Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Ticīga dzīve

Sieviete: vai esi gatava uzņemties atbildību par sava vēl nedzimušā bērna dzīvību?

Padomā! Jo pretējā gadījumā tu vari kļūt par slepkavu!
19.07.2010

  Tevī ir dzīvība – un tā ir ne tikai tava! 

Sieviete: vai esi gatava uzņemties atbildību par sava vēl nedzimušā bērna dzīvību?

Padomā! Jo pretējā gadījumā tu vari kļūt par slepkavu!

Kopš seniem laikiem vecākus, kā arī filozofus un citus satrauc šis jautājums: Kad cilvēks kļūst par cilvēku? Vai nedzimušam bērnav ir dvēsele? Ko viņš pārdzīvo, kad viņš piedzimst?

Vēl nesen valdīja tāds uzskats, ka nedzimis bērns, atrazdamies savas mātes ķermenī, ir tikai šūnu sakopojums. Arī šodien vēl ir ļaudis, kas vēl joprojām visu novērtē zinātniski un virspusēji. Neredzama un nesajūtama noslēpumaina dzīve- tas ir bērns, kas vēl nav piedzimis.

Bērna pirmās kustības māte sāk ievērot pēc pirmajiem trīs mēnešiem, kad viņš jau ir spējīgs pats kustēties. Taču jau ilgi pirms tam viņš jau ir nespēcīga, bet jau attīstīta būtne, nešaubīgi cilvēks visās tā pazīmēs. Ir noticis fakts: Caur apaugļošanos un sēklas un olas šūnas savienošanos ir radusies cilvēciskā dzīvība. Dzimums, izskats, garīgās un miesiskās īpatnības ir jau noteiktas caur 23 mātes un tēva hromosomu saplūšanu. Jau piecpadsmitajā dzīvības dienā nepiedzimušajam bērnam parādās asinsvadi un nedaudz dienas vēlāk rodas vēl viens niecīgs un pienācīgi nenovērtēts brīnums. Šī 1,7 milimetrus garā embrija krūtīs divas tādas artērijas pievienojas pie sirds, kura vēl pirms 21. dienas jau izpilda savu darbu un sūknē asinis caur savu ķermeni.

Jau 7. nedēļā ir iespējams novērot bērna smadzeņu kustību. Pēc 8. nedēļas miesas attīstība ir aizgājusi tik tālu, ka nepiedzimušajā bērnā jau var saskatīt cilvēku. Viņš jau pastāvīgi izdara elpošanas kustības un ir spējīgs izdarīt rīšanas kustības. Ar saviem niecīgajiem pirkstiņiem viņš jau mācās satvert. Sāk attīstīties viņa ožas un garšas izjūtas. Viņam jau ir tās pazīmes, kuras viņam būs vajadzīgas visā viņa dzīvē.

10. nedēļā viņš jau ir 8 cm garš un sver 45 gramus. 12. nedēļas beigās jau lielākā daļa no šī niecīgā ķermena spēj izjust pieskārienu. Viņš izstiepjas un saraujas- viņš izjūt līdzsvara izjūtu. Viņa proporcijas aizvien vairāk sāk līdzināties bērnam, un viņa seja jau sāk izteikt savas emocijas.

Līdz pēdējam laikam mēs par nedzimuša bērna dzīvi maz ko zinājām. Par to mēs esam uzzzinājuši tikai pēdējos gados caur mūsdienu pētījumiem, izmantojot elektronu mikroskopus, ultrašālu, kā arī no rezultātiem, ko devuši nedzimušo cilvēku psiholoģiskie pētījumi. Līdz šim mēs vēl nezinājām, cik ātri izveidojas smadzenes ar tās vissmalkākajām struktūrām un kā sāk darboties bērna sajūtu orgāni, cik ātri viņš sāk reaģēt uz ārējiem kairinājumiem un kā sāk izpausties pirmās rakstura iezīmes.

Nepiedzimis bērns piedalās visā tajā, kas notiek mātes organismā- priekos, bailēs, bēdās, jo viņa dvēseles pārdzīvojumi izpaužas viņa miesas reakcijā, kas, starp citu, rodas mātes hormonu ietekmē. Tā viņš arī caur šiem signāliem mātes ķermenī uzzin to, ko sajūt māte, un viņš uzzin arī par to, vai viņš tiek gaidīts, vai nē.

Mums ir jāuzlūko nepiedzimušais bērns kā bioloģiska un dvēseliska būtne, kas ar savām atšķirīgām sajūtām un kontaktiem neatkarīgi no mātes ir uzskatāma kā sociāla būtne, jo, "cilvēks neattīstas par cilvēku, bet viņš ir cilvēks katrā savas attīstības fāzē- kopš apaugļošanās dienas" (prof. doktors Blekšmits).

Atļausim vienam pret otru attiekties draudzīgi, mīlestībā, cieņā un ar atbildības izjūtu, lai mēs varētu ar prieku un maigumu pieņemt katru cilvēcisko dzīvi kā Dieva dāvanu.

Jo tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.
Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.  Psalms 139:13-14

Bērniem vajadzīga mūsu mīlestība un palīdzība, dzimušajiem vai nedzimušajiem. Mūsu rūpēm jāaptver visu cilvēka dzīvi, iesākot ar bērna ieņemšanas dienu. Šīm rūpēm un apsardzībai tādā pašā mērā ir jāietver tā sieviete, kura sevī nes bērnu.

Viņai no mums ir jāsaņem cilvēcība, kura viņai palīdzēs teikt savam bērnam "Jā", neatsakoties no savas personīgās dzīves.

Katrā grūtniecībā piedalās trīs cilvēki- ne tikai sieviete un bērns, bet arī vīrietis. Viņam ir jāpieaug savā atbildībā un apzinīgumā ne tikai bērnu dzimstības regulēšanā, bet tāpat arī to audzināšanā.

Mēs zinām, ka mums vēl daudz kas ir jādara savā dzīvē un tautā. Tāpēc pasaulē pastāv KALEB ļaudis, lai kopā ar sabiedrību meklētu jaunus, pozitīvus ceļus, lai mūsu sabiedrība vairāk sāktu cienīt cilvēcisko dzīvību.

Bērni... vai tiešām viņus izmet atkritumos?

"Jo Tu radīji mans īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās" (Psalms 139:13).

No medicīniskā redzes punkta aborts nav obligāta nepieciešamība, taču, diemžēl, tas ir kļuvis par otru visbiežāk veikto ķirurģisko operāciju.

Aborts nav medicīniska nepieciešamība kaut vai tāpēc, ka tas tiek veiks nevis, lai saglabātu dzīvību un mātes veselību, bet gan tādēļ, lai sieviete varētu savā dzīvē justies ērti, dzīvot mierā un laimē, kā viņa to saprot.

Tikai Izraēlā ārsti izdara 40 000 abortus gadā... Uz katriem trīs dzemdību gadījumiem tiek izdarīts viens aborts. (Tas ir daudz vairāk nekā visi bojā gājušie karos un autokatastrofās, tos kopā ņemot).

Aborts ir kļuvis tik plaši izplatīta parādība, ka, pēc speciālistu slēdzieniem, tas ir kļuvis par vēl vienu pretapaugļošanās līdzekli. Taču nedrīkst sajaukt abortu ar grūtniecības aizsargāšanas metodēm, kas aizliedz rasties jaunai dzīvībai. Aborts iznīcina jauno dzīvību pēc tās rašanās. Apmēram 70 % sievietes, kas izdara abortus Izraēlā, ir precētas sievietes (25 % no tām ir vairāk nekā viens bērns), vairāk nekā 20 %- sievietes, kas nesastāv laulībā.

Aborts...viegla izeja?

Mūsu ērtību laimetā aborts tiek uzskatīts par vieglu un ērtu radušās problēmas atrisināšanas veidu. Kad sievietes meklē padomu, lielākā daļa no speciālistiem viņām nestāsta taisnību par to, ko viņi gatavojas darīt viņas bērnam un viņai. Pašā iesākumā aborts- tā nav niecīga ķirurģiska iejaukšanās. Tas var radīt nopietnus sarežģījumus un nav nebūt tik drošs, kā mūs vēlas pārliecināt, Statistika parāda, ka pēc aborta sievietei rodas daudz lielākas iespējas priekšlaicīgai dzemdības pārtraukšanai, ārpusdzemdes grūtniecībai, nepilnīga bērna piedzimšanai, neauglībai  un mātes dvēseles stāvokļa ilgstošai krīzei. Mēs esam saņēmuši daudz vēstuļu no sievietēm, kuras vairs nav spējīgas dzemdēt iekaisumu un sarežģījumu dēļ, ko izsaukuši aborti. Tā vietā, lai to visu pareizi apgaismotu, viņām tiek sacīts, ka šī operācija ir ļoti vienkārša. "Tagad tu esi grūta, bet pēcmaza brītiņa viss būs beidzies! Atpūtīsies pāris dienas, un tu atkal jutīsies pilnīgi labi".

Abortu tehnika

Visvairāk izplatītie abortu veidi:

Tīrīšana- ar visdažādākajiem instrumentiem tiek izspīlēts dzemdes kakliņš, lai tiktu dota iespēja tajā ievadīt asu un līku insrumentu. Mazulis tiek sagriezts gabalos un pēc tam nokasīts no maksts sieniņām. Pēc tam parasti iestājas stipra asiņošana. Pēc tam medicīnas māsai ir jāsavāc kopā visas sagrieztās bērna daļas un pārliecināties, ka maksts ir tukša. Pretējā gadījumā var attīstīties iekaisums.

Tīrīšana ar vakuuma palīdzību- Šajā gadījumā dzemdes kakliņš tāpat tiek izspīlēts un iekšā tiek ievadīta caurule, kuru pievieno pie stipra sūkņa. Sūkņa spēks ir tik liels, ka mazulis tiek sarauts gabalos un iesūkts traukā.

Noindēšana ar sāli- Šo metodi izmanto pēc 16. grūtniecības nedēļas, kad ir pietiekoši daudz šķidruma placentā, kas apņem bērnu. Gara adata tiek ievadīta cauri mātes vēderam bērna placentā. Daļa no šķidruma tiek atsūknēts, bet tā vietā tiek ievadīts koncentrēts sāls šķīdums. Neaizsargātais mazulis ierij šo indi un cieš ļoti smagas sāpes. Viņš ārkārtīgi locās no sāpēm. Šis šķīdums viņu sadedzina. Ir vajadzīgs vairāk nekā stunda laika, lai nogalinātu mazuli ar šīs metodes palīdzību. Viņa ādas ārējais slānis pilnīgi sadeg. 24 stundu laikā iestājas dzemdību sāpes, un mātei piedzimst miris bērns. (Nav reti gadījumi, kad šie mazuļi piedzimst vēl dzīvi, tad tos atstāj savā vaļā, lai tie nomirtu. Nedaudzie šādi izdzīvojušie mazuļi, pateicoties medicīniskā personāla iejūtībai ir tikuši atdoti bērnu namos.)

Ķeizargrieziens- izmanto trīs pēdējo grūtniecības mēnešu laikā. Dzemdē iekļūst, pārgriežot vēdera sieniņas. Izņem mazuli un to atstāj nomiršanai, bet nereti to nogalina tiešā veidā.

Aborts ar ķīmisko līdzekļu palīdzību- Tā ir jauna metode, kurā tiek izmantotas ķīmiskas vielas, ko ir izstrādājušas amerikāņu firmas. Šie ķimikāti izsauc ārkārtīgi spēcīgu maksts saraušanos un bērna izmešanu. Kontrakcijas var būt tik spēcīgas, ka nereti bērns tiek sarauts gabalos. Bet arī caur šo metodi daudz mazuļu piedzimst vēl dzīvi. Viņi tiek atstāti nomiršanai.

Hipokrāta zvērests?

"Es nedošu nāvīgas zāles cilvēkam, pat, ja viņš man to lūgtu, tāpat nesniegšu arī šāda veida padomu. Tāpat es nedošu sievietei preparātu, lai viņa izdarītu abortu." Tas ir citāts no Hipokrāta zvēresta, kuru ārsti lieto simtiem gadu gaitā. Tas ir viņu morālais kodekss, kas viņiem ir jaievēro savā darbā. Šie augstie, cēlsirdīgie vārdi ir ierāmēti un izkārti poliklīniku un slimnīcu pieņemamajās istabās...tajās pat vietās, kur tiek apturēta nevainīgu bērnu dzīvības. Kā gan ārsti un medicīnas māsas savieno domu par cilvēka dzīvības glābšanu ar viņa iznīcināšanu?! Doktors Zānens, 36 gadus vecs, saka: "Tev ir nepieciešams sevī attīstīt noteiktu personības dubultošanos. Vienā istabā tu slimnieci centies pārliecināt, ka viegls mazuļa pulsa darbības palēninājums ir mazsvarīgs un ka viņai piedzims vesels bērns. Bet kādā citā istabā tu kādai citai sievietei, kurai tu iešpricēji indi, saki, ka viss ir kārtībā, mazuļa pulss vairs tik pat kā nav dzirdams un viņai vairs nav jāuztraucas - viņa nedzemdēs dzīvu bērnu." Doktors Zānens turpina: Iesākumā mēs darījām abortus pie daudz mazākiem bērniem...kad mazuļa kustības un sirds pulss vēl nebija tik sajūtami. Es domāju, ka, ja es no paša iesākuma sāktu ar 24 nedēļu abortiem, manas šaubas- vai tas nav slepkavības paveids- būtu daudz lielākas. Bet, sakarā ar to, ka mēs iesākam ar 15-16 nedēļu vecumu, mēs neiedomājamies par bērnu. Pakāpeniski mums nākas nonākt pie abortiem ar daudz lielāku grūtniecības laiku. Un pēkšņi tu sāc pievērst savu uzmanību tam, ka sāls ievadīšanas laikā dzemdē iesākas liela aktivitāte. Tās nav augļa apvalka šķidruma svārstības; tas ir bērns, kurš, sarijies sāls šķidrumu, sāpēs locās, jo ir nāvīgi ievainots. Tu vari to pieņemt kā faktu, taču no tā nav iespējams atbrīvoties, sakot, ka tās ir tikai dzemdes saraušanās kustības. Bet tā būs liela kļūda, jo, kā ārsts, tu zini, ka tas tā nav. Vai atzīsies savās domās par to savai pacientei vai nē?- tas jau ir cits jautājums. Man galveno faktoru spēlē viņas apgrūtinošais stāvoklis sakarā ar viņas nevēlamo grūtniecību. Man tas ir daudz svarīgāk nekā rūpes par augli. Mums tas vienkārši ir jāatzīst. Kādam taču tas ir jādara. Diemžēl, dotajā gadījumā mēs esam tie, kas nogalina".

Sjūzanna, 27 gadus veca kalpotāja sociālā sfērā to apraksta šādā veidā: "Man ir ļoti grūti samierināties ar abortiem. Es izjūtu sāpes sava bērna vietā, kas jau sāk kustēties vēderā. Reiz, vēloties saprast, kā tas viss notiek, es iegāju telpā, kur atstāj bērnus pirms sadedzināšanas. Viņi gulēja pie atkritumu urnām papīra paciņās. Ieskatījos vienā paciņā, kas gulēja manā priekšā. Tur asiņu peļķē gulēja mazs, kails cilvēciņš. Viņš bija zils no daudzajiem asins izplūdumiem, bet viņa sejā bija uz nāvi notiesāta cilvēka vaibsti. Es noņēmu vāciņus no visām paciņām un ar pincetes palīdzību pacēlu katru no šiem cilvēciņiem aiz locekļiem, kas man deva iespēju aplūkot viņu ķermeņus. Pēc tam es pacēlu kādu ļoti liela izmēra bērnu un izlasīju uz plāksnītes: mātes vārds: S.Atkinsa; ārsta vārds: Dr. Markus; dzimums- vīr.; grūtniecības laiks- 24 nedēļas (6 mēneši). Es atcerējos Atkinsas kundzi. Viņa bija 17 gadīga ļoti skaista blondīne. Tas bija mazais Atkins, kuram draudēja sadedzināšana rītdien, lai viņš nekad vairs neradītu viņa mātei rūpes un ciešanas."

Sirds nocietināšanās

Kāds ārsts, kas vēlējās palikt nezināms, kādā radiopārraidē pastāstīja, kā viņš ļoti saslima pēc sava pirmā aborta izdarīšanas. Viņam likās, ka viņš mirst. Viņš daudzas nedēļas izjuta smagu depresiju un domāja par pašnāvību. Višā sacīja: "Pirmo reizi es sevī jutos kā slepkava, bet darīju to atkal un atkal. Tagad, pēc 20 gadu darba, es, protams, esmu šajā darbā norūdījies. Protams, nauda ir vajadzīga. Pēc tam, kad es jau esmu šo soli izdarījis, man ir viegli sievietēs saskatīt dzīvniekus, bet šajos augļos vienkārši gļotas."

Ir svarīgi ievērot, ka visi šie trīs cilvēki, izjūtot nospiestību par izdarīto, nav apstājušies. Kāpēc? Daži to izskaidro ar to, ka šajos ļaudīs bija apklususi sirdsapziņas balss- viņi bija nocietinājušies. Dažreiz tas notiek tad, kad tu atsakies iekausīties klusās iekšējās balss skaņās, kas atkal un atkal no jauna tev saka: "Kaut kas nav kārtībā". Ja tu turpini attaisnoties un neieklausies tajā, tad reiz kādā dienā, kad tu uzmodīsies...uzmini, kas notiks? Tā būs pazudusi! Tava pirmā reakcija, iespējams, būs atvieglojuma nopūta, bet tā vietā tev vajadzētu smagi raudāt, jo daļa no tavas sirdsapziņas ir mirusi. Un var gadīties, ka viņa nekad vairs neparādīsies tevī!

Ko saka zinātne

Kad īsti auglis pārvēršas par "īstu cilvēku"? Mēs runājās par vēliem abortiem, kad auglis bija dzīvs un kustējās. Bet ko lai saka par tiem abortiem, kas notiek grūtniecības pirmajos trīs mēnešos? Zinātniski pierādīts, ka bērna sirds sāk pukstēt 14-21 dienas pēc bērna ieņemšanas. Parasti tas notiek vēl pirms tam, kad māte uzzin par savu grūtniecību. 30 dienu vecumā ir izveidojušies gandrīz visi orgāni. Sestajā nedēļā viņš jau kustina rokas, bet 43 dienā ir iespējams konstatēt smadzeņu darbību. 8. nedēļā bērnam jau ir tikai viņam vien raksturīgs raksts uz pirkstiem, viņš spēj izdarīt savas vajadzības, sažņaugt dūrīti un sajust sāpes. Zinātne runā par to, ka, sēklai savienojoties ar olšūnu, tie abi kopā izveido pilnīgu sistēmu, kas ir tā ieprogrammēta, lai būtu spējīgs attīstīties pieaudzis cilvēks, kuram nav nekas jāpievieno klāt, izņemot laiku un barību. Katra attīstības pakāpe, iesākot ar apaugļošanās mirkli līdz vecumam un nāvei- tā ir tikai tā procesa nobriešana un attīstība, kas bija iestājies pašā iesākumā.

Tātad, novērtēsim iepriekš teikto

Katrā paaudzē ir bijušas ļaužu grupas, kurām ir atņemtas cilvēka tiesības, kurus uzskatīja par nepilnvērtīgiem. Ebreji - nacistiskajā Vācijā. Nēģeri- XIX gadsimtā. Mūsu laikos- tie ir nepiedzimušie bērni. Nacistiskajā Vācijā bija pieņemts likums, kas atļāva iznīcināt "nevērtīgos" sabiedrības locekļus. Šodien mums attīstās līdzīga tendence, saskaņā ar kuru liela cilvēku grupa tiek bezsirdīgi iznīcināta. Kāda cita cilvēku kategorija tiks iznīcināta? Vai tie nebūs vecie ļaudis, invalīdi vai garīgi atpalikušie? Vai mums ir tiesības patvarīgi rīkoties ar cilvēku dzīvībām? Mātes ar nepamatotiem iemesliem un ārsti ar viņu asajiem instrumentiem ir ņēmuši uz sevis Dieva tiesības! Mēs iesakām viņiem divreiz padomāt.

Mīts par nevēlamu bērnu

Viens no grupas "Par izvēli" (organizācija, kas iestājas par mātes tiesībām uz abortu) vispierastākajiem attaisnojumiem ir tas, ka ir negodīgi šajā pasaulē ievest vēl vienu nevēlamu bērnu. Faktiski tas tā nav. Mazuļa parādīšanās pasaulē nebūs nevēlama, kaut vai tāpēc, ka ir liels daudzums laulības pāru, kas gaida iespējas iegūt vecāku tiesības. Izraēlā to ir vairāk nekā 5000. Gara un bezcerīga rinda. Ir skaidrs, ka par galveno rūpju faktoru nav bērna laime un labklājība... bet vecāku labums un ērtības.

Ja tu gatavojies izdarīt šo fatālo kļūdu un gatavojies pārtraukt dzīvi savam nākošajam neaizsargātajam bērnam. lūdzu, padomā vēl vienu reizi. Nedari to, par ko tev visu dzīvi nāksies nožēlot. Neiznīcini to, kas aug un attīstās un kam ir tiesības uz dzīvību. Ja tu šodien jūti, ka neesi spējīga audzināt bērnu, palūkojies uz šo situāciju vēl vienu reizi...varbūt ir kāda izeja...Ja tu tomēr jūti, ka tomēr tas nav iespējams- esi dzīvības devēja, bet nevis tās iznīcinātāja.

Dzīvības dāvana

Ir daudz ģimeņu, kuras daudzus gadus ar izmisumu gaida iespējas iegūt cita bērna vecāku tiesības. Pieņemt ģimenē cita bērnu- tas ir loģisks un humāns solis. Gadījumā, ja tu neesi spējīgs uzturēt savu paša bērnu, tev ir iespēja atnest šajā dzīvē visliekāko dāvanu- dzīvības dāvanu. Faktiski tu tu pat vari atnest šo dāvanu divreiz. Vienreiz savam paša bērnam, bet otro, ja tu uz to būsi gatava,- ģimenei, kura to kaut kur gaida. Tu vari vai nu uzdāvināt dzīvību, vai arī izdarīt noziegumu, kurš gulēs uz tavas sirdsapziņas visu tavu dzīvi! Aborts- tā ir slepkavība. Tu nevarēsi "vienkārši par to aizmirst".

Iespējams, tu nejūti, ka atrastos sprostā, bezizejas situācijā, bet mēs vēlamies, lai tu zinātu, ka mēs nekādā gadījumā neesam vienaldzīgi tavam stāvoklim vai arī domājam, ka tavas problēmas ir otršķirīgas. Mēs vienkārši sakām, ka aborts nav izeja no radušās situācijas.

Daudzi no tavām paziņām var sacīt, ka tu būsi muļķe, ja dzemdēsi šo bērnu tādā laikā kā šis, bet viņiem taču nenāksies dzīvot ar vainas apziņu un sāpēm par padarīto slepkavību- to nāksies tev. Bērns pa pusei ir tavs, neatkarīgi no tā, lai arī kas būtu viņa tēvs. Izvēle atrodas tavās rokās. Neaizmirsti- tu atbildi par savu rīcību, bet, izlasot šo brošūru, tu tagad zini faktus...Atbildība gulstas uz tevi, un mēs ceram, ka tu pieņemsi pareizu lēmumu. Izvēlies dzīvību!

Aborts - vislielākais nāves iemesls Izraēlā

Atskaites par abortiem ir sākušas ienākt no 1950. gada. Līdz 1978. gadam skaitļi pamatojās uz hospitalizācijas aktiem, kas iegūti no slimnīcām; tāpēc tie sniedz tikai aptuvenu, bet ne precīzu ainu. Dažos gados atskaites pat vispār netika iesniegtas.

Kopš 1979. gada (1978. gadā tika pieņemts jauns likums par abortiem) dati par abortu skaitu pamatojās uz abortu skaitu, ko apstiprinājusi abortu komisija; un tādi ir bijuši apmēram 17 000 gadā. Tajā pašā laikā, pēc aprēķiniem, gadā notiek apmēram 40 000 abortu. Ir viedoklis, ka kopš Izraēlas valsts dibināšanas valstī ir veikti vairāk nekā viens miljons abortu. (Latvijā 2009.gadā pēc oficiālajiem datiem ir veikti 9,000 abortu, bet cik patiesībā?)

Izraēlā katra trešā grūtniecība beidzas ar abortu.

"Dzīvība un nāve ir tavā priekšā...
Izvēlies dzīvību"