Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 5.59 5.05 usd
Cena: 7.15 6.45 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 7.85 7.04 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 6.02 usd
Cena: 12.96 10.75 usd
Cena: 12.96 7.53 usd
Cena: 6.08 5.48 usd
Cena: 3.55 3.17 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Jāņa vēstule 1

30.03.2001
1.Jāņa
Yohanan Aleph

1 Kas bija no iesākuma, ko mēs esam dzirdējuši, ko mēs esam redzējuši ar savām acīm, uz ko mēs esam lūkojušies un ko mūsu rokas ir turējušas, tas attiecas uz Dzīvības Vārdu:
2 Dzīvība izpaudās, un mēs esam redzējuši un nesuši liecību un paziņojuši jums, ka mūžīgā dzīvība, kas bija Tēvā, tika izpausta arī mums.
3 Mēs paziņojam jums to, ko esam redzējuši un dzirdējuši,- tā, lai arī jūs varētu iegūt sadraudzību ar mums. Patiešām, mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Ješua יהושעMesiju.
4 Un mēs to rakstām jums, lai jūsu prieks varētu būt pilnīgs.
5 Šī ir tā vēsts, ko mēs esam dzirdējuši no Viņa un paziņojam jums, ka Elohim ir gaisma un Viņā nav nekādas tumsības.
6 Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un staigājam tumsībā, mēs melojam un nedarām patiesību.
7 Bet ja mēs staigājam gaismā kā Viņš ir gaismā, mums ir sadraudzība vienam ar otru un Viņa Dēla Ješua יהושעMesijas asinis šķīsta mūs no visa grēka.
8 Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs sevi vadām nepareizā [ceļā] un patiesības nav mūsos.
9 Ja mēs izsūdzam savus grēkus, tad Viņš ir uzticams un taisns piedot mums grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
10 Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, mēs darām Viņu par meli un Viņa Vārds nemājo mūsos.

2
1 Mani bērniņi, es rakstu jums to, lai jūs negrēkotu. Ja kāds grēko, tad mums ir Aizlūdzējs, [kas ir] ar Tēvu, Ješua יהושעMesija, Tas Taisnais.
2 Viņš pats ir derības ziedojums par mūsu grēkiem, un ne tikai par mūsu, bet arī par visu pasauli.
3 Un no tā mēs zinām, ka Viņu pazīstam, ja mēs turam Viņa pavēles.
4 Katrs, kas saka: “Es Viņu pazīstu” un netur Viņa pavēles, ir melis un patiesības viņā nav.
5 Bet kas ievēro Viņa Vārdu, patiešām Elohim mīlestība viņā ir padarīta pilnīga. No tā mēs zinām, ka atrodamies Viņā.
6 Kas apgalvo, ka paliek Viņā, tam vajag pašam arī tā staigāt kā Viņš staigāja.
7 Mīļotie, es rakstu jums nevis jaunu pavēli, bet vecu pavēli, kas jums ir bijusi no iesākuma. Vecā pavēle ir Tas Vārds, ko jūs esat dzirdējuši no iesākuma.
8 Vēlreiz, es rakstu jums jaunu pavēli, kas ir patiesa Viņā un jūsos, jo tumsība paiet un patiesā gaisma tagad sākusi spīdēt.
9 Kas saka, ka viņš atrodas gaismā, un ienīst savu brāli, tas atrodas tumsībā līdz pat šai dienai.
10 Kas mīl savu brāli, tas paliek gaismā un viņā nav klupšanas akmeņa.
11 Bet kas ienīst savu brāli, atrodas tumsībā un staigā tumsībā un nezina. kur viņš iet, jo tumsība ir padarījusi aklas viņa acis.
12 Es rakstu jums, bērniņi, jo jūsu grēki ir piedoti, pateicoties Viņa VĀRDAM.
13 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat Viņu pazinuši no sākuma. Es rakstu jums, jaunie ļaudis, jo jūs esat uzvarējuši to ļauno. Es rakstu jums, bērniņi, jo jūs esat iepazinuši Tēvu.
14 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat pazinuši Viņu no sākuma. Es rakstu jums, jaunie ļaudis, jo jūs esat stipri un Elohim Vārds paliek jūsos un jūs esat uzvarējusi to ļauno.
15 Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, Tēva mīlestības viņā nav.
16 Jo viss, kas ir pasaulē- miesas iekāre, acu kārība un dzīves lepnība- tas nav no Tēva, bet no pasaules.
17 Pasaule paiet un tās kārība, bet tas, kas dara Elohim gribu, paliek mūžīgi.
18 Bērniņi, šī ir pēdējā stunda. Kā jūs esat dzirdējuši, nāk anti-mesija,- pat tagad [jau] ir nākuši daudzi anti- mesijas. No tā mēs zinām, ka ir pēdējā stunda.
19 Viņi izgāja no mums, bet viņi nebija no mums, jo, ja viņi būtu bijuši no mums, tie paliktu ar mums- bet bija jātiek redzamam, ka neviens no tiem nebija no mums.
20 Jums ir svaidījums no Tā Nošķirtā, un jūs visi to zināt.
21 Es nerakstīju jums tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet gan tāpēc, ka jūs to zināt, un arī tāpēc, ka no patiesības nevar nākt meli.
22 Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Ješua יהושעir Mesija? Tas ir anti-mesija, kas noliedz Tēvu un Dēlu.
23 Kas noliedz Dēlu, tam nav Tēva. Kas apliecina Dēlu, tam ir arī Tēvs.
24 Kas attiecas uz jums, lai jūsos paliek tas, ko jūs esat dzirdējuši no iesākuma. Ja jūsos paliek tas, ko jūs esat dzirdējuši, jūs arī paliksiet Dēlā un Tēvā.
25 Un šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums ir apsolījis: mūžīgā dzīvība.
26 Esmu rakstījis to jums attiecībā uz tiem, kas jūs aizved projām.
27 Bet svaidījums, kas ir jūsos, ko jūs esat saņēmuši no Viņa, jūsos paliek un jums vairs nav vajadzīgs, ka kāds jūs mācītu. Kā šis pats svaidījums māca jūs attiecībā uz visām lietām un ir patiess, un [tajā] nav viltus un kā Tas jums ir mācījis, tā jūs paliekat Viņā.
28 Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā,- tā, lai, kad Viņš parādās, mums būtu drošība un mēs netiktu apkaunoti Viņa priekšā pie Viņa atnākšanas.
29 Ja jūs zināt, ka Viņš ir taisns, jūs arī zināt, ka ikviens, kas dara taisnību, ir dzimis no Viņa.

3
1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka mums ir jātiek nosauktiem par Elohim bērniem! Šī iemesla dēļ pasaule mūs nepazīst, jo tā nepazina Viņu.
2 Mīļotie, tagad mēs esam Elohim bērni. Un vēl nav ticis atklāts, kas mēs būsim, tikai mēs zinām to, ka, kad Viņš būs atklājies, mēs būsim kā Viņš, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.
3 Ikviens, kam ir šī sagaidīšanas cerība uz Viņu, šķīsta pats sevi kā Viņš ir šķīsts.
4 Ikviens, kas dara grēku, dara netaisnību, un grēks ir netaisnība.
5 Jūs zināt, ka Viņš tika izpausts, lai paņemtu projām mūsu grēkus, un Viņā nav grēka.
6 Ikviens, kas paliek Viņā, negrēko. Ikviens, kas grēko, nav ne Viņu redzējis, ne Viņu pazinis.
7 Bērniņi, lai neviens jūs neaizved projām. Kas dara taisnību, ir taisns tāpat kā Viņš ir taisns.
8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns ir grēkojis no iesākuma. Šī mērķa dēļ arī izpaudās Elohim Dēls: lai iznīcinātu velna darbus.
9 Ikviens, kas ir dzimis no Elohim, negrēko, jo viņa sēkla paliek viņā un viņš ir nespēcīgs grēkot, jo viņš ir dzimis no Elohim.
10 Šajā lietā izdalās un kļūst redzami Elohim bērni un velna bērni: Ikviens, kas nedara taisnību, nav no Elohim, nedz arī tas, kas nemīl savu brāli.
11 Tādēļ šī ir tā vēsts, ko jūs esat dzirdējuši no iesākuma, ka mums vajag mīlēt vienam otru,-
12 nevis kā Qayin, kas bija no ļaunā un nogalināja savu brāli. Un kāpēc viņš to nogalināja? Jo viņa darbi bija ļauni, bet tie no viņa brāļa bija taisni.
13 Nebrīnieties, mani brāļi, ja pasaule jūs ienīst.
14 Mēs zinām, ka esam pārgājuši no nāves dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus. Kas nemīl savu brāli, paliek nāvē.
15 Ikviens, kas ienīst savu brāli, ir slepkava, un jūs zināt, ka nevienam slepkavam mūžīgā dzīvība nepaliek viņā.
16 Caur to mēs pazīstam mīlestību, jo Viņš atdeva savu dzīvību par mums. Un mums vajag atdot savas dzīvības par brāļiem.
17 Bet kam ir šīs pasaules bagātības un kas redz savu brāli vajadzībā un aizslēdz savu līdzcietīgo pieķeršanos viņam,- kā gan Elohim mīlestība lai paliek viņā?
18 Mani bērniņi, nemīlēsim vārdos vai ar mēli, bet gan darbos un patiesībā.
19 Caur to mēs zinām, ka esam no patiesības, un nostādīsim savas sirdis mierā Viņa priekšā,
20 lai, ja mūsu sirds mūs pazudina, Elohim ir lielāks nekā mūsu sirds un visu zina.
21 Mīļotie, ja mūsu sirds mūs nepazudina, mums ir drošība Elohim.
22 Un ko vien mēs lūdzam, mēs saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa pavēles un darām to, kas ir patīkams Viņa skatam.
23 Šī ir Viņa pavēle, ka mums ir jātic Viņa Dēla Ješua יהושעMesijas VĀRDAM un jāmīl vienam otru kā Viņš mums pavēlēja darīt.
24 Kas tur Viņa pavēles, paliek Viņā un Viņš tajā. Caur to mēs zinām, ka Viņš paliek mūsos, proti, caur Garu, ko Viņš mums deva.

4
1 Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Elohim, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.
2 No tā jūs pazīsiet Elohim Garu: Katrs Gars, kas apliecina, ka Ješua יהושעMesija ir nācis miesā, ir no Elohim,
3 un katrs gars, kas neapliecina, ka Ješua יהושעMesija ir nācis miesā, nav no Elohim. Tas ir anti-mesijas gars, kas, kā jūs dzirdējāt, nāk un jau tagad ir pasaulē.
4 Bērniņi, jūs esat no Elohim un esat tos uzvarējuši, jo Viņš, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē.
5 Viņi ir no pasaules, tāpēc tie runā kā no pasaules un pasaule tos uzklausa.
6 Mēs esam no Elohim- katrs, kas pazīst Elohim, mūs dzird. Kas nav no Elohim, mūs nedzird. Tā mēs pazīstam [un atšķiram] Patiesības Garu un pievilšanās garu.
7 Mīļotie, mīlēsim viens otru, jo mīlestība ir no Elohim. Katrs, kas mīl, ir dzimis no Elohim un pazīst Elohim.
8 Tas, kas nemīl, nepazīst Elohim, jo Elohim ir mīlestība.
9 Caur to Elohim mīlestība ir izpaudusies mūsos, ka Elohim ir sūtījis savu vienīgo priekšā iznesto Dēlu pasaulē, lai mēs varētu dzīvot caur Viņu.
10 Tajā izpaužas mīlestība,- nevis, ka mēs mīlējām Elohim, bet ka Viņš mīlēja mūs un sūtīja savu Dēlu būt par salīdzināšanas upuri par mūsu grēkiem.
11 Mīļotie, ja Elohim ir mūs tā mīlējis, arī mums vajag mīlēt vienam otru.
12 Neviens nekad nav redzējis Elohim. Ja mēs mīlam viens otru, Elohim paliek mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir kļuvusi pilnīga.
13 No tā mēs zinām, ka mēs paliekam Viņā un Viņš mūsos, jo Viņš mums ir devis no sava Gara.
14 Un mēs esam redzējuši un nesam liecību, ka Tēvs ir sūtījis Dēlu, pasaules Izglābēju.
15 Kas apliecina, ka Ješua יהושעir Elohim Dēls, viņā paliek Elohim un viņš Elohim.
16 Un mēs esam iepazinuši mīlestību un ieticējuši mīlestībai, kas Elohim ir uz mums. Elohim ir mīlestība, un tas, kas paliek mīlestībā, paliek Elohim un Elohim viņā.
17 Ar to mīlestība mūsos ir kļuvusi pilnīga, lai mēs varētu iegūt drošību tiesas dienā, jo kāds ir Viņš, tādi esam arī mēs šajā pasaulē.
18 Mīlestībā nav baiļu, bet pilnīga mīlestība izdzen bailes, jo bailes sevī satur sodu, un tas, kas bīstas, nav darīts pilnīgs mīlestībā.
19 Mēs Viņu mīlam, jo Viņš pirmais mūs iemīlēja.
20 Ja kāds saka: “Es mīlu Elohim” un ienīst savu brāli, viņš ir melis. Jo kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, kā gan viņš spēj mīlēt Elohim, ko viņš nav redzējis?
21 Mums ir dota šī pavēle no Viņa, ka tam, kas mīl Elohim, ir jāmīl arī savu brāli.

5
1 Ikviens, kas tic, ka Ješua יהושעir Mesija, ir dzimis no Elohim, un ikviens, kas mīl Viņu, kas ir iznests priekšā, mīl arī to, kas no Viņa ir dzimis.
2 No tā mēs zinām, ka mēs mīlam Elohim bērnus, kad mēs mīlam Elohim un turam Viņa pavēles.
3 Jo šī Elohim mīlēšana, ka mēs ievērojam Viņa pavēles, un Viņa pavēles nav grūtas,
4 jo katrs, kas ir dzimis no Elohim, uzvar pasauli. Un šī ir tā uzvara, kas ir uzvarējusi pasauli: mūsu ticība.
5 Kas ir tas, kas uzvar pasauli? Tikai tas, kas tic, ka Ješua יהושעir Elohim Dēls.
6 Šis ir Viņš, kas ieradās caur ūdeni un asinīm: Ješua יהושעMesija, ne tikai caur ūdeni, bet caur ūdeni un asinīm. Un Gars ir tas, kas nes liecību, jo Gars ir Patiesība.
7 Jo ir trīs, kas nes liecību:
8 Gars un ūdens, un asinis. Un šie trīs ir vienprātībā.
9 Ja mēs saņemam cilvēku liecību, Elohim liecība ir lielāka jo šī ir Elohim liecība, ko Viņš ir liecinājis attiecībā uz savu Dēlu.
10 Tam, kas tic Elohim Dēlam, ir liecība pašam sevī; tas, kas netic Elohim, ir Viņu darījis par meli, jo nav ticējis liecībai, ko Elohim ir devis attiecībā uz savu Dēlu.
11 Un šī ir liecība, ka Elohim ir devis mūžīgo dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā.
12 Kas iegūst Dēlu, iegūst dzīvību; kas neiegūst Elohim Dēlu, neiegūst dzīvību.
13 Esmu rakstījis to jums, kas ticat Elohim Dēla VĀRDĀ,- lai jūs zinātu, ka jums pieder mūžīgā dzīvība, un lai jūs ticētu Elohim Dēla VĀRDĀ.
14 Un šī ir tā drošība, kas mums ir Viņā, ka, ja mēs ko lūdzam saskaņā ar Viņa gribu, Viņš mūs dzird [un uzklausa].
15 Un ja mēs zinām, ka Viņš mūs dzird un uzklausa visu, ko mēs no Viņa lūdzam, mēs zinām, ka mums pieder atbilde uz to, ko mēs esam no Viņa lūguši.
16 Ja kāds redz savu brāli grēkojam ne uz nāvi, viņš lūgs, un Viņš tam dos dzīvības spēku tiem nesagrēkoties līdz nāvei. Ir arī grēks uz nāvi. Es nesaku, ka viņš var lūgt par to.
17 Visa netaisnība ir grēks, un ir grēks, kas nav uz nāvi.
18 Mēs zinām, ka ikviens, kas ir dzimis no Elohim, negrēko, bet tas, kas ir dzimis no Elohim, sargā sevi, un ļaunais viņam netiek klāt un nespēj pieskarties.
19 Mēs zinām, ka esam no Elohim un visa pasaule atrodas tā ļaunā [varā].
20 Un mēs zinām, ka Elohim Dēls ir nācis un ir devis mums saprašanu- tā, lai mēs varētu zināt Viņa patiesību. Un mēs esam [tērpušies] Patiesīgajā, Viņa Dēlā Ješua יהושעMesijā. Šis ir patiesais Elohim un mūžīgā dzīvība.
21 Bērniņi, sargiet sevi no elkiem. Amēn.




 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.