Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 12.05 7.00 eur
Cena: 5.35 4.80 eur
Cena: 5.35 4.80 eur
Cena: 8.00 7.20 eur
Cena: 6.40 5.75 eur
Cena: 4.65 4.20 eur
Cena: 8.00 7.20 eur
Cena: 6.75 6.10 eur
Cena: 6.10 6.10 eur
Cena: 4.00 3.50 eur
Cena: 4.00 4.00 eur
Cena: 6.10 5.50 eur
Cena: 6.10 5.50 eur
Cena: 5.50 5.00 eur
Cena: 5.10 4.60 eur
Cena: 8.00 7.20 eur
Cena: 5.10 4.60 eur

Grāmatu veikala jaunumi

Par Svēto Garu / M.Smirnovs

Publicējam jauno grāmatu, kas runā par kristību ar Svēto Garu. Šī vēsts ir tik dziļa un radikāla, ka apgāž evaģēliskajās mūslaiku baznīcās valdošo Svētā Gara kristības "noplicināto" definīciju.
10.06.2012

  PAR SVĒTO GARU 

Apustuļu darbi 2:1-3;5:32

Svētais Gars nonāca uz Kristus mācekļiem uguns liesmu veidā. Kā mēs zinām, Matejs un Jānis abi liecina, ka Kristus kristīja ne ar ūdeni, bet ar Svēto Garu un uguni. Jānis Kristītājs kristīja ar ūdeni grēku nožēlā- to pašu darīja arī Kristus mācekļi, bet Kristus pats kristīja ar Svēto Garu un uguni (Ap.d.1:5). Kristus jau iepriekš pateica Saviem mācekļiem, ka viņi tiks apbruņoti ar Svētā Gara spēku, un neatļāva viņiem iziet kalpošanā līdz Spēka saņemšanai no augšienes (Lūk.ev.24:49). Viņš lika tiem gaidīt šo lielo piedzīvojumu – Svētā Gara saņemšanu- un aizliedza viņiem neapbruņotiem iziet garīgajā kalpošanā. Skaidrs, ka Kristus mācekļiem nepietika tikai ar ūdens kristību- viņiem bija vajadzīga arī Svētā Gara kristība; tas ir, lai saņemtu Spēku, un Kristus apsolīja, ka viņi saņems Spēku, kad Svētais Gars nonāks uz viņiem. Tas ir garīgais likums, ka kalpošanai jāsaņem Spēks no augšienes (Ap.d.1:8).

Apustuļi caur Spēku saņēma Svētā Gara uguni- bez tās neviens nedrīkst iziet kalpošanā Dievam.

Tikai tiem, kuru ir saņēmuši kristību ar uguni, ir viss nepieciešamais priekš kalpošanas. Bet tagad jūs varat iebilst: no kurienes es to ņemu, ka Svētā Gara kristībai nepieciešama kristība ar uguni un ka ugunij ir kāda garīga nozīme? Griezīsimies pie Dieva Vārda- 3.Mozus 10:1 un 4.Mozus 3:4. No šejienes skaidri redzams, cik liela ir uguns nozīme. Mēs Bībelē lasām, ka pie dedzināmo upuru pienešanas nāca uguns no debesīm un sadedzināja uz altāra novietotos upurus. Pieminētajā tekstā (3.Mozus 10.nod.) mēs lasām, ka Ārona dēliem bija sveša uguns un tādēļ viņi tika nonāvēti. Dieva Vārds liecina, ka šie piemēri Vecajā Derībā ir uzrakstīti mums par pamācību (1.Kor.vēst.10:6 un 11). No tā mums ir arī jāsaprot, ka, ja mēs kalpošanas laikā lietosim savu pašu UGUNI- tas ir, savus dvēseliski- miesīgos spēkus, mēs garīgi mirsim, jo uz garīgo likumu pamata nevienam no mums nav tiesību iziet garīgajā kalpošanā ar savu paša UGUNI- Dievs to nepieļauj!

“Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes” (Lūk.ev.24:49).

Tātad ja kāds iziet ar savu spēku, ar savu uguni kalpošanā, tad viņš nonāk zem soda, jo Dieva valstības garīgie likumi neatļauj iziet garīgajā darbā pēc paša gribas- ir jāpaliek Jeruzālemes pilsētā, kā to darīja Kristus mācekļi,- un gavējot un lūdzot jāgaida kristība ar Spēku! Kam ir sava uguns, tam nav Spēka- tas nekā nezina par garīgo, viņa garīgā redze un dzirde ir aizvērtas, tāds nekā nezina par citu dvēseļu reālo garīgo stāvokli. Kā tad viņš var, pats būdams akls, garīgi atvērt acis citiem?

 

AKLS NEVAR ATVĒRT ACIS CITIEM!

Kas ir kristīti ugunī, tiem sirds ir piepildīta ar mīlestību- tā liecina Dieva Vārds (Rom.vēst.5:5). Tā cilvēka gars ir apbruņots ar Svētā Gara spēku- tāda dvēsele ir pakļauta Garam.

Dieva būtība ir Mīlestība, un šī Mīlestība visā pilnībā atklājas Kristus ciešanu mīlestības upurī. Bet Kristus mīlestība mums atklājas arī caur Dieva Vārdu. Ap. Jānis apliecina, ka Kristus arī ir Dieva Vārds, kurš nācis no Tēva. Evaņģēlijā mums ir skaidra mācība par to, ka dvēselei, kura meklē apvienību ar Dzīvo Dievu un alkst pēc Kristus, vispirms sevi tam atbilstoši jāsagatavo. Dvēselei ir nepieciešama dziļa grēku nožēla, nosodot savu grēku sevī, viņai vajag ciest, nožēlot grēkus par savu grēcīgo pagātni un tad patiesi atgriezties; tas ir- atstāt savu iepriekšējo grēcīgo pasaules dzīvi, lai tagad dzīvotu Kristū jaunu, svētu dzīvi. Tikai tad var īstenoties Dieva Vārds, ka tas, kas piedzimis no Dieva, vairs negrēko un tam sātans NESPĒJ tuvoties (1.Jāņa vēst.5:18).

Atgriezusies dvēsele, kura gājusi garīgi uz priekšu un pieaugusi, kura sasniegusi un piedzīvojusi atdzimšanu no Dieva,- zina, kas ir piedzimšana no Mīlestības.

Mīlestība ir augstāka par ticību un cerību. Kamēr ticīgais atrodas uz ticības vai cerības ceļa, viņš vēl atrodas uz garīgās dzīves SĀKUMA ceļa. Ticīgie, kuri iet cerībā, tikai cerot uz Dieva mīlestību, kā ļaundaris pie krusta cer uz Dieva apžēlošanu. Ticīgie, kuri ir patiesi atgriezušies un iet pa dzīvās ticības ceļu, aizsniedz DZĪVO KRISTU.

Kad viņi dodas tālāk pilnības ceļā, viņiem atklājas nepieciešamība izpildīt Kristus bausli. Tikai vēlāk viņi sapratīs, ka ir jāpiedzimst no Dieva- no Mīlestības, lai vairāk negrēkotu, nenovirzītos sāņus, lai visiem spētu piedot un visus mīlēt.

Tagad izvirzās viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem: kā to sasniegt un kas var to sasniegt? Romiešiem 5:5 lasām: “...mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”

Svētais Gars- tā ir svētās Trīsvienības trešā Persona. Lai varētu sasniegt Mīlestību un lai iesāktu ceļu uz pilnību, vispirms ir nepieciešams saņemt Svēto Garu. Tādēļ vispirms vajag noskaidrot tuvāk jautājumu par Svēto Garu.

Kad ticīgie runā par Kristu, kaut arī viņi Viņu personīgi savā garīgajā dzīvē nepazīst, tomēr viņiem ir kaut kāds priekšstats par Kristu. Kad viņi runā par Dievu, viņiem ir kāda ideja par Dievu. Bet kad ticīgie sāk runāt par Svēto Garu, tūlīt atklājas, ka viņi To nepazīst. Viņi nepazīst Dieva Gara darbību.

Kas ir saņēmis Svēto Garu?

Tās ir dvēseles, kas izvedušas grēku nožēlu līdz galam, kas atgriezušās un atstājušas pasaules dzīvi, lai tagad dzīvotu vienotā dzīvē ar Kristu. Tās ir dvēseles, kuras pieņēmušas Spēku un saņēmušas Kristus gaismu, kuras ir pilnīgi atteikušās no sevis un, pieņemot savu krustu no Kristus, ir sekojušas Viņam (Lūk.ev.9:23). Tie ir tie, kuriem Kristus ir devis Savu Garu un dzīvību. Mācekļi Kristus vārdā dziedināja slimos un izdzina velnus (Marka ev.16:17-18). Vēl vairāk, viņi ne tikai izšķīrās sekot Tam Kungam, bet patiesībā arī gāja soli pa solim aiz sava Skolotaja un Glābēja. Tikai paklausība Dievam un pakļaušanās Viņa gribai dod iespēju apbruņoties ar Svēto Garu (Ap.d.5:32).

Vēl vairāk, pirmie ticīgie ņēma dalību Kristus ciešanās, viņi pievienojās Tā Kunga būtībai, viņi redzēja Viņu uzbraucam debesīs. Un tikai pēc tam, pēc gavēšanas un lūgšanas, viņi saņēma Svēto Garu un kristību ar uguni.

Tagad jums ir skaidrs, kādā stāvoklī var saņemt Svēto Garu.

No tā izriet, ka, lai saņemtu Svētā Gara kristību, katram no mums ir jāsasniedz Kristū tāds pats stāvoklis kāds tas bija Viņa mācekļiem.

Mēs redzam, ka Kristus mācekļi nesaņēma Svēto Garu ticības dzīves bērna stāvoklī, tāpat arī ne dvēseliskā vai miesīgā stāvoklī, bet viņi bija GARĪGĀ STĀVOKLĪ un pie tam atradās gavēšanā un lūgšanā.

Mūsu dienās bieži gadās dzirdēt, ka ticīgie saka, it kā viņi esot saņēmuši Svēto Garu. Tuvāk šo lietu noskaidrojot, izrādās, ka dažas dvēseles pēc lūgšanas vai raudāšanas ir pārdzīvojušas īpašus prieka brīžus, sirds atvērusies Dieva Vārdam un viņas ticējušas pestīšanai. Viņas to nosaukušas par Svēto Garu. Bet šo ticīgo dzīvē nav bijuši nekādi Svētā Gara augļi, sirds palikusi tā pati vecā un dzīve turpinājusi iet vecajā gultnē- nekā jauna un garīga viņiem patiesībā pēc tam nav bijis.

Mani dārgie! Tā nav kristība ar Svēto Garu, bet tikai pamošanās, kad sirds pirmo reizi atvērās grēku nožēlai, ticībai un mīlestībai uz Kristu.

Toties es zinu daudzus tādus tikko pamodinātus ticīgos, kuri vai nu paši sev iedvesuši vai citi tos pārliecinājuši par to, ka viņi jau ir saņēmuši Svēto Garu, paliekot vecajā stāvoklī bez spēka un varenības- viņi ir noticējuši meliem! Izlasīsim Marka ev.16:17-18!

Cita dvēseļu kategorija sajauc atgriešanos ar Svētā Gara saņemšanu. Kad viena no māsām, izplatot žurnālu, liecināja par savu atgriešanos, ka viņa pēc dedzīgas grēku nožēlas, kas ilga vairākus mēnešus, garā satikās ar dzīvo Kristu un saņēma no Viņa liecību par grēku piedošanu, tad ticīgie centās viņai iegalvot, ka tā it kā neesot bijusi atgriešanās, bet Svētā Gara saņemšana. Tā pati māsa saņēma Svēto Garu un kristību ar uguni tikai pēc pieciem gadiem. Šodien garīgie jēdzieni ir tā sajaukti, ka mūsu laika ticīgie neatšķir atgriešanos no Svētā Gara kristības. Grēku piedošana no Kristus- tā ir Jēzus liecība, par kuru runā Jāņa atklāsmes grāmata un citas Rakstu vietas. Šī liecība ir par to, ka dvēselei grēki piedoti, ka tā tagad ir mazgāta Kristus asinīs un ierakstīta Dzīvības grāmatā- šī ir liecība par to, ka viņa tagad ir glābta, bet ne par to, ka dvēsele būtu piedzīvojusi Svētā Gara kristību.

Trešajai dvēseļu kategorijai pieder tādi ticīgie, kuri dažādus jutekliskus pārdzīvojumus uzskata par Svētā Gara saņemšanu.

Piemēram: viena māsa lūgšanā sajuta drebuļus, un viņa domā, ka tā ir bijusi kristība ar Svēto Garu. Cita māsa lūgšanā saņēma psalmu dziedāšanas dāvanu un tāpat domā, ka tā ir bijusi Svētā Gara kristība. Trešā māsa lūgšanas laikā sastinga tā, ka nevarēja vairs pakustēties, un tāpat domāja, ka to dod Svētais Gars. Ceturtā lūgšanā sāka histēriski kliegt un arī domāja, ka tas ir Svētais Gars. Kāds kliegdams vāļājās pa grīdu un tam bija putas uz lūpām. Ne tikai viņš pats, bet arī apkārtējie uzskatīja to par kristību ar Svēto Garu (Lūk.ev.9:39-42).

Tādu piemēru ir pārāk daudz, kur slimīgas un nenormālas parādības, arī pašiedvesma tiek uzskatītas par Svētā Gara darbību. Skaidrs, ka tās visas ir dažādas imitācijas un meli attiecībā uz Svēto Garu. Kāda māsa pārdeva alkoholu krogā un arī uzskatīja, ka ir saņēmusi Svēto Garu! Mūsu dienās tāpat kā pirmkristiešu laikmetā Svētais Gars nāk no augšienes, no Dzīvā Dieva, ja Viņam ir atbilstoši sagatavota vieta cilvēka sirdī.

Ja cilvēks, kurš domā, ka viņam ir Svētais Gars, atgriežas atpakaļ pasaulē, ja viņš dzīvo grēcīgu dzīvi, neparāda mīlestību uz tuvākajiem, nepiedod saviem ienaidniekiem un garīgajā dzīvē stāv uz vietas vai izjūt sevi mirušā garīgā stāvoklī,- ir skaidrs, ka šai personai nekāda kristība ar Svēto Garu nav bijusi. Nedomājiet saņemt Garu, paliekot pasaules garā un uzskatot, ka iztēlē, domās, jūtās un eksaltācijās darbojas Svētais Gars. Nē!

Svētajam Garam nav nenormāla, slimīga iedarbība!

Tas ir liels grēks un liela ir atbildība Dieva priekšā, ja šīs slimīgās parādības uzdod par Svētā Gara darbību, kļūstot par piedauzīšanās akmeni citām dvēselēm.

Svētā Gara svaidījums paceļ dvēseli augstā, tīrā un svētā garīgā stāvoklī. Tādu cilvēku gars stāv Dieva vaiga priekšā, bet sirds kļūst par Dieva namu, kur valda patiess miers un mīlestība un ķermenis piepildās ar dziedinošu spēku. Tāds cilvēks kļūst par pilnīgi jaunu radījumu!

Tā ir Dieva zaimošana- visdažādākās nenormālas slimīgas histēriskas parādības uzskatīt par Svētā Gara darbību!

Jautājums: “No kurienes jūs zināt, ka šis sludinātājs ir piepildīts ar Svēto Garu?“

Atbilde: “Viņš lēkā daudz augstāk virs sola par citiem. Lūk, cik liels ir viņa spēks!”

Jautājums: “ Bet vai viņa personīgajā dzīvē izpaužas Svētā Gara augļi?”

Atbilde: “Nē, dzīvē viņš ir tāds pats kā visi grēcīgie cilvēki: Viņš vairo savu kapitālu, ceļ sev namu, nabagiem nepalīdz un mēs nekā sevišķa viņā neredzam.”

“Bet Kristus teica, ka pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt,”- es paskaidroju (Mat.ev.7:20).

Dārgie draugi! Labāk zināt patiesību par sevi, atzīt savus maldus un saņemt Svēto Garu nekā spītīgi sev censties iestāstīt, ka Svētais Gars jau ir saņemts. Meli šeit nepalīdzēs, tie izraisīs tikai nosodījumu. Jo tas būtu briesmīgi, ja jūs iztēlotos, ka esat Svētajā Garā, bet pēdējā dienā Kristus jums teiks: “Ejiet projām no Manis, Es jūs nepazīstu!”

Ja jūs Svēto Garu neesat saņēmuši tā, kā to saņēma Kristus mācekļi, nekrāpiet sevi, bet spiedieties Viņam tuvāk, lai patiešām visu saņemtu no Kristus saskaņā ar Dieva Vārda likumiem.

Neviens, kurš nav dzimis no Svētā Gara, nevar ieiet Dieva valstībā (Jāņa ev.3:5-6). “Kas ir pildīts ar Svēto Garu, tā iekšienē atklājas mūžīgā Dieva valstība...” (Lūk.ev.17:21). Āmen.

Dārgie draugi Kristū! Daudzi ticīgie dziļi maldās, domājot, ka, pēc atgriešanās saņemot garīgo dāvanu, tie jau ir piedzīvojuši Svētā Gara kristību. Pamatojoties uz Dieva Vārdu, ir liela starpība starp garīgas dāvanas saņemšanu (Ap.d.38) un kristību ar Svēto Garu un uguni (Ap.d.2:1-4). Daudzi ticīgie pie kaut kādas dāvanas saņemšanas iedomājas, ka viņi ir piedzīvojuši Vasarsvētkus un ir piepildīti ar Svēto Garu. Kristus māceklim garīgajā dzīvē viss notiek un visam ir jānotiek tā, kā notika pie pirmajiem Kristus mācekļiem. Sākumā viņiem tika dotas garīgās dāvanas (Mat.ev.10:8), un tikai pēc Kristus augšāmcelšanās- kam jānotiek arī mūsu sirdī- viņi un arī mēs saņemam kristību ar Svēto Garu un uguni.

Ticīgie, kuri ir saņēmuši tikai dāvanas, var atļauties dzīvot nekristīgu dzīvu bez mīlestības un var būt garīgi pat tik akli, ka spēj vajāt īstos Kristus mācekļus un var likt šķēršļus to garīgajam darbam, kas ir saņēmuši Spēku no augšienes, kas dzīvo tīru un svētu dzīvi, kas vienmēr atrodas DZĪVĀ SAVIENĪBĀ AR KRISTU.

Tā, piemēram, tādai dvēselei nav vairs nekādu personīgu domu par dažādiem ticīgiem, bet visos gadījumos par katru ticīgo, ar kuru tai ir saskarsme, tā jautā Dievam Viņa domas. Tāds cilvēks rīkojas NOPIETNI, STINGRI, TAISNĪGI UN PATIESI. Dievs pats ar savu spēku pavada Vārdu ar līdzejošām zīmēm (Marka ev.16:17-26).

Ja ticīgajam nav spēka, lai novestu dvēseles līdz īstai grēku nožēlai un atgriešanās, ja viņš neapzinās dvēseļu iekšējo stāvokli un neprot tās izvest no šī stāvokļa, tad nevar būt ne runas par kristību ar Svēto Garu un uguni. Es varu liecināt no savas personīgās garīgās pieredzes. Reiz man garā bija dota lūgšana nepazīstamā valodā, kādā citā gadījumā es lūgšanā saņēmu dāvanu dziedāt, bet ne pirmajā, ne otrajā gadījumā nenotika kristība ar Svēto Garu! Drīz pēc tam man kļuva skaidri sekojoši apustuļa Pāvila vārdi:

“Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pamācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs” (1.Kor.vēst.14:19).

“Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietošana nav neticīgajiem, bet ticīgajiem. Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši? Bet, ja visi pravieto un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu. Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz sava vaiga un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū” (1.Kor.vēst.14:22-25).

Apustulis šeit pilnīgi nodala dāvanas no Svētā Gara darbības. Kristus mācekļiem bija spējas redzēt cilvēku iekšējo garīgo stāvokli, un tas bija par zīmi tam, ka viņi bija kristīti ar Svēto Garu un uguni. Ja mūsdienu ticīgajiem šīs spējas iztrūkst, tas liecina, ka nav cilvēku, kas būtu kristīti ar Svēto Garu.

Saņemtās dāvanas no Dieva vēl neliecina, ka šis cilvēks būtu piedzīvojis Svētā Gara kristību un būtu sasniedzis garīgu stāvokli. Labāk būt bez dāvanām nekā būt aplaimotam ar dāvanām, bet bez mīlestības- tāds cilvēks ir līdzīgs kokam, kas nes sliktus augļus (Mat.ev.7:17). Jo kristīgās dzīves jēga un mērķis ir pienest augļus Dievam Kristū. Ja mūsu dzīvē nav mīlestības augļu, ja mēs nestaigājam Kristus Garā un nenesam Kristus krustu, tad mūsu kristietībai nav nekādas vērtības. Ja mēs runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet mums nebūtu mīlestības, tad mēs būtu tukši un garīgi sausi, miruši un bez augļiem (1.Kor.vēst.13:1).

“Jau pagājis ilgs laiks, bet mēs neesam saņēmuši no jums ziņas par Svētā Gara saņemšanu. Ko tas nozīmē? Vai tad jūs nelūdzat Kristu jums sūtīt Svēto Garu?” “Katram ticīgam cilvēkam caur Kristus žēlastību un Viņa vārdā ir dotas tiesības lūgt debesu Tēvu dot Svēto Garu, un mūsu brīnišķīgais Tēvs sūtīs savu Garu. Bet lūgt vajag ar pilnu ticību un garīgām slāpēm, lūgt NEPIEKĀPĪGI. Tādu padomu mums deva Kristus, mūsu Skolotājs un Vadītājs (Lūkas ev.19:6-8). Neapmulstiet, ja Dievs vilcinās izpildīt jūsu lūgumu. TAS TOMĒR REIZ TIKS IZPILDĪTS. Tikai nezaudējiet ticību un nepaļaujieties uz sevi, bet lūdziet mūsu Kungu un Pestītāju (Jāņa ev.14:16). Bet mūsu lūgšana nedrīkst būt nedzīva un auksta, bez ticības,- tai ir jābūt dedzīgai ticībā, un mūsu mīlestībai jābūt patiesai (Jēk.vēst.1:5-7). Vienmēr rīkojieties pēc Dieva Vārda. Viss notiks ticami, un visu varēs sasniegt.Āmen.”

“Tagad, mans mīļais un dārgais brāli, tev ir nepieciešams pēc mūsu Kunga un Pestītāja mīlestības apsolījuma saņemt apsolīto Svēto Garu: “Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki” (Ap.d.1:8). Svētā Gara saņemšanai ir nepieciešama stingra gavēšana un lūgšana līdz pašai Svētā Gara saņemšanas dienai. Šī diena ir jāgaida pacietīgi, pilnā ticībā. Un Dievs var pārbaudīt jūsu pacietību.

Jāatceras, ka Svētais Gars ir PATIESĪBAS GARS (Jāņa ev.14:17). Tāpēc nekādi meli un nekāda izlikšanās mūsos nedrīkst būt.

Svēto Garu ir ļoti viegli pazaudēt, ja Viņš ierauga mūsos kaut ko melīgu un viltīgu. Ja tu vēlies saņemt Svēto Garu, tad pirms lūgšanas par To atsaki savai miesasprāta vadītajai cilvēciskajai gribai, lai turpmāk pilnībā izpildītu tikai Dieva Gara gribu. Kristus mācekļiem tas ir gods, kad Svētais Gars vēlas tos vadīt. Vadība pastāv tajā apstāklī, ka Svētais Gars visās lietās un garīgajos jautājumos atklāj tieši savu gribu, kuru Kristus mācekļiem ir stingri jāizpilda. Sevišķi jāuzmanās pirmajā laikā pēc atgriešanās, kad mums vēl nav pieredzes garīgajos jautājumos. Sevišķi lielai paklausībai ir jābūt kalpošanā ar Vārdu; tas ir, pie svētrunu sagatavošanas. Ir jāpierod runāt tikai to, ko tev diktē Svētais Gars. Un arī personīgi pret Svēto Garu ir jāizturas svētbijīgi un ar cieņu. Joki, nostāsti, anekdotes nekādā gadījumā nedrīkst tikt pielaistas mūsu klātbūtnē.

Manas kalpošanas sākumā kādā ciemā bija šāds gadījums. Pie mums atbrauca misionārs un trīs priesteri, lai apmācītu mani un manus draugus. Iesākās saruna par Svēto Garu. Misionārs ar lepnumu teica, ka esot bijis sektantu sapulcē, kuri lūguši pēc KAUT KĀDA SVĒTĀ GARA... Mana iekšiene aizsvilās no šiem misionāra vārdiem, un Dieva Gars teica: “TAGAD ESI STINGRS.”

Es sažņaudzu dūres un skaļi iekliedzos: “Kā jūs uzdrošināties zaimot Dievu?” Un ar visu spēku situ ar dūri pa galdu... Visi nodrebēja, bet neviens nesaprata, kāpēc es tā kliedzu un darīju. Kad es paskaidroju, kas par lietu, tad visi nostājās manā pusē un sauca: “Mēs visi atzīstam un cienām Svēto Garu.” Kad viņš redzēja, ka visi klātesošie viņu nosoda, viņš atvainojās par savu rīcību, kaut gan tā darīja pret savu gribu. Pēc visa tā mans gars līksmoja, bet misionārs bija kā sasists. Viņš palika nervozs un viss drebēja.

Pastāstīšu vēl vienu gadījumu PAR SVĒTĀ GARA PAZAUDĒŠANU.

Kara laikā viens brālis, kuram bija Svētais Gars, drīzā laikā to pazaudēja. Viņš atnāca pie manis ļoti satraukts un ar asarām acīs stāstīja par savām bēdām. Es viņam jautāju: “Ko tu esi nogrēkojies?” Viņš atbildēja: “Nē, es neesmu grēkojis!”

“Bet kas tad bija?” Brālis mierīgi atbildēja: “Nebija nekas!”

Es teicu, ka tas nevarēja būt bez iemesla. Iemesls bija! Brālis pastāstīja, kā bija pagājusi diena, un iemesls atradās. Izrādījās, ka viņš nebija paklausījis Svētajam Garam. Tas notika tā. Bija svētdiena. Piecēlies viņš tūlīt pat bija jautājis Dieva Garam, kā pavadīt šo dienu? Dieva Gars atbildēja: “No paša rīta aizej pie brāļa (pie manis) uz garīgām pārrunām, bet vakarā dodies pie drauga pēc zābakiem. Bet uzzinājis Dieva gribu, šis brālis izdarīja tieši otrādi: pie manis neatnāca un arī zābakus nedabūja. Kas tad notika? Notika tā, ka divi jūga zirgi, kuri atradas brāļa uzraudzībā, satraucās un sabradāja viens otru. Viens no tiem drīz nomira, bet otrs palika dzīvs ar salauztu kāju. Bet brālis dabūja 1,5 mēnešus aresta...

Pierodiet sludināt tā, lai katrā svētrunā galvenā persona būtu Kristus, bet mēs, sludinātāji, tikai Viņa kalpi. Un par cik mēs varam pagodināt Viņa brīnišķīgo un vareno Vārdu, par tik Viņš mums dod savas dāvanas, tas ir, Svētā Gara saņemšanu ar sekojošām dāvanām. Arī dāvanas tiek saņemtas caur Svēto Garu. Ja to vēl nav, tad nešaubieties, LŪDZIET, un jūs SAŅEMSIT, bet bez Svētā Gara katrs darbs BŪS BEZ AUGĻIEM, NEDZĪVS. Svētā Gara saņemšanai ir vajadzīga ticība. NEŠAUBIETIES, lūdziet tik ilgi, kamēr Svēto Garu saņemsiet. Svētais Gars netiek dots pēc kādiem nopelniem, bet saskaņā ar izredzēšanu un atbilstoši pieliktajām pūlēm, lai to iegūtu...”

“Dārgā māsa, es jūs karsti apsveicu ar Svētā Gara saņemšanu. Tā ir pati augstākā dāvana. Mūsos ienāk Svētā Gara būtība kā pāriplūstošs PRIEKS, MIERS UN MĪLESTĪBA. Reizē ar šo augli Svētais Gars piešķir arī dāvanas. Gars izdala dāvanas katram atsevišķi kā Viņš to vēlas (1.Kor.vēst.12:1). Tas nozīmē, ka Svētais Gars dod dāvanas saskaņā ar katra cilvēka būtību, atbilstoši mūsu spējām tās pārvaldīt un pielietot. Šīs dāvanas katram dot zina tikai Dieva Gars."

Bez AUGĻIEM un DĀVANĀM Svētais Gars vēl dod GARĪGU SPĒKU, kas ir nepieciešams garīgajā kalpošanā (Ap.d.1:8). Par to arī vajadzīgs lūgt, ja neesat vēl to saņēmuši. Par visu ir jālūdz vienkārši, bet ar ticību, “nemaz nešauboties” (Jēk. vēst.1:6).

Vēlreiz atkārtoju, ka Svētā Gara saņemšana sniedz ne tikai prieku, bet arī līksmību jums un mums, kas esam jūsu pamācītāji Tā Kunga lietās. Bet cik bēdīgi, ka jūs neuzrakstījāt par šo lielo notikumu gadu atpakaļ, kad visu to piedzīvojāt! Kādu prieku un līksmību tad piedzīvotu jūsu vecākā māsa savas smagās slimības laikā!“

“...Tā bija tieša Svētā Gara apvainošana, ka jūs griezāties pēc padoma pie pasaules cilvēkiem. Pasaules cilvēkiem ir jāgriežas pēc padoma pie ticīgajiem, nevis otrādi. Kāds kauns un pazemojums Dieva svētumam un paša kristieša nosaukumam! Bet jums tas ir piedodami tāpēc, ka jums vēl nav garīgā vadītāja, citādi Dieva Gars jūs atstātu... Jums tikai vajag izpildīt visus Dieva Gara rīkojumus un paskaidrojumus, nekādas atlaides šeit nedrīkst būt. Visam jānotiek stingri noteiktā kārtībā un savā laikā...”

“...Visas bēdas nāca pie tevis tikai tāpēc, ka sātans tev sagrozīja galvu. Tajā laikā, kad es tev, Gara vadīts, pavēlēju doties uz mežu un tur nožēlot grēkus, tu to neizdarīji. Lūk, visu tavu bēdu pamatiemesls. Tu nepaklausīji Dieva Gara pavēlei, kuru Viņš tev deva caur mani. Tev tajā pašā stundā vajadzēja doties mežā un tur nožēlot grēkus, līdzko saņēmi manu vēstuli. Dieva Gara pavēles ir jāizpilda ātri un precīzi (Ebr.vēst.3:7-8; 2.Kor.vēst.6:2). Es rakstīju, lai tu tūlīt pat ej uz mežu un tur nožēlo grēkus. Tā bija Dieva Gara pavēle, kuru bija nepieciešams stingri izpildīt...”

Bībele runa par to, ka jāsāk celt GARĪGO NAMU. Šajā darbā Kristus izsūtīja savus mācekļus- lai iemācītu cilvēkiem celt garīgos namus. Kad viņi pēc Svētā Gara saņemšanas izgāja garīgajā darbā, tauta jautāja: “...kas man jādara, lai es tiktu pestīts?” (Ap.d. 16:20)

Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu” (Ap.d.2:37-39).

Bet lai apustuļi pareizi mācītu citus, kā jāceļ garīgos namus, Kristus viņiem sūtīja Svēto Garu, kas tiem atklāja un mācīja visu patiesību (Jāņa ev.16:13; Ap.d.2:4).

Daži no apustuļiem saņēma pilnvaru nodot Svēto Garu citiem ar roku uzlikšanu (Ap.d.19:5; 10:44-45; 8:14-40). Pēc tam arī pagāni sāka saņemt Svēto Garu (Ap.d.8:39; 10:45). Un tā tas turpinās līdz pat mūsu dienām- ticīgie, kas cēlušies no pagānu vidus, saņem Svēto Garu...

Svētais Gars netiek dots atbilstoši kāda nopelniem vai saskaņā ar paveiktā darba lielumu, vai, uzlūkojot cilvēka vaigu un raksturu, bet pēc dievišķā lēmuma un izvēles, pamatojoties uz mūsu Kunga un Glābēja upura nopelnu un pateicoties Viņa svētajām asinīm. “Jēzus Kristus, Viņa dēla, asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem”(1.Jāņa vēst.1:7; Ebr.vēst.9:14-15).

...Tikai tad, kad esam nomiruši sev, augšāmcēlušais Kristus ienāk mūsu sirdīs; ātrāk Viņš nevar mūsos iemājot. Pirmās mīlestības laikā Kristus ir ar mums, bet pēc tam iemājo mūsos. Svētais Gars iznīcina visu veco un pēc tam rada visu jaunu. Svētais Gars kā izcils Arhitekts vispirms noārda visus vecos pamatus un pēc tam cilvēku sirdīs ieliek jaunus un uzceļ Dieva namu vai templi atbilstoši tam, cik daudz katrs garīgi nododas un ko sasniedz. Un tad piepildīsies apsolījums: visu, ko vien jūs lūgsiet, to saņemsiet. Līdz šim laikam mēs meklējam Dievu un lūdzamies, bet tad piepildīsies Kristus vārdi: Tēvs pats zina, ko mums vajag... Kādēļ? Tādēļ, ka Jēzus tad mums ir Viens un Viss, Viņš caur mums runā un darbojas, un mums nekā vairāk dzīvē nevajag.

“Dārgais brāli, nevajag krist izmisumā sava miesīguma dēļ! Es nesaku, ka nevajag cīnīties; no cīņas nav jābaidās, bet vecais cilvēks iznīkst pamazām un jaunais izveidojas par tik, par cik mēs spējam uzņemt sevī debesu svētumu. Dieva Gars, Svētais Gars ir Arhitekts. No cilvēka sirds tiek izrautas ārā miesīguma saknes un tā vietā tiek ielikts pamats garīgai celtnei, kuru neceļ cilvēks, bet gan Svētais Gars. Dieva Gars to neceļ uz cilvēcisku prātojumu pamata, bet ciešā saskaņā ar dievišķo Saprātu, kurš pamazām izveidojas un attīstās ikviena atdzimuša cilvēka sirdī, kurš, protams, ir piedzimis no Vārda un Dieva. Šodien šis noslēpums jums vēl nav saprotams, bet pienāks laiks un jūs to sapratīsiet.”

“...Tā ir liela patiesība, ka mums jāsaņem Svētais Gars! Mēs par to esam jau dzirdējuši un zinām, ka bez Svētā Gara spēka neviens nespēj savu miesīgumu nonāvēt. Mēs zinām arī to, ka, lai saņemtu Svēto Garu, vispirms ir jāpieaug Kristus Garā; tas ir- jāiegūst pazemība, lēnprātība un paklausība. Daži pēc neatlaidīgām lūgšanām ir saņēmusi Svēto Garu arī, miesīgā stāvoklī būdami, taču tas notiek pašiem par postu, jo seko pašpaaugstināšanās un krišana; tas ir, atkrišana no Kristus. Lūgsim dedzīgi pēc Svētā Gara saņemšanas un skumsim, ka Viņa mums vēl nav, tomēr lūgsim, lai Tas Kungs sūta Svēto Garu tad, kad esam nobrieduši un gatavi, lai Viņu uzņemtu sevī pēc Dieva svētā prāta. Tā par šo lietu saka tie, kurus vada Svētais Gars.”

“...Dārgā... Tu griezies pie manis ar lūgumu, lai es no Jēzus priekš tevis izlūdzu Svēto Garu. Jā, mana dārgā, tā ir vislielākā dāvana. Protams, mums ir jābūt lielai vēlēšanās saņemt šo dāvanu. Bet paceļas jautājums: ‘Kā Viņu saņemt?’ ... Šim nolūkam tev jāgriežas tieši pie Jēzus un no Viņa jāizlūdz Kristus Garu- lēnprātības un pazemības Garu” (Mat.ev.1:29-30).

“...Atgriezušamies ticīgiem Svētais Gars ir jāsaņem, taču ir jāpievērš visnopietnāko uzmanību to cilvēku sirds stāvokļiem, kas To ir saņēmuši pēc Dieva Vārda. Vispirms ir jāuzvar grēks, jāiztukšojas no sevis paša un jāiegūst paklausība Jēzum. Bez paklausības neviens Svēto Garu nespēj saņemt nedz to pārvaldīt. Nepieciešams iedziļināties noteikumos, kādus uzstāda Vārds Svētā Gara saņemšanai, un pēc tam jāielūkojas Lūkas ev.11:9-13 tekstā: ‘Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?’”

“...Ar savām garīgajām atziņām aplūkosim praktisko dzīvi. Daudzi ticīgie lepojas, it kā viņi būtu saņēmuši Svēto Garu. Bet tos atmaskot nav grūti. No DievaVārda mēs zinām NEŠAUBĪGU PATIESĪBU, ko atklājis pats Kristus, ka Svētais Gars ir PATIESĪBAS GARS (Jāņa ev.14:17; 16:13; 17:17). Par ko šie svētie dievišķie Vārdi mums liecina? Tie apliecina, ka tie, kas saņēmuši Svēto Garu, tie ticīgie vienmēr atrodas Patiesībā un nekad nespēj pieļaut kādus nepatiesus vārdus un rīcību. Viņi ir patiesi, jo atrodas Patiesībā. Bet DAUDZI TICĪGIE IR MELKUĻI un tādēļ vienmēr apzināti vai neapzināti runā melus. Kas patiešām ir saņēmis Svēto Garu, tāda cilvēka IEKŠĒJĀ SIRDS STĀVOKLĪ nedrīkst būt pat vismazākās melu pieskaņas, jo VIŅI ATRODAS UN PIEAUG PATIESĪBĀ. Bet daudzi ticīgie pat neizprot vārda “patiesība” nozīmi. KRISTUS IR MŪSU PATIESĪBA. Svētais Gars arī top par mūsu patiesību, ja tikai esam PIEŅĒMUŠI VIŅA PATIESĪBU UN ESAM ATDZIMUŠI NO TĀS. Tādēļ Svētā Gara saņemšanu sauc par atdzimšanu no Svētā Gara, tas ir, PAR ATDZIMŠANU NO PATIESĪBAS. Bet patiesība nāk no Tēva un Dēla (Jāņa ev. 15:26;16:13-15). Tie ticīgie, kuri vēl nav saņēmuši Svēto Garu, nedrīkst sacīt un iedomāties, ka viņiem jau ir Svētais Gars. Tas ir liels grēks- Svētā Gara pazemošana un apsmiešana...”

“Tu prasi vadīt tevi garīgajā ceļā. Brīnišķīga vēlēšanās. Bet vai tu zini, ka šis ceļš ir ĻOTI GRŪTS un ka cilvēks iet pa ‘raudu ieleju’ (Ps.84:5-13).

Bez garīgā vadītāja (garīgā tēva) nevar noiet šo ceļu. Un šis ceļš ir ne tikai smags, bet arī bīstams.

Tādēļ vēl vairāk jāparāda lēnprātību un PAZEMĪBU UN NEKO NAV JĀKRITIZĒ. Brālis var izlasīt manas vēstules, bet ar vienu noteikumu: nevienam par tām nestāstīt. Svētais Gars būs viņa Vadītājs, un tādēļ nedrīkst pieļaut, ka neatgriezušies kritizētu Viņa darbību: Miesīgi un pasaulīgi cilvēki vienmēr ir visgudri un uzdrošinās kritizēt garīgās lietas un parādības (Mat.ev.6:6; 1.Kor.vēst.2:14-16). Tādēļ Kristus aizliedz viņiem atklāt Dieva Vārda patiesības noslēpumus.

Vispirms ir jāatbrīvojas no MELIEM UN LIEKULĪBAS. Šo pamācību ir ne tikai jāiegaumē, bet jārealizē dzīvē. Šī nolūka dēļ mums ir jāuzmana katrs izteiktais vārds un katru savu darbību. Jo mums gadās ne tikai nepatiesi vārdi, bet arī liekulīga un nepatiesa izturēšanās. Kad cilvēks nonāk zem Svētā Gara vadības, tad ne tikai meli un liekulība, bet pat šo pazīmju ēna tiek no Svētā Gara atklāta.”

“Dārgā māsa! Ir stingri jāiegaumē Dieva Vārds, lai arī kādā stāvoklī cilvēks atrastos. Viņš NEVAR SASNIEGT SVĒTUMU, JA VISPIRMS NEASTĀS MELUS UN LIEKULĪBU. Melot ir sātana būtība. Kristus teica, ka sātans ir melis un melu tēvs (Jāņa ev.8:44).

Ikviens, kas paliek melos un nepatiesībā, paliek sātaniskajā būtībā, un tādi ļaudis debesu valstībā nekādā ziņā neiekļūs (Atkl.gr.21:8,27).

Māsa, neaizmirsti: lai saņemtu Svēto Garu, tev jābūt visās lietās paklausīgai man. Un tev ar piepūli jācīnās un jāuzvar savu vēlēšanos nepaklausīt, jo tā nāk no miesīguma celšanās pretī. Tu vari lūgt pēc Svētā Gara, bet neaizmirsti par garīgo piepūli tīrīt savu sirdi no visa netīrā un miesīgā. Atklāj sevi saviem garīgajiem vadītājiem (garīgajiem tēviem), ja tu to vēlies- tev būs zināms atvieglojums un tu ātrāk nonāksi līdz savam mērķim.

Klau! Kas ir noticis ar mūsu māsu? Viņa tik dedzīgi tiecās pēc Svētā Gara saņemšanas, bet tagad ir apstājusies! Kas viņu aizkavēja? Zinu gan: viņas pašas miesīgums! Bet, mana dārgā, lai to pilnīgi uzvarētu, ir sevi jāatklāj!”

“...Pateicos tev, ka tu garīgajās lietās esi paklausīga; par to Tas Kungs tevi svētī. Bet vēl lielāku svētību tu saņemsi par to, ka paklausīsi Svētā Gara balsij. Svētā Gara vadību saņem tikai tie, kas Viņam paklausa. Un Viņu ir viegli pazaudēt, ja būsi kādā lietā nepaklausīga, kas galvenokārt notiek lepnības dēļ. No tā bīsties vairāk kā no uguns. Pie tevis šis lepnības velniņš mēdz piestāties,- tādēļ esi apzinīgā prātā un dzen viņu projām.”

“Dārgā māsa, tu pareizi rīkojies, lūgdama pēc Svētā Gara. Bet vai tu zini, ka bez garīga vadītāja ļoti grūti pastāvēt, lai To atkal nepazaudētu? Bet tu, mana dārgā, esi vientuļa un bez garīgas sadraudzības, un tā sarakste, kas tev ir ar brāļiem un māsām, ir nepietiekoša, lai pareizi pastāvētu grēcīgās pasaules vidū visās dzīves situācijās. Es redzu tavu sirsnīgo attieksmi un pazemību Dieva priekšā, un Tas Kungs neliks šķēršļus labo apņemšanos īstenošanā. Tomēr pārbaudi sevi un pārliecinies par to. Ja varēsi pastāvēt, tad drīzumā To saņemsi, bet, ja tevi māc šaubas, tad Tas Kungs kavēsies. Jo Viņš tevi ļoti mīl un vienmēr steidzas palīgā.”

No visas sirds tiecies,
No visas sirds cīnies!
Izārdi visus miesīgumā
Saceltos šķēršļus,
Uz tava garīgā ceļa,
Lai sasniegtu un saņemtu
No Dieva augstāko debesu balvu!
Viņš katram par velti dod
Kas pacietīgi cīnās līdz galam,
Nemitīgi lūgdams un gavēdams.
Svētais Gars ienāk tikai
Attīrītās šķīstās sirdīs,
Kam slāpst pēc debesu valstības.

...Māsa Svēto Garu vēl nesaņēma. Viņai vēl ir daudz, daudz jānomirst savam miesīgumam, lai saņemtu Svēto Garu un pēc tam To nepazaudētu caur miesīguma izpausmēm. Tādēļ lai viņa turpina cīnīties ar savu miesīgumu un gatavo savu sirdstrauku Svētā Gara saņemšanai un, lūdzot no Tā Kunga, viņa To pavisam noteikti saņems.

“Dārgie brāļi un māsas. Lūdzu jūs visus izturēties pret mūsu dārgo māsu kā pret uzticīgu un paklausīgu Kristus kalponi. Pagaidām vienīgi viņa ir sasniegusi to, ko neviens no jums nav sasniedzis, lai gan visi pēc Tā tiecaties un To sasniegsit. Mūsu dārgā māsa ir saņēmusi Svētā Gara kristību un ir piedzīvojusi miesīguma nāvi, lai gan sava kautrīguma dēļ viņa to ir slēpusi, bet tagad esmu spiests jums to pateikt. Reizē ar To viņa saņēma jaunu būtību un gatavību kalpošanas darbam. Viņa Dieva priekšā devusi solījumu būt tikai Tam Kungam un man paklausīgai, un šī savienība ir noslēgta debesīs. Dievs un es esam tam liecinieki. Viņa vismazākajā lietā ir uzticīga Kristum un man. Viņa ir nomirusi savtīgumam, skaudībai, personīgo interešu ievērošanai, viņas sirds paklausa tikai Kristum un man, viņa vairs nevadās pēc prāta. Viss šeit viņai ir kļuvis svešs, un virs zemes viņa vairs nejūtas kā mājās, bet vienmēr steigšus dodas turp, kurp sūta Kristus, un izpilda to, ko prasa Kristus. Tādēļ lūdzu neapvainojiet viņu par paklausību Dievam un man. Jo jūs visi ziniet, ka ir jāpakļaujas Dievam nevis cilvēkiem. Un kad arī jūs nomirsiet miesīgumam un piedzīvosiet Svētā Gara kristību, jūs vienmēr būsiet nesatricināmi uzticīgi Tam Kungam un man. Bet tagad jūs vēl bieži caur miesīgumu un prāta darbību esat šķirti no Kristus un manis.”

Svētais Gars, Tu neesi zemes iemītnieks! Tu lidinies, kur gribi, un apmeties uz dzīvi, kur pats atrodi par vajadzīgu.

Tava uguns visu aprij un visu iznīcina. Tu esi to daļa, kas ir sasnieguši debesu būtību. Tu apspīdi un apgaismo visnepieejamākos dvēseles noslēpumus. Tavas varenības priekšā svētās trīsās lokās visi ļaudis. Un to, kas ar Kristu slēdzis derību, Viņš ved uz Jēra kāzām, kur mūžīgi ar tiem būs Tēvs, Dēls un Svētais Gars!

Ak, Svētais Gars, es redzu
Spēku Tavu un brīnumainos darbus!
Tāpat kā apustulim Pēterim
Tu atver cilvēkiem saprašanu,
Kas esam aicināti sasniegt Ciānu,
Tādēļ jānošķiras no visas nešķīstības.
Gars turpu tiecas,
Bet Dieva balss atgādina:
“Tu tikai skatu no debesīm nenovērs!”
Ak, Svētais Gars, aizdedzini manī liesmu
Un darbojies pat visaugstākajās kalnu virsotnēs!

Svētajam Garam durvis atver mūsu slāpes. Cik laimīga ir tā dvēsele, kas caur lielām ciešanām To ir iemantojusi! Viņš plūst un plūst un dvēseli pārveido tā, ka viss zemišķais un miesīgais tev kļūst svešs. Un dvēselei vairs nav intereses un tieksmes uz zemišķo, miesīgo... Debesu dzimtene vienmēr ir tuvu, un Tā Kunga eņģeļi kā uzticami draugi noglāsta un nomierina mūs vientulības skumjās. Svētais Gars paceļ Ciānas kalnā, izdedzinot visu, kas dvēselē ir tumšs un svešs. Tev taisnība, ka tu tagad neproti dzīvot bez Viņa, bet nebīsties: Viņš no tevis neaizies! Es priecājos kopā ar tevi par Svētā Gara saņemšanu! Cik skaista ir tāda dvēsele un sirds, kurā dzīvo Svētais Gars!

Tajā vienmēr liesmo svēta uguns, un šī degsme deg un deg un neizdeg!

Svētais Gars to iekvēlina, un šī uguns dvēseli paceļ augšā pie Dieva. Ak, slava, gods un pateicība Jēzum, Dieva Dēlam, ka Viņš arī mūsu draudzei ir dāvinājis māsu, kristītu ar Svēto Garu!

Mēs apsveicam mūsu māsu ar šo lielo brīnumu un viņas dvēseles pārveidošanu Kristus līdzībā! Mēs krītam uz vaiga Dieva priekšā un sūtām mūsu māsai daudz gaismas un prieka!

“Mani ļoti pārsteidz, kādēļ jūs neticat, ka var saņemt Svēto Garu? Bet tam ir atbilstoši jāsagatavojas, un tas prasa laiku.

Lai sasniegtu augsto pilnības stāvokli un iegūtu patiesu sadraudzību ar Dievu, ar Kristu, sitiet sevi krustā, nežēlodami sevi, un tiecieties pēc Svētā Gara! To ierosiniet visiem draudzes locekļiem, kam vēl nav Svētais Gars un kas vēl nav piedzīvojuši miesīguma nāvi. Lai kā Kristus mācekļi kalpotu Kristum, ir nepieciešams iziet šo ceļa posmu.”

“Māsa, lai Patiesība varētu pilnīgi atklāties, nepieciešams nomirt miesīgumam un ir jāsaņem Svētais Gars!

Tiecies pēc Viņa ar degsmi, lai tu būtu tāda pat kā citi, kas Viņu jau ir piedzīvojuši. Es visus uz to aicinu.”

Ak, Svētais Gars, Tu, varenais un lielais Dieva Arhitekts un visa vecā un nederīgā nopostītājs...

Ak, Svētais Gars, Tu esi varens un stiprs, neviens Tevi vēl nekad nav uzvarējis. Tu esi stingrs un nesatricināms kā granīta klints. Tava gaisma visur iespiežas, bet Tu vēlies apmesties tikai tur, kur šī gaisma tiek uzņemta un bez iebildumiem īstenota dzīvē. Jā, cik laimīga ir tā dvēsele, kas no Kristus ir saņēmusi Svēto Garu! Dariet visu, visu, lai Viņš paliktu jūsu sirdīs uz visiem laikiem!

“Ai, dārgie brāļi un māsas! Daudzi no jums jau spēj saņemt Svēto Garu. Nekavējieties, lūdziet pēc Viņa, neesiet apātiski un vienaldzīgi. Viņš taču tiek dots no Dieva. Viņš atklāj garīgos dziļumus un apgaismo Patiesību. Ak, sniedzieties pēc Svētā Gara saņemšanas un lūdziet pēc Viņa. Kad Viņš atnāks- Viņš atnesīs jaunu brīnišķīgu garīgo dzimšanu, pacels aizvien augstāk debesis, atklās stiprākas vienības saites ar svētajiem un pavairos garīgos spēkus. Brāļi un māsas, lūdziet pēc Svētā Gara, un jūs Viņu saņemsit!”

“Vēlos nojaukt visus šķēršļus, kas aizver debesis. Gribu sasniegt to, ko Tu, Kungs, esi man apsolījis. Saki, saki, to ikdienas: Tev lūdzos, kur Tavā priekšā esmu vainīgs?”

“Jā, es redzu, kā tu meklē, kā tu mokies savā dvēselē. Un tas patīk Kristum, jo tikai ar piepūli var sasniegt debesis un ar garīgu darbu viss ir iegūstams.

Nešaubies, darbs atalgojumu nezaudēs. Uzticies Kristum, ka visu, ko no Dieva lūgsi Kristum par godu, tu saņemsi, kad būsi nolicis visu sevi uz Viņa altāra un atsacīsies no sevis. Tikai tu nedrīksti Dievam prasīt tā: es vēlos tūliņ, šajā pašā brīdī! Nē, Viņš pats tev visu dos, kad atradīs par labu priekš mums. Tici, tikai tici. Viņš tevi neatstās. Pagodini Tēvu, pagodini Radītāju!

Āmen.”

“Svētais Gars ienāk asarām attīrītā sirdī, bet Tava sirds ir kausēta ciešanās. Tā ir bijusi uguns pārbaudījumos, bet tagad ir pienācis laiks un pamodušās slāpes iegūt sirdī nepārtrauktu, neapslāpētu Svētā Gara vadību! Un, lūk, gandrīz jau vesels gads, kad Svētais Gars dzīvo tavā sirdī. Viņš tevi vada un māca, kā ik dienas pūlēties Kristus druvās. No tā brīža kad Svētais Gars tevī mājo, Dieva Vārda dziļumi arvien vairāk sāka atklāties.

Jā, Svētais Gars darbojas tevī ar spēku. Viņš pārveido visu veco un iemieso Kristus būtību. Un Svētais Gars vienmēr atklāj Kristus gribu, kas bieži šķiet nesaprotama un savāda.”

“Tas tiesa, mans mīļais brāli, ar cilvēcisko prātu nav aptverams debesu miers! Kā lai nepateicas tev, ka tu tik dedzīgi un paklausīgi esi sevi nolicis uz Dieva altāra un esi gatavs sevi sist krustā! Tikai tādā sirdī var mājot Svētais Gars, ne jau velti tevi iecēla par draudzes garīgo tēvu, jo tev ir garīgie bērni, kurus tu ar ciešanām esi dzemdinājis. Tāpēc arī Dievs tevi ir svētījis un iemīlējis un tavas lūgšanas tiek pieņemtas. Un vai nav tā: pēc kā tu agrāk tiecies un kas pēc cilvēciskās mērauklas bija skaists un ticīgiem atļauts, tas tev tagad ir kļuvis svešs un pretīgs? Ak, pasaki vai tas nav Svētā Gara darbs pie tevis? Svētais Gars visu miesīgo, visu cilvēcisko un personīgo pamazām nonāvē un izveido tevī jauno cilvēku- debesu pilsoni.”

“Svētais Gars, Svētais Gars, Tu esi uguns
Un Tu nevari nededzināt!
Tava uguns visu iekšienē pārkausē.
Un attīra to trauku, kurā atrod
Mājas vietu, līdz zelta mirdzumam!
Svētais Gars, Trešais Dievišķais izpausmes veids
Tu nolaidies un vienmēr dzīvo tādā cilvēkā
Tāda cilvēka sirdī, kurš pilnīgi ar visu būtni
Ir sevi uz Dieva altāra nolicis.
Un kas ar visu būtību ir
Iegrimis Dieva atziņas dziļumos.
Tāda dvēsele pieder Dievam.
Un ja viņa pagaidām vēl
Atrodas uz zemes un ir saistīta
Ar laicīgo mirstīgo ķermeni,
Tad garā viņa jau dzīvo debesīs
Un vienmēr tiecas uz turieni.”

“Ak, dārgā māsa, jau sen esmu licis priekšā tev gatavot savu sirdi Svētā Gara saņemšanai! Viņš gaida, kad tu atbrīvosies no visa, kas tevi aizkavē- un to tu pati labi zini.”

“Svētais Gars ir tīrs, nevainojams, svēts un stingrs; Viņš necieš izlikšanos, melus un pieprasa vislielāko sirdsskaidrību! Viņš izveido cilvēka sirdī sev mitekli un kā sargs dienām un naktīm stāv nomodā par šo dvēseli. Viņš ar savu uguni visu iekšieni pārkausē un ik dienas liek saprast, ko Dievs cilvēkam piedāvā. Svētais Gars nekad nepazaudē sadraudzību ar Dievu !”

“Kā es ilgojos, lai tevi apmeklētu uguns no debesīm! Kad, kad reiz pienāks brīdis, kad Svētais Gars nolaidīsies un iemājos tavā sirdī? Prasi pēc Viņa nenogurstoši, lūdz par Viņu bez mitēšanās. Un tu redzēsi Viņu nonākam no Dieva, no pašām debesīm! Viņš noteikti arī tavā sirdī ieradīsies, pilnīgi pārveidos tavu būtību; ar Gara augļiem un dāvanām Tavu sirdi aplaimos!”

“...Bet Spēku tu saņemsi tikai tad, kad redzēsi un sajutīsi savu nespēku. Svētais Gars nespēj ienākt cilvēkā un darboties, kad dvēsele domā, ka pati ir bagāta un stipra. Lūk, kādēļ tik daudzi ir it kā Garu saņēmuši, bet paši sēž uz vietas...

Vienmēr atceries, ka Svētais Gars darbojas tieši nespēcīgajos. Kad tu izjutīsi savu nespēku un nevarību, tad tevī pieaugs Dieva Spēks. Padziļinoties šiem pārdzīvojumiem; tas ir: tev pilnīgi iztukšojoties no sevis pašas, tu drīz vien piedzīvosi īsteno kristību ar Svēto Garu. Vienmēr uzklausi Tā Kunga un arī manu balsi, kā jau tu līdz šim vienmēr esi darījusi, lai tu pati zinātu, kas notiek tavā sirdī, jo citi var tev tikai sajaukt galvu. Tev vēl nav daudz garīgās pieredzes, un, uzklausot citu padomus, kas paši to vēl nav piedzīvojuši, tu vairs neizproti sevi un to, kas notiek pie tevis.

Kas attiecas uz Svēto Garu, tad es paskaidrošu, kā Viņš izpaudīsies. Vispirms dvēsele tiek novesta līdz pilnīgai nevarībai, un tad, redzot savu nespēku, tā sāk no visas sirds saukt Dieva Garu nākt palīgā. Dvēsele, kura ir izjutusi Svētā Gara nonākšanu, zina, kāda skaidrība un kāds Dieva Gara spēks nolaižas dvēselē...”

“Kā pārbaudīt garus, to tu tagad nedaudz saproti... Kristus tev ir devis savu Garu,- to tu jūti. Bet kas nav pazudinājis savu miesīgumu un nav piedzīvojis tā nāvi, nespēj vienmēr atrasties Kristus Garā. Tikai brīžiem, tikai mazliet, kad dvēsele kādos brīžos dziļāk izjūt savu grēcīgumu un niecību, viņai tuvojas Kristus un attīra šī cilvēka sirdi. Pēc tam miesīgums atkal aizklāj Dieva Garu un dvēsele kā garīga netikle atkal dzīvo bez Gara, izdabādama savām miesīgajām tieksmēm, kamēr tā atjēgsies un ar izmisīgu piepūli atkal no jauna šķīstīsies no viņu pārņēmušās tumsas. Lūk, tādēļ ir jānomirst savām miesīgajām tieksmēm. Bet kad dvēsele savā sirdī ir pilnīgi nomirusi miesīguma izpausmēm, viņā nolaižas Kristus valstība un tikai pēc tam nāk Spēks no augšienes,- no paša Tēva- Svētais Gars- un tad dvēsele tiek pilnīgi vadīta no Dieva Gara. Tādu stāvokli ir nepieciešams sasniegt, lai izietu garīgajā darbā Kristus vīnakalnā.”

“Pēc Dieva tu raudi, pēc Dieva tiecies!
Naktīm un dienām pēc Viņa tu sauci!
Brīvās stundas un minūtes
Tu veltīgi un neauglīgi nepavadi.
No visas savas sirds tu vienmēr
Uz debesīm traucies!
Ak, mana dārgā māsa!
Dievs dzird tavu saukšanu,
Viņš redz tavas asaras, ciešanas.
Dievs velti neliek gaidīt, mocīties,
Bet Viņš gaida to dienu,
To stundu un brīdi,
Kad tava sirds būs gatava
Uzņemt sevī Viņa vislielāko
Vissvētāko debesu dāvanu-
Svēto Garu, Trīsvienības Trešo Personu.”
Dievs ir tavs spēks un stiprums!
Dievs ir tavs palīgs, kas nepieviļ!
Pienāks laiks, un tu saņemsi Svētā Gara spēku.
Priecājies jau tagad, dārgā māsa.”
“Kristus no debesu augstumiem
Savu skatu ir pievērsis
Savam mīļajam māceklim Jānim
Ar caururbjošu skatu Viņš pārbauda
Sirds un dvēseles dziļumus:
Lai noskaidrotu, vai viņš ir gatavs
Iemiesoties dievišķās mīlestības dāvanai
Skaidrības, svētuma
Un garīgā šķīstuma dāvanai
Visaugstākā Dieva dāvanai-
Svētā Gara kristības dāvanai.”

 

KAS IR GARĪGĀ KRISTĪBA

Garīgā kristība ir kristība ar Svēto Garu, par ko Kristus runā Jāņa ev.3:3-8.

Garīgo kristību Kristus vēl nosauc par PIEDZIMŠANU NO GARA (3,5-7), kuru ir jāpiedzīvo ikvienam kristietim; tas ir, viņam ir jāsaņem Svētais Gars, lai ieietu Dieva valstībā. Bet Svēto Garu var saņemt tikai tie ticīgie, kuri jau ir atgriezušies pie Kristus caur dziļu un patiesu grēknožēlu un ir pieņēmuši lēmumu iet pa Kristus ceļu.

Pie atdzimšanas no Gara ticīgais saņem no Dieva Svētā Gara spēku un pārdzīvo pilnīgu iekšēju pārveidošanu, ko Kristus nosauc par piedzimšanu no augšienes (3,3). Bez garīgās atdzimšanas nevar būt nekādi garīgi sasniegumi. Bez Svētā Gara saņemšanas ticīgie nedrīkst iziet garīgajā darbā. Kristus to ir aizliedzis darīt (Lūk.ev.24,49; Ap.d.1,4). Bez Svētā Gara ticīgajiem trūkst garīgās atzīšanas, bet bez tās nav iespējams garīgi pieaugt. Svētais Gars māca cilvēkiem visu garīgo (Jāņa ev.14,26; 16,13; 2.Pēt.vēst.1,20). Starpība starp piedzimušo no Vārda un piedzimušo no Gara ir tāda, ka piedzimušais no Vārda var aiziet atpakaļ pasaulē, bet piedzimušais no Gara vairs nespēj atstāt Kristus ceļu.

Piedzimšanu no Gara pavada ārkārtīgs garīgais spēks un sevišķa Svētā Gara darbība cilvēka sirdī. Piedzimušais no Gara nevar vairs šaubīties par savu piedzimšanu no augšienes. Viņš nevar pasacīt: “Es nezinu, vai esmu piedzimis no Gara vai nē?”

Kad ticīgajam trūkst jūtamas Svētā Gara vadības un nav spēka, lai uzvarētu grēku, tad tā ir liecība, ka viņam trūkst Svētais Gars. Svēto Garu nevar saņemt nemanāmi; tas ir, tā, lai pats piedzimušais no augšienes to nemanītu.

Katram atgriezušamies ticīgajam ir jāsaņem Svētais Gars, bet jāpievērš nopietna uzmanība to cilvēku sirdsstāvokļiem, kas saskaņā ar Vārdu ir saņēmuši Svēto Garu. Vispirms viņiem ir nepieciešams uzvarēt grēku, pazemoties līdz pīšļiem, iztukšoties un sasniegt paklausību. Bez paklausības neviens patiesībā Svēto Garu nevar saņemt. Nepieciešams iedziļināties noteikumos, kas saskaņā ar Vārdu nepieciešami Svētā Gara saņemšanai, un pēc tam tekstā no Lūk.ev.11,9-13.

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki... līdz pašam pasaules galam” (Ap.d.1,8).

Svētā Gara saņemšanai nepieciešama nopietna lūgšana un gavēšana līdz pat apsolītā Spēka saņemšanai. Pacietīgi un dziļā ticībā ir nepieciešams gaidīt uz šo brīdi, jo Tas Kungs var pārbaudīt mūsu pacietību.

Ir jāatceras, ka Svētais Gars ir PATIESĪBAS GARS (Jāņa ev.14,17). Tādēļ mūsu sirdī nedrīkst būt nekādas izlikšanās un meli. Svēto Garu var ļoti viegli apbēdināt, jo Viņš redzēs, ka mēs izturamies liekulīgi un nepatiesi. Ja vēlies saņemt Svēto Garu, tad vispirms atsakies no savas gribas, lai tu būtu spējīgs precīzi izpildīt Viņa norādījumus. Tas jāņem vērā, sevišķi pēc atgriešanās, kad mums vēl ir maza pieredze garīgajās lietās. Sevišķi mums jābūt paklausīgiem kalpošanā ar Vārdu. Ir jāiemācās runāt tikai to, ko diktē Svētais Gars.

Personīgi pret Svēto Garu vajag izturēties ar svētu bijību. Tur nav pieļaujami joki, pasakas, anekdotes, nekādā ziņā nedrīkst atļauties izteikt kaut ko zaimojošu.

Kad Svētais Gars kaut ko atklāj vai nu lūgšanā vai caur Vārdu, sapni vai tāpat veicot savus ikdienas pienākumus, tad to nedrīkst atstāt bez ievērības, bet tūlīt tam ir jāpaklausa un tas jāizved dzīvē. Ja nepaklausām, Svētais Gars pamazām atkāpjas un aiziet. Ja Viņš vēl otro reizi to atgādina un mēs tāpat nepaklausām, tad Viņš no mums aiziet un pilnīgi atstāj bez tālākās vadības.

Miesīgs cilvēks nespēj izprast Svētā Gara vadību. Viņš to aplūko caur sava un sātana gara prizmu, jo paša prāts un jūtas valda pār šo cilvēku.

Sākumā kad Svētais Gars iesāk uz cilvēku runāt, Viņš saka apmēram tā: “Tagad runā Svētais Gars.” Un to Viņš atkārto tik ilgi, kamēr cilvēks beidzot iemācās pazīt Dieva balsi (1.Sam.gr.3,7-8). Nepaklausība Svētajam Garam tik viegli netiek piedota. To Viņš atceras ilgi. Kas vēlas iegūt Svētā Gara vadību, tam jāiemācās paklausība. Jēzus un debesu Tēvs piedod viegli, bet Svētais Gars tā nerīkojas.

Svētā Gara vadība ir skaidra, patīkama, klusa, un to pavada dziļš miers. Kur valda nemiers- tur Viņš nerunā. Bet ļaunie gari rīkojas taisni pretēji: vispirms viņi izsauc nemieru, uztraukumu un rada troksni, lai cilvēks neievērotu, ka runā viņi, nevis Svētais Gars.

...Un atbilstoši tam, kā mēs spējam pagodināt Viņa brīnišķo un augsti teicamo vārdu, Viņš mums dod savas dāvanas, Svētā Gara spēku un dažādas spējas. Svētais Gars arī izdala visdažādākās spējas un dāvanas. Ja jums vēl nekā nav, nešaubieties. Lūdziet, un jūs saņemsiet, jo bez Svētā Gara viss būs neauglīgs un tukšs. Svētā Gara saņemšanai ir nepieciešama lielāka ticība. Nešaubieties un lūdziet, kamēr saņemsiet Garu. Svētais Gars tiek dots nevis pēc nopelna, bet pēc Dieva apžēlošanās un izvēles, kā arī pēc jūsu centības un izšķiršanās strādāt garīgo darbu.

Lai mēs spētu auglīgi veikt garīgo darbu, vajag uzņemt sirdī Viņa valstību un Dieva Garu, kurš turpmāk mācīs, kurp ir jāiet un kas ir jādara. Cilvēks ar savu paša vadību nespēj strādāt auglīgu garīgo darbu. Noteikti ir jāsasniedz Dieva Gara vadības pakāpi. Un to var iegūt tikai ar Tā Kunga starpniecību. Ar slāpēm ir jālūdz, lai Dievs visu piedod,- visu šķīstī un piešķir savu Spēku un Garu, kura vadībā darbojās visi pravieši un apustuļi, citādi nav iespējams veikt garīgo darbu. Dārgais brāli, lūdzu, pieņem tev izteikto Kristus aicinājumu.

Mans dārgais draugs, tev ir jāsaņem Svēto Garu. Nepieņem to ar grūtsirdību. Dievs pats grib tev to piedāvāt pa saviem kanāliem, bet vispirms ir jānoskaidro vairākas lietas. Pirmkārt, tagad Dievs no tevis prasa bez Kristus pavēles cik vien iespējams nevienoties kopā ne ar vienu garu. Turies tālāk no visiem cilvēkiem. Tas nenozīmē to, ka tagad tev būtu jāatstāj darbs un jāaiziet no visiem fiziskā veidā. Nē, tas pašlaik tev nav jādara, bet iekšēji gan no citiem nošķiries un vienmēr sevī pārdomā un apceri kādu Dieva Vārda tekstu, lai tavas domas darba laikā neklejotu apkārt un tu nedomātu par zemišķām lietām. Tas ir pirmais uzdevums attiecībā uz tevi.

Māsa ar gavēšanu lūdza, lai draudze saņemtu Svētā Gara kristību un piedzīvotu pilnīgu atjaunošanu. Nāca atbilde: “Dvēseles nav gatavas saņemt Svētā Gara kristību. Viņas vēl nav pietiekoši savienojušās kopā savā starpā un viņu sirdīs vēl neliesmo slāpes pēc Gara un tās nemeklē sevī nešķīstības asnus, lai tos izravētu ārā no sava gara. Kristus nevar kristīt šo draudzi, kamēr tie līdzīgi pirmajiem kristiešiem vienprātībā nesauks uz debesīm pēc tās. Kad pirmie kristieši pulcējās pie apustuļiem, viņos dega viena vēlēšanās: saņemt visu Tā Kunga apsolīto svētību. Un Tas Kungs redzēja šo lielo vajadzību un slāpes un kristīja viņus ar Svēto Garu, caur to pilnīgi pārveidojot ticīgo sirdis.

Brālim ir jāsaņem Svētais Gars un dažādas dāvanas, kā arī spēks no augšienes un garīgā vara, izveicība un izpratne, kā palīdzēt dvēselēm. Lai gan viņam jau daļēji tas viss ir, bet tad tas būs tādā mērā, ka to nepiedzīvojušam to ir grūti pat aptvert.

Svētais Gars, es atceros to dienu, kad saņēmu no Tevis pavēli gatavoties, lai saņemtu Spēku un uguni no Tēva. Ak, šī brīnišķīgā diena! Ak, šī svētīgā diena!

Ak, cik laimīga ir šī diena cilvēka dzīvē,
Kad debesu Tēvs personīgi atnāk
Un savu zīmogu dvēselei uz mūžiem uzliek,
Sirdī to ar Svēto Garu piepildot!
Ak, kāds ir nolaidies prieks!
Lielais Arhitekts cilvēka sirdī-
Viņš templi Dievam cels.
Nemitīgi visu veco nojaucot,
Un tā vietā jauno, garīgo ienesot.
Skaidrāks top garīgais skats
Atveras iepriekš nepazītas, nedzirdētas lietas.
Kā lai nepriecājas
Par lielo debesu Tēva dāvanu.
Vēlos, lai manā dvēselē
Vienmēr valdītu vasara!
Esmu sagatavojusies uz visu:
Gan slāpes ciest, gan smago krustu nest.
Vēlos, lai Dievs mani svētī
Un ar Svēto Garu kristī!
Ak, iemāci Viņu pazīt,
Ak, iemāci man Viņam savu sirdi atvērt,
Ak, iemāci man Viņu paturēt!

Svētā Gara vadību neviens miesīgs cilvēks nespēj atšķirt no citām iekšējām balsīm. Šeit vienmēr var kļūdīties un sajaukt ar paša cilvēka gara darbību un tumsības spēku ietekmi, jo paša prāts, jūtas un griba traucē un Svētais Gars nevar vēl valdīt. Tādēļ nepieciešams vadīties pēc Dieva Vārda, kamēr vēl neesam ieguvuši skaidru vadību un Svētais Gars nav atklājies ar vārdiem: “Tagad runā Svētais Gars.” Viņš šos vārdus atkārto tik ilgi, kamēr cilvēks iemācās pazīt Viņa balsi (1.Sam.gr.3,7-8).

Kas vēlas uztvert Svētā Gara balsi, tam ir jābūt paklausīgam. Svētais Gars ilgi nepiedod kaut mazāko nepaklausību. Svētā Gara vadība ir skaidra, patīkama, klusa, un to pavada dziļš miers. Kur valda nemiers, tur Viņš nerunā. Bet ļaunie gari rīkojas taisni otrādi: vispirms viņi izsauc nemieru, uztraukumu un troksni, lai cilvēks neievērotu, kas runā. Ticīgie, kam ir Svētais Gars, zina daudz vairāk nekā uzrakstīts Bībelē, jo Svētais Gars vienmēr dod atklāsmes. Tādēļ apustulis saka, ka ir daudz noslēpumu, kas nav uzrakstīti, un daudz patiesību, kuras nedrīkst atklāt, lai nepiedauzītos tās dvēseles, kam vēl ir maza pieredze ticības dzīvē. Garīgo briedumu sasniegušām dvēselēm Svētais Gars atklāj noslēpumus, kuru nav Bībelē, atklāj to, ko “acs nav redzējusi, auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis.”

No šejienes redzams, cik liela ir to cilvēku iekšējā bagātība, kuri atrodas zem Svētā Gara vadības un saņem no Viņa atklāsmes. Tādēļ vajag censties saņemt Svēto Garu un ar lielākām slāpēm lūgt pēc Svētā Gara. Svētais Gars vienmēr māca, aizrāda, dod spēku, brīdina un mierina!

Mani dārgie, Kristus arī jūs aicina sagatavot savas sirdis Svētā Gara saņemšanai.

Lūgšanā, gavēšanā un grēknožēlā
Sagatavojiet savus sirdstraukus
Svētajam Garam.
Svētais Gars ir šķīsts, svēts un stingrs,
Viņš necieš izlikšanos un melus!
Viņš prasa pilnīgu sirdsskaidrību!
Viņš sagatavo cilvēka sirdī
Sev mājokli un dienām, naktīm,
Kā sargs tur mīt!
Ar savu uguni visu iekšienē pārkausē
Un saprātu no Dieva Viņš cilvēkam piedāvā,
Svētais Gars apvienību ar Dievu nezaudē!
Ak, sagatavojieties, jo Svētais Gars
Nepieciešams garīgajā darbā!

Svētais Gars, Tu mīti vietās, kas nav aptveramas cilvēka prātam. Tu aizdedzini mīlestības uguni pret debesīm, pret svētumu un sirdsskaidrību. Tu esi uzticīgs Dieva Kalps, kas nevari paciest melus un izvairies no katras nešķīstības, Tu esi rijoša uguns, kas iznīcina visus šķēršļus garīgajā ceļā. Ak, palīdzi arī man šajās īsajās zemes dienās ar patiesu sirdsdegsmi visu Tev upurēt, lai, kalpojot Dievam, es darītu tikai Viņa prātu.

Ak, Svētais Gars, es redzu Tavu spēku un brīnišķīgo darbību! Tāpat kā apustuli Pēteri Tu apstādini katru cilvēku, kas ir saņēmis aicinājumu doties uz Ciānu un nošķirties no visas nešķīstības. Jā, tur liesmo svētā uguns... Bet Dieva balss atkārto: “Tu tikai savu skatu no debesīm nenovērs!” Ak, Svētais Gars, aizdedzini manī svētas liesmas un darbojies pat visaugstākajā garīgo sasniegumu kalnā!

Svētais Gars, nonācis uz zemes, pārstaigāja visas vietas- arī tuksnešainās un vientuļās- un savāca visus, kas Viņu meklēja un cerībā gaidīja tāpat kā slimais pie Betezdas dīķa 38 gadus. Un sirdis priekā gavilēja, ieraugot un iepazīstot Glābēju Kristu, kas pie viņiem šad tad atnāca, bet sirdīs nepārtrauktu mājvietu vēl nebija ņēmis. Viņi no prieka iesaucās: “Neaizej no mums vairs prom- dzīvo šeit!”

Ak, Svētais Gars, Tavs brīnišķīgais spēks
Un varenība ir no Dieva!
Saskaņā ar svētā Dieva pavēli,
Tu visu izpestī un pakļauj sev!
Tu spēj atrasties un dzīvot tikai tur,
Kur tiek izpildītas Dieva pavēles.
Tu esi stiprs un varens sirdīs tajās,
Kas bez ierunām paklausa balsij Tavai.
Ņem savās rokās dzīvi manu pats
Lai es spētu visu sevi
Upurēt uz Tava altāra, ak, Dievs!
Pateicībā dziļā uz vaiga pakrītu es Tavā priekšā
Kā arī manā sirdī Tu esi apmeties.
Tikai vienu tagad vēlos es
Lai it nekad Tu neatstātu mani vairs.
Dārgā māsa, tu esi aicināta apliecināt Kristu!
Lai ikvienam sirdī uzliesmo svēta degsme
Sastopot zelta vārpu Kristus vīnakalnā!
Lai sagatavojas ikviena sirds garīgajam darbam
Uzņemot sevī Svētā Gara spēku!
Un arī tu, dārgā māsa, jau sen
Esi saņēmusi taču aicinājumu sev.
Svētais Gars prasa skaidru sirdi!
Tādēļ attīri to grēknožēlā, gavēšanā, lūgšanās.
Nožēlo sevi, bet salauz visus šķēršļus,
Kas atšķir Tevi no šī brīnišķā Kristus aicinājuma!

Svētā Gara ķīlu tu saņēmi, kad savā sirdī piedzīvoji ugunīgu liesmu pieskaršanos. Tu proti runāt par grēknožēlu, Svētais Gars tevi māca un pats ieliek vārdus mutē!

Dārgais brāli, tu pasaki viņiem, ka sasniegt Svētā Gara kristību vēl nav viss. Lūk, Sauls arī to piedzīvoja un pat saņēma pravieša dāvanas. Ir jāizcīna cīņu ar sevi! Lai gan viņi par to var tev pamatīgi sadot, kad tu sameklē attiecīgus Dieva Vārda tekstus un apliecini patiesību, varbūt kaut daži no viņiem atjēgsies un sāks meklēt izeju no sava sirdsstāvokļa.

 

SVĒTAIS GARS IR PATIESĪBAS GARS

Kad cilvēka sirdī nolaižas Svētais Gars, šis piedzīvojums sev līdzi atnes svētu nopietnību. Šis vislielākais garīgais piedzīvojums var norisināties tikai tāda cilvēka sirdī, kas tam ir nopietni gatavojis: kas ir šķīstījies dziļā grēknožēlā, kas ir pārbaudījis savu sirdsstāvokli Dieva Vārda gaismā un kas izjūt lielas slāpes pēc Svētā Gara, apzinoties, ka tas ir būtiski vajadzīgs viņa turpmākajai garīgajai dzīvei un kalpošanai.

Žēlastības Gara pieskārieni, kas ir tieša Svētā Gara klātbūtnes pazīme, var pavadīt un var arī nepavadīt šo notikumu.

Izjūtas ir atkarīgas no cilvēka individualitātes, bet, tā kā šis pārdzīvojums ir ļoti dziļš un neparasts, tas nostāda cilvēku arī lielas atbildības priekšā, kāda pēc Svētā Gara saņemšanas tiek pieprasīta no viņa garīgās kalpošanas; tas viss parasti cilvēku ieved dziļā nopietnībā.

Svēto Garu Dievs nedod tikai tāpat vien, tikai svētlaimes baudīšanai, dvēseliskai ekstāzei un jūtu lidojumiem.

Tas, ko mūsdienās ticīgie visbiežāk uzskata par Svētā Gara kristības saņemšanas piedzīvojumu, nav nekas cits kā dvēselisks baudījums no Žēlastības Gara pieskāriena; īstā kristība notiek tikai tad, ja cilvēks nostājas Dieva priekšā tik tīrā sirdsstāvoklī, ka Svētais Gars spēj viņam pietuvoties. Parasti tas notiek tad, kad dvēsele ir patiesi nožēlojusi grēkus un saņēmusi piedošanu no Kristus,... arī dažos sevišķos gadījumos, kad cilvēks, nonākot lielās grūtībās, saglabā skaidru sirdi un visu savu turpmāko cerību liek uz Dievu un meklē sadraudzību un vienotību ar Viņu. Tādā gadījumā Dievs pie cilvēka sūta Svēto Garu, kas pie viņa atnāk ar brīnišķīgu žēlastības un prieka stiprinājumu tā, ka ticīgā dvēsele izplūst pateicības asarās, jo ir saņēmusi mierinājumu no paša Dieva.

Tomēr šo pieskāriena piedzīvojumu nedrīkst sajaukt ar Svētā Gara saņemšanas piedzīvojumu vai kristību, kas cilvēkam uzspiež savu īpašo zīmogu, dod lielu nopietnību un patiesu, nepārtrauktu garīgu sirdsstāvokli, kas nepazūd pie dažādiem pārbaudījumiem un izjūtām, bet ar katru jaunu iegremdēšanās piedzīvojumu kļūst aizvien stingrāks un noturīgāks.

Protams, cilvēks, kas reiz saņēmis Svēto Garu, var to pazaudēt, bet tā jau būs traģiska atkrišana. Atkārtota nepaklausība Viņa pavēlēm noved cilvēku sacelšanā un atklātā pretdarbība pret Svēto Garu, kā rezultātā maigais un jūtīgais Svētais Gars atstāj cilvēku. Viņš nevar dzīvot stūrgalvīgā un patmīlīgā sirdī, kur tiek dota brīvība miesīgumam. Tādā gadījumā cilvēks novirzās no sava iepriekšnospraustā garīgās dzīves ceļa. Nonākot atkal vienatnē, bez aizstāvības, palīdzības un padoma šādam cilvēkam pietrūkst spēka pretoties kārdināšanām, viņam pietrūkst Svētā Gara gaismas: grēks guļ pie viņa sirds durvīm un pie pirmās izdevības sagrābs dvēseli savā varā; un šis cilvēks to labi zina. Tas ir smags un ārkārtīgi bēdīgs fatālas nolemtības sirdsstāvoklis, jo Svētais Gars no šī cilvēka ir aizgājis, nav vairs Viņa apgaismības, spēka, padoma un palīdzības.

Līdz Svētā Gara saņemšanai patiesas slāpstošas dvēseles Viņu izjūt kā ļoti tuvu esošu un bieži saņem no Viņa arī dāvanas un spēku, lai gan Viņš vēl nav nolaidies un iemājojis šī cilvēka sirdī. Savukārt ja Svētais Gars reiz bija izvēlējies kāda cilvēka sirdi par savu mājokli un pēc tam bija spiests to atstāt, šāds cilvēks vairs neizjūt Viņa tuvumu. Reizē ar Viņa aiziešanu arī izbeidzas Svētā Gara darbība pie šī cilvēka un viņš to apzinās. Tagad viņš ir pilnībā atvērts dēmonu iemājošanai sevī.

Ikviens, kas šaubās un nav pārliecināts, ka ir saņēmis Svēto Garu, lai uzmanīgi izpētī un novērtē savus garīgos piedzīvojumus un lai pats sevi pārbauda šo augstāk minēto rindu gaismā.

Bet tie, kuru sirdīs pamostas dziļas, vēl nekad neapmierinātas slāpes pec Svētā Gara iemājošanas, lai ar visnopietnāko neatlaidību gatavo savas sirdis būt gatavām uzņemt sevī Svēto Garu.

Kad Svētais Gars nolaižas un iemājo cilvēka sirdī, tur sāk rosīties jauna dzīvība, tajā ienāk nezemišķas izcelsmes spēks laicīgajām cīņām un darbam.

Pazemīgumā un no uzpūtības attīrītā svabadā sirdī pamazām izveidojas gaišs, tīrs garīgā kalpotāja cienīgs sirdsstāvoklis, kas tālāk zem tiešas Svētā Gara vadības spēj sekmīgi veikt sev uzticēto garīgo darbu. Svētais Gars sāk palēnām viņu pārņemt, lai pārvaldītu visu šī cilvēka būtību, jūtas un gribu.

Dievs pazīst savas tautas grūtības, mokas un bīstamās situācijas, kādas viņu sagaida tās tuksneša svešatnes ceļojumā. Viņš zina visus mūsu pārdzīvojumus cīņā ar miesīgumu- mūsu uzvaras un zaudējumus, priekus un ciešanas- un ir atsūtījis Iepriecinātāju Svētā Gara veidā, kas kā dievišķā izpausmes forma, kā Trešā Persona tagad mīt Viņa tautas vidū, atklāj sevi un piepilda pēc Viņa slāpstošās sirdis. Viņš ir sevišķa palīdzība tieši nespēcīgajiem.

Bez Svētā Gara palīdzības nav iespējams aizsniegt patiesa svētuma virsotnes. Arī tādēļ nāca Kristus, lai atstātu mums savas dzīves paraugu par garīgu mantojumu.

Tādēļ Garā un Patiesībā tagad noslīgstiet savā garā un zemojieties Svētā Trīspersoniskā Dieva priekšā, jo no Viņa jums plūst Nošķirtā Svētā Gara Spēks, gaisma, mierinājums un ieprieca, kas ir tik ļoti vajadzīgi jūsu garīgajai dzīvei un kalpošanai.

Tā ir nenovērtējama bagātība, vislielākā svētlaime, mūsu mūžīgās dzīvības iemantojuma likme un nekad nezūdoša svētība- patiesi mīlēt Kristu un atrasties Viņa mīlestības ieskāvumā. Tu esi nostājies uz šī ceļa un briedini sevī mūžības augli, kuru Svētā Gara vadībā audzē brīnišķais dievišķās mīlestības spēks. Kā laimīgs un pateicīgs bērns tu jūti, ka eļļa tavā krūzē neizsīkst un maize, ko izdalīt izsalkušajiem, nekad neizbeidzas.

Ciešanas dzīvē nāk un iet, naktis nomaina dienas, un tāpat kā dabā arī garīgajā dzīvē ir vajadzīgas vētras un negaisi.

Bet neskatoties uz visu to, tavā sirdī ir liela gaiša diena, kuru nespēj aptumšot nedz bēdu naktis, nedz negaisa mākoņi.

Ciešanas pie tevis ir paveikušas lielu darbu. Klusi un labprātīgi tu noliecies to priekšā, zinot, ka Kristus savā mīlestībā tās ir pieļāvis. Viņš sūta ciešanas, lai tu ātrāk sasniegtu iekšējo brīvību un sirdsskaidrību, bet Svētā Gara personā Viņš ir tev piešķīris spēka Avotu, no kura tevī nepārtraukti ieplūst prieks, gaisma, gudrība, ticības drošība un noturība uzticīgi atrasties savā vietā, veicot garīgo kalpošanu.

Garīgā darba paveikšana uz zemes lielā mērā ir atkarīga no pazemīgo un uzticīgo dvēseļu skaita, kuras ir gatavas ciest un Draudzes dēļ pienest upurus. Pārāk dārgs un augsti vērtējams priekš tevis ir šis garīgais darbs, ko no tevis gaida Kristus, lai tu vispār varētu iedomāties sevi taupīt, atslēgties, bēgt no ciešanām, kas to pavada. Tu taču esi izvēlējies iet pa vienkāršo pazemības ceļu un lai Svētais Gars tev palīdzētu darīt pazemību par tavu visskaistāko rotu. Šo dārgumu tev ir dāvinājis pats Kristus; sargā to, nēsā to savā sirdī un dvēselē, tāpat kā to darījuši daudzi svētie pirms tevis.

Lai par tavu mērķi top vēlēšanās nomirt priekš sevis,- tad garīgā dzīvība spēs uzplaukt visā tās krāšņumā.

Tad dzīves ciešanas un smagie sitieni nespēs tevi salauzt, bet ar Svētā Gara palīdzību tu kā brīvs un viegls putniņš pacelsies visam pāri. Šie pārdzīvojumi priekš tevis būs neaizmirstami, jo tu savā garīgajā dzīvē varēsi piedzīvot, cik dāsna ir dievišķā mīlestība.

Vai tā nav bezgalīgā Dieva labvēlība, ka tavi grēki ir piedoti un ka Viņš ir atklājis un parādījis tev miesīguma dziļumus. Tu esi uzņēmis sevī atziņu un patiesību, ka tikai caur vecās dabas nāvi var atklāties garīgās dzīves īstenība.

Ja kviešu grauds zemē nenomirst, nevar atklāties tanī apslēptie dzīvības spēki.

Svētais Gars ir tas brīnišķīgais dievišķā spēka Avots, kas spēj izvest dzīvību ārā no kviešu grauda, bet tas var notikt tikai tādā sirdī, kas tiek pazemota līdz pīšļu stāvoklim. Ja kviešu graudu iesēj tam paredzētajā vidē, tas tiek pakļauts nāvei. Pīšļi un dzīvība atrodas zem vienas un tās pašas čaulas! Nāve un dzīvība iet roku rokā!

Tādēļ noliecies dziļā pazemībā Viņa priekšā, kurš ar savu roku dēstīja tevi šajā mirstīgajā zemē. Kristus, redzot tavas garīgās tieksmes un vajadzības, pazīst tavas slāpes un nopietno interesi pret garīgo darbu un dara pareizi, ka caur grūtībām un iešanu cauri nāvei tevi sagatavo jaunai dzīvei.

Sniedz Kristum un Svētajam Garam brīvību strādāt pie tavas sirds visā pilnībā! Augstsirdīga un tīra sirds, pazemīgs un paklausīgs cilvēka gars Svētajam Garam ir vismīļākā vieta, kur Viņš labprāt mājos. Svētais Gars no tevis neko neprasa pāri taviem spēkiem un spējām, bet ar lielu pacietību un mīlestību tevi veido, lai soli pa solim pakāpeniski izvestu ārā no visa tukšā un zemišķā un pārveidotu par jaunu radījumu, kas būtu spējīgs pienest simtkārtīgus augļus Dievam.

Debesīm ir zināma tava uzticība un paklausība un arī ciešanas, kuras tu klusējot nesi Kristus un Viņa Draudzes dēļ.

Debesis tevi mīl, un tur zina arī par to, cik ļoti tev vajadzīgs Spēks, lai nepagurtu ciešanās un darbā. Redzot tavas vajadzības, Kristus ir gatavs ievest tevi daudz lielākos garīgos dziļumos. Viņš ir dāvinājis tev brīnišķīgo sadraudzību ar Svēto Garu, kas ir atradis mājvietu tavā sirdī. Un tagad, kad tu esi devis Viņam atļauju brīvi darboties pie tavas sirds, Viņš to izmanto tavas garīgās dzīves izkopšanas nolūkā. Tādēļ nebīsties, kad Viņš tevi ieved sevišķi spiedīgos apstākļos, kur tu beidzot saskati savu nevarību, kļūdas un iekšējo gara nabadzību. Tas viss ir vajadzīgs, lai tu varētu sevi ieraudzīt pareizajā gaismā un spētu atbrīvoties no visa tā, kas nes savas vecās zemišķās būtības raksturīgās pazīmes. Labi, ka tu to saproti un nebīsties pielikt piepūli savā zemišķajā cīniņā. Tādā cīņā Svētā Gara spēks un ticības uz Kristu spēks ir sevišķi vajadzīgi.

Tā ir liela laime, ja kristietim ir strādīgs, darbīgs gars! Tu pats nemaz nepamani, cik ļoti tu savā darbā tiec pacelts, ja esi bijis paklausīgs Svētajam Garam. Brīnišķīgā kārtā Svētais Gars tevi nes cauri visām grūtībām un dzīves šaurumiem, kuri garīgajā ceļā gadās visai bieži. Viņš spēj tev atvērt ceļu uz dvēseļu sirdīm un var dāvināt saprātu un no debesīm nākošu gudrību, kā pret tām izturēties- šajā ziņā tev ir ļoti nepieciešama Svētā Gara palīdzība. Svētais Gars var tavā attīrītajā sirdī ieliet lielas slāpes pēc nenogurstoša darba dvēseļu glābšanai, un tu būsi gatavs darīt visu, ko no tevis gaida Kristus. Esi gatavs uz visu, paliec Svētā Gara vadībā, esi vienkāršs, no sirds pazemīgs,- tad tu spēsi iet patiesas atsacīšanās ceļu.

Tas ir labi, ka tu debesu priekšā pārbaudi savu sirdsstāvokli un ka tev ir vēlēšanās sasniegt garīgu pilnību. Svētais Gars neatteiks savu palīdzību tiem, kas pilnīgā paklausībā dod iespēju Viņam valdīt sirdī un dzīvē, bet par nožēlu bieži cilvēkam rodas neuzticība pret Svētā Gara darbību, kad, iesākot no šī brīža, Svētais Gars sāk cilvēka dzīvi iekārtot pēc sava plāna, ievērojot katra individuālās īpatnības. Svētais Gars bieži ved cilvēku cauri neizprotamiem apstākļiem un ciešanām, lai caur šiem pārbaudījumiem līdz galam atklātos, kas viņam vēl ir palicis no iedzimtās vecās dabas.

Dažreiz Svētais Gars noved cilvēku kontaktā ar kādu citu personu, kuras klātbūtne un ietekme liek izpausties patiesajai cilvēka dabai un raksturam, kas gadiem ilgi atradās snaudošā stāvoklī tā, ka šim cilvēkam jau šķita, ka viņš ir nomiris šīm miesīguma izpausmēm. Tā tiešas Svētā Gara iedarbības rezultātā iznāk gaismā kādas rakstura īpašības, no kurām ir pavisam noteikti jāatbrīvojas.

Svētais Gars, saskatot cilvēka dvēseli līdz pašiem dziļumiem, izved tālāk savu darbu ar lielu neatlaidību un rūpību, parādot dvēselei tās trūkumus, vājības un kaites, bet tas gan ir ļoti sāpīgi, kad cilvēks visu to sevī ierauga. Tieši šīs iekšējās sāpes par savu neatbilstību debesīm atgrieztā dvēselē izraisa apzinātu neatlaidīgu cīņu, bez kuras uzvara nekad nebūtu iespējama.

Svētais Gars nekad nesamierinās ar daļēju nodošanos Kristum, un, kamēr Viņam sirdī vēl ir šauri un nav dota pilnīga brīvība darboties, Viņš dara visu, lai paplašinātu dvēseles garīgos apvāršņus, lai to attīrītu un atbrīvotu no visa zemišķā, lai to padarītu par patiesu Svētā Gara īpašumu.

Laimīgs ir tas cilvēks, kas netraucē Viņam darboties, bet cenšas vienmēr apzināti atrasties nepārtrauktā cīņā pašam ar sevi un ar savu miesīgumu, lai dotu brīvību darboties Svētajam Garam- tas ir, lai viņa sirdī aizmestos un izaugtu Gara auglis!

Kristus teica, ka patiesos Viņa mācekļus pazīs pēc viņu augļiem (Mat. ev.7,20). Tāpat pēc augļiem var pateikt, kādā pakāpē cilvēks ir atdevies Svētā Gara vadībai un vai atrodas vienībā ar Viņu. Svētais Gars tev ir dots tamdēļ, lai tu, būdams sadraudzībā ar Viņu, spētu šajā brīnišķīgajā spēkā uzvarēt pats sevi, savu miesīgumu un sasniegtu pilnību Kristū, kas tik ļoti ir nepieciešams garīgā darba veikšanai.

Šim nolūkam pieliec visus spēkus, lai tevī nobriestu šī brīnišķīgā dzīvā savienība ar Kristu un Svēto Garu un lai tava sirds spētu pilnībā uzņemt Dieva spēku un mīlestību un tu būtu spējīgs uzņemties upuri dvēseļu glābšanas vārdā.

Svētais Gars var sevi atklāt tikai par tik, par cik cilvēks sniedz Viņam brīvību darboties, un katrs, kas ir saņēmis Svēto Garu, lai nedomā, ka ir jau svēts un pilnīgs.

Taisni otrādi: tad cilvēks vēl vairāk izjūt Dieva priekšā savu nevarību un saņem Spēku tikai tad, ja pilnīgā paklausībā rīkojas pēc Svētā Gara gribas. Tava bezierunu paklausība dod Svētajam Garam iespēju darboties tavā sirdī visā pilnībā, un kā sekas tam būs brīnišķīga svētība pār tavu garīgo darbu. Redzot svētības un sava garīgā darba augļus, tava sirds piepildās ar klusu iekšēju prieku un pateicību, vēl jo vairāk tādēļ, ka tu šeit neredzi savus paša nopelnus, bet redzi un jūti debesu palīdzību, ka tas viss ir paveikts neredzama noslēpumaina Spēka iespaidā. Šis brīnišķīgais Spēks ir pieskāries tev, nolaidies un iemājojis tavā sirdī kādā sevišķā dienā, kuru tu ar pateicību atceries. Tava pazemīgā, tīrā, ar mīlestību pildītā sirds ir tapusi par Svētā Gara spēka kanālu, pa kuru garīgo spēku var saņemt arī tās dvēseles, kas vienosies ap tevi. Bet tevi pašu šis dievišķais Spēks nepārtrauktā straumē uztur un piepilda un sniedz pārdabisku enerģiju, dod spēku un gudrību visās garīgās kalpošanas un darba vajadzībās. Šeit ir garīgā Spēka noslēpums. Svētīgs ir tas, kas saprot, ka garīgais Spēks tiek dots tikai saskaņā ar to, cik šī dvēsele ir uzticīga savai garīgajai kalpošanai.

Par tevi gan var priecāties un arī par taviem centieniem sasniegt garīgos augstumus. Tevī ir patiesa vēlēšanās dzīvot priekš Kristus, kalpot tuvākajiem, nomirt sev. Tas viss ir ļoti labi, un šajā virzienā tu esi daudz sasniedzis, bet tomēr sirds dziļumos tev ir neizsmeļams asaru avots, slāpes doties vēl dziļāk Kristus sirdī, lai tu būtu ar Viņu kā vienots vesels. Lai tādu sirdsstāvokli sasniegtu, tev nākas atstāt visu personīgo. Tu nemitīgi attīries grēknožēlas asarās un esi gatavs atteikties no pilnīgi visa, lai tikai atrastu sadraudzību ar Kristu un iegūtu mierinājumu Viņa svētajā mīlestībā.

Tagad kad tev priekšā stāv kādas sevišķas dienas, kuras tu esi nodomājis pavadīt pilnīgā vientulībā un nošķirtībā, lai klusumā meklētu saskari ar Svēto Garu, tev ir jāzina, ka tam temlim, kurā Svētais Gars izvēlas apmesties, vispirms ir jābūt ļoti tīram. Lai saņemtu sevī debesu skaidrību, nepieciešams vēlreiz visu nožēlot, ar ko tu dari sāpes savam Kristum. Tev ir jāsaprot, ka tava miesīguma pazudināšanas uz nāvi ceļš vēl nav pabeigts, tavs ceļš līdz pilnībai vēl ir garš un vajadzēs daudz spēka, lai to pabeigtu. Šeit palīdzēt tev var tikai Svētais Gars, ja tikai esi Viņam paklausīgs. Saņemot šo debesu dāvanu, tev ir jāzina, ka tas nav tavs sasniegums, tas nav tavu pūļu auglis, bet gan Dieva mīlestības dāvana nespējīgam un nevarīgam cilvēkam. Tu pats par sevi taču neesi nekas, tāpēc par visu, kas tevī ir labs, tev ir jāpateicas debesīm, lai visu godu saņemtu Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Debesis zina, ka tevī vēl ir apslēptas lepnības grēka saknes un tev ir vēlēšanās būt par kaut ko- bet šīs īpašības var būtiski vājināt tavus tik skaistos un cēlos garīgās dzīves panākumus.

Kamēr cilvēks sevi vēl kaut kādā pakāpē novērtē un sevī pagodina, ar to viņš aizslēdz ceļu debesu palīdzībai, jo tikai uz pīšļiem Dievs spēj uzcelt sava Gara templi. Nevienu garīgo sasniegumu nekad nepieraksti pats sev. Cik vien tas ir iespējams, noklusē un nestāsti nevienam, ko Kristus tev ir dāvājis un kas atrodas tavās garīgās bagātību krātuvēs. Lai labāk runā tavas dzīves garīgie augļi, kas nobrieduši tavā sirdī; lai viņi paši atklāj visiem, kas tu esi un iekš kā slēpjas tevī apslēptais dzīvības spēks un tava enerģija.

Ja arī cilvēki tevi nesaprot un tu uz zemes dzīvo kā svešinieks, debesis tevi pazīst un tur tu esi savējais. Tur mīt tava sirds, no turienes nāk tevī apslēptā Spēka rezerves.

Laiks, kurā tev atvēlēts dzīvot miesā, ir ļoti īss un dārgs, bet darba ir ļoti daudz. Maz ir to, kas no sirds ir gatavi iziet Kristus druvās, ejot pa ciešanu un atsacīšanās ceļu. Ja nu Kristus tevi ir izredzējis un tev dāvinājis tādus lielus un augstus mērķus, tad ar prieku dodies turp, kurp Viņš tevi sūta!

Vēl Viņa rokās ir tik daudz dāvanu, ko Viņš grib tev dāvināt, lai bagātinātu tavu garīgo dzīvi un vairotu svētības tavam garīgajam darbam. Ar pateicību pieņem visu, ko Viņš vēlas tev dot!

Ne katrreiz cilvēks ir spējīgs pieņemt šīs debesu dāvanas, jo dažkārt tās ir ļoti smagas- kā Krusts un uguns. Bet ja nu tās ir debesu dāvanas, tās taču atnesīs kādu labumu zemes cilvēkam, vēl jo vairāk tādam, kas grib sasniegt pilnību, kaut vai ejot caur uguni, kaut vai ejot pa Krusta ceļu.

Labi, ka tu to jau tagad zini, ka kristieša ceļš uz zemes ir svešniecības, ciešanu un neatzīšanas ceļš- tādēļ lai ciešanas, kas tevi aizskar un beržas tev apkārt, tevi nebiedē. Kaut tu varētu tās pieņemt sagatavots, ar dziļu iekšēju mieru un sapratni sirdī! Kāda laime tev, ka jebkurā situācijā tu vari tverties pie Svētā Gara, saņemt no Viņa palīdzību un Spēku, iekšēji atrasties sadraudzībā ar Viņu!

Šī brīnišķīgā debesu sadraudzība atklājas visām nošķīstītām dvēselēm, kas stipri alkst personīgi sastapties ar Viņu. Viņš neslēpjas un nevairās no tādām dvēselēm un agrāk vai vēlāk atnāks un remdinās slāpes visiem tiem, kas uz to būs attiecīgi gatavojušies.

Tev ļoti nepieciešams Svētā Gara spēks garīgajai kalpošanai un darbam, lai mīlestība un gudrība palīdzētu dvēselēm, kā arī, lai tu spētu būt par atbalstu un palīgu saviem mīļajiem garīgajiem vecākiem, kuri vēl atrodas uz zemes. Sevi nežēlojot, viņi ir upurējušies uz Kristus draudzes altāra un ir gatavi kā mocekļi ciest un cīnīties par Kristus mācības skaidrību.

Vai esi gatavs arī tu pieņemt tādu godu priekš sevis?

Tas ir iespējams tikai tad, ja tu pilnīgā pazemībā, paklausībā un dievišķā mīlestībā esi gatavs iet pa miesīguma pazudināšanas uz nāvi ceļu. Un tev ir jābūt visu laiku nomodā, lai tev nepietuvotos pat doma, it kā tu pats būtu spējīgs izpelnīties šo augsto godu.

Jo vairāk tu atbrīvosies pats no sevis, jo skaidrāk un plašāk redzēsi, ka tikai pats Kristus caur Svēto Garu noliek tevi izraudzītajā vietā kalpošanas darbā Draudzē, lai gan tu pats vēl esi tik jauns.

Nebaiļojies, nešaubies, bet pacel skatu uz debesīm, kur ir tavas dvēseles un tava gara īstā dzimtene. Tur tevi mīl debesu būtnes un atpirkto cilvēku gari, daudzas mīlošas acis no turienes seko tavai dzīvei virs zemes. Tava uzticība ideāliem tur ir dārga, tur tavu vienkāršību un pazemību uzskata par paraugu citiem. Tavs garīgais darbs jau tagad nes nemirstīgus augļus. Debesis tev ir pateicīgas. Vai tu to vēl neredzi pats ar savām garīgajām acīm?

Paskaties, cik plašas tev apkārt ir druvas un kā tajās ir vajadzīgi nenogurstoši strādnieki! Mans mīļotais, es tevi gribu tagad izsūtīt darbā ar jaunu Spēku, lai daudzi caur tevi izdzirdētu debesu miera vēsts vārdus.

Darbs garīgajās druvās ir smags, un tu jau pats jūti, ka bez sevišķa debesu Spēka tu neko nespēsi paveikt. Tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks. Tādēļ nenogursti lūgšanās, bet ar ticību lūdz, kamēr Kristus piepildīs tavu vajadzību.

Jūdas vēst.24 un 25

 

DZĪVE SVĒTĀ GARA VADĪBĀ

Jāņa ev.14,16-17:

“Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.

Šie ir Kristus vārdi, kas sniegti Dieva tautai. Šo savu apsolījumu Viņš ir īstenojis.

Svētais Gars dzīvo un darbojas jūsu vidū: sniedz mierinājumu, uzmundrina, pamāca. Jūs Viņu pazīstat, jūs redzat Viņa darbību, ņemat dalību pie debesu dāvanām, kuras bagātīgi tiek izlietas Kristus patiesajā Draudzē.

Dieva trīspusējā darbība iemieso sevī dievišķo pilnumu. Tikai tādā veidā var tikt īstenota Dieva griba uz zemes, jo Svētais Gars realizē to mērķi, kuru Dievs ir nospraudis un kura dēļ Kristus pienesa savu izpirkšanas upuri.

Vasarsvētku dienā Svētais Gars nonāca ciešā savienībā ar Kristus mācekļiem un ar tiem, kas bija gatavi pieņemt un īstenot dzīvē Viņa mācību.

Svētais Gars apvienoja visas šķīstās un sirsnīgās dvēseles vienotā patiesības un mīlestības sadraudzībā; līdz ar to iesākās Dieva radītās Draudzes laiks uz zemes. Tā bija ticīgo savienība Kristū, kas pamatojās uz Mīlestību. Tikai apvienojoties Mīlestībā ir iespējama tāda ticīgo vienība, kur visi ir kā viena sirds un viena dvēsele, ar kopīgām rūpēm un priekiem, darbu un svētībām.

Svētais Gars ir brīnišķīgs Arhitekts, kas atsevišķus caur ciešanām noslīpētos akmeņus ar mīlestības javu savieno kopā uz Kristus Draudzes pamatnē liktā svēto jūdu apustuļu pamata.

Simtiem gadu Svētais Gars ceļ un būvē šo Templi, un, jo tuvāk nāk laika nobeigums, jo intensīvāka kļūst Viņa darbība.

Kristus savai Draudzei spēja izcīnīt uzvaru tikai caur dievišķās mīlestības spēku, kuras būtību visspilgtāk atklāja Viņa izpirkuma upuris.

Un Svētais Gars ir šis Spēks, kas līdz pat mūsu dienām ienes šo mīlestību cilvēku sirdīs, apvienojot tās lielā, nesadalītā garīgā saimē.

Tā, lūk, arī ir svēto kopība. Ja kāds nepaklausot Viņam pretojas, ar to viņš aizver ceļu uz Dieva svētībām. Bet kas ar slāpēm atver Viņam savu sirdi, pie tā nolaidīsies Svētais Gars, iemājosviņa sirdī un pārvaldīs viņa dzīvi, kam par liecību būs garīgo augļu pārpilnība viņā.

Dzīvojot savienībā ar Svēto Garu, mēs iegūstam Spēku, kurš nepazūd pat ciešanu ugunīs: tikai caur to mūsu ticības zelts kļūst vērtīgāks un spožāks. No šejienes kļūst skaidrs, kā Draudzei bija iespējams palikt un saglabāties pārbaudījumos un ciešanās un pastāvēt gadsimtiem ilgi līdz pat mūsu dienām.

Tādēļ pazemībā nolieksimies Viņa priekšā, atvērsim savas sirdis un dosim Viņam vietu savā dzīvē, atsakoties no visa zemišķā un personīgā! Tā ir viskarstākā Kristus vēlēšanās, lai Viņa ļaužu sirdīs būtu mīlestība, prieks un miers Svētajā Garā. Lai Kristus palīdz ikvienam to sasniegt! Tad mūsu garīgā dzīve taps par uzvaras dzīvi!

Pateicos tev, ka tu savā sirdī esi nolēmis iet pa savu garīgo vecāku pēdām un esi gatavs uzņemties savu daļu no viņu gājuma, kas ir pārbagāts ar asarām un ciešanām.

...Es gribētu cerēt, ka tu tomēr sapratīsi: šo ceļu tavā priekšā pavēra tavas māmuļas lūgšanas, kura dzīvoja atsacīšanās dzīvi un lūdza bez mitēšanās.

...Vienalga, lai arī ko Kristus tev nedāvina, neaizmirsti, ka tavs nopelns visā tajā ir visai niecīgs. Jā, tava piepūle ir slavējama un uzteicama, arī tavas slāpes pēc garīgiem dziļumiem, tomēr tev ir jābūt un jāpaliek par pīšļiem, par saujiņu zemes, lai tevī varētu iemājot debesu pilnība un Kristus spētu tevī darboties.

...Kristus caur tevi patiešām vēlas parādīt, ko Viņš spēj paveikt caur pīšļu saujiņu, kuros Viņš ir iepūtis savu Garu. Viņa Gars dara tevi stingru un nelokāmu, lai īstenotu dzīvē Kristus atsacīšanās mācību un caur tevi palīdzētu šajā lietā arī citiem.

...Jo dziļākas ir tavas slāpes, jo vairāk tev tuvojas šis maigais un pieticīgais Gars, kurš nekad nevienam sevi neuzspiež, bet nolaižas un iemājo tikai tur, kur Viņš tiek gaidīts un kur Viņš atrod sev sagatavotu vietu. Bezgala tīrai ir jābūt tādai sirdij!

...Lai šim piedzīvojumam sagatavotos, ir nepieciešams dažas dienas pavadīt vientulībā un gavēšanā, meklējot sirdī kontakta vietu ar Viņu. Atver savu sirdi, un tā tiks piepildīta! Lai šīs dienas kļūst par Iziešanu caur vārtiem uz pārpilno debesu dzīvi un augšienes svētību iemantošanu! Kristus un tavi garīgie vecāki no tevis sagaida daudz. Redzot, ka tu izjūti savu nevarību un garīgā spēka trūkumu, viņi ir gatavi tev to visu kompensēt ar savu līdzdalību tavā izaugsmē. Tikai nevajag šaubīties. Šaubas izmet no savas sirds! Atbalsties uz Visuspēcīgā Kristus roku un Viņa mīlestību un vienkārši padodies Viņam bērna vientiesībā un skaidrībā! Nepagursti, bet esi pacietīgi gaidošs, kad beidzot atnāks atbilde, kas kā klusa vēja plūsma liegi pieskarsies tavai sirdij un dāvinās jaunu možumu, spēku un prieku!

...Tava bērna sirds ir gatava paklausīgi pazemoties svēto debesu priekšā, lai sagaidītu tā liela brīnuma iestāšanos, kuru tikai Kristus spēj un vēlas tev dāvināt. Es redzu, ka tevī mīt Marijas, Jēzus mātes, dvēsele, kura dziļā pazemībā un svētā aizgrābtībā bija ar mieru pieņemt lielo aicinājumu, kuru Dievs viņai bija uzticējis paveikt. Viņas uzdotajā jautājumā “Kā tas var notikt?” (Lūk.ev.1,3-4) nebija šaubu, tikai dziļa pazemība un sava necienīguma izjūta. Saņemot no eņģeļa izsmeļošu atbildi, viņas sirdī viss nomierinājās un no šī brīža viņa sāka ticēt sava aicinājuma un dievišķā uzdevuma lielumam un vienreizībai.

...Aizgrābjoši skaista ir šīs pazemīgās dvēseles sirdsskaidrība, paklausība un vienkāršība. Marija pati saņēma lielu svētību, un caur viņas paklausību šī svētība izplatījās uz daudziem, daudziem ticīgajiem, kuriem Kristus tapa par garīgās dzīvības Avotu. Svētais Gars vēlas tuvoties tev un lūdz tevi atļaut Viņam ieiet tavā sirdī, lai varētu iesākt tanī dzīvot, pakļaujot sev tavu būtību un izdedzinot svētuma ugunī visu, kas Viņam traucē pilnīgi tevī valdīt. Šis tavs garīgais ceļš nebūs viegls, jo tikai caur sāpēm, ciešanām un asarām tev ir atļauts sasniegt garīgos augstumus un sadraudzību ar Svēto Garu, lai līdzīgi Marijai tu spētu ņemt dalību debesu valstībā. Bībele par viņu runā samērā maz, bet viņa bija tā, no kuras gara miesām piedzima pasaules Glābējs.

Tāpat arī tu varbūt paliec daudziem apslēpts un nepazīstams, bet Svētais Gars, kas tevi ir izredzējis, zina, kādi uzdevumi tevi sagaida. Pacenties ļoti nopietni no savas puses sagatavoties, lai nekas nepazustu no svētībām, ko tu vari atraisīt un iemantot! Visu, kas tevī vēl ir no zemes, iznīcini, pazemodamies līdz pīšļiem; nožēlo pēdējās savas pašapziņas un lepnības atliekas un raudi. Raudi, raudi! Jo tikai caur nopietnu sirds grēknožēlu var sasniegt to pilnīgo debesu skaidrību, pēc kādas tevī slāpst Svētais Gars.

...Liela un bezgala dziļa ir Kristus mīlestība, ar kādu Viņš mīl savus uzticīgos mācekļus. Bez mazākā atlikuma atklāj savu sirdi šai svētajai Mīlestībai, ieklausies, ko Viņš vēlas tev pateikt, jo VIŅŠ PATS IR CEĻŠ, PATIESĪBA UN DZĪVĪBA. CEĻŠ- pa kuru tu ej Viņam pakaļ, PATIESĪBA, kuru tu no Viņa saņem un kas tev Viņa vārdā ir jānodod tālāk. DZĪVĪBA- mūžīgā, nebeidzamā debesu dzīvība, kuru tu saņem caur Svēto Garu, lai tanī dzīvotu uzvarā, lai izplatītu ap sevi gaismu un nestu augļus.

Mans mīļotais, gribu tev pateikt ko svarīgu: negaidi, ka, saņemot Svēto Garu, tava dzīve kļūs vieglāka. Nē, tu vari būt pārliecināts, ka būs vēl grūtāk, jo, kad Svētais Gars tevī iemājos, Viņš iesāks pie tevis strādāt. Un Viņa darbība tevī tevi ātri novedīs miesīguma nāves dziļumos. Tu aizvien vairāk sāksi sevi saskatīt Dieva gaismā, tava cīņa kļūs sīvāka un smagāka, var gadīties neveiksmes, ciešanas, slimības tev un taviem vistuvākajiem. Tieši šajos brīžos tu mācies neizbīties, tu nekrīti izmisumā, bet visu uztici tavam mīļajam Svētajam Garam, bez kura ziņas nekas nenotiek. Viņš zina, kas ir vajadzīgs, lai no tevis izveidotu pavisam jaunu pilnīgu cilvēcisku būtni, kas visās lietās līdzinās Kristum. Svētā Gara ienākšana sirdī vēl nevienu īsā brīdī nav padarījusi pilnīgu. Bet ja tavi garīgās dzīves strauti savu izteku meklēs no Svētā Gara pilnības Avota, straujas pārmaiņas ir neizbēgamas. Un to pie tevis sāks ievērot arī citi. Tu pats jutīsi, ka tevi sāk nest kāds noslēpumains iekšējs prieka un bezgalīga apmierinājuma Spēks. Viss, ko tu darīsi vai uzsāksi darīt Kristus vārdā, vēl vairāk pavairos tavu garīgo enerģiju un tavu apmierinājumu, piepildot tevi ar garīgu prieku. Pat grūtajos tevis neizpratnes un ciešanu brīžos caur Svēto Garu sniegtā Žēlastība spēj tavu sirdi pasargāt savienotu ar debesīm. Svētais Gars ir sevišķi jūtīgs un nepacieš pat mazāko pretošanos, nepaklausību un piesārņotu sirdsstāvokli. Ja nebūsi modrīgs un iegrimsi zemišķajās lietās, Viņš var tevi pat atstāt- un pēc tam tev būs ļoti grūti atrast šo maigo un šķīsto sirds kontaktu ar Viņu. Bet ja tu centīsies būt savienots ar Viņu un neatlaidīgi sekosi visiem Viņa norādījumiem, Viņš ātri pacels tevi garīgās kalnu virsotnēs, kuras tu pats, protams, neredzēsi, bet tevi spārnos un enerģizēs pati doma, ka Kristus var un vēlas tevi lietot. Starp tevi un Kristu izveidosies noslēpumaina sirsnīga draudzība. Tu vairs sevi nesajutīsi kā kādu kalpu, kas sagaida no Viņa atalgojumu, bet jutīsi, ka esi Viņa draugs, ka esi Viņa dēls vai meita un tev pieder viss, kas pieder Tēvam. Tā ir brīnišķīgu svētību pilna dzīve ticībā!

Vai tev ir drosme visa tā vārdā tagad sniegt Kristum savu mūžīgās mīlestības solījumu?...

...Vai tev ir drosme Viņam sniegt paklausības un atsacīšanās solījumu, gara nabadzību uzskatot par savu brāli un Kristu par visdārgāko pasaulē?...

...Vai tu esi gatavs ņemt uz sevis un nest Viņa krustu, atsakoties no zemišķās labklājības un cilvēku goda meklēšanas?

...Vai es gatavs strādāt priekš Kristus un Viņa Draudzes, upurējot tam visu savu personīgo dzīvi, laiku un ģimeni un palikt Kristum uzticīgs gan dzīvībā, gan nāvē?

Lai Kristus tev palīdz izšķirties un pieņemt savu lēmumu!... Paliekot uzticīgam Viņam, nesatricināmas Dieva mīlestības apsegs un Trīspersoniskais Dievs vienmēr būs tavs visstiprākais balsts.

Svētais Gars, Viņa bagātīgās dāvanas un dievišķā vadība, spēks, gaisma un prieks pieder tiem, kas slāpst pēc Viņa un kas Viņu gaida. Bez Svētā Gara tiešas līdzdalības nekad nav iespējams sasniegt pilnību Kristū. Bet mīlestība uz Kristu piešķir tavai garīgajai dzīvei jēgu un dziļumu. Tā ir garīga bagātība, kuru jāsargā vairāk nekā savu dvēseli!

...Tevi sagaida darbs, grūtības un cīņas. Slāpstošās sirdis gaida nesavtīgu palīdzību, bet palīdzēt tām tu vari tikai tad, ja pats atrodies Dieva augstumos un tajā pašā laikā ar pazemīgu sirdi esi gatavs izpildīt ikvienu Kristus pavēli, kuras Viņš grib tev sniegt. Svētais Gars, kurš tevī mīt, ir tas pats Dieva vai Kristus Gars, pie kura tu vari griezties jebkuros apstākļos, grūtībās un neskaidrībās. Pielieto šo lielo tev piešķirto bagātību!

Garīgā darba ir daudz vairāk nekā tu spēj paveikt, bet tu pielieto visas pūles, lai, to veicot, pats garīgi augtu.

Svētā Gara saņemšana ir svēts noslēpums starp no savas vecās dabas šķīstījušos dvēseli un Kristu, tāpēc šo noslēpumu paglabā tikai sev. Svētais Gars pats apliecinās savu klātbūtni cilvēkā caur pazemīgu uzvešanas un auglīgā garīgajā kalpošanā un darbā. Par to būtu lieki stāstīt citiem cilvēkiem, jo ar to šim svētajam piedzīvojumam tiktu piešķirta zemišķā, cilvēciska nokrāsa- bet tas vairs nesaskanētu ar Kristus mums pasniegto mācību!

...Svētais Gars tev ir vajadzīgs ne tikai personīgās garīgās dzīves vajadzībām, bet galvenokārt garīgās kalpošanas un darba vajadzībām. Svētā Gara vadībai ir jākļūst par reālu un vitālu faktoru tavā dzīvē! Tev jāsaņem Svētais Gars, lai tavs darbs un kalpošana Kristus Draudzē būtu saskaņoti ar Nošķirtā Svētā Gara vajadzībām, kura vadībā visa tava garīgā dzīve un kalpošana iegūs pilnīgi jaunu nokrāsu un debesu aromātu. Ir labi, ja garīgs cilvēks vadās tikai pēc Svētā Gara norādījumiem un paklausīgi izpilda visas Viņa pavēles.

Ja Svētais Gars nolaižas Viņam sagatavotā sirdī, tad tāds cilvēks piedzīvo sevišķu debesu dzīvības klātbūtnes pieskārienu savā sirdī. Cilvēks sajūt, ka viņu sāk pārvaldīt kāds īpašs debesu prieks, drosme, enerģija, brīvības apziņa un Mīlestība. Lai līdz tam nonāktu, tev ir kas jādara. Tev ir jāņem sevis pārvaldīšanas grožus savās rokās, jāpalielina garīgā cīņa sevī un jāizdara piepūle, lai, cik tas atkarīgs no tevis paša, tu spētu atbrīvoties no sevis un no visa zemišķā. Šajās īpašajās sevis nodošanas dienās aizmirsti visu personīgo, visas rūpes un prieku, kas tikai tev var traucēt. Savienojies tikai ar Kristu, dziļi pazemojoties pie Viņa kājām! Visas tavas svētības, viss tavs spēks un pat tava dzīvība atrodas ielikta Viņa rokās, tikai Viņš vienīgais spēj remdēt tavas slāpes. Ak, kaut tevi dedzinātu slāpes pēc Svētā Gara! Tā ir visdrošākā ķīla, ka tu nepaliksi bez šīs svētības.

Pazemojies līdz pīšļiem un uz visiem laikiem iegaumē svarīgo atziņu, ka tu neesi “nekas” un ka spēks, dāvanas un spējas tevī izpaužas tikai atbilstoši tam, cik Kristus vēlas tevi pielietot savā darbā. Ja tu pieļauj savā sirdī iezagties kaut mazākajām lepnības gara pazīmēm, līdz ar to pastāv draudi visu pazaudet. Tādēļ esi nomodā! Svētais Gars ir sevišķi glezns un delikāts. Lai Kristus palīdz, ka tu nekad Viņu apzināti neskumdinātu, lai Viņš no tevis neaizbēg! Savukārt katra paklausīga pakļaušanās Svētā Gara norādījumiem savienos tevi ar Viņu arvien stiprāk un tu izjutīsi, ka Svētais Gars ir kļuvis par tavas garīgās dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šī dievišķā svētā Persona savu darbību spēj veikt tikai paklausīgā sirdī, tādā sirdī, kura spēj un ir gatava Viņam pakļauties. Un šajos brīžos, kad tas tev ir izdevies, tu pārliecinājies, cik skaidras un saprotamas tad kļūst garīgās patiesības. Tās ir tik viegli nodot citām slāpstošām dvēselēm. Tanī pašā laikā tu saņemsi lielāko svētību daļu atpakaļ, un tas tevi paceļ, uzmundrina un stiprina.

Ciešs kontakts ar Svēto Garu sniedz tev ticību. Tā kļūst iedarbīga, auglīga, mērķtiecīga. Tu saskatīsi, kur ir vajadzīgi ticības darbi, tu iemācīsies ticībā lūgt bez mazākās šaubīšanās. Svētais Gars tevi māca kā mīlošs tēvs savu bērnu. Ar laiku Viņš kļūst tev par autoritāti, jo tu sāc spēt uzņemt visu, kas plūst no Svētā Gara avotiem. Un iegūtā pieredze no attiecībām ar Viņu tev māca, ka Viņā ir apslēpta dzīvība, kas tevi velk uz priekšu.

Svētais Gars nemitīgi darbojas pie tavas sirds, nojaukdams un izārdīdams visu veco, lai sagatavotu vietu brīnišķīgi atjaunotai un pārveidotai dievišķai būtībai. Šajā Svētā Gara jauncelsmes darbā pie tevis tev nāksies daudz ciest. Tava pieredze tev rāda, ka nav nemaz tik viegli atsacīties no savas vecās, ierastās dzīves, uzskatiem, patmīlības, no visa tā, ko necieš Svētajā Garā ietvertā būtība.

Un tā, Svētais Gars, pakāpeniski visu veco sagraujot, soli pa solim iekaro un pakļauj sirdszemi savai varai. Svētais Gars var tevi novest tādā stāvoklī, ka tu pēkšņi ieraugi: nekas vairs nav palicis pāri no manis paša būtības, ir tikai drupas un gruveši, par kuriem man pašam ir liels kauns. Bet arī šādā stāvoklī nekrīti izmisumā, jo Svētais Gars strādā pie tevis pēc noteikta plāna. Tas ir lielas jauncelsmes sākums. Tu, protams, vari Viņam aizliegt pilnībā sagraut sevī tavu veco cilvēku ar viņa mitekli, ja, piemēram, tev būs žēl pazaudēt savu labo slavu pasaulē un autoritāti kāda cilvēka priekšā. Tādā gadījumā Viņš delikāti atkāpsies un klusi nogaidīs, kamēr tu pats atjēgsies un lūgsi Svēto Garu, lai Viņš visu veco tevī sagrauj pīšļos.

Viņš neko pāri par taviem spēkiem no tevis neprasa, tādēļ nebīsties un nepārdzīvo, bet kā bērns priecājies, pilnīgi nododoties Svētā Gara vadībai, lai gan ciešanas, rūpes un nastas par garīgo darbu neapšaubāmi tev būs jānes. Bet šim nolūkam tev tiks dots Spēks. Tādēļ lai tava sirds dzīve ir bagāta un garīgie pūliņi auglīgi!

Kopā ar tevi priecājas tavi garīgie vecāki, tevi vērojošie debesu svētie un tavs sargeņģelis,- viņi visi vēlas tevi stiprināt, ieejot šajā brīnišķīgajā svētajā noslēpumā, ko tu nes savās krūtīs.

Svētais Gars, kurš tevī dzīvo, nepārtraukti tevi pavada, pamāca, mierina un uzmundrina. Žēlastības Gara prieks, kuru Viņš tev dāvina kā savas klātbūtnes apliecinājumu, dos tev spēku stingri un droši nostāties pat vislielāko grūtību brīžos, kādas vien sastopamas garīgajā dzīvē. Kad nogurums grib tevi nospiest pie zemes un smagu krustu virkne ir izsmēlusi tavus fiziskos spēkus, iegrimsti sevī un meklē kontaktu ar Viņu.

Tad tu piedzīvosi, cik viegli var uzvarēt tumsu un sāpes, jo Svētais Gars tevi kā mazu bērnu paceļ uz saviem spārniem un iznes gaismā, kur tu ieraugi dzīvi no pavisam citas, kalnu virsotņu perspektīvas. Tas ir Svētā Gara spēks, kas nes tos, kuru sirdīs Viņš mīt. Nevīstošs ir skaistums un nesatricināmas tās debesu bagātības, kuras tu iegūsti, Svētā Gara vadībā ejot pa atsacīšanās ceļu!

Svētais Gars ir kļuvis par tavu Aizstāvi, kurš dievišķā gudrībā nokārto visu tavu dzīvi, pamācot, audzinot un iepriecinot.

Dziļi tavā būtībā, citiem nemanot, tevī darbojas Svētais Gars. Tu pats to aptver tikai tad, kad, iegrimstot dziļi sevī, meklē saskari ar Viņu. Var gadīties, ka darba un dzīves steigā tu vairākas dienas aizmirsti par Viņa klātbūtni, un tomēr Viņš dzīvo tevī un vada tavu dzīvi.

Dod Svētajam Garam lielāku brīvību sevī darboties! Necenties vienmēr izdabāt cilvēkiem, bet vispirms ieklausies sirdī, ko tev pateiks Svētais Gars, kā šajā gadījumā rīkoties vai ko teikt. Tu jau zini, ka Svētais Gars ir ļoti pieticīgs un piesardzīgs, kā arī pazemīgs un lēnprātīgs.

Svētā Gara spēkā izteiktie vārdi vai paveiktie darbi piespiež cilvēkus apklust un padoties. Ļaudis, kas ir ap tevi, tūliņ izjūt, kad tu darbojies pats un kad tevī darbojas Svētais Gars, lai gan viņi neko nezina par tavu un Svētā Gara apvienošanos. To var uzzināt tikai pēc sirdsstāvokļa izmaiņām.

Es zinu par tavām grūtībām personīgajā dzīvē, kuras nav nemaz tik viegli panest. Svētais Gars ir tevi ielicis dzīves skolā, kur tev ilgi nāksies vingrināties pacietībā, dievišķajā spriešanas spējā un cietējā mīlestībā! Viņš pazīst tavas spējas un tavas slāpes pēc garīgā darba, bet Viņš pazīst arī tavu miesīgumu, kuram vēl ir diezgan lielas tiesības tevī; visu to, no kā tev ir jāatsakās un kam jānomirst. Mācies, kā atbrīvoties no sevis, no savas pašapziņas kontroles garīgajā darbā; mācies paļāvīgi visās lietās pakļauties Svētajam Garam un Kristum. Šajā dzīves ciešanu skolā, kurā tu pašlaik atrodies, visas šīs lietas būs tavas visuzticīgākās skolotājas. Dziļā pazemībā noliecies viņu priekšā un pieņem visu, ko viņas tev grib teikt. Svētais Gars spēj dot tik brīnišķīgu iekšēju vadību visās lietās, kādu nespēj veikt neviens cilvēks. Viņš ir vislabākais no visiem skolotājiem. Daudzus grūtus eksāmenus Viņa vadībā tu jau esi labi izturējis, bet vēl smagāki un sarežģītāki stāv tavā priekšā. Bieži tu pats nemaz neievēro Svētā Gara darbību pie savas sirds, jo Viņš nemīl strādāt ar troksni un skaļu reklāmu. Tikai kad tu nokļūsti Viņā, kad meklē savā sirdī apslēpto sadraudzību ar Viņu, tu spēj ievērot, ko Viņš ir paveicis tavā un tava dzīvesdrauga sirdī, un tu vēl lielākā priekā un pateicībā esi gatavs Viņam pakļauties visās lietās.

Māsa, labi, ka tu šajā dzīves skolā esi sākusi vairāk sevi saredzēt. Zini, ka tevī pašā nav nekā laba, cildena, garīga un vērtīga. Bet ja tu saskati savu garīgo nabadzību un vājumu, tad tā jau ir liela vērtība, ko es tevī meklēju. Jo tikai no pīšļiem Svētais Gars spēj izveidot dievišķu pilnību. Neaizmirsti, ka miesīguma nonāvēšanas ceļš ir saistīts ne tikai ar lielām iekšķīgām ciešanām, bet tu sajūti, ka arī fiziski it kā tiec saplosīts. Jo arī Kristum pie krusta bija fiziski jānomirst!

Bet Svētais Gars, kurš dzīvo tevī, tev sniedz pārcilvēcisku spēku uzturēt un uzvarēt. Viņš arī sagatavo tev atpūtas brīžus, un tad tu jūti, kā tevi piepilda un nes prieks un Žēlastība.

Dedzinošās ciešanās un svētību veldzē tevī nobriest Svētā Gara augļi, kuri Dieva tautai kļūst par atspirdzinājumu un svētību. Ļauj sevi veidot un sagatavot priekš tā!

Lai tevi vada brīnišķīgā sadraudzības saite ar Svēto Garu!

 

KĀ CILVĒKS VAR ZINĀT, VAI VIŅŠ IR KRISTĪTS AR SVĒTO GARU?

Šis ir visai nopietns jautājums, jo daudzi šinī jautājumā atrodas neziņā un tāpēc maldās. Viņi iedomājas, ka ir kristīti ar Svēto Garu, bet īstenībā viņiem Svētā Gara nemaz nav.

Kāds sludinātājs, runājot par Svētā Gara saņemšanu, gribēja to izskaidrot, sniedzot piemēru: viņš cieši aizspieda savas tukšās rokas pirkstus un teica: “Es ticu, ka mana roka nav tukša, bet tanī ir vēlamais priekšmets. Es rīkošos tā, it kā man būtu šī lieta.” Iznāk, ka šāds cilvēks sevi māna. Uz tādu ticību mūsu Dieva Vārds nemāca.

Caur ticību “no neredzamā radās redzamais,” saka Vārds (Ebr.vēst.11,3).

Mums caur ticību ir jāsaņem un jābūt pārliecinātiem, ka esam arī saņēmuši, vai tad ne? Viss garīgais mums ir jāsasniedz Kristū un reāli jāsaņem no Kristus. Līdzīgi kā mēs pēc noslēgtā grēknožēlas procesa saņemam savu grēku piedošanu un liecību par to (1.Jāņa vēst.5,10), mums ir jāzina, vai esam kristīti ar Svēto Garu vai ne.

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, izvirzīsim papildus jautājumu: “Kamdēļ tiek dota kristība ar Svēto Garu?”

Kristus pats saka saviem mācekļiem: “Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki” (Ap.d.1,8). Tātad Svētais Gars tiek dots liecināšanas darbam.

Bez kristības ar Svēto Garu un uguni Kristus aizliedza mācekļiem iziet garīgajā darbā (Lūk.ev.24,49). Kristus pavēlēja viņiem gaidīt apsolīto. Paliek skaidrs, ka Kristus mācekļiem nepietika tikai ar ūdens kristību, bet viņiem bija jāpiedzīvo kristību ar uguni; tas ir- jāsaņem Spēku no augšienes. Ar saviem cilvēcīgajiem, tas ir, miesīgiem un dvēselīgajiem spēkiem ir aizliegts iziet garīgajā darbā. Tāpēc gāja bojā Ārona dēli (3.Mozus gr.10,1). Paša spēks un paša griba Dieva priekšā ir kā sveša uguns. Kas garīgo darbu veic paša spēkā (ar savu uguni), tam garīgās acis ir aizvērtas, viņš nezina dvēseļu patieso stāvokli un tāpēc nevar tās garīgi vadīt. “Akls aklam nevar ceļu rādīt!”- saka Vārds.

No tā redzams, ka, lai saņemtu Svētā Gara kristību, nepieciešams iepriekš piedzīvot vai izpildīt sekojošus nosacījumus.

Pirmkārt, kā to māca Kristus, mums savā dzīvē pilnīgi jāatsakās no visa sava, personīgā (Lūk.ev.14,26.33). Tātad ir jāatstājas no sava prāta, jūtām un gribas (Lūk.ev.14,26) un jāienīst savu paša dvēseli.

Ar Svēto Garu var kļūt kristīts tāds cilvēks, kas ir patiesi nožēlojis grēkus un atgriezies, kas ir atstājis pasaulīgo dzīvi, lai tagad dzīvotu ar Kristu un pildītu Viņa gribu.

Tas ir tas, kas ir pilnīgi atsacījies no sevis, uzņemoties ikdienas nest savu krustu un sekot Viņam (Lūk.ev.9,23). Tas ir tas, kas ne tikai nolēmis, bet īstenībā arī soli pa solim seko savam Glābējam. Tikai paklausība Tam Kungam un pakļaušanās Viņa gribai atver iespēju tikt kristītam ar Svēto Garu (Ap.d.5,32). Vēl vairāk, kas sevi nodevis par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri apzinīgai kalpošanai (Rom.vēst.12,1); kas ņem dalību Kristus ciešanās (Rom.8,17; 1.Pēt.4,1.13; Filip.3,19) un ir pievienojies Kristus dabai, tikai tas pēc gavēšanas un lūgšanas ir spējīgs saņemt Svētā Gara kristību. Kristus mācekļi nesaņēma Svēto Garu miesīgā vai dvēseliskā stāvoklī, bet caur garīgu sagatavošanos lūdzot un gavējot.

Ja pievēršam nopietnu uzmanību šiem nosacījumiem vai prasībām, izceļas dibināts jautājums: kā visu to sasniegt?

Kaut arī tas pārsniedz šī jautājuma robežas, tomēr ir īsi pie tā jāapstājas.

Kad cilvēks ir nospraudis sev mērķi izpildīt visas šīs prasības un sasniegt šo garīgo stāvokli, viņš drīz vien ieraudzīs, ka nav tik viegli atsacīties no savas gribas, no savas saprašanas kontroles un, kaut vai savaldot savu mēli, pakļauties kādai citai gribai un būt paklausīgam. Tad kļūst saprotams, ka šim “es” sniedzas dziļas saknes mūsu cilvēciskajā dabā, kas ir no senčiem mantotā grēcīgā būtība, ko Dieva Vārds nosauc par miesīgumu, veco cilvēku, grēka un nāves likumu un tā tālāk. Šo miesīgumu vajag nonāvēt. Šajā eksekūcijā slēpjas garīgo sasniegumu atslēga (Jāņa ev. 12,24). Kas nomirst priekš visa personīgā, tas reiz nesīs garīgus augļus! Kas sit sevi krustā un mirst līdz ar Kristu, tas reiz celsies augšā Svētā Gara spēkā Kristus slavai un godam!- (Rom.vēst.6,4-5; Kolos.vēst.2,11-12).

Nomiršana katru dienu- kā izsakās ap.Pāvils,- pastāv tajā, lai mēs katru dienu Dieva priekšā garā un patiesībā nožēlotu sava miesīguma izpausmes, kamēr caur dzīvu ticību Golgātas upurim līdz ar sevis līdzpiesišanu krustā (Galat.vēst.2,19-20) neiegūstam no tā izrietošu augšāmcelšanos. Mēs redzam, ka grēku nožēla nav tikai Kristus iestādīts bauslis ticības dzīves iesākšanai, bet tajā slēpjas varens dzinējspēks mūsu centieniem un cīņai ceļā uz pilnīgu svētumu un savienošanos ar Viņu.

Kristus sagaida grēku nožēlu no savām draudzēm visos to garīgajos stāvokļos un atziņās (Atkl.gr.2,5,16-21; 3,3-19).

Tagad uz Dieva Vārda pamata aplūkosim, kādas ir Svētā Gara darbības izpausmes. Cilvēka piepildīšana ar Svēto Garu ieved viņu augstā, tīrā un svētā garīgā stāvoklī. Cilvēka gars ceļas Dieva priekšā Svētā Gara spēkā, un viņa sirdī tiek uzcelts dzīvā Dieva nams (Efez.vēst.2,21-22; 1.Kor.vēst.3,16; 6,19), kur dvēselē valda patiess miers un mīlestība. Cilvēks kļūst par jaunu radījumu (2.Kor.vēst.5,17), kurš nespriež vairs miesīgi (Rom.vēst.8,6), bet tagad dzīvo pēc Gara (Rom.vēst.8,9), kurš vairs nevadās pēc savām jūtām, ir vienaldzīgs pret kaislībām un bērnišķīgi tic Dievam un paļaujas uz Viņu... Tāpēc arī ir sacīts, ka Dieva Gars pārveido cilvēku (1.Sam.gr.10,4.6), Dieva Gars mūs atdzīvina (Rom.vēst.11; Jāņa ev.6,63). Dieva Gars runā (1.Tim.vēst.4,1), pamāca (Lūk.ev.12,12), mācīs mums visu patiesību (Jāņa ev.16,13-14; Jāņa ev.14,26), iepriecinās (Jāņa ev.14,26; 15,26; 16,7; Ap.d.9,31), pavēl un aizliedz (Ap.d.16,6-7).

Svētais Gars atklāj visu jauno (1.Kor.vēst.2,9-10), atklāj Dieva dziļumus (10.p.), atklāj Dieva mums dāvāto (12.p.), iemāca aptvert garīgo (13.un 14.p.).

Svētais Gars dod dāvanas: gudrības vārdu un garīgas zināšanas (1.Kor.vēst.12,8), ticību, dāvanu dziedināt (9.p.), darīt brīnumus, pravietot, atšķirt garus, dažādas (citas) valodas un šo valodu iztulkošanu (10.p.), varu izdzīt velnus (Mat.ev.12,28). Dieva Gars dara svētus (1.Kor.vēst.6,11).

Kas ir kristīts ar Svēto Garu, sāk nest garīgus augļus: mīlestību, mieru, prieku, lielu pacietību, laipnību, žēlsirdību, ticību, pazemību, atturību (Galat.vēst.5,22-23).

Svētais Gars ieceļ kalpošanā (1.Kor.vēst.12.28) par apustuļiem, praviešiem, skolotājiem un tā tālāk. Kā jau sacīts, galvenā Svētā Gara pazīme ir uguns- degsme Dieva gribas pildīšanā. Tas izskaidrojums ar to, ka Dieva mīlestība ar grēku nožēlu šķīstītā sirdī izlejas caur Svēto Garu (Rom.vēst.5,5). Mīlestība ir Dieva paša būtība un izpaužas caur pašuzupurēšanos sava tuvākā labā, kā to mums ar savu piemēru parāda pats Kristus (Jāņa ev.15,13;3,16). Lai vairāk negrēkotu un uzsāktu ceļu uz pilnību, ir jāpiedzimst no Mīlestības, no Dieva (1.Jāņa vēst.5,18). Tas nozīmē arī svētīties sava tuvākā labklājības un laimes labā. Mīlestība no Dieva ir cietēja mīlestība. Katrs, kam ir mīlestība no Dieva, cieš par citām dvēselēm. Tagad Dieva Gars atklāj cilvēkam citu dvēseļu garīgo stāvokli, lai šis cilvēks varētu viņas vadīt un palīdzēt tām to garīgajā cīņā.

Kā redzam no apustuļa Pāvila dzīves, šajā apstāklī arī pastāv Dieva celtniecība, ko paveic Svētais Gars (2.Kor.vēst.11,28). Šī Mīlestība nav cilvēcīga, bet ir nākusi no debesīm, tā ir tāda, kura visu spēj paciest, ir žēlsirdīga, visu panes, nemeklē savu pašas labumu, nelielās un tā tālāk (1.Kor.vēst.13,4-8).

Pēc šīm pazīmēm katrs var sevi pārbaudīt, vai viņam ir šādas pazīmes un izpausmes viņa personīgajā dzīvē. Skaidrs, ka šo Svētā Gara darbību ar prātu nevar izprast, jo kalpošanas un dāvanas ir dažādas. Nevar būt tā, ka Draudzē darbojas tikai viena dāvana. Piemēram, kādas grupas uzskata par Svētā Gara kristības pazīmi svešu mēļu dāvanu neskatoties uz to, ka šīs mēles (valoda) satur tikai nesaprotamas skaņas un zilbes. Ap.Pāvils par to izsakās šādi: “Jūs esat vējā runājuši” (1.Kor.vēst.14.9). Par nožēlu man bija izdevība būt par liecinieku gadījumam, kur, lai cilvēki saņemtu Svētā Gara kristību, tiem mācīja pielietot cilvēcīgos līdzekļus (kā līdzekli Svētā Gara saņemšanai ieteica iespējami ātrāk lūgšanā atkārtot vārdus “kristī, kristī, kristī”- tik ilgi, kamēr šajos centienos ātrrunāšanā izveidojās kaut kādas nesaprotamas skaņas). Šajos centienos nav nekā kopēja ar Svēto Garu. Tādus piemērus, kur slimīgas, nenormālas parādības, pašhipnozi un visu ko citu nosauc par Svētā Gara darbību, var pievest ļoti daudz.

Saprotams, ka tādu cilvēku dzīve nevar līdzināties patiesai kristiešu dzīvei, bet ir par piedauzību no augšienes modinātām dvēselēm un pasaulei. Pati galvenā un patiesākā pazīme ir īsteni kristīga dzīve, kas kā zīmogs atstāj dziļas pēdas un iespaidu uz visu apkārtstāvošo. Patiesa kristīga dzīve ap mums izplatās kā salda smarža (2.Kor.vēst.2,14-15).

Jo “pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt” (Mat.ev.7,20). Kur ir Svētais Gars, tur ir garīga vara un Spēks uzvarēt iekšējo grēku, ļaunumu, visādu kārību un nešķīstību. Kur ir Svētais Gars, tur Viņš mūs dara par zemes sāli un par gaismu pasaulei.

Šo jautājumu ir ļoti, ļoti svarīgi noskaidrot katram priekš sevis tā, lai nepiekrāptu sevi, ticot uz to, kā mums nemaz nav. Bēdas mums, ja ticēsim, ka mums ir Svētais Gars un Viņa dāvanas, bet pēdējā dienā Jēzus mums teiks: “Es jūs nekad neesmu pazinis, eita nost no Manis, jūs, ļauna darītāji.”



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.