Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv
 

Jaunākās grāmatas

Cena: 5.59 5.05 usd
Cena: 7.15 6.45 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 5.32 4.84 usd
Cena: 6.34 5.75 usd
Cena: 8.71 7.85 usd
Cena: 7.85 7.04 usd
Cena: 7.63 6.88 usd
Cena: 6.02 usd
Cena: 12.96 10.75 usd
Cena: 12.96 7.53 usd
Cena: 6.08 5.48 usd
Cena: 3.55 3.17 usd

Grāmatu veikala jaunumi

Jēkaba zvaigzne ir uzaususi/H.Šafraneks

Ja kāds ir pazīstams ar Ciānas nozīmību, tad tas ir tāpēc, ka viņš ir pazīstams ar Svētajiem Rakstiem un īpaši ar Veco Derību. Ja kāds pazīst Ciānu, tad tie ir ļaudis, kas pieder Kristum. Viņi pazīst pestīšanas lielo mērķi Dieva izvēlētajiem un iepriekš izraudzītajiem ļaudīm. Kā gan viņi lai to nemīlētu? Kā gan viņi lai nepriecātos par to- viņu vislielāko cerību, viņu sabiedroto uz ceļa?
16.10.2011

Jēkaba zvaigzne ir uzaususi

Kāda slava pienākas Izraēlam?

Jubilejas gada notikumi un trešā tūkstošgade

Horsts Šafraneks

No satura

Kāda slava pienākas Izraēlam?

Dieva ļaudis un viņu tiesības

Atnāca Ķēniņš

Atnāca sods: Jeruzāmes iznīcība

Jēkabs cīnījās ar eņģeli

Greizsirdīgs uz Ciānu

Atjaunošanās

Viņa paša ļaudis Viņu nepieņēma

Israēla patiesā vēsture

Jaunpiedzimuši israēlieši

Izraēla pazīšanas zīmes

Divpadsmit ciltis

Izraēla ļaužu godība

Godība, kas aizsniegs visas tautas

Par priekšā stāvošajiem notikumiem

Izraēla aizsegs

Trešā tūkstošgade

Cik laika mums vēl atlicis?

Nāk Gogs

Kas ir Gogs?

Pravietojums, kas ir jau īstenojies

Jaunā brālība

Mūsu kā Viņa liecinieku stāvoklis

Oriģinālā publikācija: The Star of Jacob has Risen by Horst Shaffranek, kas tulkots no vācu oriģināla “Jakobs Stern ist aufgegangen”, brochure no. D-408, Lemgo, 1998

 

Kāda slava pienākas Israēlam?

Dieva ļaudis un viņu tiesības

(Greizsirdīgs par Ciānu)

Jesajas 62:1 un 2: “Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu1, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule, un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa, kamēr tautas redzēs Tavu taisnību, visi ķēniņi Tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.”

1 Ja kāds ir pazīstams ar Ciānas nozīmību, tad tas ir tāpēc, ka viņš ir pazīstams ar Svētajiem Rakstiem un īpaši ar Veco Derību. Ja kāds pazīst Ciānu, tad tie ir ļaudis, kas pieder Kristum. Viņi pazīst pestīšanas lielo mērķi Dieva izvēlētajiem un iepriekš izraudzītajiem ļaudīm. Kā gan viņi lai to nemīlētu? Kā gan viņi lai nepriecātos par to- viņu vislielāko cerību, viņu sabiedroto uz ceļa? Manus apgalvojumus pavada tieši šī mīlestība, jo tie ir īpaši nozīmīgi tiem, kas ir nākuši Dieva tuvumā- iepazīt Jēzu kā Kristu. Šī mīlestība ietver sevī patiesību, kam jāapgaismo realitāti attiecībā uz šiem varenajiem ļaudīm, bet arī jādod iespēju atzīt Jēzu kā Kristu. Tam jānotiek maksimāli ātri speciāli tam atvēlētajā laikā- septiņiem zelta lukturiem atkal jāiemirdzas katrā apdzīvotā vietā. Viens lukturis katrā apdzīvotā vietā,- tā ir viena Kristus DRAUDZE. Nav tādas lietas kā katoļu, evaņģēlistiskās vai citas denominācijas. Ir tikai tie, ko Jaunā Derība nosauc par “svētajiem,” izvēlētajiem un Dieva mīļotajiem. Viņi ir saņēmuši īpaši spēcīgu pozīciju, kas sevī ietver cilvēkus no visām tautām un tautībām. Viņi tika iepriekš izraudzīti pirms pasaules iesākuma. Tas ir faktors, kas rada atšķirību starp DRAUDZI, sastāvošu no daudzām atšķirīgām tautām un Izraēlu. Izraēls ir iepriekš izvēlēts un piedzīvos godības pilnu un varenu valdīšanu šeit virs zemes. DRAUDZE tomēr ir atšķirīga; tā ir noslēpums, kas atklāsies pēdējā laikā. Tagad ir atnācis laiks atjaunoties DRAUDZEI, ietverot sevī DRAUDZI Izraēlā, kamēr Izraēla kā Dieva īpaši izraudzīto ļaužu laiks uz zemes iegūs jaunu iesākumu caur Dieva valstības nodibināšanu uz zemes. Savas dzīves laikā esmu daudzreiz sniedzis liecību par savu lielo mīlestību uz Izraēlu. Kad Starptautiskā kristīgā palāta pirmo reizi nonāca publikas acīs, arī es tur biju, kad tā tika nodibināta Jeruzālemē. Kad Tedijs Kolleks piedeva roku katram no saviem locekļiem, arī es tur biju; arī citos notikumos un sinagogās. Tomēr šeit ir tikai viens svarīgs apstāklis; katram individuālam izraēlietim vajadzīgs atzīt To, kas jāpazīst katram vienam cilvēkam, lai viņš tiktu izglābts!

(Ļoti delikāts temats)

Tas ir aizraujošs, tomēr arī ļoti delikāts temats. Nav nevienas tautas pasaulē kā Izraēls, kas būtu tik jūtīgas attiecībā uz Kristu. Es teicu “tautas,” nevis individuāli cilvēki. Kad es biju Izraēlā, kādi ļaudis pulcējās manas apvidus mašīnas priekšā un lasīja ebreju rakstus 2 uz tās korpusa. Viņi bija visai apmierināti un mierīgi savā reakcijā. Tas bija 1991. gads; bet tad pēkšņi vienā vakarā savās melnajās drānās tērpušies ultra ortodoksālie ticīgie sāka mest akmeņus uz mūsu mašīnu tā, ka mums tur iekšā palika slikti. Priekšējais stikls joprojām ir ieplīsis, bet, par brīnumu, tas nesaplīsa pavisam.

Mans temats ir pasludināts: Jēkaba zvaigzne ir uzaususi. Kāda slava pienākas Izraēlam?

2 Caharijas 1:14: “Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu.”

Jubilejas gada notikumi un trešā tūkstošgade. Kam jānotiek tuvākajā nākotnē?

“Jēkaba zvaigzne ir uzaususi,” 3 mēs dziedam, un tas patiešām ir īstenojies. Interesanti, ka ne tikai tie māgi, kas sekoja zvaigznei, tika Dieva īpaši izraudzīti, bet arī pravietis Bileāms, kas bija okultists un vēlāk tika nogalināts. Viņa patiesais raksturojums tika atklāts tad, kad viņš visu tautu ieveda garīgā un arī acīm saskatāmā burvestībā. Ir interesanti, ka Dievs lika Bileāmam sarunāties ar Sevi- pašam Bileāmam par lielu nepatiku! Viņš būtu darījis visu ko, maksājot naudu un bārstot lāstus, bet Dievs sasēja viņa sirdi.

3 No vācu dzejnieka Paula Gerharda dziesmas “Nāciet un godāsim Kristu,” kas dzīvoja 17.gadsimtā.

* DRAUDZE attiecas uz jaunās Derības DRAUDZI, eklēziju, kontrastā institucionālajai “draudzei,” kas attiecas uz lielām nacionālajām draudzēm, tādām kā luterāņu, protestantu draudzes Vācijā un citās zemēs.

(Dievs izvēlas)

Šeit mēs varam redzēt, ka Dievam ir interesantas figūras novietotas uz Viņa šaha galdiņa. Tie māgi, ko Dievs izvēlējās, nebija astronomi, bet gan astrologi, kā es to dzirdēju. Cik daudz viņu bija? Pieci vai divdesmit, vai trīsdesmit, ieskaitot visu viņu pavadītāju un kalpu pulku. Es nedaudz pārspīlēju, lai jūs neaizmirstu savas pašu idejas, savu Melhiora un viņa kolēģu izpratni.4

Un tagad iesim atpakaļ pie Bileāma. Viņš dzīvoja visai tālu no Izraēla austrumos, okultisma dzimtenē. No turienes viņš iznāca, uz turieni viņš atgriezās atpakaļ mājās. Lai aizsniegtu to kalnu, kur ķēniņš gribēja nolādēt Izraēlu, viņam bija jādodas no savas dzimtās pilsētas rietumu virzienā.5

4 Katoļu baznīca ir radījusi viltus mācību, ka ir bijuši trīs ķēniņi un ka tikai viens no tiem ir nesis šo vārdu.

5 Izlasīt 4.Mozus 22-24.nodaļas.

Milzum daudz viltus misiju

Zvaigzne uzausīs. Mēs zinām no pravietojuma, kā šī zvaigzne, Jesajas grāmatā nosaukta par “zaru” (skat. Jesajas 11:1), uzausa 500 gadus pirms šiem notikumiem Jeses laikā: caur Dāvidu un viņa sekotājiem. Mēs zinām, ka Dāvida pilsētā atspīdēja ne tikai zvaigzne, bet bija dzīvojis arī Jēkabs un viņa visai zīmīgais un ievērojamais dēls.

Jesajas 11:1

Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus.

(Spiediena izdarīšana)

Evaņģēlijs visai pasaulei ir pirmais un vissvarīgākais jūdu mērķis, teica Pāvils (skat. Apustuļu d.13:46 un Romiešiem 1:16); tam jāizplatās virzienā uz pagāniem. Tas palicis tāds pats līdz pat šodienai un tomēr nekad nav ticis pareizi īstenots. Dažādu iemeslu dēļ ir pagājuši daudz, daudz gadu, kad nekāds misijas darbs nav ticis veiks attiecībā uz Izraēlu; Izraēls nav bijis misijas centrālais objekts. Tomēr tas nenozīmē, ka misijas darbs jūdu starpā daudzās vietās nav noticis vispār. Ir noticis visai nebībelīgs misijas darbs jūdu starpā: to darījusi baznīca, kas centusies ļaudis iesaistīt savā vidū un pievest sev. Viņi centušies pārvērst jūdus par kristiešiem, bet nevis par Jēzus mācekļiem; “kristiešiem” šī vārda negatīvajā nozīmē. Dažas zemēs, piemēram Spānijā, viņi tikuši laiku pa laikam arī kristīti. Šie laiku pa laikam kristītie jūdi  tad saņēma īpašus “uzvārdus.” Uz viņiem skatījās no augšas. Bet šādi rīkojoties, viņi tomēr vairāk vai mazāk tika pasargāti no nogalināšanas. Viņi tika kristīti, kļuva par “nominālajiem kristiešiem,” 6 un viņu dzīves tika daļēji pasargātas.

Apustuļu d. 13:46

Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: "Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.

Romiešiem 1:16

Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim.

6 Katoļu baznīcas prakse

Un tad ir bijis visai daudz viltus misionārais darbs, bet Dievs arī to visu redz un kontrolē. Bet pa to laiku tomēr arī pastāv liels skaits patiesu vēstnešu kā jūdu, tā arī daudzu citu tautu starpā. Kādi ir teikuši un joprojām apgalvo: “Jūdus var evaņģelizēt tikai jūdi.” Ja tā būtu patiesība, tad kāpēc gan jūdi atļāva evaņģelizēt grieķus, kā to darīja Pāvils? Nav īpaša likuma attiecībā uz to, kam tiek atļauts evaņģelizēt un kā to darīt attiecībā uz kādām tautām (skat Romiešiem 10:12).

Romiešiem 10:12

Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc.

Zvaigzne ir uzaususi, Mesija ir šeit. Jūdu liturģija ietver lūgšanu, kas izpauž Mesijas gaidīšanas rituālu. Iespējams, tas izliekas līdzīgi kādiem saules gaidīšanas svētkiem pavasarī. Un tomēr Viņš jau ir atnācis! Kad Viņš nāks atkal, Viņš nāks, lai izglābtu tos, kas jau ir ticējuši Viņa pirmajai atnākšanai.

Viņa paša cilvēki Viņu ir piedzīvojuši

(Redzēs tikai tas, kas ticēs!)

Vai tad Viņš nenāk pie visiem cilvēkiem? Viņš nenāk pie kāda atsevišķa neticīga cilvēka, pat ne pie Izraēla, kas nav ticējis! Tie, pie kuriem Viņš atnāks tagad, Viņam jau ticēs. Tas nebūs tā, ka Viņš nāks pie tiem Olīvu kalnā, liekot tiem noticēt uz Viņu vienīgi tad, kad būs viņu priekšā atklājies. Viņiem būs Tam jānotic iepriekš, jo Jēkaba nama lielās ciešanas tos šķīstīs un gatavos un rūdīs līdz tādai pakāpei, ka paliks un saglabāsies vienīgi tie, kas ticēs; tie arī redzēs Viņa atgriešanos.

(Dievs nāk pie cilvēkiem)

Šausmīgie notikumi Svētajā zemē ir visiem labi zināmi. Kad Matejs rakstīja savu ziņojumu, kad tika izplatīti Raksti, visi Jēzus laikabiedri vēl joprojām bija dzīvi. Iespējams, ka tas ir arī līdzīgi attiecībā uz Marka vēstījumu. Tajā laikā dzīvoja liels skaits liecinieku, kas bija redzējuši savām acīm Cilvēka Dēlu un bija piedzīvojuši dziedināšanu savos ķermeņos. Neviena tauta uz šīs pasaules nav tik dziļi iepazinusi Dieva godību, kas nonākusi cilvēku vidū! Zvaigzne ir uzaususi! Mihas 5:1 mēs lasām: “Bet tu, Betlēme Efratā, kas tu esi nolikta necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētu... (vai cits tulkojums: “kas esi niecīga Jūdas klanu starpā..”), ...no tevis nāks Tas, kam jābūt par valdnieku Izraēlā un kā izcelsme meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos.” Arī Betlēmē zvaigznes uzaušana bija pietiekoši labi zināma.

Mihas 5:1-2

Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Izraēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos. Tādēļ Viņš atstās viņus līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs; tad arī pāri palikušie brāļi atgriezīsies atpakaļ pie Izraēla bērniem.

Bija atnācis Ķēniņš

(Pravietojums īstenojās)

Tūkstošiem bērnu nogalināšana caur ķēniņa Hēroda rokām īstenībā kalpoja par Evaņģēlija propagandēšanas līdzekli. Jūdu zeme bija maza, un šīs ziņas ātri vien izplatījās; nebija vajadzīga televīzija. Ikviens no Betlēmes līdz pat Galilejai zināja, ka visā zemē notiek šīs bērnu slepkavības. Kāpēc tām bija jānotiek? Jo nāca Ķēniņš! Viņi To spēja saskatīt savām pašu miesīgajām acīm. Viņš nāca uz ēzeļa muguras, kā Caharija jau bija pravietojis (Lūkas 19:33-44).

Visa pilsēta bija svētku prieka piestrāvota, saucot “Ozianna” (Mateja 21:6-10). No otras puses, tas bija visai izšķirīgs lēmumu pieņemšanas solis. Tūkstošiem cilvēku tika aicināti trīt savus dunčus un zobenus un steigties uz Antonija pili Ziemeļaustrumos. Tur atradās kareivji augsta armijas komandiera vadībā, tur bija arī Pilāts. Viņi visi bija gatavi steigties pāri zemei un iebrukt ciemos un pilsētās pēc pirmās kara taures skaņas. Bet parastie jūdi izturējās pilnīgi neadekvāti, pilnīgi atšķirīgi no tā, kā tiem būtu jāizturas normālā situācijā. Pēc tam, kad Viņš bija ienācis pa Zelta vārtiem, kas atrodas pretī Olīvu kalnam, viņi zināja, ka tas ir Viņš. (Zelta vārti no tā laika līdz pat šodienai ir aizslēgti katrai dzīvai radībai un gaida uz Ķēniņu, kas caur tiem ienāks pilsētā.)

(Zvaigzne uzausa!)

Un tad vēl Viņš nerīkojās saskaņā ar to, ko viņi sagaidīja darām pēc savas miesīgās domāšanas veida: Viņš nespēlēja Savu Mesijas lomu. Tomēr ko Viņš darīja? Viņš klusi aizslīdēja uz Betāniju un tur pazuda. Viņu entuziasms pārvērtās neapmierinājumā tādā pašā veidā kā tajās dienās, kad tika pabaroti pūļi un kad viņi Viņu centās padarīt par savu “Maizes Ķēniņu.” Visa jūdu tauta, visa Galileja, viss Aizjordānas apgabals, visas desmit pilsētas;- viņi visi redzēja Jēkaba zvaigznes atmirdzēšanas godību. Viņš bija ieradies, Viņš bija to vidū!

Kad bijām Jeruzālemē, mēs redzējām garas dubultas joslas, kas virzījās augšup pilsētā, ja jūs ierodaties no austrumu puses. Tas bija ceļš, pa kuru pilsētā vienmēr ieradās svešinieki. Tempļa kalns ir vēl cita kalna siluets pilsētas vidū. Tas viss ir ticis pravietots. Zvaigzne ir uzaususi. Viņi visi To ir redzējuši un baudījuši no Tā.

Atnāca sods: Jeruzālemes iznīcība

(Pravietojumi īstenojās)

Saskaņā ar vēsturnieka Jozefa ziņojumu Titus laikā tūkstošiem tika piesisti krustā. Viņš tos visus pienagloja pie krusta. Nepieņēmuši Jēzus krustā sišanu,7 pēc 40 gadiem viņi paši savu dzīvi nobeidza uz krusta. Jeruzālemes templis tika nodedzināts līdz pamatam, kad kareivis aplēja sienu ar šķidrumu un templī iemeta degošu lāpu.

7 Viņi kliedza iepretī Jēzum: “Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem!” Tas īstenojās. Viņi varēja sevi pasargāt no bēdām, jo Jēzus bija piesists krustā par viņu grēkiem. Viņu grēku saraksts bija pienaglots pie krusta, saka Pāvils Kolosiešiem 2:14. Ne tikai grēku saraksts, bet visa mūsu vecā daba tika piesista krustā līdz ar Kristu (Romiešiem 6:6). Tās ir grēku atpirkšanas sekas.

Mākslas darinājumi sagruzda uguns karstumā. Kādam tika atdāvināti lielie četrstūrainie akmeņi, kā Jēzus tika pravietojis. Tas bija ļoti grūts un smags darbs- izlauzt no pamatiem šos milzīgos četrstūrainos akmeņus, lai varētu izvilkt ārā visu zeltu, kas bija iekusis akmeņu spraugās. Karstumā kūstot, tas bija satecējis akmeņu spraugās tempļa pamatos, vismaz tā tas tika ziņots to dienu annālēs.

Nav šaubu, ka zvaigzne ir uzaususi kā nevienā citā pasaules vietā! Un šodienas sekotāji no jauna veido šo slaveno un visai zīmīgo tautu ar tās vareno izglītības sistēmu, ar tādu medicīnas aprūpi, ka spēj izdziedināt daudzas slimības to sākumstadijā kā neviena cita pasaules tauta; ar augstākās klases tehnoloģiju, ar spējām sasniegt tādu labklājības līmeni, kādu neatradīsit nekur citur pasaulē. Būtu ieteicams šis metodes izmantot Āfrikā un citās tuksnešainās vietās, jo Izraēla pagātne bija dzīve tuksnesī. Bet bez irigācijas viņi ir attīstījuši vēl daudz citu lielisku metožu.

Jēkabs cīnījās ar eņģeli

Dievs atradās Jēkaba pusē un deva viņam uzvārdu, viņa piederības saīsināto vārda formu, kas bija Izraēls. Tas ir saīsinājums, tomēr arī vārds, kas liecina par lielu godu. Viņa vārda nozīme bija “uzvarētājs.” Kā viņš ieguva savu vārdu?

Mēs visi zinām šo stāstu. Viņš cīnījās ar eņģeli. Eņģelis  viņam palīdzēja uzvarēt eņģeli. Vai nav interesants stāsts! Beidzot eņģelis satrieca savu gurna kaulu, atļāvās tikt sakauts un nosauca Jēkabu par uzvarētāju.

(Israēls, kas cīnījās ar Dievu)

Kā viņam izdevās sakaut eņģeli? (Eņģelis taču  pārstāvēja pašu Dievu!) “Es tevi neatlaidīšu, iekams Tu mani nesvētīsi” (1.Mozus 32:26). Tieši šajā punktā eņģelis tika sakauts! Zīmīgi, vai ne? Eņģeļa spēks, protams, netika mazināts. Viņam pietiktu izmantot tikai savu mazo pirkstiņu! Bet Dievs darīja Jēkabu par eņģeļa uzvarētāju viņa izturības un lielā veltījuma dēļ.

1.Mozus 32:26

Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.

Viņš cīnījās ar eņģeli un to uzvarēja. Viņš cīnījās ar pašu Dievu. Pēc tam viņš tika nosaukts par Izraēlu (grieķu valodā: Tas, kas cīnās ar Dievu.). “Isra-el” satur vārdu el (ebreju valodā” “Dievs”).

Greizsirdīgs uz Ciānu

“Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu” (saka Cakarija 1:14b un arī dažās vietās Cefanjas grāmatā. “Es esmu pilns lielas sirdsdedzes,”- tāds ir Dievs. Viņš mīlēja šos ļaudis. Šī iemesla dēļ Viņš tos arī izvēlējās Šī iemesla dēļ Viņš tos arī ir sargājis un nesis cauri gadsimtiem. Tas ir liels, varens un brīnumains stāsts, kas atklāj Dieva draudzību ar Savu tautu. To nespēj neviens neredzēt; neviens stāsts pasaulē nav pārdabiskāks un interesantāks par to.

Caharijas 1:14b

Tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu.

(Visvecākā vēstures grāmata)

Protams, ir interesanti stāsti, kad jūs lasāt skolas vēstures grāmatu. Īpaši laikmeti ir jāuztver īpašā veidā, un nav neviens autentisks avots, izņemot Bībeli. Citas liecības par senajām cilvēces dienām neeksistē. Tāpēc, ja arī tādas ir, tām visām ir jāsaskan ar tiem faktiem, kas minēti Bībelē. Vairumā gadījumu tās tiecas izjaukt dažu lietu savstarpējās mijiedarbības, bet nav līdzīgu vēsturisku to laiku dokumentu par šiem cilvēkiem, kas piedzīvoja Dieva pārdabisko atklāšanos un brīnumus faraona laikā un tad, kad tie klejoja tuksnesī.

Atjaunošanās

(Pēkšņi laiks bija pienācis!)

“Es esmu pilns lielas sirdsdedzes.” Tas ir pierādījies mūsdienās, 1948.gada 14.maijā 4:00 pēc pusdienas Telavivas muzejā: Deivids Ben Gurions pasludināja Izraēla valsti. Tajā pašā mirklī iesākās karš. Visas arābu valstis, kas bija kaimiņos, ieskaitot Jordānu, gāzās iekšā un vienā mirklī aplenca Jeruzālemi. Bet Dievs ir greizsirdīgs! Visi kari, uzbrukumi (es šeit nevaru minēt visus tos, ko mēs zinām, piem. Kippura, Sešu dienu karš u.c.) notika Dieva varenās rokas ēnā. Protams, Zahala, Izraēla armijas efektivitāte bija labi zināma. Es nezinu, cik efektīvas ir viņu kaujas spējas šodien, bet, lai arī kā, līdz šim viņus ir vadījusi Dieva varenā roka.

“Es esmu pilns lielas sirdsdedzes” tādā pakāpē, ka cilvēki, būdami gandrīz izdzisuši, atkal no jauna parādījās dzīvē! Visur zvejnieki un mednieki 8 tiem palīdzēja, atvedot tos uz savām mājām savā zemē. Viņi ir nākuši kā uz “ērgļu spārniem” ar lielām un noslēpumainām kravām no visdažādākajām zemēm; no Etiopijas un no citurienes,- viņi visi ienāca šajā zemē, lai būtu mājās. Ir daudz piedzīvojumu, kas raksturo viņu atgriešanos.

8 Jeremijas 16:14-16: Redzi, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, kad nesacīs vairs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas izveda Izraēla bērnus no Ēģiptes zemes! - bet sacīs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas atveda Izraēla bērnus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur Viņš tos bija izklīdinājis! - jo Es atvedīšu tos atkal viņu zemē, ko Es devu viņu tēviem. Es sūtīšu daudz zvejnieku, saka Tas Kungs, tie tos ķers kā zivis; tad Es sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus gūstīs pa visiem kalniem, pa visiem pakalniem un klinšu aizām.

Dievs bija greizsirdīgs uz Jēkabu- Izraēlu!

Viņa paša ļaudis Viņu nepieņēma

(Dieva greizsirdība)

Bet Dieva greizsirdība tajās dienās, kad Viņš pats nāca, izpaudās caur nosodījumu! “...jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši” (skat. Apustuļu d.2:22-23). Šī greizsirdība neizpaudās mērķī, kamdēļ Viņš nāca. Pestītājs netika atpazīts; viņi To nevēlējās redzēt! “Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma” (Jāņa 1:11).

Apustuļu d.2:22-23

Izraēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt, To Dievs pēc Sava lēmuma un pieredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši.

Tur bija niecīgs atlikums no tiem, kas Viņu bija redzējuši: trīs tūkstoši, tad pieci tūkstoši cilvēku, tad daži desmiti tūkstošu cilvēku, ne vairāk. Vēlāk Jēkaba evaņģelizācijas periodā (kas bija Tā Kunga kalps un Jēzus fiziskais brālis) daži tūkstoši vēl tika pievienoti klāt. Vēlāk tikai daži tūkstoši palika dzīvi, citi tika izsūtīti, nogalināti vai aizbēga paši. Tomēr fakts paliek: paša Dieva ļaudis Viņu kā savu Pestītāju nepieņēma.

(“Ne Mani ļaudis”)

Dieva greizsirdība bija likta uz spēles. Tas noslēdzās ar šādiem vārdiem: “Es došu Savu valstību citiem!” Tika paziņoti pravietojumi par Dieva sodu. Svētības, kas piederēja Izraēlam, tagad nāca pār “ne Maniem ļaudīm” 9 vai ļaudīm no citām tautām ne vairs oriģināli izstrādātajā veidā un nevis burtiski, kā tās tika pasludinātas, bet citā veidā.

9 Skatīt Romiešiem 9, īpaši 25-33.pantus.

Izraēla patiesā vēsture

(Viņi izsmēja)

Tie, kas pieņēma atstumto Jēzu, kļuva par priesteru saimi. “Priecājies, Ciānas meita... jo Tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda...” (Cefanjas 3:14-15). Un tas notika tiešā veidā. Ir ticis pienests pilnīgi brīvprātīgs upuris. Priestera dēls Jānis Kristītājs ir teicis: “Redzi, Dieva jērs...” (skat. Jāņa 1:29). Bet jūdi nepieņēma Jēru, viņi nepieņēma Upuri! Debesu augstais Priesteris, pats būdams šis upuris, tika noliegts un noniecināts. “Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem” (Mateja 27:25); nevis viņu piedošanas un grēku izpirkuma labad, bet lai zaimotu un nicinātu. Tāpēc arī viņi devās ciešanās. Tāpēc arī viņi nepiedzīvoja prieku un dzīvoja bailēs.

Jāņa 1:29

Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.”

Mateja 27:25

Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem."

“Nebīstieties” viņiem tika teikts (skat. Cefanjas 3:16-17), “jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais Glābējs,” bet Viņam bija jātiek viņu pašu nogalinātam un jāatgriežas atpakaļ debesīs.

(Pagāni ir sinonīms tautām)

Tāda ir Izraēla traģiskā vēsture, un tai jātiek pasludinātai šādā un nevis citādā veidā! Es saku jātiek! Tagad, attiecībā uz to, pastāv nelielas šaubas. Protams, ir daži evaņģēlisti, kas sludina šo vēsti ar brīvību sirdī. Citi sludina, kā es to uzmanīgi nosaukšu, “kristīgo ceļu.” Viņi sludina baznīcu. Tu teiksi: “Bet tas ir pareizi!” Lūdzu, ieskaties ciešāk, kā Pāvils runāja uz cilvēkiem no citām tautām. Jaunā Derība tos daudzās Rakstu vietās nosauc par “grieķiem,” jo viņiem kā saziņas vide kalpoja grieķu valoda. Tajā laikā vai visa pasaule runāja grieķiski un jūdi arī bija spiesti tā runāt. Tomēr pretēji citām grieķiski runājošajām tautām jūdi tiek nosaukti par “jūdiem”- visos tajos gadījumos, kad tiek piemērots cilmes vārds un nevis vārds “tautas.” (Vecā vācu luterāņu Bībele arī viņus apzīmē ar vārdu “pagāni.”)

Pāvils attiecas pret pagāniem atšķirīgi kā pret jūdiem. Tu vari to redzēt Apustuļu darbos caur Pētera vārdiem. Kāpēc viņš tā dara? Jo viņi bija pilnīgi atšķirīgi savā domāšanas veidā un dzīvoja citos apstākļos. Ja tu iemestu vienu sērkociņu petrolejas mucā un otru konteinerā ar mitru malku, kur notiks eksplozija? Apstākļi ir pilnīgi atšķirīgi. Ir muļķīgi gaidīt, ka petroleja reaģēs līdzīgi mitrai malkai. Ļoti iespējams, ka tu pamatīgi apdedzināsi savu degunu! Reiz man bija izdevība redzēt, kā arābs Izraēlā uguns liesmās lēja petroleju. Viņš bija tik laipns un satraukts attiecībā pret mums, ka pilnīgi aizmirsa, ko tur savā rokā. Viņš varēja apdedzināt seju, rokas un mūs, ja Dievs mūs visus tobrīd nebūtu pasargājis.

Jaunpiedzimuši izraēlieši

(Kā evaņģelizēt jūdus?)

Evaņģelizēšana izraēliešu vidū iesākas no stāvokļa, kas ir pilnīgi atšķirīgs no citu tautu evaņģelizēšanas. Tas ir tāpēc, ka tās rezultātā piedzimst pilnīgi atšķirīgi dēli. Ja viņi tās rezultātā nekļūst spēcīgas personības un izcili kristieši, tad patiesībā viņi nemaz nav piedzimuši no jauna, jo ir pārvērtušies par katoļiem, evaņģelikāņiem vai baptistiem.

Arī Vācijā eksistē “mesiāniskās draudzes,” bet viņu nosaukums neko lielu nenozīmē. Tas tika pievienots viņiem kā izkārtne. Visur tur, kur viņi ir kļuvuši par baptistiem, viņi ir daudz kārtīgāki nekā pārējie baptisti- ar dažiem izņēmumiem. Un tad vēl viņiem jāiztur pretestību ne tikai no neatgrieztajiem jūdiem, bet arī no liela skaita citu cilvēku spiediena.

(Pestīšana!)

“Jo Tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda...”- šī vēsts ir tikusi nodota pagānu rokās un kopš tā laika nekad nav atgriezusies atpakaļ, lai kļūtu par vēsti tikai Izraēla ļaudīm. Tā ir atgriezusies atpakaļ viņos vienīgi kā caur citām tautām, kas sniedzas pie Izraēla ar pestīšanas vēsti šajās cilvēces pēdējās dienās. Tā tiek pasludināta caur pagāniem viņu pašu ļaužu vidū, caur tiem, kas paši ir ar to salīdzinājušies. Šodien jūdi patiešām tiek izglābti caur pagāniem. Vairums misionāru jūdu starpā nav ebreji. Un tā dārgā vēsts tika uzticēta pagāniem. Tagad joprojām “Dziedi, Ciānas meita” ir Dieva vēsts, pasludināta jūdiem, bet nāk pie viņiem caur pagāniem.

Izraēla atšķirības zīmes

Un tagad padomāsim par to, kas Izraēlu dara pasaules acīs ievērīgu. Es uzzīmēšu visai ātru un vienkāršu ainu.

(Patriarhs no Ūras)

Tas tika izraudzīts caur Ābrahāma izredzētību. Viņš nāca no vienas no vislielākajām pasaules kultūras pilsētām (starp citu, tā bija arī atzīta spiritisma pilsēta), lielās metropoles Ūras. Ūra nebija pazīstama ar govju un aitu ganāmpulkiem. Arī Hārana bija liela tā laika pilsēta, ne tikai līdzenums ar lieliem aitu bariem. Tas nav pieminēts tekstā, bet acīm redzot, Ābrahāms sākumā visas lietas sakārtoja un tikai tad devās garajā karavānas ceļā uz Rietumiem, Ziemeļrietumiem un tad uz leju, paejot garām Damaskai. Iespējams, viņš tieši tur nopirka Eliēzeru un daudz citu savu kalpu. Ir visai apšaubāmi, ka viņš būtu klejotājs lopkopis, jo ganāmpulku audzētāji tā laika lielajās pilsētās nedzīvoja.

Lai vai kā, mums ir dots stāsts par Ābrahāmu un viņa dēliem, kas sarakstīts ar viņu pašu rokām toledotā (ebreju valodā “atskaites ziņojums”). Tu vari izlasīt, kas ir sarakstījis daļu no tā un tieši kādu. Šie ļaudis nāk no 12 ciltīm, kas dzīvoja Gošenes zemē.

(Derības zīme)

Pēc lielās derības noslēgšanas Sinaja kalnā tika noslēgtas vēl citas derības. Sabatam jeb atdusas dienai tika ierādīta otršķirīga loma. Sabatu nebija jāievēro visiem cilvēkiem. Septītā diena, kas jāsvin, nebija dota ikvienam;- tā bija jūdu derības zīme. Tam, kas to pārkāpa, bija jāmirst saskaņā ar Dieva derību, noslēgtu caur Mozu.

(Vaigu vaigā)

Izraēla ievērība atrodas faktā, ka tie bija vienīgie ļaudis uz pasaules, ko sastapa Dievs un ar kuru līderiem Dievs sarunājās vaigu vaigā. Viņš nekad ne ar vienu citu tautu nav sastapies šādā veidā. Ja viņi nebūtu atkrituši, viņi visi pazītu Dievu šādā veidā; ja viņi jau tik sen pagātnē nebūtu atkrituši- Telts dienās. Tas ir stāvoklis vai punkts, pēc  kura sasniegšanas Dievs vairāk nav gājis viņiem pa priekšu, bet tagad “Mans eņģelis ies tev pa priekšu,”- mēs šo stāstu labi zinām.10 Bet Izraēla ievērība un izredzētība palika tā pati. Jo Dieva dāvanas un aicinājums pastāv mūžīgi un nav cilvēku atceļams. Viņš gribēja iekarot visas citas tautas, valodas un ļaužu ciltis caur Izraēlu, Saviem paša ļaudīm. Bet sekas ir tādas, ka viņiem pašiem ir jāpiedzīvo pestīšana.

10 Skatīt 2.Mozus 32:30-35

Tagad viņu vidū pestīšana tiek sludināta caur daudziem simboliem. Visas viņu kalpošanas bija kā simboli nākošajai pestīšanai un katra individuāla cilvēka svēttapšanai. Ne tikai traukiem Tā Kunga namā bija jātiek svētītiem 11, bet pat zvaniņiem zirgu kaklā un traukiem virtuvē. Dieva plāns bija izvest no tumsas visu cilvēci, visu pasauli, visu Visumu- atpakaļ pilnīgajā Dieva dēlu, Viņa paša ļaužu brīvībā un svabadībā.

11 Skatīt Caharijas 14:20-21

(Godība ir aizgājusi)

Izraēla ievērība un izredzētība ir palikusi. Bet cilvēki ir nolieguši un atstūmuši Dievu. Un tā, beigās Dievs atļāva viņiem iet un pašiem nogalināt savus pārkāpējus, kā Jēzus portretēja šīs paralēles. M. ē. 70. gadā tika sagrauts templis un m. ē.130 gadā tika izdzēstas no ļaužu apziņas visas brīvības tieksmes. No šī laika vairāk nebija Jeruzālemes, no m. ē. 130. gada tās vārds bija Kapitolijs. Pie vārtiem simboliski tika piekārta cūka, lai ikviens zinātu, ka pilsēta ir gājusi bojā. No tā laika Izraēls vairāk neeksistēja. Bet pat agrāk, 6.gadsimtā p.m.ē., bija sākusies tautas izklīdināšana, kas ir turpinājusies līdz pat mūsu dienām.

Divpadsmit ciltis

(Viņi visi atgriežas)

Dārijs un Kīrs sūtīja mājās tikai jūdus (tos, kas bija no Jūdas cilts). Citas ciltis joprojām palika svešumā, izklīdinātas starp dažādām tautām, neredzamas pasaules plašumos līdz pat šodienai. Mēs faktiski esam pazaudējuši desmit ciltis. Starp jūdiem Izraēlā ir tikai benjamīnieši un jūdi. Viņi tiek saukti par Izraēlu, tomēr tie ir jūdi. Mums nav Naftali cilts, mums nav Dana cilts, mums nav Isahara cilts. Neviena no atlikušajām ciltīm nav sastopama, bet viņi nāks. Mēs to zinām no 144,000 (skat. Atklāsme 7). Lēni un nemanāmi, bet viņi atkal tiks atrasti šajās pasaules pēdējās dienās. Levija cilts pārstāvji dzīvoja Jūdejas pilsētās; viņi atgriezīsies atpakaļ, iejukuši jūdu vidū. Kāds ir atklājis ne tikai Levija cilts ļaudis, bet arī tos, kas pieder Āronam.

Labi pazīstams ebreju evaņģēlists- es ar viņu iepazinos pirms 20 gadiem- atrada, ka viņš ir nācis no Ārona ģimenes. Viņš sāka ticēt Kristum, un tagad viņam ir lielas grūtības. Viņam bija neiespējami veikt savu priesterīgo kalpošanu, kad visapkārt valdīja ateisms 12, kad tauta bija nostājusies ne tikai pret Kristu, bet pret Dievu. Viņi veiks savas bezdieviskās darbības arī svētajā pilsētā, rekonstruētajā templī, kas, lai gan tiks veltīts Dievam, bet īstenībā kalpos par ateistiskās propagandas līdzekli. Savādi, ka tas līdz pat laika galam tiks nosaukts par “svētnīcu,” lai gan faktiski kalpos pretējiem mērķiem.

12 Jāņa 8:39-47 un 1.Jāņa 2:23: Dievs noliedz katras attiecības ar Sevi, kurās Jēzus netiek lietots kā durvis, lai iegūtu pieeju pie Tēva.

(Kapā!)

Israēla tautas izredzētība nav atcelta. Tā ir tikai ielikta kapā un atkal no jauna atdzīvosies. Bet pa to laiku vēsturē ir radusies DRAUDZE – Dieva noslēpums- un tā atkal pēcgalā kļūs redzama. Bet tas ir cits stāsts. Mēs šeit un tagad runāsim par Izraēlu.

Izraēla ļaužu godība

(Viņi To nogalināja)

Godība joprojām Izraēlam pieder. Tāpēc bija pareizi, ka Romas pāvests šovakar pateicās jūdiem (1997.gada 24.decembrī), ka Jēzus ir nācis no viņu vidus. Tas, protams, bija mazliet muļķīgi, jo viņi tur ne mazākā mērā nebija “vainīgi.” Viņi būtu centušies Jēzu nogalināt, ja tikai būtu zinājuši, ko Viņš tiem sacīs. Kāpēc?

Jo viņi bija no tās pašas ļaužu šķiras kā Toms, Diks un Harijs. Un ne tikai kā šie trīs. Cilvēciskās miesas neatgrieztā daba 13 bija tā, kas Viņu nogalināja. Miesa, kas bija saņēmusi tik daudz apgaismības, bija saņēmusi tik daudz godības, ka tai bija jābūt visapkārt labi redzamai kā pilnai ar vainas apziņu un noziedzību. Tas, kas ir pacelts augstu, spēj zemu krist. Tā bija miesa, nekas vairāk! Tas, kas vaino jūdus, ka viņi ir nogalinājuši Jēzu, nemaz nezina, kādu ļaunumu pats ir spējīgs izdarīt. Piemēram, vācieši, viņi nenogalināja Jēzu, bet nogalināja 6 miljonus tos, kas ir “no Viņa tautas.” Vai jūs to neatceraties? Viņi bija 6 miljoni! Liels skaits vāciešu negrib atzīt, kas ir noticis. Šausmīgi!

13 Skatīt Romiešiem 7:18: “Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.”

Galatiešiem 5:16-21: “Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”

(Godība neskatoties uz sodu)

Godība joprojām ir tur, ieslēgta šīs tautas dvēselē, neskatoties uz lejupslīdi un krišanu. Un šodien Dievs atsedz pasaules priekšā Savu stāstu par šausmīgo Izraēla tautas vēsturi. Svētā vēsture ir cieši saistīta ar šīs tautas cilvēkiem. Mēs vēl redzēsim, kā Dievs ienes citas ciltis šajā zemē. Tās nav “jūdu ciešanas,” bet gan “Jēkaba ciešanas.” Bet Jēkabam bija 12 ciltis! Tās iekļūs lielajās ciešanās un pēcgalā lielajās dzirnavās uz dzirnakmeņa, kura pats centrs būs Jeruzālemes pilsēta, pilsēta, pār kuru joprojām dus un dusēs Dieva godība pat lielajā sodīšanas laikā. Raksti saka: “Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par paceļamu sacīkstes akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā...” (Caharijas 12:3). Viņi centīsies šo akmeni pacelt, tomēr savainos sevi uz tā un beigās no šiem ievainojumiem ies bojā. Izraēla godība tiks atkalkatjaunota, kā stāv rakstīts ne tikai Amosa grāmatā. Amosa 9:11: “Tai pašā laikā Es sabrukušo Dāvida mītni (telti) uzcelšu no jauna, Es aizsegšu ar pinumiem tajā radušos caurumus un plaisas, atjaunošu to, kas būs tai nolūzis, un beigās izveidošu to no jauna pilnīgi tādu, kāda tā kādreiz ir bijusi senajās dienās.” Interesanti, vai ne? Nams, kurā mēs pašreiz atrodamies (kad šī lekcija pirmo reizi tiek nolasīta), tiek saukts par “Dāvida telti.” Tam mums jāatgādina, kas ir mūsu īstenais aicinājums. “Izveidot to no jauna pilnīgi tādu, kāda tā kādreiz ir bijusi senajās dienās.” Tieši tas tagad notiek un turpinās notikt! Un šis apsolījums paliek neatceļams ar tiem ļaudīm un  ne ar kādiem citiem. Izraēls ir saņēmis tādu apsolījumu, kāds nepieder nevienai citai tautai!

Vai jūdi būs pārāki?

Pēc 2. Pasaules kara notika tā, ka eiropieši sastapa vācu tautības ticīgos, kas bija izraēlieši, tie, kas bija sākuši ticēt Kristum. Viņi bija ļoti pārsteigti, ka šie ļaudis pazina Kristu. Tajās dienās cilvēki ar Evaņģēlija sludināšanu īpaši nenodarbojās. Un tā, tur bija kādi no jauna piedzimuši jūdi; viņi to slēpa un vēl nevienam nebija atklājušies. Iespējams, ka viņi bija kļuvuši par katoļiem vai protestantiem, lai cilvēki pat nezinātu, ka īstenībā viņi ir jūdi. Viņus pirmais atklāja neviens cits kā Hitlers; tas bija šausmīgi. Tie, kas palika dzīvi, pēc kara izmantoja sev piederošo Dieva atzīšanu (esmu bijis pat par liecinieku) un pielietoja Ārona svētības.

(Daudzām vēlēšanām jātiek svētītām)

(Jauna derība)

Liels skaits brāļu (un pat māsu) gribēja saņemt Ārona svētības. Ar tām jūdu ticīgie jutās īpaši svarīgi. Tad kādi brāļi saprata, ka Ārona svētības nesniedzas līdz Vēstulei kolosiešiem, nedz arī līdz Vēstulei romiešiem; tās nav atrodamas arī Pētera vēstulēs. Tad viņu vēlēšanās saņemt šīs svētības kļuva vājāka, un viņiem pazuda to pārākuma apziņa. Vēstule romiešiem un pat Vēstule efeziešiem nevienam neatstāj pat vismazāko pārākuma apziņu! Kristus Miesā nevienam nepieder pārākums, mūsu ebreju brāļiem (un viņu labad) man jāsaka- diemžēl! Jo tā nav tikai Jaunā Derība; tas ir Kristus noslēpums. Jaunā Derība pieder Izraēlam; tā īstenosies ar Tūkstošgadu miera valsts iestāšanos. Bet lielais Jaunās Derības noslēpums ir šis: “Tur nav ne jūda, ne grieķa... ne vīrieša nedz sievietes...”14

14 Skatīt Galatiešiem 3:27-29: “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū. Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.”

Labi, agri no rīta Ričards nesaka savai sievai: “Labrīt, brāli Džein.” Lielāko daļu laika viņš sarunājas ar savu sievu, nenosaucot viņas goda titulu. Tomēr no garīgā redzes punkta raugoties, viņa ir viņa brālis. Kāds var sacīt: viņa ir viņa māsa. Tas attiecas tikai un vienīgi uz dabisko pasauli. Fakts ir tas, ka mēs visi, kas esam šajā istabā, esam tikai Dieva dēli. Izraēlā kāds var sacīt arī: “Dieva meita,” bet saskaņā ar Jauno Derību jūs visi esat Dieva dēli. Neparasti, vai ne?

(Golgāta Eļļas kalna vietā)

Izraēlam nav labas slavas. Valdnieks bija ieradies, bet viņi pat neatnāca Tā Kunga kalnā raudzīties; tā vietā tie ar Viņu izrēķinājās Golgātas kalnā, kā tika nosaukta pieres vieta. Bet īstā Ciānas meita, tā, kas piedzīvoja prieku, tagad ir pilnīgi cita.

“Priecājies, tu Ciānas meita; skaļi priekā sauc, tu, Jeruzālemes meita!” Pēkšņi miesīgais Izraēls bija pārvērties par garīgo Izraēlu.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tagad katoļu baznīcai būtu taisnība, kad viņas interpretācijā viņi paši esot Izraēls. Un tomēr svētības nepiederēja visai tautai, bet gan nāca pār tiem, kas pieņēma Ābrahāma ticību. Šī iemesla dēļ tie priecājās, un arī mēs priecājamies no sirds dziļumiem.

“Jeruzālemes meita, cel augšā savas rokas! Ja jūs visas nepacelsit savas rokas, jūs neesat Jeruzālemes meitas; kā individuāli cilvēki jūs nevarat būt meitas.” Šeit pati  DRAUDZE tiek uzrunāta ar vārdu kopu “Jeruzālemes meita.” Tā ir meita debesu Jeruzālemei, kas ir “visu mūsu māte,” kā saka Galatiešiem 4:26.

Galatiešiem 4:26

Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada, tā ir mūsu māte.”

Kā šī godība tagad izskatās? Labi, Raksti no Cakarijas 1:14 “Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu” tika uzrakstīti uz manas apvidus automašīnas paneļa ebreju valodā.

Sirdsdedze joprojām eksistē.15 Bet tas tikai izsauca daļēju Izraēla godības izpaušanos, kas pakāpeniski kļūst redzama divos virzienos: lai to nodrošinātu, Dievam pat ir speciāli radīts eņģelis, kas kādā vēstures brīdī uzsāks vadīt un koordinēt cīņu. (Šo domu katoļu baznīca nekādi nevar pieņemt, lai gan tai pieder visa kristiešu buķete. Šeit, uz mūsu tilta, arī atrodas šāda svētā statuja.)

15 Un tomēr pār Izraēlu atrodas apsegs, kā saka Pāvils. Šis apsegs ir: Viss, kas ir paredzēts Izraēlam (tas ir: visai Izraēla tautai ir jāsaņem pestīšanu), vēl līdz šim nav īstenojies. Tomēr Dieva sirdsdedze joprojām atrodas vērsta uz šo tautu. Sekojoši, ikviens Izraēlā spēs atzīt Jēzu kā savu Pestītāju. Tā ir Dieva izmisīga vēlēšanās, un to vēlas ikviena izglābta persona.

(Dieva vārds)

(Viltus gods)

Izraēlam pieder Mihaels, īpaši izsūtītais eņģelis viņa labā; viņš ir viens no pirmajiem, kam pieder īpašā pieeja pie Elohima troņa. (Es šajā lekcijā nelietoju vārdu “Yahweh”, jo pašreiz izraēlieši ir atsacījušies no ieraduma sacīt “Yahweh” aiz godbijības, kas slēpjas aiz šī vārda; vai arī tas ir kļūdaini ticis pārtulkots kā “Jehovah.” Tā ir bijusi jūdu un nevis “Jehovas Liecinieku” kļūda. Aiz godbijības viņi rakstīja “Adonai” (ebrejiski- Tas Kungs) raudu dziesmas un tajās “Yahweh” līdzskaņi tika pārveidoti tā, ka gala rezultātā iznāca vārds “Jehovah.” Bet šī īpaši lielā godbijība nāca no viņu atkrišanas stāvokļa. Šodien viņi saka: “Visvairāk paaugstinātais” un “Visuvarenais Dievs,” bet “Yahweh,” kas to apzīmē, viņi neuzdrošinās izsacīt. Tomēr tas nepadara viņu attiecības ar Viņu daudz tuvākas. Es nekaunos no šī vārda un uzdrošinos lasīt “Yahweh” visur, kaut gan tas tur nav uzrakstīts. Bībeles tulkojums tika pārveidots un piemērots jūdu cieņas un goda izpratnei un tāpēc dažos tulkojumos ar lielajiem burtiem tika rakstīts TAS KUNGS.

Pret Viņu kā pret Yahweh tajā laikā attiecās ikviens Izraēlā. Tāpat arī nekad nav ticis aizliegts attiekties pret Viņu neatbilstoši Viņa nosauktajam vārdam. Kad kāds ir pārlieku reliģiozs, parasti šī vārda izmantošana atklāj, kāds ir šī cilvēka patiesais garīgais vai svētulības stāvoklis.

Godība, kas tuvojas un saplūst Izraēlā no visām tautām

Kāda šī godība izskatās pašreiz? Tā ir dubulta godība:

1.Dievs pats rūpējas par Saviem ļaudīm. Būs pat īpaši eņģeļi un daudzas eņģeļu spēku grupas, kas dosies palīdzēt, kad Gogs no Magoga (skatīt Ecehiela 38 un 39) un visas tautas, kas tam tajā laikā piederēs, dosies uzbrukumā.- Kāda godība tā ir?

2.Visai nepatīkams fakts gan izraēliešiem, gan jūdiem: tā ir godība, kas diemžēl, nav tikai jūdu nacionāla godība. Tā pat nav starptautiska godība. Tā ir to ļaužu godība, kas ir saņēmuši aicinājumu iznākt ārā no visām pasaules tautām.

(Ir kaut kas jauns)

Tur ir pilnīgā Evaņģēlija godība. Nav tādas lietas kā jūdu Evaņģēlija; tāpat nav pagānu Evaņģēlija. Šodien pastāv tikai tas Evaņģēlijs, kas pieder Eklēzijai katrā apdzīvotā vietā. Šī godība eksistē tur.

“Es jūs darīšu greizsirdīgus uz netautu, dusmīgus uz nemācītiem ļaudīm” (Romiešiem 10:19). Protams, tā nav homogēna tauta, bet tā ir tauta, kas sastāv no daudzām tautām, no visiem tiem, kas ir aicināti, izredzēti un izraudzīti. Un etniskajam izraēlam tiks atklāts, ka izraudzīti tiks citi, ka citiem piederēs vairāk svētību nekā viņiem pašiem. Tiem piederēs mazāk acīm redzamo, zemišķo svētību- bet viņi tās saņems nedaudz vēlāk. Viņu apsolījumi un to realizācija ir ar pilnīgi atšķirīgu dabu.

Romiešiem 10:19

Es jautāju: kā tad Izraēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu.

(Greizsirdība?)

Vai Dievs vēlas izraisīt svētu greizsirdību un sacensību kāri katram vienam? Jā, Viņš to vēlas, un viņi ir sapīkuši par to. Bet viņiem nebūs nekādas izvēles, kā tikai meklēt, kur iespējams par jaunu atklāt un piedzīvot tos apsolījumus un svētības, kas tiem reiz patiesi piederēja. Visi pārējie paliks savā apmātībā un turpinās centienus visu darīt pa savam savā pašu taisnības izpratnē. Sarkanā govs jau tur atrodas.17 Viņi upurēs savus pašu izraudzītos upurus no jauna uzbūvētajā templī. Izraēla šodienas patiesā godība nav nekas cits kā Eklēzija un Evaņģēlija zvaigznes atspīdēšana Eklēzijā.

17 Tas jau ir noticis Izraēlā.

(Ticot Mesijai?)

Kas pieder Eklēzijai katrā apdzīvotā vietā? “Jūdi, kas tic Mesijam”? Nē, vienkārši ticīgie. Starp citu, esmu uzklausījis vairākus no jauna dzimušos jūdus. Interesanti, ka viņi sevi nenosauc par “mesiāniskiem jūdiem,” viņi sevi nosauc vienkārši par ticīgajiem. Vārdu “ticīgais” ir atzinuši un pieņēmuši vācu kristieši un daudzas misijas. Izraēlā runā par ticīgajiem. Par ticīgajiem neuzskata ortodoksālos jūdus.

Ortodoksālisms ir tikai dievbijāšana,- viņi tikai tic, ka Dievs eksistē pretstatā citiem, kas netic, ka Dievs eksistē. Tie ir tie, kam ir pozitīva attieksme pret mazu daļiņu no Izraēla tautas vēstures un kas uztur savu liturģiju.

Godība ir iespējama: vienā DRAUDZĒ vienā apdzīvotā vietā, kas sastāv no jūdiem, pagāniem un arābiem, visiem kopā. Atļaujiet man jums teikt, ka Draudze šādi vēl nav sākusi funkcionēt, lai gan vienā baznīcas solā sēž kopā indieši ar krieviem un citi, kas apmeklē dievkalpojumus.

(Arābi un jūdi ir tikuši pagodināti Viņā)

Mēs esam ieradušies 1997. gada beigās.18 Pirms divdesmit gadiem, 1977. gadā, es strādāju kopā ar kādu studentu, kas bija arābs no Ramallahas apvidus. Viņš pasniedza mācību stundas ebreju bērniem. Viņš pats neticēja, bet viņa sieva ticēja. Tas bija interesanti. Šis skolotājs atbrauca katru nedēļas nogali- tur bija 11 bērni. Vecākie jau bija armijā, daži vēl ļoti mazi, un tiem visiem bija ebreju vārdi. Dažus no viņiem es pats biju pievedis Tam Kungam kā Jūdu un Ēli un lai arī kādi nebūtu viņu vārdi. Ēlis mani mācīja, kā ķert zivis no jūras kailām rokām un kā tās ēst bez kūpināšanas un sālīšanas. Tās negaršoja nemaz tik slikti, bet es to agrāk nebiju ievērojis. Labi, šodien viņš ir profesors Jeruzālemes universitātē un viņam pieder Evaņģēliju sludinoša radiostacija.

18 Šī lekcija tika pasniegta konferencē 1997./1998. gadu mijā.

i

(Dieva mīļotie)

Jā, ticīgie sanāk kopā. Evaņģēlija godība ir saredzama godības pilnā DRAUDZĒ, kas ir viena katrā apdzīvotā vietā. Nav svarīgi, kādus vārdus tie sev piedēvē sociālu iemeslu vai savas ticības uzskatu dēļ. Tam ir maza nozīme. Lietai pašai par sevi nav apzīmējuma un nav vajadzības censties to nosaukt kādā īpašā vārdā, ja tā vienkārši eksistē. Tie ir Dieva mīļotie, Dieva draugi. Uz viņiem ar nenomazgājamiem sarkaniem asins burtiem ir uzrakstīts šis viens vārds “kristietis.” Neticīgie Jēzus mācekļus Antiohijā nosauca par “kristiešiem.”

(“Kristi”)

Viens no tiem tika nosaukts par Jāzepu. Kamēr visi citi krāpa un zaga, uzskaitot savu gabaldarbu un visur citur, un nopelnīja simts latu vairāk, šis mūsu Jāzeps, kristietis no Antiohijas, nekrāpa un nezaga. Viņi teica: viņš patiešām ir līdzīgs Kristum? Tomēr arī kādi citi nekrāpa; un tā viņi tos visus sauca par “Kristiem.” Vēlāk Antiohijā jau bija daudz “Kristu;” visa pilsēta, kam visiem kopā bija liela “Kristu” savienība un pat prezidents, kas visi bija “Kristus” pilni. Viņi tos nosauca par “Kristiāniešiem,” Kristus locekļiem. Tomēr Jaunā Derība tā nesaka. Arī Pāvils vai Pēteris nekur nepiemin, ka Dievs mums būtu devis šādu vārdu. To mēs esam piešķīruši sev paši. Bet Dievs neiejaucas un mēs varam to labi nēsāt, kamēr pārējie, kas ir ārpus mūsu loka, dažus no mums nosauks patiešām dažādos dīvainos vārdos. Brālis, ko es pievedu tam Kungam, man teica: “Pirms es nonācu pie sava darba galda, mani kolēģi no tālienes skaļi sauca: Re kur nāk svētais!” Labi skan, vai ne? Tas ir ļoti labs apzīmējums, bet tagad tev arī jādzīvo saskaņā ar to. Tieši tāpēc mēs arī viens otru tik labi “pulējam” un “pucējam.”

Par nākošajiem notikumiem

(Vilks avju drēbēs)

Godībai Izraēlā ir jāatspīd kā nekad agrāk! Tas ir nevis tikai tāpēc, ka tuvojas Jēkaba ciešanu laiks,- tuvojas arī Gogs un lielā pievilšanās. Neviena cita tauta uz šīs zemes nebūs spējīga visus šos spēkus baudīt- es visai uzmanīgi saku “baudīt,” domājot par zvēru, antikristu, kas, protams, tā sevi nenosauks. Viņš sevi nosauks par Kristu, nevis par antikristu.

(Nesvēta derība)

“Bet tas taču ir Kristus!” cilvēki sauks. “Protams!” viņš atkārtos. Viņš nodibinās savu derību ar tiem un pret viņiem izturēsies ar cieņu. Viņš atstās visus rabīnus savos amatos. Viņi būs vienīgie, kam nebūs jāizmaina sava reliģija antikrista laikā. Septiņos gados viņi nostiprinās savu jūdu derību, un šī rīcība tos darīs par spējīgiem sadarboties ar zvēru.

O, viņi “baudīs” visas priekšrocības un zīmīgi, ka viņi “baudīs” kaut ko visai līdzīgu, kas notika Romas impērijas laikā. Vienīgie ļaudis Romas impērijā, kuriem bija īpašas tiesības, kas tiem atļāva nepielūgt imperatora tēlu, bija jūdi. Tas bija jādara katru gadu no jauna, bet jūdi no imperatora pielūgšanas bija atbrīvoti. Tas viss iesākās pēc lielas un šausmīgas asins izliešanas pēc Makabeju laikiem. Nākotne būs ļoti līdzīga šim laikam.

(Lauztā derība)

Bet tad viņš nedēļas vidū lauzīs savu derību, kā jūs to lasāt Daniēla grāmatā. Viena nedēļa Daniēla grāmatā ir pravietisks skaitlis, kas ir septiņu gadu simbols. Kā viņš lauzīs savu derību? Nedarot to, ko pats bija apsolījis darīt. Tad viņš ar spēku uzspiedīs savu gribu. Un pēc tam, kad nebūs pagājis ilgs laiks, viņš pats ņems un izmēzīs tempļa apkārtni un visu, kas ir svēts, tā, lai nepaliktu pāri nekas dievišķīgs. Tad viņš viens pats būs dievs svētajā pilsētā un svētajā templī. Un Izraēls būs vienīgā tauta, kas “baudīs” priekšrocības, ko nodrošinās viltus Kristus un tiks “iesūkta” tajā.

(Nebūs mācījušies?)

Kādā veidā viņi tiks pievilti? Jo tie nebūs mācījušies laikā, kas nāks pēc Goga, kas tiem bija jāmācās.

Kā tauta viņi nemācīsies no tā, bet ko mēs teiksim par tiem daudzajiem, kas būs izglābti? Viņi staigās pa saviem pašu ceļiem. Izglābto nebūs daudz, bet tie paliks uzvarētāji. Tad Kungs tos ņems atpakaļ pie Sevis, kad atnāks. Pretējā gadījumā, ja tie neatpazīs Dieva darbības veidu, tie nokļūs vajāšanās un tiem liks doties prom. Sieviete tuksnesī (skatīt Atklāsmi 12) būs vienīgā palikusi uzticīga, un šiem uzticīgajiem nebūs nekāda sakara ar atkritušo Jeruzālemi.

Ir vajadzīgi drosmīgi apustuļi, evaņģēlisti un pravieši

Jeruzāleme būs visu ļaunprātību centrs kā Sodoma un Ēģipte,19 kur tiks nogalināti divi liecinieki. Kāpēc es uzsveru godību, kas jāsaņem tagad? Iemesls ir tas, ka vēlos jūsos iededzināt degošu vēlēšanos redzēt evaņģēlistus, kas ir vareni un drosmīgi. Mēs zinām lielu skaitu jūdu apustuļu, evaņģēlistu un praviešu, un daži no tiem ir ļoti drosmīgi!

19 Atklāsme 11:8: “Un viņu miesas gulēs uz ielas lielajā pilsētā, ko garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur arī viņu Kungs ir krustā sists.”

(Kur ir Dieva vīri?)

Nesen lasīju par vienu no tiem kādā aizraujošā grāmatā, kas ir gados visai jauns. Viņš bija apburošs, svēts, šķīsts, ass, svaigs, pilnīgi bez tām aizdomām, kas piemīt kādiem citiem. Viņš sludināja vairākās vietās Šveicē pēdējās nedēļās. Jauna zvaigzne pasaules evaņģelizācijas vēsturē. Viņš agrāk bija visai neaudzināts zēns, kas ceļoja pa pasauli. Kādu laiku viņš bija juvelieris Ņujorkā un negribēja neko zināt par Dievu un jūdaismu. Tas Kungs viņu apgraizīja un tagad kopā ar viņu veidoja vēsturi. Līdzīgi Tas Kungs uzmodinās vairākus citus instrumentus, kam būs patiesa ilgošanās nostāties savā vietā un iekļūt Dieva vēsturē.

Sliktajam pagānu draudzes piemēram, kas ir izplatījies viscaur pasaulē, un ko sauc par sašķelšanos, ir jāizbeidzas. Par to mums ir jālūdz. Ikviens iekrīt tajā pašā sliktajā ieradumā būt opozīcijā pret citiem, kamēr kāds neiesāks kaut ko pilnīgi jaunu. Es labāk sacīšu: par laimi viņi nespēj radīt kaut ko jaunu, dzīvodami sašķeltībā, jo daži no šodienas radikālajiem ļaudīm neietilpst nevienā no eksistējošajām denominācijām. Brālis, ko mēs pazīstam, ir viens no tādiem, kas neietilpst nekur. Viņam ir pārāk liels domu plašums un dziļums. Ir daudzi viņam līdzīgi, kas “par laimi” neietilpst nevienā no sašķeltajām viena trauka lauskām!

(Kaut kas jauns!)

Jūdu denomināciju stāvoklis un tas fakts, ka pastāv tik daudz ticības zaudējumu, noved pie tā, ka daudzi kristieši vispār nekur nespēj sevi ietilpināt. Un tā, viņiem ir jāuzceļ kaut kas jauns, kas neatkārtotu viņu priekšgājēju kļūdas. Mēs drīz redzēsim, kā viņiem tas izdosies un kā viena DRAUDZE vienā apdzīvotā vietā kļūs atkal redzama. Tā ir Dieva griba. Elohims ir greizsirdīgs un dedzīgi to aizstāv.

Kāpēc es uzsveru šo vienu lietu: godība tagad? Jo Evaņģēlijs un izglābto vienotība atbrīvo varenu spēku. Varbūt atkal nāks tādas pašas ticīgo vajāšanas, kā tās atainotas Apustuļu darbos, un  nāks arī spējas iziet ārā caur aizslēgtiem cietuma vārtiem!

(Kristiešiem nav atļauts iekļūt)

Apustuļu darbi ir iesākušies no jauna. Izraēls atkal atrodas savā vietā. Haifas vēl nav. Templim vēl ir jātiek uzceltam. Kad tiks pieņemti Izraēla valsts jaunie likumi, kas būs bargi, lietas tiks iestīvinātas. Pašreizējā likumdošana joprojām darbojas un ir visai vāja. Tomēr jūs zināt, ka nevienam uz Kristu ticīgam jūdam nav atļauts imigrēt uz Izraēlu. Ir bijuši daudz gadījumu, par kuriem esmu lasījis: “Kāda ir jūsu ticība?”- “Kristietis.”- “Kristietis? Jums ir jāpazūd no šejienes!” No jauna dzimušie jūdi nav atzīti Izraēla valstī. Tie tiek starptautiski reģistrēti un to iekļūšana valstī nav atļauta. Tas notiek jau ilgu laiku.

Izraēla priekškars

Izraēlā būs redzama liela un spēcīga aina: nekas mazāks kā Jēzus izpausme DRAUDZĒ un ticīgajos, kas tic uz Viņu! Visi pārējie pazudīs mutuļojošajā tumsībā, kam jānāk; tie iekļūs šausmīgās ciešanās, kurās tie raudās un kauks. Tikai tad viņus atkal uzklausīs no jauna.

Daudz mazu papīra gabaliņu ir iespiesti Raudu sienas akmens spraugās. Daudzo jūdu lūgšanas nenonāk debesīs, ja viņi nelasa Dieva Vārdu ar patiesu nodošanos. Viņi pavisam viegli var iegūt draudzību ar Dievu kaut vai caur Psalmu lasīšanu.

Reiz es tur satiku cilvēku, kas pazina vācu valodu. Viņš teica: “Mans tēvs sacīja, ka man ir jālasa Psalmi, tāpēc es atnācu šeit no rīta un gatavojos pavadīt visu dienu, lūdzot Psalmus.” Jūs redzat: ja cilvēki ir dzīvojuši ar aizklātām acīm un tas vilcies pārāk ilgi, vairums mesiānisko Psalmu arī var palikt aptumšoti cilvēka apziņai. Tāpēc vispirms viņiem vajadzīgs atrast savu Fīlipu, kas tuvosies viņu ratiem, lai izskaidrotu to nozīmi.

(Atsedzot nepaklausību!)

Pielietojot pravietiskās grāmatas un tās izskaidrojot, jūs varat nogādāt ikvienu jūdu pie ticības Kristum, bet pašā iesākumā jums ir jānoņem to apziņu aptumšojošais priekškars. Kā fakts, priekškars atrodas iepretī viņu apziņai ne vien visā tautā, bet arī pār individuāliem cilvēkiem. Tas nav okultisma, bet gan nepaklausības priekškars. Iesākumā tev ir jāatsedz Izraēla nepaklausība, citādi tu nespēsi jūdu vadīt pie ticības uz Kristu. Ir vieglāk nodarboties ar ateistisku jūdu, tādu, kāds bija šis jaunais evaņģēlists, par kuru nesen jums stāstīju.

Jubilejas gads un Dieva žēlastība

Jubilejas gads tuvojas. “Jubileja” nenozīmē jubileju; tas ir svētais gads. Septītajā gadā visi iznomātie īpašumi, visi aizdevumi un visi vergi tiek atdoti atpakaļ to īstajiem īpašniekiem. Tad, pēc 50 gadiem, ir vēl viens īpašs gads. Septiņu gadu ciklā viens tiek īpaši nodalīts, bet pēc septiņām šādām reizēm nāk piecdesmitais gads, kad visu gadu turpinās svinības. Septītajā gadā zeme ir jāapstrādā, bet piecdesmitais ir īpaši svinams gads, ko nosaka derība; un 1998. gads ir šis īpaši svinamais gads.

(Daudz izskaidrojumu)

Tādos laikos kā šis parasti ir noticis jaunu lietu iesākums. Izraēls pats, kā arī ticīgie Izraēlā sagaida notiekam kaut ko īpašu šajā pirmajā savas jubilejas gadā. Kopš Izraēla valsts nodibināšanās nekad nav bijis oficiāli svinams jubilejas gads. Un kā Daniēlam bija skaitļi, laiki un precīza skaitļošana, iespējams, ka ir sācis tikšķēt pulkstenis, ko mēs spēsim saprast un redzēt. Daniēla skaitļošanai ir kāds ciešs sakars ar Izraēlu. Viņi darbojās ar gadiem un dienām, un no šiem viņu pierakstiem kāds spēs pateikt, vai septītajam gadam ir vēl jānāk, vai tas jau ir atnācis. Kāda ir septītā gada iestāšanās zīme?

(Septiņi gadi?)

Attiecībā uz septiņiem gadiem jūs varat atrast vismaz septiņus izskaidrojumus, kas demonstrē septiņas atšķirīgas teorijas. Citi var teikt, ka septiņu gadu cikls neeksistē, jo tas attiecas tikai uz Veco Derību. Bet mēs to noskaidrosim. Kad piepildās laika zīmes, pravietojumi kļūst skaidri saprotami paklausīgajiem Tā Kunga kalpiem, kā tos nosauc Atklāsmes grāmata.

Tātad Jubilejas gads. Es neesmu drošs, vai Dievs dos Izraēlam kaut vienu svinamo dienu kā dāvanu, kādu pilnīgi jaunu uzvaru pār savu ienaidnieku. Faktiski tam nebūt nav jāīstenojas burtiski, jo viņi visi ir kļuvuši par ateistisku tautu. Piemēram, starp kareivjiem, kas veic savu militāro dienestu. Ir atļauta nešķīstība karavīru vidū 20 (uz zināmu karavīru skaitu tiek rezervēts noteikts meiteņu kontingents), lai gan viņi arī saņem Bībeles stundas. Viņi ir kļuvuši par ateistiem vislielākajā mērā. Kibuči vairāk neeksistē, to vietā ir komunisti. Dievbijīgi vīri un sievas tur ir ļoti grūti atrodami.

20 Tā rezultātā strauji pieauga abortu skaits.

(Dievam ir žēlastība!)

Bet Dievam atkal  būs žēlastība pret Izraēlu, kad Viņa žēlastības laiks būs  atnācis. Viņiem nav nekas, ko piedāvāt kā upuri, kas tiem palīdzētu viņu situācijā. Patiešām, daži cilvēki ilgojas un sagaida, ka Ciānai un Jeruzālemei atkal tiks piedots; un to vidū ir ticīgie.

Pajautājiet ticīgajiem, par ko viņiem ir jālūdz. Viņi izjūt grūtības, jo nezina, kā lūgt par kādām lietām. Dažos virzienos viņiem ir pat neiespējami lūgt par savu valsti.

Svešiniekiem, kas tur dzīvo, ir daudz vieglāk. No vienas puses, viņi lūdz par savu zemi, un no otras puses, viņiem ir jālūdz par tiesu, jo viņi pārstāv DRAUDZI un nevis nākošo Izraēlu. Tie, kas pašlaik pieder DRAUDZEI, nepiederēs atpestītajam Izraēlam.21 Tie, kas to visu zina- vadošie skolotāji vai jūdu ticīgie- tie sapratīs, par ko es šeit runāju.

21 Kad tas Kungs atgriezīsies uz Eļļas kalna (kā pravietots Caharijas grāmatā), viss Izraēls atzīs To, ko dūruši. Šis viss pilnīgais Izraēls, kas izgājis cauri “Jēkaba bēdu laikam,” tiks līdz šai dienai pasargāts. Bet tagad vēl ir žēlastības laiks, kad viss Izraēls var tikt izglābts. Tie, kas neticēs Evaņģēlijam, būs pazuduši.

Trešā tūkstošgade

(Kad iestāsies Tūkstošgadu miera valsts?)

Mēs precīzi nezinām, bet cilvēces vēsture saskaņā ar jūdu aprēķiniem ir ilgusi apmēram 6000 gadus. Zināms gadu skaits joprojām pietrūkst, bet kopā ar gadiem, ko minējis Daniēls, iznāk pilni 6000 gadi. Kā visi citi, arī Izraēls iesoļo trešajā tūkstošgadē. Pilnīgi iespējams, ka trešā tūkstošgade ievada Tūkstošgadu miera valsts sākumu, par ko runā Atklāsmes grāmata. Tomēr, aplūkojot visus sodus un Jēkaba ciešanu septiņu gadu periodu; tas pieder šim laikam. Tautu sodīšana un dusmu izliešanās notiks īsi pirms šī laika sākuma.

(Sadusmots Pestītājs)

Pēc tam Dievs joprojām izpildīs spriedumu pār palikušajiem cilvēkiem un tautām un izšķirs, kas iekļūs Tūkstošgadu miera valstī un kāds sods katram tiks piespriests. Miera valsts neiesāks savu valdīšanu mierīgi. Tas būs dzelzs scepteris; vai tad neesat lasījuši? Tas Kungs nenāks atpakaļ kā maigs un lēnprātīgs Miera ķēniņš. Nē, Viņš grasās nepaklausīgos nogrūst pie zemes un pērt pašus pirmos. Jūs atrodat eņģeli (Atklāsme 14), kas Jēram gatavo vīnogu spiedi. Bijušajos laikos vīna dārza īpašniekam bija liela vīnogu vanna, kur iesvieda vīnogas un tad tās ar kailām kājām mīcīja. Tas, kas izspiež vīnogu asinis, ir mūsu Pestītājs (skatīt Atklāsme 19:15), Viņš samīca tautas. Tas nevar tikt ilustrēts savādāk kā, ka Viņš samīcīs tautas un izspiedīs to asinis. Mēs nepazīstam Pestītāja rakstura visas puses, tāpēc, iespējams, cilvēki Viņu patiesi nepieņem. Ja jūs ticētu Pestītājam, kas nedusmo, jums Viņš, iespējams, nemaz nebūtu vajadzīgs.

Atklāsme 19:15

No Viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt tautas, Viņš min Dieva Visuvaldītāja bargo dusmu vīna spaidu.

Cik daudz laika mums vēl ir atlicis?

Tas var notikt ļoti drīz. Kāds teiks: “Man gribas saderināt savu meitu un ļaut, lai viņa iesāk savu ģimeni. Varbūt mēs varētu svinēt kāzas angļu stilā; es pavadīšu savu meitu līdz pat altārim un tad pavadīšu līdz līgavaiņa istabai. Es arī gribētu to piedzīvot, bet, kad iesāksies trešā tūkstošgade, manai meitai būs tikai 13 gadu. O, kaut es būtu piedzimis vai vismaz apprecējies agrāk!” Bet ko tad, ja tu būtu dzīvojis filistiešu laikā un tu būtu filistietis. Dāvids tad būtu notriecis zemē visus neapgraizītos!

(Gogs)

(Tas var notikt drīz!)

Izraēla pulkstenis tikšķ. Attiecībā uz Gogu tas jau patiešām ir sācis tikšķēt un tagad tikšķ ļoti skaļi. Kas tagad sekos? Savādi: pestīšana būs spēcīga (skatīt Ecehiela 38-39), bet tajā pašā laikā lielā vajāšana un sods, kas nāks pār Izraēlu, acīmredzot nesniegs jaukus brīžus. Iespējams, Izraēls iegūs spēku; tas izpletīsies no Sarkanās jūras līdz Libānas otrajam galam. No vienas jūras līdz otrai izpletīsies šī impērija, šī antikrista citadele. Iespējams, ārējā atjaunošanās būs līdzīgai šim aprakstam (attiecībā uz Izraēlu lietas attīstās virzienā no ārpuses uz iekšpusi.)

Tomēr viņi kā tauta netiks izglābta. Tikai zināms skaits svēto tiks izglābti, kamēr viņi atradīsies tur. Šī “sieviete un viņas bērns” un pārējie viņas mantinieki tiks kādu laiku vajāti, bet tas nenotiks, pirms tiks lauzta derība. Aina ar sievieti 22 notiek pēc derības laušanas. Sieviete ar 12 zvaigznēm, kas ir Izraēls, pirms laika netiks vajāta.

22 Skatīt Atklāsme 12

Eiropa pašreiz ir uzlikusi 12 zvaigžņu vainagu. Okultai sievietei no Fēniķijas un Sidonas tagad ir 12 zvaigznes. Cik valdzinoši! Tam, kam Dievs devis acis redzēt, ir tik pārsteidzoši vērot, cik skaisti velns sevi ietērpj! Tas viss tik lieliski sader kopā:  sidoniešu okultisti, Fatimas Marija un arī visi citi.

(Labi mācīts?)

Es dzirdēju, kā pirms 10 gadiem kāds, kas sevi dēvēja par pravieti, skolotāju vai apustuli, Haifā sniedza lekcijas par kalpošanām, kas minētas Efeziešiem 4:11. Mācība par Efeziešiem 4:11 ir labi zināma, bet Tas Kungs pats iepazīstinās ar šīm kalpošanām. Tāpēc šis temats tur arī tiek pasniegts. Būtu visai interesanti zināt, kā lietas ir gājušas tālāk pēc manas pēdējās vizītes.23 Kas ir iedzīvinājies, kas audzis, kas ir kļuvis pietiekoši spēcīgs, ka spēj pastāvēt un izturēt tuvojošos Goga notikumus?

23 1996.gada janvārī misionāru grupa mācīja par Kristus Miesas struktūrām un izdalīja literatūru par šo tematu.

Patiešām Izraēls piedzīvos brīnumus. Guļot uz grīdas zem automāta stobriem, viņi brīnīsies, ka vēl joprojām ir dzīvi. Bet interesanti, kā atjaunotā DRAUDZE, Eklēzija, spēs izmantot tuvojošo Gogu un tajā pastāvēt?

 

Tuvojas Gogs

Kas ir Gogs?

Es vēlos atkal runāt par Gogu. Kad lasāt Ecehilela 38, jūs atklāsit, ka tajā tiks iesaistīta vai visa pasaule, milzīgs tautu skaits.

(Meseha ir Maskava?)

Un pār mani nāca vārds no Tā Kunga, kas teica: cilvēka dēls, pavērs savu seju pret Gogu no Magoga zemes, pret Rošas, Maskavas un Tubalas ķēniņiem un pravieto pret tiem... Esmu nospēlēju mazu joku, tur ir rakstīts Mekešs. Mēs varam skaidrot lietas dažādi, domājot par Maskavu, bet Tubala var būt visai simboliski Toboļska, kaut gan bijušajam Gogam bija tā Magogs Sīrijā, nedaudz uz dienvidiem. Bet Brežņeva ēras laikā visa Krievijas armija bija nometināta cieši ap šo teritoriju. Ziemeļi tagad ir pārvietojušies daudz “augstāk.”

“Tā saka Dievs Tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Gog, Rošas, Mesehas un Tubalas valdniek (vācu Bībelē Roša ir pieminēta, atgādinot Krieviju, bet šī nozīme trūkst angļu Bībeles tulkojumos). Es tevi atvilināšu šurp, Es tev likšu dzelžus mutē” (Ecehiela 38:3 līdz 4a).

(Kur viņš dodas?)

Es labi atceros, kā reiz kāds man vaicāja: kāpēc es domājot, ka Gogs izpletīsies uz rietumiem. Kur citur tas var izplesties? Virzienā uz Japānu? Aiz Sibīrijas, aiz Magadānas nav iespējams nokļūt tālāk, jo tur ir okeāns. Aiz Sibīrijas ir pasaules gals. Šajā virzienā viņš nespēj virzīties, jo tur nekā nav. Ja ļoti grib, viņš var doties uz Ziemeļpolu un tā apgabalu. Un tā, vienīgais iespējamais virziens viņam ir rietumi.

(Ne kāds mazs karš Vidējos austrumos!)

“Es tevi atvilināšu šurp, Es tev likšu dzelžus mutē un tevi izvedīšu cīņā ar visu tavu karaspēku, zirgus un jātniekus, visus pilnā kaujas tērpā, milzīgu pulku, kas visi izrīkoti ar garajiem un īsajiem vairogiem un apbruņoti ar zobeniem” (4.p.). “Zirgus un jātniekus”, viņš saka. Šodien zirgi nesastāv no miesas un asinīm; tie ir tanki, raķetes un daudz kas cits. Mēs lasām, ka tie spēj lidot: “...apbruņoti ar zobeniem. (angļu Bībelē “Tiem visiem zem spārniem karājās zobeni”) Tur bija persieši...” Oho, Homeini savā kapā apgriežas otrādi un viņa gars iznāk no kapa. “...aitiopieši un lībieši, visi ar vairogiem un bruņu cepurēm; kimerieši ar visiem saviem karapulkiem (viss iesaistītais NATO karaspēks), Togarmas nams (1.Mozus 10:3) no visattālākiem ziemeļu apgabaliem un visi tā kareivji; tiešām, daudzas tautas ir ap tevi ” (4-7.p.).

Padomāsim par arābu- Izraēla konfliktu. Sargs (vācu Bībeles tulkojumā “armijas komandieris”) domāja, tā nav Arābija. Tas ir Gogs, nevis arābs. Tas nozīmē, ka tas nav arābu karš pret Izraēlu, kaut gan tajā karo arābi. Kāds to nespēj iztēloties tagad, bet pravietojums ir pareizs. Tas īstenosies pilnā mērā, kaut gan šodienas situācija to neļauj saskatīt.

1.Mozus 10:3

Bet Gomera dēli: Aškanass, Ripats un Togarma.

“Pēc ilgāka laika tu saņemsi pavēli (un laiks patiesi pienāks un laika vairs nebūs, kad nāks Gogs); pašu pēdējo laiku un gadu beigās... (Klausies! Tas notiek tieši tagad, kad mēs dzīvojam!) Tu pārstaigāsi kādu zemi... dodamies pie kādas tautas, kas no dažādu tautu zemēm savākta kopā....(un cilvēkiem, kas veidoja mieru Oslo. Tas nav rakstīts Oslo, bet sen iepriekš), tie ir savākti vienkopus, bēgot no zobena;  (Dāvida nometne Oslo tos atrāva no zobena iznīcības); Izraēla kalnos, kuri ilgi gulēja dīkā atmataini un izplicināti; tagad tā ir no dažādu tautu zemēm atvesta atpakaļ un tās locekļi dzīvo drošībā visi kopā” (8.p.). Vairums no pēdējā laika imigrantiem Izraēlā bija krievu izcelsmes jūdi. Kaut kā viņi pamanījās izkļūt ārā, citādi viņi kļūtu par karavīriem un viņiem būtu jāspēlē “Gogs.”

Pravietojums, kas īstenojas acu priekšā

(Pravietojuma metaforiska valoda)

“Tu tuvosies kā negaiss, kā vētras mākonis, kas pārklāj zemi, tu un visi tavi ļaužu pulki un daudzas tautas kopā ar tevi. Tā saka Dievs Tas Kungs: tanī laikā tavā sirdī modīsies kādas domas un tu izprātosi ļaunu pasākumu; tu sacīsi: es došos uzbrukumā pret nenocietinātu zemi, pret tiem, kas dzīvo mierā un drošībā, pret ļaudīm, kas dzīvo bez mūriem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem, lai postīdams postītu un laupīdams laupītu, lai paceltu savu roku pret posta vietām, kas atjaunotas, un pret tautu, kas sapulcināta no citu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu un dzīvo pašā zemes vidū” (9-12.p.). Lūdzu ievērojiet, ka valoda ir metaforiska. Lai aprakstītu nākotnes notikumus, pravieši lietoja salīdzinošus terminus un izteicienus. Kad Jesaja runāja 500 gadus pirms Kristus, viņš lietoja valodas formu, kas atbilda tā laika izpratnei un nevis vēlāka laika terminos. Viņš zīmēja acu priekšā ainu, kāda tā izskatījās saskaņā ar to dienu izpratni. Tieši tāpēc tev šī aina ir jāaplūko saskaņā ar šodienas izpratni.

Šie ļaudis sanāca kopā no dažādām tautām un apmetās dzīvot Vidējos austrumos.

“Seba un Dedana un to tirgotāji, Taršiša un visi tās valdnieki tev sacīs: vai tu atnāci, lai laupīdams laupītu, lai ar saviem ļaužu bariem noplicinātu zemi, piesavinātos sudrabu un zeltu, lopus un mantu un tad aizietu ar bagātu laupījumu? Tādēļ sludini, cilvēka bērns, un saki Gogam: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, tai laikā, kad Mana Izraēla tauta atkal dzīvo drošībā, tad tu nāksi no savas dzīves vietas, no galējiem ziemeļiem, un daudzas tautas kopā ar tevi, visi stalti sēdēdami zirgos, liels pulks un varens karaspēks” (13-15.p.). “Visi stalti sēdēdami zirgos ” nenozīmēja, ka armija būtu sastāvējusi no kavalērijas, bet ka tai bija visātrākais pārvietošanās veids. Tas tikai norāda, ka šai armijai bija vismobilākās iespējas, kādas tajās dienās eksistēja. Tajās dienās visātrākie armijā bija jātnieki.

“Un tu virzīsies pret Manu Izraēla tautu kā negaisa mākonis...” Tas būs pēdējās dienās.

Gogs Tūkstošgadu miera valstī ir pilnīgi cits Gogs, pat ja tam ir tas pats gars. Šis karš notiek citā laikā ar citiem mērķiem, kaut gan notiek pret Jeruālemi, pret mīļoto pilsētu. “Un tu virzīsies pret Manu Izraēla tautu kā negaisa mākonis, lai apklātu zemi. Tas notiks visu dienu galā, ka Es tevi sūtīšu pret Manu zemi, lai citas tautas Mani iepazītu, kad Es pret tevi, Gog, viņu acu priekšā parādīšos kā Svētais” (16.p.).

(No kurienes tie visi nāk?)

Dievs vada karu pret ko 24? Ne pret arābiem, arī ne pret tautām, kas ir aliansē ar viņiem, bet pret ko? Pret 130 miljonu dzemdinātājiem 25! Tu teiksi: bet apstākļi Ķīnā šodien nevar būt tam par iemeslu!? Lūdzu, neaizmirstiet, ka visi Ķīnas komunistu līderi ir apmācīti Maskavā; no Mao līdz pat Li Penam. Lūk, kur viņi viens otru ir iepazinuši. Viņi visi ir apmācīti ar krievu metodēm.

24 Atrodiet, kādus ļaudis ir pieminējis pravietis Ecehiels. Atrodiet koridorus, pa kuriem viņi maršēs. Tā jūs uzzināsit, kādas tautas karā tiks iesaistītas. Jūs atklāsit, kas tas tiešā mērā attiecas uz tām tautām, kas jau tagad ienīst Jeruzālemi.

25 Marksisms- ļeņinisms

Varbūt tu to redzēji Honkongā vai pa televīziju: viņi visi vienā mirklī kā pēc komandas pielēca kājās un plaukšķināja ar rokām; kaut kādā veidā viņi to iemācījās darīt partijas konferencē Maskavā, kad zālē iesoļoja kāds augsts “činavnieks.” Tie visi ir tikai ieradumi, kas aizgūti no Maskavas. Vēlāk viņi nedaudz nodalījās nost, jo viņi taču ir ķīnieši, bet viņu raksturs bija krieviskojies. Ieskaties labi uzmanīgi lietās. Un tu varēsi redzēt, kur Pols Pots, Če Gevara un pašreizējais Kubas prezidents ir ieguvis savu stāju un raksturu. Tas viss nāk no tās pašas virtuves.

Dievs atriebjas

Ir pienācis Goga laikmets īstenoties visšausmīgākajai bardzībai pār tā ļaudīm, tiesas īstenošanas laiks par slepkavībām, kas ir izdarītas cilvēces vēsturē pret Izraēlu. Tu vari teikt: tie ir ateisti; tāpēc viņi ir nostājušies pret Izraēlu. Kad dusmu kauss būs pilns, Dievs visas pasaules priekšā nodemonstrēs, ko Viņš saprot ar to daudzo atriebšanu, kas ir tikuši nogalināti.

(Zemestrīce)

“Tad nu arī notiks tanī dienā, kad Gogs iebruks Izraēla zemē, tā saka Dievs Tas Kungs, ka iedegsies Manī Manu dusmu kvēle. Un Savu dusmu un Savas bardzības karstumā Es to saku: tanī dienā notiks stipra zemestrīce Izraēla zemē” (18-19.p.). Kāds būs tavs garīgais stāvoklis, kad tu dosies uz turieni? Lūdzi pārliecinies, ka tava vizīte Izraēlā notiek pirms šī laika! “...trīcēs zivis jūrā...” (20.p.). O, vai mums nav pareizāk tagad sacīt visiem svešzemju žurnālistiem, ka viņiem steidzami jādodas mājās, lai viņi netiek ierauti šausmās, ko izsaukusi zemestrīce? Goga notikumu ievadīs zemestrīce.

(Antikrista priekštecis)

“Manā priekšā trīcēs zivis jūrā, putni apakš debess, zvēri laukā un visi tārpi, kas ložņā zemes virsū, un visi cilvēki, kas dzīvo virs zemes. Kalni sabruks, apgāzīsies klintis un mūri. Tad Es aicināšu zobenu pret viņu uz visiem Saviem kalniem, saka Dievs Tas Kungs; ikviena zobens būs vērsts pret savu brāli” (20-21.p.). Tas nozīmē, ka pretinieka raķetes trāpīs viena otrai un vienā mirklī uzsprāgs. Bet tā kā Dievs vēlas izglābt Savus ļaudis, visas šīs šausmīgās iznīcības vidū notiks brīnumi. Starp citu, Izraēls un tā iedzīvotāji izvairīsies no lielās iznīcības. “Es celšos pret tevi, Gog,” nevis arābiem, stāv rakstīts, bet pret Gogu un, protams, pret tiem visiem, kas ir iesaistījušies tajā. Tie visi cietīs atbilstoši savai dalībai šajā aliansē. Bet tikai Gogs visu laiku saņems sitienus. Tas ir antikrista priekšgājējs un demonstrēs īpašu spēku; šis savādais sarkanais zvērs.

“Es sodīšu viņu ar mēri un asinsizliešanu, ar lietusgāzēm un ar smagu krusu. Uguns un sērs kritīs uz viņu un viņa karapulkiem un uz visām tām tautām, kas ir pie viņa. Tā Es parādīšos Savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu Tas Kungs” (22-23.p.).

Pasaule nepaliks tāda pati

(Pasaules karš)

(Pasaules līdera starta stāvoklis)

Raksti saka tālāk: “Tāpēc tu, cilvēka bērns, sludini pret Gogu...,” izlasiet visu 39.nodaļu. Es to šeit nedarīšu. Mazie incidenti Vidējos austrumos nespēj izmainīt tautu stāvokli. Valūtas vērtība pieaugs un kritīsies. Nē, tas jau attiecas uz pasaules karu. Tas nozīmē, ka viss šajā pasaulē strauji apgriezīsies kājām gaisā. Iespējams, tas dos iespēju šim pēdējam pasaules spēkam un lielvarai izaugt un atraisīties daudz ātrāk. Tas ir tikai loģisks un nevis bībelisks slēdziens. Tad daudzas lietas būs savādas, sajauktas vai pat viltotas šajās nākotnes dienās, jo demokrātiskās Apvienotās Nācijas vairāk neeksistēs un nevienam iepriekš nekas nebūs jānobalso. Tad vienkārši eksistēs viens pasaules līderis, kam būs milzum daudz sekotāju. Tautām būs savi pārstāvji, savi prezidenti, elektorāti vai komisāri, kas funkcionēs kā tautu pārstāvji ar delegātu balsstiesībām. Viņi tiks instruēti izspiegot lietas savās zemēs, darīt visu, ko pasaules līderis pieprasīs (nav skaidrs, vai viņš sevi tā nosauks, vai ne). Ja viņa rekomendācijas netiks atzītas, viņiem vienkārši būs grūtības pārvaldīt savu dzimto zemi. Viņu lidmašīnas nejauši nokritīs pirms nolaišanās.

(Trīs dienās...)

Mēs tagad runājam par īpašo laiku pirms un pēc Goga. Pat pirms 10 vai 20 gadiem cilvēki sacīja, ka kodolkarš var ilgt tikai 3 dienas. Kad pirms daudziem gadiem Brežņevs ieradās Vācijā, viņš visur brauca ar savu lielo radioficēto mašīnu. Viņam tur bija noslēptas visas ierīces, kas darīja viņu spējīgu vienā mirklī palaist gaisā visas stratēģiskās kodolraķetes. Amerikāņu pilsētas tam bija atbilstoši sagatavojušās. Viņš, protams, varēja nospiest pogu, kad atradās vizītē Bonnā; un lietas būtu gājušas gaisā. Tomēr arī ASV bija analogas raķešu palaišanas pogas, un arī tās būtu nospiestas. Un trīs dienu laikā viss pasaulē būtu beidzies, bet kā tas būtu norisinājies īstenībā, par to tika izteikti tikai minējumi. Tas bija pilnīgi iespējams! Pēc tam nevienam vairs nebūtu iespējams iesākt karu no jauna. Kas gan tad to vēl gribētu? Mēs, protams, nezinām, cik ilgi šāds karš turpinātos; bet pasaule pēc kodolziemas būtu pilnīgi atšķirīga no tagadējās.

Ecehiela 39

Tāpēc tu, cilvēka bērns, sludini pret Gogu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es celšos pret tevi, Gog, tu Rošas, Mesehas un Tubalas valdniek!(2) Es tevi pievilināšu Sev klāt un vedīšu saitē no visattālākiem ziemeļiem un likšu tev doties virzienā uz Izraēla kalniem un tajos nonākt.(3) Bet tur Es izsitīšu tavu stopu no tavas kreisās rokas, un bultas izkritīs no tavas labās rokas.(4) Tu kritīsi Izraēla kalnos, tu pats un viss tavs karaspēks un tautas, kas ir pie tevis. Visādiem plēsīgiem putniem un lauku zvēriem Es tevi došu par barību.(5) Tu kritīsi klajā laukā, jo Es to tā esmu noteicis, saka Dievs Tas Kungs.(6) Es metīšu uguni uz Magogu un uz tiem, kas bezrūpīgi dzīvo jūras salās, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.(7) Un Savu svēto Vārdu Es darīšu zināmu Savas Izraēla tautas vidū. Es vairs neļaušu sagānīt Savu svēto Vārdu, lai citas tautas atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, Svētais Izraēlā.(8) Redzi, viss tas notiks un viss piepildīsies, tā saka Dievs Tas Kungs, tā ir tā diena, par kuru Es runāju jau agrāk.(9) Tad Izraēla pilsētu iedzīvotāji ikviens izies ārā no pilsētas, iekurs un kurinās uguni ar kara ieročiem, ar īsajiem un garajiem vairogiem, ar stopiem un bultām, ar rungām un šķēpiem, un kurs ar tiem uguni septiņus gadus.(10) Tiem tad nevajadzēs lasīt malku no lauka, nedz arī būs tā jācērt mežā, tie kurs uguni ar kara ieročiem; tie aplaupīs tos, kas viņus aplaupījuši, un postīs tos, kas viņu postījuši, tā saka Dievs Tas Kungs.(11) Tanī laikā Es ierādīšu Gogam kapa vietu Izraēlā, ceļinieku ieleju, kas iet no Nāves jūras uz rītiem; tur beigsies viņu kara gaitas. Tur apraks Gogu un visu viņa karaspēku, un to nosauks par Goga karaspēka ieleju.(12) Tos apglabādams, Izraēla nams darbosies septiņus mēnešus, lai šķīstītu no tiem zemi.(13) Un visi zemes iedzīvotāji piedalīsies darbā, un tas būs tiem par slavu tai dienā, kad Es parādīšu visu Savu godību, saka Tas Kungs.(14) Tad iecels vīrus, kuri turpinās pārstaigāt zemi, lai apglabātu vēl atlikušos kritušos un tā šķīstītu visu zemi. Pēc septiņiem mēnešiem tie uzsāks šos meklēšanas darbus.(15 ) Kad, zemi pārstaigājot, kāds atradīs cilvēka kaulus, tad tas liks zīmi pie kauliem, tiekāms kaprači tos apraks Goga karaspēka ielejā.(16) Tur būs arī pilsēta, kuras vārds būs Hamona; tā tie šķīstīs zemi.(17) Bet tu, cilvēka bērns, tā saka Dievs Tas Kungs, saki visiem putniem un visiem zvēriem laukā: sapulcējieties un nāciet no visām pusēm pie Mana kaujamā upura, ko Es jums sarīkoju, pie lielā upura mielasta Izraēla kalnos, un ēdiet gaļu un dzeriet asinis.(18) Jūs ēdīsit vadoņu miesu un dzersit zemes valdnieku asinis, it kā jēru un aunu, āžu un vēršu gaļu, kas visi baroti Basanā.(19) Līdz kaklam jūs būsit saēdušies tauku un līdz noreibumam sadzersities asiņu Manā upura mielastā, ko Es jums sarīkoju.(20) Pie Mana galda jūs pamielosities, cik vien jums lien, ar visu ko: tur jūsu priekšā būs zirgi un jātnieki, karavadoņi un visādi karavīri, tā saka Dievs Tas Kungs.(21) Es parādīšu Savu godību citu tautu starpā, un tās tautas redzēs, ka Es spriežu tiesu un izpildu sodu un ka tā ir Mana roka, ko Es viņiem esmu licis sajust;(22) bet Izraēla nams atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu viņu Dievs, no tās dienas un vēl joprojām;(23) un tautas atzīs, ka Izraēla nams tika aizvests trimdā savu noziegumu dēļ, saņemdams sodu par to, ka tie atkāpās no Manis, ka Es tāpēc paslēpu Savu vaigu no viņiem un tos nodevu viņu ienaidnieku rokā, tā ka tie visi krita no zobena.(24) Es rīkojos ar viņiem pēc viņu nešķīstības un viņu pārkāpumiem, un apslēpu no tiem Savu vaigu.(25) Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: Es atvedīšu Jēkaba cietumniekus un apžēlošos par visu Izraēla namu un būšu nomodā par Savu svēto Vārdu.(26) Tad tie aizmirsīs savu kaunu un visus savus pārkāpumus, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, it īpaši kad tie atkal savā zemē dzīvo drošībā; un neviens tos neizbiedēs.(27) Kad Es tos būšu izvedis no tautu vidus un tos savācis vienkopus no viņu ienaidnieku zemēm un daudzu tautu acu priekšā pret viņiem parādījies kā Svētais,(28) tad tie arī atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, ka Es tos gan aizvedu pie citām tautām, bet tagad tos vedu atkal atpakaļ viņu pašu zemē un turpmāk neatstāšu svešumā nevienu no tiem.(29) Un Es no tiem vairs neslēpšu Savu vaigu, jo Es izlēju Savu Garu pār Izraēla namu," saka Dievs Tas Kungs

Daniēla 12:3

Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.

Jauna brālība

(Cilvēks kā Tēvs)

Skābeklis pasaulē izdeg, vai ne? Nē, tas tikai ir sācis zust! Zvērs spodrina savu tēlu: miers tautu starpā! “Brāļi, virs zvaigžņotajām debesīm ir jāmīt vienam mīlošam Tēvam...” Viņi savu garīgo līderī sauks par “Tēvu.” To viņi jau šajās dienās dara. “Visi cilvēki ir brāļi!” 26 Bet ja tu noliegsi šo brālību, tad, brāli, tev ir jāpazūd no šīs dzīves! Protams, lai tas iznāktu, ir jāpārprogrammē tavas smadzenes! Tev vēl ir pārāk daudz veselīgu miesas orgānu, ko mēs varētu izdevīgi pārdot vai tev atņemt.”

26 Saskaņā ar F. Šilleru, vācu dzejnieku

(Liels satraukums)

Patiešām, visi cilvēki būs “brāļi.” Pirms kāda laika viņi teica: “Mēs satrieksim viņa smadzenes, tad mums būs vieglāk sasniegt savu mērķi.” Kaut kas tamlīdzīgs ir nupat noticis Jordānas galvaspilsētā. Izraēlas slepenpolicijas šefs nejauši iešļircināja nelielu injekciju kāda cilvēka ausī, kurš bija jānogalina. Tajā pašā mirklī šis cilvēks nokrita uz grīdas. Lūk, tas darbojas tik ātri, tev nemaz nav jādur cauri apģērbam. Viņi spēja nosargāt šī cilvēka dzīvību, tomēr šis gadījums izsauca lielu satraukumu. Netanjahu nācās tūlīt pat salīdzināties ar Jordānas karali, pirms par šo incidentu tika paziņots Izraēlā, jo viņš baidījās, ka kuru katru mirkli var izcelties karš. Viņi bija nolēmuši nogalināt tikai vienu vīru, tomēr bija darbojušies nepārdomāti un muļķīgi. Tad viņi tika pieķerti ar Kanādas pasēm, liekot iejaukties pat Kanādas valdībai! Es nezinu, kas tur precīzi notika, bet acīmredzams, ka Dievs neļāva viņiem gūt sekmes. Laiks beidzamajiem notikumiem vēl nebija pienācis.

Mūsu kā Viņa liecinieku stāvoklis

Jēkaba zvaigzne ir uzaususi? Kur šī zvaigzne atrodas šajā momentā? Tā, protams, vairāk neatrodas virs Betlēmes kūtiņas. Uz manas sievas skapja atrodas zvaigznīte; tā ir izgriezta no zeltaina papīra un ar to laiku pa laikam spēlējas viņas bērni. Kur ir tava zvaigzne, kur tavas mazās zvaigznītes? Vai tu esi kā zvaigzne debesīs 27 saskaņā ar Daniēla 12:3 sniegto aprakstu? Pāvils saka Vēstulē filipiešiem: “Lai jūs mirdzētu kā spīdekļi pasaulē,” kā debesu gaisma.

27 Filipiešiem 2:15: “Lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.”

(Tikai kā mazas zvaigznītes?)

Viņš, kas atrodas pie Tēva labās rokas, sēž Savā Goda krēslā. Viņš ir Saule tiem, kas pieder Viņam un liek tiem spīdēt kā zvaigznēm. Viņi spīd tumsībā. Tomēr ja viņi nesauc tumsu par tumsu, tad, iespējams, viņi nav zvaigznes. Un ja tumsa nav aizdzīta no viņu dzīvēm, tad tie ir tikai mazas zvaigznītes, kas ieliktas skatlogā vai atrodas uz plaukta.

Kas tagad notiks? Varbūt tu kādu rītu uzgriezīsi savu radio un tiks paziņots: “Šodien tas beidzot ir noticis!” Varbūt tu tad teiksi: “Tagad sauksim visus kopā, nekavējoties!”

(Esi gatavs startēt!)

Ja tu nezini, ko darīt šajā situācijā, tu neesi saņēmis norādījumus un tos neturi savā krūšu kabatā. Vai svētie nezina, kas tiem tagad jādara?

Tas nozīmē tikai to, ka tu neesi bijis uzmanīgs. Izraēla vēsture var būt ļoti audzinoša būs visām kristiešu DRAUDZĒM pasaulē. Tomēr tuvākajā nākotnē DRAUDZEI Izraēlā būs pilnīgi un galīgi jānostājas savā vietā, ar godu un cienīgi ejot cauri vajāšanām un piedzīvojot pilnīgu atbrīvošanu. Vēl nav pienācis laiks parādīties diviem asinslieciniekiem; arī laiks nodalīt 144,000 vēl kavējas nākt. Vēl joprojām ir laiks Eklēzijai nodibināties katrā apdzīvotā vietā!

(Uz muguras vāka)

Kas tagad notiks? Varbūt tu kādu rītu uzgriezīsi savu radio un tiks paziņots: “Šodien tas beidzot ir noticis!” Varbūt tu tad teiksi: “Tagad sauksim visus kopā, nekavējoties!”

Ja tu nezini, ko darīt šajā situācijā, tu neesi saņēmis norādījumus un tos neturi savā krūšu kabatā. Vai svētie nezina, kas tiem tagad jādara? Tas nozīmē tikai to, ka tu neesi bijis uzmanīgs. Izraēla vēsture var būt ļoti audzinoša būs visām kristiešu DRAUDZĒM pasaulē. Tomēr tuvākajā nākotnē DRAUDZEI Izraēlā būs pilnīgi un galīgi jānostājas savā vietā, ar godu un cienīgi ejot cauri vajāšanām un piedzīvojot pilnīgu atbrīvošanu. Vēl nav pienācis laiks parādīties diviem asinslieciniekiem; arī laiks nodalīt 144,000 vēl kavējas nākt.

Vēl joprojām ir laiks Eklēzijai nodibināties katrā apdzīvotā vietā!



 
 
 

Grāmata

Grāmatas atšķirībā no žurnāliem un avīzēm izdod, kā neperiodiskus izdevumus. Grāmata ir iespieddarbs ar ne mazāk kā trīs iespiedloksnēm vai 48 lapaspusēm. Grāmatas lapas sastiprinātas "muguriņā". Grāmatas teksts ir izteikts ar rakstu zīmēm un grāmatā var būt arī fotoattēli, ilustrācijas, shēmas un kartes. Tiek isgatavotas arī elektroniskās grāmatas. Elektroniskās grāmatas ir uz elektroniskā informācijas nesēja. Elektroniskās grāmatas galvenokārt tiek izplatītas caur Internetu.

Kur cēlies vārds grāmata

Vārds grāmata cēlies no grieķu valodas. 13. gs vārds grāmata sāka ieviesties Latvijas teritorijā. Tas notika sakarā ar kristīgo misiju. Kristīgā misija ir Dieva un Jēzus pasludināšana. Domājams, kristīgie misionāri nāca arī no tagadējā Krievijas puses. Par pareizticības ietekmi Latvijas kultūrā liecina kristīgo terminu -- baznīca, zvans, kristīt, svece, grēks, gavēt -- aizgūšana no senkrievu valodas. Iesākumā par grāmatu uzskatīja vienīgi Svētos Rakstus -- Bībeli kopumā vai Jauno Derību. Svētajos Rakstos runāts par Dievu un Jēzu. Termins grāmata var apzīmēt arī lapu tīstokli. Tomēr kopš 15. g.s. ar vārdu grāmata galvenokārt apzīmē iespieddarbus, kur lapas vienā sānā ir savstarpēji sastiprinātas.

Grāmatu garīgais nozīmīgums cilvēku dzīvē

Grāmata vēsturiski ir viens no pirmajiem ētiskā un tikumiskā mantojuma nodošanas līdzekļiem. Pirmsgrāmatu periodā dzīvesziņa no vecākiem pie bērniem tika pārmantota mutiski. Būtisku vēstures periodu grāmata un mutiskā ziņu nodošana no paaudzes uz paaudzi, bija vienīgie līdzekļi zināšanu pārmantošanai. Henhūtes misionāri Vidzemē no 1736. gada līdz pat 19. gs. sākumam organizēja un atbalstija brāļu draudžu kustību. Tas bija Latvijā nozīmīgākais garīgās atmodas fenomens. Saprotams, ka Bībele, Dieva Svētie Raksti, kā arī Svētā Gara iniciēti vēstījumi no pagātnes ieņēma svarīgu vietu jaunatnes ētiskajā un tikumiskajā izaugsmē 19. gs. un 20.gs. sākumā. Apgaismības laikmetā, sākoties Jaunlatviešu kustībai, pamatskolās tika mācīta ticības mācība, bija rīta lūgšanu stundas, lasīja Bībeli kā arī garīgu (kristīgu ) literatūru. Tas varēja turpināties līdz Latvijas Valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Blakus kristīgai literatūrai tika cienīti latviešu autoru darbi par latviešu tautas dzīvesveidu, par mīlestību uz dabu un darbu, par saskanīgām ģimenes attiecībām un normālām vecāku un bērnu attiecībām. Desmit baušļi, Jēzus Kristus pasniegtā Labās Vēsts mācība Jaunajā Derībā turpināja pastāvēt kā nesalīdzināmi stiprākais pamats morālei audzinot jaunatni un pauudžu pēctecībā pārmantojot veselīgas ģimenes attiecības - tas turpināja veicināt un nostiprināt kristiešu garīgo izaugsmi.

Paaudzēs izauklētā daile silda latvieša sirdi visos vēstures likteņgriežos. Tomēr Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā dotā, vispusīgā un visaptverošā Dieva morāle dod pamatu motivējot šodienas vispārcilvēcisko izturēšanos un dzīves praksi. Blakus tam ir arī vēl kristiešu dzīves un ticības vēsturiskās liecības. To visu nav spējis sagraut vairāk kā pusgadsimtu ilgušais komunistiskās verdzības laiks. Sātans pielietojot velna enģeļus un dēmonu spēkus totālam teroram, izvedot izsūtījumā gaišākos un stiprākos tautas cilvēkus, nevarēja sadragāt dievišķās morāles klinti. Kristīgās grāmatas veic Labās Vēsts -- Evanģēlija izplatību. Grāmatas, kas balstītas uz Svēto Rakstu vēsti ir bijušas, ir un būs svarīgs latviešu tautas identitātes saglabāšanas spēks un līdzeklis.

Veidi kā iespiež grāmatu

* Pirmās, senākās grāmatas, kas rakstītas rokrakstā, sauc manuskripti. Manuskriptus raksta un lieto vēl ilgu laiku arī iespiesto grāmatu periodā.Vairums no viduslaikos tapušajām grāmatām rakstītas un pārrakstītas klosteros. Lielākā daļa no grāmatām bija dažādi noraksti. Īpašā telpa klosterī, kas paredzēta grāmatas pārrakstīšanai saucas - skriptorijs.

Nozīmīga ir grāmatu lapu pergamenta izgatavošana.Grāmatu lapas izgatavoja no teļu ādām pēc līdzīga izmēra.Šāds teļādas pergaments bija ļoti dārgs.Pergamenta izgatavotāji un rakstu darbu veicēji centās izmantot teļādu pēciespējas pilnīgāk. Grāmatai tika noteikts standarta izmērs. Pilns grāmatas formāts saucas - foliants. Vienreiz salocīts - folio, bet nākamais saucas oktāva. Izmēri lapai sakrita ar dievišķo jeb zelta griezumu ( zelta šķēlumu ) ar proporciju 1,61. Tas liecina ka arī te darbojas Dieva Griba par pasules kārtību. Pasaules kārtību, pārrakstot katru nākošo grāmatu, uzturēja mūku grupa. Ikvienam mūkam grāmatas izgatavošanā bija jāveic konkrēts uzdevums un mūks nedrīkstēja iejaukties cita mūka darbā. Pastāvēja viedoklis par to ka ikvienam mūkam dzīvojot virs zemes ir atvēlēta sava vieta, kas ietverta lielajā Dieva plānā. Turpmākā laikā, kad izveidojās ģildes līdzīga kārtība bija arī šajās amata brāļu biedrībās.

Grāmatu iespiešanas sākumā, grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam sauc par inkunābulām. Inkunābulas līdzīgas rokraksta grāmatām. Iniciāļus - teksta sākuma lielos burtus un ilustrācijas pirmsākumos iezīmēja ar roku. Turpmākajā laikā kokgriezuma ilustrācijas ar roku tikai iekrāso. Burtu formas kā arī teksta izkārtojums grāmatā ilgu laiku tiek veidots pēc rokraksta tekstu tradīcijām. Pat vēl 19. gs. grāmatu iespiešana bija nošķirta no iesiešanas. Grāmatas varēja nopirkt neiesietas. Par iesiešanu rūpējās grāmatas jaunais īpašnieks.

Inkunābula grāmatas tika iesietas koka vākos, kas apsisti ar ādu un apdarināti ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi. Ķēde grāmatu savienoja ar lasāmpulti vai grāmatplauktu. Redzams, grāmatas tikušas augstu vērtētas arī pēc mantiskās vērtības.

Laikaposmā no 1501. līdz 1550. gadam tika izdotas paleotipu grāmatas. Grāmatu izdevēji pamazām maina iesējuma tradīcijas - vairs netiek lietoti masīvie apkalumi kā arī ķēdes. Grāmatas tiek iesietas dažādos īpatnējos iesējumos. Parādās nebijuši izdevumu veidi - raksti ar polemisku ievirzi, pamfleti. Neskatoties uz minētajām izmaiņām grāmatas nezaudē savu izskatīgumu. Grāmatu bagātīgās ilustrācijas ir kā mākslas darbi, kas iespiesti kokgrebuma tehnikā.

Iespēja pietiekamā ātrumā pavairot tekstus lielos apjomos rodas pielietojot vairākus mūslaiku iespiedtehnikas veidus.Šādi pavairotas grāmatas sauc par iespieddarbu grāmatām.

Revolucionārs pavērsiens grāmatu iespiešanā ir ofseta process. Ofseta procesā grāmatu iespiešanas sagatavošana, iespiešanas ātrums un kvalitāte ir nesalīdzināmi ar agrāko laiku iespiešanas paņēmieniem. Ofseta iespiedtehnika piedzīvo strauju attīstību arī unifikācijas laukā, ļaujot četrkrāsu ātras darbības ekonomiskā tehnoloģijā izgatavot vērtspapīrus, dokumentus, t.sk pases u.citus dokumentus.

Grāmatu iespiesšana jaunākajās tehnoloģijās ir pilnīgi atbrīvota no fotoķīmiskajiem procesim. Fotoķīmisko procesu vietā tiek lietotas digitālās matrices. Digitālā veidā grāmatas var izvietot internetvidē, bet pārsūtīšanu elektroniskā veidā.

Satura dažādība grāmatās

Grāmatu satura klasifikācija veicama vairākos veidos. Visvienkāršāk grāmatas iedalīt divos tipos - daiļliteratūrā un specializētajā literatūrā. Veicot abu galveno tipu sadali apakštipos grāmatas tiek iedalītas detalizētāk.

Apakštipi, kuros iedala daiļliteratūru :

1. proza jeb epika - stāsti, garstāsti, noveles, romāni, esejas, miniatūras, tēlojumi, literārās pasakas un humoreskas.
2. dzeja jeb lirika - romance, oda, epigramma, elēģija, idille, himna, sonets, trioleta, rondo, rondele, haiku, glosa.
3. dramaturģijas iedalījums : drāma, traģēdija, komēdija
4. liroepikas iedalījums : poēma, eposs, balāde, fabula un sāga.

Pēc lasītāju mērķauditorijas vecuma daiļiteratūru iedala sekojoši : pieaugušo, pusaudžu un bērnu grāmatas.

Specializētā literatūra pēc sava satura ir ļoti daudzveidīga tāpēc šos literatūras veidus ir grūti viennozīmīgi klasificēt. Lielākās no grāmatu grupām - kategorijām ir : 1)reliģiskās grāmatas, kristietības grāmatas vai kristīgās grāmatas ( grāmatas par Dievu, Jēzu Kristu, Svēto Garu, grāmatas par Baznīcas vēsturi u.c. ). Kristīgo grāmatu grupai pieskaitāmi arī Svētā Gara dāvanu apraksti, kristīgie dzīvesstāsti, grāmatas par kristīgu ģimeni, kristīgie vēstījumi, kristīgās liecības, kalpošanas mācība, sprediķi, pravietojumi par nākotni, grāmatas par kristīgām attiecībām u.c.
2) grāmatas par zinātņu nozaru tēmām
3) populārzinātniskās grāmatas un rokasgrāmatas.

Latvijas grāmatu vēsture

-- Pirmā vēsturiski noskaidrotā grāmata Latvijas teritorijā nokļuvusi 1203. gadā.Pāvests Inocents III caur Kaupo un Teoderihu (kuri viesojās pie pāvesta ). bīskapam Albertam nosūtīja Bībeli ( Dieva un Jēzus mācību ).

-- Pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika - sarakstīta 1225.- 1227. g

-- Patreizējā Latvijas Akadēmiskā biblioteka Rīgā ir pirmā publiskā biblioteka, kas izveidota Latvijā.Pēc Rīgas Rātes locekļa Paula Dreilinga uzdevuma mācītājam Nikolajam Rammam nodeva pirmās grāmatas. Grāmatas tika paredzētas "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam" Tas notika 1524. gada 6. martā..

-- 1585. gadā tika pabeigts tulkot un izdots latviešu valodā Pētera Kazīnija sastādītais katoļu katehisms.Šī grāmata vēsturiski ir pirmā grāmata latviešu valodā.

-- N. Mollīna grāmatu spiestuve Rīgā ir pirmā Latvijas teritorijā. Šī tipogrāfija izveidota 1588. gadā.

-- Pirmā grāmata latviešu valodā, kas iespiesta Latvijas teritorijā ir 1615. gadā iznākusī baznīcas rokasgrāmata

-- Pirmā latviešu vārdnīca, kas iespiesta 1638. gadā ir G. Manceļa "Lettus".

-- Pirmā vēstures grāmata par latviešiem, kas iespiesta 1649. gadā ir P. Einhorna "Historia Lettica".

-- Periodā no 1685. gadam līdz 1691.gadam Ernests Gliks Alūksnē ar Zviedrijas karaļa protekciju pirmo reizi iztulko un izdod pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā. Šo Bībeles tulkojumu var arī uzskatīt par latviešu literārās valodas aizsākumu.

-- Pirmā laicīgā latviešu ābece izdota 1782. gadā. Šo grāmatu sastādijis G.F.Stenders.

-- Pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi izdoti periodā no 1807. gada līdz 1808. gadam.