Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Teoloģija

Jaunās Derības pamattēmas/12. pamattēmas/Porters Barringtons

Šīs pamattēmas par nozīmīgākajiem Bībeles tematiem atrodas pāri visam. Tās ir īsas, koncentrētas, bet arī plašas, pietiekoši viegli uztveramas un saprotamas, pozitīvas, vitālas un svarīgas. Tās tika sagatavotas, lai apmierinātu augoša kristieša pirmatnējās vajadzības, nodrošinot viņu ar svētā Dieva Vārda pamatu. Cītīgi studējot, tās jums palīdzēs nostabilizēties ticības pamatā, sniedzot arī Rakstu apsardzību tā Kunga kalpošanas darbā. Iesakām jums studēt šajā kristieša rokasgrāmatā pasniegtās tēmas tādā pašā kārtībā kā tās ir pasniegtas: sistemātiski un disciplinēti vienu dienā vai vienu nedēļā, atkarībā no jūsu iespējām. Tas jums prasīs divpadsmit dienas vai trīs mēnešus. Šī laika beigās jūs par Jauno Derību uzzināsiet vairāk nekā tas ir iespējams citādi tik īsā laika posmā. Atkārtojiet šīs stundas, lai jūs varētu pastāvēt savā izaugsmē Kunga un Glābēja Jēzus Kristus atziņā.
15.09.2010

 Jaunās Derības pamattēmas

  Porters Barringtons  

 

 


Tēma Nr. 1

Bībele - Dieva Vārds

Jaunam kristietim ir svarīgi pareizi iesākt savu ceļu, tāpēc pirmā stunda ir sagatavota, lai jums palīdzētu nostabilizēt ticību Bībelei, jo tas ir Dieva Vārds.

Paturiet prātā, ka Bībele nav filozofijas grāmata, kaut gan ir filozofiska. Nenāciet pie Bībeles kādu zinātnisku pierādījumu gūšanai, Tomēr nav pretrunu starp noteiktiem zinātnes faktiem un Bībeli. Bībele nav vēstures grāmata, bet tā ir precīza vēstures atainotāja. Bībele tika dota cilvēkam no Dieva, lai atklātu Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu un cilvēka Dēlu, vienīgo Glābēju (Jāņa 14:6). Viņš ir centrs visam. Kristus atklājas, iesākot no 1.Mozus grāmatas līdz pat Jāņa atklāsmei (Jāņa 5:39).

Bībele atrodas augstu pāri visām citām grāmatām- kā debesis virs zemes. Kāds ir teicis par Bībeli:

"Lasi to, lai būtu gudrs, tici tai, lai tiktu paglābts, un lieto to, lai rīkotos pareizi."

1. BĪBELE IR INSPIRĒTS DIEVA VĀRDS

(Tagad izlasiet 2.Timotejam 3:16,17)

"Visi Raksti ir doti Dieva iedvesmoti."

Visa evaņģēliskā kristietība pastāv uz šī fakta apgalvojumu. Bībele ir inspirēts Dieva Vārds. Ar "inspirāciju" mēs saprotam, ka Svētais Gars veica pārdabisku ietekmi uz Bībeles sarakstītājiem. Raksti tika inspirēti- Bībeles sarakstītāji nekad nav apgalvojuši, ka tikuši cilvēku iedvesmoti.

(1)Svētais Gars ir Bībeles autors (2.Pētera 1:21). Kristus teica Saviem mācekļiem, ka atstās "daudzas lietas" neatklātas un ka nāks Svētais Gars, izvēlēsies kādas personas un caur tām atklās Savu pilnīgo gribu cilvēkam un ka Svētais Gars būs ticīgā skolotājs (Jāņa 16:12-15).

(2)Cilvēks ir instruments, ko lietoja Svētais Gars, lai sarakstītu Bībeli.

(3)Rezultāti: Dieva Vārds ir nekļūdīgs.

Tāpēc Bībele ir brīva no kļūdām un neuzticamības (Psalmi 119:89; arī Mateja 24:35).

2. BĪBELE NAV VIEGLI UZTVERAMA GRĀMATA

(Tagad izlasiet 1.Korintiešiem 2:14-16)

Bībele ir grūta grāmata, jo tā nākusi no prātam netveramā- no neierobežotā visspēcīgā Dieva- un sniegta ierobežotam un mirstīgam cilvēkam. Tāpēc jūs nevarat saprast Bībeli kā saprot Platona vai Sokrāta darbus. Jūs varat studēt lielos filozofus ar savu dabisko cilvēcisko prātu un cītīgi apgūt viņu mācības. Ja Bībele varētu būt izprotama dabiskajam cilvēkam, tad tā būtu dabiska grāmata un nevarētu būt Dieva Vārds. Bet tā kā Bībele nāk no Dieva un ir garīga, pirms jūs varat satvert tās mācību, ir jābūt piedzimušam no Gara. Jāņa 3:6 norāda uz to, arī Efeziešiem 5:18. Vienmēr tuvojieties Bībelei, lūdzot, lai Gars būtu jūsu skolotājs un jūs vadītu pie labākas Viņa svētā Vārda izprašanas; vai arī tā jums paliks neizprasta, aizslēgta Grāmata (Jāņa 16:12-15).

3. BĪBELE IR VIENOTA

(Tagad izlasiet 2.Pētera 1:21)

Bībeles vienotība ir brīnums. Tā ir 66 grāmatu kopums, kas sarakstītas no vairāk nekā 35 dažādiem autoriem apmēram 1.500 gadu laikā. Autoru vidū ir dažādi cilvēki- izglītoti un neizglītoti, ieskaitot ķēniņus, zvejniekus, amatniekus, zemniekus, skolotājus un ārstus. Bībeles temati ietver dažādu reliģiju aprakstus, vēsturi, tieslietas, zinātni, daiļliteratūru, īpaši dzeju, drāmu, biogrāfijas un pravietojumus. Tomēr dažādās tās daļas ir tik harmoniski saistītas savā starpā kā dažādi orgāni cilvēka ķermenī.

Iespēja, ka 35 dažādi autori ar pilnīgi atšķirīgu vidi, rakstot par tik daudziem tematiem apmēram 1.500 gadu laikā, atrastos absolūtā vienprātībā, ir matemātiski neiespējama. Tas nevar notikt. Tad kā mums jāuzlūko Bībeli? Vienīgais izskaidrojums ir šis:

"Svēti Dieva cilvēki rakstīja, vadīti no Svētā Gara."

4. BĪBELEI IR ĪPAŠS SPĒKS

(Tagad izlasiet Ebrejiem 4:12)

"Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs..."

(1)Bībelei ir pārdalošs spēks kā zobenam (Ebrejiem 4:12). Bībele spēj cilvēku atdalīt no viņa grēka (Psalmi 119:11). Vai arī grēks atdalīs cilvēku no Bībeles (Jesajas 59:2).

(2)Bībelei ir atstarojošs spēks kā spogulim (Jēkaba 1:22-25). Bībelē mēs ieraugām sevi tā, kā mūs redz Dievs- kā grēciniekus (Romiešiem 3:23).

(3)Bībelei ir šķīstījošs spēks kā ūdenim (Efeziešiem 5:26). Dāvids lūdza, lai Dievs "viņu mazgā no visas netaisnības" un "šķīstī viņu no grēka" (Psalmi 51:2).

(4)Bībelei ir reproduktīvs spēks kā sēklai (1.Pētera 1:23). Mēs esam Dieva bērni, jo esam iedzimuši Dieva ģimenē caur neiznīcīgo Dieva sēklu. Tā ir jaunpiedzimšana (Jāņa 3:1-7).

(5)Bībelei ir audzējošs spēks kā pārtikai (1.Pētera 2:2). Bībele ir garīga barība dvēselei. Neviens kristietis nevar kļūt spēcīgs savā Kungā, nestudējot Dieva Vārdu.

5. BĪBELE TICĪGAJAM PAVĒL STUDĒT RAKSTUS

(Tagad izlasiet 2.Timotejam 2:15)

"Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu," ir labs padoms. Studējot Bībeli, tu atklāsi, ka tā ne tikai satur Dieva Vārdu- tā IR Dieva Vārds. Tev arī ir jāpatur prātā, ka Dieva Vārds satur Dieva vārdus, kā arī sātana, dēmonu, eņģeļu un cilvēku vārdus- labus un ļaunus. Dievs ir patiess un nevar melot. Sātans "ir melis un melu tēvs" (Jāņa 8:44). Cilvēks ir dabisks un tāpēc ierobežots un ne vienmēr runā patiesību. Ilustrācijai: Mateja 22:15-46. Šajā Rakstu vietā mums ir doti Jēzus, farizeju, herodiešu un saduķeju vārdi. Farizeji, herodieši un saduķeji centās Jēzu pieķert Viņa mācības pasludināšanā, lai varētu apsūdzēt par Dieva bauslības zaimošanu. Viņu vārdi tika izteikti ar ļauniem nolūkiem, atklājot dabiska samaitāta cilvēka domāšanu- pretēji šķīstajiem Dieva vārdiem, kas nāca no Jēzus lūpām.

Studējot Bībeli, uzdodiet sev ikdienas sekojošus jautājumus:

(1)Kas šeit runā: Dievs, dēmoni, eņģeļi vai cilvēks?

(2)Kam šī Rakstu vieta ir adresēta: Izraēla tautai, pagāniem, Draudzei, cilvēkiem vispārīgi vai kādiem atsevišķiem cilvēkiem vai būtnēm?

(3)Kā šī Rakstu vieta var tikt pielietota manā paša dzīvē, lai mani padarītu labāku?

 


Tēma Nr. 2

Dievs

Bībele atklāj Dievu kā vienīgo bezgalīgu un mūžīgu Būtni, kam nav ne sākuma, ne beigu. Viņš ir Radītājs un visu lietu Uzturētājs. Viņš ir augstākais Prāts un taisns Sava radītā Visuma valdnieks. Viņš ir Dzīvība un tāpēc vienīgais dzīvības Avots (Jāņa 5:26).

Cilvēks ir radīta būtne un dzīvo vieliskajā pasaulē, tāpēc nespēj iepazīt Dieva gudrību. "Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?" (Ījaba 11:7) Dievs ir personīgs un var tikt iepazīts tikai caur atklāsmi. Vecajā Derībā Viņš Sevi atklāja caur Saviem praviešiem. Jaunajā Derībā Viņš Sevi atklāja caur Savu Dēlu Jēzu Kristu (Ebrejiem 1:1-3).

1. DIEVA EKSISTENCE

(Tagad izlasiet Ebrejiem 11:5,6)

Bībele nekur necenšas pierādīt vai apstrīdēt Dieva eksistenci. "Jo tam, kas nāk pie Dieva, ir jātic, ka Viņš ir..." Dieva eksistence ir fakts, ko Vecās un Jaunās Derības autori ir ņēmuši par pamatu. "Iesākumā Dievs" (1.Mozus 1:1). Bībele sākas, paziņojot faktu par Dievu un Viņa eksistenci. Ir kādi argumenti, kas apoloģizē Dieva eksistenci; tie nav absolūti, bet drīzāk kalpo kā viela pārdomām:

(1)Universāla ticība Dievam nāk no cilvēka. Tā nāk no racionālas intuitīvas domāšanas.

(2) Arguments no "cēloņa un seku" principa. Visam, kas ir iesācies, ir kāda izcelsme. Mums ir pulkstenis, kam jābūt kaut kur izgatavotam. Mums ir ēka; ir jābūt šīs ēkas cēlājam. Mums ir radība,- ir jābūt Radītājam. Šī radība taču nevarēja rasties bez inteliģenta personīga Radītāja- līdzīgi ka alfabēts nevar radīt grāmatu bez tās autora.

(3)Pierādījumi no antropoloģijas. Cilvēka morālā un intelektuālā daba norāda uz tās morāles un intelekta Radītāju.

(4)To visu atklāj Bībele un Kristus. Viņa bezvainīgā piedzimšana, Viņa bezgrēcīgā dzīve, Viņa nāve un Viņa ķermeņa augšāmcelšanās- tas viss un daudz kas vairāk pierāda Dieva eksistenci.

2. DIEVA PERSONĪBA

(Tagad izlasiet 1.Tesaloniķiešiem 1:9)

Bībele atklāj Dievu kā personu. Viņš tiek nosaukts par "dzīvo un patieso Dievu"- kam pieder pašapziņa un paša griba. Viņa personība ir saredzama tajā, ko Viņš dara, kā piemēram:

(10Dievs mīl. "Dievs mīlēja pasauli" (Jāņa 3:16).

(2)Dievs ienīst. "Šīs sešas lietas tas Kungs ienīst" (Sālamana pam.6:16).

(3)Dievs rūpējas. "Viņš gādā par jums" (1.Pētera 5:7).

(4)Dievs noskumst. "Viņš Savā sirdī ļoti noskuma" (1.Mozus 6:6).

Tikai persona spēj mīlēt, ienīst, rūpēties un noskumt, tāpēc Dievam ir jābūt dzīvai, mūžīgai un personīgai Būtnei.

3. DIEVA DABA

(Tagad izlasiet 1.Jāņa 4:8)

Bībelē ir četras Dieva definīcijas. Tā kā Dievu neviens nespēj definēt, tās visas ir nepilnīgas. Tomēr tās met gaismu uz Dieva dabu. Tās ir:

(1)Dievs ir mīlestība. Dieva dabas izpausme caur Viņa dievišķo līdzjūtību.

(2)Dievs ir gaisma (1.Jāņa 1:5). Dieva dabas izpausme caur Viņa dievišķo raksturu- Viņā nav tumsības.

(3)Dievs ir visu sadedzinoša uguns (Ebrejiem 12:29). Dieva dabas izpausme caur Viņa dievišķo svētumu.

(4)Dievs ir Gars (Jāņa 4:24). Dieva dabas izpausme caur Viņa dievišķo būtību.

Dieva īpašības atklāj Dieva dabu. Nedomājiet par Viņa īpašībām kā par kādām abstraktām lietām, bet gan kā veidu, caur ko tiek atsegta Viņa patiesā daba. Tās sekojošas:

          (a)Dievam pieder dzīvība (Jāņa 5:26).

          (b)Dievam pieder visa atziņa (Psalmi 147:5).

          (c)Dievam pieder visa vara (Atklāsme 19:6).

          (d)Dievs ar Savu tuvumu piepilda visu pasauli (Psalmi 139:7-10).

Dievs ir visur klātesošs, bet Viņš nav visā. Ja Dievs būtu itin visā, cilvēks varētu pielūgt kādu priekšmetu un viņš pielūgtu Dievu. Dievs ir garīga Būtne. "Kas Viņu pielūdz, tam To būs pielūgt garā un patiesībā."

4. DIEVA ŽĒLASTĪBA

(Tagad izlasiet Efeziešiem 2:8,9)

Žēlastība ir Dieva mīlestības un līdzjūtības izpausmes veids. Līdzjūtība un mīlestība kopā veido žēlastību. Izpaužot līdzjūtību, mīlestība kļūst par žēlastību. Dievs parādīja Savu līdzjūtību mīlestībā, kad sūtīja Savu Dēlu nest mūsu grēkus Savā miesā pie Krusta (Jāņa 3:16).

(1)Dieva žēlastība mūs glābj mūžīgi (Romiešiem 8:38,39).

(2)Dieva žēlastība ir beznosacījuma; tas ir: mēs neesam izglābti pie kādiem nosacījumiem, ja ko "īstenosim dzīvē līdz tās beigām" vai ja mēs "nekļūdīsimies," vai arī tāpēc, ka mēs "izdarīsim visu pēc vislabākās sirdsapziņas." Mēs esam izglābti caur Dieva žēlastību, un tam nav sakara ne ar kādiem darbiem no mūsu puses.

(3)Dieva žēlastība ir pilnīgi pietiekoša (2.Korintiešiem 12:9).

(4)Dieva žēlastība pie visiem ir vienāda (Atklāsme 11:17).

(5)Dieva žēlastība viena pati attaisno (Romiešiem 3:23,24).

(6)Dieva žēlastība dara katru ticīgo par Dieva bagātību mantinieku (Titam 3:7).

(7)Dieva žēlastība ticīgo māca, kā dzīvot (Titus 2:11,12).

Dieva žēlastība nav mazāka par Dieva beznosacījumu mīlestību, kas izpaužas kā Viņa Dēla, mūsu Pestītāja, mums dota dāvana. Tā ir nepelnīta Dieva mīlestības izpausme pret grēciniekiem.

5. DIEVA TRĪSVIENĪBA

(Tagad izlasiet Mateja 3:16,17)

Tēvs, Dēls un Svētais Gars- trīs atšķirīgas Personas vienā Dievā.

(1)Tēvs tiek atzīts kā Dievs (1.Pētera 1:2) un ir visa Dieva pilnība neredzamā veidā (Jāņa 1:18).

(2)Dēls tiek atzīts kā Dievs (Ebrejiem 1:8); tā ir visa Dieva pilnība, kas izpaudusies redzamā veidā miesā (Jāņa 1:14).

(3)Svētais Gars ir atzīts kā Dievs (Apustuļu d.5:3,4) un ir visa Dieva pilnība, kas darbojas cilvēku vidū, pārliecinot tos par grēku, taisnību un taisno tiesu (Jāņa 16:7-11) un vadot ticīgo visā patiesībā (Jāņa 16:12-15).

(4)Trīsvienības mācība nav atklāta Vecajā Derībā, bet tikai tiek pielietota. Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku..." (1.Mozus 1:26).

(5)Trīsvienības mācība ir atklāta Jaunajā Derībā. Rakstos (Mateja 3:16,17) mums tiek dots Kristus, kas ir kristīts ūdenī, kur Tēvs uz Viņu runā no debesīm un Svētais Gars nolaižas pār Viņu kā balodis. Mums ir jākristī "Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā" (Mateja 28:19).

(6)Katra fiziska radība apstiprina mācību par Trīsvienību. Katrs radības veids saistās ar telpisko, vielisko un laika faktoru. Telpā mums ir garums, platums un augstums. Priekšmetā vai dzīvā būtnē mums darbojas enerģija, kustība un izpausme. Laikā mums ir pagātne, tagadne un nākotne. Cilvēkā mums ir miesa, dvēsele un gars (1.Tesaloniķiešiem 5:23).

(7)Svētajā Trīsvienībā mums ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars vienā Dievā.

 


Tēma Nr. 3

Jēzus Kristus - Dieva Dēls

Kristietība radikāli atšķiras no reliģijām, jo tā ir kas vairāk nekā reliģija- tā ir Dieva Dēla dzīvības izpausme cilvēkā. Kristus ir kristietībā un kristietība ir Kristū. Viņš atrodas katras Jaunās Derības grāmatas aizmugurē un piepilda visus Dieva apsolījumus, kas ir doti Vecajā Derībā- iesākot ar Savu iemiesošanos līdz pat Otrajai atnākšanai kā "kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš" (Atklāsme 17:14). Viņš ir Dieva cilvēks Kristus Jēzus godībā, pacelts augstāk par visiem radījumiem, un Viņam ir "visa vara debesīs un virs zemes" (Mateja 28:18).

Savas zemišķās kalpošanas laikā Viņš atklāti pasludināja, ka ir iemiesojies Dievs cilvēka miesā. Vai Viņš ir viss, ko par Sevi teica, vai arī mazāks par to? (Atklāsme 1:8) Pirms mēs noliedzam šo uzstādījumu, ir kādas lietas, ar ko mums jāiepazīstas:

          Viņa nevainīgā piedzimšana
          Viņa svētā, bezgrēcīgā dzīve
          Viņa daudzie brīnumi
          Viņa nāve mūsu vietā pie Krusta un Viņa ķermeņa augšāmcelšanās

1. JĒZUS KRISTUS DIEVIŠĶĪGUMS

(Tagad izlasiet Jāņa 1:1)

Jēzus Kristus dievišķība vai Viņā esošā Dieva daba ir labi atklāta Jaunajā Derībā. Kādi no faktiem ir:

(1)Apustuļi Viņu nosauc par Dievu (1.p.).

(2)Apustulis Toms Viņu nosauc par Dievu (Jāņa 20:28).

(3)Dievs Tēvs Viņu nosauc par Dievu (Ebrejiem 1:8).

(4)Viņš tiek saukts par Dievu, jo atradās kopā ar Tēvu pirms radīšanas (Jāņa 17:5).

(5)Viņš tiek saukts par Dievu, jo bija pirms Ābrahāma. "Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to" (Jāņa 8:51-59).

(6)Viņš saņēma slavu un pielūgsmi, bet tikai Dievs ir Tas, ko drīkst pielūgt (Mateja 14:33). Eņģeļi atteicās tikt pielūgti (Atklāsme 22:8,9). Arī cilvēku nedrīkst pielūgt (Apustuļu d.10:25,26).

(7)Viņš piedod grēkus (Marka 2:5-11). Tikai Dievs var piedot grēkus.

(8)Viņš ir Radītājs un visu lietu Autors (Kolosiešiem 1:16).

(9)Viņš uztur visas lietas (Ebrejiem 1:3). Tikai Dievs spēj kontrolēt pasauli.

(10)Viņš teica, ka Viņam pieder "visa vara debesīs un uz zemes" (Mateja 28:18). Tikai Dievam ir visa vara.

(11)Viņš staigāja pa ūdeni Galilejā. Vēji un viļņi paklausīja Viņa pavēlei. Viņš dziedināja slimos un piecēla mirušos. Viņš aklajiem deva gaismu un izdziedināja kurlos. Viņš izdzina dēmonus un ļāva kroplajam staigāt. Viņš pārvērta ūdeni vīnā un pabaroja piecus tūkstošus ar kāda zēna pusdienām.

2. JĒZUS KRISTUS CILVĒCĪGUMS

(Tagad izlasiet Romiešiem 1:3 un 4)

Jēzus Kristus cilvēcīgums ir redzams tajā apstāklī, ka Viņam bija cilvēku vecāki (Mateja 2:11).

(1)Viņš attīstījās par normālu cilvēcisku būtni (Lūkas 2:52).

(2)Viņš bija pakļauts visām slimībām un vājībām, kas ir cilvēka dabā:

          Viņam bija izsalkums (Mateja 4:2).

          Viņam bija slāpes (Jāņa 19:28).

          Viņš nogura (Jāņa 4:6).

          Viņš raudāja (Jāņa 11:35).

          Viņš tika kārdināts (Ebrejiem 4:15).

Jēzus ir cilvēks; tomēr Viņš ir kas vairāk nekā cilvēks. Viņš nav Dievs un cilvēks, bet gan Dieva iemiesojums cilvēkā. Viņš ir Dievs cilvēka miesā. Viņa divas dabas ir cieši saistītas kopā tādā veidā, ka divi ir kļuvuši par vienu, izveidojot vienu, individuālu apziņu un gribu.

3. JĒZUS KRISTUS NEVAINĪGĀ PIEDZIMŠANA

(Tagad izlasiet Lūkas 1:26-35)

Jēzus Kristus nevainīgajai piedzimšanai nav paralēles cilvēces vēsturē. Tikai caur nevainīgu piedzimšanu Dievs varēja kļūt par cilvēku, vienu pilnīgu Personu ar divām dabām: viena nāca no Visuvarenā Dieva un otra no cilvēka- tā Viņš kļuva par cilvēku bez grēka (Ebrejiem 4:15). Divu dabu savienošanās izveidoja Dieva cilvēku Kristu Jēzu.

(1)Pirmā norāde uz Jēzus nevainīgo piedzimšanu ir atrodama 1.Mozus 3:15. Tas, kam būs jāsakauj sātans, dzims no "sievas sēklas." Šis ir bioloģisks brīnums; jo nav tādas lietas kā "sievietes sēklas." Ar to mums jāsaprot, ka Viņam bija jādzimst caur sievieti bez cilvēciska tēva (34., 35.panti).

(2)Jesaja pravietoja, ka "jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls, kas ir Dievs ar mums" (Jesajas 7:14).

(3)Jesaja pravietoja vēlreiz, sakot: "Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls" (Jesajas 9:5,6,7). Tas nozīmē, ka Dievs deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, kas bija ar Viņu no mūžības, un šis bērns Jēzus pasaulē ienāks caur jaunavu. Dievs deva Savu Dēlu "mums."

(4)Saskaņā ar pravietojumu Viņam bija jādzimst Betlēmē (Mihas 5:2). Jāzeps un Marija devās uz Betlēmi, lai īstenotu šo pravietojumu (Lūkas 2:1-7).

4. JĒZUS KRISTUS NĀVE

(Tagad izlasiet Filipiešiem 2:8)

Jēzus Kristus nāve ir pieminēta Jaunajā Derībā vairāk nekā simts divdesmit reižu un daudzreiz izteikta caur praviešiem Vecajā Derībā.

(1)Jēzus Kristus nāve bija starpnieciska, aizvietojoša (Mateja 20:28). Viņš bija Dieva upuris par grēciniekiem (2.Korintiešiem 5:21). Pie Krusta Kristus samaksāja par grēku, tā izpērkot grēcinieku. Ticībā uz Viņu grēcinieks tiek darīts taisnots caur Dieva taisnību.

(2)Jēzus Kristus nāve bija dabiska (Jāņa 19:31-37). Caur dabisko nāvi mēs saprotam, ka Viņa gars un dvēsele bija atdalīti no Viņa miesas.

(3)Jēzus Kristus nāve bija nedabiska (Romiešiem 6:23). Ar nedabisku nāvi mēs saprotam, ka, tā kā Viņš bija bez grēka, jo "nedarīja grēku" (1.Pētera 2:22); "Viņā nebija grēka" (1.Jāņa 3:5); "Viņš nepazina grēku" (2.Korintiešiem 5:21),- pirms Viņš varēja nomirt, Viņam bija jākļūst par mūsu grēku mūsu dēļ. Tāpēc Viņa nāve bija nedabiska.

(4)Jēzus Kristus nāve bija pārdabiska (Jāņa 10:17-18). Jēzus teica: "Neviens to nav Man atņēmis." Tad Viņš teica: "Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt." To Viņš paveica pie Krusta, bet pēc trim dienām un naktīm Viņš atkal atguva dzīvību, kad augšāmcēlās no mirušiem. Tikai Dievs cilvēka izskatā var īstenot šādu aizvietojušu, dabisku, nedabisku un pārdabisku nāvi.

5. JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS

(Tagad izlasiet Mateja 28:1-20)

Jēzus teica: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība" (Jāņa 11:25). Jēzus Kristus augšāmcelšanās bija un ir katra ticīgā pamatuzskats, katra patiesa ticīgā  ticības pamats, katra Kristus mocekļa drosmes avots, katra sprediķa pamattēma un katra evaņģēlista spēks.

Lūka mums saka, ka mums ir dots "daudz skaidru zīmju" (Apustuļu d.1:3) par Viņa augšāmcelšanos. Paskatīsimies uz dažām no šīm "daudz skaidrām zīmēm" saskaņā ar katru to aculiecinieku:

(1)Pēc Savas augšāmcelšanās Viņš iesākumā parādījās Marijai Magdalēnai (Jāņa 20:11-18).

(2)Tad Viņš parādījās sievietēm, kas atgriezās no kapa (Mateja 28:5-10).

(3)Tad Viņš parādījās Pēterim (Lūkas 24:34).

(4)Tad mācekļiem Emmausā (Lūkas 24:13-31).

(5)Tad apustuļiem, Tomu ieskaitot (Jāņa 20:24-29).

(7)Septiņiem pie Tibērijas jūras (Jāņa 21:1-23).

(8)Pāri par simts divdesmit brāļiem (1.Korintiešiem 15:6).

(9)Viņu redzēja Jēkabs (1.Korintiešiem 15:7).

(10)Viņu atkal no jauna redzēja vienpadsmit apustuļu (Mateja 28:16-20; arī Apustuļu. d.1:3-12).

(11)Viņu redzēja Stefans, pirmais moceklis (Apustuļu d.7:55).

(12)Viņu redzēja Pāvils uz Damaskas ceļa (Apustuļu d.9:3-6; arī 1.Korintiešiem 15:6).

Daudzi no šiem aculieciniekiem nomira mocekļa nāvē, jo sludināja augšāmcēlušos un dzīvo Jēzu Kristu, kurš bija piedauzīšanās akmens visiem pārējiem. Viņi bija priecīgi nomirt par dzīvo Kristu. Viņiem bija "daudz skaidru zīmju."

Kad Jēzus tika sagūstīts Ģetzemānes dārzā, visi Viņa mācekļi "atstāja Viņu un bēga" (Mateja 26:56). No šī brīža līdz notikumiem pēc augšāmcelšanās mācekļi dzīvoja bailēs. Viņi neticēja, ka Viņš varētu uzmosties no miroņiem (Jāņa 20:9). Ja Jēzus nebūtu no miroņiem augšāmcēlies, Krusts būtu bijis kristietības gals. Pēc Jēzus nāves mēs redzam Viņa mācekļus izmisušus, sarūgtinātus un sakautus. Jēzus nāve nozīmēja tiem tikai vienu vienīgu lietu- beigas. Bet kā mums novērtēt lielās izmaiņas, kas notika viņu dzīvēs pēc trim dienām un trim naktīm? Vienīgais loģiskais izskaidrojums ir, ka viņiem bija "daudz skaidru zīmju," ka Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem un ir mūžīgi dzīvs. Viņi Viņu redzēja, sarunājās ar Viņu, pieskārās Viņam un ēda kopā ar Viņu.

Un tagad ieskatīsimies dažās "skaidrajās zīmēs" saskaņā ar atklājušajām liecībām:

(1)Izmaiņas, kas nāca mācekļu dzīvēs pēc augšāmcelšanās- no bailēm uz neierobežotu drosmi. Viņi savās vajāšanās priecājās (Apustuļu d.5:40-42). Viņi drīzāk izvēlējās nāvi līdz ar ticību augšāmceltajam Kristum nekā noliedza šo savu ticību un atteicās no tās, lai tiktu atbrīvoti (Ebrejiem 11:35).

(2)Kopš tā laika zemišķā Draudze sāka pielūgt Dievu pirmajā nedēļas dienā, kas ir Kristus augšāmcelšanās diena. Tā nebija kāda jauna bauslība- tas nāca spontāni (Apustuļu d.20:7). Jo gandrīz divus tūkstošus gadu Draudze turpina pielūgt Dievu pirmajā nedēļas dienā. Attiecībā uz kristieti katra svētdiena ir Lieldienas.

(3)Pirmie kristieši visur gāja ar vēsti par augšāmcelšanos (Apustuļu d.8:1-4).

(4)Tukšais kaps- jo, ja Jēzus nav dzīvs, kas gan notika ar Viņa ķermeni? Romiešu sargkareivjiem tika daudz samaksāts, lai viņi sacītu: "Viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, Viņu nozaga" (Mateja 28:12,13). Pirmkārt, mācekļiem tajā brīdī trūka drosmes. Ja mācekļi būtu nozaguši Viņa ķermeni, tad kā jūs attieksities pret faktu, ka viņi visi cieta un vairums no viņiem nomira mocekļa nāvē? Nāves priekšā vismaz viens no viņiem būtu atklājis apslēpto vietu, kur noslēpts "mirušais ķermenis," lai izglābtu savu dzīvību. Otrkārt, neviens netika sagūstīts par Jēzus ķermeņa nozagšanu un neatklājās, ka kāds būtu centies to nozagt. Acīmredzams, ka vietējā vara neticēja sargu stāstījumam. Treškārt, sargi būtu nogalināti par sava darba nepilnīgu veikšanu, kad viņiem bija uzdots sargāt. Ceturtkārt, ja viņi arī būtu aizmiguši, kā gan viņi varēja sacīt, ka tie bija mācekļi, kas "nozaga" ķermeni? Piektkārt, ja Jēzus ienaidnieki būtu pārvietojuši mirušo ķermeni, viņi to varēja atklāt un tas nozīmētu ātru kristietības galu, un viņi varēja to izdarīt.

(5)Tukšajā kapā atrastie miroņa auti pierāda augšāmcelšanos (Jāņa 20:1-10). Ja kādi draugi vai ienaidnieki arī būtu nozaguši ķermeni, viņi nebūtu atstājuši līķautu, jo Viņš bija jau miris trīs dienas un trīs naktis. Kad Jānis redzēja līķautu un atzina, ka tas bija pareizi salocīts un nolikts malā precīzi tā, kā tas bija atradies, pirms tajā tika ietīts ķermenis, viņš tūlīt pat zināja, ka ir noticis brīnums. Jēzus ķermenis bija pazudis bez drēbēm. Un tā, auti tika atstāti tukšajā kapā kā "skaidra zīme," un, kad Jānis to visu redzēja un saprata, viņš ticēja, ka Jēzus ir atbrīvojies no nāves važām.

6. UZBRAUKŠANA DEBESĪS UN JĒZUS KRISTUS OTRĀ ATNĀKŠANA

(Tagad izlasiet Apustuļu d.1:9-11)

Pēc četrdesmit dienām kad bija instruējis Savus mācekļus, augšāmcēlušais Kristus pacēlās debesīs un nosēdās pie Tēva labās rokas (Ebrejiem 10:12). Divi cilvēki apustuļiem nogādāja vēsti par Viņa Otro atnākšanu: "Tas pats Jēzus, kas no jums ir paņemts debesīs, atgriezīsies tāpat kā jūs Viņu esat redzējuši aizejam." Vēsts par Jēzus Otro atnākšanu ir tik svarīga, ka tā ir pieminēta Jaunajā Derībā vairāk nekā trīs simtus reižu.

(1)Viņš atnāks, lai paņemtu pie Sevis Savu Draudzi (1.Tesaloniķiešiem 4:16,17; arī Jāņa 14:1-6).

(2)Viņš atgriezīsies, lai tiesātu tautas (Mateja 25:31-46).

(3)Viņš atgriezīsies, lai izglābtu Izraēlu (Romiešiem 11:25,26).

(4)Viņš atgriezīsies, lai nosēstos uz Dāvida troņa (Lūkas 1:31-33; arī Jesajas 9:6,7).

(5)Viņš atgriezīsies, lai nodibinātu taisnu valdīšanu uz zemes (Ebrejiem 1:8).

Jēzus atgriezīsies uz šīs zemes vēlreiz.

"Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!" (Atklāsme 22:20)

 


Tēma Nr. 4

Svētais Gars

Svētais Gars ir Dievs un ir līdzvērtīgs Tēvam un Dēlam. Nekad neattiecieties pret Viņu kā pret "to," tāpat neattiecieties pret Viņu kā pret kādu ietekmi vai īpašību. Viņš ir Dievs Svētais Gars un ir sūtīts Bībelē kā Būtne, kā Persona, kas atšķiras no Tēva un Dēla. 1.Mozus vēstījumā par Radīšanu Viņš ir redzams aktīvi iesaistījies Radīšanas darbā kopā ar Tēvu un Dēlu. Vecajā Derībā Viņš nāca pār cilvēkiem, lai viņus stiprinātu kalpošanai, bet, kad tie kļuva nepaklausīgi, Viņš no tiem atstājās.

Kad Dāvids grēkoja pret to Kungu, viņš lūdza: "Neatņem no manis Svēto Garu" (Psalmi 51:11). Jaunā Derībā pēc Vasarsvētkiem mēs redzam, kā Svētais Gars iemiesojās ticīgajā, lai viņu pēc tam vairāk nekad neatstātu, ikdienas piepildot un sniedzot tam spēku kalpošanai. Īpaši svarīgi ir pētīt Svētā Gara Personu un darbu. Bībelīga Dieva Svētā Gara izpratne tevi padarīs par labāku kristieti un sekmīgāku Dieva kalpu.

1. SVĒTĀ GARA DIEVIŠĶĪGUMS

(Tagad izlasiet Apustuļu d.5:3,4)

Sarunā ar Ananiju Pēteris atklāja Svētā Gara dievišķību, kad teica: "Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam... Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam." Šajā Rakstu vietā ir ļoti skaidri teikts, ka Svētais Gars ir Dievs un ka Viņš ir līdzvērtīgs, mūžīgs un pastāvošs kopā ar Tēvu un Dēlu.

Viņa dievišķība izpaužas arī tajā apstāklī, ka Viņam ir dievišķīgas īpašības:

(1)Viņš ir visur klātesošs (Psalmi 139:7-10).

(2)Viņš ir visspēcīgs (Lūkas 1:35).

(3)Viņam pieder visas zināšanas (1.Korintiešiem 2:10,11).

(4)Viņš ir mūžīgs (Ebrejiem 9:14).

Viņa dievišķīgums tiek atklāts tajā apstāklī, ka Viņa vārds tiek stādīts vienlīdzīgs Tēva un Dēla vārdam:

(1)Ticīgā kristībā (Mateja 28:19).

(2)Apustuliskajā veltījumā (2.Korintiešiem 13:14).

Viņa dievišķība ir redzama attiecībā pret Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu:

(1)Jēzus tika ieņemts no Svētā Gara (Lūkas 1:35).

(2)Viņš tika svaidīts ar Svēto Garu kalpošanai (Apustuļu d.10:38).

(3)Viņu vadīja Svētais Gars (Mateja 4:11).

(4)Viņš atļāva Sevi piesist krustā Svētā Gara spēka iespaidā (Ebrejiem 9:14).

(5)Svētā Gara spēks Viņu uzcēla no nāves (Romiešiem 8:11).

(6)Jēzus caur Svēto Garu izdalīja pavēles apustuļiem un Draudzei (Apustuļu d.1:2).

Ja Jēzum bija vajadzīga pilnīga atkarība no Svētā Gara Savā dzīvē un kalpošanā šeit uz zemes, vai tad mums ir pieļaujams kas mazāks?

2. SVĒTĀ GARA SIMBOLI

(Tagad izlasiet Lūkas 3:16)

Bieži ir grūti satvert patiesību tikai caur vārdu lietošanu. Faktiski tie atklāj tikai pusi patiesības, atstājot otro pusi apslēptu. Atklājot Svētā Gara noslēpumu, Bībeles sarakstītāji pielietoja noteiktus simbolus, jo tie par Viņu sniedz daudz vairāk informācijas, nekā to spēj sevī saturēt grāmatu sējumi. Tie ir:

(1)Uguns kā simbols. Uguns runā par Viņa visu uzvarošo, visu sadedzinošo spēku ticīgā dzīvē (Apustuļu d.2:3; arī Jesajas 6:1-7).

(2)Vējš kā simbols (Jāņa 3:8). Vējš runā par Viņa apslēptajiem dziļumiem un Viņa vareno un visu atjaunojošo spēku.

(3)Ūdens kā simbols (Jāņa 7:37-39). Ūdens runā par Viņa spēku piepildīt katru ticīgo, lai viņa garīgā auglība un dzīve būtu pāriplūstoša.

(4)Zīmogs kā simbols (Efeziešiem 1:13). Zīmogs runā par ticīgā piederību Viņam; tā ir pabeigta un mūžīga pārvērtība.

(5)Eļļa kā simbols (Apustuļu d.10:38). Eļļa runā par Viņa spēku svaidīt kalpošanai.

(6)Balodis kā simbols (Marka 1:10). Balodis runā par Viņa maigo, mierīgo dabu. Mēs varam pazīt "Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu," (Filipiešiem 4:7) tikai, kad pilnīgi padodamies un piederam Dievam.

3. GRĒKS PRET SVĒTO GARU

(Tagad izlasiet Mateja 12:31-32)

Šī ir visai nopietna lieta, jo Svētais Gars ir Dievs un pret Viņu var grēkot kā ticīgais, tā arī neticīgais. Lai Viņš jums palīdz pārmeklēt savu sirdi, kad jūs to apsverat un domājat par:

(1) Svētā Gara zaimošanas grēku (31., 32.p.). Šo grēku izdara neticīgie. To bieži sauc par "nepiedodamu grēku." Tam nav piedošanas. To izdarīja Jēzus ienaidnieki, kad Viņu apsūdzēja par velnu izdzīšanu sātana spēkā (Mateja 12:24), kad faktiski Jēzus tos izdzina "Dieva Gara" spēkā (Mateja 12:28).

(2)grēku pretoties Svētajam Garam (Apustuļu d.7:51). Šo grēku izdara neticīgais, kad atsakās no Jēzus Kristus kā sava Glābēja un sava Kunga.

(3)Svētā Gara apbēdināšanas grēku (Efeziešiem 4:30-32). Šo grēku izdara ticīgie. Mēs Viņu apbēdinām, jo Viņš kontrolē mūsu dzīves un tās ved tuvāk Jēzus Kristus godībai.

(4)grēku apturēt Svēto Garu (1.Tesaloniķiešiem 5:19). Šo grēku izdara kristieši, kad pieļauj neizsūdzēt Dievam zināmu grēku (1.Jāņa 1:9; arī Jesajas 59:1,2).

(5)grēku melot Svētajam Garam (Apustuļu d.5:1-11). Ananija un Sapfiras grēks bija viltība, kas nāca no mantkārības un greizsirdības pilnas sirds. Viņi centās Dievu kārdināt (Galatiešiem 6:7). Pret Svēto Garu var apgrēkoties, jo Viņš ir Dievs.

4. SVĒTĀ GARA DARBS

(Tagad izlasiet Jāņa 16:7-14)

Instruējot Savus mācekļus attiecībā uz Svētā Gara atnākšanu, Jēzus teica:

"Ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums... Un Viņš nāks un...":

(1)Pārliecinās cilvēkus par neticības grēku (9.pants).

(2)Pārliecinās cilvēkus, ka Jēzus ir Dieva taisnība (10.pants; arī Romiešiem 10:3,4).

(3)Pārliecinās cilvēkus, ka sātana vara ir salauzta (11.pants).

(4)Pārveidos ticīgo (Jāņa 3:5; arī Titus 3:5).

(5)Iemājos ticīgajā (1.Korintiešiem 6:19,20).

(6)Apzīmogos ticīgo (Efeziešiem 1:13,14).

(7)Kristīs ticīgo (Apustuļu d.1:5; arī 1.Korintiešiem 12:13).

(8)Piepildīs ticīgo (Efeziešiem 5:18).

(9)Būs ticīgā spēka avots (Apustuļu d.1:8).

(10)Vadīs ticīgo (Galatiešiem 5:16-18).

(11) Izdalīs ticīgajam garīgās dāvanas (1.Korintiešiem 12:1-11).

Svētais Gars nonāca Vasarsvētku dienā, lai paliktu ar Draudzi, kamēr tā būs kļuvusi pilnīga un tiks pasniegta Kungam Jēzum kā Līgava. Līdzīgi kā Jēzus Kristus pabeidza Savu darbu, darbojies fiziskajā pasaulē, arī Svētais Gars pabeigs Savu darbu. Viņš ir nācis darboties Draudzē.

5. SVĒTĀ GARA AUGLIS

(Tagad izlasiet Galatiešiem 5:22,23)

"Gara auglis ir mīlestība." Tikai ja dzīvojam mīlestībā, mēs varam realizēt Dieva gribu savās dzīvēs. Ticīgajam ir jākļūst mīlestības pilnam, mīlestības vadītam un dzītam (2.Korintiešiem 5:14). Bez Gara augļa (mīlestības) mēs esam tikai baznīcas gaisa tricinātāji (1.Korintiešiem 13:1).

"Gara auglis ir mīlestība," un tā izpaužas priekā, mierā, pacietībā, laipnībā, labprātībā, uzticamībā, lēnprātībā, atturībā.

(1)Prieks ir mīlestības spēks.

(2)Miers ir mīlestības sargs.

(3)Pacietība ir mīlestības izturība.

(4)Laipnība ir mīlestības vadītāja.

(5)Labprātība ir mīlestības raksturs.

(6)Uzticamība ir mīlestības uzticība.

(7)Lēnprātība ir mīlestības pazemība.

(8)Atturība ir mīlestības uzvara.

"Pret tādām lietām nav bauslības."

Svētā Gara kontrolētam cilvēkam nav vajadzīga bauslība, kas viņam liktu dzīvot taisnu dzīvi. Gara kontrolētas dzīves noslēpums ir atrodams Romiešiem 12:1,2. Noliec sevi uz altāra un gādā, lai Svētais Gars pilda tavu sirdi ar Dieva mīlestību (Romiešiem 5:5).

 


Tēma Nr. 5

Jaunpiedzimšana

Īpaši svarīgi, lai mums ir skaidra izpratne, ko Jēzus domāja ar to, kad sarunā ar Nikodēmu sacīja: "Tev jāpiedzimst no augšienes." Jaunpiedzimšana ir jauna gara iedzimšana cilvēkā. Tā ir ļoti līdzīga dabiskajai dzimšanai; tas nav tikai runas veids. Pirmā piedzimšana nāk no "cilvēka sēklas." Otrā dzimšana nāk no "Dieva sēklas" (1.Pētera 1:23). Tāpēc tu nevari kļūt par Dieva bērnu, pievienojoties draudzei, pieņemot kristību un sakramentus, piedaloties dievkalpojumos- līdzīgi kā mērkaķis nevar kļūt par cilvēku, pievienojoties cilvēku pulkam. Viņš var rīkoties gluži kā cilvēks, apģērbties kā cilvēks un censties dzīvot kā cilvēks- bet viņš joprojām būs mērkaķis. Ja caur kādu brīnumu šis pērtiķis varētu piedzimt no "cilvēka sēklas" un viņu dzemdētu kāda cilvēciska māte- tikai tad tas kļūtu par cilvēku. Vienīgais veids, kā var kļūt par Dieva bērnu, ir, "piedzimstot no augšienes"- caur "neiznīcīgo un mūžīgo Dieva sēklu." Kas tad ir jaunpiedzimšana?

Jaunpiedzimšana ir jauns radījums Kristū (2.Korintiešiem 5:17).

Jaunpiedzimšana ir garīga augšāmcelšanās (Efeziešiem 2:1-9).

Jaunpiedzimšana ir pārdzimšana par jaunu jaunā kvalitātē (Titus 3:5).

Jaunpiedzimšana ir dalības ņemšana pie Dieva dievišķās dabas (2.Pētera 1:4).

Jaunpiedzimšana ir Jēzus Kristus pieņemšana par savu Glābēju un Kungu ticībā (Jāņa 1:12).

Jaunpiedzimšana nozīmē tikt darītam par "Dieva taisnību" (2.Korintiešiem 5:21).

Jaunpiedzimšana ir obligāta. Ja vēlies kļūt par Dieva bērnu un darīt Jēzu par savu Kungu, "Tev JĀPIEDZIMST no augšienes."

1. JĒZUS UN DIVAS DZIMŠANAS

(Tagad izlasiet Jāņa 3:1-8)

Šajā Rakstu vietā mēs redzam Jēzu un Nikodēmu, nostājušos vaigu vaigā- Jēzus, Dieva Dēls, un Nikodēms, dabiskā cilvēka dēls. Nikodēms bija ļoti reliģiozs, bet nebija Dieva bērns. Kādam šokam ir jābūt, uzzinot, ka visa viņa reliģiskā izglītība ir nekas, ka ar viņa reliģiju nepietiek, lai iepazītu Dievu. Tas tā bija. Izjūtot savu sirds tukšumu un slāpes, viņš nāca pie Jēzus kā "Skolotāja, no Dieva nākušu." Jēzus pazina Nikodēmu kā pazīst visus cilvēkus (Jāņa 2:24,25) un zināja, ka viņam vairāk nav vajadzīgs Skolotājs- Viņam ir vajadzīgs Glābējs. Viņam bija vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai reliģija- viņam bija vajadzīga jaunpiedzimšana. Viņam bija vajadzīgs kas vairāk nekā bauslība- viņam bija vajadzīga dzīvība. Jēzus iesāka, tūlīt pat virzoties uz mērķi, jo teica: "Tev jāpiedzimst no augšienes." Nikodēms vaicāja: "Kā gan cilvēks var piedzimt, vecs būdams?" Tad Jēzus norādīja uz atšķirībām, kas pastāv abu dzimšanu starpā:

"Kas no miesas dzimis, ir miesa" (miesa nekad neizmainīsies); un, "kas no Gara ir dzimis, ir gars" (gars nekad neizmainīsies) (6.pants.).

Pirmkārt, ieskatīsimies miesas dzimšanas noslēpumā:

(1)Tā dzemdē veco grēcīgo dabu (Psalmi 51:5).

(2)Tā rada iznīcīgo dabu (1.Pētera 1:23).

(3)Tā rada veco dabu, kas atrodas zem nāves varas (Romiešiem 6:23).

(4)Tā rada veco dabu, kas katru neatpestītu personu padara par velna bērnu (1.Jāņa 3:10; arī Jāņa 8:44).

Otrkārt, tagad izteiksim kādus vārdus par jauno piedzimšanu:

(1)Tā dzemdē bezgrēcīgu dabu (1.Jāņa 3:9).

(2)Tā rada dabu, kas nespēj grēkot (1.Jāņa 3:9).

(3)Tā rada taisnotu dabu (2.Korintiešiem 5:21).

(4)Tā rada dievišķu dabu (2.Pētera 1:4).

Katrai no jauna dzimusij personai ir divas dabas: vecā, ataviskā, relikts no vecās dzimšanas, un jaunā- no jaunās dzimšanas. Caur veco dzimšanu mēs esam dzimuši par miesas bērniem; caur jauno dzimšanu mēs esam kļuvuši par Dieva bērniem. Tāpēc "tev jāpiedzimst no augšienes."

2. JAUNĀ DZIMŠANA RADA JAUNU, BEZGRĒCĪGU DABU

(Tagad izlasiet 1.Jāņa 3:9)

Šis ir viens no visneizprotamākajiem pantiem Bībelē. Necentieties to saprast personīgās pieredzes gaismā. Turiet prātā, ka šis pants runā par jaunu dabu- nevis veco dabu- jo vecā daba nav dzimusi no Dieva. Veca daba ir dzimusi no kritušā cilvēka un ir neglābjami sabojāta. Jaunā daba ir dzimusi no Dieva un ir svēta.

Pirmkārt, mēs redzēsim, ko šis pants saka par jauno dabu.

(1)Jaunā daba nedara grēku, jo tā ir Dieva sēklas produkts.

(2)Jaunā daba nespēj grēkot, jo tai ir Dieva dievišķā daba (2.Pētera 1:4), un, tā kā Dievs nespēj grēkot, jaunā daba, kas izaug no Viņa svētās sēklas, tāpat nespēj grēkot.

Otrkārt, mēs redzēsim, ko Bībele saka par veco dabu.

(1)Vecā daba dara grēku katru reizi, kad tu atļauj tai grēkot (Romiešiem 6:12). Kā Dieva bērns tu spēsi turēt veco dabu pakļautībā (1.Korintiešiem 9:27), nepakļaujoties miesas vēlēšanām; vai arī vecā daba tevi turēs savā varā un tu dzīvosi sakautu kristīgo dzīvi (Romiešiem 6:13).

(2)Vecajā dabā nav nekā laba (Romiešiem 7:18). Spēks dzīvot taisnu dzīvi nevar tikt atrasts vecajā dabā; tas var tikt atrasts tikai jaunajā (Galatiešiem 2:20).

Ja tu esi "piedzimis no jauna," tev ir divas dabas- vecā un jaunā- un tu staigā saskaņā ar vienu no šīm divām dabām. Pārbaudi savu kristīgo ceļu Romiešiem 8:5,6 gaismā.

3. JAUNPIEDZIMŠANA IR NEIZNĪKSTOŠA

(Tagad izlasiet 1.Pētera 1:23)

Šajā Rakstu vietā mums ir dotas divas sēklas, divas dzimšanas un divas dabas.

(1)Iznīkstoša sēkla rada iznīkstošu dabu (Romiešiem 1:23). Cilvēka sēkla kļuva neglābjami sabojāta Ādama gurnos, kad viņš sagrēkojās Ēdenes dārzā (1.Mozus 3:6-10). Iznīkstošs cilvēks var ražot tikai iznīkstošu sēklu (Mateja 7:18). "Visi ir grēkojuši..." (Romiešiem 3:23), jo visi ir dzimuši grēkā (Psalmi 51:5). Tu neesi grēcinieks, jo tu grēko- tu grēko tāpēc, ka tu esi grēcinieks.

(2)Neiznīkstoša sēkla producē neiznīkstošu dabu (2.Pētera 1:4). Tu nevari sabojāt to, kas nav sabojājams; tāpēc neiznīkstoša Dieva sēkla rada jaunu neiznīkstošu dabu, ko nekad un nekādā veidā nevar sabojāt. Jaunpiedzimšana rada Kristus dzīvību mūsos; šī dzīvība tiek darīta cilvēkā dzīva caur iemiesojušos Svēto Garu (Romiešiem 8:8-10).

Cilvēka sēkla ir iznīkstoša; cilvēka piedzimšana ir dabiska. Tāpēc cilvēka daba ir grēcīga.

Dieva sēkla ir neiznīkstoša; jaunpiedzimšana ir garīga. Tāpēc jaunā daba negrēko.

4. JAUNPIEDZIMŠANA - KO TAS NOZĪMĒ?

(Tagad izlasiet Jāņa 3:14-18)

"Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi" (4.Mozus 21:14-18).

Viņš izveidoja un pacēla gaisā čūsku par grēcīgajiem un nepaklausīgajiem ļaudīm. Kad kādam tagad iekoda čūska, viņam bija izvēle: viņš varēja pazemoties un caur vienkāršu ticības aktu paskatīties uz šo vara čūsku un dzīvot (Jesajas 45:22) vai arī atteikties skatīties uz vara čūsku un mirt.

"Tāpat jātiek paaugstinātam cilvēka Dēlam." Līdzīgi kā čūska tuksnesī bija vienīgais līdzeklis Izraēla dziedināšanas nodrošināšanai, tā arī Jēzus Kristus nāve ir vienīgais līdzeklis jaunpiedzimšanas saņemšanai. Un vienīgais veids, kā pielietot Dieva atjaunojošo spēku, ir caur ticību Jēzus Kristus aizvietojošajai nāvei, apglabāšanai un augšāmcelšanai (1.Korintiešiem 15:1-4).

Grēciniekam ir jānāk pie Kristus ticībā, ticot:

(1)Ka Kristus nomira par mūsu grēkiem saskaņā ar Rakstiem (Jesajas 53:1-12; arī Caharijas 13:6).

(2)Ka Viņš tika apglabāts. Tas apstiprina Viņa nāvi. Trīs dienas un trīs naktis Viņš atradās kapā.

(3)Ka Viņš augšāmcēlās trešajā dienā saskaņā ar Rakstiem. Tas ir Evaņģēlijs, kas izglābj- bet tas būs bezspēcīgs izglābt, kamēr grēcinieks tam neticēs (Romiešiem 1:16).

Jaunpiedzimšanas nozīme ir atrodama tajā apstāklī, ka:

(1)"Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību" (Jāņa 3:16; arī Apustuļu d.4:12).

(2)Jēzus Kristus ienāca pasaulē, lai kļūtu par vienīgo līdzekli, kas nodrošinās jaunpiedzimšanu (Jāņa 12:27; arī Jāņa 17:1-5).

(3)Svētais Gars ienāca pasaulē Vasarsvētku dienā, lai pārliecinātu cilvēkus par viņu vajadzību pēc jaunpiedzimšanas (Jāņa 16:7-11). Personīga ticība Jēzus Kristus nāvei, apglabāšanai un augšāmcelšanai ir vienīgie līdzekļi jaunpiedzimšanas saņemšanai.

5. JAUNPIEDZIMŠANA - TĀS TRĪSKĀRŠĀ APSTIPRINĀŠANĀS

(Tagad izlasiet 1.Jāņa 5:1)

Katram "jaunpiedzimušam" Dieva bērnam ir trīskāršs jaunpiedzimšanas apstiprinājums- kas sniedz liecību, ka viņš ir Dieva bērns. Trīskāršs apstiprinājums ir:

pirmkārt, iekšējs apstiprinājums; otrkārt, uz āru ejoša liecība, un treškārt, ārējs apstiprinājums.

(1)"Kas tic uz Dieva Dēlu, tam ir liecība Viņā." Mana ticība Kristum- ka Viņš ir Dievs- sniedz man personīgu liecību, ka es esmu Dieva bērns (1.Jāņa 5:10,13). Tas ir iekšējs apstiprinājums par manu jaunpiedzimšanu.

(2)"Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis" (1.Jāņa 4:7-11). Mums ir jāmīl savs tuvākais ar Dieva mīlestību. Mēs to neesam spējīgi darīt miesā; mums jāļaujas Dievam mīlēt šo cilvēku caur mums (Romiešiem 5:5). Tā ir jaunpiedzimšanas uz āru ejošā liecība.

(3)"Katrs, kas dara taisnību, ir no Viņa piedzimis" (1.Jāņa 2:29). Ja tu esi dzimis no Dieva, tu visos laikos darīsi pareizas un taisnīgas lietas, lai arī ko tas tev maksātu (2.Korintiešiem 5:17). Tas ir jaunpiedzimšanas ārējais apstiprinājums.

Ja tev nav jaunpiedzimšanas trīskāršā apstiprinājuma, ir laiks nomesties uz ceļiem un pieņemt Jēzu Kristu kā savu personīgo Glābēju un Pestītāju- ticot Viņa nāvei par taviem grēkiem tavā vietā, Viņa apglabāšanai un augšāmcelšanai.

 


Tēma Nr. 6

Lūgšana

Lūgšana ir tikpat sena kā cilvēks, tikpat universāla kā ticība un instinktīva kā elpošana (1.Mozus 4:26). To vienā vai citā veidā praktizē visi cilvēki ar visdažādākajiem uzskatiem. Lūgšana izplūst no sirds līdz ar vajadzību, kas ir lielāka nekā cilvēka spējas ar saviem spēkiem to īstenot. Lūgšana ir cilvēka iekšējā apzināšanās, ka pastāv Spēks vai Būtne, kas ir augstāks par viņu pašu.

Vairums cilvēku cenšas lūgt, bet tikai daži zina, kā lūgt. Ir divi lūgšanu veidi: lūgšana, kas neaizsniedz Dievu, un lūgšana, kas aizsniedz Dievu. To ilustrē mūsu Kungs līdzībā par farizeju un muitnieku (Lūkas 18:9-14). Abi vīri devās uz vienu un to pašu vietu vienā un tajā pašā laikā ar vienu un to pašu mērķi- lūgt.

Farizejs lūdza savā reliģiskajā lepnībā un augstprātībā, sagaidot, ka Dievs atbildēs tāpēc, ka viņš uzskatīja, ka ir pietiekoši vērtīgs, lai Dievs viņam atbildētu. Viņš Dievu informēja par savu labestību, ka viņš ir labāks nekā citi. Viņš uzlielīja savus labos darbus. Viņš teica: "Es gavēju, es dodu." Tas ir lūgšanas veids, kas neaizsniedz Dievu. Tā ir paštaisna cilvēka lūgšana.

Un tagad paskatīsimies uz muitnieku un viņa lūgšanu. Viņš nāca pie Dieva lielā pazemībā, apzinoties savu nevērtīgumu, sevi uzskatot par neglābjamu grēcinieku un izlūdzās žēlastību. Šis ir lūgšanas veids, kas aizsniedz Dievu. Šī ir taisnīga un patiesa lūgšana.

Tā ir reta privilēģija lūgt, jo lūgšana tevi nogādā ciešās attiecībās ar Dievu, atzīstot savu vajadzību pēc Viņa un apstiprinot savu atkarību no Viņa.

1. KAS IR LŪGŠANA?

(Tagad izlasiet Mateja 7:7-11)

Lūgšana ir lūgšana un saņemšana; tā ir saruna ar Dievu. Tā ir jūsu vajadzības atklāšana Viņam savā uzticībā uz Viņu. Mateja 7:7 ir šķietami tik vienkārša, ka esam briesmās kļūdīties atzīt tās vienkāršību. Mūsu Kungs ticīgo instruē lūgt, meklēt un klaudzināt, jo šie trīs vārdi apsedz visu lūgšanas spektru.

(1)Lūgšana ir lūguma izteikšana un atbildes saņemšana. Kad tu zini Dieva prātu attiecībā uz tavu vajadzību, vienalga, vai tā ir garīga vai materiāla, tu vari lūgt un saņemt. Šī ir lūgšana saskaņā ar atklāto Dieva prātu (1.Jāņa 5:14,15).

(2)Lūgšana ir meklēšana un atrašana. Kad tu nezini Dieva prātu attiecībā uz tavu vajadzību, vienalga, vai tā garīga vai materiāla, tev ir jāmeklē Viņa griba lūgšanā attiecībā uz šo tavu vajadzību, kamēr tu to atrodi. Šī ir lūgšana pēc vēl neatklājušās Dieva gribas atklāšanās attiecībā uz konkrēto vajadzību (Kolosiešiem 3:1; arī Jeremijas 29:12,13).

(3)Lūgšana ir klaudzināšana un durvju atvēršanās. Kad tu zini Dieva gribu un joprojām atrodi durvis aizvērtas, tev ir jāklaudzina neatlaidīgi un pacietīgi, un jāturpina klaudzināt, kamēr Dievs šīs durvis atvērs. Tā ir neatlaidīga lūgšana- lūgšana, kas audzē kalnus pārstādošu ticību. Klaudzināšanas lūgšana pastāv tik ilgi, kamēr neiespējamais kļūst par iespējamo. Tā ir brīnumus daroša lūgšana (Mateja 17:14-21). Visas lietas ir iespējamas, kad tu lūdz, meklē un klaudzini.

2. KĀPĒC JĀLŪDZ?

(Tagad izlasiet Lūkas 18:11)

Lūdz:

(1)Jo Jēzus teica: "Cilvēkiem vajadzīgs vienmēr lūgt." Lūgšana ir noteicošā. Jums ir pavēlēts lūgt (Mateja 26:41).

(2)Jo lūgšana ir vienīgais veids, kā saņemt lietas no Dieva. "Jums nav tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu" (Jēkaba 4:2).

(3)Jo lūgšana atraisa prieku (Jāņa 16:24).

(4)Jo lūgšana tevi atbrīvos no visām tavām bēdām (Psalmi 34:6).

(5)Jo lūgšana spēj atslēgt Dieva gudrības krātuves durvis (Jēkaba 1:5).

(6)Jo lūgšana ir spēka kanāls (Jeremijas 33:3).

(7)Jo ir grēks nelūgt (1.Samuēla 12:23).

(8)Jo grēcinieki var tikt izglābti, kad tie lūdz ticībā (Romiešiem 10:13,14).

(9)Jo Jēzus, kamēr bija miesā uz zemes, bieži lūdza Tēvu. Ja jau Jēzum, paša Dieva Dēlam bija vajadzīgs lūgt, tad arī mums ir "jālūdz bez mitēšanās" (1.Tesaloniķiešiem 5:17).

3. KĀ LŪGT?

(Tagad izlasiet Mateja 6:9-13)

"Tāpēc jums būs tā lūgt." Mūsu Kungs to sniedza kā paraugmodeli lūgšanai pēc tam, kad kāds no Viņa mācekļiem Viņam bija teicis: "Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus" (Lūkas 11:1).

(1)Mums ir jālūdz "mūsu Tēvu, kas ir debesīs," jo Viņš ir visgudrākais, vismīlošākais, visspēcīgākais un visu varošs. Mēs tāpat tiekam instruēti lūgt Jēzus vārdā (Jāņa 14:13,14), atkarībā no Svētā Gara vadības (Romiešiem 8:26,27).

(2)Mums ir jālūdz, lai visā tiktu īstenota Viņa griba.

(3)Mums ir jālūdz par Viņa valstības atnākšanu (Mateja 25:31-48).

(4)Mums ir jālūdz par savām ikdienas vajadzībām.

(5)Mums ir jālūdz par piedošanu un jāpiedod citiem.

(6)Mums ir jālūdz par tā Kunga vadību un atbrīvošanu no ļaunā.

(7)Mums ir jālūdz ticībā, jo "bez ticības ir neiespējams patikt Viņam" (Ebrejiem 11:5,6).

Šis lūgšanas modelis ir tikai piemērs, kas rāda virzienu, bet nekad nav jāatkārto vai jāskaita kā kāda formula. Tādai vajadzētu būt pilnīgai lūgšanai.

4. KUR LŪGT

(Tagad izlasiet Apustuļu d.12:5)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās mācekļu lūgšanas dzīvē notika ievērojamas izmaiņas, un tas atkal tika novērots pēc Vasarsvētkiem. Pirms Jēzus nāves mācekļi gulēja, kamēr Jēzus Ģetzemānes dārzā lūdza (Mateja 26:36-46). Bet pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās:

(1)Viņi sapulcējās Augšistabā, gaidot uz Svētā Gara nonākšanu, un lūdza. Mums vienmēr ir jālūdz, kad sapulcējas ticīgie (Apustuļu d.1:13,14).

(2)Viņi lūdza, dodoties no mājas uz māju (Apustuļu d.2:42-47).

(3)Viņi lūdza draudzē, kad Pēteris atradās cietumā (Apustuļu d.12:5-19).

(4)Pāvils un Sila lūdza cietumā (Apustuļu d.16:25). Šeit mēs redzam kristiešus lūdzot neticīgo klātbūtnē, bet nevis tāpēc, lai tie to dzirdētu. Nekad nelūdziet, lai patiktu pārējiem; lūdziet tikai, lai patiktu Dievam.

(5)Lūgšanas vieta ir katra vieta, kur jūs varat būt vienatnē ar Dievu (Mateja 6:6).

(6)Mēs tiekam aicināti lūgt visās vietās visos laikos (1.Timotejam 2:8).

Ir liels prieks prast sarunāties ar Dievu katrā laikā, katrā vietā un pie jebkuriem apstākļiem un zināt, ka Viņš dzird un atbild.

5. ŠĶĒRŠĻI LŪGŠANAS ATBILDES SAŅEMŠANAI

(Tagad izlasiet 1.Pētera 3:7)

(1)Kad lūgšanas netiek atbildētas, tev ir jāpārbauda sevi Dieva Vārda gaismā. Ja tu atrodi kaut ko, kas Dievam nepatīk, izsūdzi to, uzticoties Dievam par piedošanu, lai tavas lūgšanas tiktu atbildētas (1.Jāņa 3:1-7).

(2)Savtīgums apslāpēs lūgšanu (Jēkaba 4:3).

(3)Nepiedodošs gars apslāpēs lūgšanu (Mateja 5:22,24). Daudz kristiešu nesaņem atbildes uz lūgšanu, jo ir pret citiem izturējušies nepareizi vai arī citi pret tiem ir izturējušies nepareizi, un viņi ir atteikušies sevi pazemot un meklēt salīdzināšanos.

(4)Neticība apslāpēs lūgšanu (Jēkaba 1:6,7; arī Ebrejiem 11:6).

(5)Grēka apzināšanās sirdī apslāpēs lūgšanu (Jesajas 59:1,2; arī Psalmi 66:18).

Kad tu lūdz, dodies pie Dieva visā pazemībā. Lūdz Viņu atklāt tavā dzīvē visu, ka Viņam nav patīkams. Un tad to sevī nosodi; izsūdzi to, nosaucot vārdā; atsakies no tā. Lūdz vienkārši un patiesi, ticot; un Dievs dzirdēs un atbildēs.

6. VAI DIEVS ATBILD UZ VISĀM LŪGŠANĀM?

(Tagad izlasiet Jāņa 15:7)

Bībele ir pilna ar atbildētām lūgšanām, iesākot no 1.Mozus grāmatas līdz Jāņa atklāsmei. Tev ir pavēlēts lūgt, bet Dievs ir apsolījis atbildēt (Jeremijas 33:3). Rakstos ir divas prasības, lai tavas lūgšanas tiktu atbildētas. Pirmā, tev jāpaliek Viņā; tas ir, jāturpina atrasties Viņā. Tas nozīmē palikt Viņa pilnīgajā gribā par katru cenu (Romiešiem 12:1,2). Otrkārt, Viņa vārdiem ir jāpaliek tevī; tiem ir jākļūst par tavas dzīves integrālu sastāvdaļu. Tev ir jābūt piepildītam ar Viņu, un tevi jāvada un jāmotivē Viņa vārdiem (Kolosiešiem 3:16,17). Īsteno šīs divas prasības; un tavas lūgšanas tika atbildētas.

(1)Dažreiz atbilde nāk nekavējoties. Pēteris pa ūdens virsu devās pie Jēzus. Iesācis slīkt, viņš sauca: "Kungs, glāb mani." Atbilde bija nekavējoša (Mateja 14:22-31).

(2)Dažreiz atbilde kavējas. Kavēšanās ir saskaņā ar Viņa gribu (Romiešiem 8:28). Lācara uzmodināšana no miroņiem ir labs piemērs, kas norāda uz atbildes kavēšanos pēc lūgšanas izteikšanas. Lācars bija slims, Marija un Marta sūtīja ziņu Jēzum, lai Viņš nāk un viņu dziedina. Bet Jēzus kavējās atnākt, kamēr Lācars nomira un jau četras dienas kā bija apglabāts kapā. Tikai tad ieradās Viņš un pacēla Lācaru no miroņiem. Atbilde kavējās- bet atnāca (Jāņa 11:1-44).

(3)Dažreiz atbilde ir "nē." Kad Dievs atbild ar "nē," Viņš parasti šo atbildi pavada ar mieru (Filipiešiem 4:6,7) un žēlastību (2.Korintiešiem 12:7-10).

(4)Dažreiz atbilde atšķiras no tās, ko tu sagaidi, un bieži ir tieši pretēja cerētajam. Tu lūdz pēc pacietības, bet Dievs atsūta ciešanas- jo "ciešanas rada pacietību" (Romiešiem 5:3). Dievs atbild uz visām tavām lūgšanām- tomēr nevis saskaņā ar tavām cerībām, bet gan saskaņā ar Savu pilnīgo gribu.

 


Tēma Nr. 7

Ticība

"Bet Mans taisnais no ticības dzīvos." Šis kristīgā dzīves principa pasludinājums ir atrodams četras reizes Bībelē: Ebrejiem 2:1-5; Romiešiem 1:17; Galatiešiem 3:10,11 un Ebrejiem 10:38.

Habakuka grāmatā mēs redzam atšķirības starp netaisno un taisno dzīvēm.

Netaisnie uzpūšas un dzīvo un zeļ sevis paša dēļ. Bet taisnie pastāv un dzīvo ticībā- savā uzticībā Dievam. Tiem ticība ir kas vairāk nekā dzīves filozofija; tas ir viņu dzīves un pastāvēšanas pamatprincips (Ebrejiem 2:4). Taisnais nodzīvos visu savu dzīvi ticībā. Viņš ir izglābts ticībā (Apustuļu d.16:31), viņš tiek uzturēts no ticības (1.Pētera 1:5), un viņš dzīvo ticībā (Galatiešiem 2:20). Viņa ticība tiks daudzreiz pārbaudīta daudzos dažādos veidos (1.Pētera 1:7), bet vienmēr attaisnosies, jo ir kas vairāk nekā tikai sevi padarīt atbilstošu un neizbīties katra dzīves gadījuma priekšā. Ticība zina, kā gaidīt uz to Kungu (Jesajas 40:31), tā vienmēr uzvarēs (1.Jāņa 5:4).

Ticība pārsniedz saprāta ceļu; tā burtiskā veidā pārceļ kalnus (Mateja 17:14-21). Ticība ne vienmēr ievēro pretspēkus; ticība nekad nepadodas (Ebrejiem 11:32-39). Ticība saka: "Dievs īsteno Savu pilnīgo gribu manā dzīvē; es varu gaidīt, izturēt un paciest." Ticība neko nepadara viegli iegūstamu, bet gan dara visas lietas par iespējamām.

1. KAS IR TICĪBA?

(Tagad izlasiet Ebrejiem 11:1-3)

Tava ticība ir ieraksts tavā debesgrāmatā, kas tevi aizved mūžīgajā dzīvībā. Tāpat kā zemesgrāmatas akts ir pierādījums zemes īpašuma tiesībām, tā tava ticība ir pierādījums tavam mūžīgajam mantojumam Dievā (2.Korintiešiem 4:18).

(1)Ticība ir Dieva satveršana pie Viņa mums atklātā vārda; tas nozīmē vairāk neuzdot nekādus jautājumus (Ebrejiem 11:6).

(2)Ticība ir zināt, ka "tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu" (Romiešiem 8:28). Ticība netic, ka visas lietas ir labas vai ka visas lietas darbojas labi. Tā tic, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas (labas vai sliktas) darbojas kopā, nākot par labu.

(3)Ticībai ir divas puses. Vienai pusei ir kāds sakars ar intelektu. Tā ir intelektuāla pārliecība, ka Jēzus Kristus ir Dievs. Otrajai pusei ir sakars ar gribu. Tā ir brīvprātīga pakļaušanās Jēzus Kristus kā Kunga un Meistara gribai. Tas ir redzams, kad Toms ticēja un sauca: "Mans Kungs un mans Dievs" (Jāņa 20:28). "Mans Kungs"- tā bija brīvprātīga pakļaušanās; "Mans Dievs"- tā bija intelektuāla pārliecība. Kopā tu esi ieguvis sevi glābjošo ticību (Jāņa 20:31). Glābjošā ticība ir intelektuāla pārliecība, ka Jēzus ir Dievs, un brīvprātīga pakļaušanās Viņam kā savas dzīves Kungam (Meistaram). Ticībā prāts uzticas Dievam, sirds atsaucas Dieva mīlestībai un griba pakļaujas Dieva pavēlēm, bet dzīve paklausa Dieva kalpošanas aicinājumam.

(4)Ticība ir paradokss. Tā sniedzas aiz saprāta robežām. Tā tic bez saprašanas, "kāpēc tā jābūt." Tā dzied cietumā (Apustuļu d.16:25). Tā pagodinās ciešanās (Romiešiem 5:3). Tā izvēlas ciest (Ebrejiem 1:25). Tā pieņem visas lietas kā daļu no Dieva pilnīgās gribas (Filipiešiem 1:12).

Tu neesi piedzimis ar šo ticību sevī. Tā nāk caur Dieva Vārda dzirdēšanu (Romiešiem 10:17). Tāpēc mums tiek pavēlēts sludināt Evaņģēliju visai radībai, lai tā varētu dzirdēt un ticēt (Romiešiem 10:13,14).

2. TICĪBAS SVARĪGUMS

(Tagad izlasiet Efeziešiem 6:16)

Ticības vairogs ir vitāli svarīga kristieša bruņojuma daļa. Tev ir "jābruņojas ar visiem Dieva ieročiem" (Efeziešiem 6:10-18), jo kristieša dzīve ir garīga cīņa, garīgs konflikts. Kad Pāvils nosauc dažādās kristieša pilnā bruņojuma sastāvdaļas, viņš nonāk pie vairoga un uzsver tā svarīgumu, sakot: "Bez visa tā satveriet ticības vairogu...," jo ar ticības vairogu tev nekas nevar kaitēt: "visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis" (Romiešiem 8:37).

Ticības svarīgums ir redzams tajā apstāklī, ka:

(1)Tu nevari tikt izglābts bez ticības (Jāņa 3:36).

(2)Tu nevari dzīvot uzvarā pār pasauli bez ticības (1.Jāņa 5:4).

(3)Tu nevari patikt Dievam bez ticības (Ebrejiem 11:6).

(4)Tu nevari lūgt bez ticības (Jēkaba 1:6).

(5)Tu nevari iegūt mieru ar Dievu bez ticības (Romiešiem 5:1).

(6)Tu nevari iegūt prieku bez ticības (1.Pētera 1:8).

(7)Tu esi taisnots ticībā un nevis caur darbiem (Galatiešiem 2:16).

(8)Tev jādzīvo ticībā (Galatiešiem 2:20).

(9)Tu esi taisnots ticībā (Romiešiem 10:1-4).

(10)Kristus mīt tavā sirdī ticībā (Efeziešiem 3:17).

(11)Svētais Gars tiek saņemts ticībā (Galatiešiem 3:2).

(12)"Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks" (Romiešiem 14:23).

Ticība ir svarīga, jo tā pagodina Dievu, un Dievs vienmēr pagodina mūsu ticību.

3. MAZTICĪBA

(Tagad izlasiet Mateja 14:28-33)

Šajā garīgās izaugsmes stadijā Pēterim bija maza ticība. Tomēr pēc Vasarsvētkiem viņš kļuva par garīgu milzi. Ieskatīsimies viņa "mazajā ticībā" un centīsimies no tā ko saprast. Jēzus nāca pie satrauktajiem mācekļiem, vētras vidū staigādams pa ūdens virsu. Tad Pēteris lūdza, vai arī viņš nevarētu doties pie Jēzus pa ūdeni. Viņam bija jāizbīstas pat par domu darīt ko neiespējamu. Bet Jēzus viņam mierīgi teica: "Nāc."

(1)Un tā, Pēteris darīja neiespējamo: viņš gāja pa ūdens virsu ticībā.

(2)Nākošais, Pēteri pazudināja tikai viena lieta: viņš redzēja vētru un sevī ielaida nākošo domu, kas viņam lika šaubīties. Un vienā pašā mirklī viņš bija pazaudējis skatu uz Jēzu un jau skatījās atpakaļ uz savu laivu (Lūkas 9:62).

(3)Tagad pie Pētera sākās dabiskais lietu norises process: viņš sāka baidīties no nāves. Šaubas vienmēr rada bailes.

(4)Un tālāk šis pats process sāka izpausties dabiskajā pasaulē- Pēteris sāka slīkt. Viņš bija ticības cīņā zaudējis.

(5)Tālāk Pēteris darīja pareizi: viņš lūdza: "Kungs, glāb mani!" Nekavējoties Jēzus izstiepa Savu roku un viņu satvēra. Un vēlreiz Pēteris ieguva kontaktu ar Jēzu ticībā.

(6)Un atkal Jēzus rokas satverts, Pēteris spēja darīt neiespējamo: viņš staigāja pa ūdeni un gāja pie laivas. Šajā mācībā mēs redzam ticības panākumus un kļūdas, kas nāk no "mazticības." Vēlreiz atcerēsimies soļus, kas noveda pie zaudējuma. Pēteris iesāka ticībā un ticībā staigāja pa ūdeni. Tad viņš paskatījās uz vētru un ielaida sevī nākošo domu, kas viņu noveda pie šaubām, kas savukārt atraisīja bailes, bet tās viņam lika griezties atpakaļ, kas savukārt noveda pie sakāves.

Tev ir vajadzīga ticība, kas ir lielāka nekā dabiskie faktori un kas tevi velk sakāves virzienā. Tev var būt liela ticība, kas iegūta ar "lūgšanu un gavēšanu" (Mateja 17:20,21), ko baro tava ticība Dieva Vārda nekļūdīgumam (Romiešiem 10:17). Tev var būt kalnus pārstādoša ticība.

4. TICĪBAS TRĪS VEIDI

(Tagad izlasiet Jāņa 11:21-44)

Mēs šeit redzam Martas ticību saistībā ar sava brāļa Lācara uzcelšanu no nāves. Lācars bija slims, un Marta un viņas māsa Marija sūtīja ziņu Jēzum nākt un viņu dziedināt. Jēzus kavējās tik ilgi, kamēr Lācars nomira un jau četras dienas kā bija apglabāts kapā. Tikai tad Viņš ieradās piecelt Lācaru no miroņiem un kā šķērsli dzīvības atgriešanai atrada Martas mazticību.

(1)Martas ticība bija saistīta. Viņa teica: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!" (21.p.) Lācara nāve nozīmēja Martas ticības sakāvi. Viņa ticēja, ka Jēzum bija spēks pacelt viņas brāli no slimības gultas, bet nevis no miroņiem. Viņas mazticība bija par šķērsli, kas neļāva izpausties Kristus spēkam (Mateja 13:58). Mazticību kontrolē dabiskie apstākļi, un to motivē bailes no sakāves.

(2)Martas ticība bija būtiski svarīga, lai no jauna iesāktos dzīvības procesi. Jēzus teica: "Tavs brālis celsies augšām!" (23.p.) Šie vārdi tika izteikti, lai aizdedzinātu Martas cerību un ticību, bet viņa teica: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā" (24.p.). Marta pasludināja savu ticību lielajai pamatpatiesībai, bet ar to šajā gadījumā nepietika. Jēzus teica:: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība" (25.p.). Jēzus apliecināja, ka Viņam pieder vara pār dzīvību un nāvi. Un tad Viņš it kā nemanot pajautāja: "Vai tu to tici?" (26.p.) Marta atkal neatbildēja uz tiešo jautājumu, savā ticības apliecībā izpaužot mazticību (27.p.). Bet nepietiek tikai ticēt savai ticības apliecībai; ticībai ir jālaužas tālāk aiz tavas ticības apliecības "burta"- līdz pat dzīvajam, spēcīgajam Kristum. Viņas ticība ierobežoja Kristu un nolaupīja Viņam spēku (Marka 10:27). "Jēzus raudāja" (35.p.). Jēzus raudāja, jo bija nācis piecelt Lācaru no miroņiem un Savos mīļajos atrada mazu ticību, ticības sākuma stadiju.

(3)Visbeidzot Martai sāka rasties uzvaroša, neierobežota ticība tad, kad viņa ieraudzīja no kapa novelto akmeni (41.p.). Kad Jēzus tā nokārtoja lietas, ka akmens no kapa tika novelts, Marta stāvēja neticēdama (39.p.). Tagad Jēzus izaicināja viņu ticēt caur vārdiem: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?" (40.p.) Beidzot Marta ticēja un gaidīja redzēt Dieva godību, un viņa netika sarūgtināta. Mēs bieži dzirdam, ka "redzēšana nosaka ticību," bet tā tas nav. Tu tici un tikai tad ieraugi. Ticība nāk pirms skatīšanas. Lūk, tagad Martas ticība vairāk nebija par šķērsli Kristus spēkam. Viņa redzēja, ka akmens no kapa ir novelts un Jēzus "stiprā balsī sauc: 'Lācar, nāc ārā!'" (43.p.); un Lācars tika uzmodināts. Neapmierinieties tikai ar vāju pamata ticību. Jums var būt neierobežota ticība, kas patīk Dievam un pauž Viņa slavu.

5. TICĪBAS ZĀLE

(Tagad izlasiet Ebrejiem 11:32-39)

Šo Rakstu vietu bieži nosauc par "Ticības zāli." Tev šeit ir jāatnāk visai bieži un šeit jāuzkavējas, lai tava ticība pieaugtu un kļūtu stipra tavā Kungā, jo šajā Rakstu vietā mēs iegūstam ieskatu Izraēla un Draudzes vēsturē, kā tā ir ierakstīta debesīs caur svēto asinīm ticībā.

Viņi pielūdza ticībā kā Ābels. Viņi staigāja ticībā kā Enohs. Viņi darbojās ticībā kā Noass. Viņi dzīvoja ticībā kā Ābrahāms. Viņi karoja ticībā kā Jozua. Viņi uzvarēja ticībā kā Gideons. Viņi pakļāva valstis ticībā kā Dāvids. Viņi aizbāza lauvām mutes kā Daniēls. Viņi gāja caur uguni ticībā kā trīs ebreju zēni. Viņi cieta ticībā kā Pāvils. Viņi mira ticībā kā Stefans, pirmais kristiešu moceklis (Apustuļu d.7:54-60).

Ticībā viņi pacieta ciešanas, kaujā guva drosmi, vājumā kļuva stipri un bija uzvaroši sakāves priekšā. Ticībā viņi bija vairāk nekā uzvarētāji. Un tikai ticībā visuvarošajam Kristum arī tu vari pārspēt visus apstākļus un svinēt uzvaru pār visiem ļaunajiem spēkiem, kas tevi grib iznīcināt, skatoties uz "Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju" (Ebrejiem 12:2). Svēto ticība mūs iedvesmo, bet pāri visam mēs skatāmies uz Jēzu, mūsu ticības Iesācēju un Piepildītāju.

 


Tēma Nr. 8

Grēks

Apsverot jautājumu par grēku, mēs sastopamies ar diviem apžilbinošiem faktiem.

Pirmais fakts ir, ka cilvēks grēkam pievērš tik maz uzmanības. Kādiem tā ir tikai ilūzija- reliģiska mirāža- kāds sektantisko fanātiķu izdomājums. Tas tiek noliegts, par to smejas un par to stāsta anekdotes. Daudzi, kas tic grēkam kā faktam, turpina tajā dzīvot, nemaz nedomādami par sagaidāmo sodu.

Otrais fakts ir tas, ka Dievs grēkam pievērš tik lielu uzmanību. Dievs teica: "Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst" (Ecehiela 18:20). "Tātad grēka alga ir nāve" (Romiešiem 6:23). Visi grēki ir negantība Dievam (Sālamana pam.6:16-19), un tos, kas dara negantības, Viņš ienīst (Psalmi 5:5). Mozus teica: "Ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas Tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība" (5.Mozus 25:16). Grēks ir ļauns spēks. No tā klātbūtnes šajā dzīvē nav iespējams izbēgt, bet to spēj uzvarēt tikai Dieva spēks.

1. GRĒKA IZCELSME

(Tagad izlasiet Soģu 1:6)

Grēka izcelsme ir viens no Bībeles noslēpumiem. "Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam" (5.Mozus 29:29). Tā izcelsme ir viena no "noslēpumainajām lietām," kas paliks ietīta neziņas plīvurā. Grēks pirmo reizi ir pieminēts izcēlies sātana sirdī. Viņš tika radīts kā pilnīga būtne, "līdz kamēr atrada tevī noziegumu" (Ecehiela 28:11-19). Sātans atkrita no savas pilnības stāvokļa, kad paaugstināja savu gribu virs Dieva gribas. Viņš piecas reizes teica: "Es..." (Jesajas 14:12-17). Tā bija viņa griba, nostādīta virs Dieva gribas- un tas ir grēks. Uzskata, ka trešā daļa no eņģeļiem palika ar sātanu un sagrēkojās līdz ar viņu, pazaudējot savu pirmo mājvietu un tiekot nomesti zemākajā debesu sfērā. Tas nepierāda, ka sātans bija grēka autors, bet gan atklāj grēku sātana sirdī- pirms Dievs radīja cilvēku.

2. KAS IR GRĒKS?

(Tagad izlasiet 1.Jāņa 3:4)

Ir neiespējami noliegt grēka eksistenci, kad visa pasaule atrodas stratēģiskā konfliktā starp labo un ļauno. Ja grēks nebūtu fakts, nebūtu arī noziegumu; nebūtu vajadzīgi cietumi. Mums nebūtu vajadzīgas atslēgas durvīs, nebūtu jāsargā vērtības. Kādiem grēks ir tikai jēdziens, ko nedrīkst pieminēt, vai arī tikai miesas vājums. Kādiem citiem tas ir labā iztrūkums. Tā saucamajiem filozofiem grēks ir ietērpts cilvēces kopējā neziņā, un evolucionistiem tā ir zvērišķīga daba. Pēdējā teorija par grēku saka, ka grēks ir cilvēces slimība, ko spēs novērst zinātnes attīstība, jo cilvēks nav grēcinieks, kā vēsta Bībele, bet tikai slims. Attiecībā uz citiem grēks ir tikai kā savtīguma paveids, bet Dievs skaidri pasludina, ka:

(1)Grēks ir Dieva likumu pārkāpšana (1.Jāņa 3:4).

(2)Grēks ir atkrišana no Dieva godības (Romiešiem 3:23).

(3)Grēks ir sacelšanās pret Dievu (Jesajas 1:2).

(4)Grēks ir neticība, kas padara Dievu par meli (1.Jāņa 5:10).

(5)Grēks nozīmē staigāt pa savu paša ceļu, plānot dzīvi savu dzīvi saskaņā  ar savu paša gribu bez Dieva gribas meklēšanas (Jesajas 53:6).

(6)Visa netaisnība ir grēks (1.Jāņa 5:17).

Grēks ir neprāts, kas tevi pieviļ, spēks, kas tevi sagrauj, un lieta, kas tevi pazudina. Grēks ir apzināts nepaklausības akts pret Dieva atklāto gribu.

3. KĀ GRĒKS IENĀCA PASAULĒ

(Tagad izlasiet Romiešiem 5:12)

"...viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks" (Romiešiem 5:12). Cilvēka kritiens ir atrodams 1.Mozus 3:1-24. Kad Ādams apgrēkojās, viņa sēkla kļuva iznīcīga (1.Pētera 1:23). Tāpēc arī mēs visi esam grēcinieki, jo caur savu fizisko piedzimšanu esam iedzimuši grēkā un grēka dabā (Psalmi 51:5). Tev nav jāmāca savus bērnus sliktās lietās, bet gan jāmāca viņiem labas lietas. Sliktās viņi paši izpaudīs. Tev nav jāmāca viņus melot, bet gan jāmāca teikt patiesību. "Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana" (Romiešiem 5:18). Saskaņā ar Dieva Vārdu visi cilvēki ir grēcinieki; visi jau ir pazudināti uz nāvi (Jāņa 3:18), izņemot šo īso dzīves laiku, kas mums ir iedots avansā un kuras laikā mums ir jāiegūst nemirstību. "Jo visi ir grēkojuši" (Romiešiem 3:23). Grēks ienāca pasaulē caur mūsu pirmajiem zemišķajiem vecākiem Ēdenes dārzā. "Visi ir grēkojuši," jo visi ir grēcinieki.

Cilvēks grēko apzināti un arī neapzināti, jo ir grēcinieks pēc dabas. Tāpēc grēka vara pār tevi pastāv neatkarīgi no prieka, ko tu no tā iegūsti.

4. GRĒKA SEKAS

(Tagad izlasiet Efeziešiem 2:1)

"...grēka alga ir nāve." Cilvēka grēka rezultātā viņa dzīvība tiek pakļauta trim nāvēm. Paturiet prātā, ka nāve nenozīmē anihilāciju; tā tikai atdala vienu dzīvības stadiju vai izpausmes formu no kādas citas. Ēdenes dārzā tā atdalīja cilvēku no Dieva garīgi,- tā ir garīgā nāve. Pie dabiskās nāves tā atdala cilvēka garu un dvēseli no viņa miesas,- tā ir cilvēka ārējās fiziskās čaulas nomešana vai atdalīšana no gara un dvēseles satura. Un visbeidzot, pēdējā, galējā nāve. Tā atdala cilvēku no Dieva žēlastības uz mūžiem; tā ir mūžīgā nāve.

(1)Grēka alga ir garīgā nāve. Tā kā grēks atdalīja cilvēku no Dieva garīgi un to atdalīja no Dieva tuvuma, izdzenot ārā no Ēdenes dārza, tā grēks atdalīs tevi no Dieva (Jesajas 59:1,2). Vienīgais ceļš atpakaļ pie Dieva ir caur savu grēku izsūdzēšanu Viņam (1.Jāņa 1:9), caur atteikšanos no saviem grēkiem un to atstāšanu (Jesajas 55:7). Tikai tā tu vari atjaunot zudušo sadraudzību ar Dievu.

(2)Grēka alga ir fiziskā nāve. Fiziskā nāve ir grēka rezultāts. Nāvei nebija varas cilvēkā, kamēr cilvēks nebija grēkojis. Tagad visi ir kļuvuši mirstīgi, jo visi atrodas ietērpti grēkā. Tagad nāve pār visiem ir universāls spēks. Kopš mums ir universālas sekas, ir jābūt arī universālam to cēlonim, un šis cēlonis ir universālais grēks. Visi cilvēki nomirst- labie un sliktie, jaunie un vecie;- un cilvēki turpinās mirt, kamēr Kungs Jēzus Kristus neuzvarēs pašu nāvi (1.Korintiešiem 15:26) un viss netiks aprīts galējā uzvarā (1.Korintiešiem 15:54-57).

(3)Grēka alga ir mūžīgā nāve. "Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst" (Ecehiela 18:20). (Šī ir mūžīgā atdalīšana no Dieva mīlestības- Atklāsme 20:14) Līdzko dvēsele aiziet aiz elles priekškara, tā ir pazudusi uz mūžiem. Tā joprojām eksistē, bet bez cerības. Tā ir pazudusi un pazudināta visā mūžībā. Mūžīgā nāve ir mūžīga atdalīšana no Dieva (Lūkas 16:19-31).

5. DIEVA SAGĀDĀTAIS LĪDZEKLIS PRET GRĒKU

(Tagad izlasiet 2.Korintiešiem 5:21)

Cilvēks, kas nevēlas pieņemt Dieva nodrošināto līdzekli pret savu paša iznīcību, cenšas nodrošināt savu paša pestīšanu ar saviem paša līdzekļiem un paņēmieniem, kas ir veltīgi.

(1)Viņš cenšas sasniegt savu paša taisnību, kad viņam jātiek pārveidotam Dieva taisnībā (2.Korintiešiem 5:21; arī Jesajas 64:6).

(2)Viņš cenšas pārveidoties pats, kad viņam vajadzīgs tikt atjaunotam un pārveidotam (Titum 3:5).

(3)Viņš cenšas atvērt jaunu dzīves lappusi, kad viņam vajadzīga pilnīgi jauna dzīve (Jāņa 10:10).

(4)Viņš cenšas tikt attaisnots caur bauslības darbiem vai labo un humāno cilvēces likumu pildīšanu, kad viņam vajadzīgs tikt attaisnotam ticībā uz Kungu Jēzu Kristu (Galatiešiem 2:16).

(5)Viņš cenšas šķīstīt savu veco cilvēku, padarot to labu, kad viņā pašā vajadzīgs izveidoties pilnīgi jaunam cilvēkam Kristū (Efeziešiem 4:24).

(6)Viņš cenšas tikt izglābts ar labiem darbiem, kad viņam vajadzīga pestīšana tikai un vienīgi caur Dieva žēlastību (Efeziešiem 2:8,9).

Vienīgais līdzeklis, kas aptur cilvēka pakāpenisko bojā eju, dodoties viņa fiziskās nāves virzienā, ir Dieva Dēla pieņemšana par savu Kungu un Glābēju, kas ir darīts par cilvēces kopējo grēku upuri mūsu dēļ pie Krusta. Un vienīgais veids, kā izglābties, ir, pieņemot šo mums sagādāto līdzekli, kas ir ticēt Viņam kā savam personīgajam Kungam un Izglābējam no mūžīgās nāves (Jāņa 20:30,31).

 


Tēma Nr. 9

Tiesas

Rakstos mums tiek piekodināts "pareizi mācīt patiesības vārdu" (2.Timotejam 2:15). Tas ir īpaši svarīgi, kad studējam Dieva tiesas. Neizgudrosim teorijas, kur visas tiesas apstiprina teoriju par vienu "vispārējo tiesu." "Vispārējās tiesas" teorija ir reliģijas izgudrojums, un to neapstiprina Dieva Vārds. Bībelē atklājas piecas atsevišķas tiesas; tās atšķiras pēc norises laika, vietas un saviem mērķiem. Tomēr tām visām ir viena kopīga lieta: tajās visās tiesnesis ir Kungs Jēzus Kristus (Jāņa 5:22).

Ikvienam- no Ādama līdz pat pēdējam cilvēkam, kas ir piedzimis uz zemes,- būs jāstājas Kunga Jēzus Kristus priekšā, lai tas tiktu tiesāts.

Pirmā tiesa jau ir notikusi. Tajā ticīgo grēki jau ir notiesāti un spriedums izciests caur Kristu pie Krusta.

Otrajā tiesā ticīgais vai nu notiesā pats sevi vai arī tiek Kunga Jēzus Kristus notiesāts un saņem spriedumu par savu dzīvi.

Trešajā tiesā visiem ticīgajiem būs jānāk "Kristus Soģa krēsla" priekšā, kur viņi tiks tiesāti par saviem darbiem.

Ceturtā tiesa notiks pēc Kristus Otrās atnākšanas. Tad tiks tiesātas visas tautas.

Piektajā tiesā pie Lielā baltā goda krēsla tiks tiesāti visi sātana varā nonākušie.

1. TICĪGĀ GRĒKU TIESA

(Tagad izlasiet Jāņa 5:24)

Šajā pantā mūsu Kungs mums saka, ka ticīgais "nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā." Šeit pielietotais vārds "tiesa" ir tas pats vārds, kas "soda diena" (Mateja 10:15). Mūsu grēki tika uzkrauti Kristum Golgātā; un katrs ticīgais "no nāves ir iegājis dzīvībā." Tā ir mūsu pestīšana, ko pazīstam. Kristus ir samaksājis par mūsu grēkiem ar Savas dzīvības cenu. Viņš tika notiesāts un ir izcietis sodu ticīgā vietā. Ticīgais nenāks tiesā, jo:

(1)Jēzus Kristus jau ir samaksājis sodu un uz šī Viņa mūsu vietā atdotās nāves fakta pamata ticīgais ir atdalīts no viņa bijušajiem grēkiem uz mūžiem (Psalmi 103:12).

(2)Ticīgā grēki ir izdzēsti, un Dievs ir apsolījis, ka Viņš "viņu grēkus vairs nepieminēs" (Jesajas 43:25).

(3)Mūsu Kungs izcieta mūsu grēkus, "Taisnais par netaisnajiem," lai mēs varētu tikt izglābti un nekad nenāktu tiesā kā grēcinieki (1.Pētera 3:18).

(4)Ticīgais nekad netiks pazudināts kopā ar pasauli, jo Kristus jau ir ticis pazudināts viņa vietā. "To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku" (2.Korintiešiem 5:21). Kristus tika darīts par lāstu pie Krusta mūsu dēļ un "mūs ir atpircis no bauslības lāsta" (Galatiešiem 3:13). "Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot" (Ebrejiem 9:26). Ticīgais nenonāks tiesā, jo viņa grēki jau ir nomazgāti (Ebrejiem 1:3).

2. TICĪGĀ SEVIS PAŠA TIESA

(Tagad izlasiet 1.Korintiešiem 11:31,32)

Ticīgā sevis paša tiesa ir kas vairāk nekā tikai nosodīt nepareizi darītas lietas ticīgā dzīvē. Kad ticīgais tiesā pats sevi, labais un sliktais no viņa dzīves tiek iznests gaismā un viņš izsūdz slikto (1.Jāņa 1:9) un atsakās no tā (Jesajas 55:7). Tomēr nav pietiekoši tikai notiesāt grēku, kas mīt ticīgajā; viņam ir jātiesā pašam sevi.

(1)Tiesāt sevi nozīmē praktizēt dzīvē sevis paša noliegšanu, jo, kad ticīgais sevi saskata tā, kā viņu redz Dievs, viņš sevi noliks īstajā vietā. Tā ir sevis paša vadītas dzīves aizvietošana ar Kristus dzīvības vadītu dzīvi (Kolosiešiem 3:4). Tagad Kristus būs kļuvis par ticīgā dzīvību.

(2)Tiesāt sevi nozīmē aizliegt sev izpausties. Tas ir kas vairāk nekā sevis paša noliegšana. Aizliegt sev izpausties nozīmē sevis noliegšanas dzīves praktizēšana  līdz ar visām viņa miesas patikšanām, iekārošanām un tieksmēm. Ja mēs praktizējam tikai sevis paša noliegšanu, tā ir nodarbošanās ar simptomiem un nevis to patieso cēloni. Bet kad sevi aizliedzam un neļaujam sev izpausties, mēs līdz ar to arī uzbrūkam cēlonim, jo sevī (tas ir miesā) "nemīt nekas labs" (Romiešiem 7:18). Aizliegt sevi nozīmē ikdienas ņemt savu krustu un sekot Kristum (Marka 8:34-38).

(3)Tiesāt sevi nozīmē atsacīties no sevi paša vadītas dzīves un atrast jaunu, Kristus vadītu un motivētu dzīvi (Galatiešiem 2:20).

(4)Tiesāt sevi nozīmē vairāk nebūt pašapzinīgam, bet iegūt Kristus prātu (Mateja 28:20).

(5)Tiesāt sevi nozīmē vairāk nebūt sevis paša vadītam, bet gan būt Kristus vadītam (Apustuļu d.9:61).

(6)Tiesāt sevi nozīmē vairāk nekad sevi neuzskatīt par citu novērtējuma mērauklu, bet gan citus uzskatīt labākus par sevi (Filipiešiem 2:3). Tiesāt sevi nozīmē kļūt pilnīgi nesavtīgam.

3. TICĪGĀ DARBU TIESĀŠANA

(Tagad izlasiet 2.Korintiešiem 5:10)

Ticīgā darbi tiks tiesāti pie "Kristus Soģa krēsla." Termins "Kristus Soģa krēsls" Bībelē ir atrodams tikai divreiz, bet par to tiek runāts daudzas reizes. Tas ir atrodams arī šajā pantā, tāpat arī Romiešiem 14:10. Uzmanīga abu pantu lasīšana kopā ar to kontekstu atklāj, ka pie "Kristus Soģa krēsla" parādās tikai ticīgie. Šeit tiek tiesāti viņu darbi un nevis viņu grēki, jo mēs labi zinām, ka ticīgā grēki jau ir saņēmuši savu spriedumu un notiesāti caur Kristu Golgātā un "tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas" (Romiešiem 8:1).

(1)Šī tiesa notiks "gaisā," tūlīt pēc pirmās augšāmcelšanās. "Tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši" (1.Tesaloniķiešiem 4:14-18). Starp izglābto un neizglābto augšāmcelšanos jāpaiet tūkstoš gadiem (Atklāsme 20:4,5); tur būs tūkstoš gadu starp "Kristus Soģa krēslu," kur parādās tikai atpestītie, un "Lielā baltā goda krēsla tiesu," kur parādās tikai neatpestītie un grēcinieki.

(2)Pie Kristus Soģa krēsla ticīgais sniegs atskaiti par sevi Dievam. Tāpēc mums jāskatās uz saviem pašu un nevis citu darbiem (Romiešiem 14:10-13).

(3)Vispazemojošākā doma ir zināt, ka kādu dienu ticīgais tiks nostādīts savu darbu priekšā- "labo vai slikto." Kādi no mums tad tiks apkaunoti (1.Jāņa 2:28) un "pazaudēs"- nevis savu pestīšanu, bet gan savu mūžīgo algu (1.Korintiešiem 3:11-15). Tāpēc lai arī ko tu darītu, dari to Dievam par godu un saskaņā ar Viņa tev atklāto gribu (Kolosiešiem 3:17).

4. TAUTU TIESĀŠANA

(Tagad izlasiet Mateja 25:31-46).

Šī tiesa nav Lielā baltā goda krēsla tiesa (Atklāsme 20:11-15). Rūpīga šo abu tiesu salīdzināšana nostiprina sekojošus faktus:

(1)tautu tiesāšana notiks, "kad cilvēka Dēls nāks Savā godībā... tad Viņš nosēdīsies uz Sava goda krēsla" (Atklāsme 20:11-15). Lielais baltais goda krēsls nekad netiek saukts par "Viņa goda krēslu."

(2)Šajā tiesā Viņš tiesās dzīvās palikušās tautas (Joēla 4:11-16). Pie Lielā baltā goda krēsla tiesas Viņš tiesās ļaunos, kas tajā laikā būs miruši.

(3)Pie šīs tiesas notiks mirušo augšāmcelšanās. Pie Lielā baltā goda krēsla visi ļaunie mirušie tiks uzmodināti- "Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem" (Atklāsme 20:13).

(4)Šajā tiesā Tiesnesis būs Dievs, Ķēniņš, kas tiesās dzīvās tautas Savā zemišķajā valstībā. Pie Lielā baltā goda krēsla Tiesnesis būs Dievs, kas tiesās tikai ļaunos, kas būs miruši.

(5)Pie šīs tiesas grāmatas netiks atvērtas. Pie Lielā baltā goda krēsla tiesas "grāmatas tika atvērtas."

(6)Šajā tiesā tiks tiesātas trīs kategorijas: "avis"- izglābtie (Atklāsme 7:9-17); "āži"- neatpestītie (2.Tesaloniķiešiem 1:7-10); "brāļi"- izraudzītie no Izraēla vidus (Atklāsme 7:1-8; arī Romiešiem 11:25-28). Pie Lielā baltā goda krēsla ir tikai viena kategorija- "mirušie."

(7)Šajā tiesā Ķēniņš sniedz Savu valstību tiem, kam pieder mūžīgā dzīvība. Pie Lielā baltā goda krēsla nav izglābto un nav valstības; viņi visi tiek "iemesti uguns jūrā."

5. ĻAUNO TIESA

(Tagad izlasiet Atklāsme 20:11-15)

Lielā baltā goda krēsla tiesa sekos tūkstoš gadu Kristus valdīšanas laikam. Tā ir beidzamā tiesa, un tikai ļaunajiem mirušiem tajā ir jātiek tiesātiem. Saskaņā ar Atklāsmi 20:5 ticīgie tika uzcelti tūkstoš gadus pirms šīs tiesas un viņu darbi tika tiesāti pie "Kristus Soģa krēsla" (2.Korintiešiem 5:10).

(1)Pie šīs tiesas ļaunie mirušie meklēs paslēptuvi no Kunga Jēzus Kristus vaiga, kas būs Tiesnesis. Bet tur nebūs paslēptuves.

(2)Pie šīs tiesas "mirušie, mazie un lielie" nostāsies Dieva vaiga priekšā. Bet lielo lielumam tad nebūs nekādas vērtības, jo "nav neviena, kas dara labu, it neviena" (Romiešiem 3:12).

(3)Pie šīs tiesas tiks atvērta "dzīvības grāmata." Kāpēc "dzīvības grāmata," ja jau pie šīs tiesas nebūs izglābto? Ļauniem mirušiem tiks parādīts, ka Dieva žēlastība ir beigusies. Dievs Savā žēlastībā nebūs nodrošinājis tiem vietu "dzīvības grāmatas" ierakstos tā, ka viņiem vairs nebūs iespējams no šī soda izbēgt (Romiešiem 1:18-20).

(4)Pie šīs tiesas mirušie tiks tiesāti "saskaņā ar viņu darbiem." Dievs ir taisns Dievs, un, tā kā ellē pastāv soda izciešanas pakāpes, kādi tiks sodīti daudz smagāk nekā kādi citi (Lūkas 12:42).

(5)Pie šīs tiesas nebūs augstākas tiesas institūcijas, kur pazudušie varēs griezties pēc apžēlošanas. Tie būs pazuduši, neglābjami pazuduši uz mūžiem; pazudināti visā mūžībā, un cerību uz izglābšanos nebūs nekādu. Ir elle (Lūkas 16:19-31); un ellē nonākušajiem nav cerību. Tur nedarbojas jūtas, nav mīlestības un apžēlošanas; aiz elles portāliem nepastāv pat Dieva mīlestība.

 


Tēma Nr. 10

Atalgojumi

Pastāv liela atšķirība starp pestīšanu attiecībā uz pazudušajiem un atalgojumu, kas pienākas izglābtajiem. Pestīšana ir "Dieva dāvana. Ne ar darbiem" (Efeziešiem 2:8,9). Pestīšana tiek saņemta ticībā Kunga Jēzus Kristus pabeigtajam darbam (Jāņa 3:36). Bet atalgojuma lielums ir atkarīgs no ticīgā darbiem (Mateja 16:27).

Attiecībā uz atalgojumu visvairāk mums atklāj 1.Korintiesiem 3:8-15. Pirmkārt, katrs ticīgais saņems algu atbilstošu savam darbam (8.pants). Bet mēs nestrādājam, lai saņemtu pestīšanu.

Otrkārt, "mēs esam Dieva darba biedri" (9.p.)- nevis, lai iegūtu pestīšanu, bet savas algas dēļ.

Treškārt, ticīgajam ir jāceļ uz Kunga Jēzus Kristus, vienīgā iespējamā pamata (11.p.).

Ceturtkārt, ticīgajam ir izvēle tikt uzceltam, izmantojot vienu no diviem celtniecības materiāliem: "zelta, sudraba, dārgakmeņiem"- tie ir mūžīgi pastāvoši; vai arī "koka, siena, salmiem"- tie ir īslaicīgi pastāvoši materiāli (12.p.) (2.Korintiešiem 4:18).

Ticīgais, kas ceļ uz Kristus pamata ar mūžīgajiem materiāliem- "zelta, sudraba, dārgakmeņiem," saņems algu. Tie, kas ceļ uz Kristus pamata no īslaicīgi pastāvoša materiāla- "koka, siena, salmiem," nesaņems algu. "Koka, siena, salmu" darbi "Kristus Soģa krēsla priekšā" tiks iznīcināti un ticīgais cietīs zaudējumus- nevis pestīšanu kā tādu, bet gan savu mūžīgo algu.

Kādi ticīgie pie "Kristus Soģa krēsla" tiks apkaunoti (1.Jāņa 2:28)- apkaunoti par saviem "koka, siena, salmu" darbiem.

Manas kalpošanas pirmajā gadā es sēdēju pie mirstoša drauga gultas. Kad mēs sarunājāmies par viņa aiziešanu mājās, viņa acīs bija asaras. Būdams jauns savā Kungā, es domāju, ka viņš baidās no nāves, un centos viņam sniegt iedrošinājuma vārdus. Bet viņš teica: "Nē, es nebaidos mirt; man ir kauns mirt." Viņš gribēja sacīt, ka Kristus bija viņa Glābējs, bet ka viņš ir dzīvi pavadījis savu mērķu labad un ka tagad viņam būs jāsastopas ar Jēzu Kristu tukšām rokām. Pavadītā dzīve viņam šķita kā "koks, siens, salmi." Viņš tika izglābts, bet "kā caur uguni."

1. DZĪVĪBAS VAINAGS

(Tagad izlasiet Jēkaba 1:12)

Šī alga var tikt nosaukta par mīlošā drauga vainagu. Izpētot šo pantu, mēs atklājam, ka ticīgais atrod spēku uzvarēt kārdināšanas un izturēt pārbaudījumus caur Dieva mīlestību. Pāvils teica: "Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās." Jautājums ir šis: vai mēs šodien pagodināmies savās ciešanās? Mēs to varam tikai, ja "mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu" (Romiešiem 5:3-5). Bez Dieva mīlestības ticīgā sirdī pārbaudījumi un ciešanas viņā var izraisīt rūgtumu un pašpārmetumus un viņš var pazaudēt "dzīvības vainagu."

Visiem īstenticīgajiem pieder mūžīgā dzīvība (Jāņa 3:15,16), bet ne visi ticīgie par atalgojumu saņems "dzīvības vainagu." Vainags tiks dots tiem, kas būs bijuši "uzticīgi līdz nāvei" (Atklāsme 2:10). Lai saņemtu "dzīvības vainagu," ticīgajam ir jāmīl to Kungu vairāk nekā savu paša dzīvību. "Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs" (Marka 8:35). Šī balva tiks sniegta tiem, kas dzīvos Kristum, kas izturēs pārbaudījumos un paliks un pastāvēs Dieva mīlestībā (1.Korintiešiem 10:13).

2. NEIZNĪCĪGS VAINAGS

(Tagad izlasiet 1.Korintiešiem 9:24-27)

Pāvils pielieto grieķu sporta spēles, lai ilustrētu ticīgā dzīves garīgo skrējienu. Sportisti sacīkstēs skrien, lai iegūtu "iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu." Spēlēs nevarēja piedalīties neviens jauneklis, kas nebija Grieķijas pilsonis, dzimis no grieķu vecākiem. Līdzīgi tā Kunga kalpošanā un pie garīgās balvas saņemšanas nevar piedalīties neviena neatpestīta persona, kas nav dzimusi no Dieva (Jāņa 3:3).

Kā atlētam ir jāaizliedz sev daudz miesas labumu, arī ticīgajam ir "jāuztur savu miesu un to jānodod pakļaušanās varai;" vai arī viņš tiks atmests. Atkal, viņš nepazaudēs savu pestīšanu, bet pazaudēs savu "neiznīcīgo vainagu."

Grieķu olimpiskajās spēlēs visiem to dalībniekiem bija uzstādīti grūti īstenojami likumi. Jaunā Derība satur likumus ticīgajiem, kas nolems piedalīties garīgajās sacīkstēs, lai iegūtu "neiznīcīgu vainagu."

(1)Ticīgajam ir pašam brīvprātīgi jāaizliedz sev visu, kas viņu spiež pie zemes un attur atpakaļ (Ebrejiem 12:1).

(2)Ticīgajam pašam ir jātur savas acis pavērstas uz Kristu; viņš nedrīkst skatīties ne pa labi, ne pa kreisi (Ebrejiem 12:2).

(3)Ticīgajam pašam ir jāatrod savu spēku savā Kungā (Efeziešiem 6:10-18).

(4)Ticīgajam ir sevi visu jāuzliek uz tā Kunga altāra (Romiešiem 12:1,2).

(5)Ticīgajam ir ticībā jāatsakās no visa, kas aizkavē viņa garīgo izaugsmi (Ebrejiem 11:24-29).

Neesi tikai garīgs vērotājs no malas. Labāk nostājies uz skrejceļa un skrien tā, lai iegūtu "neiznīcīgu vainagu."

3. SLAVAS VAINAGS

(Tagad izlasiet 1.Tesaloniķiešiem 2:19,20)

"Slavas vainags" ir dvēseļu glābēja vainags. Vislielākais darbs, kas tev ir uzticēts darīt tam Kungam, ir pievest citus pie Kristus kā sava personīgā Pestītāja atziņas. Tava prieka pakāpe debesīs būs atkarīga no to dvēseļu skaita, pie kurām tu būsi ņēmis dalību, tās pievedot Kristum. Pāvils saka tesaloniķiešu ticīgajiem, ka viņi ir viņa "cerība, prieks un slavas vainags"- tagad un tad, kad atnāks Jēzus.

(1)Ir gudri glābt dvēseles Kristum (Sālamana pam.11:30).

(2)Glābt dvēseles ir darbs, kas savā vērsumā nostājas pret grēku (Jēkaba 5:20).

(3)Dvēseļu glābšana Kristum atraisa prieku debesīs (Lūkas 15:10).

(4)Katrs dvēseļu glābējs spīdēs kā zvaigzne mūžīgi (Daniēla 12:3). Kā tu vari glābt dvēseles Kristum?

Liecinot ar savu dzīvi; dzīvo tā, lai citi tevī var redzēt Kristus attēlu (2.Korintiešiem 3:2; arī Galatiešiem 2:20).

Liecinot ar savu muti: uzticoties Svētajam Garam sniegt spēku izrunātajam vārdam (Apustuļu d.1:8).

Liecinot caur savu desmitās tiesas pienesumu un ziedojumiem, lai citi varētu sludināt Kristu un Dieva darbs pasaulē netiktu traucēts un lai tev būtu "auglis, kas vairotos tev par labu" (Filipiešiem 4:15-17; arī 2.Korintiešiem 9:6).

Dievs ir piekodinājis un brīdinājis, lai tavs darbs netiktu atrasts par nepilnīgu tā Kunga priekšā (1.Korintiešiem 15:58). Dvēseļu glābējs nepriecāsies viens- visas debesis priecāsies līdz ar viņu, kad viņš saņems savu "slavas vainagu" (Jāņa 4:36).

4. TAISNĪBAS VAINAGS

(Tagad izlasiet 2.Timotejam 4:5-8)

"Taisnības vainags" ir atalgojums; to nedrīkst sajaukt ar "Dieva taisnību," ko ticīgais saņem, kad kļūst par kristieti; tajā laikā ticīgais tiek darīts par Dieva taisnību" (2.Korintiešiem 5:21). Glābjošā taisnība ir Dieva dāvana, ko pieņem pazudušais. "Bet "taisnības vainags" ir balva, ko nopelna izglābtais. Ja ticīgais mīl mācību par Kristus Otro atnākšanu un to gaida, tā ietekmēs visu viņa atlikušo dzīvi. Paskaties uz šīs patiesības dinamisko iespaidu, kāda tā ir apustuļa Pāvila dzīvē. Viņš patiešām varēja sacīt:

(1)"Labo cīņu esmu turējis" (7.p.; arī 1.Korintiešiem 15:32). Viņš cīnījās garīgajā cīņā viscaur savā kristieša dzīvē un uzvarēja. Viņš nekad nepadevās Dieva taisnības ienaidniekiem (Efeziešiem 6:12).

(2)"...savu skrējienu esmu pabeidzis." Viņam bija jānoiet dzīves ceļojums, un viņš nevairījās no grūtām vietām; tāpat viņš arī neskatījās atpakaļ (Lūkas 9:61-62). Viņš pabeidza savu skrējienu ar acīm, vērstām uz Kristu (Filipiešiem 1:6).

(3)"...ticību esmu turējis." Viņš sludināja visu "Dieva padomu,"- nekad neatsakoties ne no vienas no svarīgajām garīgajām dzīvību sniedzošajām mācībām (Apustuļu d.20:24-31). Apustulis skatījās uz priekšu, uz "Kristus Soģa krēslu," kur tiks pasniegts "taisnības vainags" tiem, kas "mīlēs Viņa parādīšanos." Cik svarīgi ir ticīgajam skatīties ar mīlestības pilnu sirdi- gaidīt un sagaidīt mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Otro atnākšanu, lai viņš varētu saņemt "taisnības vainagu" (8.p.).

5. NEVĪSTOŠAIS GODĪBAS VAINAGS

(Tagad izlasiet 1.Pētera 5:2-4)

"Nevīstošais godības vainags" ir īpaša balva uzticamam, paklausīgam Dieva aicinātam kalpam. Viņš saņems šo balvu, kad "parādīsies īstais Gans." Tas ir mūžīgs; tas ir "nevīstošs." Katrs ticīgais var ņemt dalību kāda Draudzē ieredzēta un izraudzīta Dieva darba pārrauga "godības vainaga" saņemšanā. "Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu." Atbalsti savu uzticamo, Dieva aicinājumu saņēmušo augstākstāvošo vadītāju, lūdzot par viņu un iedrošinot viņu kalpošanai tā Kunga darbā. Apbruņo viņa kalpošanu ar Dievam pienestām desmitām tiesām un savas sirds tiešajiem ziedojumiem (Maleahijas 3:10), tāpat pats brīvi uztici savu laiku tā Kunga kalpošanā pie citiem, un Dievs tevi atalgos ar savu paša kalpošanu. Ja tu atbalstīsi Dieva jau agrāk izvēlētos kalpus, tu ņemsi dalību savu garīgo vadītāju atalgojuma saņemšanā, bet pats piedevām vēl saņemsi savu paša kalpošanu. Tavs cilvēciskais priekšgājējs un paraugs nopelnīs šo "godības vainagu" caur:

(1)Dieva Draudzes garīgo ēdināšanu. Viņam ir jāpasludina Dieva Vārds bez bailēm vai slavas piesavināšanās sev, viņam jābūt "nomodā par sevi pašu un par mācību" (1.Timotejam 4:16).

(2)Draudzes garīgās pārraudzības uzņemšanos. Draudzes vecaji un gani ir atbildīgi Dieva priekšā par sludināto vēsti saviem ļaudīm. Nevienam nav tiesības sludināt, lai patiktu cilvēkiem; viņam ir jācenšas patikt un izpatikt tikai savam Kungam (Galatiešiem 1:10), neprasot no Draudzes kādu konkrētu atalgojumu.

(3)Esot par priekšzīmi Draudzei. Viņam nav jākalpo par kādu konkrētu algu vai kādu zināmu naudas daudzumu. Kalpošana nav profesija. Tomēr Draudze ir atbildīga uzņemties rūpes par saviem garīgajiem pārraugiem un viņu materiālajām vajadzībām, kas attiecas uz Evaņģēlija sludināšanu (1.Timotejam 5:18). Viņam ir jābūt par garīgu līderi un visu kalpu, nevis par diktatoru. Viņam ir jāstaigā ticībā ar Dievu. "Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (4.p.).

 


Tēma Nr. 11

Dzīvība un pārpilnība

"Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība" (Jāņa 10:10). Vienīgais ceļš, kas aizved mūžīgajā dzīvībā, ir caur ticību Kristum kā savam personīgajam Glābējam (Jāņa 3:15). Bet neapstājieties šajā vietā: iegūt mūžīgo dzīvību ir liela lieta,- bet ir kas vairāk. Kristus nāca, lai tev būtu daudz bagātāka- pārpilna dzīve. Visiem ticīgiem ir dzīvība, bet ne visiem pieder dzīvība un pārpilnība. Tu dzīvo zem savām spējām, ja esi ticīgais un nebaudi dzīvību un pārpilnību.

Lai tava dzīvība būtu pārpilna un pāriplūstoša, tai jābūt pārpilniem resursiem; un vienīgais neierobežotais dzīvības Avots ir Jēzus Kristus, Dieva Dēla Persona (Jāņa 14:6). Lai iegūtu šo visaugstākā līmeņa dzīvi, ticīgajam ir jāpaliek Viņā (Jāņa 15:1-5). Dinamiska, bagātīga, pārplūstoša dzīve nav dota tikai dažiem- tā ir Dieva norma visiem ticīgajiem. Tā ir garīga dzīve visā tās dziļumā; bez tās kristieša dzīve kļūst slimīga, maznozīmīga un zaudē jēgu. Ja tevī nav pārpilna, pāriplūstoša dzīvība, tu drīz vien pakļausies miesīgās dzīves kārdinājumiem, kas atrodas tev visapkārt (1.Korintiešiem 3:1-4). Miesīgu dzīvi pārvalda un vada apstākļi; pārpilnu dzīvību vada Svētais Gars. Miesīga kristīga dzīve noved pie sakāves; pārpilna dzīvība aizved pie uzvaras Kristū. Cilvēks, šķiet, zina visu par dzīvi, izņemot to, kā to dzīvot pārpilni. No šī mirkļa uz priekšu izšķiries neapmierināties ne ar ko mazāku kā Dieva vislabāko, kas ir pārpilna, pāriplūstoša dzīve.

1. PĀRPILNA DZĪVE IR DIEVAM ATDODA UN NOVĒLĒTA DZĪVE

(Tagad izlasiet Romiešiem 6:10-13)

Kā dzīvot pārpilnu dzīvi, nav noslēpums; to ir atklājis mūsu Kungs un Glābējs Jēzus Kristus. "Jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam" (10.p.). Ticība, ka izglābj, tevi identificē ar Kristu Viņa nāvē- tā ir mūžīgā dzīvība. Ticība, kas pakļaujas Kristum, identificējas ar Kristu Viņa augšāmcelšanā- lūk, tā ir pārpilna, pāriplūstoša dzīvība (Kolosiešiem 3:1-4).

(1)Viena lieta ir iegūt mūžīgo dzīvību ticībā. Pavisam cita lieta ir iegūt pārpilnu, pāriplūstošu dzīvību ticībā.

(2)Viena lieta tev ir "Viņā kļūt Dieva taisnībai" (2.Korintiešiem 5:21); pavisam cita lieta ir tev saprast, ka Viņa taisnība un taisnības vadītā dzīvība mīt tevī (1.Jāņa 3:7).

(3)Viena lieta ir tev dzīvot Kristū (2.Korintiesiem 5:17); pavisam cita lieta ir Kristum dzīvot Savu dzīvi caur tevi (Kolosiešiem 1:27).

13.pantā ticīgajam tiek dota izvēle. Viņš var pakļauties Dievam ticībā un baudīt bagātu dzīvi vai arī padoties grēkam un dzīvot sakāvē (Atklāsme 3:1). Dievs grib, lai tu "pazītu Dievam pakļāvušās dzīves spēku." Tā tevi pacels virs taviem apstākļiem, kas sevī ietver pārpilnas dzīves aspektu. Pārpilna dzīve iesākas tad, kad tu pakļaujies Viņam kā savam Meistaram, atļaujot Viņam dzīvot Savu dzīvi caur tevi ticībā.

2. PĀRPILNA DZĪVE IR KALPOŠANAS DZĪVE

(Tagad izlasiet Romiešiem 12:1,2)

Lai dzīvotu pārpilnu dzīvi, tev ir jākalpo Kungam Jēzum Kristum, kas kļuva par mūsu kalpošanas paraugu. Viņš kalpoja visu ceļu līdz Golgātai, Viņš bija paklausīgs kalps, "kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!" (Filipiešiem 2:7,8)

1.,2.pantos ticīgajam tiek atgādināti nepieciešamie soļi, lai viņš sasniegtu pārpilnu, bagātīgu dzīvi.

(1)Tev sevi ir "jānodod." Tā ir labprātīga pakļaušanās Dieva pilnīgajai gribai, lai gan tu vari arī nezināt Dieva pilnīgo gribu savai dzīvei; no tavas puses tas ir ticības un paklausības solis (Jāņa 7:17).

(2)Ir "jānodod sevi pašus." Dievam ir jākontrolē un jālieto viss cilvēks. "Jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai tiek nodoti bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai" (1.Tesaloniķiešiem 5:23, saskaņā ar angļu Bībeli).

(3)Tev ir "jānodod sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri." Tas kā piemērs ir redzams apustuļa Pāvila dzīvē; viņš bija "dzīvs upuris." Dzīvē viņš bija "Jēzus Kristus kalps" (Romiešiem 1:1). Kaujā viņš bija karotājs (Efeziešiem 6:10-18). Dieva gribā viņš bija "Jēzus Kristus gūsteknis" (Efeziešiem 3:1). Šie vārdi tika izteikti no romiešu cietuma; viņš nekad sevi neuzskatīja par romiešu cietumnieku. Apustulim cietums bija tikai daļa no Dieva pilnīgās gribas viņa dzīvē. Ar šādu pārliecību viņš dzīvoja pārpilnu, pāriplūstošu dzīvi (Filipiešiem 1:12). Nāvē viņš bija uzvarētājs (2.Timotejam 4:7,8).

Tev jātiek pārveidotam- Dieva spēka pilnīgi izmainītam,- tev vairāk nav jābūt "līdzīgam šai pasaulei;" bet tagad tu vari būt pārveidots atbilstošs Dieva pilnīgajai gribai- "pārvērsties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba"- un dzīvot pārpilnu dzīvi.

3. PĀRPILNA DZĪVE IR ATDALĪTA DZĪVE

(Tagad izlasiet Romiešiem 1:1)

Atdalīšanā izpaužas kā pozitīvais, tā arī negatīvais vērsums. Tev jābūt "atdalītam sludināt Dieva evaņģēliju"- tas ir pozitīvais virziens. Tev ir jātiek ārā no visa, kas pretojas Dieva pilnīgajai gribai (2.Korintiešiem 6:17)- tas ir, no visa negatīvā.

Būt atdalītam nozīmē būt svētdarītam (atdalītam) pestīšanas nešanai un kalpošanai.

(1)Dieva Vārdam ir spēks atdalīt ticīgo no grēka (Jāņa 17:17; arī Psalmi 119:11).

(2)Dievam Tēvam ir spēks atdalīt ticīgo "Kunga Jēzus Kristus atnākšanai" (1.Tesaloniķiešiem 5:23).

(3)Dievam Dēlam ir spēks atdalīt ticīgo taisnībai, "cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma" (Efeziešiem 5:24-27).

(4)Dievam Svētajam Garam ir spēks atdalīt ticīgo pestīšanas nešanai un kalpošanai (2.Tesaloniķiešiem 2:13).

Bez atdalīšanas tev var būt attiecības ar Dievu, bet tu nevari iegūt sadraudzību ar Viņu. Tu vari būt vienots ar Viņu Golgātā, bet atdalīts no Viņa grēkā (Jesajas 59:1,2). Bez atdalīšanas tev var būt psiholoģiska ietekme bez spēka; tev var būt kustība bez sasniegumiem; tu vari mēģināt, bet neiegūt ļaužu uzticību; kalpot, bet negūt panākumus; karot, bet nekad neuzvarēt. Bez atdalīšanas no tava grēka varas un nodošanās Dievam tava kristīgā dzīve būs "koks, siens un salmi." Pārpilna dzīve ir iespējama tikai caur mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus nāvi, apglabāšanu un augšāmcelšanos un darīta par realitāti caur atdalīšanos Viņam.

4. PĀRPILNA DZĪVE IR SVĒTĀ GARA VADĪTA DZĪVE

(Tagad izlasiet Efeziešiem 5:18-20)

Svētais Gars iemājo katrā ticīgajā. Tu vari būt nepilnīgs, vājš un neattīstīts, bet, ja esi "jaunpiedzimis" no Gara (Jāņa 3:3-7), Viņš mājo tevī (1.Korintiešiem 6:19; arī Romiešiem 8:9). Viena lieta ir iegūt Svēto Garu, kas mīt tevī, bet vai Svētajam Garam piederi tu, lai Viņš varētu tevi piepildīt ar pārbagātu dzīvi? Pārpilna dzīve nav atrodama vidē, apstākļos vai lietās, kas pieder tev. Tā ir atrodama vienīgi Svētā Gara piepildījumā. "Topiet piepildīti ar Garu" (18.pants) ir pavēle. Tu vari būt piepildīts daudzas, daudzas reizes (Apustuļu d.2:4; arī Apustuļu d.4:31). Apustuļi, kas tika piepildīti ar Svēto Garu Apustuļu darbu 2.nodaļā, atkal no jauna tika piepildīti Apustuļu darbos, ceturtajā nodaļā. Būt piepildītam ar Svēto Garu nozīmē būt Gara apņemtam, Garā iegremdētam, Gara spēcinātam, Gara vadītam un kontrolētam (Apustuļu d.8:26-40).

(1)Tu esi piepildīts ar Garu, lai tev būtu prieks (19. un 20.p.).

(2)Tu esi piepildīts ar Garu kalpošanai (Apustuļu d.6:3; arī Apustuļu d.11:22-24).

(3)Tu esi piepildīts ar Garu, lai tev būtu spēks liecināt (Apustuļu d.1:8; arī Apustuļu d.2:4-7).

(4)Tu esi piepildīts ar Garu vajāšanu stundai (Apustuļu d.7:54-60).

(5)Tu esi piepildīts ar Garu, lai tu varētu "staigāt Garā" (Galatiešiem 5:16-26).

(6)Tu esi piepildīts ar Garu, lai tu varētu būt Gara vadīts (Romiešiem 8:14).

Kā tu vari tikt piepildīts ar Svēto Garu? Pirmkārt, tev jāvēlas, lai Viņš tevi piepilda. Otrkārt, tev jālūdz Viņu tevi piepildīt. Treškārt, tev jātic, ka Viņš tevi piepilda (Jāņa 4:14; arī Jāņa 7:37,38).

5. PĀRPILNA DZĪVE IR PILNĪGA DZĪVE

(Tagad izlasiet 2.Pētera 3:18)

"Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!" (2.Pētera 3:18) Raksti atklāj četras garīgās izaugsmes stadijas kristieša dzīvē:

(1)Mazuļa stadija (1.Korintiešiem 3:1-4). Mazulis domā tikai par sevi, un, ja notiek kādas nepieņemamas lietas, tas izraisa viņā dumpi. Viņš meklē īstenot savu paša gribu; viņa jūtas ir viegli ievainojamas un viņš bieži ir greizsirdīgs. Mazulis dzīvo, lai tiktu aprūpēts- tas pats nekad nekalpo citiem. Tas pārtiek no piena un nespēj ēst stipru gaļas barību. Tas raud, bet nekad nedzied. Tas cenšas izteikt savu gribu, bet nekad nav nopietni uzklausāms. Šie bērnišķīgie raksturi ir tik nomācoši daudz Draudzes locekļu dzīvēs. Viņi ir dzimuši Dieva ģimenē, bet nav garīgi attīstījušies. Viņi ir garīgie mazuļi- miesīgi kristieši.

(2)Mazbērna stadija (1.Jāņa 2:12). Kādi kristieši savā izaugsmē atpaliek un apstājas, un dzīvē viņi garīgi paliek mazbērna attīstības pakāpē. Lūk, dažas bērnišķīga rakstura iezīmes, kas tiem pieder: viņi bieži ir nepatiesi, ienaidā un cietsirdīgi. Tiekot garīgi satricināti, viņi izrāda savas ievainotās emocijas un tēlo mocekļus; ja kāds cits pārkāpj viņu gribu, tie naidojas un bieži izrausa scēnas. Viņi smagi pārdzīvo, atkārto visu, ko dzird (to sauc par tenkošanu). Viņi bieži ir pakļauti emocionālam izvirdumam un bieži "uzsprāgst." Viņiem patīk, ja viņus slavē, un viņi to labprāt pieņem jebkurā situācijā. Viņi egoistiski meklē tikai tādas lietas, kas pievērš sev. Vai tu neesi garīgs bērns?

(3)Jaunieša stadija (1.Jāņa 2:13). Garīgo jaunā cilvēka stadiju nesasniedz daudzi. Viņš ir stiprs un vitāls, viņš pats spēj viegli uzvarēt savu garīgo ienaidnieku. Viņam ir vīzija nākotnei, ticība un drosme to sasniegt. Viņš ir sagatavots saviem visproduktīvākajiem gadiem. Arī tu vari kļūt par garīgu jaunekli, "atmest bērna dabu" (1.Korintiešiem 13:11) un augt.

(4)Tēva stadija (1.Jāņa 2:13). Šo garīgās attīstības pakāpi var sasniegt visi, bet patiesībā to sasniedz tikai daži. Garīgajam tēvam ir miers ar Dievu (Romiešiem 5:1). Viņš pazīst Dieva mieru (Filipiešiem 4:7). Viņš ir auglīgs. Viņš rada bērnus un priecājas par saviem garīgajiem bērniem (1.Tesaloniķiešiem 2:19; arī 1.Timotejam 1:2). Viņš ir mācījies pieticību un gūst apmierinājumu visos apstākļos (Filipiešiem 4:11). Viņš pazīst vienīgo patiesā spēka avotu (Filipiešiem 4:13). Viņš nestaigā pa pagātnes aizmirstajām takām, bet skatās nākotnē (Filipiešiem 3:13,14). Viņš zina, ka visas lietas darbojas kopā viņa dzīvē mūžīgajam labumam (Romiešiem 8:28). Viņš bauda pārpilnu dzīvi tagad un baudīs to nākošajā dzīvē (Efeziešiem 2:7).

 


Tēma Nr. 12

Dieva pestīšanas plāns

Ir septiņi fakti, kas atklāti Dieva pestīšanas plānā. Kad tu tos studē, paturi prātā, ka tas ir Dieva plāns- nevis cilvēku, nevis reliģija,- tas ir Dieva plāns un nav cita plāna, kas spēj izglābt pazudušu dvēseli un tevi padarīt par Dieva bērnu (Apustuļu d.4:12).

Visi ceļi ved uz Romu, bet visas reliģijas neved pie Dieva un pestīšanas. Ir tikai viens ceļš; un tas ir Dieva ceļš. Un Dieva ceļš ir viena Persona; un šī viena Persona ir Viņa Dēls Kungs Jēzus Kristus (Jāņa 14:6).

Dieva pestīšana ir trīspusēja:

Pirmkārt, Kristus ir parādījies uz šīs zemes, lai tevi izglābtu no grēka soda, noņemot no tevis tavus grēkus caur Sevis upuri pie Krusta (Ebrejiem 9:26). Otrkārt, pēc augšāmcelšanās Viņš nonāca debesīs, Dieva tuvumā, lai izglābtu tevi no grēka varas (Ebrejiem 9:24; arī 1.Jāņa 2:1,2). Treškārt, Viņš parādīsies atkal uz šīs zemes otro reizi kā "kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš"- tevi izglābt no grēka kā tāda (Ebrejiem 9:28). Tā ir cilvēka pilnīgā pestīšana, un tā pieder tev, kad tu esi pieņēmis Kungu Jēzu Kristu kā savu personīgo Pestītāju un Glābēju.

Un tagad mēs esam pienākuši pie septiņiem pestīšanas faktiem. Pieņem tos ar atvērtu prātu un pieņēmīgu sirdi, lai Dievs arī tavai dvēselei varētu sniegt pestīšanu.

1. TAS IR FAKTS, KA DIEVS TEVI MĪL

(Tagad izlasiet Jāņa 3:16)

Tas ir paliekošs fakts, ka Dievs tevi mīl ar mūžīgu mīlestību, ko nevar aptvert; tā ir tik bezgalīga un visaptveroša, ka to var iepazīt tikai ticībā.

Mazais vārdiņš "tā" šajā pantā izteic visvairāk. Tas tev sniedz kādu atziņu par Dieva mīlestības varenumu. Dievs tevi tā iemīlēja, ka Viņš deva Savu vienīgo Dēlu, lai tas tiktu padarīts par grēku tevis dēļ- lai tu varētu tikt darīts taisns- iegūt Dieva taisnību Viņā (2.Korintiešiem 5:21).

Jēzus Kristus tika darīts par to, ko Dievs ienīst- grēku,- lai tagad tu varētu tikt darīts par to, ko Dievs mīl: taisnību. Tā ir dievišķa apmaiņa. Tā kā Dievs tevi tik ļoti mīl, tu vari apmainīt savus grēkus pret Viņa taisnību. Vai vari lūgt lielāku mīlestības pierādījumu? Golgāta pierāda, ka Dievs tevi mīl un ilgojas tevi izglābt.

Pirms pievēršamies nākošajam faktam, atzīsties:

"Dievs mani mīl."

2. TAS IR FAKTS, KA TU ESI GRĒCINIEKS

(Tagad izlasiet Romiešiem 3:23)

Kas ir grēks?

Grēks ir Dieva likumu pārkāpums (1.Jāņa 3:4).

Grēks ir neticība; tas padara Dievu par meli (1.Jāņa 5:10).

Grēks ir aktīva sacelšanās pret Dievu (Jesajas 1:2).

Grēks ir pasīva sacelšanās pret Dievu (Jesajas 1:2).

Visa netaisnība ir grēks (1.Jāņa 5:17).

Dievs, kas nespēj melot, ir teicis: "Visi ir grēkojuši." "Visi" sevī ietver arī tevi. Tu esi grēkojis pret Dievu domās, vārdos un darbos. Tu esi izdarījis apzinātus un neapzinātus grēkus. Dieva skatā tu esi pazudis grēcinieks.

Pirms pievēršanās nākošajam faktam, atzīsties:

"Es esmu pazudis grēcinieks, jo esmu grēkojis."

3. TAS IR FAKTS, KA TU ESI MIRIS SAVOS GRĒKOS

(Tagad izlasiet Romiešiem 6:23)

Tu jau esi atzinies Dievam, ka esi grēcinieks. Tagad Dievs vēlas likt tev zināt, ka "grēka alga ir nāve." Tu esi miris sava grēka dēļ, kamēr tu nepieņem Kristu kā savu personīgo Glābēju un Pestītāju. Apustulis Pāvils ir teicis: "Jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos" (Efeziešiem 2:1). Būt izglābtam nozīmē kļūt garīgi dzīvam Kristū.

Kas ir nāve?

(1)Nāve ir garīga atdalīšana. Tavi grēki tevi atdala no Dieva un tu esi miris savos grēkos.

(2)Nāve ir fiziska atdalīšana; tā atdala garu un dvēseli no miesas čaulas, kas tālāk tiek nodota iznīcībai.

(3)Nāve ir mūžīga atdalīšana. Ja tu paliec pazudis savos grēkos, reiz tu nostāsies Dieva Soģa krēsla priekšā un tavi grēki tevi atdalīs no Dieva žēlastības uz mūžiem; tā ir elle (Atklāsme 20:11-15).

Tu jau zini, ka Dievs tevi mīl un ka tu esi grēcinieks- miris savos grēkos. Pirms pievēršamies nākošajam faktam, atzīsties:

"Es esmu miris grēkā."

4. TAS IR FAKTS, KA KRISTUS NOMIRA PAR TEVI

(Tagad izlasiet Romiešiem 5:6-8)

Viņš nomira par tiem, kas Dievam ir nepatīkami; tas ietver arī tevi. "Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki" (8.p.).

"To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība" (2.Korintiešiem 5:21).

"Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti... bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm" (1.Pētera 1:18,19).

"Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā" (1.Pētera 3:18).

"Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem" (1.Korintiešiem 15:3).

Šo brīnišķīgo Rakstu vietu gaismā tu tagad Dievam pateiksies par Viņa lielo mīlestību, sūtot Savu Dēlu miesā pie Krusta pienest tavus grēkus. Atzīsties:

"Kristus nomira Golgātā par mani."

5. TAS IR FAKTS, KA TU VARI TIKT IZGLĀBTS CAUR PERSONĪGU TICĪBU JĒZUM KRISTUM

(Tagad izlasiet Apustuļu d.16:30,31)

Filipiešu cietumsargs vaicāja Pāvilam un Silam: "Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?" Atbilde bija ātra, pozitīva un saturīga: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti." Pāvils un Sila sludināja Evaņģēliju cietumsargam un viņa mājas ļaudīm; viņi noticēja un tika pestīti. Kas ir šis Evaņģēlijs, kas izglābj, kad tam sāk ticēt?

Pirmkārt, ka "Kristus nomira par mūsu grēkiem."

Otrkārt, ka "Viņš tika apglabāts."

Treškārt, ka "Viņš trešajā dienā augšāmcēlās" (1.Korintiešiem 15:3,4).

Jēzus Kristus, cilvēks- Dievs, nomira par tevi, tika apglabāts par tevi un augšāmcēlās no mirušajiem par tevi un tagad atrodas pie Sava Tēva labās rokas par tevi (1.Jāņa 2:1).

"Es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic" (Romiešiem 1:16). Evaņģēlijs ir Dieva spēks tavas pestīšanas nodrošināšanai tikai tad, kad tu tam tici. Tava ticība Jēzum Kristum atbrīvo Dieva spēku, kas izglābj tavu dvēseli.

Cilvēks, kas bija piedzimis akls, saņēma savu acu skatu caur brīnumu, bet garīgā redze varēja atnākt, kad Jēzus prasīja: "Vai tu tici Cilvēka Dēlam?" Viņš atbildēja: "Es ticu, Kungs!" (Jāņa 9:35-38) Pestīšana atnāca Tomam tad, kad viņš ticēja un apliecināja: "Mans Kungs un mans Dievs" (Jāņa 20:24-29).

"Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts" (Romiešiem 10:9,10).

Pieņem Viņu tagad ticībā un lūdz šādu lūgšanu:

"Kungs Jēzu, es zinu, ka Tu mani mīli, jo esi miris par mani pie Krusta, uzņemoties nest manus grēkus.

Kungs, paldies Tev, ka Tu man esi atklājis manu pazudušo, grēcīgo un atmetamo stāvokli. Es atzīstu, ka esmu grēcinieks, ka esmu miris grēkā un nespēju pats sevi izglābt. Es ticībā tagad pieņemu Tevi kā vienīgo, kas spēj mani izglābt, kā savu personīgo Izglābēju. Pateicos Tev, Kungs, par savu mūžīgo glābšanu."

Āmen.

6. TAS IR FAKTS, KA TU VARI BŪT IZGLĀBTS; TU TO VARI ZINĀT

(Tagad izlasiet 1.Jāņa 5:10-13)

"...lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība" (13.p.). Uz Dieva Vārda autoritātes pamata tu vari zināt, ka esi izglābts, un patiešām būt izglābts. Tava ticība Dieva nekļūdīgajam Vārdam ir tava pārliecība un tava garantija par tavu pestīšanu.

"Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība" (Jāņa 3:36).

Bībele ir Grāmata, kas sniedz skaidru pozīciju. Tā stiprina pārliecību un nostiprina ticības pamatu. Dievs pats darīs tev zināmu:

(1)Ka tu tagad esi Dieva bērns (1.Jāņa 3:2).

(2)Ka tu esi darīts par Dieva taisnību Kristū (2.Korintiešiem 5:21; arī Romiešiem 10:1,4).

(3)Ka tagad tu esi jauns radījums Kristū (2.Korintiešiem 5:17).

(4)Ka tagad tu esi Dieva bērns un Viņa mūžības mantinieks (Galatiešiem 4:7). Vai var būt vēl lielāka pārliecība, kas tev tikusi pasniegta Dieva nekļūdīgajā Vārdā?

"Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs" (Mateja 24:35).

7. TAS IR FAKTS, KA DIEVS TEVI IZGLĀBA, LAI TAGAD TU VIŅAM PAKLAUSĪTU

(Tagad izlasiet Apustuļu d.5:29)

"Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem" (29.p.).

TAGAD TU PIEDERI JĒZUM KRISTUM.

VIŅŠ IR TAVS KUNGS UN TAVAS DZĪVES PĀRVALDNIEKS un "neviens nevar kalpot diviem kungiem" (Mateja 6:24).

Izšķiries TAGAD PAKLAUSĪT savam Kungam un Meistaram Jēzum Kristum visās lietās:

(1)Pievienojies atpestīto kristiešu pulkam, kas kopumā veido vietējo kristīgo Draudzi. "Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti" (Apustuļu d.2:47).

(2)Seko Viņam caur savu brīvprātīgo un apzinīgo kristību (Apustuļu d.2:41). Kristība pati tevi neglābj; tā tikai sniedz pasaulei liecību par tavu ticību Kristus nāvei, apglabāšanai un augšāmcelšanai (Romiešiem 6:4).

(3)Lasi un mācies Dieva Vārdu kopā ar citiem Dieva bērniem, ņemot dalību Bībeles studēšanas un apmācību grupā (2.Timotejam 2:15).

(4)Apmeklē Dieva bērnu kopējās Dieva pielūgšanas un slavēšanas sapulces pilsētā (Ebrejiem 10:25). Tev vajadzīgs saņemt sludinātā Dieva Vārda iedarbību uz tevi un nonākt kristiešu sadraudzības, mīlestības un savstarpējās apsardzības vidē.

(5)Esi uzticīgs kalps (1.Korintiešiem 4:2). Viss, kas esi tu un kas tev pieder, tagad pieder Dievam. "...jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti" (1.Korintiešiem 6:19,20). Kā uzticamam Dieva kalpam tev tagad jāsniedz Dievam visu savu ienākumu pirmatnējās tiesas (Maleahijas 3:10). Viena desmitā daļa no visiem taviem ienākumiem saskaņā ar Dieva likumu pieder tam Kungam (3.Mozus 27:30). Meklē Dieva vadību šajā ziņā!

(6)Iekārto laiku savā ikdienas dzīvē lūgt Dievu un lasīt Viņa Vārdu, lai tu varētu pieaugt žēlastībā un Kunga Jēzus Kristus atziņā.