Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 5.59 5.05 usd
Cena: 7.15 6.45 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 7.85 7.04 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 6.02 usd
Cena: 12.96 10.75 usd
Cena: 12.96 7.53 usd
Cena: 6.08 5.48 usd
Cena: 3.55 3.17 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Atklāsme

26.03.2001
Atklāsme
Hazon

1
1 Ješua יהושעMesijas atklāsme, ko Elohim Viņam deva, lai parādītu Viņa kalpiem, kam visā drīzumā ir jānotiek. Un Viņš to paziņoja, sūtīdams savu vēstnesi savam kalpam Yohanan,
2 kas bija Elohim Vārda liecinieks un Ješua יהושעMesijas liecinieks visā, ko viņš redzēja.
3 Svētīts ir tas, kas lasa un tie, kas dzird šī pravietojuma Vārdus un sargā to, kas tajā ir uzrakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu.
4 Yohanan septiņām draudzēm, kas ir Āzijā: Žēlastība jums un miers no Viņa, kas ir un kas bija, un kas nāk, un no septiņiem Gariem, kas ir Viņa troņa priekšā,
5 un no Ješua יהושעMesijas, uzticamā Liecinieka, pirmdzimušā no mirušajiem un zemes ķēniņu Valdnieka. Viņam, kas mūs mīlēja un mūs nomazgāja no mūsu grēkiem savās paša asinīs
6 un mūs ir darījis par ķēniņiem un priesteriem Viņa Elohim un Tēvam, Viņam lai ir gods un valdīšana mūžīgi un mūžam. Amēn.
7 Redzi, Viņš nāk ar mākoņiem, Dan.7:13un katra acs Viņu redzēs, pat tie, kas Viņu sadūra. Un visas zemes ļaužu ciltis raudās Viņa dēļ. Zeķ. (Cak) 12:10 Jā. Amēn.
8 “Es esmu ‘Aleph’ un ‘Taw,’ Iesākums un Gals,” saka Jahve יהוה, “kas ir un kas bija un kas nāk, Visuvarenais.”
9 Es, Yohanan, jūsu brālis un līdzdalībnieks spiedienā un Ješua יהושעMesijas valdīšanā un pacietībā, nonācu salā, ko no sauc Patmos, Elohim Vārda dēļ un Ješua יהושעMesijas liecības dēļ.
10 Es vēlējos atrasties Garā Jahve יהוהdienā, un es dzirdēju aiz sevis skaļu balsi, kā no bazūnes [nākušu],
11 kas sacīja: “Es esmu ‘Aleph’ un ‘Taw,’ Pirmais un Pēdējais” un “Raksti grāmatā, ko tu redzi, un sūti to septiņām Āzijas draudzēm- Ephesos un Smurna, un Pergamos, un Thyatira, un Sardis, un Philadelphia, un Laodikeia.”
12 Un es pagriezos, lai redzētu balsi, kas runāja ar mani. Un pagriezies, es redzēju septiņus zelta lukturusZeķ.4:2
13 un septiņu lukturu vidū kādu kā Adam Dēlu, Dan.7:13 ģērbtu apmetnī līdz pat kāju pēdām un ap krūtīm apņemtu ar zelta jostu. Dan.10:5
14 Un Viņa galva un mati bija balti kā balta vilna, kā sniegs, un Viņa acis kā uguns liesmas,
15 un Viņa kājas kā dedzināts varš, Dan.10:6 kā būtu ceplī pārkausēts, un Viņa balss kā daudzu ūdeņu balss. Yeh. (Joz.)1:24; 43:2
16 Un savā labajā rokā Viņš turēja septiņas zvaigznes, un no Viņa mutes nāca ass abpusēji griezīgs zobens, un Viņa seja bija kā saule spīdēdama tās lielākajā spēkā.
17 Un kad es Viņu redzēju, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, un Viņš uzlika savu labo roku uz manējās sacīdams: “Nebīsties, Es esmu Pirmais un Pēdējais, Yesh. (Jes) 44:6; 48:12
18 un dzīvais. Es biju miris, un redzi: Es esmu dzīvs mūžīgi un mūžam. Amēn. Un Man pieder She’ol un Nāves atslēgas.
19 “Tāpēc raksti, ko tu esi redzējis: kas notiek tagad un kas notiks pēc šīm [lietām]:
20 Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un septiņiem zelta lukturiem: Septiņas zvaigznes ir septiņi draudzes vēstneši, un septiņi lukturi, ko tu redzēji, ir septiņas draudzes.

2
1 “Ephesos draudzes vēstnesim raksti: ‘Viņš, kas savā labajā rokā tur septiņas zvaigznes, kas staigā septiņu zelta lukturu vidū, saka šādus Vārdus:
2 Es zinu tavus darbus un tavas pūles un tavu izturību un ka tu nespēj izturēt ļaunos [savā vidū] un esi pārbaudījis tos, kas saka, ka viņi ir emissaries [apustuļi] un tādi nav, un esi atradis tos kā viltniekus;
3 un tu esi tos panesis, un tev ir bijusi pacietība, un tu esi nopūlējies Mana VĀRDA dēļ un neesi noguris.
4 ‘Bet Es turu pret tevi to, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.
5 ‘Tātad atceries, no kā tu esi atkritis, un atgriezies un dari pirmos darbus; vai arī Es nākšu pie tevis drīz un nocelšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu nenožēlosi grēkus un neatgriezīsies.
6 ‘Tomēr tev [par labu] ir tas, ka tu ienīsti Nikolaiates darbus, ko arī Es ienīstu.
7 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm. Tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Elohim paradīzes vidū.’” Ber. (1.Moz.) 2:9; 3:22,24c
8 “Un Smurna draudzes vēstnesim raksti: ‘To saka Pirmais un Pēdējais, Yesh. (Jes.) 44:6; 48:12 kas kļuva miris un nāca dzīvībā:
9 Es zinu tavus darbus un spiedienu un nabadzību- un tomēr tu esi bagāts- un to zaimus, kas apgalvo, ka viņi ir Yehudim un tādi nav, bet ir sātana sinagoga.
10 ‘Nebīsties no tā, ka tev būs jācieš. Redzi, velns ir gatavs kādus no jums mest cietumā, lai jūs pārbaudītu, un jums būs spiediens desmit dienas. Esi uzticams līdz nāvei, un Es tev došu dzīvības vainagu.
11 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm. To, kas uzvar, nekādā ziņā nenomaitās otrā nāve.’”
12 “Un Pergamos draudzes vēstnesim raksti: ‘Tas, kam ir ass abpusīgi griezīgs zobens, saka šādus Vārdus:
13 Es zinu tavus darbus un ka tu mājo tur, kur ir sātana tronis. Un tu turies pie Mana VĀRDA un nenoliedzi ticību uz Mani pat dienās, kad Antipas bija Mans uzticamais liecinieks, kas tika nogalināts pie jums tur, kur mājo sātans.
14 ‘Bet Man ir dažas lietas pret tevi, jo tev tur ir tie, kas pakļaujas Bil’am mācībai, kas mācīja Balaq nolikt klupšanas akmeni Yisra’ēl bērnu priekšā ēst barību, kas tika piedāvāta elkiem, un [arī] pārkāpt laulību.
15 ‘Tāpat tev ir arī tādi, kas pieņem un pietveras Nikolaites mācībai, kuru Es ienīstu.
16 ‘Nožēlo grēkus un atgriezies; vai citādi Es nākšu pie tevis drīz un cīnīšos ar tiem ar savas mutes zobenu.
17 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm. Kas uzvar, tam Es došu ēst no apslēptās mannas. Un Es došu viņam baltu akmeni, un uz akmens būs uzrakstīts atjaunots Vārds, ko neviens nezina, izņemot to, kas to saņems.’”
18 “Un Thyatira draudzes vēstnesim raksti: ‘Tā saka Elohim Dēls, kura acis ir kā uguns liesmas un Viņa kājas kā dedzināts varš: Dan.10:5-6
19 Es zinu tavus darbus un tavu mīlestību, un kalpošanu, un ticību, un tavu izturību. Kas attiecas uz taviem darbiem, tad pēdējo ir vairāk nekā pirmo.
20 ‘Bet Es nostājos pret tevi, ka tu atļauj sievietei Izebel, kas sevi sauc par pravieti, mācīt un novirzīt Manus kalpus no ceļa, izdarīt laulības pārkāpšanu un ēst barību, kas ir novēlēta elkiem.
21 ‘Es viņai devu laiku nožēlot grēkus par savu laulības pārkāpšanu, bet viņa nenožēloja un neatgriezās.
22 ‘Redzi, Es viņu metīšu slimības gultā, un tos, kas veic laulības pārkāpšanu ar viņu, lielās ciešanās, kamēr viņi nenožēlos grēkus par saviem darbiem.
23 ‘Un Es nokaušu viņas bērnus ar nāvi. [Tad] visas draudzes zinās, ka Es esmu Tas, kas pārmeklē nieres un sirdis. Un Es piešķiršu katram no jums saskaņā ar jūsu darbiem.
24 ‘Un Es saku jums un pārējiem Thyatira: kas nav pieņēmuši šo mācību un kas nav iepazinuši sātana dziļumus, kā viņi tos nosauc, tiem Es neuzlikšu kādu citu nastu.
25 ‘Tikai turieties pie tā, kas jums pieder, līdz Es nākšu.
26 ‘Kas uzvar un īsteno Manus darbus līdz nāvei,- tam Es piešķiršu varu pār tautām, Teh. (Ps.) 2:8
27 un tas tās ganīs ar dzelzs zizli līdzīgi kā podnieka traukus sasit gabalos, Teh. (Ps.) 2:9 kā arī Es esmu saņēmis [pavēli] no sava Tēva.
28 ‘Un Es viņam došu rīta zvaigzni.
29 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm.’”

3
1 ‘Un Sardis draudzes vēstnesim raksti: ‘Tas, kam ir septiņi Elohim Gari un septiņas zvaigznes, saka šādus Vārdus: Es zinu tavus darbus, ka tev ir vārds un ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2 ‘Uzmosties un stiprini tos, kas paliek un ir gatavi mirt, jo Es neesmu atradis tavus darbus pilnīgus Elohim priekšā.
3 ‘Atceries, kā tu esi saņēmis, un klausies. Un vēro, un nožēlo grēkus. Ja tu neuzmodīsies, Es nākšu pār tevi kā zaglis, un tu nezināsi, kādā stundā Es nākšu pār tevi.
4 ‘Un tomēr tev Sardis ir daži, kas nav apgānījuši savas drēbes. Viņi staigās ar Mani baltā tērpā, jo viņi ir derīgi.
5 ‘Kas uzvar, būs ģērbts baltās drēbēs un Es nekādā ziņā neizdzēsīšu viņa Vārdu no Dzīvības grāmatas, bet to apliecināšu Mana Tēva un Viņa vēstnešu priekšā.
6 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm.’”
7 “Un Philadelphia draudzes vēstnesim raksti: ‘Viņš, kas ir nošķirts, Viņš, kas ir patiess, Viņš, kam pieder Dawid atslēgas, Viņš, kas atver [durvis] un neviens tās neaizver, kas aizver [durvis] un neviens tās neatver, Yesh. (Jes.) 22:22 saka šos Vārdus:
8 Es zinu tavus darbus,- redzi, Es esmu nolicis tavā priekšā atvērtas durvis, un neviens nav spējīgs tās aizvērt,- ka tev ir maz spēka, un tomēr tu esi sargājis Manu VĀRDU un neesi aizliedzis Manu VĀRDU.
9 ‘Redzi: Es atsakos no tiem, kas ir no sātana sinagogas, kas apgalvo, ka viņi ir Yehudim un tādi nav, bet melo. Redzi, Es likšu tos nākt un pielūgt pie tavām kājām un uzzināt, ka Es esmu tevi mīlējis.
10 ‘Tāpēc, ka tu esi pacietīgi sargājis un rūpējies par Manu Vārdu, Es arī pasargāšu tevi no pārbaudījumu stundas, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas mīt uz zemes.
11 ‘Redzi, Es nāku drīz! Turi to, kas tev ir, lai neviens tev neatņem tavu vainagu.
12 ‘Kas uzvar, to Es darīšu par balstu Mana Elohim Mājvietā, un viņš nekādā ziņā neizies ārā [no šīs vietas]. Un Es rakstīšu uz viņa Mana Elohim VĀRDU un Mana Elohim pilsētas, atjaunotās Yerushalayim, vārdu, kas nonāk lejā no debesīm no Mana Elohim, un Manu atjaunoto VĀRDU.
13 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm.’”
14 “Un Laodikeia draudzes vēstnesim raksti: ‘Amēn, Uzticamais un Patiesais Liecinieks, Elohim radības Iesākums saka šādus Vārdus:
15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Es vēlētos, lai tu būtu bijis auksts vai karsts.
16 ‘Redzi, tā kā tu esi remdens un nevis auksts vai karsts, Es tevi izvemšu ārā no savas mutes.
17 ‘Tas ir tāpēc, ka tu saki: es esmu bagāts un esmu darīts bagāts, Hosh. (Hoz.) 12:8 un man nav nekas vajadzīgs, bet tu nezini, ka tu esi kropls un nožēlojams, un nabags, un akls, un kails.
18 ‘Es tev iesaku pirkt no Manis zeltu, pārkausētu ugunī- tā, lai tu kļūsti bagāts; un baltas drēbes- tā, lai tu paliec apģērbts- tā, lai tava kailuma kauns netiktu parādīts, un svaidīt savas acis ar eļļu- tā, lai tu redzi.
19 ‘Ko Es mīlu, tos Es pārmācu un disciplinēju. Tāpēc esiet karsti un atgriezieties.
20 ‘Redzi, Es stāvu pie [aizvērtām] durvīm un klaudzinu. Ja kāds sadzird Manu balsi un durvis atver, pie tā Es nākšu iekšā un ēdīšu ar viņu un viņš ar Mani.
21 ‘Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt ar Mani uz Mana troņa kā arī Es uzvarēju un nosēdos ar savu Tēvu uz Viņa troņa.
22 ‘Kam ir ausis, lai viņš dzird, ko Gars saka draudzēm.’”

4
1 Pēc tam es apskatījos un redzēju durvis, kas bija atvērtas debesīs. Un pirmā balss, ko es dzirdēju, bija kā bazūne, kas runāja ar mani sacīdama: “Nāc augšā šurp, un Es tev rādīšu, kam ir jānotiek pēc šīm [lietām].”
2 Un nekavējoties es nonācu Garā un redzēju troni, uzstādītu debesīs, un kādu, kas sēdēja uz troņa.
3 Un Viņš, kas tur sēdēja, pēc izskata bija kā jaspīds un sardija akmens. Un tur bija varavīksne apkārt tronim, pēc izskata kā smaragds.
4 Un apkārt tronim bija divdesmit četri troņi, un uz šiem troņiem es redzēju divdesmit četrus vecajus sēžam ģērbtus baltās drēbēs. Un tiem bija zelta vainagi uz viņu galvām.
5 Un no troņa iznāca zibeņi un pērkoni un balsis. Un septiņi ugunīgi degoši lukturi dega troņa priekšā, kas ir septiņi Elohim Gari.
6 Un troņa priekšā tur bija stikla jūra kā kristāls. Un tronim pa vidu un apkārt tronim bija četri dzīvi radījumi, pārklāti ar acīm priekšā un aizmugurē.
7 Un pirmais dzīvais radījums bija kā lauva, un otrais dzīvais radījums kā vērsis, un trešajam dzīvajam radījumam seja bija kā cilvēkam, un ceturtais dzīvais radījums bija kā lidojošs ērglis. Yehez. (Eceh.) 1:10
8 Un četriem dzīviem radījumiem katram bija seši spārni, Yesh. (Jes.) 6:2 tie bija klāti ar acīm apkārt un ieksā. Un tie nebeidzami dienu un nakti sauca: “Nošķirtais, nošķirtais, nošķirtais Jahve יהוהĒl Shaddai, Yesh. (Jes.) 6:3 kas bija un kas ir un kas nāk!”
9 Un kad dzīvie radījumi sniedza godu un cieņu un pateicību Viņam, kas sēž uz troņa, kas dzīvo mūžīgi un mūžam,
10 tad divdesmit četri vecaji nokrita zemē Viņa priekšā, kas sēž uz troņa, un zemojās Viņa priekšā, kas dzīvo mūžīgi un mūžam, sacīdami Viņam:
11 “Tu esi cienīgs, O, Jahve יהוה, saņemt godu un cieņu, un varu, Dibre Bēt (2.Laiku) 29:11 jo Tu esi visu radījis un Tavas gribas dēļ viss ir un ir ticis radīts.”

5
1 Un es redzēju Viņa, kas sēž uz troņa, labajā rokā rakstu rituli, aprakstītu no iekšpuses un no ārpuses, Yehez. (Eceh.) 2:10 kas bija apzīmogots ar septiņiem zīmogiem.
2 Un es redzēju spēcīgu vēstnesi, kas ar skaļu balsi pasludināja: “Kurš ir cienīgs atvērt rakstu rituli un noņemt tā zīmogus?”
3 Un neviens debesīs vai uz zemes vai zem zemes nespēja atvērt rakstu rituli vai tajā ieskatīties.
4 Un es ļoti raudāju, jo neviens nebija atrodams pietiekoši cienīgs, lai varētu atvērt un izlasītu rakstu rituli vai tajā [vismaz] ieskatīties.
5 Tad viens no vecajiem man sacīja: “Neraudi. Redzi, ir uzvarējis Lauva no Yehudah cilts, Dawid Sakne, lai atvērtu rakstu rituli un noņemtu tā septiņus zīmogus.”
6 Un es skatījos un redzēju troņa un četru dzīvo radījumu un vecaju vidū stāvam [to] Jēru, kas bija ticis nokauts, kuram bija septiņi ragi un septiņas acis, kas ir septiņi Elohim Gari, izsūtīti pa visu zemi.
7 Un Viņš nāca un izņēma rakstu rituli ārā no Viņa, kas sēdēja uz trona, labās rokas.
8 Un kad Viņš paņēma rakstu rituli, četri dzīvie radījumi un divdesmit četri vecaji nokrita zemē Jēra priekšā, katrs turot arfu un zelta traukus, pildītus ar vīraku, kas ir nošķirto lūgšanas.
9 Un tie dziedāja atjaunotu dziesmu sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt rakstu rituli un atvērt tā zīmogus, jo Tu tiki nokauts un esi atpircis mūs Elohim caur savām asinīm no katras cilts un valodas un tautas un nācijas,
10 un darījis mūs par ķēniņiem un priesteriem mūsu Elohim, un mēs valdīsim pār zemi.”
11 Un es skatījos, un es dzirdēju daudzu vēstnešu balsis apkārt tronim un dzīvus radījumus un vecajus. Un to skaits bija miriādu miriādes un tūkstošu tūkstoši,
12 kas teica skaļā balsī: “Cienīgs ir Jērs, kas tika nokauts, saņemt varu un bagātības, un gudrību, un spēku, un godu, un cieņu, un godības varenību, un svētības!”
13 Un es dzirdēju visus dzīvos radījumus, kas ir debesīs un uz zemes, un zem zemes, un tāpat jūrās- visi, kas tajās mīt,- sakām: “Viņam, kas sēž uz troņa, un Jēram- svētības un gods, un cieņa, un godības varenība, un vara [lai ir] mūžīgi un mūžam!”
14 Un četri dzīvie radījumi teica: “Amēn!” Un divdesmit četri vecaji krita pie zemes un zemojās Viņa priekšā, kas dzīvo mūžīgi un mūžam.

6
1 Un es redzēju, ka Jērs atvēra vienu no zīmogiem, un es dzirdēju vienu no četriem dzīvajiem radījumiem sakām [tādā kā] pērkona skaņā: “Nāc un redzi.”
2 Un es skatījos un redzēju baltu zirgu, un tas, kas sēdēja uz tā, turēja loku. Un viņam tika dots vainags, un viņš izgāja kā uzvarošs un uzvarēt.
3 Un kad Viņš atvēra otro zīmogu, es dzirdēju otro dzīvo radījumu sakām: “Nāc un redzi.”
4 Un izgāja cits zirgs, ugunssārts. Un tam, kas sēdēja uz tā, tika dots paņemt prom mieru no zemes un lai viņi nokauj viens otru. Un viņam tika dots liels zobens.
5 Un kad Viņš atvēra trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvo radījumu sakām: “Nāc un redzi.” Un es skatījos un redzēju melnu zirgu, un tas, kas sēdēja uz tā, turēja svaru pāri savā rokā.
6 Un es dzirdēju balsi četru dzīvo radījumu vidū sakām: “Kviešu mērs par denāriju un trīs mēri miežu par denāriju. Un nesabojā eļļu un vīnu.”
7 Un kad viņš atvēra ceturto zīmogu, es dzirdēju ceturtā dzīvā radījuma balsi sakām: “Nāc un redzi.”
8 Un es skatījos un redzēju pelēku zirgu. Un tam, kas sēdēja uz tā, bija vārds ‘Nāve,’ un viņam sekoja She’ol. Un tiem [abiem] bija dota vara pār ceturto daļu no zemes- nogalināt [tos] ar zobenu un ar izsalkumu, un ar nāvi, un caur zemes zvēriem.
9 Un kad Viņš atvēra piekto zīmogu, es redzēju zem kaujamā upura vietas to [cilvēku] būtnes, kas bija nokauti par Elohim Vārdu un par liecību, ko viņi nesa,
10 un tie sauca ar skaļu balsi sacīdami: “Cik ilgi, Kungs, Nošķirtais un Patiesais, [mums vēl jāgaida], kamēr Tu tiesāsi un atriebsi mūsu asinis par tiem, kas dzīvo uz zemes?”
11 Un tur katram tika iedotas baltas drēbes, un tiem tika teikts, lai viņi atdusas nedaudz ilgāk, līdz viņu līdzkalpu un viņu brāļu, kas tiks nogalināti tāpat kā viņi, skaits būs pilnīgs un pabeigts [un noslēgts].
12 Un es skatījos, kad Viņš atvēra sesto zīmogu, un redzēju notiekam lielu zemestrīci. Un saule kļuva melna kā saru maiss, un mēness kļuva kā asinis.
13 Un debesu zvaigznes krita uz zemi kā vīģes koks nomet nenogatavojušās vīģes uz tā, kad tas tiek spēcīga vēja satricināts.
14 Un debesis pazuda kā atritināts rakstu ritulis, un katrs kalns un sala tika izkustināta no tās vietas.
15 Un zemes ķēniņi un lielie, un bagātie, un virsnieki, un varenie, un katrs vergs, un katrs brīvais slēpās alās un kalnu klintīs
16 un teica kalniem un klintīm: “Krītiet uz mums un apslēpiet mūsHosh. (Hoz.) 10:8 no Viņa vaiga, kas sēž uz troņa, un no Jēra dusmām,
17 jo ir atnākusi Viņa lielā dusmu diena, un kas to spēj izturēt?”

7
1 Un pēc tā [skata] es redzēju četrus vēstnešus stāvam pie četriem zemes galiem un turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne uz zemi, ne uz jūru, ne uz kādu koku.
2 Un es redzēju citu vēstnesi nākam no austošās saules, turot dzīvā Elohim zīmogu. Un viņš sauca ar skaļu balsi uz četriem vēstnesiem, kuriem bija dots sabojāt zemi un jūru,
3 sacīdams: “Nesabojājiet zemi nedz jūru, nedz kokus, kamēr mēs neesam apzīmogojuši Elohim kalpus uz viņu pierēm.”
4 Un es dzirdēju to skaitu, kas bija apzīmogoti, viens simts četrdesmit četri tūkstoši apzīmogoti no visām Yisra’ēl bērnu ciltīm:
5 no Yehudah cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Re’ubēn cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Gad cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši,
6 no Ashēr cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Naphtali cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Menashsheh cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši,
7 no Shim’on cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Lēwi cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Yissasķar cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši,
8 no Zebulun cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Yosēph cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši, no Binyamin cilts tika apzīmogoti divpadsmit tūkstoši.
9 Pēc tam es skatījos un redzēju lielu pulku, ko neviens nespēja saskaitīt,- no visām nācijām un ciltīm, un tautām, un valodām stāvam troņa un Jēra priekšā, ieģērbtus baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās
10 un saucam ar skaļu balsi sacīdami: “Atbrīvošana pieder mūsu Elohim, kas sēž uz troņa, un Jēram!”
11 Un visi vēstneši stāvēja apkārt tronim, un vecaji, un četri dzīvie radījumi, un tie krita uz saviem vaigiem troņa priekšā un pielūdza Elohim
12 sacīdami: “Amēn! Svētības un godības varenība, un gudrība, un pateicība, un gods, un cieņa, un vara, un spēks [lai ir] mūsu Elohim mūžīgi un mūžam. Amēn.”
13 Un viens no vecajiem atsaucās, man sacīdams: “Kas tie ir, kas ģērbušies baltos apmetņos, no kurienes viņi nāk?”
14 Un es viņam sacīju: “Kungs, Tu zini.”
Un viņš man sacīja: “Tie ir tie, kas ir nākuši no liela izmisuma [un bēdām], kas mazgājusi savus apmetņus un padarījuši tos baltus Jēra asinīs.
15 “Tāpēc viņi [tagad] atrodas Elohim troņa priekšā un kalpo Viņam dienu un nakti Viņa Mājvietā. Un Viņš, kas sēž uz troņa, ir izplētis savu [apsardzības] telti pār tiem.
16 “Viņiem vairāk nesalks, nedz arī slāps, ne arī tos kausēs saule vai kāds karstums, Yesh. 49:10
17 jo Jērs, kas ir troņa vidū, tos ganīsYeh. (Joz.) 34:23 un tos vadīs uz dzīvības ūdens avotiem. Yirm.2:13; 17:13 Un Elohim noslaucīs katru asaru no viņu acīm.” Yesh. (Jes.) 23:8

8
1 Un kad Viņš atvēra septīto zīmogu, tur bija klusums debesīs apmēram uz pus stundu.
2 Un es redzēju septiņus vēstnešus, kas stāvēja Elohim priekšā, un tiem tika dotas septiņas bazūnes.
3 Un nāca cits vēstnesis un stāvēja pie kaujamā upura vietas, turot zelta kvēpināmo trauku, un viņam tika dots daudz vīraka, ko viņam bija jākūpina ar visu nošķirto lūgšanām pār zelta kaujamā upura vietu, kas atradās troņa priekšā.
4 Un vīraka dūmi ar nošķirto lūgšanām no vēstneša rokas kāpa Elohim priekšā.
5 Un vēstnesis ņēma vīraka kvēpināmo trauku un piepildīja to ar uguni no kaujamās vietas un meta to uz zemi. Un tur bija troksnis un pērkoni un zibeņi un zemestrīce.
6 Un septiņi vēstneši, kas turēja septiņas bazūnes, sagatavojās pūst.
7 Un pirmais vēstnesis pūta bazūni, un tur nāca krusa un uguns sajaukts kopā ar asinīm, un tie tika mesti uz zemi. Un trešā daļa no kokiem sadega, un visa zaļā zāle sadega.
8 Un otrais vēstnesis pūta bazūni, un tas, kas izskatījās kā liels kalns, ugunī degdams tika iemests jūrā, un trešā daļa jūras kļuva par asinīm,
9 un trešā daļa dzīvo radījumu jūrā gāja bojā, un trešā daļa no kuģiem gāja bojā.
10 Un trešais vēstnesis pūta bazūni, un no debesīm nokrita liela zvaigzne degdama kā lāpa, un tā krita uz trešo daļu no upēm un uz ūdens avotiem,
11 un [šīs] zvaigznes vārds ir saukts Vērmele. Un trešā daļa no ūdeņiem kļuva rūgti, un daudz cilvēku gāja bojā no ūdens, jo tie bija kļuvuši rūgti.
12 Un ceturtais vēstnesis pūta bazūni, un trešā daļa no saules tika sasista, un trešā daļa no mēness, un trešā daļa zvaigžņu,- tā, ka trešā daļa no tiem kļuva tumši. Un trešā daļa no dienas kļuva tumša, un līdzīgi notika ar nakti.
13 Un es skatījos, un es dzirdēju ērgli lidojam debesu vidū un skaļā balsī saucot: “Bēdas, bēdas, bēdas tiem, kas dzīvo uz zemes vēl neatskanējušo bazūņu skaņu dēļ no trim vēstnešiem, kas tikai gatavojas pūst!”

9
1 Un piektais vēstnesis pūta bazūni, un es redzēju, ka no debesīm uz zemes bija nokritusi zvaigzne. Un viņam tika dota atslēga, kas atver [zemes] dziļumu aku.
2 Un viņš atvēra bezdibeņa aku, un dūmi nāca no akas kā kāda liela cepļa dūmi. Un saule tika aptumšota, un arī gaiss šīs akas lielo dūmu dēļ.
3 Un no dūmiem pa zemi izplatījās siseņi, un tiem tika dota vara, tāda pati kā kad zemes skorpioni ieguva varu.
4 Un tiem tika piekodināts neiznīcināt zemes zaļumus, nevienu zaļumu vai kādu koku, bet tikai kaitēt tiem cilvēkiem, kuriem nebūs Elohim zīmogs uz viņu pierēm.
5 Un tiem tika piekodināts, ka tie tos nenogalinās, bet liks tiem ciest piecus mēnešus. Un viņu ciešanas bija kā skorpiona sagādātas ciešanas, kad tas sakož cilvēku.
6 Tajās dienās cilvēki meklēs nāvi un to neatradīs. Tie ilgosies mirt, bet nāve no tiem bēgs.
7 Un siseņi izskatījās kā zirgi, sagatavojušies cīņai, un uz viņu galvām bija vainagi kā zelts, un viņu sejas bija kā cilvēku sejas.
8 Un tiem bija gari mati kā sieviešu mati, un viņu zobi bija kā lauvas zobi.
9 Un viņiem bija krūšu bruņas kā no metāla, un viņu spārnu skaņa bija kā daudzu zirgu kara ratu skaņa, kas aulekšo, lai iestātos kaujā.
10 Un tiem ir astes kā skorpioniem un dzeloņi. Un to astēs ir to spēks kaitēt cilvēkiem piecus mēnešus.
11 Un pār tiem valda ķēniņš, bezdibeņa akas vēstnesis, kura vārds ebrejiski ir Abaddon, bet grieķiski viņam ir vārds Apolluon.
12 Pirmās šausmas ir pagājušas. Redzi, divas citas šausmas steidzas ierasties pēc tām.
13 Un sestais vēstnesis pūta bazūni, un es dzirdēju balsi, kas nāca no zelta upura kaujamās vietas četriem ragiem, kas atrodas Elohim priekšā,
14 sacīdama sešiem vēstnešiem, kam bija bazūnes: “Atbrīvojiet četrus vēstnešus, tos kas ir saistīti pie lielās upes Euphrates.”
15 Un tika atbrīvoti četri vēstnesi, tie, kas bija gatavoti [šai] stundai un dienai, un mēnesim, un gadam nogalināt trešo daļu cilvēces.
16 Un jātnieku armiju kopskaits bija divi simti miljoni, un es skaidri dzirdēju to skaitu.
17 Lūk, skats, kā es redzēju vīzijā zirgus un tos, kas sēdēja uz tiem. Tiem bija ugunīgi sarkanas un hiacinšu zilas un sēra dzeltenas krūšu bruņas. Un šo zirgu galvas bija kā lauvu galvas, un no viņu mutēm nāca uguns, un dūmi, un sērs.
18 Trešā daļa no cilvēces tika nogalināta caur šiem postiem- caur uguni un dūmiem, un sēru, kas iznāca no viņu mutēm.
19 Jo zirgu spēks ir to mutēs un to astēs, jo to astes ir kā čūskas, kam ir galvas. Un ar tām viņi nodarīja lielu ļaunumu.
20 Bet pārējā cilvēce, kas netika nogalināta ar šiem postiem, nenožēloja grēkus un neatgriezās no savu roku darbiem, lai vairs nepielūgtu dēmonus un zelta un sudraba, un vara, un akmens, un koka elkus, kas nespēj ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt. Teh. (Ps.) 115:4-7; 135:15-17; Dan.5:23
21 Un tie neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām pūšļošanām un burvestībām, ne no savām perversijām un ne no savas zagšanas.

10
1 Un es redzēju citu varen stipru vēstnesi nākam lejā no debesīm, ietērptu mākonī un ar varavīksni uz viņa galvas. Viņa seja spīdēja kā saule, un viņa kājas bija kā uguns stabi,
2 un viņa rokā bija atvērta maza grāmata. Un viņš lika savu labo kāju uz jūras un savu kreiso kāju uz zemes
3 un sauca ar skaļu balsi kā kad lauvas rēc. Un kad viņš sauca, septiņi pērkoni izteica savas skanas.
4 Un kad septiņi pērkoni izteica savas skaņas, es jau biju gatavs rakstīt, bet tad es dzirdēju balsi no debesīm, sakot man: “Apzīmogo, ko runāja septiņi pērkoni, bet to nepieraksti.”
5 Un vēstnesis, ko es redzēju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu labo roku pret debesīmBer. (1.Moz.) 14:22; Deb. (5.Moz.) 32:40
6 un zvērēja Viņam, kas dzīvo mūžīgi un mūžam, Dan.12:7kas radīja debesis un to, kas ir tajā, un zemi un kas ir uz tās, un jūru un kas ir tajā, Neh.9:6 ka vairāk nebūs nekāda kavēšanās,
7 bet septītā vēstneša bazūnes atskanēšanas dienās, kad viņš pūtīs, Elohim noslēpums arī būs atklājies, kā Viņš pasludinaja saviem kalpiem praviešiem.
8 Un balss, ko es dzirdēju no debesīm, runāja uz mani atkal un man teica: “Ej, paņem to mazo grāmatu, kas ir atvērta vēstneša rokā, kas stāv uz jūras un uz zemes.”
9 Un es devos pie vēstneša un viņam teicu: “Dod man šo mazo grāmatu.” Un viņš man teica: “Ņem un to apēd. Tā būs rūgta tavās miesās, bet būs kā salds medus tavai mutei.”
10 Un es izņēmu mazo grāmatu no vēstneša rokas un to apēdu. Un tā bija tik salda kā medus manā mutē, Yeh. (Joz.) 3:3 bet, kad es to biju apēdis, manas miesas bija kļuvušas rūgtas.
11 Un Viņš man teica: “Tev atkal ir jāpravieto attiecībā uz Maniem ļaudīm un nācijām, un valodām, un ķēniņiem.”

11
1 Un man tika iedota niedre kā mērkoks, un vēstnesis stāvēja sacīdams: “Celies un mēri Elohim Mājvietu un kaujamā upura vietu, un tos, kas tajā pielūdz.
2 “Bet atstāj pagalmu, kas ir ārpusē Mājvietai. Nemēri to, jo tas ir atdots tautām. Tās mīdīs nošķirto pilsētu zem savām kājām četrdesmit divus mēnešus.
3 “Un Es došu savus divus lieciniekus, un tie pravietos tūkstoti divi simti sešdesmit dienas, tērpušies maisos.”
4 Šie ir divi eļļas kokiZeķ. (Cak.) 4:3 un divi lukturi, kas atrodas Elohim priekšā, [nākuši] no zemes.
5 Un ja kāds grib tiem kaitēt, uguns iznāk no viņu mutēm un aprij viņu ienaidniekus. Un ja kāds grib tiem kaitēt, tam ir jātiek šādā veidā nogalinātam.
6 Tiem pieder vara aizslēgt debesis tā, ka viņu pravietošanas dienās nelīst lietus. Un tiem pieder vara pār ūdeņiem tos pārvērst asinīs un slaucīt zemes virsu ar visādiem postiem- cik bieži viņi to vēlas.
7 Un kad viņi būs pabeiguši savu liecības darbu, zvērs iznāks ārā no bezdibeņa akas un cīnīsies ar tiem un tos uzvarēs un tos nogalinās,
8 un [tad] viņu mirušie ķermeņi gulēs lielās pilsētas ielās, kas garīgi tiek saukta Sedom un Mitsrayim, kur arī mūsu Kungs tika piesists pie koka,
9 un kādi no ļaudīm un viņu ciltīm, un valodām, un nācijām redzēs viņu mirušos ķermeņus trīs ar pusi dienas un neatļaus viņu mirušos ķermeņus likt kapā un apglabāt,
10 un tie, kas mīt uz zemes, priecāsies par tiem un kļūs līksmi. Un tie sūtīs dāvanas viens otram, jo šie divi pravieši uzlika [lielas] ciešanas tiem, kas mājoja uz zemes.
11 Un pēc trim ar pusi dienām Elohim dzīvības Gars iegāja viņos un tie piecēlās uz savām kājām, un lielas izbailes krita uz visiem, kas viņus redzēja.
12 Un tie dzirdēja skaļu balsi no debesīm uz tiem sakot: “Nāciet šurp.” Un tie devās augšā uz debesīm mākonī, un viņu ienaidnieki viņus redzēja aizejam.
13 Un tajā stundā notika liela zemestrīce, un desmitā daļa no pilsētas sabruka. Un šī zemestrīce bija nogalinājusi septiņus tūkstošus cilvēku, un pārējie bija nobijušies un deva godu debesu Elohim.
14 Otrās šausmas ir pagājušas. Redzi, trešās šausmas steidzas ierasties pēc tām.
15 Un septītais vēstnesis pūta bazūni, un debesīs atskanēja skaļas balsis sacīdamas: “Šīs pasaules valdīšana ir pārgājusi mūsu Kunga un Viņa Mesijas rokās, un Viņš valdīs mūžīgi un mūžam!”
16 Un divdesmit četri vecaji, kas sēdēja Elohim priekšā uz saviem troņiem, krita uz saviem vaigiem un pielūdza Elohim
17 sacīdami: “Mēs Tev pateicamies, O, Jahve יהוהĒl Shaddai, kas ir un kas bija, un kas nāk, jo Tu esi uzņēmies savu varu un sācis valdīt.
18 Un tautas pārņēma niknums, Teh. (Ps.) 2:1 un Tavas dusmas ir nākušas, un mirušo tiesāšanas laiks, un [arī laiks] sniegt atalgojumu Taviem kalpiem praviešiem un nošķirtajiem, un tiem, kas bīstas Tavu VĀRDU, maziem un lieliem, un iznīcināt tos, kas iznīcina zemi.”
19 Un tika atsegta Elohim Mājvieta debesīs, un Viņa derības šķirsts bija redzams Viņa Mājvietā. Un tur nāca zibeņi un balsis, un pērkoni, un zemestrīce, un liela krusa.

12
1 Un liela zīme bija redzama debesīs: sieviete, apģērbta ar sauli, ar mēnesi zem savām kājām, un uz viņas galvas vainags, [sastāvošs] no divpadsmit zvaigznēm.
2 Un būdama grūta, viņa sāpēs kliedza, gatavodamās dzemdēt.
3 Un cita zīme bija redzama debesīs, un redzi: liels ugunīgs pūķis ar septiņām galvām un desmit ragiem un septiņiem vainagiem uz viņa galvām.
4 Un viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un meta tās uz zemi. Un pūķis stāvēja sievietes priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, līdzko tas būs piedzimis.
5 Un viņa dzemdēja puisēnu, kam bija jāgana visas tautas ar dzelzs zizli. Teh. (Ps.) 2:9 Un viņas bērns tika aizrauts projām pie Elohim un pie Viņa troņa.
6 Un sieviete iebēga tuksnesī, kur viņai bija sagatavota vieta no Elohim, lai viņa tiktu tur uzturēta vienu tūkstoti divi simti sešdesmit dienas.
7 Un tur sākās cīniņš debesīs: Miķa’ēl un viņa vēstneši cīnījās pret pūķi. Un pūķis un viņa vēstneši cīnījās [pretī],
8 bet tie nebija pietiekoši spēcīgi un tiem vairāk debesīs neatradās vieta.
9 Un lielais pūķis tika izmests ārā, šī senā čūska, saukta par velnu un sātanu, kas vada visu pasauli pa nepareizu ceļu. Viņš tika nomests uz zemes, un viņa vēstneši tika izmesti ārā līdz ar viņu.
10 Un es dzirdēju skaļu balsi sakām debesīs: “Tagad ir nākusi atbrīvošana un mūsu Elohim vara un valdīšana un Viņa Mesijas autoritāte, jo mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Elohim priekšā dienu un nakti, ir ticis nomests lejā.
11 “Viņi to uzvarēja Jēra Asiņu dēļ un savas liecības Vārda dēļ, un viņi neiemīlēja savas dzīvības līdz nāvei.
12 “Tāpēc priecājieties, debesis, un visi, kas tajās mītat! Bet bēdas zemei un jūrai, jo velns ir nācis lejā pie jums, būdams lielās dusmās, zinādams, ka viņam ir maz laika.”
13 Un kad pūķis redzēja, ka viņš ir ticis nomests uz zemes, viņš vajāja sievieti, kas dzemdēja puisēnu.
14 Un sievietei tika doti divi liela ērgļa spārni lidot tuksnesī uz viņas vietu, kur viņa tiks uzturēta uz laiku un laikiem un pusi laikaDan.7:25; 12:7 no čūskas tuvuma.
15 Un no savas mutes čūska izspļāva ūdeni kā upi sievietei pakaļ, lai panāktu, ka šī upe sievieti aizskalotu projām.
16 Bet zeme palīdzēja sievietei, un zeme atvēra savu muti un aprija upi, ko pūķis bija izspļāvis no savas mutes.
17 Un pūķis sadusmojās uz sievieti, un viņš devas cīnīties ar viņas sēklas atlikušo daļu,- tiem, kas sargāja Elohim pavēles un kļuva par Ješua יהושעMesijas lieciniekiem.

13
1 Un es stāvēju jūras malā smiltīs. Un es redzēju zvēru iznākam no jūras, kuram bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit vainagi, un uz viņa galvām bija uzrakstīti zaimu vārdi.
2 Un zvērs, ko es redzēju, bija kā leopards, un viņa kājas bija kā lāča kājas, un viņa mute kā lauvas mute. Un pūķis viņam piešķīra spēku un viņa troni un lielu varu.
3 Un es redzēju vienu no viņa galvām kā nokautu līdz nāvei, [bet] viņa nāvējošā brūce tika dziedināta. Un visa pasaule brīnījās, uzlūkojot zvēru.
4 Un tie visi pielūdza pūķi, kas deva varu zvēram. Un tie pielūdza zvēru sacīdami: “Kas zvēram spēj līdzināties? Kas spēj cīnīties ar viņu?”
5 Un viņam tika dota mute, kas izrunāja lielas lietas un zaimus, un viņam tika dota vara tā darīt četrdesmit divus mēnešus.
6 Un viņš atvēra savu muti zaimiem pret Elohim, lai noniecinātu Viņa VĀRDU un Viņa telti un tos, kas mājo debesīs.
7 Un viņam tika dots cīnīties ar nošķirtajiem un tos uzvarēt. Un viņam tika dota vara pār katru cilti un valodu un tautu.
8 Un viņu pielūgs visi tie, kas dzīvo uz zemes, kuru vārdi no pasaules iesākuma nav ierakstīti nokautā Jēra Dzīvības grāmatā.
9 Ja kādam ir ausis, lai viņš dzird.
10 Kas sagūsta, tas pats nonāks gūstā, kas nogalina ar zobenu, tiks pats nogalināts ar zobenu. Yirm. (Jer.) 15:2; 43:11 Šeit ir [vajadzīga] nošķirto izturība un ticība.
11 Un es redzēju citu zvēru nākam ārā no zemes, viņam bija divi ragi kā jēram, un viņš runāja kā pūķis.
12 Un viņš īstenoja visu pirmā zvēra autoritāti savā tuvumā un lika pasaulei un tiem, kas dzīvoja tajā, pielūgt pirmo zvēru, to, kura nāvīgi ievainotā galva bija dziedināta.
13 Un viņš darīja lielas zīmes tā, ka viņš pat lika ugunij nākt lejā no debesīm uz zemes cilvēku acu priekšā.
14 Un viņš ieveda maldos tos, kas dzīvoja uz zemes, [tieši] šo zīmju dēļ, kas viņam tika dotas darīt zvēra priekšā, likdams tiem, kas dzīvoja uz zemes, izgatavot zvēra, kas bija ievainots no zobena un tomēr izdzīvoja, tēlu.
15 Un viņam tika dota vara piešķirt garu zvēra tēlam,- tā, ka zvēra tēls varēja runāt, un pavēlēja nogalināt visus, kas nepielūdza zvēra tēlu.
16 Un viņš panāca, ka visiem- mazajiem un lielajiem, bagātajiem un nabagajiem, brīvajiem un vergiem tikt piešķirta zīme pāri viņu labajai rokai vai pāri viņu pierei,
17 lai neviens nespētu ne pirkt, ne pārdot, kā tikai tas, kuram ir zīme vai zvēra vārds, vai viņa vārda skaitlis.
18 Šeit slēpjas gudrība! Kam ir saprašana, lai viņš pats izrēķina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis, un viņa skaitlis ir seši simti un sešdesmit seši.

14
1 Un es skatījos un redzēju Jēru stāvam uz Tsiyon kalna un ar Viņu viens simts četrdesmit četri tūkstoši, kuriem uz viņu pierēm bija rakstīts Viņa Tēva VĀRDS.
2 Un es dzirdēju balsi no debesīm kā daudzu ūdeņu balss un kā skaļa pērkona balss, un es dzirdēju arfas spēlētāju skaņas, kas spēlēja savas arfas.
3 Un tie dziedāja atjaunotu dziesmu troņa priekšā un četru dzīvo radījumu priekšā un vecaju priekšā. Un neviens nespēja iemācīties šo dziesmu kā tikai tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no pasaules.
4 Tie ir tie, kas nebija apgānījušies ar sievietēm, jo viņi bija [nomiruši pasaulei]. Tie ir tie, kas sekoja Jēram vienalga, lai kur Viņš tos vestu. Viņi bija atpirkti no cilvēku vidus būdami pirmie augļi Elohim un Jēram.
5 Un viņu mutēs netika atrasts viltus, jo tie ir nevainīgi Elohim troņa priekšā.
6 Un es redzēju citu vēstnesi lidojam debesu vidū, turot [savās rokās] mūžīgo Labo vēsti, lai to paziņotu tiem, kas mīt uz zemes- katrai nācijai un ciltij, un valodai, un tautai,
7 kas skaļā balsī sauca: “Bīstieties Elohim un godājiet Viņu, jo Viņa tiesas stunda ir nākusi. Un pielūdziet Viņu, kas radīja debesis un zemi, un jūru, un ūdens avotus.”
8 Un cits vēstnesis tiem sekoja sacīdams: “Babel ir kritusi, ir kritusi, Yesh. (Jes.) 21:9b šī lielā pilsēta, jo viņa ir panākusi, ka visas tautas dzer viņas miesas izlaidības izsaukto [Elohim] dusmu vīnu.”
9 Un tiem sekoja trešais vēstnesis, sacīdams skaļā balsī: “Ja kāds pielūdz zvēru un viņa tēlu un saņem viņa zīmi uz savas pieres vai uz savas rokas,
10 tad tam arī būs jādzer Elohim dusmu vīns, kas ir ieliets neatšķaidīts Viņa dusmu kausā. Un tas nonāks ciešanās ugunī un sērā nošķirto vēstnešu un Jēra priekšā.
11 Un viņu mocību dūmi turpinās kāpt augšā mūžīgi un mūžam. Un tiem nebūs atdusas ne dienu, ne nakti,- tiem, kas kas pielūdz zvēru un viņa tēlu, un arī, ja tie pieņem viņa vārda zīmi.
12 Šeit ir [vajadzīga] nošķirto izturība; šeit [izdalās] tie, kas sargā Elohim pavēles un Ješua יהושעticību.
13 Un es dzirdēju balsi nākam no debesīm, kas man sacīja: “Raksti: ‘Svētīti mirušie, kas mirst Kungā, [iesākot no šīs dienas].’” “Jā,” saka Gars, “lai viņi varētu atdusēties no saviem darbiem un lai viņu darbi tiem seko.”
14 Un es skatījos un redzēju baltu mākoni, un sēdošais uz mākoņa bija kā Adam Dēls, Dan.7:13 kuram uz galvas bija zelta vainags un Viņa rokā ass sirpis.
15 Un cits vēstnesis nāca no Mājvietas, saukdams ar skaļu balsi uz Viņu, kas sēdēja uz mākoņa: “Laid darbā savu sirpi un pļauj, jo tava pļaušanas stunda ir pienākusi, jo raža uz zemes ir [pilnībā] nogatavojusies.”
16 Un Viņš, kas sēdēja uz mākoņa, laida darbā savu sirpi pār zemi, un zemes [raža] tika ievākta.
17 Un no Mājvietas, kas ir debesīs, nāca cits vēstnesis, un viņš arī turēja [rokā] asu sirpi.
18 Un no upura kaujamās vietas nāca [vēl] cits vēstnesis, kam bija autoritāte pār uguni. Viņš sauca ar skaļu balsi [pirmajam vēstnesim], kam bija ass sirpis, sacīdams: “Laid darbā savu aso sirpi un savāc zemes vīnakoka ražu, jo tās vīnogas ir nogatavojušās.”
19 Un vēstnesis laida darbā savu sirpi pie zemes un savāca vīnogas no zemes un meta tās milzīgā vīnaspiedē, [kas bija Elohim dusmas].
20 Un vīnaspiede tika darbināta ārpus pilsētas, un asinis nāca ārā no vīnaspiedes [un pārklāja zemi] līdz pat zirgu iemauktiem vienu tūkstoti seši simti stadiju lielā attālumā.

15
1 Un es redzēju vēl citu zīmi debesīs, lielu un visai neparastu: septiņi vēstneši, kam bija dotas septiņas pēdējās ciešanas, jo caur tām bija jābeidzas Elohim dusmām.
2 Un es redzēju tādu kā stikla jūru sajauktu ar uguni un tos, kas uzvarēja zvēru un viņa tēlu, un viņa zīmi, un viņa vārda skaitli, stāvam pie stikla jūras un [savās rokās] turot Elohim arfas.
3 Un tie dziedāja Mosheh, Elohim kalpa dziesmu un Jēra dziesmu sacīdami: “Lieli un brīnumaini ir Tavi darbi, Jahve יהוהĒl Shaddai! Taisni un patiesi ir Tavi ceļi, O, Tu, Nošķirtais Ķēniņ!
4 “Kurš nebīsies Tevis, O, Jahve יהוה, kurš nenovērtēs Tavu VĀRDU? Jo Tu viens esi laipnīgs. Visas tautas nāks un zemosies Tavā priekšā, jo Tava taisnība ir padarīta redzama [un tagad var izpausties].”
5 Un pēc [šī skata] es skatījos un redzēju, ka debesīs tika atvērta Mājvietas Liecību Telts.
6 Un no Mājvietas izgāja septiņi vēstneši, kuriem bija dotas septiņas mocības, ģērbti tīrā spožā linā, un viņu krūtis bija apjoztas ar zelta jostām.
7 Un viens no četriem dzīvajiem radījumiem iedeva septiņiem vēstnešiem septiņus zelta traukus, pildītus ar Elohim, kas dzīvo mūžīgi un mūžam, dusmām.
8 Un Mājvieta piepildījās ar dūmiem no Elohim godības varenības un no Viņa spēka, un neviens nespēja ieiet Mājvietā, kamēr septiņas mocības no septiņiem vēstnešiem nebija beigušās.

16
1 Un es dzirdēju skaļu balsi no Mājvietas sakot septiņiem vēstnešiem: “Ejiet un izlejiet Elohim dusmu kausus uz zemi.”
2 Un pirmais izgāja un izlēja ārā savu kausu uz zemi, un ļaunums un ļaunas čūlas nāca pār cilvēkiem, tiem, kuriem bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.
3 Un otrais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu uz jūru, un tā kļuva par asinīm kā no miroņa, un katrs dzīvais radījums jūrā gāja bojā.
4 Un trešais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu uz upēm un ūdens avotiem, un tie kļuva par asinīm.
5 Un es dzirdēju vēstnesi no ūdeņiem sakām: “Tu esi taisnīgs, O, Jahve יהוה, Tu, kas ir un kas bija un kas būsi, jo Tu šīs [lietas] esi sodījis.
6 “Tāpēc, ka tie ir izlējuši nošķirto un praviešu asinis, Tu tagad esi tiem devis dzert asinis. Jo viņi to ir pelnījuši.”
7 Un es dzirdēju no upura kaujamās vietas citu vēstnesi sakām: “Jā, Jahve יהוה, Ēl Shaddai, Tavas tiesas ir patiesas un taisnas.”
8 Un ceturtais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu uz sauli, un tai tika dots sadedzināt cilvēkus ar uguni.
9 Un cilvēki tika sadedzināti ar lielu karstumu, un tie [joprojām] zaimoja Elohim VĀRDU, kuram [vienīgajam] ir vara pār šiem postiem. Un tie nenožēloja grēkus un neatgriezās, lai dotu Viņam godu.
10 Un piektais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu uz zvēra troni, un viņa valstība kļuva aptumšota. Un tie no sāpēm koda savas mēles.
11 Un tie vainoja debesu Elohim par savām sāpēm un savām čūlām un neatgriezās no saviem darbiem.
12 Un sestais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu pār lielo Euphrates upi, un tās ūdens izžuva, lai [pa tās gultni] tiktu sagatavots ceļš austrumu ķēniņu atnākšanai.
13 Un es redzēju iznākam ārā no pūķa un zvēra un viltus pravieša mutēm trīs nešķīstus garus kā vardes,-
14 tie ir dēmonu gari, kas dara zīmes, nonākot pie visas pasaules ķēniņiem, lai tos pulcinātu kopā uz lielo kauju ar Jahve יהוה, Visuvareno.
15 “Redzi, Es nāku kā zaglis. Svētīts ir tas, kas paliek nomodā un sargā savas drēbes, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un tie neredzētu viņa kaunu.”
16 Un tie sapulcināja tos kopā uz vietu, sauktu ebrejiski par Har Meģiddo.
17 Un septītais vēstnesis izgāja un izlēja ārā savu kausu gaisā, un skaļa balss nāca no debesu Mājvietas, no troņa, sakot: “Tas ir noticis!”
18 Un tad nāca trokšņi un pērkoni, un zibeņi. Un tur bija liela zemestrīce- tik varena un liela zemestrīce, kāda nekad nav bijusi kopš cilvēki dzīvo uz zemes.
19 Un lielā pilsēta sašķēlās trīs daļās, un tautu pilsētas sagruva. Un Elohim atcerējās lielo Babel, lai dotu tai vīna kausu, pildītu ar Viņa dusmu kvēli.
20 Un katra jūras sala aizslīdēja projām, un kalni nebija vairs atrodami.
21 Un liela krusa krita no debesīm pār cilvēkiem,- katrs krusas grauds bija apmēram talentu svarā. Un cilvēki zaimoja Elohim par krusas radītajām šausmām, jo šis posts bija ārkārtīgi liels.

17
1 Un viens no septiņiem vēstnešiem, kam bija septiņi kausi, nāca un runāja ar mani, man sacīdams: “Nāc, es tev parādīšu lielās izvirtules sodīšanu, kura sēž uz daudziem ūdeņiem,
2 ar kuru zemes ķēniņi nodarbojās ar netiklību un zemes iedzīvotāji piedzērās ar viņas netiklības vīnu.”
3 Un viņš mani Garā aiznesa projām tuksnesī. Un es redzēju sievieti sēžam purpurkrāsas zvēra mugurā, apņemtu ar zaimu vārdiem, kuram bija septiņas galvas un desmit ragi.
4 Sieviete bija ģērbusies purpurā un sarkanā un izgreznojusies ar zeltu un dārgakmeņiem, un pērlēm, turot savā rokā zelta kausu, pilnu ar savas netiklības netīrumiem un laulības pārkāpšanas [piederumiem],
5 un uz viņas pieres bija rakstīts vārds, kas ir noslēpums: BABEL, LIELĀ ZEMES NETIKLĪBAS UN NEŠĶĪSTĪBAS MĀTE.
6 Un es redzēju sievieti, piedzērušos ar nošķirto un Ješua יהושעliecinieku asinīm. Un viņu aplūkojis, es brīnījos- vareni brīnījos!
7 Un vēstnesis man teica: “Kāpēc tu brīnies? Ļauj, lai es tev izskaidroju noslēpumu par sievieti un par zvēru, uz kura viņa jāj, kuram ir septiņas galvas un desmit ragi.
8 “Zvērs, ko tu redzēji, bija un vairs nav, bet tam drīz atkal ir jāiznāk ārā no bezdibeņa akas un jātiek galīgi iznīcinātam. Tad tie, kas dzīvo uz zemes, kuru vārdi nav rakstīti Dzīvības grāmatā no pasaules iesākuma, brīnīsies, kad viņi redzēs zvēru, kas bija un nav un atkal ir.
9 “Šeit prātam ir vajadzīga gudrība: septiņas galvas ir septiņi kalni, uz kuriem sēž sieviete.
10 “Un tur ir septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, un viens ir, un viens vēl nav atnācis. Un kad viņš ieradīsies, viņam ir jāpaliek uz mazu brīdi.
11 “Un zvērs, kas bija un nav, ir arī astotais, un ir [arī] no tiem septiņiem, un tiek iznīcināts.
12 “Un tie desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, kas vēl nav ieguvuši valdīšanu, bet ir saņēmuši varu būt par ķēniņiem kopā ar zvēru uz vienu stundu.
13 “Viņiem visiem ir viens prāts, un viņi visi atdos savu varu un autoritāti zvēram.
14 “Viņi cīnīsies ar Jēru, un Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu KungsDeb. (5.Moz.) 10:17 un ķēniņu Ķēniņš. Un tie, kas ir ar Viņu, ir aicināti un izredzēti, un uzticami.”
15 Un viņš man teica: “Ūdeņi, ko tu redzēji, kuros sēž netiklie un laulības pārkāpēji, ir tautas un cilvēku masas, un nācijas, un valodas.
16 “Un desmit ragi, ko tu redzēji uz zvēra,- tie nicinās netikli un atstās to vienu un kailu, un ēsīs viņas miesu un sadedzinās viņu ar uguni.
17 “Jo Elohim lika viņu sirdīs darīt Viņa gribu,- būt vienā prātā un nodot savas valstības zvēram, līdz būs īstenojies Elohim Vārds.
18 “Un sieviete, ko tu redzēji,- tā ir tā lielā pilsēta, kurai bija vara pār zemes ķēniņiem.”

18
1 Pēc tam es redzēju citu vēstnesi nonākam lejā no debesīm, kuram bija liela vara, un zeme tika apgaismota no viņa godības.
2 Un viņš sauca ar varenu balsi, sacīdams: “Lielā Babel ir kritusi, ir kritusiYesh. (Jes.) 21:9 un ir kļuvusi par dēmonu mājas vietu, mājvietu katram nešķīstam garam, mājvietu katram nešķīstam un nīstam putnam,
3 jo visas tautas ir dzērušas no viņas nešķīstības vīna un zemes ķēniņi ir darījuši ar viņu neķītrības, un zemes tirgotāji ir kļuvuši bagāti caur viņas uzvarošā dzīvesveida spēku.”
4 Un es dzirdēju citu balsi no debesīm sakām: “Izejiet no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu līdzdalības viņas grēkos un lai jūs nesaņemtu viņas sodus.
5 “Jo viņas grēki ir uzkāpuši augšā līdz pat debesu bagātībām un Elohim ir atcerējies viņas netaisnības.
6 “Atdariet viņai tā, lai viņai patiešām tiek atdarīts, un atmaksājiet viņai dubultīgi- saskaņā ar viņas darbiem. To kausu, ko viņa ir maisījusi [priekš jums], samaisiet viņai dubultīgi.
7 “Kā viņa ir sevi paaugstinājusi un dzīvojusi greznībā, tādu pašu ciešanu un bēdu devu uzkraujiet viņai, jo savā sirdī viņa saka: ‘Es sēžu kā kēniņiene, es neesmu atraitne un es neredzu vaimanas [sev apkārt].’
8 “Tāpēc viņas posts atnāks vienā dienā, un viņa vaimanās un tai nebūs ko ēst. Un viņa tiks sadedzināta ar uguni, jo Jahve יהוהElohim, kas viņu tiesā, ir varens.
9 “Un zemes ķēniņi, kas veica izvirtības un negantības ar viņu un dzīvoja ar viņu pārbagāti, raudās un vaimanās par viņu, kad tie redzēs viņas degšanas dūmus,
10 stāvot no attāluma, bailēs par viņas ciešanām sacīdami: ‘Bēdas! Bēdas tev, tu, lielā pilsēta Babel, tu, varenā pilsēta, jo sods pār tevi ir nācis vienā pašā stundā!’
11 “Un tirgotāji no visas pasaules raud un vaimanā par viņu, jo vairāk neviens nepērk viņas preces-
12 zelta un sudraba izstrādājumus un dārgakmeņus, un pērles, un smalku linu, un purpuru, un zīdu un sarkanos tērpus, un citronu kokus, pat mazāko ziloņkaula priekšmetu, katru visdārgākā koka un bronzas, un dzelzs, un marmora izstrādājumu,
13 un kanēli, un kvēpināmās zāles, un smaržīgās eļļas, un vīraku, un vīnu, un eļļu, un smalkos miltus, un kviešus, un lopus, un aitas, un zirgus, un ratus, un cilvēku miesas un dzīves.
14 “Pat augļi, ko tava būtne tā ilgojās, tev nav pieejami. Visas tavas bagātības un tavs krāšņums tev ir zudīs, un tu neatradīsi tos vairāk nekur.
15 “Viņas veikalnieki, tie, kas caur viņu kļuva bagāti, tagad stāvēs no attāluma bailēs par viņas ciešanām, raudādami un vaimanādami,
16 un sakot: ‘Bēdas! Bēdas lielajai pilsētai, kas bija ģērbusies smalkā linā un purpurā un sarkanās drēbēs un greznojās ar zeltu un dārgakmeņiem un pērlēm!
17 ‘Jo vienā pašā stundā šādas milzīgas bagātības ir izputinātas.’ Un visi kuģu būvētāji, un visi pasažieri un jūrnieki,- visi, kas strādā uz jūras, lai nodrošinātu savu dzīvi, stāvēja no attāluma
18 un sauca, kad tie redzēja viņas degšanas dūmus, sacīdami: ‘Kam līdzinājās šī varenā pilsēta?’
19 “Un tie kaisīja smiltis uz savām galvām un sauca raudādami un vaimanādami, un sacīdami: ‘Bēdas! Bēdas lielajai pilsētai, kur visi, kam piederēja kuģi jūrā, [ātri] kļuva bagāti no viņas bagātības! Jo vienā pašā stundā viņa ir [pilnībā] iznīcināta.’
20 “Priecājieties par viņu, jūs, debesis, un jūs, nošķirtie emissaries un pravieši, jo Elohim jūs pie viņas ir pilnībā atriebis!”
21 Tad kāds varens vēstnesis paņēma akmeni, tik lielu kā dzirnakmeni, un iemeta to jūrā sacīdams: “Šādā ātrumā lielā pilsēta Babel tiks nomesta lejā un vairāk nebūs atrodama.
22 “Un arfas spēlmaņu skaņas, un mūziķi, un flautisti, un trompetisti tevī vairāk nebūs dzirdami. Un nekādi amatnieki, nekāda amata darītāji vairāk tevī nebūs atrodami. Un dzirnakmeņa malšanas skaņa arī tevī vairāk nebūs dzirdama.
23 “Un tevī vairāk neiespīdēs luktura gaisma. Un tevī vairāk nebūs dzirdamas līgavaiņa un līgavas balsis. Jo tavi tirgotāji bija zemes varenie, jo caur tavām burvestībām un pūšļošanu visas pasaules tautas tika ievestas [purvā].
24 “Un viņā ir atrastas [visu] praviešu un nošķirto asinis, visu, kas ir nogalināti uz zemes.”

19
1 Pēc tam es dzirdēju skaļu balsi no lielā pulka debesīs saucot: “Aleluja! Atbrīvošana un gods, un cieņa, un spēks [pieder] Jahve יהוהmūsu Elohim!
2 “Jo patiesas un taisnas ir Viņa tiesas, Teh. (Ps.) 19:9 jo Viņš ir sodījis lielo netikli, kas apgānīja zemi ar savu netiklību. Un Viņš ir atriebis pie viņas savu kalpu izlietās, viņas izlietās asinis. Deb.32:43
3 Un tie sauca otro reizi sacīdami: “Aleluja! Viņas [mocību] dūmi ceļas augšā mūžīgi un mūžam!”
4 Un divdesmit četri vecaji un četri dzīvie radījumi krita pie zemes un pielūdza Elohim, kas sēdēja uz troņa, sacīdami: “Amēn. Aleluja!”
5 Un balss nāca no troņa sacīdama: “Slavējiet mūsu Elohim, jūs visi, Viņa kalpi un tie, kas bīstaties Viņu,- kā mazie, tā lielie!Teh. (Ps.) 115:13
6 Un es dzirdēju, ka lielā pūļa balss kā daudzu ūdeņu balss un kā varenu pērkonu balss saka: “Aleluja, jo Jahve יהוהĒl Shaddai valda!
7 “Priecāsimies, līksmosimies un būsim priecīgi, un dosim Viņam slavu, jo Jēra kāzas ir atnākušas un Viņa sieva ir sataisījusies.”
8 Un viņai tika dots tērpties smalkā linā, tīrā un spožā, jo smalks lins ir nošķirto taisnība.
9 Un viņš man teica: “Raksti: ‘Svētīti ir tie, kas tikuši aicināti uz Jēra kāzu mielastu!’ Un viņš man teica: “Šie ir patiesie Elohim Vārdi.”
10 Un es nokritu pie viņa kājām viņu pielūgt, bet viņš man teica: “Redzi, nedari to! Esmu tavs līdzkalps un viens no taviem brāļiem, kuram ir Ješua יהושעliecība. Pielūdz Elohim! Jo Ješua יהושעliecībai ir praviešu gars.”
11 Un es redzēju debesis atvērtas, un tur bija balts zirgs. Un Viņam, kas sēdēja uz tā, bija VĀRDS: Taisnīgais un Patiesais. Ar taisnību Viņš tiesā un uzved cīņu.
12 Un Viņa acis bija kā uguns liesmu mēles, un uz Viņa galvas bija daudz vainagu, uz kuriem bija uzrakstīts VĀRDS, ko neviens nav spējīgs saprast, kā vienīgi Viņš,-
13 un [Viņš bija gērbies] apmetnī, kas mērcēts asinīs- un Viņa Vārds ir nosaukts: Jahve יהוהVĀRDS.
14 Un debesu armijas, ģērbtas smalkā linā, baltā un tīrā, sekoja Viņam uz baltiem zirgiem.
15 Un no Viņa mutes izgāja ass zobens, lai ar to varētu noslaucīt tautas. Un Viņš tās ganīs ar dzelzs zizli. Teh. (Ps.) 2:9 Un Viņš palaidīs vīnogu spiedi, ko darbinās cepļa karstums Ēl Shaddai dusmas.
16 Un uz Viņa apmetņa, un ap Viņa vidukli ir uzrakstīti Vārdi: ĶĒNIŅU ĶĒNIŅŠ UN KUNGU KUNGS.
17 Un es redzēju kādu vēstnesi stāvam saulē, un viņš sauca, ar skaļu balsi sacīdams visiem putniem, kas lido zemajās debesīs: “Nāciet un pulcējieties kopā uz lielā Elohim svētku mielastu,-
18 ēst ķēniņu miesu un komandieru miesu, un stipro miesu, un zirgu, un to, kas sēž uz tiem, miesu, un visu cilvēku miesu, brīvo un vergu, kā mazo, tā lielo miesu.”
19 Un es redzēju zvēru un zemes ķēniņus un viņu armijas sapulcējušos vienkopus, lai cīnītos ar Viņu, kas sēdēja uz zirga, un ar Viņa armiju.
20 Un zvērs tika saistīts, un līdz ar viņu viltus pravietis, kas darīja zīmes viņa tuvumā, caur ko viņš ieveda purvā tos, kas pieņēma zvēra zīmi, un tos, kas pielūdza viņa tēlu. Viņi abi tika iemesti dzīvi ezerā, kurā dega sērs.
21 Bet visi pārējie tika nogalināti ar zobenu, kas iznāca no Viņa mutes, kurš sēdēja uz zirga; tad visi putni barojās ar viņu miesām.

20
1 Un es redzēju vēstnesi nākam lejā no debesīm, kuram bija atslēga uz bezdibeņa aku un liela ķēde rokās.
2 Viņš sagūstīja pūķi, seno čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja viņu uz tūkstoš gadiem
3 un iemeta to dziļumā, akā un viņu ieslēdza, un uzlika zīmogu uz viņa tā, lai viņš vairāk nenovestu tautas no ceļa, līdz nebūs pagājuši tūkstots gadu. Pēc tam viņam uz īsu brīdi ir jātiek atsvabinātam.
4 Un es redzēju troņus- un tos, kas sēdēja uz tiem, un pie tiem notika tiesa- tiem, kam bija nocirstas galvas liecības dēļ, ko viņi pienesa Ješua יהושעun Elohim Vārda dēļ, kas nepielūdza ne zvēru, ne viņa tēlu un nepieņēma viņa zīmi uz savām pierēm vai uz savām rokām. Viņiem tika dots dzīvot un valdīt ar Mesiju tūkstots gadu,
5 [bet pārējie mirušie nenāca dzīvībā, līdz nebija beigušies tūkstots gadu]- tā bija pirmā augšāmcelšanās.
6 Svētītie un nošķirtie ir tie, kam būs daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tiem otrajai nāvei nav varas, bet tie būs Elohim un Mesijas priesteri un valdīs ar Viņu tūkstots gadu.
7 Un kad tūkstots gadu būs pagājuši, sātans tiks atbrīvots no sava cietuma,
8 un viņš izies ārā no jauna pievilt tautas, kas ir četros zemes galos, Goģ un Maģoģ, Yehez. (Eceh.) 38:2 lai tās pulcinātu kopā cīņai; to skaits būs kā jūras smiltis.
9 Un tās nāca pār zemes plašumiem un apņēma nošķirto nometni un mīļoto pilsētu. Un uguns nāca no Elohim, no debesīm, un tos aprija.
10 Un velns, kas tos pievīla un veda projām, tika iemests uguns ezerā degošajā sērā, kur [jau bija] zvērs un viltus pravietis. Un tie atradīsies ciešanās dienu un nakti, mūžīgi un mūžam.
11 Un es redzēju lielu, baltu troni, un Viņu, kas sēdēja uz tā. No Viņa sejas bēga projām zeme un debesis, tiem nebija atrodama neviena [miera] vieta.
12 Un es redzēju mirušos: mazos un lielos stāvam troņa priekšā, un grāmatas tika atvērtas. Un tika atvērta vēl kāda cita Grāmata, kas ir Dzīvības grāmata. Un mirušie tika tiesāti pēc tā, kas bija ierakstīts [šajās] grāmatās- saskaņā ar viņu darbiem.
13 Un jūra atdeva mirušos, kas atradās tajā, un Nāve un She’ol atdeva mirušos. kas atradās tajās. Un tie tika tiesāti katrs viens atsevišķi pēc viņu darbiem.
14 Un [tad] Nāve un She’ol tika iemesti uguns ezerā. Tā ir otrā nāve.
15 Un kas netika atrasts ierakstīts Dzīvības grāmatā, tas tika iemests uguns ezerā.

21
1 Un es redzēju atjaunotās debesis un atjaunoto zemi, Yesh. (Jes.) 65:17 jo bijušās debesis un bijusī zeme bija aizgājusi prom un jūras vairāk nebija.
2 Un es, Yohanan, redzēju nošķirto pilsētu, atjaunoto Yerushalayim, nonākam lejā no debesīm, no Elohim, sagatavotu kā līgavu, pievilcīgu savam līgavainim.
3 Un es dzirdēju skaļu balsi no debesīm sakot: “Redzi, Elohim mājoklis ar cilvēkiem” un “Viņš mājos kopā ar tiem, un tie būs Viņa ļaudis, un Elohim pats būs ar tiem un būs viņu Elohim. Way. (3.Moz.) 26:11-12b
4 “Un Elohim noslaucis visas asaras no viņu acīm, un tur vairāk nebūs ne nāves, ne raudāšanas, ne vaimanu. Un tur vairāk nebūs sāpju, jo bijušās lietas ir aizgājušas.”
5 Un Viņš, kas sēž uz troņa, sacīja: “Redzi, Es daru visas lietas jaunas.” Un Viņš man teica: “Raksti, jo šie Vārdi ir patiesi un uzticami.”
6 Un Viņš man teica: “Ir darīts! Es esmu “Aleph” un “Taw,” Iesākums un Gals. Kam slāpst, tam Es došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.
7 “Tas, kas uzvar, to visu iemanos, un Es būšu viņa Elohim, un viņš būs Mans dēls.
8 “Bet kas attiecas uz neizlēmīgajiem un neuzticamajiem, un laulības pārkāpējiem, un slepkavām, un tiem, kas ir netikļi un pesteļotāji, un burvji, un elku kalpi, un visi nepatiesie, un meļi,- viņu daļa ir [atrasties] uguns ezerā, kas deg ar sēru, kas ir otrā nāve.
9 Un viens no septiņiem vēstnešiem, kas turēja [rokās] septiņus kausus, pildītus ar septiņām pēdējām mocībām, nāca pie manis un runāja ar mani sacīdams: “Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.”
10 Un viņš mani aiznesa projām Garā uz lielu un augstu kalnu un rādīja man lielu pilsētu, nošķirto Jerushalayim, nolaidušos no debesīm, no Elohim;
11 tai bija Elohim godības varenība, un tās gaisma bija kā visdārgākais akmens, kā jaspīda akmens, skaidra kā kristāls,
12 un apkārt tai bija liela un augta siena, tai bija divpadsmit vārti, un pie vārtiem divpadsmit vēstneši, un uz tiem bija rakstīti vārdi, kas bija to divpadsmit Yisra’ēl bērnu cilšu vārdi:
13 trīs vārti uz austrumiem, trīs vārti uz ziemeļiem, trīs vārti uz dienvidiem un trīs vārti uz rietumiem.
14 Un pilsētas sienai bija divpadsmit pamati, un uz tiem bija rakstīti Jēra divpadsmit emissaries [apustuļu] vārdi.
15 Un tam, kas runāja ar mani, bija zelta mērsloksne, lai ar to mērītu pilsētu un tās vārtus un sienu.
16 Pilsēta atbalstās uz četriem stūriem, un tās garums ir tikpat liels kā platums. Un viņš izmērīja pilsētu ar mērsloksni: divpadsmit tūkstoši stadiju garumā un platumā, un augstumā- tā visur bija vienāda.
17 Un viņš izmērīja tās sienu: simts četrdesmit četras olektis saskaņā ar cilvēka mēru; tas ir, pēc vēstneša mēra.
18 Un tās sienas materiāls bija jaspīds. Un pilsēta bija no tīra zelta kā skaidrs stikls.
19 Un pilsētas sienas pamatne bija izgreznota ar visu veidu dārgakmeņiem: pirmais pamats ar jaspīdu, otrais ar safīru, trešais ar hakedonu, ceturtais ar smaragdu,
20 piektais ar sardoniku, sestais ar sardiju, septītais ar hrizolītu, astotais ar berilu, devītais ar topāzu, desmitais ar hrisoprasu, vienpadsmitais ar hiacintu un divpadsmitais ar ametistu.
21 Un divpadsmit vārti bija izgatavoti no divpadsmit pērlēm- katrs no vārtiem no vienas pērles. Un pilsētas ielas bija no tīra zelta, kā no caurspīdīga stikla.
22 Un es tajā neredzēju Mājvietu, jo Jahve יהוהĒl Shaddai bija tās Mājvieta un [arī] Jērs.
23 Un pilsētai nebija vajadzīga ne saule, ne mēness, lai to apspīdētu, jo Elohim godības varenība un Jērs to apspīdēja un bija tās gaisma.
24 Un tautas, tie, kas tiks izglābti, staigās tās gaismā, un ķēniņi no zemes ienesīs tajā [arī] savu godu.
25 Un tās vārti netiks aizvērti, jo tur būs [nebeidzama] diena, tur nebūs nakts.
26 Un tie tajā ienesīs [cilvēku] godu un tautu atzīšanu.
27 Un tur nekādā ziņā neiekļūs nekas, kas ir nešķīsts, ne arī kāds, kas dara netiklas un viltīgas lietas, bet tikai tie, kas ir ierakstīti Jēra Dzīvības grāmatā. Dan.12:1

22
1 Un viņš man parādīja Dzīvības ūdens upi, skaidru kā kristāls, iztekam no Elohim un no Jēra troņa.
2 Ielas vidū un upes abos krastos bija Dzīvības koks, kas nesa divpadsmit augļus, katrs koks nesa savus augļus katru mēnesi. Un koka lapas bija tautu dziedināšanai.
3 Un tur vairāk nebūs neviena lāsta, un Elohim un Jēra tronis būs tur, un Viņa kalpi Viņam kalpos.
4 Un tie redzēs Viņa vaigu, un Viņa VĀRDSbūs rakstīts uz to pierēm.
5 Un nakts vairāk nebūs, un viņiem nebūs vajadzība pēc luktura vai saules gaismas, jo Jahve יהוהElohim tiem dos gaismu. Un tie valdīs mūžīgi un mūžam.
6 Un viņš man teica: “Šie Vārdi ir uzticami un patiesi. Jahve יהוהElohim no nošķirtajiem praviešiem sūtīja savu vēstnesi parādīt saviem kalpiem, kam visā drīzumā ir jānotiek.
7 “Redzi, Es nāku drīz! Svētīts ir tas, kas sargā šīs grāmatas pravietojuma Vārdus.”
8 Un es, Yohanan, redzēju un dzirdēju šīs lietas. Un kad es tās dzirdēju un redzēju, es nokritu pie zemes pie vēstneša kājām pielūgt viņu, kas man rādīja šīs lietas.
9 Bet viņš man sacīja: “Nedari tā! Jo es esmu tavs līdzkalps un [viens] no taviem brāļiem praviešiem, viens no tiem, kas sargā šīs grāmatas Vārdus. Pielūdz Elohim.”
10 Un viņš man sacīja: “Neapzīmogo šīs grāmatas pravietojuma Vārdus, Dan.12:4 jo laiks ir tuvu.
11 “Kas rīkojas netaisni, lai viņš vēl vairāk rīkojas netaisni; kas dzīvo nešķīstībā, lai viņš vēl vairāk dzīvo nešķīstībā; kas ir taisns, lai viņš vēl vairāk ir taisns; kas ir nošķirts, lai viņš vēl vairāk kļūst nošķirts.
12 “Redzi, Es nāku drīz, un Mana alga ir ar Mani dot katram atbilstoši viņa darbiem.
13 “Es esmu ‘Aleph’ un ‘Taw,’ Iesākums un Gals, Pirmais un Pēdējais.
14 “Svētīti ir tie, kas pilda Viņa pavēles,- tā, lai viņiem būtu dalība pie Dzīvības koka un tie caur vārtiem varētu iekļūt pilsētā.
15 “Bet ārpusē paliek suņi un tie, kas pesteļo un nodarbojas ar buršanu, un tie, kas ir netikli un slepkavas, un elku kalpi, un visi tie, kas mīl runāt un darīt melus.
16 “Es, Ješua יהושע, esmu sūtījis savu vēstnesi liecināt tev par šīm lietām, [lai to varētu zināt draudzes]. Es esmu Dawid Sakne un dzimums, Spožais un Rīta zvaigzne.”
17 Un Gars un līgava saka: ”Nāc!” Un tas, kas dzird, lai viņš saka: “Nāc!” Kam slāpst, nāc! Un tas, kas to vēlas: [nāc], ņem Dzīvības ūdeni bez maksas!
18 Es [piekodinu] ikvienam saklausīt šajā grāmatā [ietvertā] pravietojuma Vārdus: Ja kas tiem pievienos ko [klāt], Elohim pievienos viņam [tās] mocības, kas ir ierakstītas šajā grāmatā,
19 un, ja kas izņems no šīs pravietojuma grāmatas ārā [kādus] Vārdus, Elohim paņems projām viņa dalību pie Dzīvības grāmatas un viņu [atdalīs no] nošķirtās pilsētas, par ko ir rakstīts šajā grāmatā.
20 [Arī] tas, kas sniedz liecību par šīm lietām, saka: “Jā, Es nāku drīz. Amēn. Jā, patiešām, nāc, Kungs Ješua יהושע!
21 Mūsu Kunga Ješua יהושעMesijas godības varenība lai ir [un paliek] ar nošķirtajiem. Amēn.


 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.