Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.77 6.13 usd
Cena: 3.44 3.17 usd
Cena: 4.09 3.71 usd
Cena: 6.67 6.13 usd
Cena: 3.76 3.44 usd
Cena: 2.15 1.94 usd
Cena: 1.40 1.24 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 9.25 8.33 usd
Cena: 5.32 4.78 usd
Cena: 5.38 4.52 usd
Cena: 4.30 3.87 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 4.19 3.76 usd
Cena: 6.45 5.81 usd
Cena: 6.08 5.48 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Uzvara: kas var nostāties pret to?/H.Šafraneks

Mums ir dievišķa daba, tāpēc mēs pazīstam Viņa pavēles; un tas ir viss, kas mums ir vajadzīgs. Tāpēc būt par kristieti faktiski nozīmē atrasties Viņa atdusā. Bet velnam ir izdevies kristieša dzīvi padarīt nogurdinošu. Kādu gan brīnišķīgu mieru mēs varētu iemantot šeit pat virs zemes, pirms mēs ejam uz debesīm! Kā gan mēs varam reklamēt cilvēkam debesis, ja paši neesam uzņēmuši pietiekoši daudz debesis savā sirdī? Ja Dieva vārds nav mūs pietiekoši aizskāris, Dieva dzīvība nespēj mūsos ņemt mājas vietu, un mēs joprojām dzīvojam, atdalīti no Dieva un pakļauti pasaulei.
16.10.2011

1. Uzvara caur uzticību

Mums ir dievišķa daba, tāpēc mēs pazīstam Viņa pavēles; un tas ir viss, kas mums ir vajadzīgs.  Tāpēc būt par kristieti faktiski nozīmē atrasties Viņa atdusā.  Bet velnam ir izdevies kristieša dzīvi padarīt nogurdinošu.  Kādu gan brīnišķīgu mieru mēs varētu iemantot šeit pat virs zemes, pirms mēs ejam uz debesīm!  Kā gan mēs varam reklamēt cilvēkam debesis, ja paši neesam uzņēmuši pietiekoši daudz debesis savā sirdī?  Ja Dieva vārds nav mūs pietiekoši aizskāris, Dieva dzīvība nespēj mūsos ņemt mājas vietu, un mēs joprojām dzīvojam, atdalīti no Dieva un pakļauti pasaulei. Tādā gadījumā mēs esam dzirdējuši tikai izkropļotu Dieva Vārdu un mūs ir skāris neīsts gars.  Šī dzīve ir ne tikai nepatīkama, bet arī smaga un visu pieļauj.  Tā mūs padara par liekuļiem, un mēs vairs nespējam viens otram uzticēties.  Bet stāv rakstīts: "Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība" (1. Jāņa 5:4).  Šis pants ir uzrakstīts pagātnes izteiksmē.  Ja mēs tam uzticamies šodien, tad tā būs mūsu uzvara nākotnē.

Kad trakoja Goliāts un izaicināja tā Kunga karotājus, vienīgi Dāvida palika rāms.  Viņš pilnīgi paļāvās uz tā Kunga un nevis cilvēka spējām.  Un Dāvids piedzīvoja uzvaru!  "Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība."  Goliāts joprojām bija dzīvs, izaicinot Dāvidu.  Arī mēs ikdienas piedzīvojam, kā velns cenšas mūs sagūstīt, kā viņš meklē izdevību mums uzbrukt, bet mēs taču zinām, ka viņš jau ir cīņu zaudējis.  Kamēr mēs uzticamies tam Kungam, mums pieder uzvara:  "Redziet, es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pār čūskām un skarpijiem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs" (Lūkas 10:19).  Bet tas darbosies vienīgi tad, kad mēs Viņam šādi uzticēsimies.  Mēs taču esam sevi atdevuši tam Kungam, vai tad mums nav viegli Viņam uzticēties?

Ticīgais, kas sajūt grūtības, uzticoties Dievam, nav visā pilnībā un godīgi sevi atdevis Viņam.  Šāds cilvēks melo, jo vienlaicīgi runā divas pretējas lietas.  Un šādi divi patiesības veidi tālākā gaitā tikai karo savā starpā.  Kas dzīvo divas dzīves, vienmēr šaubās un nespēj neko saņemt.  Bet, ja tu piederi tam Kungam, jo tu Viņam esi uzticējis savu dzīvi, tad tava ticība attiecīgajā momentā būs elementāri vienkārša.  Būs ļoti viegli uzzināt, ko Dievs vēlas no mums.  Ja es vienkārši paskatos Viņā, Dievs ir nemainīgs, vienmēr viens un tas pats, un Viņš godā savus apsolījumus.  Ja mēs Viņam piederam, mēs varam Viņu sadzirdēt, saredzēt un Viņam uzticēties:  "...kas sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu" (Rom. 4:17).  Tagad mēs tiešām esam uzvarētāji!

Kamēr mēs esam viegli ievainojami savos miesīgajos ķermeņos, mēs varam piedzīvot to, ko saka Pāvils:  "Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm" (Rom. 8:36).

Nekāds ļaunums tevi neskars, ne arī nediena tuvosies tavai mājai.  Debesu eņģeļi palīdzēja Jēkabam pat tad, kad viņš bēga projām!  Debesu eņģeļi atrodas mums visapkārt, jo kungu Kungs ir mūsu draugs.  Mēs esam pilnīgā drošībā, ja uzticamies Viņam.  Pats Dievs mācīs un vadīs mūs.  Dažreiz Viņš ieved mūs cīņā, bet dažreiz Viņš rūpējas par lietām bez mūsu personīgas rūpēšanās.  Viņš savā visuredzošajā garā ir jau sagatavojis mums tos darbus, ar ko mums nāksies savā dzīvē sastapties  (Efez. 2:10).

2. Pavēli kalnam!

Ne bez iemesla Viņš mūs ir aicinājis lietot mūsu ticību, pavēlot kalnam: "Celies un meties jūrā!" (Mark. 11:23), un tam ir jāpazūd.  Mēs varam sajust zināmas grūtības, rīkojoties šādā veidā, ja šie kalni kļūst par sīkiem šķēršļiem mūsu ikdienas dzīvē. 

Parasti, ja traucējošie apstākļi atrodas tālu no mums, ir viegli ticēt, bet, ja tie atrodas mūsu tuvumā, mēs esam ar tiem cieši saistīti, piem. mūsu ģimene, personīgā dzīve..., mēs neesam spējīgi Dievu vairāk saskatīt.  Mums ir jāredz lietas tā, kā Dievs tās redz. " Kungs, kā Tu tās saskati?  Kungs, kā Tu saproti šo situāciju, kāds ir Tavs viedoklis, ko Tu vēlies tagad darīt?"  Citādi es redzu lietas no mana paša skatu punkta.  Šādā gadījumā, man saucot uz to Kungu, Viņš atbild:  "Man nemaz nepatīk klausīties tavu raudāšanu.  Kāpēc tu vēlies mani ietekmēt ar savām domām un slēdzieniem par šo situāciju?  Un tad pēc visa tā tu vēl gribi, lai Es dziedinu šo problēmu?"

Mums ir lietas jāredz tā, kā tas Kungs tās redz, lai mēs spētu ticēt.  Pat, ja tas prasītu kādu laiku, pašās beigās tu mērķi sasniegsi daudz ātrāk, nekā, cenšoties visu pašam uzzināt jau iepriekš.  Parasti mēs cenšamies nākt pie Dieva, pienesot Viņam savas zināšanas.  Var arī būt, ka velns kā lauva stājas dzīvē mums pretī.  Palikt rāmiem - tas ir viss, kas mums ir jādara!

Arī mūsu lūgšanai jābūt precīzai - jālūdz viengi tas, kas mums ir vajadzīgs, nekas vairāk vai mazāk.  Mēs, dodamies uz kādu īpašu debesu noliktavu, paņemam tikai to, pēc kā mums ir nepieciešamība, un neko vairāk, jo Kristus mums ir devis šo varu.  Vai tu vēlies pielietot visu varu, kas tev pieder debesīs?

Sātans var teikt:  "Ja tu tiešām esi Jēzus draugs, tev jāgūst panākumi it visur, kur tu pieliec savu roku."  Bet mēs esam Viņa draugi!  sātans mēģina aptumšot šo brīnišķīgo patiesību, lai mēs pazaudētu savu uzticību uz Dievu.  Tā rezultātā tas Kungs nevar mums dot visu, ko Viņš vēlētos.  Sātans mūs apsūdz, un bieži mēs pat nezinām, kā no viņa atsvabināties.  Lai viņš vācas prom!  "Kungs, es laižos Tavās mūžīgajās rokās. Te es esmu.  Es atsakos no ienaidnieka viltus un visa, kas man stājas pretī."

Šādā veidā mēs saņemam Viņa mīlestību, lai to atkal dalītu tālāk.  Mēs citiem dalām tālāk to žēlastību, ko paši esam saņēmuši no Dieva.  Mēs saņemam tieši tik daudz žēlastības, cik to dodam projām.  Ja mēs nebūsim žēlsirdīgi pie citiem, Dieva žēlastība no mums tiks noņemta.  Mēs Viņam uzticamies, un Dievs izlej savas svētības pār mums.  Vienīgi tad, ja mēs stūrgalvīgi joprojām augstu cienām savas pašu idejas - kas ir labs un kas ir slikts - un no Viņa pieprasām darīt to, ko mēs uzskatām par vajadzīgu darīt, mēs stājamies pretī Viņa plāniem un ceļiem.  Pašā iesākumā mums ir jāuzklausa Viņš!

Dažreiz Dievs pieļauj mūsu dzīvēs ienākt grūtībām, bet tas ir tāpēc, lai mēs šajā situācijā spētu piedzīvot Viņa brīnumus.  Vienīgi, kad, ejot cauri pārbaudījumiem, mēs pieļaujam kādas kļūdas, mēs Viņam radām zināmas problēmas.  Ko tu vēlies darīt?  Vai tu piedzīvo grūtības, ko izsauc tava nepaklausība?  Ja es esmu pilnīgi padevies Viņam, Viņš var mani sagūstīt. Šeit mums nepieciešams vienoties kopā ar citiem brāļiem, lai kopīgi meklētu to Kungu un Viņa padomu.

Ja mēs pareizi klausīsimies,mēs nekavējoties saņemsim Viņa uzticību.  Ticība, kas nāks no Viņa, uzvarēs tās lietas, kas stāsies mums pretī.  Notiks tas, kam patiesībā būs jānotiek.  Uzvara nāks, tikko mēs sāksim dot vietu Garam.

Mums jāiet uz priekšu un jāizcīna kauja, bet tas ir mūsu sadraudzības uzdevums.  Ko tas Kungs spēj izdarīt caur tevi un pārējiem tavā pilsētā?  Mums tas ir kopīgi jāklausās un caur Svēto Garu jāizjūt.  Kā mums šādā situācijā rīkoties?  Kur ir tā vieta, kur mēs tam Kungam laupām godu?  Šeit, tieši šajā vietā nepieciešama izlīdzināšanās!  Kur ir tā vieta, kur viltība triumfē?  Šeit,- un meliem ir jātop nomazgātiem!  "Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi" ( 2 Kor.10:5), mēs ejam uz priekšu... un tas darbojas!  Citādi mēs sēdēsim paralizēti kā Sauls un paliksim pasīvi.  Tikko kāds no mums atteiksies iet pie otra, šis process pārtrauks darboties.

Kāds šodien ir Dieva prāts?  Ko Viņš vēlas šodien darīt, lai to īstenotu?  Visi, kas dzimuši no Gara un šodien pieder Dievam, tiek aicināti atsaukties!  Mēs piederam Viņam!  Mums par to ir jāpriecājas, šis fakts ir jāapliecina visur, lai arī kur mēs ietu. Mums ir jāpūš taurē, lai katrs to dzirdētu.

3. Mūsu autoritāte

Kristū

Mēs, kas esam dzimuši no Dieva, neesam tikai Viņa bērni, bet mēs esam Viņa Dēlā, un mūsu mērķis - būt pie troņa.  Pat vēl vairāk- caur Jēzus spēku mūsos mums jau tagad pieder visas pilnvaras valdīt.  Mums ir jāmācās šo varu pielietot pie tām lietām, kas mums ir padotas.

Mums visā patiesībā ir nepieciešams zināt, ka esam dzimuši no Dieva.  Atcerēties šo faktu un ar to saistīto realitāti dažreiz ir pat daudz svarīgāk nekā pēc kaut kā lūgt. Citādi mēs nebūsim spējīgi pretoties velnam paši vai arī kopā ar citiem brāļiem un māsām.  Mēs varam teikt:  "Sātan, tev nav nekādu tiesību!"  Caur to mēs dodam ceļu tam Kungam darboties šajā sfērā.  Viņš man uzticas, jo es uzticos Viņam.  Tā tiešām ir vispilnīgākā dzīve, ko mēs dzīvojam mūsu Kungā - dzīve, ko nespēj saprast pat visievērojamākie pasaules teologi.  Šī dzīve ir varena un efektīva.  Mēs varam tā dzīvot, lai citi, kas arī meklē šo patiesību, caur mums to saskatītu.  Lai arī kurp es ietu, lai arī kurā istabā man nāktos iet iekšā, vienalga, lai arī kādā sapulcē man nāktos piedalīties, vissvarīgāk par visu ir apkārt radīt svētuma atmosfēru.  Vienalga, vai tas ir baznīcā vai virtuvē, pastā vai veikalā, visur es spēju radīt Dieva tuvumu. Varbūt, ka man ir jālūdz Dievam atsūtīt man pāris eņģeļus palīgā, lai tie palīdzētu salauzt Sātana spēkus.  Tiem ir jāpazūd!  Šodien ir ļoti svarīgi cīnīties pret velnu.

Kā rezultāts šādai atmosfērai būs tas, ka tu joprojām paliksi brīvs no uztraukumiem.  Mums ir dotas spējas būt pastāvīgā atdusā iekš tā Kunga.  Caur to mēs arī kļūstam pietiekoši jūtīgi, lai saprastu, kad un ko prasīt no kāda cita.  Mēs izjutīsim situāciju.  Viss liksies tik vienkārši, un tur, kur mums būs jābūt drošiem, mēs neizbīsimies no mūsu pašu drosmes.  Vienkārši būsim nomodā un gatavi sekot Svētajam Garam.

Ja mēs esam pilnīgi atbrīvoti, mums vairs nav nekādas vajadzības kaut ko plānot uz priekšu.  Mēs esam iznīcinājuši pilnīgi visus sava prāta slēdzienus, un, redzi, ir pienācis laiks spert nākošo soli.  Tieši tāpat, kā tas notika Jēzus sarunā ar Samarijas sievieti.  Ja mēs jau tūlīt pašā iesākumā sajūtam pretestību, ir labāk darbību tūlīt pārtraukt.

Mums ir ārkārtīgi nepieciešams to telpu, kas atrodas mums visapkārt, piepildīt ar Dieva klātnību.  Mums ir jāsalauž tumsības spēki!  Daudzās sfērās mēs to nespējam izdarīt bez Gara dāvanām.  Mēs negūsim uzvaru vienkārši tāpēc, ka nezinām, par ko ir jālūdz.  Mēs par to uzzināsim vienīgi tad, kad tuvosimies mērķim, un tad mums liksies, ka visu lietu atrisinājums ir pārsteidzoši viegls. Vienkārši un bez grūtībām.  Neparastākās lietas, ko mēs darām vienīgi gadījuma pēc, mēs vienkārši darīsim.  Mēs izlēksim ārpus mūsu dabiskajām iespējām.  Brīvi, līdzīgi kā putns, kas izlec ārā no savas ligzdas! Vai tu esi spējīgs izlēkt ārā no savas ligzdas?

Dari to brīvi, jā; un lai tas Kungs tevi mīl!  Tieci atbrīvots caur Svēto Garu!  Jā, esi laimīgs savā Kungā un neatlaidīgs!  Izturi, palikdams uzvarā!  Šī ir tā uzvara, kādu vienīgi Gars spēj mums dot.  Esi laimīgs savā Kungā!  Ja tu Viņam piederi, tu tāpat vari Viņu sadzirdēt.

Šī ir tā vieta, kur Visaugstākā dēli un meitas jutīsies drošībā - vienkārši un droši, un neradīs nekādus ierobežojumus Dievam darboties.  Ja pēkšņi darbā sarunas pievēršas Dievam: Vai Dievs noteiktā laikā un vietā nevarētu radīt brīnumu?, rodas jautājums: Vai tad tiešām Dievs nevar šādā veidā sevi atklāt?  Protams, tu nevari radīt brīnumu, bet tas Kungs to spēj!  Viņš to nevēlas darīt vienīgi tāpēc, ka tu neesi pārliecināts par to, vai Viņš to grib vai nē.  Tu vari teikt:  "Tas nu gan mums nav saprotams.  Mēs vēlamies to pārbaudīt draudzes sapulcē dziedināšanas kalpošanas laikā."

Būt bērnišķīgam - tas nozīmē atļaut Viņam tevī darboties. Tas var pat būt kāds neticīgais, kam ir kāda svarīga problēma.  Dažus ļaudis, kas ir tālu aizgājuši no Dieva, Viņš vēlas vest atpakaļ caur kādu zīmi, lai tādējādi viņi spētu saskatīt un redzēt, ka tas ir Viņš. Vai mēs ņemsim to vērā?  Jā, būdami vienkārši un lieki nesarežģījot lietas!

Atbrīvo vietu; un nevis kādiem viesiem, bet sev pašam.  Esi uzmanīgs un pielūko, kur ir tā vieta, pa kuru vēlas iekļūt ienaidnieks.  Atbrīvo vietu, līdz viss, kas ir tevī, dzīvo saskaņā ar to Kungu, bet nevis stāv tam pretī.  Ar Dievu mēs pārvaram vissarežģītākos dzīves gadījumus, un, protams, mēs izmantojam iespējas šo jautājumu risināšanā piedalīties arī citiem Dieva bērniem.  Jā, lēksim palīgā, kad mēs kādam esam vajadzīgi, un nevairīsimies citus saukt sev palīgā, ja bez viņiem nevaram iztikt, lai gūtu uzvaru kādā laukā, cīņas laukā (Efez. 6), ko Viņš jau ir uzvarējis, lai mēs patiesi saprastu to, ka mūsu vienīgais uzdevums ir būt un palikt brīviem.  Tieši tagad, esot pilnīgi atbrīvotiem kādam īpašam darbam, kuru mēs vēl labi nepazīstam vai arī kurā ir jāsastopas ar zināmām grūtībām.  Vaicājiet Viņam:  "Tēvs, ko man tagad darīt?  Kurus brāļus un māsas tu aicini strādāt, lai izpildītu šo uzdevumu?"

4. Nepaliekot baiļu

varā

Kaut vienmēr Dieva spēks varētu mūs lietot, jebkurā lietā paaugstinot Jēzu mūsos!  Kādā veidā?  Caur grūtībām ikkatrā dzīves mirklī.  Jā, tieši tāpēc Jēzus ir klāt.  Tieši tāpēc Svētais Gars ir spējīgs šodien darboties.

Nemēģiniet iespiest Viņu savos rāmjos, bet klausieties:  "Kungs, vai tu vēlies tieši to?"  Ja mēs bīstamies no tā Kunga, būdami šeit, ja mēs baiļojamies no cilvēkiem, kas stāv pretī Dievam, tad caur to mēs atļaujam velnam mūs kontrolēt - uzticam viņam dažas no savām matu šķipsnām, kā rezultātā Dievs vairs nav spējīgs saskaitīt visus mūsu matus.  Dažas lietas, kas ap mums apkārt notiek, var mūs pat pagriezt opozīcijā pret citiem cilvēkiem, un, iespējams, mums būs pat jāuzņemas risks pieļaut tā zara nociršanu, uz kura mēs paši sēžam.  Bet mēs nenokritīsim!  Ja mūsu Dievs vēlas, lai mēs turpinātu valdīšanu kā Daniēls, viņi visi tur paliks.  Mēs nekā neriskējam, paklausot Dievam!

Ja mēs paklausīsim tam Kungam, mēs varam nonākt tādā stāvoklī, kad mēs apkārtējo acīs sākam slikti uzvesties un ap mums sarodas daudz ienaidnieku.  Tas ir brīnišķīgi!  Dievs mūs pārveido!  Mēs neesam noraizējušies.  Dievs dara mūs nelokāmus skatīties uz Viņu un Viņa interesēm.  Tam, kas vairāk neizjutīs bailes no savas sievas, nekad vairs ne no kā nebūs jābaidās.  Vienīgi tik ilgi, kamēr mēs turpināsim palikt bailēs no savām dzīvēm, mēs būsim baiļu un verdzības varā.  Bet, līdzko mēs savas dzīves atstājam, mums vairs ne no kā nav jābīstas.  Nekas mums nevar vairs notikties - mēs jau esam nomiruši,- vai tad Raksti par to nerunā pietiekoši skaidri (Rom 6:6).  Tāpēc mums ir jāatļauj šai mīlestībai iesūkties mūsos.  Kad mēs sākam diskutēt un sacīt: "Nē, Kungs, es Tev paklausīšu visās lietās, izņemot šo!", vai Svētais Gars būs spējīgs darboties gudri un uzmanīgi caur mums?  Tas Kungs vēlas mūs uzvarēt, bet Viņš vēlas, lai mēs pilnīgi un ar visu savu būtību piederētu Viņam.

Mums ir jādod Garam vieta mūsos.  Tajā laikā Pēteris nevarēja teikt:  "Dārgais Svētais Gars, mani nemaz neinteresē, vai ap manu galvu redzamas uguns mēles, vai arī es dzirdu ap sevi sašutuma vētras, ko tās izsauc, ne arī mani interesē tas, ka, mums sākot runāt svešās mēlēs, citi mūs nosauc par spirituālistiem.  Bet tāpēc, ka cilvēku reakcija viņu nebiedēja, viņš bija spējīgs turpināt savu darbu bez bailēm no savas darbības iespējamām sekām.  Viņš spēja runāt pat tik "neapdomīgi", ka ļaudis, kas agrāk centās slēpties no patiesības, bariem nāca viņu klausīties.

Pēteris bija zvejnieks, kas pārdeva savas zivis romiešiem, kas dzīvoja pie Galilejas jūras, tāpēc Jeruzālemē viņš varēja brīvi runāt savā galilejiešu izloksnē un viņu neietekmēja vīri, kas sēdēja augstos amatos un kam bija intelektuālas dotības.  Viņš bija brīvs!  Šī brīvība pieder arī mums, mēs esam Dieva brīvībā dzimušie dēli un meitas, un mēs pratīsim novērtēt šo brīvību, ko Viņš dod.

5. Izejot cīņā!

Protams, rodas situācijas, kurās mums ir patiesi jācīnās, kur mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi.  Visapkārt ir bieza migla.  Mums ir jābūt lūgšanu aizmugurei, mums ir jābūt izturīgiem, pazemīgi jālūdz, bet arī jāprot salauzt šķēršļus.  Mēs saprotam,ka ir kāda tumsības siena.  Tas ir tāpēc, ka sātans lieto veselu bataljonu, lai tas mums stātos ceļā.  Mums liekas, ka būtu jādara tik daudzas lietas vienā laikā, jo ir pagājušas pāri par četrām nedēļām, kopš mēs tām neesam pieskārušies.  Tagad ir tieši tas laiks, kad tās visas būtu jāpaveic.  Ja mēs esam vieni, mēs varam par tām visām lūgt, lūgt, uzticēties, pacelt un uzvarēt.  Tā lūdzot, mēs sakausim lielu armiju, kas ilgu laiku nebūs spējīga nākt mums uzbrukumā.  Tā ir mirusi armija. Sātanam nav mūžīgs spēks, ko viņš varētu pilnīgi likt lietā jebkurā mirklī, kad viņš to vēlētos - ja mēs esam sakāvuši tumsības spēkus, tad tie paliks paralizēti vismaz patreizējā laikā.  Viņš nespēj tos tūlīt atkal lietot pret mums. Ja tas Kungs mūs kaut kur ir nolicis, mēs uzvarēsim!  Dažreiz būs jāpavada kāda nakts bez gulēšanas, domājot: "Kungs, kas notiksies, kāds no visa tā būs iznākums?"  Soli pa solim mēs iekarojam telpu; milimetru pēc milimetra, līdz gūstam uzvaru.  Nekaunēsimies no tā, ka mēs ejam cīņā kopā ar to Kungu, kaut gan tas no pirmā acu uzmetiena var likties bezcerīgi. Mēs ejam uz priekšu tik ilgi, kamēr mēs nesākam atkāpties. Atpakaļceļa nav. Vai mums pienākas apstāties?  Līdzko mēs sapratīsim, ka Viņš ir ar mums, tūlīt tiks sakauta vesela dēmonu armija!

Ja mēs nepielietosim tās iespējas, ko Viņš mums dod, mēs nonāksim grūtībās. Bet, ja mēs esam miruši pasaulei un esam kopā ar Viņu, tad arī mēs svinēsim Viņa uzvaras un Viņš spēs mūs atspirdzināt. Viņš mūs pastāvīgi atjaunos un atmaksās visas pūles, ko mēs būsim izšķieduši cīņā - fiziskos spēkus un naudu. Bet par to mums nav jāuztraucas.  Mūsu Kungs zin, kā mūs aizsargāt, un Viņš atbild par to, lai mūs vestu Sev tuvāk.  Taču vairumā gadījumu Viņš nevēlas mūs piespiest Sev klausīt, jo pietiek tikai vienreiz mums piespiest ienaidnieku bēgt, lai paši kļūtu ārkārtīgi noderīgi cilvēki Dievam.

Kā tādā gadījumā mums atrisināt mūsu problēmas?  Mēs ar drošību ejam tām pretī!  Liekas, ka tas trūkst daudziem ticīgajiem.  Viņi nesalauž ienaidnieka varas, katrā gadījumā tas tiek veikts nepietiekoši,  viņi nelieto Gara dāvanas un viņi nesaņem Dieva atklāsmes.  Vai arī, ja ir jāsastopas ar ģimenes problēmām (slimības u.t.t.), mēs neuzliekam rokas.  Mēs esam pārāk lēni, pārāk bieži noguruši un nespēcīgi un nepielietojam visas mums dotās tiesības.  Mēs esam pieļāvuši mums nozagt lietas, kas mums pieder.  Mēs ejam tālāk, ejam apkārt problēmai tā vietā, lai pašā iesākumā jau pārliecinātos, ka cīņa ir pilnīgi uzvarēta.  Pašā iesākumā mums būtu jāiegūst iekšējais miers, zinot un esot pilnīgi pārliecinātiem, ka tas Kungs ir uzvarējis. Šī iemesla dēļ uz brīdi apstājies savā skrējienā, nomierinies un pajautā savam Kungam:  "Kungs, kā Tu vēlies tālāk mani vadīt?  Kā Tava godība vēlas tālāk caur mani izpausties?"

Šādā veidā sniedzot savu uzticību Viņam, tu gūsi uzvaru un kopā ar saviem brāļiem un māsām jūs visi kļūsiet spēcīgi.  Mūsu Kunga godība kļūs redzama tavā dzīvē, vienalga, lai arī kur tu atrastos.  Bet pārējie, kas vēl nav izjutuši tuvību ar to Kungu, pēc tik ilga laika beidzot ieraudzīs, kas Viņš īsti ir!  Vai tu esi tam gatavs?



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.