Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.65 6.00 eur
Cena: 4.95 4.50 eur
Cena: 8.10 7.30 eur
Cena: 4.95 4.50 eur
Cena: 5.90 5.35 eur
Cena: 8.10 7.30 eur
Cena: 7.30 6.55 eur
Cena: 7.10 6.40 eur
Cena: 5.60 eur
Cena: 12.05 10.00 eur
Cena: 12.05 7.00 eur
Cena: 5.65 5.10 eur
Cena: 3.30 2.95 eur

Grāmatu veikala jaunumi

Drosmi veselīgai draudzei/H.Šafraneks

Meklējot veselo, vienoto Draudzi, tu uzdursies viņas bezspēcības saknei- konfesionālajai sašķeltībai (1.Kor.1:13). "Vai tad Kristus ir dalīts?" Arī mēs pie tā varam nonākt, ja sev par pamatu esam likuši dažādas mācības. Tā saucamā "atziņa" nostājas pretī mīlestībai, pie tam tā nemaz nav atziņa bībelīgā nozīmē. Nav nekādu šaubu par to, ka dažādajās draudzēs ir zināšanas par Bībeli, bet trūkst tās pieredzes par Kristu, ar kādu vajadzētu iepazīstināt pasauli.
17.10.2011

File0011.JPGIEVADS

Vecajā un Jaunajā Derībā mēs varam redzēt (un Dieva tautas vēsture to pierāda), ka, ja cilvēks nav pietiekoši ilgi klausījies, vai arī klausījies nepareizi, viņš var kļūt kurls. Ja netiek atmesti vecie ieradumi, tiek pazaudētas Dieva svētības, kuras vēlākā laikā tikai daļēji tiek atsvaidzinātas. Ir ļoti viegli sabojāt jaunās svētības, iepildot tās vecajos traukos. Droši vien tu atceries Jēzus līdzību par veco apģērbu, kuru mēģina salāpīt ar jaunas drānas ielāpa palīdzību: tie abi caur šādiem mēģinājumiem kļūst nederīgi tālākai lietošanai. Kaut kas tamlīdzīgs arī šodien tiek praktizēts. Mēdz sajaukt Garu kā personību ar Viņa iedarbību uz mūsu sirdīm, lai tiktu pārveidots mūsu raksturs un mēs tiktu padarīti par piemērotām mājvietām Kristum ar Gara spēka ārējām izpausmēm. Pirmais ir ticīgā iekštelpu sakārtošana, kura prasa ilgāku laiku. Otrais ir ārēja, virspusēja parādība ar strauju norisi. Attiecībā uz Svētā Gara ārējām izpausmēm daudzi nemaz nezina, ka tās var izmantot arī pilnīgi aplam. Te ir nepieciešama liela modrība. Mums ir vajadzīga tāda Draudze, kādu to ir iecerējis Dievs. Mums ir vajadzīga drosme uz veselīgu Draudzi.

Vispirms Jānoskaidro Diagnoze

Lai atgrieztos pie veselas Draudzes, vispirms nepieciešams uzstādīt pareizu diagnozi. Ir jāatrod slimības nosaukums. "Bet, brāli! Neliec taču mums domāt par negatīvām lietām!..." Ja to tā teiktu ārsts un negribētu saskatīt sava slimnieka īsto vainu, tad šo slimību nebūtu iespējams izārstēt. Līdzīgi būtu, ja mēs savā dārzā atstātu nezāles augam savā vaļā. Tās taču dārzā visu pāraugtu...

Vesela Draudze- palasīsim, ko par to saka Jaunā Derība. Ir daudzas lietas, kas pārņemtas no Svētajiem dokumentiem un kuru vērtība caur inflāciju ir kritusi. Kā sastāv ar palikšanu Kristū Jēzū? Pat izcili Vārda kalpotāji šeit lieto visai atšķirīgus( izteicienus. Bet šai palikšanai taču ir ārkārtīgi vitāli svarīga nozīme. Tā ir eksistenciāli svarīga (Jāņa 15). Kur ir palikšana jeb arī uzvara, kura pēc 1.Jāņa 2. nodaļas pieder garīgajiem mācekļiem? "...jūs esat uzvarējuši ļauno", mēs tur lasām. Pārvarēt un uzvarēt- tai ir jākļūst par normu ikviena kristieša dzīvē un par dievišķā mantojuma pazīmi mūsos. Tev ir jābūt pārvarētājam! "Bet es taču jau esmu atdzimis no jauna, esmu glābts!"- tā tu mēģini aizstāvēt savus trūkumus. Tas tikai ir sākums, pamats, uz kura ir iespējams celt visu pārējo. Pastāv kaut kas, bez kā vispār nekas nav iespējams: tev ir jāatdod sevi visu Viņa augstībai (Osvalds Čembera grāmatas nosaukums). Tātad drosme uz veselu Draudzi nozīmē vispirmām kārtām jau būt pašam veselam un brīvam. Mēs nevaram iegūt drosmi, ja neaplūkojam visu šo procesu kopumā. Ir skaidrs, ka tev būs jāpaļaujas uz Viņu, lai Viņa gaisma tevi aizskartu. Bet kad tā būs tevi aizskārusi un attīrījusi, kad tu būsi saņēmis piedošanu, tikai tad tas Kungs tev darīs zināmu savu gribu. Gani manas avis, ja tu mani mīli! (Jāņa 21). Vai Sīmanis bija ticis taisnots? Labākā zīme tam: viņš to saprata tūlīt, ka ir taisnots; un ļāvās tikt sūtīts.

"Gani Manus Jērus, Manas Avis"

Mīlestība, mīlestība; taču, kad tu mīli, tu nevari rīkoties tā, kā to, iespējams, dara tavi audžuvecāki. Viņi taviem bērniem uzdāvina kaut ko "labu". Bet māmiņas saviem bērniem tās konfektes atkal atņems. Zobu dēļ. Daži vecvecāki tās dāvina vienkārši prieka pēc un iedomājas, ka tā ir mīlestība. Taču tā nav tāda mīlestība, kādai ir jābūt īstu vecāku mīlestībai. Ja tu mīli, tad tev ir vēlēšanās, lai šie bērnu smiekli sakņotos īstā garīgā veselībā, nevis kā sekas ātrai apmierināšanai, lai iegūtu sava mīļotā pateicību. Tu viņu stimulēsi, neprasot par to kādu sevišķu pateicību. Tu bērnu arī "mazgāsi". Dažreiz zīdainis vanniņā plunčājas un ir patiesā sajūsmā par notiekošo. Bet visbiežāk bērnam nepatīk nedz vannošanas procedūra, ne arī matu sukāšana, kas tai seko. Kam ir bērni, tie mani sapratīs.

Drosme  Sevis Paša Sakopšanai

Lai varētu atveseļot visu kopīgo Draudzi, tev ir jābūt drosmei kļūt pašam veselam, ļaujot tam Kungam tevi nomazgāt un sasukāt tavus matus. Tad rūpīgi pārliecinies, vai tu savu pirmo mīlestību esi atkalatguvis? Vai tu zini, kādēļ tu to biji pazaudējis jeb kādēļ tev tās nemaz nebija?

Veselam kļuvušam tev būs jārūpējas par avīm, pie tam- par VISU ganāmpulku. Viss ganāmpulks, tas nav tie, kuri dzīvo tālu no tevis un kurus tu, retumis satiekot, vari uzrunāt uz īsu brīdi. Pirms dievkalpojuma vairs neatliek laika un arī pēc- gluži tāpat. "Nu, kā tad tev klājas?" "Nu jā, tā nekas..." Bet vai tu redzēji sava brāļa acis? Tās taču runāja gluži ko citu kā viņa mute. Tu mēdz savā auto par viņu aizlūgt, dodoties no savas konfesijas dievkalpojuma mājās uz savu rajonu. Bet vai tad tā ir sadraudzība? Vai viņš dzīvo tavā tuvumā? Vai tu pazīsti personīgi savas apkaimes brāļus un māsas? Vai tu viņus mīli? Brāļiem jānāk sadraudzībā no viena rajona, vienas apdzīvotās vietas. Tas ir ģeogrāfisks, bet nevis konfesionāls dalījums. Ja Draudze ir  vesela, tad slimības bēgs pašas no sevis. Bet visbiežāk acīs krīt dziļš cilvēkmīlestības trūkums un īstas savstarpējās sadraudzības deficīts.

Nepietiekami mīlēts tu jūties tad, kad no tās straumes, kurai vajadzēja no tevis izplūst, tu neesi devis citiem (Jāņa 7:38). Tavai personībai un tavai miesīgajai dzīvei jābūt mūžības spēka caurstrāvotai. Daudziem šī spēka nav, un viņi pēc tā nemaz netiecas. Ja tas tā būtu, tad viņu dzīve būtu piepildīta un auglīga, un rezultāts visam tam būtu tāda Draudze, kādu to paredz Jaunā Derība. Toreiz Jeruzālemē Svētā Gara izliešanās, droši vien, viņus visus padarīja "vienotus sirdī un dvēselē" (Rom.5:5).  Tam vēlāk vajadzēja iesakņoties ticīgo sirdīs. Taču tā tas nenotika. Salīdziniet 1.vēstules Korintiešiem pirmās četras nodaļas. Izlasiet, kā Pāvils šos bagātīgi svētītos korintiešus norāj, jo viņi cilvēkmīlestību nebija uzņēmuši par savu rakstura īpašību un to nodevuši tālāk. Viņi bija palikuši pie sava "vecā cilvēka" kritušās dabas un dzīvoja savās iegribās.

Bezspēcības  Saknes

Meklējot veselo, vienoto Draudzi, tu uzdursies viņas bezspēcības saknei- konfesionālajai sašķeltībai (1.Kor.1:13). "Vai tad Kristus ir dalīts?" Arī mēs pie tā varam nonākt, ja sev par pamatu esam likuši dažādas mācības. Tā saucamā "atziņa" nostājas pretī mīlestībai, pie tam tā nemaz nav atziņa bībelīgā nozīmē. Nav nekādu šaubu par to, ka dažādajās draudzēs ir zināšanas par Bībeli, bet trūkst tās pieredzes par Kristu, ar kādu vajadzētu iepazīstināt pasauli. Kristus svētība sākas uz vietas dzīvojošo kristiešu savstarpējā sadraudzībā. Pie tam nav runa par kādu nebūt konfesionālu novirzienu. Ceļš uz Draudzes atveseļošanu konkrētajā apvidū pastāv iekš tā, ka katrs ticīgais drosmīgi uzņemas atbildību par pārējiem savā tuvākajā apkārtnē. Kungs tev atklās slimības iemeslus tavā draudzē. Tev nāksies pasludināt dievišķus spriedumus (Jer.1:17). Drosme tevi padarīs aktīvu, un tu varēsi brīdināt, piemēram, no tādiem, kuri ar savu slimību gribētu mēģināt uzspiest citiem savu diktatūru. Dēmoniskas slimības varas vairs nedrīkstēs iespaidot draudzes kopējo līmeni, tām vairs nebūs eksistences tiesību, kā tas, diemžēl, pagaidām denomenācijās notiek. Tur tiek uzturētas struktūras, kuras ierobežo Svētā Gara darbību. Nebaidies nostāties pretī tādām struktūrām, kuras aizstāv slimības. Drosme uz veselu Draudzi sevī ietver norādi uz to, ka sašķelta Draudze, lai arī cik glīta un aktīva tā nebūtu pēc izskata, pretojas Dieva plānam un tamdēļ nevar atrast savu piepildījumu. Tev būs drosme nostāties pret slimību un atklāt visu acu priekšā ceļu uz veselību. Palūkojies, kā visas pasaules apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un mācītāji šodien apgaismo šo tematu.

Bez Pirmās Mīlestības Nav Drosmes Uz Veselu Draudzi

Caur krustu atšķirts no sevis paša tu no Viņa rokas visupirms saņemsi sevi atpakaļ. Tad tu varēsi savā mīlestībā uzņemt kādu citu, lai parādītu viņam, cik varens ir Kristus tevī un priekš viņa.

Tu atklāsi, ka daži ir tik ļoti pieraduši pie dažiem zināmiem apstākļiem, pie konfesionālisma slimības, ka stāsies tev pretī. Viņi joprojām gribētu tikt mīlēti, glaudīti un šūpoti un beigu beigās tomēr palikt pie saviem pašu grēkiem. Viņi ir milzīgi nopūlējušies patiesības meklējumos, nevarēdami to nekādi atrast. Te nu, mans brāli, ir iespēja tavam svētajam cīniņam, kuram tas Kungs tevi visnotaļ stiprinās. Vai tu gribi būt drosmīgs, jeb gribi turpināt gļēvi klibot uz abām pusēm?

Lūdzu saproti, par ko šeit iet runa. Te nav runa par to, ka tev būtu jāpūlas uzkāpt pa kāpnēm kādos nebūt augstumos; tev ir jāatgriežas uz stingra pamata. Ko tad lai saprot ar "vietējo draudzi"? Ja kādā vietā brāļi nevar cits citu atrast, lai tur visi kopā apvienotos vienā kopējā vienotā eklēzijā, tad Draudze Jēzus izpratnē vispār vēl nemaz nav sākusi rasties. Tā ir nāvīgi slima- tai gan ir vārds, itin kā tā dzīvotu, un tomēr tā ir mirusi.

Toreiz- deviņdesmitajos gados pēc Kristus viņi visi vēl bija kopā un vienoti. Bet jau tad bija iesācies lūzums, dalīšanās. Šo sabrukumu gan ārēji apslēpa lielā Konstantinopoles baznīca. Ar krampjainu godkāri un piepūli Draudzi savāca kopā un ietērpa talāros.

Tur, kur nav īstas, dievišķas un kvēlas pirmās mīlestības uz to Kungu, kur sava paša dzīve netiek atdota nāvē, lai Viņš varētu dzīvot caur mums un sevi izpaust, tur arī Draudzes kopdzīve (vai tā būs demokrātiska vai zem diktatūras) būs neizdevusies, sarukusi. Mūsdienīgās denominācijas var uzskatīt par neveselas Draudzes pazīmi.

Vai tev ir drosme uz veselīgu Draudzi? Uz tādu Draudzi, kādu to iecerējis Viņš? Visam, kas vien dzīvo debesīs un zemes virsū, ir jābūt apvienotam un pakārtotam Kristum. Šāda vienotība atrod savu izpausmi tikai dzīvā Draudzē, kas ir kā īsts           organisms un nevis cilvēku noteikta struktūra (Efez.1:10). Arī mums, kad esam kļuvuši par cilvēkiem, nav pēc tam vēl jāpieliek klāt skelets,- tas jau mums ir. Tāpat tas ir arī ar Draudzi tās garīgajās funkcijās. Šeit pamata licējs ir būvmeistars Pāvils. Viņš apraksta, kā Jēzus miesas noslēpums iegūst reālus apveidus šeit pat, virs zemes. Izlasi, piemēram, 1.Korintiešiem 12:12 jeb tās pašas nodaļas 20. pantu (arī daudzas citas vietas par to runā). Tu atradīsi, kā šī miesa darbojas. Jeb arī kā tā nedarbojas, ja ir  pazudusi cilvēkmīlestība. Izlasi, brāli, Efeziešiem 4:4-16. Atklāj sev par jaunu patiesību par mūžīgo izredzēšanu un norādes uz to, kas šodien īsti ir piederīgs pie Kristus miesas? Draudze, ja tā nedarbojas aprakstītajā veidā, proti, visu tās dalībnieku pilnīgā vienotībā, nevar funkcionēt pat trešajā pasaulē. Palūkojies uz rietumzemes daudzajiem stādiņiem,- kāds tur ir dažādi organizēto struktūru skaits! Pāvils uzdeva Titam iecelt prezbiterus katrā pilsētā,- visiem kristiešiem kopīgus, un nevis katras pilsētas sadalītajām draudžu struktūrām katrai atsevišķus. Ja Jeruzālemē un Berlīnē ir katrā pa 500 kristīgo denomināciju "draudzēm", tad kā gan lai malā stāvošie varētu saskatīt Jēzus tēlu? Kā lai viņi pazītu To, kurš aicina viņus Tam sekot? Dievs nerunā uz kādu vienu atsevišķu denomināciju. Viņš mudina it visus cilvēkus, kas dzīvo uz zemeslodes, uz atgriešanos, jo priekš tā viss jau ir ticis izdarīts (Ap.d.17). Salīdzini Romiešiem 5, kā pār visiem cilvēkiem ir nākusi pāri Dieva dzīvība. Pāvils raksta Timotejam, ka visas patiesības pamats ir Draudze. Šī sapluinītā un darboties mazspējīgā Miesa, kādu to sastopam šodien, apgrūtina darboties Dieva aicinājumam pēc vienotības. Tādēļ mums ir šīs tumšās varas, kuras jau gadsimtiem ilgi bloķē Evaņģēlija izplatīšanos, un mums nav iespēju daudz ko mainīt mūsu tuvākajā apkārtnē. Daudzās ideoloģijas- gan reliģiskās, gan arī politiskās- kavē kungu Kungu parādīties visā savā slavas spožumā. Tādējādi veselas valstis paliek tumsā un nevar tikt uzmodinātas.

Aplūkosim kā piemēru mūsu kaimiņzemi Franciju. No 55 miljoniem franču 50 miljoni ir nihilisti un ateisti. Palūkosimies uz jaunajām evaņģēliskajām grupiņām Spānijā un Portugālē, kuras (katra savā manierē) zīmē tikai sev savu atsevišķu, atdalītu Kristu. Īstā, svētā, apustuliskā eklēzija  nevar tikt uzcelta denominacionālās sašķeltības dēļ. "Jā, bet mums taču kaut kas ir jādara". Protams, tikai esi tā Kunga darbarīks un par savas darbības mērķi spraud vienu, vienotu miesu. Ļauj, lai mūsdienu apustuļi, pravieši un mācītāji tevi pamāca (1.Kor.12:28), kā viņi māca visu miesu, visu Draudzi, kādu Dievs to ir radījis.

"Bet tik ilgi taču viss ir gājis tik labi!" Tas vēl ir jautājums, vai tik labi maz ir gājis? Mani vēl aizvien pārsteidz, ka tik maz ļaužu manā vecumā, kuri ir piedzīvojuši karu, ir sapratuši, ka Dieva tauta šādi ir tikusi tiesāta un audzināta. Itin viss, ko kaut kādā veidā varētu saukt par Draudzi, bija sagrauts un izpostīts, lai atkal no jauna tiktu uzkonstruēts pēc vecā parauga, kaut arī ar Bībeles palīdzību. Draudzei, vienotajai miesai, vēl aizvien nav: pirmkārt- apustuļu, otrkārt- praviešu un, treškārt- mācītāju (saskaņā ar Efez.4.). Viņi gan ir, bet, tā kā tie ir no baznīcām sadalīti, tad arī Dievs iznāk "sadalīts" segmentos. Tā rezultātā ir visai grūti saklausīt, kādus pienākumus tad īsti Gars Draudzei grib uzdot, Viņš ir kļuvis lieks.

Mācies Jauno Derību; izlasi, ko pirms 50 gadiem tika mācījis Vočmens Nī, kāpēc nāca tiesa arī pār ķīnu. Ieklausies veco misionāru stāstos, kuri bija klāt, kad sarkanā brīvība pārbaudīja, vai Gara brīvība tiešām bija tapusi par miesu, vai ķīnas atdzimšanas apogejā (1948-1950.g.) bija tikai kļuvusi par baznīcu. Kā Dievs iedzīvina Draudzi? To mēs varam saskatīt Kolumbijā, kur ir tik daudz patiesu jaunatdzimušo. Lai gan mēdz teikt, ka Vasarsvētku kustība visā pasaulē ir strauji pieaugusi, es atļaušos  pajautāt: Kā tad ir ar 1.Korintiešiem 12:13? Vai tad mēs visi neesam dzirdināti un kristīti ar vienu garu? Ja Vasarsvētku kustības vadoņi šeit neizdarīs izmaiņas, viņi paliks uz atkrišanas ceļa un būs savu Draudzi uzcēluši iepretim Dieva iecerētajai  Draudzei. Vai tad paklausību tam Kungam var iegūt ar lielāku skaļruņu jaudu un samākslotību? Tas drīzāk nozīmē sajaukt Gara nodomus un radīt Ismaēlu- dēlu, pēc miesas gribas dzimušo. Tā vietā, lai sūtītu viņu tuksnesī, Ismaēls tiek padarīts par pirmdzimto (vecāko) dēlu. Pašdarbnieku Draudze.

Saņemt Drosmi Atšķirt

Trīs jautājumi: 1.Kādu Draudzi Dievs bija iecerējis? 2. Kas no tā vēsturē ir iznācis? 3. Vai Dievs šodien pastāvošo grib sagraut? Esi nomodā un palūkojies, ko Dievs šodien vēlas darīt: "Taču ne sagraut to, kas līdz šai dienai ir uzcelts?" Tomēr mēs varam izdarīt arī to, ja vien Dievs mums šādu pavēli dos. Ir sacelts pietiekoši daudz kāršu "namiņu". Madrides konferencē es reiz pravietiski sacīju: "Dievs sagraus visas Eiropas denominācijas. Pietiekami bieži tas ir tā pierādījies pasaules vēsturē. Cilvēku radītais     Dieva darbību kavē. Tam ir jābūt vienam vienīgam Dieva namam, kā toreiz, tā arī tagad, citādi Viņš tur nevar iemājot. Reti atrodami tādi kristieši, kuri savā apkaimē kalpo īsteni un nevis tikai kaut ko dara savas denominācijas interesēs. Īstena kalpošana sevī ietver atbildību par visu ganampulku. Ja Draudze ir sadalījusies, tās locekļi nevar viens otru atbalstīt. Daži Dieva svētības tādā mērā pārspīlē, ka tās citiem kļūst apšaubāmas. Citiem, savukārt, šo svētību tikpat kā nav, un tie šādu savu stāvokli atzīst par normālu.

Brāli, vai tu uzņemies atbildību par to, kas ir nepareizs? Šo pašdarbnieku Draudzi var viegli pazīt: tur netiek mācītas būtiskas lietas (tās pat nedrīkst mācīt). Harizmātiskās aprindas grib rezervēt Svēto Garu savai draudzei un denominācijai. Pārējos  viņi uzskata par saviem konkurentiem. Protams, ka dažādo grupējumu vadoņi sanāks kopā. Vai tas būs apogejs? Tā ir tikai vienotības demonstrācija- Izmaēla pašdarbnieku draudze. Ko tu tur vari darīt? Tu vari palikt paklausīgs Viņa pavēlēm. Palasi, ko Dievs teica Jeremijam, bez bailēm izstudē pirmo nodaļu. Tas Kungs ir nomodā par savu vārdu, bet tikai retais to dzird.

Atgriezies!

Ja šodien kādā vietā ir runa par Dieva namu, tad parasti ar to tiek domāts kāds vietējais kristīgais novirziens, mācītāja, sludinātāja jeb draudzes vadītāja darbības auglis, kurš tiek nosaukts par draudzi. Vai tad Dievs to ir tādu iecerējis? Atgriezies, un zini arī to, no kā tu esi atgriezies. Sauciens atgriezties ir dzirdams arī denominācijās, bet tas tiek pasniegts ļoti izplūdis un nosacīts. Tas tikai ienaidniekam no sātana ģenerālštāba dod jaunas iespējas. Ar saviem miesīgajiem ticīgajiem šāda pašdarbnieku draudze sevī ietver tāpat arī sātana partizānus, kuri īstajiem lieciniekiem un ticīgajiem uzklūp no aizmugures.

Kā tev rīkoties? Saņem drosmi! Liec skaidri un gaiši izskanēt tam, ko tu esi sapratis, kādai jāizskatās īstai Draudzei, kādai jāizskatās veselai Jaunās Derības Draudzei. Pēc Svētajiem Rakstiem Draudze visā pasaulē ir tikai viena. Tā atrodas Romā (skat. Romiešu apsveicināšanos 16. nodaļā) un arī citās vietās. Ir runa par vienu vienīgu Draudzi katrā apvidū. Pēc Dieva plāna veselīgai Draudzei ir svarīgi kalpošanas veidi- apustuļu, praviešu, evaņģēlistu, ganu un mācītāju (Efez.4:11) kalpošanas. Lūdzu palasi, tieši kādam nolūkam tās ir dotas. Kalpošanu Kristus miesā izdara svētie, kuri tiek papildus apbruņoti, saliedēti, lai celtu Kristus miesu. To šodien dara mācītāji pie saviem draudzes locekļiem. Un uz viņiem gulstas viss smagums un atbildība. Tautsaimniecībā tas ir citādi- te jau sen notiek kolektīva saimniekošana. Daži spēlē pēc itin pareiziem spēles noteikumiem, bet tie drīzāk līdzinās demokrātijai nekā vienas miesas kalpošanai. Ja viņu apkalpojamie svētie ir krietni un uzticami, tad taču nepastāv kāda vajadzība pēc vēl kāda papa.  Šī papoloģija ir pilnīgi lieka. Mācītājs notur savu dievkalpojumu un draudze ņem tajā savu dalību, ja tikai tas nav "eklezioloģisks leļļu teātris". No kuģa, kas sevi sauc par "draudzi" tur ir palicis tikai vraks, jo tie, kuriem būtu jākalpo, šajā darbā ir tikai par traucēkli. Jaunā Derība tos, kuri izredzēti darbam, iedala dažādi (Ap.d.13). Viņi strādāja tā, kā, piemēram, Pāvils Efezā, līdz kļuva gatava Draudze; tad iesākās ticīgo kalpošana viens otram, ko pārraudzīja vecaji. "Bet mums taču ir tik spēcīgas atmodas kustības, kaut vai Korejā, un tāpat arī citur", tu kā Vasarsvētku pārstāvis iebildīsi. Arī pesbīterāņiem ir ievērojams daudzums savu piekritēju Seulā, pie tam tas ir labi organizēts  un plānots pulks. Palūkojoties uzmanīgāk, turpat redzams arī neveselais, kas sagaidāmajos pārbaudījumos nevarēs izturēt. Šis dievišķais organisms- Kristus miesa- dzīvo un pārtiek no klausīšanās un kalpošanas. Viņu vada Gars, nevis kaut kādas draudzes vai baznīcas izdoti likumi vai kādas noteiktas sistēmas, kurām tad tās locekļiem būtu jāpakļaujas. Ja kāds runātājs, piemēram, saka: "Mēs visu savu programmu esam nodevuši Svētā Gara ziņā", tad tas skan tiešām ļoti brīnišķīgi. Tas varētu pa daļai tā arī būt. Bet visbiežāk tas patiesībai atbilst tikai ļoti niecīgā mērā. Ja tas Kungs tevi kā apustuli, pravieti vai evaņģēlistu sūtīs tur kaut ko mainīt, tad tu pavisam drīz atklāsi, ka viņi to visu izlēmuši paši no sevis.

Klausīšanās Paklausībā

Tur, kur Dieva plāns, lai ticīgie tam paklausītu, ir ticis aizstāts ar organizētu draudžu sistēmu, mums pēcgalā ir palikusi pāri tikai tāda kā bībeliska leļļu istaba. Kā izskatās tie kalpotāji, kurus svētie bija padarījuši šim darbam uzcītīgus? Tas ir  bijis (un arī tagad ir) visai svarīgi, it sevišķi visas brutālās komunistisko vajāšanu ēras laikā, kad likumība tika pārkāpta ļoti vienkārši. Pietika tikai ar vienu telefona zvanu. Jebkura veida apmelojumu rezultātā pavisam ātri varēja likvidēt jebkuru draudzi. Neskatoties uz to, pagrīdes apstākļos tomēr daudz kas arī izauga, arī krievu pareizticīgo un ukraiņu uz Romu orientētās draudzēs. Caur Dievu atdzimušas, vai tās varēs tikt Dieva atjaunotas? Jeb tās savā jaunajā brīvībā atkal iesprūdīs vecajos kanonos? Vai tās vadīsies pēc Bībeles, kuru tagad drīkst izplatīt lielos daudzumos, un ļausies sevi vadīt Svētajam Garam? Tad Gara dāvanu saņēmēji kļūs par īsteniem kalpotājiem un nesīs svētību dievišķā pārpilnībā savā starpā ikvienā vietā (1.Kor.12). 

Jeb metropolīti melnos apmetņos ar zižļiem arī turpmāk citus vadīs. Te ir vajadzīga apgaismība. Ja uzvarēs gaisma, tad visa miesīgā Ismaēla sistēma pazudīs. Ja īstie Dieva apustuļi nenodos tālāk to, ko ir saņēmuši no Dieva, visa Eiropa un it sevišķi Dieva tauta tajā tiks pamatīgi sakustināta un nostāsies pretī izsenis sastingušajām sistēmām, kādas šodien ir sastopamas baznīcās, brīvajās draudzēs un harizmātiskajās aprindās. Pēdējo vidū šai Gara apgaismībai par vienu vienotu miesu vajadzēja gūt virsroku, tomēr tā tika atmesta.

Par Draudzes darbību pēdējos divdesmit gados ir daudz runāts un rakstīts. Gan harizmātiķu, gan arī evanģēlistu kustību aprindās ir uzrakstīts daudz pareizu lietu. Bet ja kalpošanas pamati nav veseli, tad Draudze pati paliek nevesela; tā paliek  pašdarināta un tās uzdevumi neskaidri un izjukuši. Lai gan ļoti nedaudz, bet situācija mainās saskaņā ar jaunām atklāsmēm no jaunās Derības, bet visumā lietas tomēr neiet pareizi. Kādi tad īsti ir Draudzes uzdevumi? Ja tā tos nav sapratusi, tur klāt ir Betels tāpat kā vecajos Amosa laikos, jo Dievam ir dusmas par to, ka praksē vienotība neīstenojas. Tu jautāsi, kā tad to var praktizēt? Visupirms jau tādējādi, ka, ieraugot nepareizas lietas, tu tās nepieņem un atsvabinies no tām. Saņem drosmi uz  dievišķi dotajām struktūrām, kuras nav vis sastinguši kanoni, bet ir dzīvs organisms, kura visi locekļi viens no otra ir savstarpēji atkarīgi. Ja šādas atkarības nav, tad dzīve kļūst formāla. Dievs atmet tādu vīna koka stādu, kurš kļuvis "neatkarīgs", jo tajā vairs nav Dēla dzīvības. Tas var kļūt par tādu, kāda bieži ir bijusi baznīca ar savu bezspēcību un nevarību visus šos gadus.

Uzdevuma Saņēmējs Un Izpildītājs

Skaties un esi drosmīgs saskatīt, kuri ir pareizie uzdevumu izpildītāji jeb kalpotāji tavā apkārtnē. Skaties un esi drosmīgs parādīt un apspriest ar saviem brāļiem, kādā veidā jūs savā apkārtnē vēlaties īstenot sadraudzību, atkarību un pakļautību Viņam vienīgam un nevis zināmiem apstākļiem un centriem. Ļaujiet, lai jums kalpo tādi, kuri domā par Kristus miesu un negrib Dieva tautu izmantot saviem pašu mērķiem, lai arī cik lieli vai mazi vārdi tiem arī nebūtu. Skaties un esi drosmīgs saskatīt savā acu priekšā uzzīmētu Dieva namu ar īstajiem kalpotājiem pāc Jaunās Derības parauga. Ar katra atsevišķa ķieģeļa atkarību no pārējiem, nevis kaut kādu mākslīgu leļļu istabu. Vari būt drošs, ka tas Kungs tur ieliks apustuļus, praviešus un mācītājus, kuri  skaidri pateiks un parādīs, kas tieši tagad šajā situācijā ir jādara un kā rīkoties turpmāk. "Bet tad jau mums vajadzēs...un mums jau nemaz nav tik lielas zāles..." Vai tad tas ir tik svarīgi? Nometieties ceļos! Sauciet uz to Kungu: "Kungs, kur Tu esi? Ko Tu vēlies darīt? Kā Tu gribi izpausties caur mums? Ko Tu gribi attīrīt, ko atmest pavisam prom? Kādas miesīgas sistēmas lai mēs atmetam, lai varētu labāk pazīt Tavu gribu? Kā lai atbrīvojamies no nedzīvā Bībeles burta? Kāda ir Tava griba šodien, tieši šajā brīdī?" Mums būs vajadzīga svēta un dedzīga kalpošana, jo daudz kas ir noziedējis un novītis, neskatoties uz to, ka ir mācīts un rādīts. Ir pietrūcis stabilais pamats. Ko tu vari iesākt, ja pie visas slimās miesas tev ir vesels tikai viens vienīgs loceklis? Ir jādziedina visa miesa!

Tam tad arī ir aicināti uzdevumu izpildītāji jeb kalpotāji. Ko tas Kungs tev uzdod darīt un kuri uzdevumi tev jāpamet? "Bet es taču nevaru, es esmu kļuvis par mācītāju, man ir jāsludina". Tas, kurš negrib maksāt cenu, saceļas pret to Kungu. Brāļiem nevajag atbalstīt tādu brāli, kurš pretojas Dieva plānam. Lai viņš labāk iet darīt kādu citu darbu jeb uz ilgāku laiku dodas atvaļinājumā, lai varētu tā īsti saklausīt tā Kunga balsi. Ko Viņš domā par tevi un tavu amatu? Vai tu gribi pildīt tos uzdevumus, kurus Viņš tev ir parādījis?  Tas attiecas uz tevi un taviem apkārtnes brāļiem tāpat. Arī uz tiem, kuri savus pienākumus sev piemērojuši paši un pārņēmuši no kādiem citiem. Tev būs jāatrod, kurš no vietējiem brāļiem ir par vāju, par lielu, par pārāk patstāvīgu vai par egoistisku, lai atvērtos un mainītos. Nebrīnies par nelielo atbalsi taviem pūliņiem. Viņi metīs skatus uz lielo vairākumu. Vairākums noteiks viņu rīcību, bet nevis patiesība. Turpretī tev ir jāvadās no patiesības. Esi tā Kunga kalpotājs, Viņa uzdevuma izpildītājs, lai ļaudis un struktūras varētu mainīties.

Ja tas Kungs varēs tevi vadīt, Viņš tāpat caur tevi varēs pārveidot citus. Vai Dieva noteikumi ir spēkā? Rīkoties Jēzus vārdā nozīmē to, ka mums ir tiesības palikt Viņa mīlestībā, gudrībā un paklausībā (Jāņa 15:9-10). Ja mēs pildām Viņa pavēles, tad mēs rīkojamies Viņa vārdā. Pretējā gadījumā mēs tikai Viņa vārdu sev uzlīmējam uz apģērba, līdzīgi kā apavu ziedes trauciņam uzlipināt etiķeti "Zemeņu ievārījums". Šodien daudzkārt deklarē vārdu "Draudze", taču pamats Viņa Vārda nešanai ir tik niecīgs, ka nekādi brīnumi nenotiek. Un ja tie tomēr notiek, tad tos uzskaita un pārspīlēti reklamē. Visi tie, kuri Viņam pilnīgi uzticas, ir Jēzū Kristū. Tie, kuri Viņam uzticas, Viņam pastāvīgi seko. Vai arī tu Viņam seko?

Viņam Uzticamie Piedzīvo Brīnumus

Pirms mēs ķeramies pie evaņģelizācijas un citu atmodināšanas, mums jāsaņem drosme mūsu pašu atveseļošanai. Ja tu ar drošu prātu koncentrēsi savu uzmanību, lai, tā vietā lai būvētu un dibinātu jaunas draudzes, tu labāk klausītos, uztvertu un dzirdētu, tad atmoda būtu tūkstoškārt lielāka, tāpat arī evaņģelizācija. Tad Draudze būs Viņa rokā tik lielā mērā kā nekas cits. Pie tam kādiem ticīgajiem būs jāatmet daži savi aizspriedumi. Viņi gan tiešām ir atdzimuši, taču tikai savās iedomās ir ticīgi un patiesi uzticami. Patiesībā gan tie Viņam nemaz neuzticas. Ja tie Viņam uzticētos, tad rīkotos tieši tā, kā Viņš ir tiem pavēlējis. Bet viņi to dara kā sijājot caur sietu. To darīdami, viņi paši izkrīt cauri kārdinājumu sietam. 91.Psalms nav ne izmainījies, nedz arī pazudis no Bībeles, bet viņu dzīvē tas piepildās tikai retumis. Dieva Gars grib kaut ko vairāk. Viņš grib, lai mēs šo drošību un patvērumu paši piedzīvojam. Ja tu gribi būt Viņa rokā pilnīgā drošībā, tad pakļaujies šai rokai. Paklausības trūkums ir  neveselas draudzes iemesls. Un tas atkarīgs tikai no mums. "Jā, bet kas tad lai to draudzi satur kopā?"

Mēs to darām, un, ja kaut kas mums neizdodas, tad lai to padara tas Kungs. Mums ir jāpārdomā, no kā ir atkritusi Draudze un no kā esam atkrituši mēs. Salīdzini vēstījumu Draudzei Efezā (Atkl.2:4-6). Atrodi sparu un drosmi, lai pilnīgi atgrieztos. Nedrīkst palikt tā, kā tas ir tagad- neīsti mierinājumi, liekulīgi mierinātāji un nepareizi līderi... Esi tu un Viņa paklausīgo Draudze Viņa rokās  drošībā! Viņam uzticīgie piedzīvo Viņa brīnumus.

Vienprātība Un Saskaņa

Lai Jēzus Draudzē būtu auglība un uzplaukums, ir viens priekšnoteikums- jābūt saskaņai un vienotībai (arī pirmie kristieši bija ik dienas kopā vienā prātā). Katram kristietim jāpieliek pūles, lai tiktu atjaunota vienotība Kristus Garā. Mums vajadzēs  daudz drosmes vienam priekš otra un priekš visiem svētajiem mūsu apkārtnē. Kāda spēka, brīvības un mīlestības pārpilnība tad atraisīsies! Tad būs pilnīgi normāli, ka sātans vienmēr atradīsies zem Viņa miesas kājām (1.Kor.12). Kā jebkurai miesai pieder daudz dažādu locekļu, tā arī Kristum tavā apkārtnē.

Rezultātā paplašināsies evaņģelizācija. Sekos pamatīgas izlaušanās visā pasaulē, tumsas spēku nomešana un daudzu cilvēku glābšana. Gara darbība- nevis likumu darbība- izsauks dziedināšanas, un atjaunotās dzīves būs viegli vadīt. Ak, kāda pilnīgi citāda kristietības dzīve tā būs! Tas ir Dievs pats, kas iemājo cilvēkos. Majoram Tomasam viņa vienīgajā brošūrā "Lai cilvēks būtu par cilvēku, viņam vajadzīgs Dievs" ir taisnība. Mums ir vajadzīga VIENA vesela, vienota, dievišķa Draudze. Palūkojies uz liecībām visā pasaulē, kas par to runā, un nebaidies par to iestāties. Izlasi, ko jau pirms piecdesmit gadiem liecināja Vočmens Nī, un tu sapratīsi, kādēļ pirms trīsdesmit gadiem nāca sods pār ķīnu. Vočmens Nī ķīniešu Draudzes vēsturē bija viens no visievērojamākiem vīriem, kura grāmatas stiprināja daudzus kristiešus, arī Rietumu pasaulē. Viņš saprata, ka četrdesmito gadu beigu kristiešu vajāšanas ķīnā ir Dieva gribas izpausme, lai Draudzi atgrieztu atpakaļ pie viņas izsenās Jaunās Derības formas, ciešā savienībā ar Kristu un pilnīgā neatkarībā no ārpasaules. Mao uzsāktās vajāšanas Nī paredzēja jau laiku iepriekš. Kādā sanāksmē 1948. gadā viņam bija pravietiska atklāsme attiecībā uz nākotnes notikumiem. Gadu desmitos, pat gadu simtos šķietami  bībeliskajam vajadzēja tapt atmaskotam kā Bībelei neatbilstošam. Reiz Nī lietoja līdzību par vīru, kurš dusmu izvirdumā sašķaida glāzi pret grīdu tā, ka tā sašķīst sīkās drumstalās. Pēc tam, kad lielākās lauskas vēlreiz ir sašķaidītas, mazliet nomierinājies, viņš vēlāk mēģina šos gabaliņus atkal salikt kopā.

Bet tā kā gabaliņu ir pārāk daudz, šos pūliņus nākas atmest. Līdzības izskaidrojums ir šāds- ar stikla glāzi bija domāta Draudze, bet vīrs bija domāta valsts vara. Kamēr glāze bija vienota vesela, tā bija sagūstīta vīra rokā. Sašķaidīta daudzās sīkās drumstalās, tā vīram bija kļuvusi neinteresanta. Nī paredzēja, ka Draudze politiskā spiediena rezultātā sadalīsies daudzās spontānās grupiņās, kuras savas daudzskaitlības dēļ būs mazāk pakļautas valdības vajāšanām.

Pie mums situācija ir tāda, ka daudzām denominācijām aizmugurē stāv lieli centri, kuru mācībām ticīgie ir pakļauti daudz lielākā mērā nekā Dieva Garam. Arī pastāvīgākās draudzēs galvenais uzsvars tiek likts uz mācītāju vai kādu vienu grupu. Bet vai uz to Kungu? Lūk, tas ir jautājums!

Nī savas līdzības piepildīšanos nepiedzīvoja. Mīklainos apstākļos viņš mira vienu dienu pirms atgriešanās brīvībā no cietuma, kurā bija pavadījis daudzus gadus, no 1956. gada līdz 1972. gadam. Šanhajas 1500 mājas draudzītes ir liecība viņa minētās līdzības patiesīgumam. Ticīgie pulcējās ik pēc 14 dienām, pie kam katru reizi tika mainīta sapulcēšanās vieta un laiks. Sapulces nekad nenotika svētdienās, jo drošības dienests šajās dienās mājas draudzes visaktīvāk izspiegoja.  Sapulces notika spontāni. 

Tika ņemts teksts no Bībeles. Katrs dalībnieks izlasīja vienu pantu un mēģināja to izskaidrot. Tad arī pārējie par to izteica savas domas. Sapulcēm nebija vadītāju un tātad arī atbildīgo, kurus apcietināt. Šī kustība bija ļoti plaši izplatīta. Tā iestiepās līdz pat tālajām provincēm gar okeāna krastmalu. Ir neiespējami aprēķināt šīs kustības apmērus ārpus Šanhajas.

Šādi iedzīvināta Draudze izpildīja savas funkcijas. Arī mums ir svarīgi zināt, kā veselās miesas daļām vienā apvidū ir jāsadzīvo, lai būtu par patiesības kalpotājiem, balstiem un pamatu, kā Pāvils rakstīja Timotejam 1.Timotejam 3:15. Draudzei ir atkal jākļūst veselai. Draudzei kā dzīvajam  Dieva radījumam nav jābūt aukstam attēlam pēc cilvēku priekšstata. Šajā Draudzē būs kalpotāji, liels daudzums cīnītāju, atšķirībā no tik bieži praktizētā eklezioloģiskā leļļu teātra.

Esi izlēmīgs rīkoties savādāk, jo Dievs aicina tieši tevi. Sāc mīlēt savus brāļus un māsas. Sāc ignorēt tās aplamās robežas, kuras cilvēki paši ir radījuši un kuras nav no Dieva. Ja svētie savās vietās dzīvo sadraudzībā viens ar otru, tad gudrība, bagātība, skaidrība un stingrība būs ar tiem. Iesākot ar Efeziešiem 4:11, lai šīs kalpošanas izsauc reālu kalpošanu Kristus miesas uzcelšanai. Lai svētie uzceļ Kristus miesu, protams, pašā iesākumā savā apkārtnē. Pēc 12. panta iestāsies 13., bet 15. un 16. kļūs par ikdienas normu, citādi taču Romiešiem 12. nodaļa būtu nepareiza, un 1.Korintiešiem 12. arīdzan, lai gan tik daudz Gara dāvanu jau ir atklātas un eksistē.

Vai tev ir drosme būt sava Kunga rīcībā? (Paskaties Jeremijas 1:17) Jau daudzi pirms tevis ir lauzuši ceļu un tādēļ pabijuši arī Jeremijas ūdens tvertnē, bieži vien savu pašu brāļu rokām tur iemesti.

Vai Vēsturiskais Brīdis Ir Jau Klāt?

Cik daudz tavā apkārtnē ir tādu cilvēku, kuri nav vēl izglābti? Cik daudz ir ticīgo, kuri ir kļuvuši remdeni? Vai arī tu vēl aizvien dedz kvēlā mīlestībā glābt citus cilvēkus savā apkaimē un visapkārt visā plašajā pasaulē? Daudzviet trešās pasaules valstīs notiek spēcīgas izlaušanās. Vai ticīgie, kas tur radušies, tiks pareizi uzņemti un apmācīti saskaņā ar Apustuļu darbiem 2:42? Ja tas tā notiks, tad iedegsies īsta uguns. Tā nebūs nekāda salmu degšana, kuri ātri vien pārvērtīsies smirdošos pelnos.

Nebūs nekādu garīgu izkropļojumu. Tā būs svētu kristiešu sadraudzība, kuri iemācījušies kalpot viens otram īstenā patiesībā.

Cik vēl daudz ir garīgu bērnu, garīgu pusaudžu, garīgu slimnieku! Cik daudzi no simts svētajiem tiešām arī ir svēti un ir iemācījušies uzvarēt? Jo uzvarētājs ir tas, kurš prot pārvarēt. To var pārbaudīt Rakstos.



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.