Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 7.00 6.30 eur
Cena: 11.20 10.00 eur
Cena: 5.75 5.20 eur
Cena: 3.95 3.55 eur
Cena: 7.15 6.40 eur
Cena: 9.05 8.15 eur
Cena: 10.00 9.00 eur
Cena: 3.40 3.10 eur
Cena: 5.70 5.10 eur
Cena: 3.40 3.10 eur
Cena: 5.64 5.10 eur
Cena: 3.40 3.10 eur
Cena: 5.70 5.10 eur
Cena: 7.00 6.30 eur
Cena: 4.50 4.05 eur
Cena: 5.50 5.00 eur
Cena: 5.00 4.50 eur
Cena: 9.00 8.00 eur
Cena: 55.00 50.00 eur
Cena: 55.00 50.00 eur

Grāmatu veikala jaunumi

Grēksūdze

Es cīnīšos nebūt sakaltis zars! Mana grēksūdze pēc mana onkuļa bērēm
28.03.2018

Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.

Jāņa ev.15:6

 

Es cīnīšos nebūt sakaltis zars!

Mana grēksūdze pēc mana onkuļa bērēm

 

24.03.2018

Šorīt Kungs mani uzmodināja, vai arī es uzmodos pats, un tūlīt manas domas saistīja spēcīga smaguma apziņa. Pārdomājot iepriekšējās dienas un to darbus, sajutos tik nevērtīgs, tik nospiests, tik neauglīgs, jo taču biju devies uz sava tēva brāļa bērēm un nebiju spējis nostāties droši liecinieka stājā un apliecināt savu Kungu klātesošo mīļo cilvēku priekšā, īpaši dārgā aizgājēja priekšā, kas, būdams tik labestīgs, dāsns un mīlošs savai ģimenei kā neviens cits, tomēr mums palika kā liela jautājuma zīme, jo pēdējos gados vairs nespēja dzirdēt un saruna ar Emīlu par dvēseles izglābšanas jautājumiem izpalika, varbūt arī manas neizdarības dēļ. Mani iespieda stūrī domas par to, ka šie mīļie ļaudis, kas man caur Dieva žēlastību varbūt tika piešķirti tikai vienreiz mūžā un ko es vairāk nekad neredzēšu, neieguva pilnu priekšstatu par to Dievu, kas mīt manā sirdī, un es nedevu viņiem iespēju dzirdēt pilnu evaņģēliju par glābšanu un nenovedu tos līdz patiesam grēknožēlas stāvoklim, kas dotu iespēju uzmosties viņu garam pieņemt Ješua par savas dzīves Kungu. Gars mani uzrunāja, bet es centos aizbildināties ar savām galvas sāpēm, teicu sev, ka viņi lielākoties visi man ir sveši, ka tie uz mani neklausīsies, ka es nespēšu pasniegt pilnīgu vēsti, ka tur valda neticīgais fons, galda runas un alkohola tosti, ka būšu kā baltais zvirbulis u.t.t. Un tā arī iznāca.

Šīs nepatīkamās domas un neprasme būt Gara vadītam izraisīja un joprojām uztur manī dziļu nospiestības apziņu, un es nožēloju grēkus un joprojām esmu ar satriektu garu un sirdi. Manas domas aizplūda tālāk, aplūkojot manu dzīvi, un es tiku šaustīts kā ar Gara uzrunas pletnēm, dziļi pārdzīvodams savu nekonsekvenci, liekulību dzīvesveidā un attieksmēs un izteiktajos vārdos. Man šķiet, ka manī ir izveidojušies pat veseli liekulības cietokšņi, tumsas sabiezējumi kā gļotas, kas burtiski apēd dzīvo Dieva Garu, kas vēlētos manī mājot un mani lietot, bet nespēj garīgas nešķīstības dēļ, kas valda manā dvēselē, jo tur iemājojis kā dzīvesveids kalpošana elkiem, resp. atkarība no interneta ziņām un acu izklaides, miesas baudas – ēšanas, gulēšanas, garlaicības un ikdienišķu garīgu prioritāšu vai ikdienas mērķa zudums. Pats skumjākais šajā lietā ir tas, ka cilvēks sajūtas nepilnvērtīgs Dieva un sava Glābēja priekšā un sava grēcīguma un nekonsekvences fons ir tik nospiedošs, ka tu pats sev liecies kā mēsls, kā caurs ādas maiss, kurš sevī nesatur neko vērtīgu un ir paredzēts ārā izmešanai. Tas ir šausmīgi, lai gan ārēji nekādu redzamu grēku tu neesi darījis. Bet Dievs tevi redz tādu, kāds tu esi no iekšienes. Neļauj sevī nocietināties farizejiskumam un liekulībai. Pie atkailinātas pašapziņas kā mēs varam aizsargāties ar savas pestīšanas apziņu kaut kad savā pagātnē vai savas kristietības sakņu pieminēšanu, piesaucot savu baznīcu, atceroties savus cienījamos kristīgos vecākus un paļaujoties uz viņu lūgšanām?

Lūk, cik svarīga ir mana un tava dzīve. Tai ir jābūt auglīgai. Ikdienas auglīgai, lai tā nebūtu kā sakaltis zars, kas jāizmet ārā. Attiecībā uz mani tas ir ļoti nopietni, jo kam daudz ir dots, no tā daudz tiks atprasīts. Un kurš no mums var teikt, ka viņam nav daudz dots? Es šeit nerunāju par harizmātisku apģērbšanos ar izklaides drēbēm, ārēju uztaisīšanos, lai dotos uz garīgu sapulci, svētdienas svinēšanu, sakramentiem, pat kalpošanu, bet pēc būtības. Kristiešos ir tik daudz liekulības. Mēs visi esam farizeji, tikai reti to gribam apzināties, jo labāk ir par to nedomāt nekā domāt. Šādus uzskatus ļoti veicina remdenība un sociāla vide draudzē, darbošanās it kā Kristus labā, tikai bez Gara atraisītas degsmes pašos draudzes pamatos. Tie ir miesas darbi un kā tādi (koks, salmi, siens) arī sadegs, kad nāks patiesā Gara uzliktā ciešanu uguns, kas izmēzīs draudzi un izvētīs ārā visu, kas ir pelavas un ārēja izrādīšanās.

 

Varbūt arī lai garīgi atpirktos par savu grēku, es tagad runāju uz jums. Mana vēlēšanās būtu tāda, lai šī mana grēksūdze pārtop par visu mūsu grēksūdzi Dieva priekšā. Un neaizbildināsimies vairs ne ar kādu ārēju izrādīšanos, jo viss no mums tiks noģērbts, un atklāsies mūsu kailais kauns, lai arī šī laikmeta kultūra liek taisīt pašiņus un publiski lielīties ar savu kailumu sabiedrības priekšā. Lai Kungs mums palīdz satvert sevi beidzot rokās un no neizlēmības un garīga gļēvuma nonākt drosmes un izlēmības varā un ļauties Garam uztrīt mūsu nekam nederīgos zobenus, kļūt par veiklu Dieva Gara rakstāmo saviem līdzcilvēkiem un savai paaudzei, kas bez Dieva un bez mūsu mīlestības apskāvuma ik dienas tiek guldīti kapā un pār to zārkiem nograb ar mūsu pašu rokām tiem uzmestās trīs smilšu saujas.

Lai Dievs mums stāv klāt un mēs nolemtu izšķirties izmainīt savas dzīves nevis vārdos un klusās lūgšanās, bet reālās izšķiršanās, ticības uzvarās un Gara darbos, jo ko sēsim, to arī pļausim. Labāk pļausim no Gara mūžīgo dzīvību, nekā miesā saņemsim arī pār sevi uzmestas grabošas kapa smiltis pār mūsu dzīves zārkiem!

 

Zemojies tagad sava Kunga priekšā un lūdz:

 

Nebūdams savienojies ar Tevi, esmu tikai Tev nederīgs māla trauks, kurā pārdabiskā veidā no debesīm ir ielieta garīgās dzīvības sula. Trauks nokrīt, saplīst, un dzīvība iztek ārā zemē un aiziet bojā. Bet es gribu DZĪVOT MŪŽĪGI! Es negribu iztecēt ārā zemē un aiziet bojā! GRIBU DZĪVOT. Es izsūdzu savus grēkus un nožēloju tos Tavā priekšā, situ sevi pašu krustā ar visām savas miesas iegribām un tīksmēm, un atdodos Tev un Tavam liktenim manā dzīvē, Kungs Ješua, no šī brīža mūžīgi mūžam – izšķiroši, neatceļami, paliekoši – lai būtu un dzīvotu tikai Tevī, mans Mīļais, mans Dārgais, mans Neatvairāmais! Nāc, satver mani un pacel pie dārgā Tēva krūtīm. Es Tevis ilgojos un tāds palieku. Šī ir mana apliecība Tev, sev un pasaulei. Amēn!

 

Kļūsti stiprs, nelokāms un drošs, kādam Tev ir jābūt! To saku arī sev,

Tavs šī laika draugs, Miervaldis Zeltiņš



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.