Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 6.65 6.00 eur
Cena: 4.95 4.50 eur
Cena: 8.10 7.30 eur
Cena: 4.95 4.50 eur
Cena: 5.90 5.35 eur
Cena: 8.10 7.30 eur
Cena: 7.30 6.55 eur
Cena: 7.10 6.40 eur
Cena: 5.60 eur
Cena: 12.05 10.00 eur
Cena: 12.05 7.00 eur
Cena: 5.65 5.10 eur
Cena: 3.30 2.95 eur

Grāmatu veikala jaunumi

Pasaules gals /Sāra Hofmane 1979

Es skatījos uz Tuvajiem austrumiem un redzēju, ka viena reaktīvā raķete izlidoja no Lībijas un trāpīja Izraēlai, radot lielu sēņveidīgu mākoni. Acumirklī zināju, ka šī raķete nāk no Irānas, bet Irānas teroristi to noslēpa Libānā un tad to palaida. Es zināju, ka tā ir raķete ar kodolgalviņu. Gandrīz tajā pašā mirklī raķetes sāka lidot no vienas valsts uz otru. Drīz tās lidoja pa visu pasauli. Es ieraudzīju, ka daudzi atomsprādzieni nenāk no reaktīvajām raķetēm, bet no virszemes bumbām, un tas viss notiek kaut kā savādi.
23.05.2012

Pasaules gals

Sāra Hofmane 1979

Izdevēja piezīme

Es nepublicēju atklāsmes, kas tikušas dotas mormoņiem, jo es nevēlos, lai kāds iestājas šajā kultā, bet šai sievietei tika dots brīdinājums no Dieva arī attiecībā uz mormoņiem. Dievs izglābs kādu daļu no viņiem. Saskaņā ar šo vīziju izskatās, ka sods pasaulē ir sācies līdz ar Pasaules Tirdzniecības torņu sagraušanu Amerikā. Acīmredzot Soltleiksitija šajā vīzijā tiek pieminēta tāpēc, ka tā ir mormoņu galvenais atbalsta centrs Amerikā.

Sāra Hofmane 1979.gadā izdarīja pašnāvību. Pēc nāves viņai tika teikts, ka viņa atgriezīsies un pabeigs savu zemišķo dzīvi, bet pirms tam viņai tika parādīts pasaules gals.

Materiāls nācis no interneta vietnes http://www.americaslastdays.com/visionofend.htm

Tulkojums: Miervaldis Zeltiņš

Redzes laukā parādījās Zemes panorāma, pēc tam tā man sāka tuvoties- aizvien tuvāk un tuvāk. Šķita, ka es atrastos kosmosā un dodos tās virzienā.

Es kaut kā zināju, ka tas man palīdzēs pieņemt lēmumu atgriezties uz Zemes savā šausmīgajā dzīvē, jo viena daļa no manis vēlējās atrasties skaistajā garīgajā pasaulē, bet otrā sajuta vajadzību atgriezties manā ķermenī un mainīt manu dzīvi. Tas bija līdzīgi kādai izšķirīgai kaujai, jo man kaut kas bija jāredz, kas man palīdzēs saprast, kam man būs jādodas cauri, ja es atgriezīšos atpakaļ savā miesas ķermenī.

Tas man tika no jauna atkārtots precīzi kā kāda videokasete paātrinātā režīmā. No jauna es varēju visu salīdzināt un visu redzēt skaidri un reāli. Kad pasaules skats man tuvojās un strauji palielinājās, es ieraudzīju visu pasauli un pēc tam vairākas Zemes vietas.

Es nezinu, vai pasaules zemes ir labas, bet, kad es paskatījos uz šīm zemēm, es jau instinktīvi zināju, kas ir šīs zemes. Es skatījos uz Tuvajiem austrumiem un redzēju, ka viena reaktīvā raķete izlidoja no Lībijas un trāpīja Izraēlai, radot lielu sēņveidīgu mākoni. Acumirklī zināju, ka šī raķete nāk no Irānas, bet Irānas teroristi to noslēpa Libānā un tad to palaida. Es zināju, ka tā ir raķete ar kodolgalviņu. Gandrīz tajā pašā mirklī raķetes sāka lidot no vienas valsts uz otru. Drīz tās lidoja pa visu pasauli. Es ieraudzīju, ka daudzi atomsprādzieni nenāk no reaktīvajām raķetēm, bet no virszemes bumbām, un tas viss notiek kaut kā savādi. Es jau senāk biju sapratusi, ka nākotnē atomkarš pārņems visu zemeslodi, un, lūk, kā tas sākās.

Pēc tam mans fokuss izmainījās un pārcēlās no Tuvajiem austrumiem uz Ameriku. Es sapratu, ka tagad ieraudzīšu kādas lietas, kas novedīs pie kodoliznīcības, un to es tūlīt pat vērošu.

Kad paskatījos uz Ziemeļamerikas kontinentu, mans skatiens pietuvojās austrumu piekrastei un pēc tam Ņujorkai. Es ieraudzīju Ņujorku ar visām tās ēkām un cilvēkiem. Pēc tam es ieraudzīju vairākas augstas ēkas, kas ar lielu troksni sagruva- ar milzīgiem dūmiem, betona gabaliem un putekļiem, kas izplatījās pa visu apkārtni (Pasaules Tirdzniecības centrs?). Es redzēju kādu sievieti, kas turēja mazu meiteni aiz rokas un kopā bēga no krītošajām ēkām. Sievietei bija gari tumši mati pāri pleciem, kas bija nedaudz ielocījušies uz iekšu. Viņa bija ģērbta bēša krāsas biznesa kostīmā, viņas apavi bija nedaudz tumšākā krāsā, iespējams, brūna iedeguma krāsā. Viņa bija bez brillēm. Mazā meiteneizskatījās kādus 6-7 gadus veca ar īsiem, brūniem matiem pāri zodam, matu griezums bija pāža veidā. Viņas kopā bēga, sadotās rokās bēgot no krītošajām ēkām blīvajos dūmos un putekļos. Tad kaut kas lika viņām atlaist rokas vaļā, un viņas viena otrai pazuda. Mazā meitene bija šausmās, un es varēju dzirdēt, kā viņa kliedza: mammīt, mammīt- no jauna un jauna. Nezinu, vai viņas abas izdzīvoja vai nomira. Joprojām vēl skaidri varu redzēt šīs sievietes seju un varētu viņu atpazīt, ja vien redzētu viņas fotogrāfiju... vai arī varētu aprakstīt viņu kādam māksliniekam, lai viņš to uzzīmē. Manī radās jautājums: vai tikai kāda zemestrīce nebija par pamatu šo namu sagrūšanai? Un man tika dots priekšstats, ka ne, tomēr es nezinu, kas lika tām sagrūt.

Nākošais, ko es izjutu un nevis redzēju, bija atskārsme, ka neilgi pēc tam vairāk nenotiek tirdzniecība (komercija). Tur vairāk nebija pirkšanas- pārdošanas. Uz mani tas radīja milzīgu iespaidu, ka ekonomika vairāk nefunkcionē. Ekonomika gandrīz pilnīgi bija sagrauta, jo nevienam vairāk nebija naudas.

Nākošais, ko es redzēju, bija cilvēku masas, kuri bija slimi un strauji mira, es redzēju to īpaši četrās pilsētās: Ņujorkā, Losandželosā, Sanfrancisko un Soltleiksitijā. Saslimšanas sākās līdz ar baltu izdalījumu parādīšanos; kādi no tiem bija 10 centu monētas izmērā, kas parādījās uz cilvēku rokām, plaukstām un sejas. Tie ātri radīja baltas krāsas brūces un čūlas. Slimie klupa un krita, un daudzi pavisam īsā laikā nomira, iespējams, 24 stundu laikā. Es arī redzēju citus cilvēkus, kuriem no deguna, mutes, acīm un mutes nāca asinis. Tas sākās kā gripas vīruss un ļoti strauji izplatījās, ātrāk kā balto čūlu slimība. Cilvēki, kas saslima ar asins tecēšanu, nomira visātrāk. Tai bija daudz plašāka izplatība visā Amerikā. Tur bija simtiem tūktošu, ko pārņēma šīs abas slimības.

Es zināju, ka slimību veidi ir daudz un dažādi, bet kā pirmās ir jāmin tieši šīs. Tās radās no maziem trauciņiem, kas tika ievesti ASV. Šie trauciņi bija mazas divsimtgramīgas metāla bundžiņas. Uz mani atstāja milzīgu iespaidu fakts, ka cilvēki, kas šīs slimības izplatīja, varēja vienkārši tās nomest zemē cilvēku pūlī, un šie cilvēki saslima, to pat nenojaušot.

Visur tur, kur izplatījās slimības, cilvēki mēģināja bēgt no pilsētām uz lauku apvidiem. Šajās pilsētās valdīja pilnīgs haoss, tur bija normālas sabiedrības sabrukums. Šajā pilsētās nebija elektrības, bet es nezinu, kāpēc un kā tas notika. Tur visur bija veseli mašīnu kalni, kas bloķēja ceļus un ietves un tāpēc vairumam cilvēku bija jāiet kājām. Viņi devās projām pilnīgi bez nekā. Slimības sāka izplatīties ārpus šīm pilsētām.

Kad šie cilvēki bēga no pilsētām, tiem ceļā stājās bandas, kas tiem uzbruka un tos nogalināja. Pilsētās, kas bija slimību pārņemtas, valdīja pilnīgs haoss, laupīšanas, slepkavības, pilnīgs sabrukums. Daudzi tur pazaudēja prātu. Sapratu, ka tagad elektroenerģijas vairāk nekur nav un nekas vairāk nedarbojas. Nekur visā valstī nebija nekādas komunikācijas. Nekas nedarbojās, nebija radio, televizora, interneta. Es redzēju, kā cilvēki ņēma rokā akmeņus un ar tiem sita logus, lai nozagtu televizoru, kas, manuprāt, biaj pilnīgas muļķības, jo tie taču nedarbojās.

Nekavējoties kad vēroju visu to, kas notika ASV, es pārlēcu atpakaļ uz Tuvajiem austrumiem un ieraudzīju to pašu Izraēlā, tās pašas brūces, to pašu bēgšanu. Nācu pie slēdziena, ka tās bija tās pašas saslimšanas un slimības, kas bija tur. Kaut kādā veidā es zināju, ka tās pašas slimības, kas tika pielietotas ASV, tika pielietotas arī Izraēlā.

Tas viss ilga (mana atrašanās šajā vietā) tikai mirkli, un es atgriezos ASV. Tur bija šausmīgi gara ziema, kas ilga veselu gadu. Tas cilvēkus noveda pilnīgā izmisumā un iesākās bads. Precīzāk, es sapratu. ka garā ziema tikai spēcīgi pastiprināja badu tāpēc, ka bads jau bija un progresēja kā sekas no vētrām, sausuma, plūdiem un citām šausmām, kas gāja vairāku gadu garumā un kas noveda pie šīs garās ziemas.

Izskatījās tā, ka nākošajā gadā pēc ilgās ziemas viss sāka ļoti strauji virzīties uz leju un bēdas nāca viena aiz otras bez pārtraukuma. Precīza laika izjūta nebija, jo es redzēju vairākas lietas, kas it kā notika vienā un tajā pašā laikā vai ļoti tuvu viena pie otras.

Garās ziemas laikā un pēc tam visur izplatījās slimības un tās pastiprinājās. Ekonomika bija beigusi darboties, elektības nebija. Visā Amerikā valdīja pilnīgs haoss un anarhija. Nebija valdības, viss bija sabrucis. Nebija nekā, ko ēst... es redzēju cilvēkus, kas izmisīgi centās dabūt ēdamo, un viņi nonāca panikā, jo, ko ēst nebija. Redzēju cilvēkus, kas kašņāja zemi, lai no tās vilktu tārpus, tie tos ēda, jo bija nonākuši uz bada nāves robežas.

Šajā laikā es arī sapratu, ka palicis ļoti maz dzeramā ūdens, jo gandrīz viss ūdens ir piesārņots. Ja kāds dzēra šo ūdeni, tas saslima un nomira. Daudzi dzēra, labi zinot, ka nomirs, jo viņiem tik ļoti slāpa.

Kādi no cilvēkiem it kā sajuka prātā un klaiņoja apkārt bandās, nogalinot cilvēkus vienkārši tāpēc lai nogalinātu. Citi nogalināja barības vai lietu dēļ, bet tie cilvēki, kas nogalināja vienkārši tāpēc, lai nogalinātu, bija ļoti savādi. Viņi bija kā kādi zvēri, kā dzīvnieki, pilnīgi bez kādas kontroles, kad tie izvaroja sievietes, laupīja, dedzināja un nogalināja cilvēkus. Es redzēju, kā viņi ielaužas mājās, izvelk ārā no tām ģimenes, kas tur slēpās, izvaro mājas sievietes un pēc tam tās nogalina.

Visus, kas uzbruka cilvēkiem, ģimenēm, sievām un vīriem, bija pārņēmušas šausmīgas bailes un ienaids... mīlestības attiecības tur vairāk neko nenozīmēja... viss bija kļuvis tik eksistenciāls... vienkārši lai izdzīvotu. Vīru varēja nogalināt savas sievas un bērnus par ēdiena vai ūdens tiesu. Mātes varēja nogalināt savus bērnus. Tās bija pilnīgas šausmas, ko nevar pilnībā aprakstīt.

Gaiss bija pilns ar dūmiem un sēru tā, ka daudzas ēkas un pilsētas nodega un nebija neviena, kas tās dzēstu. Kad es tā vēros uz haosa ainām, uz iznīcību un dūmiem, es ievēroju, ka tur bija redzami tādi kā mazi gaismas plankumiņi, kas bija izmētāti pa visu Ameriku. To bija, man šķiet, kādi 20 vai 30. Es ievēroju, ka vairums šo gaismas punktiņu atradās ASV rietumu daļā, bet tikai 3 vai 4 punktiņi ASV austrumos.

Šie gaismas plankumi spīdēja cauri tumsai un tādā veidā piesaistīja manu uzmanību. Tad es sāku koncentrēt savu uzmanību uz tiem un prasīju: “Kas tās par ugunīm?”

Vēlāk es ieraudzīju, ka tiem bija cilvēki, kas pulcējās vienkopus un atradās uz ceļiem un lūdzās. No viņiem nāca gaisma, un es sapratu, ka tā atstaroja viņu iekšējo labestību un mīlestību. Es sapratu, ka viņi pulcējās kopā drošības dēļ. Viņi rūpējās viens par otru vairāk nekā katrs par sevi atsevišķi. Kādas šo ļaužu grupas bija mazas, tikai kādi 100 cilvēki vai apmēram tik daudz, bet citās grupās bija vairāki tūkstoši. Es nācu pie slēdziena, ka kaut kādā veidā daudzas, ja ne vairums, no šīm gaismas pilsētām, kā es tās nosaucu, bija izveidojušās tieši iepretī dažādo slimību uzbrukuma perēkļiem un tās bija ļoti labi noorganizētas. Bija tā, it kā viņi zinātu, kur ir jānonāk un kā jāsagatavojas nākotnei. Es neredzēju, kas viņus vadīja un kā, bet es redzēju, ka daudzi centās nokļūt viņu vidū bez nekā, tikai ar to, ko spēja paņemt sev uz muguras.

Šajās gaismas pilsētās bija ēdiens, un viņi tajā dalījās ar tiem, kas viņiem pievienojās. Viņi dzīvoja visdažādakās teltīs un nojumēs, daudzas no kurām bija segas, kas paceltas uz koka kārtīm. Es ievēroju, ka sirotāju bandas šos cilvēkus atstāja mierā, izvēloties daudz vieglāk iegūstamu mērķi un neaizsargātos cilvēkus. Viņi arī medīja tos cilvēkus, kas centās nokļūt gaismas pilsētās. Daudzie šajās gaismas pilsētās bija pistoles, ar kurām viņi spēja sevi aizsargāt no bandītiem. Bandas viņus atstāja mierā. Izskatījās tā, ka viņi vienkārši nevēlējās doties uzbrukumā pret viņiem.

Es nācu pie secinājuma, ka šīs gaismas pilsētas pastāvēja tikai uz īsu laiku. Pēc tam cilvēkiem, kas tajās atradās, bija jāpārceļas uz citām vietām. Es nezinu, kur viņi devās, bet man likās, it kā viņiem bija jādodas augšup kalnos, uz augstāk novietotām vietām.

Kad tā skatījos uz gaismas pilsētām, es pēkšņi ieraudzīju, ka lido raķetes un trāpa kādām no pilsētām, un sēņveidīgie mākoņi sāka parādīties visā ASV teritorijā. Biju pārliecināta, ka kādas no raķetēm nāca no Krievijas, bet pārējie sprādzieni no bumbām, kas jau atradās ASV teritorijā. Tās bija noslēptas kravas mašīnās, ko uzspridzināja.

Uzmanīgi vēroju Losandželosu, Lasvegasu un Ņujorku, kur sprāga bumbas. Ņujorkai trāpīja raķetes, bet Losandželosā sprāga bumba, kas bija noslēpta kravas mašīnā vai pat vairākas no tām, jo es tur redzēju vairākus bumbu sprādzienus. Es arī redzēju, kā Soltleiksitijas ziemeļdaļā izveidojas sēņveidīgais mākonis. Tas bija neliels un nenāca no raķetes trāpījuma.

Pelēkajā miglā es arī redzēju mazas uguns lodes. Es nezinu, vai tās parādījās pirms sēņveidīgo mākoņu parādīšanās, bet šo ugunīgo ložu bija miljoniem, tās krita visur. Tās bija karstas, dažādos izmēros, bet vairums no tām bija golfa bumbiņas izmērā. Kad tās nokrita no debesīm, ap tām izveidojās liesmu josla un dūmi. Lai kam tās trāpīja, viss sāka degt: cilvēki, ēkas, koki, zāle- tur nebija nekādas starpības. Es neprasīju, kas tās bija vai no kurienes nāca, jo biju noguris vērot visas šīs ainas, tāpēc tikai vēroju un neuzdevu nekādus jautājumus.

Gandrīz uzreiz līdz ar sēņveidīgo mākoņu parādīšanos es redzēju, ka krievu karaspēks ieņem ASV. Es redzēju, ka viņi ar izpletņiem nolaidās daudzās vietās austrumkrastā. Es redzēju, kā viņi ar izpletņiem nolaidās Soltleiksitijā. Es arī redzēju, ka ķīniešu karaspēks appludināja rietumkrastu netālu no Losandželosas. Cilvēki, kas tobrīd vēl bija palikuši dzīvi, sāka cīnīties pret viņiem un viņu varenajiem ieročiem. Es neredzēju kādu citu valstu bruņotos spēkus.

Tas bija vispasaules karš, jo es zināju, ka tas tāpat notiek pārējā pasaulē kā jau biju agrāk redzējusi. Es neredzēju šī kara lielāko daļu, bet biju pārliecināta, kas tas nebija ilgstošs. Krievi un ķīnieši cieta sakāvi. Tagad es zinu, kāpēc.

Tagad dūmi kļuva ļoti biezi, blīvi, tumši. Kad lietas izskatījās tik slikti, ka vairs nevarēja būt sliktāk, notika zemestrīce. Tas notika ziemas laikā. Izskatījās, ka tā bija tā ziema, kas sekoja tai ļoti garajai ziemai, tā, ka haoss bija gandrīz visu gadu. Zemestrīces iesākās rietumos kaut kur ap Aidaho un Vaijomingu un pēc tam ātri izplatījās visās vietās.

Es redzēju, ka milzīga zemestrīce satricināja Jutu un pēc tam Kaliforniju. Zemestrīces notika visā Kalifornijā, bet bija īpaši iznīcinošas Losandželosas apkārtnē un Sanfrancisko.

Šīs zemestrīces izraisīja vulkānu pamošanos visos rietumos. Tie sāka izmest gaisā milzīgu pelnu un dūmu daudzumu, un gaiss kļuva tumšs un neelpojams. Gaiss ļoti sakarsa dūmu un pelnu dēļ, ka sāka krist līdz ar nokrišņiem visās vietās.

Es arī redzēju milzīgus okeāna viļņus, kas noslaucīja visu rietumpiekrasti. Pēc tam es sapratu, ka tas tā notika visā pasaulē. Losandželosa tika gandrīz pilnīgi noslaucīta no zemes virsas. Viļņi bija gigantiska izmēra.

Es redzēju milzīgu ūdens sienu, augstāku par vairumu ēkām, iespējams, apmēram 200 pēdu augstumā, kas noslaucīja Soltleiksitiju. Nodomāju, ka tas ir visai neparasti, jo vilnim bija jānāk no okeāna, bet es domāju, ka vilnis no okeāna nespēj sasniegt Soltleiksitijas pilsētu. Biju pārsteigta, ka tas nenāca no okeāna, bet gan no zemes.

Ieraudzīju zemē ap Soltleiksitijas pilsētu milzīgu plaisu, kas pēkšņi atvērās un no tās kā ūdenskritums gāzās ūdens. Sapratu, ka zemes dziļumos atradās milzīgi ūdens krājumi un zemestrīces lika šiem ūdeņiem izplūst virspusē. Ūdens noslaucīja pilsētu, pēc tam palika pavisam maz ēku. Tur bija tik milzīgi postījumi, ka nebija palicis nekas pāri, izņemot tikai pāris ēku. Ūdens gāzās no Aidaho lejup uz Sedarsitiju.

Pilsētās bija lieli postījumi, vairums ēku tika sagrautas, visur bija drupas. Lai gan zemestrīces, slimības, plūdi, vulkānu darbība, milzīgie viļņi nogalināja milzīgu cilvēku skaitu, viņu vairums gāja bojā no bandām vai vienkārši nogalināja viens otru... un nevis no šausmīgajām dabas katastrofām.

Kad es uz kādu mirkli iedomājos par visu to, izskatījās tā, it kā zeme būtu slima no šausmīgajām lietām, kas notika tās virsū, un beidzot sākusi reaģēt. Biju ļoti satraukta, domājot, ka zeme vēlas atbrīvoties no šausmīgā ļaunuma, kas darbojas cilvēkos tās virsū.

Tā kā vulkāni darbojās visur, visur bija daudz pelnu, kas bija sajaukti ar bieziem dūmiem. Krita ugunīgi pelni, visur valdīja šausmīga tumsa.

Slimības kļuva aizvien smagākas... es redzēju cilvēkus, kas burtiski mira, stāvot kājās. Es redzēju vēl citas slimības. Cilvēkiem radās sarkani plankumi un tad sāka nākt asinis no visām vietām, no vismazākās brūces un miesas bojājuma. Pēc tam šis cilvēks sabruka, pārvēršoties par miesas un kaulu masu. Es nespēju aprakstīt to, ko redzēju. Visur bija līķi.

Pēc šīs šausmīgās ziemas es redzēju, kā izdzīvojušie no mirušo ķermeņiem sakrāva kalnus un tad tos dedzināja. Smaka bija šausmīga. Es varēju tikai nedaudz to saost, bet no šīs smakas jūs noģībtu. Ķermeņu dedzināšana notika kaut kur šī haosa vidū, bet tad tas tika apturēts, jo cilvēki tik ļoti baidījās saindēties un nomirt, ka vienkārši visu atstāja kā ir.

Un tad es ieraudzīju vēl četras lietas.

Es redzēju milzīgu zemestrīci trāpam ASV pa vidu. Tai bija šausmīgs spēks, un tā pārdalīja ASV uz divām daļām pa vietu, kur tek Misisipi upe. Tā rezultātā zemē izveidojās milzīga plaisa un šī teritorija pilnībā applūda ar ūdeni. Tā vieta bija jūdzi reiz jūdzi lielumā. Tā atvērās, un zeme iekrita tajā iekšā. Tā aprija sev līdz visu, kas atradās uz tās. Pēc tam šo vietu apklāja ūdens no Meksikas līča līdz pat Lielajiem ezeriem, bet tagad tie vairs nebija ezeri, bet visi pārvērtās par vienu lielu virszemes jūru.

Pēc tam es redzēju milzīgu zemestrīču sēriju pa visu pasauli. Bet šoreiz tās nebija daudzas atsevišķas zemestrīces, tās visas bija daļa no vienas milzīgas gigantiskas zemestrīces pa visu zemi. Šo zemestrīču rezultātā ūdens pārklāja sauszemi visā pasaulē.

Milzīgie ūdens kalni, kas gāzās pāri piekrastēm, zemestrīces un ūdens viļņi pārspēja visu pirms tam notikušo . Es nezinu, vai zemestrīce, kas sašķēla ASV divās daļās, bija daļa no šīs vispasaules zemestrīces vai ne.

Pēc tam es redzēju milzīgus vējus, kas nāca pāri zemei. Kad nāca šīs vētras, es redzēju, ka cilvēki slēpās alās, zemes plaisās un klinšu dobumos, lai izvairītos no tām. Vējš nāca ar tik milzīgu spēku, kas nolauza kokus kā kādus sērkociņus. Tas bija spēcīgāks par jebkuru orkānu vai viesuli, kāds bijis pieredzēts agrāk. Šīs vētras visu aizslaucīja sev līdz.

Sapratu, ka milzīgā vispasaules zemstrīce un vējš bija tikai kā skatuves sagatavošana kaut kam lielam, kam jānāk. Parādījās milzīgs debesu ķermenis, līdzīgs kādai planētai vai kaut kas tamlīdzīgs, kas nonāca pavisam tuvu Zemei un apsedza visu, kas notika uz Zemes. Tas notika tuvu laika beigām.

Pēc tam es atgriezos kosmosā, aplūkodama Zemi no attāluma. Tad es ieraudzīju šo milzīgo ugunīgo bumbu, kas bija divas vai trīs reizes lielāka par Zemi un tai tuvojās. Tai bija ārkārtīgi spilgta sarkana un zeltaina krāsa, un tā nodedzināja visu, kas bija uz zemes. Kad es to vēroju, tas tik ļoti atšķīrās no visa iepriekš redzētā. Prasīju, kas tas ir. Man tika dota saprašana, ka tā bija Zemes iznīcināšana ar uguni, par ko raksta Svētie Raksti. Man tika dots saprast, ka īsu mirkli pirms tas notika, Jēzus ir klusiņām ieradies uz Zemes un labie ļaudis, ko biju redzējusi nedaudz agrāk, bija atstājuši šo Zemi kopā ar Viņu. Tagad viņu vairāk uz Zemes nebija. Bija palicis tikai niecīgs skaits ļaunprātīgo, kas izdzīvoja vētrās un nelaimēs, bet viņu bija pavisam maz...





 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.