Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 5.59 5.05 usd
Cena: 7.15 6.45 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 7.85 7.04 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 6.02 usd
Cena: 12.96 10.75 usd
Cena: 12.96 7.53 usd
Cena: 6.08 5.48 usd
Cena: 3.55 3.17 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Draudzēšanās ar mūsdienu negantībām?/H.Šafraneks

Šodien mēs esam sadraudzējušies ar negantībām. “Nē, nepavisam nē!” ikviens no mums tūlīt sauks. Un tomēr mūsu vidū pastāv liela tendence uz “salīdzināšanos,” “harmoniju,” toleranci un atzinību. Kādi tic, ka Dieva griba Savu ļaužu vidū tiek īstenota galvenokārt caur “harmoniju” un “toleranci.”
16.10.2011

Draudzēšanās ar mūsdienu negantībām?

Vai viltnieki, kas izliekas par garīgajiem līderiem, tiks sodīti?

Horsts Šafraneks

No satura:

Svētā Gara sūtīti?

Viņi sludina Dieva Vārdu, nebūdami sūtīti

Dieva Vārds tikai Bībeles studiju grupā?

Garīgie vadītāji vada, nebūdami Svētā Gara pildīti?

Kas pretojas patiesībai, vienmēr ir taisnības ienaidnieks

Dieva Vārds tiek nolikts zem lāsta

Svētais Gars nespēj darboties kā sprieduma pasludinātājs

Sadraudzība ar mūsdienu negantībām?

Debesis raud par Ciānu

Tu, kas esi iesaistīts šajā draudzībā- tu atrodies zem Dieva lāsta varas

Sapņaini Dieva ļaudis nonāca Dieva tiesas varā caur Hitleru

Šī brošūra ir tulkota no vācu valodas oriģināla “Versohnung mit den Greueln dieser Zeit?”, brochure no.D-303, Lemgo, 1997

Tulkojums no angļu valodas: Miervaldis Zeltiņš

Latviskā publikācija: Copyright (c)2006 Viņa Vārds Manī

Ievads

(Negantības Dieva ļaužu vidū!)

Lai aplūkotu šo tematu, mēs kopīgi ieskatīsimies vienā Bībeles daļā, ko vēlāk pretstatīsim kādai citai vietai. Līdzīgi mēs varam ņemt dažādas citas vietas, jo ir tik daudzi Rakstu izvilkumi, kas runā par lietām, kas notiek mūsu dienās, lietām, kuras patiešām var tikt nosauktas par mūsdienu “negantībām”! Visur tur, kur mūsdienās notiek negantības, tās tiek apstiprinātas abās- Vecajā un Jaunajā Derībā un vairākās Bībeles pravietiskajās grāmatās. Negantības tiek nosauktas daudzos dažādos veidos. Tāpat ir jāievēro, ka vārds “negantība” attiecas uz tām lietām, kas, pirmkārt, attiecas uz Dieva valstību (un uz Dieva ļaudīm) un pēc tam, otrkārt, uz Dieva ļaužu lietām. Tas ir tāpēc, ka kā fakts, Dieva ļaužu vidū pastāv negantības.

Šodien mēs esam sadraudzējušies ar negantībām. “Nē, nepavisam nē!” ikviens no mums tūlīt sauks. Un tomēr mūsu vidū pastāv liela tendence uz “salīdzināšanos,” “harmoniju,” toleranci un atzinību. Kādi tic, ka Dieva griba Savu ļaužu vidū tiek īstenota galvenokārt caur “harmoniju” un “toleranci.”

(Apustuļu d.13:4)

Ieskatīsimies Apustuļu darbos 13:4, labi zināmajā vēsturē par divu vēstnešu izsūtīšanu. Ievērosim, ko šie panti runā attiecībā uz mūsu tematu:

Apustuļu d.13:4: “Bet viņi (Barnaba un Sauls), Svētā Gara izsūtīti...” Svētais Gars runā 2.pantā: “...darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!" 4.pants: “Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti.”

(Kā aizpildīt plaisu?)

Iepriekšējais pants norāda uz darbības iesākumu- cilvēka izsūtīšanu darbā. Šajā vietā  mēs varam nonākt pie domām: ikvienam, kas darbojas kristiešu salīdzināšanas virzienā vai to praktizē ar kādiem līdzekļiem, pašā iesākumā ir jāpiedzīvo patiesa sevis paša salīdzināšanās ar Dievu Viņa mērķos un vadībā. Mūsdienās šajā virzienā ir jāuzceļ daudz tiltu. Bet ikvienam, kas ar Dieva Vārda palīdzību vēlas celt tiltus, ir jābūt drošam, vai viņam vai viņai uz to ir aicinājums.

(Pāršaujot pār strīpu, kad pravieto?)

Sauls un Barnaba meklēja laiku, lai atrastu Dieva gribu; viņi kalpoja, un viņi koncentrējās uz Dieva interesēm. Viņi rūpīgi un uzmanīgi vēroja un bija norūpējušies par to, par ko bija norūpējies tas Kungs,- viņi gavēja un meklēja Viņa prātu. Caur šādu rīcību viņi spēja uzzināt, ko saka Gars. Notiek daudz diskusiju par to, kā Gars runā. Šodien tas viss attīstās harmonijas meklējumos starp harizmātisko, pentakostālo un evaņģēlisko kristietības atzaru. Kādiem no šiem tiltiem ir visā pilnībā pienācis laiks tikt uzceltiem, bet kādi no tiem ir uzcelti 20 vai 30 gadus par vēlu, kamēr citi ir uzcelti pilnīgi nepareizi. Dažās kristīgajās kustībās Svētais Gars nerunā vispār, kamēr kādi citi pravietojot pārspīlē un savu runu nobeidz ar skatu “viņpus debesīm.” Tas kļuva pilnīgi skaidrs pagājušo gadu dažādās vietās un dažādās konferencēs, kad kādi savos pravietojumos pāršāva mērķim. Bet pa to laiku citiem nav ne mazākās nojēgas, kas ir pravietošana.

Svētā Gara izsūtīti?

(Vadošās personas: viltus optimisma sējēji?)

Pirms kāda laika es uzmanīgi klausījos kādās patiesās kristietības vadošajās personās, un viņi par nākošo gadu runāja bez bailēm. Kad viņiem izdeva jautājumus par turpmākajām lietām un kad tiem vaicāja, kā viņiem gājis pagājušajā gadā un vai viņiem ir sekmējies, viņi visi bija optimisma pilni. Labi, tā viņiem šķita, bet, tā kā viņi bija ļoti ietekmīgas personas, attiecībā uz nākotnes lietām viņi patiešām atklāja, ka ir nelgas, kas neko nezin. Sakot to otrādi, viņi zināja daudzas lietas, bet tās interpretēja pilnīgi ačgārni. Viņi neuztraucās, ka viņu pašu grupās, asociatīvajās draudzēs un draudžu apvienībās - pastāv negantības. Kaut gan viņiem bija uzticēta kāda atbildība par draudzēm, kur pastāv šīs labi zināmās negantības, viņiem nebija acu, lai tās saskatītu.1 Tāpēc arī viņi par to nekā nesacīja un attiecībā uz nākotni viņiem visiem bija rožains priekšstats un tā viņiem likās visai gaiša. Ja viņi patiešām būtu Svētā Gara izsūtīti un vadīti, vai viņi būtu aizgājuši uz Seleukiju un tad no turienes ar kuģi būtu devušies uz Kipru? Kur šodienas līderi, kas uzņēmušies vadīt Dieva ļaudis, nobeigs savu ceļojumu? Lai kur arī darbotos, viņi nebūs zem Svētā Gara vadības.

1 Viņi baidās no cilvēku klonēšanas, bet no otras puses sniedz naudu nacionālajai Protestantu baznīcai un Pasaules Baznīcu padomei, nevēloties zināt, kā jau tagad ir zaimots Jēzus nacionālajā Protestantu baznīcā. Svētulīgas asociācijas paceļ savus karogus un cīnās par netikli Bābeli.

Apsveicot Hitleru dzimšanas dienā

(Tēvs imperators sauc kopā savus dēlus)

1.Pasaules kara un 2.Pasaules kara priekšvakarā notika traģēdija. Es piedzīvoju laiku pirms pēdējā lielā Pasaules kara.

Bija zināms skaits cilvēku, kas ticēja, ka ir izsūtīti, un pacēla savas balsis Baznīcas vadībā. Liels skaits vecāka gadagājuma ļaudis Dieva ļaužu vidū patiesi ticēja: “Imperatora tēvs aicina savus dēlus, lai mēs viņu svētījam un viņam sekojam.” 2.Pasaules kara laikā viņi apsveica Hitleru viņa dzimšanas dienā, kā tas, piemēram, tika publicēts žurnālā “Svēts tam Kungam”.2 Es pavisam nesen izlasīju šo rakstu.

O nē, bija vajadzīgas tikai mazas mušiņas, kas inficēja cepamo eļļu, kādēļ svētku torte iznāca negaršīga. Lai arī mazām, bet tomēr spēcīgām negantībām tika ļauts notikt pagātnē, un šodien mums ir līderi Dieva ļaužu vidū, kas vispār neredz, kas kaut kas nav pareizi. Tā viņi atklājas, kas patiesībā ir.

2 Atbildīgs bija direktors Ernests Modersons no Alianses nama. Dzejolis, kas pagodināja fīreru, rādīja, ka Gnadaueras Verbands (Svētuļu asociācija) ļoti maz zināja par situāciju. Tāpat māc. Kravielickis, Gemeinschaftverbvand (svētulīga asociācija) no Marburgas un tās mātes namiņi runās godināja Hitleru. Brīvo draudžu vidū tas bija Fridrihs Heitmillers no Hamburgas, par ko liecina foto ar fīrera rokasspiedienu viņa slimnīcas vestibilā. Tikai tad, kad tā tika sabombardēta, viņš to iznīcināja (Es pats dzirdēju, kad viņš par to ziņoja).

Vai viltnieki, kas izliekas par garīgiem līderiem, nonāks zem lāsta?

(Nolādēti?)

Es atsaucu tavā prātā Vēstuli galatiešiem 1:9 un 10, kur Pāvils saka, ka tas, kas sludina citu evaņģēliju, ir “nolādēts.” Viņi pretendē būt par līderiem,3 bet neatrodas garīgo vadītāju statusā. Ja viņi nespēj saskatīt vislielākās un visnopietnākās vajadzības, kā tie spēj ieraudzīt daudzos tīklus, kuros šodien ir iepinušies Dieva ļaudis?

Galatiešiem 1:9-10:

Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!

10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps

3 Ir labi būt par ganu, lai veiktu zināmu amatu. Bet šodienas jaunajām Vecās Derības struktūrām ir izdalīti amati, kas visi ir nepareizi, jo tas ir pārmantots no iepriekšējās paaudzes.

(Sava paša “Svētā Gara” izsūtīti?)

Galatiešiem 1:9-10, tas nav evaņģēlijs, kas tiek nolikts zem lāsta, bet gan ļaudis, kas sludina citu evaņģēliju. Šodien mums jānorāda, ka ir ļaudis, kuru rokās ir atbildība un kas to neuztic nevienam citam un kas pastāv pie sava, ka Dieva ļaužu starpā viss iet labi. Vai viņi ir Svētā Gara sūtīti? Pārstāvot sevi, savu teoloģiju, savu ticības šķiru? Kaut kur jau ir saredzams viņu gals.

(Tikai misionāru ceļojums)

Labi, Apustuļu darbos redzams, ka divi apustuļi patiešām nonāca pilsētā. Viņiem palīgos bija Jānis, kā vēstī 5.pants, bet ne cik ilgi. Viņš bija viens, kas uzņēmās organizēt misionāro vai pastorālo ceļojumu (kā to dara daudzi šodien), un tad pazuda. Un kā ar citiem, kas uzņemas misionāro ceļojumu, sapelna labu naudu un vairo savus talantus, iztur savu “dāvanu pārbaudi” un tad vienkārši paliek un turpina strādāt, kaut gan varēja doties projām, kā to darīja Jānis īsi pēc šīs epizodes.

(“Nāciet”- evaņģelizācija tā vietā, lai paši dotos pie cilvēkiem)

Tad viņi nonāca šajā pilsētā un “nonākuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās” (Apustuļu d.13:5). “Cik mīļi, vai ne?” mēs sakām. Mēs nesludinām Dieva Vārdu apdzīvotās vietās, kur tas ir jāsludina. Mēs esam traki uz evaņģelizēšanu, iesākot ar Drēzdeni (Kristīgais festivāls, Evaņģēliskās jaunatnes kongress, kas notika Drēzdenē 1996.gadā) un ejot līdz Leipcigai (Nacionālās protestantu Baznīcas kongress, kas notika Lepcigā 1997.gada jūnijā) un visur citur. Mēs saucam: “Nāciet!” bet neatrodamies tur, kur atrodas pēc Dieva izslāpušie cilvēki. Tūkstoši un tūkstoši atradās Štutgartē no dažādām zemēm un tautām, bet viņu vidū nebija neviena cilvēka, kas sludinātu Dieva Vārdu šīs mistiskās Tezē kustības atbalstītāju vidū! Man pašam ir kādi piedzīvojumi ar šo kustību, kad pirms dažiem gadiem sēdēju šo jauno cilvēku vidū Breslavas zālē- daži bija ar svecēm un daži bez tām- un tomēr man bija iespaids uz daudziem no šiem jaunajiem ļaudīm.

Viņi sludina Dieva Vārdu, nebūdami sūtīti

Apustuļu d.13:5: “Nonākuši Salamīnā...”

(...Patiesi neatklāj Dieva Vārdu)

Tieši tur viņi pasludināja Dieva Vārdu. Daudzi no mūsu garīgajiem vadītājiem šodien nepasludina Dieva Vārdu savu pašu ļaužu vidū. Rezultāts ir tāds, ka viņi nav pasludinājuši Dieva Vārdu vispār! Viņu apziņa ir iestādīta tikai uz nākošajām evaņģelizācijas kampaņām un to noorganizēšanu. Tur piedalās labi ja 20% neticīgo, (parasti mazāk par 10%), un daudzās kampaņās piedalās tikai daži reti izņēmumi ticīgo pamatmasas vidū. Bet viņi izlieto daudz naudas, un nereti viņiem jānāk palīgā pašam Bilam Haibelam; šādā gadījumā viņi izlietos jau daudz vairāk naudas. Viņi sludina Dieva Vārdu- nebūdami sūtīti!- un patiesībā to nemaz nepasludina. Viņi, protams, rada lielu laikmetīgu troksni, lai pagāniem tas patiktu, jo ir jārada pagāniem atbilstoša atmosfēra. Tā tas bija Drēzdenē (attiecībā uz Kristīgo festivālu, Evaņģēliskās jaunatnes kongresu).

Bet Apustuļu darbos 13: 6 bija teikts savādāk: “Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā Barjēsus.”

(Vērojot)

(Cauri redzot!)

Skaties, viņi uzreiz ievēroja, kas bija šis cilvēks! Iekšējā būtībā viņiem acumirklī uzplaiksnīja skaidra rentgenogramma. Viņš bija jūds, viņam bija visai interesants vārds Jēzus (Barjēsus- Jēzus dēls), un viņš atradās visai tuvu stāvošs vadošajam deputāta krēslam, būdams par palīgu un padomdevēju tikpat interesantai personai ar vārdu Pāvils (Sergijs Pauls). Lūka viņu apraksta Apustuļu darbos kā “gudru vīru.” Bet cik svarīgi, ka viņi redzēja cauri šim Barjēsum.

(Dēmonisko mācību mājas vieta)

Šodien Dieva ļaužu vidū, kristietības pamatgultnē, ir liels skaits cilvēku, kas tikai eksistē. Acīmredzams, ka neviens no viņiem nav spējīgs sevī rast kādu vietu Dieva Vārdam. Daudzi no mūsu garīgajiem līderiem neizšķir to, kas atrodas viņu priekšā, nedz arī vēlas izšķirt un praktizē “toleranci.” Caur šo toleranci Nacionālā Protestantu Baznīca ir kļuvusi par mājasvietu dēmoniskām mācībām visai lielā mērā. Tās līderi 4 tāpat ir kļuvuši dēmoniski un tie ļaudis, kam viņi māca, faktiski viņiem arī pieder.

4 Ar “labajām rozīnēm” bojātās kūkas vidū es saprotu vikārus, kas sludina pareizi, bet kas nespēj kūkas pamatmasu padarīt labāku. Neviens nezina, cik ilgi Dieva Vārda rozīnes pastāvēs. Esmu strādājis daudzus gadus nacionālās Protestantu draudzes ietvaros un zinu, līdz kādai pakāpei evaņģēliskajam mācītājam bija jāsamazina savu Dieva Vārda pasludinājumu, lai viņš spētu pastāvēt un palikt nacionālās Protestantu baznīcu apvienības sastāvā.

Dieva Vārds tikai Bībeles studiju grupā?

(Ar Dieva Vārdu aizsniedzot politiķus)

Tajā Pafas vietā, mēs varam lasīt Apustuļu d.13:7, prokonsuls Sergijs Pauls aicināja Barnabu un Saulu viņu apciemot, jo vēlējās dzirdēt Dieva Vārdu. Tieši viņa ofisā; viņš bija aktīvs citus ietekmējošs politiķis, cik interesanti! Kad mēs beidzot izaicināsim savus politiski vai ekonomiski aktīvos līderus vai militāros karavadoņus tā, ka tie vēlēsies dzirdēt Dieva Vārdu? Daudzi to vēl nav dzirdējuši. Kopā ar saviem līdzstrādniekiem es gribēju noskaidrot, kas notiek liela mēroga politiskās sapulcēs, bet neviens no garīgajiem vadītājiem, kas atradās viņu vidū, tiem nespēja pastāstīt, ko par attiecīgo tematu saka Bībele. Viņi domā, ka ir pietiekoši Bībeli citēt tikai Bībeles studiju grupā vai kristiešu konferencē. Bet ir pierādīts, ka daudzi cilvēki labprāt uzklausītu Bībeli jebkuros apstākļos, pat lielajās sapulcēs, kas notiek Briselē, Strasbūrā vai Luksemburgā. Kristietības vadošās personas tur neatrodas. Dieva Vārds netiek pasludināts.

Apustuļu d.13:7:

Barjēsus bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Barnabu un Saulu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.

Garīgie vadītāji vada, nebūdami pildīti ar Svēto Garu?

(Mīlot netaisnību?)

8.pantā izraisās pretestība. Kāds vīrs Elima nevarēja viņiem piebiedroties, jo rīkojās atbilstoši savai iekšējai pārliecībai: “Bet Elima - zīlnieks, tā tiek tulkots viņa vārds, viņiem nostājās pretī...” Šeit tiek izskaidrota viņa vārda jēga (viņa vārds tulkojumā ir zīlnieks), “...cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.” Tas ir loģiski, jo viņš mīl netaisnību! Un tagad ir kaut kas, ko daudzi garīgie līderi ir ne tikai pazaudējuši, bet pat mācījuši pretēji: “Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns viņu uzlūkojis” (9.p.).

(Gara pilnums?)

Kopš kura laika Dieva kalpiem ir atļauts vadīt Dieva ļaudis bez Svētā Gara pilnuma? Šis jautājums attiecas uz tiem daudziem, kas iztēlojas esam pildīti ar Svēto Garu. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas iztēlojas esam Gara pildīti, bet tāda gara, kas cilvēkus dara zviedzošus, rēcošus un kliedzošus vai nekustīgus guļam zemē. Pēc tam viņi saka, ka svaidījums vai “svētības” esot nākušas pār tiem.

(Kritika saskaņā ar Gara vadību)

Pāvils šajā situācijā Svētā Gara pilns viņu cieši uzlūkoja un teica. Ja ievērojam, ko viņš teica, mums ir skaidrs, ka viņš to šajā cilvēkā saskatīja. Kā gan citādi viņš spētu sacīt šādas lietas? Kā gan Pāvils, kas bijās Dievu, varēja kritizēt valdības pārstāvjus valsts metropolē?

10.pants: “Ak tu velna bērns”- Kaut kas viņam bija devis tiesības šo stāvokli atklāt - “Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks.” “Visas viltības pilns” nozīmē, ka Pāvils viņu apsūdzēja un sacīja: “Šis cilvēks pievīla pārējos.”

Vai šodien nenotiek līdzīga sadraudzēšanās ar šodienas pasaules negantībām?

Tas, kas pretojas patiesībai, vienmēr ir visas taisnības ienaidnieks

(Vistuvāko līdzstrādnieku pievilti)

Ministrs klausījās: bija visai liels risks valdības pārstāvja priekšā atklāti pateikt, kas īstenībā ir viņa līdzstrādnieks. Labi, valdībās cilvēki tiek pieņemti darbā par tādiem un tādiem amata veicējiem. Kāds zinās pastāstīt par cara galmu un citiem galmiem, kā šādi līdzstrādnieki veica valdības apvērsumus un ieguva varu, jo bija ieguvuši pārāk lielu varu un godu. Viņu kungi to nesaprata un viņus nenovērtēja, kamēr netika gāzta valdība. Viņus pievīla viņu vistuvākie līdzstrādnieki.

“visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks.”

(“Bet es nespēju ticēt!”)

Visas taisnības ienaidnieks?5 Katrs, kas pretojas taisnībai, kad tā ir skaidri un vienkāršiem vārdiem izteikta, ir taisnības ienaidnieks. Nav tā, ka viņš nespētu ticēt! Viņš vienkārši to nevēlas, jo nemīl taisnību! Bet šodien par to netiek runāts un tas ir aizliegtais temats kristietībā. Viņi saka: “Jēzus tevi mīl!” O, kā kādiem no mūsdienu evaņģēlistiem patīk izdalīt konfektes. Viņi runā tādā pašā garā kā viņus uzklausošie jaunie pagāni, viņi vēlas būt jauno pagānu saprasti un uzklausīti, bet tajā pašā laikā neticīgie par viņiem smejas, jo šie sludinātāji neatklāj netaisnību un būtībā ir, Pāvila vārdiem sakot, visas taisnības ienaidnieki.

----------------------

5 Liela iecietība (kas patiesībā ir melu pilna, jo neviens nevēlas paciest tos, kas nav iecietīgi), kas katrā gadījumā mērķē uz harmoniju, ir viltus salīdzināšanās, kas izriet no netaisnības. Svētajam Dievam it kā būtu mūs jāpadara atbilstošus šiem svētītajiem dubļiem, kas ir apcirpta patiesība, lai radītu viltus vienotību.

Lielajā pasākumā Štutgartē (Tezē kustības kongress 1996.gada beigās) visi šie jaunie ļaudis bija ģērbušies baltās drēbēs un visu laiku gāja apkārt patiesībai. Tas nav pirmais šāda veida precedents. Tas, kas viņus un viņu mācību labi pazīst, labi zina, ka šie baltā tērptie jaunie ļaudis bija tikai īpaši “uztaisījušies.”6

6 Mans nodoms nav izplatīt tenkas par kādiem, tāpat nevēlos noniecināt nevienu Dieva radījumu! Un tomēr piecdesmit gadus esot par padomdevēju, es pazīstu daudz cilvēkus, kas atrodas uz platformas evaņģēlija dēļ skaistā jaunā uzvalkā un visādi cenšas noslēpt sevī mītošo netīro dabu un pat smagas važas. Visi, kas nodarbojas ar evaņģēlija sludināšanu un sirdī nav 100% patiesi, piesaista ienaidnieka uzmanību un var būt droši, ka kompromisu dēļ čūska drīz vien tos aprīs. Ja kāds nav patiess un godīgs, viņam vienkārši būs jāpieaug savā liekulībā un sekojoši jāpaliek bez Svētā Gara svaidījuma, to cenšoties kompensēt ar “pseidosvaidījumu” vai dvēseles enerģiju bez garīgā avota.

Dieva Vārds tiek nolikts zem lāsta

10.pants: “Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt tā Kunga taisnos ceļus?”

(Patiesības sagrozīšana?)

Vai šis ir tas jautājums? Protams. Kāds, kas no iekšpuses ir kroplīgi savilkts, visiem līdzekļiem centīsies savu iekšējo kroplību noslēpt, ja viņam tuvosies īstenā taisnība, jo viņa eksistence ir lielās briesmās. Ja šim cilvēkam šādā situācijā izdodas sadzirdēt Dieva Vārdu, tas var būt viņa garīgās attīstības starta punkts. Viņš var iegūt Gaismu, kas viņu darīs veselu.

(Salīdzināšanās bez taisnības?)

Šodien kristieši netiek audzināti izpētīt savu apkārtējo garīgo vidi; savu priekšnieku darbā, lai uzzinātu, vai viņš jūtas apmierināts vai ne: savus kolēģus- skolniekus vai studentus. Vairumā gadījumu neviens neiedziļinās viņos, kas sevi nosauc par brāļiem vai garīgajiem vadītājiem. Neviens neievēro, cik kroplīgus viņi ir padarījuši savus ceļus un kā visu laiku cenšas Dieva ļaudis mierināt. Neapzinoties to, ko Tas Kungs no viņiem sagaida, aizmirstot, ka reiz no viņiem tiks prasīts norēķins par dzīvi un kalpošanu, viņi iesaistās dažādās jumta organizācijās, jo zem esošo apstākļu spiediena nespēj darboties neatkarīgi. Tā rodas līgumu un saistību raksti, kas nosaka, kādas savstarpējas attiecības veidot viņu starpā. Kādam būtu vajadzīgs atklāt, ka visa pamatā ir netaisnība. Un tomēr viņi pretēji lietas būtībai izlemj praktizēt salīdzināšanos savā starpā, kaut gan tam pamatā nav pareizie motīvi. Reliģiozās politikas sekas ir tādas, ka Dieva Vārds nonāk zem lāsta varas. “Nolādēts” nav tikai tas, kas atnes nepareizu mācību, bet arī tas, kas ir sakompromitējies ar neveselīgo mācību. Kas pazīst Jāni, labi zina, ko viņš teica attiecībā uz šādiem brāļiem: nesaejieties ar viņiem, nesveiciniet tādus, kas nesludina šo mācību (skatīt 2.Jāņa 10 un 11). Bet šodien pastāv ieraduma spēks, šodien viņiem tiek atļauts staigāt kroplīgus ceļus, un šķiet, nevienam neinteresē tas, kā viņi staigā. 7

2.Jāņa 10,11:

Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.

Svētais Gars nespēj darboties kā sprieduma pasludinātājs

Bet Pāvils domā savādāk (Apustuļu d.13:11): “Redzi, tā Kunga roka ir pret tevi...”

(Būt stingram Dieva Vārdā)

Mēs nezinām nevienu situāciju no Apustuļu darbu grāmatas, kur Pāvils būtu rīkojies līdzīgi. Tomēr mēs zinām, ka Barnaba un Sauls tika atdalīti tā Kunga darbam un ka Barnaba bija vecākais kalpošanā, jo bija ceļojis evaņģēlija pasludināšanas dēļ jau vairākus gadus. Pāvils tikko kā bija ieradies no Damaskas un iespējams, jau bija darbojies savā teritorijā, bet joprojām nebija ceļojis uz tālākām vietām. Acīmredzot Barnaba bija līderis šajā trīs cilvēku komandā (labāk sakot: divu cilvēku komandā, jo Jānis neatradās viņu vidū kā vēstnesis). Tomēr Pāvils bija izšķīries pasludināt Dieva Vārdu: “Tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli” (11b.pants). Labi un skaidri pateikts! Tā arī notika: nekavējoties viņu apņēma tumsa. Iedomājieties: tur viņš stāv kā agrāk, bet vairāk neko neredz. Viņš cenšas pie kaut kā pieturēties, bet nekā tāda nav. Viņš uzmanīgi iztausta apkārtni, meklējot kādu atbalstu- tur bija daudz kalpu- bet pārsteigums un šoka moments bija pārāk liels; viņam bija jāmeklē kāds, kas spētu palīdzēt. 11c.pants: “...taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas.”

7 Kad pāvests Voitola noturēja lielu sapulci Azizā, viņam blakus stāvēja Dalai Lama. Pa to laiku viņa attieksme pret daudzajiem visdažādāko reliģiju pārstāvjiem bija acīmredzama caur viņa brālīgajiem sveicieniem, ko viņš bārstīja visapkārt. Viņam nav izpratnes par okultajām attiecībām, kurās viņš tā rezultātā nonāk. Tomēr nacionālās Protestantu baznīcas līderi viņu nebeidz sumināt.

(Dieva ļaužu pievilšana ir galvenais šķērslis)

Kāds tagad varētu sacīt: “Vai tad tā nav jārīkojas mums visiem?!” Protams, mums tā ir jādara. Bet mēs to nedarīsim, un daudzi to nemaz nav spējīgi darīt, jo Svētais Gars nevēlas to darīt. Ir tik daudz sajukuma, tik daudz pievilšanu Dieva ļaužu starpā, ka Svētais Gars nespēj darboties, lai īstenot spriedumus pār kādiem cilvēkiem. Rezultātā tiek pieļauti kompromisi. Un notiek tā, ka Jepsenas kundze (Ziemeļvācijas nacionālās Protestantu baznīcas liberālais bīskaps, feminisma teoloģijas pārstāve) publiski uzstājas lielajā Volovkrīkas konferencē Hamburgā, bet viens no evaņģēliskajiem līderiem nobeidz ar lūgšanu. Kāda “jauka” savienošanās ar dēmonisko dabu, kas šo ceļu atbalsta!8

8 Lai gan informācija par to tika izplatīta, neatceros, ka tiktu oficiāli izteikts kāds spriedums par šo notikumu. Evaņģēliskās Alianses galvenā komiteja atturējās izteikt savu novērtējumu. Varbūt tas ir izteikts aiz skatuves?

1997.gadā radītajam evaņģēlijam nav vietas

(Patiesība pati lauž ceļu)

Labi, šeit mēs lasām 12.pantā: “Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par tā Kunga mācību.” Protams, viņš bija daudz ko sapratis, kad redzēja, ka patiesība netiek tikai mācīta, bet pati izlauž savu ceļu.9

9 Kādas veselīgas bailes izplatītos pagānu starpā, kad maskas tiktu norautas no tiem, kas pārstāv sajaukto kristietību vai kas to atbalsta un pieņem!

(Krīzes?)

Nekas no tā neiznāks! 1997.gadā no tā nekas neiznāca! Nav vietas tādam evaņģēlijam. Tas ir pārsaldināts līdz tādai pakāpei, ka tajā ietilpst arī nepaklausīgie. Tie, kas nāks pie ticības, pievienosies slimai un izmainītai ticībai. Šī izmainītā ticība, kas nozog naudu citiem vai “izsper ārā” tos, kas no tās pārtiek- vislabāk būtu, ja tas Kungs tos pašus ievestu krīzes stāvoklī. Tas kaut kā jau tiek risināts; kaut gan daudzi cilvēki nezina, kas notiek aiz skatuves un kāpēc tik daudz kristīgo strādnieku grupu nonāk krīžu stāvokļos. Šeit ir patiesība, kas gatavo ceļu taisnībai.

“Pāvils ar pavadoņiem...” viņš uzņēmās vadību, jo daudz asāk redzēja patiesību vai arī bija saņēmis to, kas pietrūka Barnabam. “...ar pavadoņiem...” Viņi nebija tikai divi vien- Barnaba un Jānis Marks- “Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfīlijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi” (13.pants).

(Par daudz)

Viņam bija par daudz. Barnaba, kas neredzēja, ka Svētais Gars darbojas šādā veidā, tika asi brīdināts nepretoties, un, iespējams, Jānis to ievēroja (Jānis Marks vēlāk tika atjaunots). Bet šeit mēs redzam, ka viņš no tiem atdalījās.

(Salīdzināšanās? Nē, sākumā jābūt sašķelšanās!)

Cik brīnišķīgi: bet vai viņi vēlas salīdzināties 10 šodien? Lai tas notiktu, iesākumā ir jābūt sašķelšanās! Ja patiesais, skaidrais, saprotamais evaņģēlijs (es saku evaņģēlijs, nevis saīsinātais, apgraizītais, apcirptais, ko viņi sauc par evaņģelizāciju) eksistē, ja tāda skaidri saprotama vēsts tur ir dzirdama, ja pamatpatiesības tiek realizētas dzīvē svētbijīgā izskatā, tad daudzi aizies projām, jo tiem būs par daudz. Tas ir vislabākais, kas viņiem var notikt. Rezultātā viņi varēs sākt mācīties stundu kā Jānis Marks mācījās, dodoties cauri visai to dienu kristietībai. Kas lasīs Jāni Marku vēlāk vai kas iepazīsies ar Viņu kā Pāvila pavadoni, sapratīs, ka viņš uz mirkli bija palaidis Jēzus kalpošanas grožus nedaudz vaļīgāk. Tā tam bija jānotiek, lai pēc tam lietas varētu sakārtot pareizi.

10 Tas bija ļauns joks, ka Evaņģēliskās Alianses lūgšanu nedēļa tika noturēta zem šī moto, nepievēršoties sašķelšanās sekām vienā apdzīvotā vietā un to neatklājot un nenosodot! Par laimi, tur bija kādi brāļi un māsas, kas uz to norādīja. Salīdzināšanās ar tuvāko vai pat Kristus ienaidnieku bez vienotības praktizēšanās Kristus Miesā vienā apdzīvotā vietā ir mācītāju apstiprināts noziegums. Vairumā gadījumu tie ir mācītāji, kas turpina saglabāt šo sašķelšanās stāvokli un to uzskata par svētu tradīciju. Paši saglabādami neitralitāti, tie uzskata sevi par pareiziem un piedāvā citiem pievienoties viņu atdalījušajai draudzei.

Draudzēšanās ar to dienu negantībām?

(Kā rīkotos Dievs?)

(Ja Dieva kārtība ir pārkāpta, nevar būt salīdzināšanās!)

Slavenākie mūsdienu līderi, kuru vārdus es šeit nevēlos pieminēt (viņu ir liels skaits, un viņi ir ļoti pazīstami), patiešām vēlas draudzēties un salīdzināties, jo domā, ka tas viss pieder Dievam. Pirmā lieta, ko darīja Dievs, kad pasaulē ienāca grēks, bija tā, ka Viņš atrāvās sāņus. Tur atradās ugunīgs zobens un ķerubi (zobena nesēji). Tie bija acumirklī gatavi Ādamu nogalināt, ja vien viņš būtu nācis tiem tuvāk, lai viņu nogādātu atpakaļ paradīzē. Dievs nesalīdzināja pasauli ar Sevi, bet gan to nošķīra. Viņš atstāja visu sabojāto un nederīgo ārpus paradīzes: Tur auga nezāles un bija kaila, neauglīga zeme tā, ka Ādamam, bija smagi jānopūlas. Paradīze viņam vairāk nekad nebija pieejama, tās svētības bija aizgājušas pavisam. Dievs neapklāj grēku ar salīdzināšanu, Ādams tajā laika neieguva salīdzināšanu. Dievs viņam nāca palīgā, un dažām soda sankcijām bija mērķis viņam palīdzēt nākotnē, kad viņam tiks sniegta jauna žēlastība. Tas bija tāpēc, ka Dievs mīlestībā sniedzās pie cilvēces, lai tā neaizietu bojā un bēgtu no sava kauna, jo Viņš tai bija devis drēbes. Un tomēr vēlāk viņi kļuva par kanibāliem, un Dievam nekas cits neatlika kā iznīcināt šo grēku apklāto zemi, to apsedzot ar plūdu ūdeņiem.

(Ciāna Babilonijas gūstā?)

Un kā ar Ciānu šodien? Negantību piesātināti, bet sadraudzējušies viens ar otru, viņi strīdas katrā apdzīvotā vietā. Līderi salīdzinās savā starpā, bet ticīgo grupas atrodas tālu viena no otras un pretendē uz savstarpējo mīlestību, tomēr viena otru nemīl. Ikviens, kas nemīl savu brāli, nemīl arī Dievu. Dievs nav atkarīgs no mūsu mīlestības. Viņš vienkārši atsakās pieņemt katru kalpošanu pie svētā galda un altāra, ja kāds nemīl savu brāli. Ciāna ir saistīta Babilonijas važās kā Bābeles laikā. Psalmā 137:1 tas ir aprakstīts šādi: “Pie Bābeles upēm - tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.” Šodien neviens tā vienkārši nesēž un neraud. Arī neviens nedomā par Ciānu un nepiemin to. Viņš iztēlojas fatamorgānu, ka ir Ciānas daļa un ka draudze ir normāla. Viņi vismaz zināja, kas tiem noticis. Viņi pakāra savas cītaras vītolos, bet cilvēki tos izsmēja un sacīja, ka viņiem vajadzēja dziedāt. “Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību,” tā jūs varat izlasīt 137.psalma 3.pantā. “Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!”

Kāds patiešām ir sajucis prātā

(Iztēlošanās, ka esam Ciānā)

(Paliek nepraša?)

(Kristus Miesa, kam drīzumā jāparādās)

Šodien kādi dzied dziesmas par Ciānu un tic, ka atrodas mājās, tomēr ir atšķirti, izkaisīti; viņu mājas ir pilnas ar negantībām. Tajās senajās dienās viņi vaicāja (4.pants): “Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē?” O, šodien neviens netic, ka atrodas svešā zemē. Tas, kas tic, ir sajucis prātā. Sālamana pam. 17:16 saka: “Ko palīdz nauda nejēgas rokā...” Patiesi, mums, eiropiešiem, ir daudz naudas mūsu rokās salīdzinot ar daudzām citām tautām; tas attiecas arī uz naudu evaņģelizācijas mērķiem. “Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša.” Nepraša? Tas nozīmē nezināt, ka viņš vairāk neatrodas Ciānā, bet jau ilgu laiku ir izslēgts no tās, tikai nedaudz pagaršojis kādu daļu no tajā esošajām svētībām. Patiesi, kādiem ir bijusi varena, pat neaptverami varena spēja garšot harizmātiskās kustības sākuma etapā, bet tad tā ne tikai sabojājās, nē, tā tika pilnīgi sabojāta. Sākumā tās mērķis bija visa Kristus Miesas uztaisīšana. 11 Tā būtu vide, kur nebūtu vajadzīgas nekādas sistēmu koordinēšanas, nebūtu jābūvē jaunas struktūras un kur Dieva ļaudis nebūtu sajaukti. Tomēr tā kļuva deformēta, izjaukta un saārdīta, un dažas pamošanās un atmodas sniedz tikai jaukas atmiņas par lieliem ļaudīm, ko Dievs patiešām ir lietojis.

11 Man pat izdevās iepazīties ar viņu tā saucamiem tēviem, klausīties viņos un lasīt, ko viņi teica. Bet viņi nepalika pie savas programmas, ko redzēja iesākumā. Viņu draudžu līmenī dažādās zemēs viņi tik tālu izkalta, ka apmierinājās ar savu vadītāju kalpošanas uzsūkšanu; arī sapulces Konigsteinā/Taunusā sešdesmito gadu beigās noslēdzās ar pilnīgi sagrozītu skatu. Viens no viņu līderiem pat devās uz Ženēvu, lai piedalītos Vispasaules Baznīcu padomes darbā.

Debesis raud par šo Ciānu

(Neziņa attiecībā uz pēdējo dienu tiesām)

(Kad šis sajukums izbeigsies?)

“Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!” Tas, kas šodien ir zināms par Ciānu, ir nieks, un debesis par to raud. “Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!” tā viņi sacīja tajās dienās ({Psalms 137:5). Bet viņi bija aizmirsuši par Jeruzālemi. Viņi bija tikai iztēlojušies, ka ceļ debesu Jeruzālemi, bet tas Kungs to neatzina. Starp citu, daudzi garīgie līderi ir neziņā attiecībā uz pēdējām šausmīgajām tiesām 12; viņi pat nav tikuši informēti par to no saviem vecākiem, jo vairums tēvu un māšu nekad nav runājuši par lielajām kara šausmām un kas notika pēc tam. Austrumvācijā bija drausmīgi un necilvēcīgi incidenti pēc kara; piemēram, izsūtīšanas nometnes un geto, kur tika sadzīti vācieši; šīs lietas nebija publiski apspriežamas. Apstākļi bija līdzīgi kā toreiz, kad viņi bija aizmirsuši par Ciānu. Arī šoreiz kāds pretendēja uz aicinājumu un apliecināja garīgo vadību, bet viņam tās nebija. Kāds patiešām ticēja, ka visas lietas risinās tā, ka jāceļas tādam vīram kā Hitleram, un kas gan cits varēja nākt? Tāds sajukums un haoss mums valda līdz pat šodienai.

12 Attiecībā uz šo tematu nav vēsturiska skatījuma, kā tas varēja tikt no Jaunās Derības vecajiem pasniegts. Tāpēc katrs tikko kā jaunatgrieztais par savu sākuma stāvokli pieņem šodienas situāciju un to, ko ir lasījis, un vecākajiem viņu starpā ir visai grūti kļūt par šodienas vēstures veidošanas pamatu. Tas ir novērojams šodien, un tas ir visai šausmīgi. Atkal vecākajiem brāļiem, kas pirms pusgadsimta nesa atbildību par Dieva ļaudīm, netiek dota atļauja izpaust, ko viņi redz. Protams, pēc viņu uzskatiem vairs nav vajadzības, jo to uzskati ir atšķirīgi no šodienas uzskatiem. Šiem nemiera cēlājiem netiks dota atļauja sniegt savu pārliecību. Un tā viņi ir atlaidušies ērtos pensionētos dīvānos, bet Dieva ļaudis tiek iedzīti Sarkanajā jūrā.

Tu, kas centies draudzēties; tu pats atrodies zem Dieva lāsta!

(Svētie ir sajaukušies ar pagāniem)

“Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja!” tā saka šī dziesma no Psalma 137:8. “Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!” tas ir kaut kas, ko Dievs atsakās darīt. Viņš nevar sodīt lielu netaisnības daudzumu, ja svētie, tie, kam jāvada citus svētdzīvē, ir sajaukušies kopā ar netaisnības darītājiem. Viņš nevar apliecināt Evaņģēliju, nevar to darīt Izraēlā. Daudzi kristieši, kas spēlē viltus lomu, jau pirms daudziem gadu desmitiem un pat gadsimtiem ilgi apslāpē patieso evaņģēliju, un Dievs arī nevar tos sodīt, jo viņu vidū atrodas patiesi Dieva svētie.

(Dievs sūta pievilšanu)

O, tu, kas izlīdzinies, tu atrodies zem Dieva lāsta! Tu nolīdzini šī laika negantības, tev ir liela, skaista perspektīva! Patiesi, kad tu nopelni daudz naudas, kad tava veselība tiek uzturēta ideālā stāvoklī, tu nezini, ka atrodies soda priekšā. Un šis sods nāks! Dievs tev uzsūtīs tādu pievilšanos kā tajās 1.Ķēniņu grāmatas 22.nodaļas dienās, kad Dievs atbrīvoja vietu kādiem dēmoniem un melu gariem nākt caur praviešu mutēm, ko Izraēla ķēniņš bija saaicinājis no Ziemeļzemes, un vajadzēja celties pravietim Micajaham, lai stātos tiem pretim. Visi šie dēmoni jau šodien ir redzami daudzu kristiešu mutēs, kas skatās uz nākotni bezbēdīgi un optimistiski un kam nav pat mazākās nojausmas, ka zvērs (Atklāsme 13) un sieviete, kas jāj uz zvēra muguras (Atklāsme 17), un visi viltojumi, kas darbosies zem 12 zvaigžņu zīmes (12 zvaigznes Atklāsmē 12 attiecas uz Dieva ļaudīm, Izraēlu, bet nevis Briseli vai ES), kopīgi izstrādā vienotu reliģiju tā, lai Eiropas jaunā dvēsele varētu augt un attīstīties.14

1.Ķēniņu 22:19-23

"Tādēļ klausies tā Kunga vārdu: es redzēju to Kungu sēžam uz Sava troņa, un visi debesu pulki stāvēja Viņa labajā un kreisajā pusē. Tad tas Kungs sacīja: ka samulsinās un pierunās Ahabu, lai viņš dodas kalnup un krīt Gileādas Ramotā? - Un viens runāja šā, bet otrs tā, kamēr iznāca kāds gars un nostājās tā Kunga priekšā un sacīja: es viņu samulsināšu. - Un tas Kungs tam jautāja: kādā veidā? Un tas sacīja: es iziešu un kļūšu par melu garu visu viņa praviešu mutē. - Un Viņš sacīja: tu viņu samulsināsi un pierunāsi, un tas tev arī izdosies. Ej un dari tā. Un redzi, Tas Kungs ielika melu garu visu tavu praviešu mutē. Un tas Kungs par tevi ir runājis ļaunu."

Atklāsme 13:1

Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi.

Atklāsme 17:3

Un Viņš garā aiznesa mani tuksnesī. Tur es redzēju sievu sēžam uz sarkana zvēra, kas bija pilns zaimu vārdu; tam bija septiņas galvas un desmit ragi.

Atklāsme 17:5

Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte.

Atklāsme 12:1

Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags.

13 Kāds spēj detalizēti demonstrēt, ko šis melu garš šodien paziņo. Bet liela armija, ticīgo pulki ir droši un viņiem nav jāizmanto tāda vīra kā Micajaha palīdzība. Lietām jābūt pareizām, jo viņi vēlas, lai tās tādas būtu. Caur šo attieksmi tas Kungs viņus jau ir atmetis un viņus sagaida Viņa sods un tiesa! Tas kļūs acīmredzams, ko saka 1.Korintiešiem 2:17, jo ticīgajiem jau ir ticis dots zināms, kā tas Kungs vēlas, lai Viņa nams izskatītos katrā apdzīvotā vietā; arī šodien.

14.Aizmugurē stāv pietiekoši daudz spēku - slepenās biedrībās un slepenās sapulcēs, kas ir darbojušies un darbojas “jaunās pasaules kārtības” veidošanas vārdā jau desmitiem gadu. Bet Dieva ļaudīm nav sāls pret to, viņi kļūst aizvien vairāk novājināti, pievilti un sabojāti, tuvojoties 666 tumsības laikam.

Apmiegojušies Dieva ļaudis nonāca zem soda caur Hitleru

(Klanīšanās Hitlera priekšā)

Un kā ar Ciānas sludinātājiem šodien? Viņi nav sūtīti, nav pildīti ar Garu! Viņi tāpat neklausās uz Garu. Viņi zina par visiem vislabāk, un tiem, kas uz viņiem klausās, patīk, kad viņi skaisti prot noliekt savas galvas. Laikā pirms Trešā Reiha bija tieši tāpat: daudz apmiegojušos ļaužu bija mierā; un gados vecais kristietis Hindenburgs noslēdza draudzību ar Hitleru, kad kopā ar viņu publiski nolieca galvas garnizona draudzē Potsdamā un pakļāvās nākotnes nodrošinājumam, sniedzot savu atzinību tādam fīreram. Protams, būs balsis, kas tam pretosies, bet tie, kas vēlas uzzināt patiesību, to arī atradīs. Bet tas, kas nevēlas uzzināt patiesību, izšķirsies turpināt savus kroplīgos kompromisa meklēšanas un laipošanas ceļus, un ir daudz, pārāk daudz tādu kristiešu šodien. Viņiem nav obligāti jādara kādus ļaunus darbus; viņu vaina ir tā, ka tie automātiski seko pavēlēm.

(Ticīgo sievas tika izvarotas)

(Miegainība garīgo vadītāju starpā)

Tā laika ļaudis nebija pašrocīgi darījuši kādus ļaunus darbus, tomēr viņu sievas tika izvarotas. Vai neviens to vairāk neatceras? Vai Dievs bija iemidzis dziļā miegā tajās dienās? Vai visi Viņa eņģeļi bija nonākuši dziļā hipnozes stāvoklī tā, ka ticīgo sievas varēja tikt izvarotas, vai varbūt Dievs nebija lēmis palīdzēt vai arī tie bija tieši sātana darbi? Zināms ir viens: tajā laikā Dievs sodīja, un šie sodi nekad tā īsti nav tikuši pētīti. Tieši tāpēc miegainība vadošo brāļu starpā šodien ir lielāka nekā tajās smagajās dienās. Vai arī jūs teiksit, ka tas bija ļoti garīgi, kad Ernests Modersons vēlēja laimi fīrera dzimšanās dienā? Vai jūs teiksit, ka tas bija ļoti garīgi, kad Kravelickis kļuva par fīrera partijas biedru un kad Heitmillers pacēla un turēja rokās milzību Hitlera gleznu pie ieejas zālē? Protams, kāds varēs oponēt un teikt, ka vismaz viņu dzīves tika pasargātas15- tā ir taisnība. Un tā vēsture sniedza liecību, ka Dieva ļaudis tajā laikā vispār nezināja, kur doties, un ir pilnīgi pierādīts, ka Hitleram nemaz nebija jākļūst par autokrātisku diktatoru pirmajā valdīšanas pusgadā. Parlamenta atcelšana viņam vienkārši nebūtu iespējama. Tomēr apmiegojušies Dieva ļaudis, iesaistījušies daudzos grēkos, ko vadīja viņu apgrēkojušies vadītāji, iegāja tā laika tiesā.

15 Mācītājam Modersonam tika aizliegts runāt un rakstīt.

(Vai ticīgie šodien veido Babiloniju?

Man gribas šeit pacelt savu balsi brīdinājumam: draudzēšanās ar šī laika negantībām, protams, var uz laiku kādam kalpot par ieguvumu, tomēr svētie vēl nav izgājuši ārā no Babilonijas. Notiek tieši pretējais: viņi neapzinoties paši piedalās pie Babilonijas rekonstrukcijas.16 Jūs varat to atrast, kad svētie nebaidās no zvēra nākšanas pie varas, kas tiek veidots Briseles augstākajos varas ešelonos. Līderu divkosība pauž briesmas, ka viņi nebūs izslēgti no soda, kas nāks pār tiem. Kas vēlas sekot tiem šīs mierpilnās draudzēšanās vārdā, neizoperējot no sevis grēku? Tas attiecas uz daudziem evaņģēliskiem slāņiem, tas attiecas uz Dieva ļaudīm. Kur šodien runā par grēku? Kur tiek runāts par uguns jūru? Kur tiek runāts par Atklāsmes grāmatas nodaļām? Es patiešām vēlos šajā lietā jums palīdzēt. Patiešām šo rindu izlasīšana nekavējoties atbrīvos sodu to ļaužu dzīvēs, kas brīvprātīgi izvēlēsies turpmāk turpināt praktizēt netaisnību un apliecinās, ka ir Dieva ļaužu vadītāji. Tomēr viņi nevēlas kalpot tam Kungam un gavēt (kopā ar brāļiem kā parādīts Apustuļu darbos 13:2), kamēr Dieva Gars to neatklās: “Kas Dieva ļaudīm ir vajadzīgs? Tomēr viņi atsakās to darīt. “Kungi” zina labāk nekā tas Kungs.17

16 “Missionale” (evaņģēliskais kongress, ko organizēja nacionālās Protestantu Baznīcas locekļi Reinzemē), kas notika Ķelnē, sevi noskaņoja uz labiem iedrošinājumiem cīņai ar dēmonisko pasauli Nacionālās Protestantu draudzes ietvaros; tomēr notikumi Ķelnē (attiecībā uz atvēršanos pret grēku) varēja atvērt organizatoriem acis. Bet labie sludinātāji tikai nedaudz atklāja šausmīgās saistības, kas eksistē kristiešu vidū.

Apustuļu darbi 13:2

Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!"

17.Vai tu paklausi tam Kungam vairāk nekā paklausi cilvēkiem? Pāvils asi vēršas pret Pēteri. Lasi Galatiešiem 2. Vai tu vēlies atklāti vērsties pret līderiem, kas ir atsacījušies no Dieva Vārda, un pie kam tas notiek daudzu liecinieku klātbūtnē? Ja nē, arī tu esi līdz ar viņiem vainīgs par negantību izplatīšanos Kristus miesā, kas pretojas Kristum.

Uz pēdējā vāka:

Draudzēšanās ar šī laika negantībām, protams, var uz laiku kādam kalpot par ieguvumu, tomēr svētie vēl nav izgājuši ārā no Babilonijas. Notiek tieši pretējais: viņi neapzinoties paši piedalās pie Babilonijas rekonstrukcijas. Jūs varat to atrast, kad svētie nebaidās no zvēra nākšanas pie varas, kas tiek veidots Briseles augstākajos varas ešelonos. Līderu divkosība pauž briesmas, ka viņi nebūs izslēgti no soda, kas nāks pār tiem. Kas vēlas sekot tiem šīs mierpilnās draudzēšanās vārdā, neizoperējot no sevis grēku?



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.