes un, uzvarot šausmīgus pretuzbrukumus no sātana puses, iekaro aizvien jaunas un jaunas teritorijas;- un visa pasaule izdzird šīs slavas pilnās un glābjošās labās ziņas.

Kāpēc tas Kungs mums šīs lietas nepastāstīja agrāk, kāpēc tieši tagad?

Tā nav patiesība, Dievs ir runājis uz saviem ļaudīm caur vēstures lappusēm, bet to neviens nav vēlējies saprast. Tie ļaudis, kas to bija sapratuši, ir tikuši atmesti un noniecināti tieši tāpat kā pravieši Jesaja, Jeremija, Amoss vai Hozeja savā laikā. Tu nevari daudz ko uzzināt par šiem līderiem, un, ja arī tev izdodas atrast kādu informāciju par tiem, tad vienīgi to, kas visiem ir pieņemams. Blumhards, piemēram (Johans Kristofs Blumhards ir bijis slavens vācu sludinātājs, kas pagājušajā gadsimta vidū kā luterāņu priesteris piedzīvoja Kristus spēku mirklī, kad kalpoja pie dēmonu apņemtas sievietes. Pēc ilgas lūgšanu un gavēšanas cīņas šī sieviete tika atbrīvota; un caur to iesākās liela Gara kustība un sekojoša atmoda. Sava harizmātiskā piedzīvojuma dēļ viņš piedzīvoja lielus protestus un vajāšanas.). Šodien tu mācies par viņa izlaušanos Gara brīvībā, bet ir smagi lasīt par tām vajāšanām, ko viņš piedzīvoja, pie kam pārsvarā no saviem brāļiem. Tik daudz patiesības ir atmestas kā nederīgas vēstures gadsimtu gaitā; un to izdarīja tie, kam tas nepatika, jo viņi bija sasaistījuši dvēseles zem savas ietekmes tās izolējuši savu tradīciju gūstā.

Tas Kungs ved savus ļaudis atpakaļ uz 1.Korintiešiem 1:10: "...lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā...", kas ir VIENA miesa VIENĀ vietā. Pāvilam pat vajadzēja brīdināt Efezas draudzes vecajus, kad Viņš tos satika Milētā, un sacīt: "No jūsu pašu vidus" (no šo izredzēto cilvēku vidus, kas bija gani saviem ganāmpulkiem) "celsies vīri (...) lai aizrautu mācekļus sev līdz." (Ap.d.20). Šodien tā ir kļuvusi par normālu parādību. Kas nespēs sasaistīt ap sevi pietiekoši daudz avis caur savu kalpošanu, tas nebūs ievērojams vīrs. Es neesmu ievērojams, jo es nekad neesmu radījis "Šafraneka mācekļus". Es nekad neesmu cilvēkus piesaistījis pie savas personas un pat šādu domu uzskatu par grēku (Fil.3:8). Es varēju palikt ilgāku laiku kādā vietā un ar savām evaņģēlista dotībām varēju (no pasaulīgā redzes punkta) sapulcināt lielu daudzumu ļaužu ap sevi. Protams, es nebūtu spējīgs pienācīgi rūpēties par visām viņu vajadzībām, bet var taču uzaicināt kādu sev palīgos... Nē, es pat neuzdrošinājos domāt par to, jo Dievs man to nekad neatļautu. Taču tas tiek uzskatīts par normālu parādību šodien visapkārt.

Nonākot kādā sabiedrībā, es neesmu nekas, neviens mani nepazīst, kamēr caur manu kalpošanu nav iepazinies ar to Kungu (un ir daudz vietu, kur liels skaits ļaužu kļuvuši ticīgi caur manu kalpošanu.). Man nekad nav bijusi vēlēšanās radīt lielu iespaidu par sevi. LAI KĀDU IESPAIDOTU, TEV ĻAUDIS JĀTUR SAŠĶELTĪBĀ. Pastāstiet to ikvienam!

Attiecībā uz laiku. Daudziem ļaudīm, kas skrien apkārt, laimīgi par savu bezdievīgumu, tas Kungs dos savu spriedumu, bet pirms tā izpildes Viņš vēlreiz tomēr vēlas parādīt tiem savu žēlastību. Bet šodien Viņam trūkst mutes,- Viņš nespēj sarunāties ar saviem ļaudīm. Savukārt tie nespēj satvert tā Kunga spēku, lai būtu spējīgi izārdīt sātana nocietinājumus, kuros tas ir sasaistījis Dieva ļaudis.

Mums ir jāiet pie Dieva ļaudīm un jāstāsta, ka viņi pieder viens otram. Viņi ir šis VIENS nams. Daži to sapratīs, citi to pilnīgi noliegs, taču mazpamazām mums kļūs skaidrs, kā var izveidoties Draudze.

Kāpēc tas ir jādara tieši TAGAD? Kad tas Kungs atbrīvo ienaidnieku, līdz cilvēce nāk pie sajēgas, kam tā ir uzticējusies, Viņš vēlas tai sniegt savu atbildi: "Patiesības pamats un balsts" ir Draudze, Dieva nams, kā Pāvils saka Timotejam (1.Tim.3:15).

"Bet tik ilgi, kamēr mums ir labi evaņģēlisti, mēs varam turpināt savu darbu!" Lasiet Jauno Derību! Ja svētie, kas ir dzirdējuši Evaņģēliju jau tik ilgu laiku, to nenes pasaulei, labākais evaņģēlists var runāt patiesību, taču tā atsitīsies atpakaļ kā bumba no sienas, un Dievs to pieļaus. Šādā gadījumā patiesībai nebūs pamata, nebūs aizmugures. Evaņģēlija sludināšana neiegūst ievērību, tā nerada rezultātu. JEBKURA PATIESĪBA, KAS NEKĻŪST PAR DZĪVĪBAS SPĒKU, MIESU UN ASINĪM (tas nozīmē- neiegūst ikdienišķu pielietojumu), NAV NE SANTĪMU VĒRTA. (2.Tim.3:5)

Mēs zinām, ko Dievs dara šodien, ja mēs esam Viņa avis. Vai tu esi patiesa avs? "Manas avis dzird manu balsi". Ja tu tikai uz brīdi sarunājies ar savu Kungu, tu esi nožēlojamā stāvoklī. Ko Viņš tev šodien sacīja? Vai Viņš tev jau teica: "Es tevi mīlu?" Mums ir jābūt jauneklīgiem un jākustas ātri kā briedim... Dēļ tā mums ir jāsaklausa tā Kunga balss; un tas attiecas uz visiem Dieva ļaudīm. Strādājot Viņa darbā, mēs uzzināsim, kas Viņam patīk un kādi ir Viņa plāni. "Kungs, kas tagad notiek? Kādā stāvoklī mēs esam pašreiz?" Visam kam citam nav nākotnes, jo mēs nezinām, kas var notikt pēc brīža. Eiropa tiks tā satricināta, ka mēs burtiski skriesim pie tādiem vīriem kā Vims Malgo (Dieva vīrs Vācijā, kas bija dziļi pārliecināts, ka paraušana notiks ļoti drīz.) un jautāsim, kad notiks paraušana.

Es vēlos tev sacīt, ka paraušana nenāks tik ātri, kā mēs domājam. Ierašanās notiks vispirms Viņa Draudzē. Pašā iesākumā Viņš vēlas iekļūt pa durvīm, kas joprojām stāv aizslēgtas. Viņš nedzīvo tādā sagrautā namā. (Atkl.3:20)

Ja mums ir Viņa mīlestība, mēs jūtamies drošībā un mums ir labi

Kauns un negods, ka mēs varam palikt arī vieni, ko citi met mums virsū, vairs nedrīkst mūs iespaidot. Jo tas ir tas veids, kā Viņš mūs audzina.

Vienmēr, kad tas Kungs vēlējās atklāt kaut ko jaunu, iepriekš bija jāizcīna cīņa. Vissmagākā cīņa tev parasti jāizcīna nevis ar tiem, kuru nepareizība ir acīmredzama, bet ar tiem, kas ir īpaši svētīti. Es bieži esmu dzirdējis: "Bet brāli, mēs taču esam tik ļoti svētīti!" Taču viņi nesaprot, ka ir saņēmuši tikai daļējas svētības, sēžot viens otram apkārt un ārstējot savus ievainojumus.

Man tev ir kāds padoms: Ja tev ir pirmā mīlestība, tu darīsi arī pirmos darbus un tas Kungs tevi aicinās iet cīņā. "Uzbrukt saviem brāļiem?" Atrašanās Patiesības pašā centrā vienmēr izraisa bažas, un tev jāzin, ka tavs stāvoklis citus uztrauks. MIERS NESĀKAS AR MIERU, BET AR KARU PRET VISU TO, KAS NESASKAN AR DIEVA GRIBU.

Tu izraisi raizes un sajukumu, un kā sekas visam tam ir vajāšanas un atklāti pieteikts karš. No otras puses, ja tu vēlies saglabāt labu reputāciju cilvēkos, tu pazaudēsi draudzību ar to Kungu. Dāvidam bija šāds piedzīvojums. Tavas eksistences pamats- būt par zaru pie vīna koka. Ja tas Kungs vēlas cilvēkus darīt uzmanīgus par kādām lietām, kas patiešām izraisa bažas, un, ja Viņš vēlas atnest tiešām ko jaunu, kaut ko labu, mums sevi jāveltī tam Kungam. Tā, pretojoties ienaidniekam un ejot cauri Dieva pārbaudījumiem, mēs iegūsim arī Viņa svētības un caur mums sāks notikt brīnumi. Tas liks mums sajusties drošiem, ejot nākotnē. Ir labāk, ja mums ir 10 000 eņģeļu apsardzība, nekā, ja mums ir daudz naudas kopā ar visām apdrošināšanas polisēm.

Ir, protams, labi, ja caur mums notiek brīnumi. Tā tev kļūs par ikdienišķu parādību, ja tu vienmēr izjutīsi pret Viņu atbildību, pat tad, ja Viņš tevi lieto kā nemiera un sajukuma cēlāju. Tu esi cīņā, tu smagi strādā un pieliec lielas pūles, bet vai Viņam nebija smagi jāstrādā, lai tevi atbrīvotu no taviem grēkiem? Un tagad Viņš saka: "Tu esi mans kalps, tu vari atrasties smagā sviedrainā darbā, tu vari celties augšā naktīs, jo tev ir jālūdz par kādiem cilvēkiem"- bet tu taču esi tā Kunga draugs. Tev pieder visas Viņa varenās dotības, tu pagrūd malā lietas, kas tev stājas pretī, tu vari pat izmainīt laiku, tu maini apstākļus; un tiem vairs nav spēka izmainīt tevi!

IR TIK DAUDZ BIEDRISKUMA, TIK DAUDZ IZLĪDZINĀJUMA TUR, KUR TAS KUNGS VARĒJA PIEĻAUT SAŠĶELTĪBU UN IZNĪCĪBU; KAD VIŅŠ NĀCA, CILVĒKU ATTIECĪBAS BIJA ĻOTI SABOJĀTAS, arī starp Viņa saimes ļaudīm! Dievs no cilvēka pieprasa, pirmkārt jau, paklausību Viņam kā galvai, kas ir Kristus, bet nevis Viņa sieva. Tava izturēšanās iespaido Ciānas slavas apvīto vai arī šausmīgo nākotni! Ja Viņš ar tevi sarunājas, Viņa tev doto atbildi vajadzētu saklausīt daudziem citiem, ar kuriem tu sastopies savā dzīvē. Viņš tevi dara par tiltu no Dieva uz cilvēkiem, pa kuru nokāpj tā Kunga godība. Tajā pašā laikā, kā esmu jau sacījis, daudzus cilvēkus sagaida sods. Tev nav jācenšas tos pasargāt, ja viņiem ir jāatcērt kāda roka vai jāizrauj kāda acs, kas ir viņu iekšējā neatkarība no Dieva un nepiekāpība lūkoties uz apkārtesošajām lietām savā egoistiskā veidā. Pieņem drošu lēmumu iziet cīņā ar šādu izturēšanās formu, zinot, ka šie ļaudis bieži ir nomaskējušies aiz bībelīgi izkrāsotām vai "it kā no Gara" izkārtnēm.

Tas ir tieši tas, par ko Pāvils sacīja 1.Korintiešiem 11:19: "Novirzieniem arī jābūt..."- vārds "novirzieni" ir lietots ar mērķi, lai dotu Dievam godu un iespēju izšķirt, kas Viņu apmierina un kas nē? Juku laikā paliks paklausīgu cilvēku grupa, kas stingri turpinās stāvēt savās pozīcijās un nebūs mierā ar visiem pārējiem. Ja kāds tevi ievaino un pret tevi grēko, piedod tam. JA KĀDS GRĒKO PRET TO KUNGU, NEPIEDOD TAM! Vienīgi Dievs to drīkst. Ja mēs esam kādam skaidri un precīzi pateikuši par viņa grēku un viņš neizmainās, mēs nedrīkstam pēc tam vairs atņemt šī cilvēka sveicienam pastiepto roku. Kāpēc? Jo tas Kungs tāpat neatņem sveicienu, kamēr šis cilvēks nevēlas izmainīties!

Lai spētu saskatīt Ciānas goda pilno nākotni, katrai nepareizai domai par Ciānu ir jātiek pazudinātai. Ciāna, šī VIENA Dieva tauta, šī VIENA miesa VIENĀ vietā nekad neradīsies kā sekas labai organizācijai, bet vienīgi caur vecās organizācijas nojaukšanu un caur atjaunotu pirmo mīlestību. Tu nevari ieliet litru piena olu trauciņā. TĀPAT PESTĪŠANAS ŪDEŅUS NAV IESPĒJAMS IELIET ŠODIENAS ORGANIZĀCIJU OLU TRAUCIŅOS. Dieva svētības šajos trauciņos pavisam drīzi pārvērtīsies par garīgu smirdoņu, izšķīdīs un kļūs par sektantiskiem pārspīlējumiem, ko citi vēl sauks par bībeliskiem!

Ir kāda sena dziesma, ko parasti dzied mūsu tēvi: "Tava Ciāna izpleš savus zarus un zaļās lapas tev priekšā..." Būsim nedaudz kritiski. Šīs dziesmas ir skaistas, lai tās dziedātu, bet, ja frāzes un vārdi, kas nāk no mūsu tēviem, sagroza Dieva ceļu īsteno jēgu, kāpēc mums tām būtu jāpiekrīt? Vai mums ir atļauts godāt mūsu tēvus vairāk nekā godības Kungu? "Tava Ciāna izpleš savus zarus...?" Šodien Tava Ciāna Tev ne mazākā mērā nav paklausīga!"

Tas Kungs nemaz negatavojas nākt atpakaļ pēc saviem ļaudīm, jo Viņš vēlas nākt dzīvot Savā namā. Mums ir "Oziannas bērnudārzs" ar to Kungu un zaļām lapām. Kāds nespēj izaugt šajā bērnudārzā, un mēs to labi zinām, jo tas ir standarts. Pareiza ticīgo attīstība var notikt tikai pilnīgā miesā, jo Kristus pilnums var izpausties vienīgi pilnīgā Kristus miesā attiecīgā apkārtnē kopā ar visiem kalpošanu veidiem, kas pastāv neatkarīgi no vietējās draudzes. Pāvils šodien nevarētu sludināt. Kā gan viņš to spētu? Kas gan gribētu viņu pie sevis uzaicināt? Pēteris un Jānis tāpat netiktu aicināti. Ja mēs domājam par Jaunās Derības apustuļiem, mēs nevienu no tiem šodien neuzņemtu, jo, pirmāk, tiem būtu jāiestājas mūsu "draudzē" vai konfesijā.

Daži no dzīvojušajiem kalpotājiem tāpat: Ričards Krīze (baptistu evaņģēlists, labi pazīstams vāciski runājošajās tautās) tāpat nevarētu nākt un sludināt. Viņam vajadzētu iet pie baptistiem, un pat tur šis varenais evaņģēlists nevarētu sludināt bez uzaicinājuma, pat, ja viņš ir baptists. Pat Antons Šulte (labi pazīstams pēc viņa evaņģēliskā darba ietekmes vāciski runājošajās tautās Eiropā) noteikti netiktu pieņemts bez ilgstošas sagatavošanās, kaut gan viņš pieder Evaņģēliskai Aliansei (kustība Vācijā).

Efeziešiem 4:11 autoritātes (apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani, mācītāji) nevar darboties saskaņā ar mūsu Kunga pavēlēm. Sašķeltība neatļauj Kristum sevi izteikt caur šiem amatiem. Nav vecaju, kas vadītu un sargātu ganāmpulku, lai visas dāvanas, spējas un Gara aktivitātes varētu augt un attīstīties. Un visas paaudzes, iesākot ar garīgajiem mazuļiem un beidzot ar garīgi pieaugušiem nevar veselīgi attīstīties, lai ieņemtu savu vietu dzīvē.

Cik daudziem starp jums ir dziedināšanas dāvana? Cik no jums pravieto? Cik no mums ir devuši vietu sevī Svētajam Garam, lai būtu spējīgi citus vadīt pie tā Kunga? Es nedomāju kādas īpašas dāvanas īpašiem ļaudīm, es runāju par normālu Kristus locekļu normālām spējām.

Tas Kungs satricinās savus ļaudis, kā Viņš to jau ir darījis iepriekš. Man ir zināma pieredze no II pasaules kara gadiem 50 gadus atpakaļ. Daudzi ticīgie, kas tajā laikā bija daudz vecāki par mani, nesaprata, kas apkārt notiek, un ilgu laiku nespēja saprast to Kungu. Viņi nezināja ka TAS KUNGS SODĪJA SAVUS ĻAUDIS un nevis tikai pātagoja Eiropas tautas. Ja tu esi stiprs savā Kungā un uzticies Viņam kā bērns, pilns mīlestības, tev nav vajadzīga teoloģijas bibliotēka tavā galvā. Nē, tu vienkārši neatzīsi vadošo cilvēku zināmus konceptus un necentīsies dibināt daudzsološas attiecības ar tiem. Dieva mīlestība ir nelokāma, tā nav vāja vai maiga. Ja tu atrodi šādu maiguma tipu sevī, tev no tā jātiek ātrāk vaļā. "Bet tāda taču ir mana daba!" Tas Kungs tev saka: "Uz šīs KLINTS Es celšu savu Draudzi!" un "Tu būsi Mana klints!" Pēterim laikam patika šis gods, bet pēc tam, kad viņš bija Jēzu nodevis, viņš mācījās, ka ir tik nepieciešams kļūt par šo klinti.

Viņš veido nelokāmus un stiprus! Nepakļaujies nekam, kas nav saskaņā ar Ķēniņu! "Bet Horst, kā tev tas izdodas?" Vienīgi tam vairs nepakļaujoties. Pretējā gadījumā es sāku baidīties no manis paša drosmes, baidos par manām bailēm. Nē, vienkārši atsakies, un dari tā ikdienas: "Tas darbojas (Gal.2:20)!"

Tas Kungs tev parādīs, kad tev jāpretojas. Ja tevi vada bailes, tu reaģē pārāk ātri vai pārāk lēnu. Es zinu, par ko es runāju,- esmu darījis daudzas reizes nepareizi. Es esmu lūdzis un lūdzis, lai nepazaudētu virzienu; un tad atkal izdaru to pašu kļūdu!

Kā mēs varam atsvabināties no bailēm? Atsvabinoties no sevis! Nomirsti sev; un tevi vairs nekas nespēs ietekmēt. Kā mēs varam nomirt? Vienīgi, savienojoties ar Kristus nāvi pie krusta. Uz krusta tu pazaudē sava "Es" kontroli pār sevi. Vienīgi tad Svētais Dievs varēs tev teikt: "Tagad mēs to darīsim kopīgi!" Un tad gabalu pa gabalam mēs saņemsim atkal sevi atpakaļ kā dāvanu.

Sludinātāji ir attīstījuši metodi, kā vienmēr iegūt citu labvēlību. "Brāli, lūdzu stiprini mūs!" Stiprināt paklausīgos cilvēkus- tas ir labi un pareizi, bet Jaunā Derība daudz runā par labošanu un izmainīšanu. Patiesi, mēs varam atrast daudz pavēļu un piemēru, kas rāda, kā mums ir jāattiecas vienam pret otru, un Pāvils pat saka: "Nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots" (2.Tes.3:14).

Jēzus tāpat nepulcināja cālīšus zem saviem spārniem bezgalīgi ilgu laiku. Viņš sacīja: "Cik reizes ES GRIBĒJU sapulcināt..." (Mat.23:37). Četrdesmit gadus pēc tam, kad Viņš bija izteicis šos vārdus, pienāca žēlastībai gals. Tad apkārt Jeruzālemei tika uzslieti tūkstošiem krustu ar karājušamies jūdiem uz tiem, jo žēlastība bija beigusies. Vēsturnieks Jozefs runā par tūkstošiem krustu, ko romieši uzslēja, lai iznīcinātu jūdu revolūciju.

Šodienas denominācijas ir aizņēmušas apustuļu un praviešu kalpošanas vietas.

Tas ir tik acīmredzams, ka šodienas denominācijas ir aizņēmušas to vietu, kas pieder apustuļiem un praviešiem. Pilnīgas izmaiņas un vecās sistēmas sagrāve ir vienīgā izeja. Šodien nav apustuļu, bet ir nodarbinātie draudzē. Kāds mācītājs, brīnišķīgs evaņģēlists, reiz sacīja: "Viņus ir uzpirkusi sistēma, kas tos nodarbina".

Bet tas Kungs to mainīs, bijušo sistēmu atmetot un radot Draudzi: Viņam tā ir vajadzīga, un Viņš to vēlas jau tagad. Galva un orgāni nevar tikt savienoti savā starpā, ja nav nervi un saites (Efez.4:16, Kol.2:19), bet šodien mums ir nepareizas saites. Kristus miesa var funkcionēt, ja orgāni darbojas kārtībā. Šodien ir daudz spējīgu un apdāvinātu brāļu ar daļēju autoritāti, kas ir paši sevi izvirzījuši vadošā postenī. Atrasdamies tajā, viņi ir iemācījušies izsliet savu augumu un priecāties par savām miesīgajām iespējām un labumiem, taču īstenībā būdami par šķērsli tam Kungam. Viņš tos aizdzīs prom, tikko kā tie tiks pārliecināti par savu grēku, bet atteiksies to nožēlot un atgriezties. Caur savu sacelšanos tie parādīs, ka tiek izmantoti,  lai pretotos atmodai.

JA TAS KUNGS PALĪDZ MUMS IZŠĶIRT, KAS IR PATIESĪBA UN KĀDAI JĀBŪT MŪSU ATTIEKSMEI PRET TO, MĒS ESAM VAINĪGI, JA TO NEIZPLATĀM! Vienkārši necenties apsteigt to Kungu- noteiktā situācijā Viņš ir lēns un pacietīgs. Apustuļu darbi tev sniedz dažus piemērus no tā. Piemēram, Pēteris savā runā nerunāja ne par jaunpiedzimšanu, ne arī par Jēzu kā Dieva Dēlu. Viņš runāja par Dieva "Kalpu" (Ap.d.3:26). Protams, ikviens zināja, ko tas nozīmē, bet šajā laikā bija tāds patiesības pasniegšanas veids; citi aspekti bija atstāti vēlākam laikam. Ja tu kādam īsu mirkli pēc šiem notikumiem jautātu, vai viņš ir Dieva bērns, viņš tevi nespētu saprast. Jaunpiedzimušie, protams, bija Dieva bērni, bet, ko tas īstenībā nozīmē attiecībā uz Romiešiem 1:8, viņi bija spējīgi saprast tikai vēlāk.

"Jo, kam ir, tam dos; un kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir". (Mark.4:25) Ja Dievs tev kaut ko ir devis, lai tu tajā dalītos ar pārējiem, Viņš visu atņems, ja tu tajā nevēlēsies dalīties. Tās ir "svētību sekas", un mēs esam vainīgi, ja vēl cenšamies to nosegt ar nepareizu bībeliskumu.

Vecajā Prūsijā bija kaut kas, vārdā "Kadavergehorsam", kas apzīmē slāvisku paklausību saviem kungiem; un līdzīgs slāviskās paklausības veids pastāv arī attiecībā pret denominācijām. Inde darbojas, mēs bīstamies sniegt apgalvojumus, kas radušies ārpus tecējuma gultnes, jo bīstamies no tā, ka citu acīs iegūsim apsūdzību. Ir zināma cieņas un mīlestības pilna uzņemšana ar mērķi, lai mantotu, bet ir arī pietiekoši daudz cilvēku, kas rīkojas savādāk un līdzīgi Pēterim un Barnabam pārkāpj iepriekš dotos solījumus, baidoties no cilvēkiem (Gal.2). Vienmēr, kad mēs atļaujam indei iesūkties mūsos, tā mūs paralizēs. Labāk izsūdzēsim tam Kungam atklāti, kur mēs bijām sacēlušies pret Viņu, cenšoties pakļauties cilvēku gribai. Kā gan cilvēks var nākt pie Dieva, ja viņa ciematā ir piecas vai sešas kristietības? Lasi Jāņa 17: "Un to skaidrību, ko tu man esi devis, es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā mēs esam viens" (22.p.). Kur gan tas var notikt, ja ne tajā vietā, kur mēs dzīvojam? "(...) Ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka tu mani esi sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā tu mani esi mīlējis" (23.p.).

Apustuļu darbu 3. un 4. nodaļas apraksta, kā cilvēcei tiek dots liels Svētā Gara avanss, jo viņu raksturs vēl nebija pietiekoši attīstījies, lai būtu šāda vienība, pilna prieka un bērnišķīgas ticības, bet viņi caur Dieva žēlastību bija spējīgi to lietot.

Šodien šis "aizdevums" var tikt paņemts atpakaļ, tikko mēs vēlēsimies disputēt par šo jautājumu- nepaklausības struktūrām tā vietā, lai kļūtu par daļu no šī viena Dieva nama, šīs vienas ģimenes, un centīsimies joprojām paklausīt sistēmām, tā apslāpējot Svēto Garu. Ja tu patiesi sāksi kalpot, tu būsi spiests pieskarties šīm robežām, kas nav no tā Kunga, bet, tieši otrādi, to izolē un aptur.

Vai tava mīlestība ir tāda, kādai tai būtu jābūt? Pēteris bija pārizglītots, kad tas Kungs viņam jautāja: "Pēteri, vai tu mani mīli?" Ikviens cits, kas to dzirdēja, zināja, kā viņš bija centies pierādīt, ka mīlēja to Kungu daudz vairāk nekā citi un kā viņš kļūdījās. Bet Jēzus zināja, ka viņa sirdī bija šī mīlestība, tāpēc Viņš uzpūta šo mazo liesmiņu Pētera sirdī caur vārdiem: "Vai tu mani mīli?"- "Kungs, tu zini...". Pēterim nevajadzēja neko citu, kā tikai palikt šajā mīlestībā. Arī tev ir nepieciešamas tikai divas lietas: Palikt Viņā un "Barot Manas avis". Jēzus mums saka: "Uzņem Mani, uzņem Manu pilnību, un tad veido un audzini Dieva bērnus". Taču tas nebūs iespējams sadalītā Dieva namā.

Es zinu no daudzu cilvēku pieredzes: Ja tu sāc patiesi mīlēt, tu saņem lielu pretestību no ikvienas vadības, ikvienas organizācijas. Bet faktiski tu vienīgais kļūsti normāls un neesi vairs Prūsijas vergs, tu esi noģērbis šo uniformu un, liekas, ka tu vairs nekam nepakļaujies, bet- tu mīli!

Vai tu lieto to gaismu, kas ir tevī? Ja Viņa gaisma spēja apgaismot visas tumšās vietas tavā dzīvē un ja tu esi kļuvis tīrs no visas nešķīstības un viss, kas ir tavā dzīvē- tas ir Dievs, tu dzīvo gaismā.

Students sacīja: "Kāpēc mēs visi esam grēcinieki un nepārtraukti grēkojam?" Kāpēc gan tu vienkārši neizbeidz savā dzīvē darīt to, ko tu zini, ka tas ir slikti? Ja mums būs Viņa gaisma, tad tā aicinās mūs uz savstarpēju sadraudzību ar tiem, kas staigā gaismā. Ja mēs esam gaismā, mēs radīsim gaismu sev visapkārt. Mēs izrausim skabargu no sava brāļa acs. NEVIENS NESPĒJ IZRAUT SKABARGU NO SAVA BRĀĻA ACS, JA VIŅŠ IEPRIEKŠ NAV IZVILCIS BAĻĶI NO SAVAS PAŠA ACS. Tu vienkārši jūti nepieciešamību neatļaut otram palikt tādam, kāds viņš ir.

Bet ko tad, ja viņš nevēlas mainīties? Lūk, šeit parādās Dieva spēka un Viņa ietekmes loma Viņa ļaudīs: Viņa pilnīgajā gaismā ir attīrīšanās: "Bet ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem" (1.Jāņa 1:7). Šķelšanās starp kristiešiem vienmēr ir kā sekas gaismas, Dieva tuvuma trūkumam, bet nevis bībelīgo zināšanu trūkumam.

Šajā kontekstā vārds "attīrīšanās" nozīmē ne tikai nomazgāšanu, bet gan izmaiņu: viņš...šķīsta mūs no visas netaisnības" (1.Jāņa 1:9). BEZ GAISMAS ASINIS VIENAS PAŠAS MŪS NESPĒJ PILNĪGI ATTĪRĪT, UN SADRAUDZĪBA NEVAR BŪT BEZ GAISMAS! Gaisma ir agresīva, ar gaismu bruņots, tu esi visu laiku gatavs citus cilvēkus izaicināt!

 "Bet ko tad, ja tie centīsies tomēr ieturēt distanci no manis?" Ļoti labi! KATRS, KAS IETUR DISTANCI PRET TO KUNGU, IETURĒS DISTANCI ARĪ PRET TIEM, KAS PAKLAUSA TAM KUNGAM. No otras puses, ja tev ir sadraudzība ar tiem, kas tikai 50% uzticas tam Kungam, arī tava ticība būs tikai daļēja. Tas tevi saindē un tu parasti tos vairs nespēj izmainīt, tieši otrādi, viņi sludinās tev; mācītāju un sludinātāju sistēma ir ļoti praktiska, lai kristiešus turētu sašķeltībā.

Reiz es biju Edinburgā, Elima Vasarsvētku draudzē. Es auditorijai teicu- daži mācītāji sēdēja un klausījās-, ka viņiem savi mācītāji ir jāaizsūta projām ilgās brīvdienās. "Tu nespēsi pareizi attīstīties, kamēr viņi būs tuvumā". Iznīcini mācekļu aizvietotājus! Vesela rinda pseido mācekļu stāv pretī patiesai kalpošanai viens otram, kuri cits citam vai nu palīdz, vai arī nostājas pretī, ja kāds skrien apkārt ar paklausības masku uz sejas, bet tāds patiesībā nav. Tādējādi mums trūkst ārējā un iekšējā dziedinājuma, trūkst atmiņu dziedinājuma; mēs esam atdevuši sevi sagrauzt garīgajām utīm un blusām- mūs ir saistījis velns. Dažreiz velns par mums pat nemaz neraizējas un atļauj mums gūt zināmus garīgus panākumus, bet tikai, lai tie būtu šauri un ierobežoti.

Kur ir tavs protests attiecībā pret pilsētas mūru sargiem (Jes.60,61), kas domā, ka ir sargi, bet īstenībā nav? Viņi apmierinās ar pazīstamām lietām, bet dara visu, lai viss jaunais tiktu iekonservēts vecajos vīna traukos, ko sauc par sašķelšanos (vai "sektām" šādā sakarībā). Pienāks laiks, kad DIEVS CAUR SAVU SPĒKU UN VARENĪBU SAGRAUS DENOMINĀCIJAS!

Vai tu vēlies būt par uzvarētāju? Tad uzbrūc ikvienai mākslīgai uzvarai, kas aizsargā garīgo bērnudārzu un notur ikvienu tā locekli nemainīgā atpalicības līmenī. Viss, kas tev vajadzīgs- dzīvot normālu dzīvi. Tas Kungs parūpēsies par to, lai tavā dzīvē sāktos satricinājumi. Izsalkušie piecelsies un teiks: "Vai ir kāds, kas par mani rūpējas- manai dzīvei vajadzīga garīga jēga, man ir vajadzīgs dziļš apmierinājums par tā Kunga godību manī. Man ir nepieciešams būt pilnīgā skaidrībā, ka man ir šī pazīme- es esmu izredzēts, mīlēts, esmu Viņa draugs!"

Tas Kungs vēlas, lai mēs šāda veida dzīvi sniedzam pasaulei. Viņam sagādā prieku tā Miesa, ko Tēvs Viņam ir devis; un lai tajā katrai personai būtu šī iekšējā apgaismība, kas jāredz pasaulei! Kamēr mēs staigāsim ar kruķiem un būsim apmierināti ar kopijām, tas nenotiks; ja tava kāja ir salauzta un ielikta ģipsī, varbūt pat abas divas, tu esi spiests staigāt kā mūmija. Iesākumā mums ir jāsaka Lācaram: "Uzmosties no miroņiem!", bet pēc tam mums ir jānovelk viņa miroņa drēbes. Nākošajā svētdienā tu piecelsies, lai dotu liecību: "Mācītāj, man ir vajadzīgas tikai divas minūtes. Man bija brīnišķīgs piedzīvojums!"  Divu minūšu laikā tu esi spējīgs sacelt lielu troksni: "Jēzus ir mans draugs. Viņa godība ir manī. Es patiešām esmu pārliecināts, cik mīlēts es esmu, bet lielākā daļa no jums, kas te sēž, esat jau sapuvuši savā iekšienē, vai tad jūs vēl neesat sapratuši, cik nelabi ož jūsu gars?"

Tas prasīs tikai 45 sekundes, bet kāda brēka radīsies! Kāds tev sacīs: "Vai tu nevēlētos to pašu pastāstīt nākošajā nedēļā atkal?" Protams, mācītājam tas nepatiks, taču tu vari, pēc sapulces ejot mājās, parunāties ar ļaudīm un kādam pajautāt: "Brāli, kad tu beidzot sāksi paklausīt tam Kungam?"  Kādam citam tu jautāsi: "Brāli, kad tu domā atgriezties pie savas zudušās pirmās mīlestības?" Lūk, tā ir tava otrā sapulce šīs dienas laikā!

Pēc savas sludināšanas Londonā man bija daudz sapulču, kamēr laboja manu automašīnu. Šajā pašā dienā man bija vairākas sapulces pie pusdienu galda, kafijas, pie vakariņām un daudzās citās vietās, satiekoties ar brāļiem. "Māsa, ar cik daudz māsām tu satikies šīs dienas laikā? Neslauki tik daudz putekļu pa dienu, bet labāk sāc rūpēties par svētajiem, lai tie vairāk nebūtu tik noputējuši."

Ja tu vēlies, lai Ciāna atkal kļūtu godībā mirdzoša, kā Viņš to vēlas, pašā iesākumā iegūsti šo godību pats priekš sevis. Nemēģini to noslēpt skapī! Reiz es redzēju, kā kāds draugs centās ielikt skaņu slāpētāju trompetē. Tagad viņš spēja trompeti spēlēt ļoti klusu. Nedari tā! Lai tava godība parādās ar troksni! Kur ir palikuši šie klusie ļaudis?  Iespējams, ka tu pats vairs neatrodies uzvarā. Tādā gadījumā saki: "Kungs, Tu taču mani esi radījis priekš Sevis! Tu atdevi Savas asinis par mani, lai pierādītu, ka es esmu tik ļoti vērtīgs Tavās acīs. Es vēlos tāds būt tieši tagad!"

Ja kristietība ir tāda lieluma kā tas ir pašreiz, arī Ķēniņš ir tikpat liels. Lai Viņš kļūst stiprs- visai pasaulei ir jāredz, cik godības pilns ir tas Kungs: Viņa ļaudīs, Viņa ģimenē, daudzu problēmu un grūtību vidū! Kļūsti atkarīgs tikai un vienīgi no Viņa; un tas ir viss, kas tev jādara. Tad Viņa pilnums būs tava daļa. Vai tu vēlies to? "Kungs, es darīšu visu, lai manī būtu Tavs pilnums!" Vai tu sēdi mācekļu pulkā pie Jēzus kājām? "Paliec manī! (Jāņa 15:5)" Kā mēs varam palikt Jēzū? Viņš ir teicis saviem mācekļiem (Jāņa 15:9-10): "...Es...palieku sava tēva mīlestībā". Pilnīga atkarība nozīmē, ka Dēls nekā nespēj darīt pats no sevis, vienīgi, "ja viņš neredz Tēvu to darām" (Jāņa 5:19). "Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā".



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.