Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Ticīga dzīve

Bailes kā šķērslis kalpošanai/ M.Cerullo

ĻAUNAIS GARS kontrolē, nospiež, sagrābj savā varā, nomāc, vajā un moka katru no 10 cilvēkiem mūsdienu pasaulē, to skaitā kristiešus, kuri piedzimuši no augšienes!
09.09.2010

ĻAUNAIS GARS kontrolē, nospiež, sagrābj savā varā, nomāc, vajā un moka katru no 10 cilvēkiem mūsdienu pasaulē, to skaitā kristiešus, kuri piedzimuši no augšienes!

 

          BAILES!           


 

File0049.JPG

   IEVADS  

Vai ļaunais gars var vadīt jūsu dzīvi?

Ļaunais spēks ir reāls. Vai jūs tam ticat?

Jūs sacīsiet: "Jā,” bet vai patiešām jūs ticat, ka sātana dēmoni var vadīt jūsu dzīvi tieši tagad? Es redzu, ka pat paši patiesākie kristieši tā pa īstam nesaprot, kas ar viņiem notiek gara pasaulē.

Mani dziļi uztrauca, kad reiz viens no aktīvākajiem manas kalpošanas atbalstītājiem sacīja manam darbiniekam: “Garīgā pasaule ir kaut kas, ko es līdz galam nesaprotu.”

"Ko tieši?"

"Jūs, brāli Cerullo, reiz sacījāt: 'Garīgajā cīņā nebūs pilnīgas uzvaras, kamēr mēs, kristieši, neuzveiksim ienaidnieku, kurš jau ir sakauts.'

Es zinu, ka mūsu ienaidnieks - sātans un ļaunie gari eksistē. Taču ja jau reiz Jēzus tos ir uzvarējis Golgātā pirms 2000 gadiem, tad kāpēc mums tie būtu jāuzvar no jauna? Kā tas iespējams, ka sātanam ir reāla vara pār kristiešiem, ja Jēzus jau ir ieguvis uzvaru?"

Diemžēl tāds uzskats ir ļoti izplatīts. No vienas puses, kristieši dzīvo mokās - staigā verdzībā un cieš sakāvi un tiem nav reāla garīgā spēka. No otras puses, viņi zina Dieva Vārdu un ir sagatavoti garīgajai cīņai - bet viņiem ir tikai neliels priekšstats par spēku un par to, cik nopietni ir jācīnās.

Viņu domas ir sekojošas: "Sātanam jau ir atņemts viss spēks. Esmu drošībā, jo esmu Jēzus rokās."

Mīļotie, ja jūs tā sev apliecināt, jūs esat apstulboti ar vienu no rupjākajiem un viltīgākajiem sātana apmāniem.

Viņam ir izdevies jūs pārliecināt, ka visām jūsu problēmām, slimībā, sakāvēm, neveiksmēm un trauksmēm nav nekāda sakara ar ļaunajiem gariem, ka tās ir radījuši apstākļi, radinieki, vitamīnu trūkums, nelaimīga bērnība un vēl kaut kas, kas ienāk jūsu prātā.

Taču patiesībā ļauno garu nospiestība ir visai reāla mūsdienu draudzēs.

Eksistē ļaunais gars, kas kontrolē, nospiež, pārņem, nomāc, vajā un moka astoņus no katriem desmit cilvēkiem... to skaitā jaundzimušus kristiešus.

Pastāv astoņdesmit procentu varbūtības, ka šis sātaniskais gars šobrīd tā nemanāmi aizved jūs projām no Dieva, izposta jūsu liecību par Jēzu Kristu un traucē jums pieaugt Svētajā Garā...  un jūs to pat nemanāt. Vai varat tam noticēt? Esmu nolēmis jums to pierādīt.

Tagad pievērsīsimies Dieva Vārdam, jo Dieva nekļūdīgais Vārds nemainās. Tas bija vakar, ir šodien un būs mūžīgi tas pats.


 

l. NODAĻA   

Vai ļaunais gars bija reāls Jēzus laikā?

Bībelē aprakstīts, ka reiz pie Jēzus pienāca cilvēks un lūdza Viņu: "Kungs! Apžēlojies par manu dēlu; viņš ir mēnessērdzīgs un viņam daudz jācieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī” (Mat.l7:15).

Kas bija zēna problēma? Tā bija psiholoģiska vai iedzimta vaina? Bībele skaidri saka, ka ļaunais viņu mocīja, jo, tiklīdz Jēzus apdraudēja ļauno garu, tas izgāja no viņa un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā.(18.p.)

Tālāk, Lūkas evaņģēlijā mēs lasām par cilvēku no geraziešu novada, kurš bija ne tikai garīgi slims. Kad viņš satika Jēzu, viņam nebija ne mājas, ne apģērba, un viņš dzīvoja kapos.

Ļaunie gari bija viņu tik spēcīgi pakļāvuši sev, ka, ja viņu saistīja ķēdēm, viņš tās vienkārši saplēsa un skrēja tuksnesī,- viņš bija pilnīgi ļauno garu varā.

Kad viņu sāka mocīt aktīvs ļaunā spēka uzbrukums, viņš sita sevi ar akmeņiem, izkropļojot un ievainojot savu miesu līdz asinīm. Uz Jēzus jautājumu par ļaunā gara vārdu tas atbildēja: “Leģions” -jo to bija tik daudz. (Lūk. 8:27-31)

Daudzi no mums šajā mūsdienu "pieredzējušā" XXI gadsimtā sacīs: "Nabadziņš, acīmredzot viņš cieta no spēcīgas hormonālās nelīdzsvarotības." Jeb: "Tāda rīcība ir sliktas bērnības sekas." Jeb: "Domāju, viņš vienkārši ir piedzimis kā 'draņķīga avs'".

Bībele tā nesaka. Bībele skaidri un viennozīmīgi saka, ka tas bija ļauno garu darbs.

Dieva Vārds parāda, ka šis cilvēks nebija “draņķīga avs" ar kaut kādām iedzimtām vainām, jo, kad viņš atbrīvojās no visiem šiem ļaunajiem gariem, viņš kļuva par ievērojamu sludinātāju (Lūk. 8:33-39).

Lūka raksta, ka viņa dzīve kļuva par brīnišķīgu liecību, ka tie paši cilvēki, kas izdzina Jēzu no pilsētas, tagad gaidīja un pieņēma Viņu (40.p).

Varam turpināt un turpināt, parādot epizodi pēc epizodes, kas apstiprina, ka ļaunais gars reāli darbojās Jēzus laikā. Tas bija ne tikai reāls, tas mocīja, nomāca, vajāja un kontrolēja daudzus Bībeles laikā.

Ļaunie gari padarīja cilvēkus kurlus, aklus, izraisīja neskaitāmas citas slimības, kas sabeidza ne tikai “pagānu" dvēseles un miesas, bet arī Dieva tautu.


 

   VAI ĻAUNAIS GARS IR REĀLS ARĪ ŠODIEN?  

Tagad es uzaicinu jūs veikt kopā ar mani nelielu iedomātu ceļojumu. Ieiesim kādā no ārstniecības iestādēm, kur ārstē garīgi slimos; to ir tik daudz mūsu pilsētās. Kad mēs tur ieiesim, es jūs lūdzu ļoti uzmanīgi palūkoties visapkārt. Pie ieejas mūs sagaida sieviete baltā halātā, pie sāniem viņai atslēgu saišķis. Neaizmirsīsim, kādas durvis atslēdz ar šīm atslēgām.

Ar tām atslēdz aukstas, lipīgas, pelēkas dzelzs durvis, aiz kurām atrodas tādas pašas cilvēciskas būtnes kā jūs un es - cilvēkus, kas noslēpti aiz restēm. Ko jūs redzat, ielūkojoties vienā no krātiņiem? Jūs redzat tādu pat cilvēku kā jūs, tikai piespiedušos pie cementa sienas. Sienā jūs redzat dziļus iespiedumus, kas izdarīti ar asiņainām cilvēka rokām.

Aiziesim tagad uz vietu, kur uzturas "agresīvi slimie." Tur ir tikai viens vārgs cilvēks, pie kura pielikti pieci sanitāri, lai uzvilktu viņam "trako kreklu.” Vai neskan pazīstami?

Vai ne par tādu cilvēku no geraziešu novada jūs lasījāt Bībelē?

Sakiet, kā jūs domājat, no kurienes viņam radās tāds necilvēcisks spēks?

Mēs redzam, ka vajadzīgs tāds spēcīgs sanitārs-vīrietis ap 120 kg svarā, lai turētu slimā rokas, kad divi citi tur slimā vidukli un kājas. Šajā laikā kāds cits sanitārs cenšas uzvilkt šim slimajam "trako kreklu." Kāpēc? Tāpēc, ka šim cilvēkam ir necilvēcisks spēks. Šāds necilvēcisks ļauns spēks bija reāls divus tūkstošus gadu atpakaļ, un tas ir reāls arī šodien.

Ja jūs man neticat, izlasiet kārtējo avīzi un pajautājiet pats sev: "Kāpēc deviņpadsmitgadīgs jaunietis nožņaudza meiteni, kuru līdz tam nekad nebija redzējis?" "Kāpēc jauna māte iemet savu septiņas dienas veco bērniņu atkritumu konteinerā, aizver vāku un atstāj, lai viņš tur nomirst?"

Bībelē par to ir dota skaidra atbilde Tas ir tas pats ļaunais spēks, kas centās nogalināt "smagi cietušo" jaunekli, mezdams viņu ugunī. Mēs atkal varam pievest bezgalīgi daudz mūsdienīgu piemēru par ļauno garu darbību, atklājot tikai aisberga virsotni.

Jēzus laikā ļaunā gara realitāte nekad netika apšaubīta. Cilvēki zināja, ka tie eksistē; tas bija viennozīmīgi. Viņos radās izbrīns tikai tad, kad beigu beigās ieradās Viņš, kas demonstrēja, ka Viņam ir vara pār sātanu.

Un tā, ko Viņš darīja? Jēzus ātri noorientējās pašās sarežģītākajās situācijās. Kā? Ar varu un Gara spēku viņš pavēlēja ļaunajiem gariem aiziet, un tie Viņam paklausīja. Klātesošie bija pārsteigti: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa." (Marka 1:27)

Tagad jūs varat sacīt: "Nu labi, brāli Cerullo, es izlasīju avīzi. Atzīstu, ka sātanam mūsdienu pasaulē piemīt liels spēks, bet visu to es lasīju par neizglābtiem cilvēkiem. Sātans nevar nodarīt kaut ko tik šausmīgu ar kristiešiem, kuri ir piedzimuši no augšienes. Mēs esam aizsargāti ar Tā Jēra asinīm. Jēzus nomira, lai izglābtu mūs no visa tā."

Jums ir pilnīga taisnība. Jēzus nomira, lai izglābtu mūs no "visa tā," bet “tas" turpinās un neiziet. Kāpēc?

Atļausiet man jums pajautāt: vai tad mūsdienu draudzēs nav kurlo, mēmo, cilvēku ar psihiskām novirzēm, kas pastāvīgi slimo? Jēzus skaidri parādīja, ka daudzas no šīm vainām ir ļauno garu apsēstības tiešs rezultāts (Mat. 12:28,43; Marka 1:23,26, 7:25, 9:17-26; Lūkas 4:33, 8:29, 9:42, 13:11). Bez tam mēs redzam neskaitāmas nelaimes, izraisītas ģimenes iziršanas gadījumā, kas rada vardarbību pret bērniem, kas tik ļoti izplatīta mūsdienu sabiedrībā un arī draudzē. Tieši tāpēc - lai novērstu šīs nelaimes - Dievs sūtīja Savu Dēlu uz zemes. "Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus." (l.Jāņa 3:8) Pēc tam Viņš ielika mūsu rokās visas garīgo spēku atslēgas, lai mēs paši veiktu šo darbu. Viņš uzticēja mums varu pār visiem ienaidnieka spēkiem (Lūk.10:19). Tad kāpēc mēs nedarām mums uzticēto darbu priekš izmocītiem, ļauno garu nomāktiem brāļiem un māsām, kuri sēd mums blakus baznīcas solos, nedēļu pēc nedēļas klausīdamies svētrunas par "mīlestību"?

Bībele saka: kāds ir Jēzus debesīs (Viņš ir mūžīgais Uzvarētajs), tādiem mums ir jābūt šajā pasaulē (l.Jāņa 4:17). Kāds ir Jēzus? Viņš ir Uzvarētājs! Viņš ir Karotājs pret visiem postošiem sātana spēkiem. Bet kas esam mēs? Jā, mēs esam tik saistīti un nospiesti, bailēs. Daudzi no kristiešiem atrodas uz ceļa, kura galā tiks izspļauti no Viņa mutes (Atkl.gr.3:16).


 

   KAUJAS TRAUKSME

Tas Kungs pašreiz izziņo kaujas trauksmi, cenšoties mums atklāt, ka daudzi no Draudzes, kas cerēja piedalīties kāzu mielastā, var gluži pretēji savām cerībām tikt izmesti ārā no Viņa valstības, ja turpinās dzīvot nomāktības spēku varā, kas viņus ir sasaistījuši un kas izposta Kristus Draudzi. Šie nomācošie spēki dara jūs kā kristieti bezpalīdzīgu un nederīgu nekādam labam darbam.

Gribu jums darīt zināmu vienu no vissatraucošākajiem gadījumiem, kas aprakstīti Dieva Vārdā. Šis ir gadījums, kas nedod man mieru ne dienu, ne nakti, gadījums, kas nedod man iemigt no sāpēm par apstulboto, nospiesto un nomākto Dieva tautu. Pēc manām domām nekas to neparāda labāk kā gadījums, ko stāsta pats Jēzus Mateja evaņģēlijā 25:14-30 par kristieti, kurš var kļūt nederīgs un bezpalīdzīgi saistīts no sātana. Kopā atvērsim Bībeli un izlasīsim Tā Kunga attēloto briesmīgo gadījumu, kā sātans nospiež Dieva tautu.

Tas sākās Mateja stāstījumā par to, kā kungs (Jēzus) devās uz tālu zemi bet pirms aizbraukšanas uzticēja saviem kalpiem visu Savu mantu. Tagad kopā izlasīsim šo dramatisko vietu Rakstos: "Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva savu mantu, un vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talantus (podus), darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.

Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc kāda laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talantus, atnesa vēl piecus un sacīja: 'Kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, es sapelnīju vēl piecus.' Un viņa kungs sacīja tam: 'Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps tu esi bijis uzticīgs par mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!' Arī tas, kas bija dabūjis divus talantus, atnāca un sacīja: 'Kungs, tu man iedevi divus talantus; redzi, es sapelnīju vēl divus.' Viņa kungs sacīja tam: 'Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!' Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talantu un sacīja: 'Es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu! Bet viņa kungs atbildēja viņam un sacīja: 'Tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talantu un dodiet to tam, kam ir desmit talantu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana" (Mat. 25:14-30).

Kāpēc viņa kungs tā reaģēja? Tāpēc, ka kalps aizgāja un dzīvoja ar netiklēm? Vai tāpēc, ka šis kalps dzīvoja izlaidīgi, dzerot un spēlējot? Vai tāpēc, ka viņš bija melis un zaglis? Nē, šis cilvēks bija izredzēts Kristus kalps. Viņš bija aicināts būt par Dieva valstības pilsoni kā jūs un es, bet viņš tika izdzīts no Valstības, jo pielaida, ka savā dzīvē ar Kristu tomēr vadījās no ļaunā gara un atradās sātana armijā.

Sātans šo cilvēku vajāja un mocīja līdz tādai pakāpei, ka viņam bija nepieciešama atbrīvošana. Viņš līdzinājās daudziem cilvēkiem mūsdienu pasaulē (pat jaunpiedzimušiem kristiešiem), kuri kļūst nederīgi Dievam un jūtas bezspēcīgi kaut ko mainīt.

Neaizmirstiet, ar šīs līdzības palīdzību Jēzus atklāja mums dziļu garīgo patiesību un brīdināja par vislielākajām garīgajām lamatām. Pirms tam Mateja evaņģēlijā Jēzus jau mūs brīdinaja, ka ne ikkatrs, kas saka: "Kungs! Kungs!", ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana debesu Tēva prātu” (Mat.7:21).

Taču tajā dienā kalps sacīja Tam Kungam: "Es nobijos. Es aizgāju un apraku Tavu talantu zemē. Es paslēpu to, ko Tu man devi saglabāt, tāpēc, ka mani vadīja bailes. Es nobijos."

Līdzīgi kā jums un man, arī šim kalpam bija viss nepieciešamais, lai īstenotu Dieva gribu. Viņš bija aicināts Valstībā un saņēma visu, lai attiecīgi rīkotos. Viņam bija tās pašas spējas, tas pats spēks, tā pati sadraudzība ar Dievu kā kalpiem, kuri bija saņēmuši divus vai piecus talantus, bet tajā dienā, kad viņš satikās ar savu aizceļojušo Kungu, viņam nebija nekā, kā tikai vāja aizbildināšanās, kāpēc viņš nav paklausījis Dievam savā dzīvē.

Es nepazīstu citu spēku kā vien baiļu garu, kas ir spējīgs darīt jūs tik bezpalīdzīgus un nederīgus, kas ir spējīgs sasaistīt jūsu rokas un prātu, pakļaujot sev jūsu dvēseli, nospiežot un mokot to. BAILES - tas ir gars. Apustulis Pāvils deva pamācību Timotejam: "Jo Dievs nav devis mums bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības Garu (2.Tim.l:7). Šis Vārds arī mums saka: "Jo bailēm ir mokas" (l.Jāņa 4:18). Tātad, ja ir bailes - moku gars, tas nenāk no Dieva. Ja tas nenāk no Dieva, bailēm atliek tikai viens cits avots - sātans. Sātana mērķis ir vienīgi, lai jūs pastāvīgi nospiestu bailēs, lai Dievs nevarētu jūs lietot ar jums jums piešķirtajām Gara dāvanām. Bailes - tas ir viens no veidiem, kā sātans notur mūs verdzībā. Kad Dievs dod jums Savu Gara dāvanu, lai jūs to dotu citam, sātans uzsūtīs bailes, piespiežot jūs domāt: "Tas nav no Dieva. Drīzāk jau tas ir no manis paša un es vienkārši muļķojos. Labāk par to aizmirst." Bailes - tas ir arī sātana instruments, kas notur mūs cilvēcisko domu verdzībā. Mēs baidāmies no tā, ko par mums padomās un sacīs citi. Mēs baidāmies, ka mūs varētu nepieņemt apmeklētāji, ka zaudēsim darbu, ja staigāsim Dieva ceļus. Es nezinu neko spēcīgāku par bailēm, kas saista, nospiež, moka un notur mūs, lai mēs neizpildītu Dieva gribu. Kad mēs atrodamies garīgā sapulcē, Dievs darbojas mūsu sirdīs, pamudinot dot un aizsniegt tos, kas iet bojā, bet, kad mēs atgriežamies mājās, sātans uzsāk savu uzbrukumu: “Tu nevari dot tādu summu, tas ir pārāk daudz. Tu vienkārsi padevies jūtām. Kas notiks, ja tu pēkšņi saslimsi ar vēzi un pazaudēsi darbu? Bankas rēķinā tev ir tik maz naudas." Bailes uzvar, un Dievs tiek apzagts. Sātans iegūst uzvaru. Atveras durvis ienaidniekam, kas staigā, lai nedotu Dieva brīnišķīgajiem apsolījumiem piepildīties. Ļaunais baiļu gars sāk kontrolēt situāciju, no tā cieš Valstība.

Atcerieties, ka sods iesākas pie Dieva nama (l.Pēt.4:17). Ja jums neizdodas uzvarēt baiļu garu, ko jūs sacīsiet, kad stāsieties Dieva priekšā?

Mans draugs, ja esat devis solījumu Dievam un to nepildāt, es uzstājīgi aicinu jūs darīt to, pirms sperat nākošo soli par vai pret Dievu. Es negribētu, ka, nākot Tā Kunga priekšā, jūs izdzirdētu to, ko dzirdēja nelietīgais kalps. Jēzus viņam sacīja: "Ej prom no Manis," un viņu izmeta galējā tumsībā (elles nolemtības galējā stadija).

Mums būtu jābūt mīlestības, nevis baiļu motivētiem. Sālamana mācītaja grāmatā ir teikts: "Ja tu esi Dievam devis īpašu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi!" (Sāl.māc.5:3) "Pienes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visaugstākajam savus solījumus" (Ps.50:14). "Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es pildīšu savus solījumus Tev, kuram manas lūpas ir atdarījušās un mana mute ir runājusi grūtā brīdī" (Ps.66:13,14). "Dodiet solījumu un pildiet to Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Viņam, bijājamam Dievam" (Ps.76:12).

Labāk tev nesolīt neko nekā apsolīt un nepildīt (Sāl.pamāc.20:25; Apust.d.5:4). Labāk visi stingri nolemsim pārvarēt jebkuras bailes, lai varētu pagodināt Dievu, svinīgi Viņam paziņojot: "Dievs mēs nākam Tavā priekšā, apklusinājuši savu 'es' balsi. Lai Tu topi slavēts Ciānā, o Dievs! Un mūsu solījumi Tev lai tiek maksāti!" (Ps.65:2)

Mīļotie, tagad ir pļaujas laiks; tas tiešām ir tā, Jēzus nāk! Tāpēc steidzīgi ievedīsim kārtību savās pašu mājās, liekot lietā visus līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā, un virzīsimies ar Viņu pie pilnīgas uzvaras.


 

   DIEVA KALPUS ŠODIEN VADA BAILES  

Nelietīgais kalps baidījās likt lietā Dieva dotās iespējas, viņš negribēja lietot Dieva dotos instrumentus, lai pārvarētu bailes. Lai cik skumjš arī nebūtu šis gadījums, tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas notiek ar Dieva kalpiem šodien. Ja jūs man neticat, palasiet tikai dažas no simtiem vēstuļu, kuras es saņemu katru nedēļu no kristiešiem, kuru dzīve ir neauglīga un pilnīgi atkarīga no baiļu gara.

Kāds draugs raksta: "Brāli Moris, man ir agarofobija (nenormālas bailes atklātā telpā un cilvēku sapulcēšanās vietās). Es ieguvu glābšanu vairāk nekā pirms trim gadiem, bet Dievs mani pagaidām vēl nav dziedinājis. Lūdzu, aizlūdziet, lai Kungs Jēzus dziedina mani no šīm mokām un lai es varētu liecināt par Viņu un dabūtu darbu."

Tagad palasiet, cik spēcīgi sātans ar bailēm ir paralizējis citu kristieti, ka viņa ir absolūti bezspēcīga īstenot Dieva gribu savā dzīvē. Viņa lūdz: "Dārgais brāli Cerullo un Terēze, lūdzu, palīdziet man. Es nevaru tikt galā ar problēmu, kura man ir jau trīs gadus un kļūst aizvien sliktāk. Man patiešām nepieciešama palīdzība. Kāpēc man ir tik grūti uzturēt tiešu kontaktu ar cilvēkiem? Tāpēc es baidos no cilvēkiem. Man ir ļoti grūti sadraudzēties ar cilvēkiem. Pat ar vīru es jūtos nedroši, man rodas problēmas attiecībās ar bērnu. Man nav draugu un ir cilvēki, kas vēlētos ar mani draudzēties, bet es izvairos no sadraudzības ar viņiem. Es atstumju viņus ar jocīgu sejas izteiksmi un izbijušos un nedrošu skatienu. Mani pārņem bezcerības jūtas. Es gandrīz vai piespiežu sevi kaut kur iet. Nesen es lūdzu Dievam spēku, lai varētu iet pie cilvēkiem un tiem sevi uzticēt. Slava Dievam!- spēku es saņēmu, bet paliek viena problēma - katru reizi, kad man ir nepieciešams kontakts, mani pārņem panika. Es sajūtu bailes, un man ir grūti pat pieiet pie cilvēkiem.

Kas tas ir? Es zinu, ka Dievs mani nav tādu radījis. Visur ir cilvēki ar vajadzībām, bet es vienkārši veltīgi izniekoju savu dzīvi."

Ceru, ka jūsu sirds plīst vai pušu, kad redzat šādu izmisumu dzīvē. Tādas pat bailes var būt arī jums, bet Dieva Vārds pavēl, ka mums jāceļas kājās (un ka mēs to varam izdarīt!) un jāpārvar savas bailes. Visi, kas tās nevar pārvarēt, tiks iemesti uguns jūrā kopā ar citiem "nelietīgiem" sātana rokaspuišiem.

“Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītajiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra ugunsjūrā - tā ir otrā nāve" (Atkl.g.21:8). Es zinu, ka tas nav pants, kuru daudzi no mums ir pasvītrojuši savā Bībelē, bet tas ir tik pat patiesīgs kā visi svētības apsolījumi, veselības un laimes solījumi, kas mums tik ļoti patīk. Ticiet man, kad Dieva Vārds mums liek kaut ko darīt, mums paliek divas iespējas - vai nu attiekties pret to ļoti nopietni, vai arī nodoties apmānam. Ko jūs izvēlēsieties?

Nostājoties Tā Kunga priekšā pēdējā dienā, ko jūs Viņam pienesīsiet - daudzās "dārglietas" -  pazudušās dvēseles, kuras ieguvāt un izaudzinājāt, vai aizbildināšanos par to, kāpēc nobijāties?

"Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs, un kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs" (Lūk. 12:48). Vai jūs varat sacīt: "Jā, Kungs, esmu visu izpildījis visas Tavas pavēles. Es pielietoju visas iespējas, kuras Tu man devi, pārvarēju bailes un iegūstu uzvaras Tevis dēļ."

Vai arī teiksit: "Jā, es zinu, ka Tavā Vārdā ir sacīts: "Nebīsties," bet es nedomāju, ka tas attiecas uz mani. Man bija uzdevums lūgt par slimiem, bet es baidījos vadīt mašīnu, tāpēc neizbraucu no mājām.”

Vai: “Es esmu nedrošs cilvēks, tāpēc arī nekad neliecināju, bet spēlēju klavieres svētdienas skolā. Vai tad tas nav pietiekami?”

Vai: “Es baidījos, ja došu desmito tiesu, man pašam pietrūks. Es baidījos uzticēties Tev, ka Tu mani apgādāsi.” Un tā, kas bija nelietīgā kalpa baiļu iemesls? Viņš sacīja Tam Kungam: “Es baidījos, tapēc aizgāju un apraku savu talantu zemē” (Mat.25:25). Angļu tulkojumā šis pants skan mazliet savādāk: "Es zināju, ka tu esi nežēlīgs cilvēks un nobijos, ka Tu varētu atņemt man nopelnīto, tāpēc aizgāju un noslēpu Tavu talantu zemē.”

Bet kā ar jums? Vai bailes neaptur jūs ziedot, domājot, ka Tas Kungs varētu paprasīt no jums vēl vairāk un ka “aka varētu izžūt"? Daudzi atrodas tādā baiļu verdzībā, ka baidās pat saņemt dziedināšanu no Dieva. Tā kā daudzi ir līdzīgi sievietei, kura atnāca pie manis uz sapulci RietumVirdžīnijā, atspiežoties uz diviem lieliem spieķiem. Es sacīju viņai: "Jēzus vārdā, nometiet savus spieķus"! Viņa atbildēja: "Nevaru." "Kāpēc"? "Baidos, ka nokritīšu." Šajā brīdī es uzliku viņai rokas un Jēzus vārdā izdzinu no viņas baiļu garu. Un tad, kamēr viņa  tā stāvēja ar aizvērtām acīm, paņēmu abus viņas spieķus. Tad es viņu viegli pagrūdu, sacīdams: "Tagad varat iet"! Viņas priekšā bija divas alternatīvas: vai nu nokrist vai iet. Viņa nolēma iet un saņēma pilnīgu dziedināšanu, bet daudzi nolemj savādāk.

Gribu darīt jums zināmu: šodien kristiešus pārvalda baiļu gars, un tāpēc simti un tūkstoši no augšienes piedzimušu kristiešu, domādami, ka ir pareizās attiecībās ar Dievu, ātri vien nolaižas līdz nelietīgā kalpa stāvoklim." Tas attiecas arī uz mācītājiem, kalpotājiem un sludinātājiem. Jā, baiļu gars vada ne tikai tos, kas sēd baznīcas solos, bet arī tos, kas atrodas aiz katedras.


 

2. NODAĻA

KALPOTĀJU MOCĪBAS

Diemžēl mūsu laikmetā un mūsu sabiedrībā kalpotāju (Dieva Vārda sludinātāju, skolotāju) parasti uzskata par cilvēku, kas stāv uz augsta pjedestāla, kuru nesaista mokošās sātaniskās bailes.

Kalpotājs jūt dziļu iekšēju nepieciešamību atbilst šim stingram un nevainojamam piemēram. Dienu pēc dienas viņš cenšas "turēties formā," un tas prasa no viņa milzu iekšējo enerģiju. Ārēji tas viņam izdodas, bet cita lieta - cīņa, kas plosās viņa dvēselē. Par šo cīņu, kas notiek cilvēka iekšienē pret bailēm un trauksmi, lielākā daļa no mums pat nespēj iedomāties. Tipisks piemērs. Kāds mācītājs nesen uzrakstīja izmisuma pilnu vēstuli: "Brāli Cerullo, mēs esam mācītāju ģimene no 'dievbijīgas' konfesijas, mēs esam piepildīti ar Garu, bet mēs cīnāmies ar apņēmības trūkumu, nedrošību. Mūs māc sātana bailes, šaubas, bailes par atstumtību, un mēs nespējam stingri apņemties un īstenot savu vārdu. Kad Dievs pamudina mūs lūgt par slimiem vai darīt brīnumus, mūsos parādās apņēmība darīt to, bet daudzos gadījumos, līdzko sākam lūgt vai kaut ko darīt, mūs pārņem bailes un mēs neesam spējīgi īstenot savu apņemšanos." Viņš nav vienīgais piemērs. Ir vēl viens brīnišķīgs mācītājs no Masačūsetas, kuru es ļoti mīlu. Viņš ir otrs piemērs tam, kā bailes var atņemt Dieva godību un spēku sludinātājam (un visai viņa draudzei).

Reiz viņš man sacīja, ka būs viens no galvenajiem palīgiem, ja es piekritīšu viņa pilsētā noturēt sapulces. Es atbraucu uz šo pilsētu, un Dievs palīdzēja mums organizēt lielu sapulci, bet, kad es sāku meklēt šo mācītāju, tad nespēju viņu atrast. Dievs satricināja šo tikšanās vietu ar Savu klātnību, bet šis cilvēks (kuram piederēja liela "Pilnā Evaņģēlija" draudze šajā rajonā) tā arī neparādījās.                                                                Pēc dažām nedēļām viņš man piezvanīja. Viņš sacīja: "Brāli Cerullo, man tā gribējās jums palīdzēt organizēt evaņģelizācijas sapulces." Es pajautāju: "Kāpēc jūs tur nebijāt?" Viņš atbildēja: “Lūdzu, aizlūdziet par mani. Es būtu atnācis, ja varētu, bet nevarēju, es baidījos." “Baidījāties? No kā?” No mūsu diakonu padomes."

Viņš man pastāstīja, ka tieši pirms manas ierašanās pilsētā viņi iesākuši radio pārraides. Pēc viņa vārdiem: “Draudzi sāka apmeklēt diezgan pedantiski cilvēki. Mūsu kalpotāji sāka šaubīties, kas būs, ja šie cilvēki uzzinās, ka esam saistīti ar sapulcēm, ko vadāt jūs. Iespējams, mēs varētu viņus pazaudēt. Esam iesākuši tik lielu programmu, ka nevaram pielaist neko neparedzētu." Es pajautāju: "Brāli, cik cilvēku bija jūsu vakara sapulcē?” Viņš atteica: "Apmēram 40 vai 50." Bet kur tad bija visi pārējie pilsētas iedzīvotāji? Mūsu sapulcē. Visi tie cilvēki, par kuriem tik ļoti uztraucās kalpotāji, ka tikai viņi neaiziet, piedalījās mūsu sapulcē - daži no viņiem līdz pat diviem naktī, jo saņēma Svētā Gara kristību.

Cik ļoti cilvēciskās bailes notur simtus un tūkstošus cilvēku un viņu mācītājus ne tikai no Dieva svētībām, bet arī no paklausības Jēzum un virzīšanās uz priekšu Dieva spēkā!

Mācītāji baidās no saviem apmeklētājiem, apmeklētāji baidās no saviem mācītājiem, mācītāji baidās viens no otra... baidās, ka kaimiņu draudzē būs vairāk apmeklētāju, tātad arī vairāk ziedojumu.

Es gandrīz dzirdu Tā Kunga moku pilno saucienu. Tas attiecas uz mums un brīdina mūs: "Jums, saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: Bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām, Es saku: To bīstieties" (Lūk.l2:4-5).

Dažus gadus atpakaļ vēl viens mācītājs man atzinās: "Es vienkārši negribu mācīt par garīgo cīņu. Sarunas par sātanu varētu nobiedēt cilvēkus." Bet, slava Dievam, šis cilvēks ieguva uzvaru pār bailēm savā dzīvē un tagad ceļ vienu no spēcīgākajām Dieva jauniešu armijām savā zemē. Viņa organizācija izaugusi vairāk nekā divas reizes.

Šodien Dievs meklē tūkstošiem šādu mācītāju, kalpotāju un sludinātāju. Līdz pat Kristus atnākšanai Viņš tīrīs Savu miesu no visiem nedzīviem darbiem, kuros mūs iedzinušas bailes. Visas aukstās bezprieka formalitātes notur draudzi verdzībā tikai tāpēc, ka mācītāji paši nav piedzīvojuši Svēto Garu un baidās no Viņa. Kā man sāp sirds, redzot, ka daudzi no jums, kuri tā cenšas dziedāt, liecināt un virzīities uz priekšu Svētā Gara dāvanās, apstājas bailēs, ka varētu kaut ko ne tā pateikt. Jūs "turat rokās" dzīvības vārdus un baidāties tos izteikt! Ir veselas kristīgās konfesijas (draudzes), kas baidās pacelt rokas Tā Kunga priekšā, caur atklātu lūgšanu izteikt savu vajadzību nelielā sapulcē. Saprotams, ka par pravietojumu vai kādu vēsti mēlēs nevar būt pat runas! Ļoti daudzi dedzīgi vēlas redzēt Svētā Gara dāvanas darbībā (dāvanas, kuras mums devis Dievs, lai uzceltu un apbruņotu Savu draudzi), bet viņu mācītāji tik ļoti baidās no savas draudzes apmeklētājiem, būdami "miesā," ka negrib staigāt Garā.

Reiz manā sapulcē kāds cilvēks sāka saņemt kristību Svētajā Garā. Viņš sāka runāt mēlēs, bet tad pēkšņi apstājās. Es pajautāju: "Kāpēc jūs apstājāties?" Viņš atbildēja: "Kad es sāku runāt, tas skanēja tā, it kā es pats runātu. Es nodomāju, ka pats runāju, nevis Dievs, un nobijos."

Jums nevajag baidīties. Dievs ir jūsu Tēvs, Viņš nekad nedos jums kaut ko tādu, kas nenāk no Viņa (Lūk. 11:11-13). Dieva Vārds saka mums: "Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam" (Rom.l2:l 1).

Dievs burtiski dzīvo Savas tautas slavā (Ps.22:4). Jums nekad nevajag baidīties lietot visus "talantus," kādus Viņš pats devis jūsos, lai dotu iespēju slavēt un pielūgt Viņu Garā un patiesībā. Jums nevajag baidīties no citu domām, kad Viņš dod jums vārdu, kas dziedinās vai uzmundrinās kādu no cietējiem, Viņa bērniem. Jums vienkārši jāpieceļas un tas jāsaka.

Ja jūs neatkāpsieties no savām bailēm un turpināsiet dzīvot "emocionāli" vai "miesā," jūs nekad neuzzināsiet, ko nozīmē būt lietotam no Dieva Gara.

Taču jūs varat sacīt: "Atvainojiet, brāli Cerullo, es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri ir saistīti no bailēm. Ar mani viss ir kārtībā."

Tiešām? Tad atļausiet pajautāt, cik dvēseļu jūs esat pievedis Kristum pēdējo 12 mēnešu laikā? Vai pēdējo sešu mēnešu laikā? Trīs mēnešu laikā? Cik daudz solījumu jūs esat devuši un tos neizpildījāt? Cik bieži jūs lietojat savus "talantus," lai sludinātu Dieva Vārdu neizglābtiem? Lai dziedinātu slimos? Lai dotu iepriecu tiem, kam sagrauztas sirdis, vai lai atbrīvotu sātana saistītos?

Kādu attaisnojumu jūs sniegsit Tam Kungam? Jēzus sacīja: "Bet jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums un būsiet Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pasaules galam" (Ap.d.l:8). Taču sātans daudzus no jums tik spēcīgi ir saistījis ar bailēm, ka jūs nespējat liecināt pat savam kaimiņam vai darbabiedram. Viens no lielākajiem sātana apmāniem mūsdienu Draudzē ir domas iesēšana, ka sātana dēmoni darbojas tikai ārpus miesas, ka attiecībā uz kristiešiem šiem dēmoniem nav nekāda reāla spēka. Tajā pat laikā dēmoniskais baiļu gars tur neauglīgā verdzībā lielāko daļu Dieva tautas, iestāstot tiem, ka viss ir kārtībā, ka var vienkārši tā sēdēt un gaidīt debesis, kad patiesībā tie dodas uz "galējo tumsību." Tas viss ir tieši saistīts ar otru lielāko sātana apmānu, kuru viņš izmanto, lai mūs pazudinātu.

   OTRS LIELĀKAIS PAZUDINĀŠANAS APMĀNS  

Mūsdienu Draudzi saista burtiski tūkstošiem dažādu baiļu. Mēs baidāmies no kaķiem, kokiem, mašīnām, lidmašīnām, baidāmies palikt vieni, kļūt atstumti vai atrasties cilvēkos, baidāmies no tuvības, sadraudzības, atbildības, baidāmies uzticēties, baidāmies no nabadzības, panākumiem, pazaudēt to, kas mums ir, baidāmies no citu domām, no iespējamām slimībām. Sātanam izdevies jūs apmānīt, iestāstot visiem, kas baidās, ka pārvarēt bailes nav īpašas nozīmes, jo tas saistīts tikai un vienīgi ar jums. Atļausiet man jums kaut ko sacīt. Bailes, kas jūs saista un ko jūs nevarat uzvarēt, neattiecas tikai un vienīgi uz jums. Mēs visi esam viens Garā. Jebkuras bailes, kas traucē jums, gala rezultātā atstāj graujošu iedarbību uz visu Kristus Miesu garīgajā pasaulē. Tāpēc Dievs vienmēr atsakās Savā armijā iesaistīt bailīgos. Patiesībā Viņš saka: "Ejiet mājās, jūs neesat mums vajadzīgi, mēs negribam jūs. Kad iesim karā, jūs būsiet tie, kas sašķelsiet draudzi" (5.Moz.20:8 un Soģ.7:3). Dieva armijā nav nozīmes, kādas ir jūsu bailes. Patiesība ir viena, ka jebkuras bailes nāk no dēmoniskā baiļu gara, kas ieguvis jūsu prātā atbalsta punktu - tas ir niknākais Dieva ienaidnieks. Ja jūs atļausit baiļu garam saglabāt savu darbības lauku, agri vai vēlu tas sāks traucēt, bloķēt un radīs šķēršļus, lai Kristus dzīvība nevarētu izlieties caur jums tad, kad tas būs visvairāk nepieciešams. Mans draugs, vai esat gatavs kaut ko darīt lietas labā? Daudzās lietās Dieva armija ir līdzīga Izraēla bērniem, kad viņi izgāja no Ēģiptes. Tiklīdz tie bija izgājuši, kas tiem nāca ceļā? Sarkanā jūra. Un kāda bija viņu reakcija? Viņi bija baiļu paralizēti. Bailes burtiski aizmigloja viņu prātus, un tie griezās pie Mozus, žēlabaini čīkstēdami: "Vai Ēģiptē trūka kapu, ka tu mūs esi izvedis, lai mēs mirtu tuksnesī?" (2.Moz.l4:11)

Sākumā Mozus izmisīgi centās viņus iedrošināt, aicinādams palikt mierā. "Esiet mierā,”- sacīja viņš. -”Tas Kungs pats cīnīsies par jums," bet šajā brīdī iejaucās pats Kungs, dodot tiešu norādījumu:

"Saki Izraēla bēmiem, lai tie dodas ceļā" (2.Moz.l4:15). Tādu pašu pavēli mūsu Vadonis dod šodien. Viņš mums saka, ka ir pienācis laiks beigt čīkstēt par bailēm un ir jādodas uzbrukumā pret sātanu. Tāpēc šodien jums un man jāiziet cīņā pret katru baiļu garu, kas saista jūsu dzīvi un traucē liecināt par Kristu. Jūs varat sacīt: "Brāli Cerullo, jūs dusmojaties." Jā, dusmojos... bet ne uz jums. Uz sātanu, ka viņš jums ir nozadzis Kristus bagātības šajā dzīvē un jūsu balvu Viņa nākamajā Valstībā. Mums tas tūdaļ pat jāizbeidz. Ir jānorauj maska no sātana sejas (no viņa taktikas), un tas jādara atklāti un bezbailīgi.

Esmu atklājis viņa stratēģiju un sniedzu jums pamatu zināšanām, kā uzvarēt visās savas dzīves sfērās. Jums nav jāslēpjas un nav jāpaliek aizsardzībā. Jūsu kaujas mērķis – ne jau saglabāt to, kas jums ir. Dieva Vārds saka, ka Viņš sūtīja Savu Dēlu, lai atbrīvotu mūs un mēs varētu: "no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpot svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas" (Lūk. 1:74,75). Gods Dievam, jūs izdzirdējāt savā sirdī Viņa kaujas saucienu pret bailēm.

Jums tagad nepieciešams nolaisties no prāta zināšanu augstumiem un iziet kaujas laukā.

Prieks, drošums, pārliecība, miers, enerģija un dedzība, ko sātans nozadzis jums caur bailēm,- tas viss atgriezīsies visspēcīgā Jēzus vārdā.

"Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības Garu" (2.Tim.

1:7). Esiet gatavi, jūs sākat uzvaras dzīvi.


 

3. NODAĻA

VAI KRISTIETIS VAR BŪT ĻAUNĀ GARA APSĒSTS?


 

Pirms mēs izpētīsim, kā pārvarēt bailes, man gribētos atbildēt uz jautājumu, kuru, esmu pārliecināts, daudzi no jums vēlētos uzdot, un tas ir sekojošs: "Brāli Cerullo, vai tiešām jūs sakāt, ka jaunpiedzimis kristietis var būt apsēsts ar ļauno garu?" Atbilde ir nē, katrā ziņā ne tādā formā, kādā mēs parasti iedomājamies- ”apsēsts." Atļausiet jums paskaidrot: vispirms, Bībelē nav norobežojumu starp nomāktību, apsēstību, vajāšanām vai vēl kaut ko, ko dēmoni var darīt ar jums.

Lai aprakstītu mocības, kuras izraisa dēmoniskais spiediens, Jaunajā Derībā tiek lietots vārds “daimonizomai." Šo vārdu varētu tulkot kā "apsēsts." Lai labāk saprastu šī vārda jēgu, nepieciešams uzdot sev jautājumu: "Kāds gars kontrolē manu dzīvi katru reizi, kad es padodos bailēm?" Piemēram, ja jūs pēkšņi paliekat bāls, ja jūs pārklāj auksti sviedri, ja jūs trīcat un sākat kliegt, kad jūs pārņem bailes, kāds gars tajā brīdī kontrolē jūsu dzīvi - Dieva Gars vai baiļu gars? Ja jūs pārņem drudzis tikai iedomājoties vien, ka jākāpj lidmašīnā, kāds gars valda pār jūsu prātu tajā brīdī? Es teikšu - tikai ne jau Dieva Gars. Kur tad ir Dievs, kad tas viss tā notiek?” Jūs ZINĀT, ka esat pieņēmuši Jēzu par savu Glābēju; jūs zināt, ka esat saņēmuši Viņa Svēto Garu. Ja tas ir tā, kur tad ir Viņš, kad jums uzbrūk šīs aplamās bailes?

Mīļotie, Tas Kungs apsolīja, ka nekad mūs neatstās un nepametīs (Ebr.l3:5). Tāpēc Viņš vienmēr atrodas blakus kopā ar mums mūsu iekšējā cilvēkā. Jūs man sacīsiet: "Brāli Cerullo, kāpēc Viņš vienkārši atrodas"? “Kāpēc Viņš tikai atrodas un nekādā veidā neiejaucas?" Ticiet man, Viņš to gribētu, bet jums jāiemācās atļaut to Viņam izdarīt. Viņš gaida, lai jūs tikai piesaucat Viņu, kad uznāk baiļu brīži.

Viņš tikai gaida, lai jūs iemācaties saprast Viņa klātnību jūsos un staigājat Viņa spēkā, lai Viņš varētu pacelties jūsos un sakaut jūsu ienaidnieku.

   KRISTUS DZĪVĪBA JŪSOS NEKAD NEVAR BŪT "APSĒSTA" 

Pilnīgā Kristus dzīvības sēkla, kas tika ielikta jūsos, kad jūs piedzimāt no augšienes, nekad nevar būt apsēsta vai nomākta; tur nekādā veidā nevar iekļūt ienaidnieks. Tā ir ienaidniekam nepieejama- jebkuram ļaunumam no ārpuses. Tajā pašā laikā tā ir dārga Kristus dzīvības sēkla jūsu iekšējā cilvēkā, līdzīgi sīkam embrijam ieslēgta ārējā "apvalkā" jūsu vecajā cilvēkā.

Ar gadiem garīgi augot, šis ārējais apvalks sāk plaisāt, sadrupt un gala rezultātā izjūk atkarībā no tā, kā jūsos attīstās un aug jūsu “jaunais cilvēks."

Šis process ļoti līdzinās procesam, kad cālēns izšķiļas no olas čaumalas. Soli pa solim cālēns kļūst arvien spēcīgāks un ar knābi sit pa čaumalu, lai lauztos ārā, kamēr kādu dienu tas izlaužas ārā. Visu so laiku, mēģinot tikt ārā no čaumalas, cālēns iegūst lielāku iekšējo spēku. Kad cālēns izlaužas no žaumalas, viņš jau ir pietiekami spēcīgs, lai dzīvotu jaunā pasaulē. Tāpat arī jūs ar Kristu topat par pilnīgi jaunu cilvēku. Dieva Vārds jums apgalvo: "Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns" (2.Kor. 5:17). Jūs teiksit: "Bet brāli Cerullo, šis pants runā, ka viss vecais (kā arī manas iepriekšējās bailes) ir jau aizgājis. Tad kāpēc man tās vēl ir palikušas?"

Patiesība, kuru jums vajadzētu saprast, ir tāda, ka neviens bībeliskais apsolījums nevar būt priekš mums vienkārši tukši vārdi. No pirmās līdz pēdējai lappusei Dieva Vārds ved mūs pie Dieva. Šī gramata ir par pūlēm un uzvarām caur Kristu. Izraēla bērniem grūti nācās to saprast. Ābrama dienām Dievs nolēma viņiem dot Apsolīto zemi, bet vai nav dīvaini, ka viņi nevarēja tajā ieiet pēc tik daudziem gadiem, pavadītiem tuksnesī. Viņi nokratīja putekļus no savām kājām un teica: "Aleluja! Dievs mums ir devis so zemi, tā ir mūsu. Iesim un apmetīsimies tur." Kāpēc viņi nevarēja to izdarīt? Tāpēc ka Apsolītā zeme bija pilna ar ienaidniekiem un viņiem būtu vajadzējis cīnīties par katru zemes kvadrātcentimetru. Tas pats ir ar mūsu dvēselēm. Jēzus jau ir samaksājis cenu par mūsu glābšanu,  bet līdz jaunpiedzimšanas brīdim jūsu prātu pārplūdināja visāda veida bailes, negatīva domāšana, slikti ieradumi, pasaulīgi uzskati,- to visu sātans tur varēja ielikt. Tieši tāpat kā Kānaāna zeme automātiski neattīrījās no tur dzīvojošiem ienaidniekiem, kad tur ienāca ebreji, tāpat arī jūsu bailes neizzudīs automātiski tajā pašā dienā, kad jūs sakāt: "Es mīlu Tevi, Jēzu."

Kad iegūstat jaunpiedzimšanu, jūs tiekat atbrīvoti no visiem saviem grēkiem, vainas apziņas un bailēm, bet jūs automātiski neatbrīvojaties no grēka varas un baiļu gara. Tāpēc tagad jūsu dzīvē plosās garīgā cīņa. Šajā kaujā "ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā" (Efez. 6:l2). Jēzus Kristus atgriezīsies pēc Draudzes, kas būs "bez traipa, bez krunkas, bez kāda cita trūkuma” (Efez.5:27). Taču kad mēs atnācām pie Viņa, mēs nebijām bez traipa, bez krunkas. Jūsu prāta zeme bija pilnīgā nekārtībā. Tāpēc jums jācīnās par atgriešanos jau aizņemtajā prāta teritorijā, uzvarot to ienaidnieku, kas jau ir sakauts.

Jā, Jēzus jau ir sakāvis sātanu. Taču arī mums caur Kristus spēku, kas mīt mūsos, ir jāuzvar viņu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu Dievs devis visu nepieciešamo - varu, spējas un spēku, - lai mēs kļūtu pilnīgi Viņā.

Viņš devis visu nepieciešamo, lai mēs izmantotu Kristus uzvaru un paliktu uzvarētāji (Rom.8:37). Jūs esat pilnībā apbruņoti ar visu nepieciešamo, lai kļūtu par pieaugušu un pilnīgu Līgavu Viņa Dēlam.

Sātans, protams, negrib, lai jūs izmantotu to, ko jums ir devis Dievs. Viņš grib jūs noturēt savā verdzībā (caur bailēm), lai jūs nekad nespētu kļūt par Viņam pieņemamu Līgavu. Sātans var panākt to tikai vienā veidā - atrodot atbalsta punktu jūsu neatjaunotajā prātā, iedvešot šausmīgas domas un tikai cerot, ka jūs tās pieņemsiet.

Pats sliktākais, ko jūs tad varat darīt - tas ir mēģināt ierauties savā čaulā vai padoties bailēm. Taču Dieva nodoms nav atļaut jums padoties tām vai ciest sakāvi. Viņš vēlas, lai jūs izietu ārā kā spēcīgs, kā uzvarētājs. Dievs saka: "Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts. Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību" (Ebr.10:38,39). Gribu jūs brīdināt, ka sātans centīsies ķerties pie jebkurām bailēm, kādas jums jau bijušas iepriekš, lai izpostītu un nospiestu jauno dzīvību. Viņa mērķis ir nepieļaut jums sasniegt garīgo briedumu. Nebīstieties, iedomājieties šo sātana ļauno garu kā kādu lielu, melnu biedēkli, nokarājušos uz jūsu pagātnes "būrīti," jūsu neatjaunoto cilvēku. Viņš trokšņo, to krata, kliedz uz jums, visiem spēkiem mēģinot atgriezt jums jūsu bailes un nodzēst jūsos šo mazo gaismiņu. Viņa mērķis ir tā pārņemt jūsu iepriekšējo esību, lai šim jaunajam radījumam jūsos nebūtu nekādu panākumu.

Jums nepieciešams tam aktīvi pretoties. Tāpēc garīgi pieaugt nav viegla lieta. Pats apustulis Pāvils sacīja: "Mani bēmi, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos" (Gal.4:19).

Pāvils saprata, ka cilvēku "glābšana" ir samērā vienkārša lieta. Pavisam cita lieta - viņu garīgais pieaugums, lai sasniegtu briedumu un uzvarošu dzīvi. Tas nenotiek automātiski. To pašu apstiprina apustulis Jānis, rakstot: "Bet cikViņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bēmiem, tiem, kas tic Viņa vārdam" (Jāņa ev.l:12). Daži to nedara. Piecas (puse) no "desmit jaunavām," kuras nāca sagaidīt Līgavaini (Jēzu), neielaida kāzās (Mat.ev.25:1-13). Vai jūs varat iedomāties piecdesmit procentu neveiksmju līmeni Draudzē? Es varu. Kāpēc! Jo visa lieta pastāv bailēs.

Vai esat gatavi kaut ko darīt lietas labā pret šīm visām nodevīgajām bailēm, kuras vajā jūs visu dzīvi? Ja jā, tad sāksim.

   BAILES - "RADOŠS" SPĒKS  

Pirmais solis uz jebkuras problēmas risinājumu ir tās apzināties. Šajā gadījumā mums pilnīgi jāapzinās, ka baiļu gars ir spēcīgs ļaunais spēks, spējīgs "radīt" vai izsaukt dzīvē to, no kā jūs baidāties.

Ījabs to piedzīvoja savā dzīvē. Viņš sacīja: "Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis" (Īj.3:25). Ja tas ir tā, tad kā darbojas šie ļaunie spēki? No tā brīža, kad Dievs radīja pasauli, garīgie spēki vienmēr ir dominējuši pār prāta spēku, bet prāta spēki pār fizisko sfēru. Tātad, katrs gars, ko mēs pieņemam savā prātā, nosaka to, kas notiek fiziskā pasaulē. Piemēram, ja jūs ielaižat savā dzīvē baiļu garu, jūs apciemos šausmīgas domas, jūs sāksiet runāt baidīdamies un tas, no kā jūs baidījāties, beigu beigās notiks. Ja jūs pieņemsiet Dieva Gara doto mieru, jums būs nomierinošas domas, jūs runāsiet miermīlīgus vārdus, no jums izstaros miers.

Nemaldiniet sevi, pasaulē ir tikai divu veida garīgie spēki: tie, kas no Dieva (labie), un tie, kas no sātana (ļaunie).

Jūsu iekšējās būtības dziļumos pāri par visiem gariem dzīvo Gars (Dieva Gars). Taču galvenais jautājums, kas pastāv katru dienu, ir sekojošs: "Kādu garu - Dieva Garu vai baiļu garu - jūs pieņemat savā prātā? Kādas domas jūs pieņemat un kādas atraidāt.” Atcerieties: kurai pusei jūs atļausit kontrolēt savas domas, tā puse kontrolēs visu jūsu būtību. "Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību" (Rom.6:16)?

   BAILES -TAS IR FAKTS, TAČU BAILES - TĀ IR ARĪ DARBĪBA  

Es bieži atkārtoju: "Ticība -tas ir fakts, bet ticība ir arī darbība." Ar to es gribu sacīt, ka ticība kā radošs garīgs spēks nedarbosies fiziskajā pasaulē, kamēr jūs ar savu prātu un savu gribu nepadarīsiet to reālu, attiecīgi rīkojoties pēc tā. Tas pats ir arī ar bailēm. Sātans var rūkt uz jums cik uziet, bet, ja jūs atsakāties pieņemt un rīkoties saskaņā ar viņa uzmācīgajām baiļu domām, viņš neko vairāk nespēs izdarīt. Līdzko viņš sadursies ar jūsu pretestību, tā tūlīt bēgs.

Ja jūs sākat rīkoties pēc viņa pareģojumiem, ko jums iestāsta baiļu gars (vai attiecīgi sākat izrunāt bailes), jūs ar to atļaujat sākt darboties spēcīgam ļaunajam garam. Vēl ļaunāk, atkārtota reakcija baiļu iespaidā kļūst par bīstamu ieradumu, no kura ļoti grūti atbrīvoties.

Tāpēc Ēdenes dārzā sātans netērēja lieki laiku, iedarbojoties uz Ievas prātu. Viņš zināja, ka, ja viņa pieņems teikto savā prātā, šīs domas drīzumā vadīs viņas gribu. Tiklīdz viņa saskaņā ar savu gribu sāks atbilstoši rīkoties, tā piederēs sātanam.


 

4. NODAĻA

NEREDZAMA CĪŅA JŪSU PRĀTĀ


 

Mēs ieraudzīsim, kā neredzamā garīgā cīņā par mūsu prātiem baiļu gars ved mūs tieši pie neticības, bet neticība jums nedod iespējas pieņemt Dieva apsolījumus savā dzīvē.

Pētot sātana darbību, mēs redzam, ka jebkuru baiļu rašanās ir atkarīga no maldu sēklas iesakņošanās mūsu prātā (daļēji mūsu iztēlē) un no tā, vai izdodas mūs piespiest rīkoties saskaņā ar to.

Mūsdienu draudzē mēs tik daudz dzirdam par ticību un par dzīvi ticībā, bet vai jūs zināt, ka lielākā daļa cilvēku nespēj praktizēt patiesu ticību. Tas ir tāpēc, ka viņi nekontrolē savu prātu un savu iztēli.

Vai jūs zināt ko Bībele saka par ticību? Tā saka: "Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām" (Ebr.l1:1). Kad jums ir kādas cerības, jūs tieši zināt, ko sagaidāt, jo jūs iztēlojaties to savā prātā. Tas, ko jūs domās redzat tagad, atspoguļo to, kas jūs reiz būsiet ("jo Viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai" – Sāl.pamāc.23:7). Tātad, ticība ir domu iztēles darbība (vai piepildīšanās)- tās lietas materializēšanās, ko jūs iztēlojaties savā prātā.

Taču daudzi no jums dzīvo tādā uztraukumā, ka pat nespēj redzēt to, ka var visu uzvarēt, kā sacījis Dievs. Viņi nespēj iztēloties, ka viņu rokās ir pilnīga uzvara pār bailēm. Viņiem pat nav priekšstata, kā rīkojas bezbailīgs cilvēks. Viņiem nav arī iztēles pašiem par sevi, kas pamatota uz Dieva Vārdu, kā to grib pats Dievs. Viņi redz sevi nevis kā jaunu radījumu (esam pilnīgā paļāvībā uz Viņu, kas dod spēku visu uzvarēt), bet redz tikai negatīvas lietas, to kas reiz valdīja viņu vecajā cilvēkā. Pār viņiem valda pagātne. Viņu prāts redz dzīvi, pilnu neveiksmēm un pamatotu uz bailēm... bailes pārpludina iztēli ar to, kas tām tiek pasniegts un ar ko tās tiek barotas. Es domāju, ka starp tiem, kas lasa šo grāmatu, nav neviena, kas nebūtu piedzīvojis bailes savā iztēlē. Piemēram, no agras bērnības mēs esam ieprogrammēti no sātana sagaidīt savās vecumdienās sliktu veselību. Iztēlē mēs redzam, ka viss beigsies ar artrītu. Mēs gaidām, ka mūsu locītavas kļūs stīvas, mūsu prāts notrulināsies, dzirde kļūs vājāka. Cilvēki nepārtraukti man saka: "Šī slimība ir mantota no vecākiem, no vecvecākiem. Tēvs cieta no tās visu mūžu, tagad es saslimu ar to. Es vienmēr esmu zinājis, ka tā tas beigsies." No kurienes nāk tādas tukšas fantāzijas? Ne no Dieva Gara. Visas šīs domas barojas no bailēm.

Tāpēc Dieva Gars Pāvilam īpaši uzsvēra, ka mums vajag apgāzt visus tukšos prātojumus, katru fantāziju un mums jāuzvar prāts, lai tas būtu paklausīgs Kristum (2.Kor. 10:50). Mūsu iztēle vai prātojumi ir pirmais cietoksnis, kuru nepieciešams pašiem kontrolēt, ja gribam pilnībā uzvarēt bailes.

Vai jūs zināt, ka lielāka daļa cilvēku, kuri pārkāp laulību, pirms tam domās tīksminās par šo soli sevī.

Grēks sākumā atnāk domās, mūsu iztēlē. Tas pats notiek ar bailēm. Sākumā bailes atnāk kā domas no ienaidnieka. Ja mēs nenoraidām šo domu, tad tā sāk mūs vadīt. Lai labāk saprastu šo mehānismu, aplūkosim tipisku piemēru, kā tas notiek draudzē. Piemēram, jūs esat kļuvis par ticīgo draudzē un esat gatavs apmeklēt Bībeles studijas trešdienas vakaros. Taču pašā pirmajā trešdienas vakarā ir tik auksts un līst lietus. Baiļu gars sāk jums uzmākties: "Šovakar nevajag iet ārā no mājām, laiks ir pretīgs, tu tikai saaukstēsies." Jūs pieņemat šo domu un to savā iztēlē atbalstāt. "Tā tas tiešām ir,” jūs sev sakāt. “Kad izeju uz ielas tādā laikā, es vienmēr saaukstējos. Šajā reizē droši vien saķeršu plaušu karsoni. Labāk izsargāties un šodien palikt majās.” Un tā, lūk, jūs rīkojaties saskaņā ar to, ko ienaidnieks jums iestāstīja, un paliekat mājās. Protams, jūs nesaaukstējāties, bet notiek kaut kas bīstams un ved jūs maldos. Tagad jūs esat pārliecināti, ka nesaslimāt ne jau pateicoties Dieva aizsardzībai, bet gan tāpēc, ka palikāt mājās. Nākošajā trešdienā laiks atkal ir salīgs un lietains, jūs atkal paliekat mājās... būdams nederīgs Dievam, jo noslēdzāties sevī bailēs no saaukstēšanās. Jums tas kļuva par ieradumu - paklausīt bailēm, bet nevis Dievam.

Apustulis Pēteris mūs brīdina: "Jo, kura viņš ir uzvarēts, tā kalps viņš ir" (2.Pēt.2:19). Jūs kļuvāt par baiļu vergu. Tad kādu dienu jums saka, ka Dievam labāk patīk, ja jūs rīkojaties pēc ticības un ejat uz Bībeles studijām neatkarīgi no tā, līst vai nelīst lietus. Taču šobrīd jūs jau pat baidāties lietus laikā braukt ar mašīnu. Sātans guvis sekmes jaunajā paverdzināšanas etapā, tagad jūs pat neticat, ka Dievs jums redz cauri. No tā mēs varam secināt, ka bailes ir pirmais solis uz neticību. Apbrīnojami, bet tas ir tieši tas pats paņēmiens, kādu sātans sekmīgi pielietoja Izraēla bērnos... tā pati taktika, kas neļāva ieiet Dieva apsolītajā zemē. Varbūt palūkosimies, kas tad notika. Ceturtajā Mozus grāmatā ir stāstīts par to, ka pēc daudziem klejojuma gadiem pa tuksnesi Izraēla bēmi beidzot atradās pie Apsolītās zemes vārtiem. Vienīgais, ko viņiem vajadzēja, bija noticēt Dieva Vārdam, paļauties uz Viņu un tajā ieiet. Bet viņi nolēma sūtīt 12 izlūkus, lai sākumā apskatītu šo zemi. Un kas notika? Desmit no divpadsmit izlūkiem nepaklausīja Dievam, novēršot savu skatu no Viņa un Viņa apsolījumiem, vērsa savu skatu uz saviem ienaidniekiem. To redzot, sātans nekavējoties sāka darboties viņu prātos. Brīdī, kad šie desmit izlūki atskaitījās tautai, baiļu gars jau pilnībā kontrolēja viņu prātus. Tā vietā lai ticētu Dievam, viņi sāka buntoties un žēloties: tie Izraēla bērniem izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, sacīdami: "Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri milzīgā augumā. Tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs” (4.Moz. 13:33,34).

No šī gadījuma mēs iegūstam svarīgu mācību. Sātana galīgais mērķis ir ne tikai vienkārši noturēt mūs baiļu verdzībā, bet novest mūs caur bailēm līdz neticībai. Un neticība vienmēr noved sacelšanā pret Dieva Vārdu.

Taču neaizmirstiet: kaut arī sātanam izdevās iedvest Izraēla bērnu prātos bailes, Dievs neielaida viņus Apsolītā zemē ne jau viņu neapvaldīto fantāziju dēļ. Viņus nepazudināja tas, ka viņi padevās bailēm, viņi "nevarēja ieiet neticības dēļ" (Ebr.3:19). Tagad lūdzu jūs saprast, ka gala rezultātā jūsu "mazās bailes" ir daudz bīstamākas nekā jūs varat iedomāties. Beigu beigās jebkuras no tām ved pie neticības un bīstamas atteikšanās no Dieva un Viņa Vārda; Viņa acīs tā skaitās sacelšanās.

Es jūs lūdzu: uzdodiet šo jautājumu paši sev: "Kas kontrolē manas domas un manu iztēli - sātans vai Dievs?"

   NESKATIETIES ATPAKAĻ 

Diemžēl notiekošais ar Izraēla bēmiem nebija vienīgais gadījums. Es redzu, kā šī pati sātana “baiļu taktika" dienu no dienas strādā neskaitāmi daudzās kristiešu iztēlēs.

Pagājušajā nedēļā jauna patīkama izskata sieviete man sacīja: "Aizlūdziet, lūdzu, par manu māti. Viņai dažus gadus atpakaļ bija vēzis, un tagad viņa ir pārliecināta, ka šī slimība ir atgriezusies." "Vai viņa ir bijusi pie ārsta?"

"Nē, viņa ir tik satraukta un pārliecināta, ka tagad visam ir beigas."

Cik traģiski! Talantīga sieviete dzīvo noslēpumainās bailēs, ieslēgusies mājās, ciešot mokas tikai tāpēc, ka sātans ir viņu pārliecinājis, ka viņai atlicis vienīgi gatavoties nāvei. Pēc tam šī lieta pārvēršas pašapsūdzībā, vainas apziņā un sarūgtinājumā. Tam seko naids pret sevi un aizvainojums - uzticīgie baiļu pavadoņi.

Kā jūs redzat, baiļu gars parasti nedarbojas viens pats. Sātana armija ir labi organizēta, un ļaunie gari cieši sadarbojas cits ar citu, lai uzturētu savu kontroli cilvēka prātā.

Tādā veidā neliels baiļu placdarms kļūst par daļu no cietokšņa, kurā ieperinās vainas apziņa, vientulība, nepiedošana, satraukums un vēl vairāk baiļu. Mocības pastiprinās, kad upuris sāk gausties: "Kas manī nav tā, kā vajag? Kāpēc Dievs mani neatbrīvo?" Patiešām, kas viņā nav tā, kā vajag?

Viens no maniem draugiem precīzi nodefinēja problēmu, sacīdams: "Es nezinu, kāpēc baidos, bet es VIENMĒR esmu baidījies un baidos." Tā tas ir: visas bailes balstās uz pagātni. Visas bailes rodas, kad jūs skatāties atpakaļ uz to, kas noticis iepriekš, pat ja tas ir noticis tikai stundu atpakaļ.

Jēzus sacīja:" Ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša" (Mat.ev.6:22).

Nekādas bailes nevarēs ienākt jūsu apziņas tumšākā kaktiņā, ja jūsu skats viennozīmīgi būs vērsts uz jūsu Kungu un Viņa Vārdu. Taču jūs šodien baidāties tāpēc, ka jūsu skats nav tam piesaistīts. Jūs vadāties pēc tā, kas jau ir bijis. Padomājiet par to. Tieciet galā ar savām bailēm. Kad jūs pirmo reizi izjutāt bailes? Bērnībā? Pēc autoavārijas? Kad jūsu vecāki izšķīrās? Kad pirmoreiz jūsu priekšā aizcirtās durvis?

Lai kas arī tas nebūtu, šī epizode (vai epizodes) kļuva par "izejas punktu" tam, lai sātans iesētu vainas un baiļu sēklas jūsu vecajā cilvēkā... un jūs tajā iestigāt. Jūs sākāt sevi pārliecināt, ka visas pagātnes sāpes un bailes ir reālas un aktuālas līdz šim pašam brīdim. Un jūs sevī to uzturat ar pašiedvesmu.

Nemaldiniet sevi. Vārdiem piemīt spēks. Pat skaļi neizsacīti vārdi, kurus izsakāt, "sarunājoties ar sevi," atstāj spilgtu iedarbību uz visu jūsu būtību. Caur "pašiedvesmu" jūs varat burtiski pārliecināt sevi sadarboties ar baiļu garu un palikt atkarīgam no tā. "Ja es kādam kļūšu tuvāks, tad šis cilvēks varētu sākt izmantot mani, tā ka labāk ieturēt distanci," - jūs sakāt sev. Tāpēc jūs netuvojaties nevienam, pat Dievam. "Es nekad neprecēšos. Es neciešu skandālus un kad tevi izmanto." "Es ienīstu reliģiju. Kad biju vēl bēms, vecāki mani ievilka baznīcā. Es nekad vairs tur neiešu." "Es nekad nespēšu dot. Mēs vienmēr esam bijuši nabagi." Pēc būtības visi šie paziņojumi ved pie sekojošā: "Es neticu, ka esmu jauns radījums Jēzū Kristū. Es baidos atbrīvoties. Es baidos pilnīgi atdoties Tam Kungam. Es baidos noticēt Viņam, ka Viņš izmainīs manu dzīvi. Labāk palikšu tāds pats kā iepriekš."

Izbeidziet stāstīt sev šādas lietas. Dieva Vārds jums saka: "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen ir bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs" (Jes. 43:18,19).

   ATMETIET VECO CILVĒKU  

Kad Dievs pirmoreiz paziņoja Jeremijam, ka viņš ir aicināts būt par pravieti, viņa pirmā reakcija bija bailes. "Ak Kungs, mans Dievs! - viņš izsaucās. “Es neprotu runāt, jo esmu vēl jauns." Dievs acumirklī viņu pārliecināja. "Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!"- saka Tas Kungs. “Es lieku Savus vārdus tavā mutē. Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tevi nav jāizbiedē (jāiztrūcina) viņu priekšā! Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vara aizsargmūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šīs zemes iedzīvotājiem. Un kad tie pret tevi arī saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!"- saka Tas Kungs" (Jer.l:7-8;17-19). Pievērsiet uzmanību - pirmais, ko Dievs palaboja, bija Jeremijas mēģinājums "pašiedvesmot" sevi. Dievs sacīja: "Nesaki." Tad Viņš pāriet pie tā, lai Jeremijam parādītu pašam sevi, izmainot bailīgā cilvēka modeli, kuram Jeremija bija pieķēries (pamatojoties uz to, kas viņš bija iepriekš), uz to modeli, kuru Dievs viņam radīja tobrīd.

Dievs sagatavoja Jeremijam varenus darbus, bet pirms tam viņam bija jātiek vaļā no savām bailēm un sava iepriekšējā dzīves modeļa - sākot ar viņa paša domām un to, ko viņš sacīja pats sev.

Dieva Vārds mums apsola: "Ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs" (Mat.ev.l6:19). Tas attiecas arī uz indīgām domām, kuras iebaro baiļu gars.

Sāciet jau ar šo dienu saistīt un izdzīt no sava prāta dēmona iestāstītās domas. Šodien ir jauna diena. Jūs esat jauns radījums, un Dievs jums pavēl: "Atmest veco cilvēku... atjaunoties savā sirdsprātā un garā, apģērbt jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā" (Ef.4:22-24). Ticiet man, Dievs nepavēlētu jums darīt ko tādu, ko jūs nespētu izdarīt. Dieva Gars mums saka: Nebīsties, dari galu pagātnei. Tavā priekšā paveras jauna diena. Jau tagad vērsies pie tā, ko tu sacīji Man... kurp tiecas tava sirds. Atbrīvojies no bailēm, staigā Manā mīlestībā, tad tu nekritīsi. Tu redzēsi Manu spēku un Manu taisnību, kad Es atbrīvošu tevi no lietām, kas tevi notur baiļu verdzībā. ATBRĪVOJIES UN NO JAUNA PAĻAUJIES UZ MANI. Tagad jūs esat gatavi atbrīvoties no pagātnes. Tagad jūs varat novilkt precīzu līniju un atdalīt "vecā cilvēka" pagātnes domas no tā, ko Dieva Gars saka jūsu jaunajam cilvēkam.

Tas nenozīmē, ka bailes, kas saistītas ar jūsu pagātni, nekad vairs neizcelsies jūsu priekšā; tas nozīmē, ka tad, kad tās atgriezīsies, jums būs nepieciešamas ne vairāk kā piecas sekundes, lai tās aizdzītu prom. Kā tas iespējams? Turpiniet lasīt.

Jūs staigājat jaunā garīgā spēka līmenī... jaunā spēkā, kādu nepazināt iepriekš. Jūs kļūstat par cilvēku, kurš pārvar visu.


 

5. NODAĻA

GARĪGĀ SPĒKA NOSLĒPUMS

Tagad, jums, protams, ir radusies dziļa vēlēšanās atbrīvoties no visām jūsu bailēm, bet jūs arī saprotat: lai uzvarētu bailes, ir nepieciešama cīņa. Garīgām cīņām nepieciešams spēks, kas, kā jums liekas, jums vēl nav.

Es tikpat kā dzirdu jūsu nopūtas: "Brāli Cerullo, kur man ņemt spēku šai cīņai? Sātans mani izspiedis tā, ka man nav palicis ne piliens enerģijas."

Es zinu atbildi, tāpēc gribu jums parādīt iemeslu, kāpēc jūs nevarējat izcīnīt uzvaru pār savām bailēm Tas ir tāpēc, ka cīņai nepieciešama garīgā enerģija. Garīgās cīņas nevar izcīnīt ar dabiskajiem spēkiem.

Jūsu iekšienē ir izsīkusi garīgā spēka aka. Tāpēc jums radies ieradums atkāpties un iziet uz kompromisu. Tas ir tas, ko karā sauc par aizsargāšanās pozīciju. Aizsargāšanās pozīcijai nekāda enerģija nav vajadzīga. Uzbrukuma pozīcijai gan ir nepieciešama enerģija. Bet jūs esat pārāk saistīts ar bailēm, lai pielietotu Dieva spēku jūsos un iesāktu jaunu kaujas uzbrukumu.

Tad kā ir iespējams pieslēgties Viņa bezgalīgajai enerģijai? Patiesa garīgā spēka saņemšanai ir tikai viens noslēpums.

   PATIESĪBA DARĪS JŪS BRĪVUS  

Bībelē Dievs mums apsola: "Ja jūs paliksiet Manos vārdos, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi. Un jūs atzīsiet Patiesību, un Patiesība darīs jūs brīvus" (Jāņa 8:31-32).

Pievērsiet uzmanību tam, ka Savas pamācības pirmajā daļā Dievs iepriekš ir noteicis nepieciešamos priekšnoteikumus brīvības saņemšanai, un šie noteikumi ir sekojoši: "Ja jūs paliksiet Manos vārdos." Citiem vārdiem sakot, ja jūs dzīvosiet pilnīgā paklausībā Viņa Vārdam, tad jūs atzīsiet Patiesību un caur Patiesības atzīšanu iegūsiet nepieciešamo spēku un varu, lai pilnīgi atbrīvotos no katras varas.

Un tā, pirmais jautājums, kuru es jums vēlētos uzdot, ir šāds: "Vai jūs paliekat Viņa vārdos ikdienas?” Tad vēl atļaujiet jums pajautāt: "Ja jau pati Patiesība mūs dara brīvus, tad kas ir Patiesība? Kāds man sacīja: “Patiesība - tas ir Dieva Vārds." Jā, tā tas ir, bet Dieva Vārds - tas ir kaut kas vairāk nekā tikai uzrakstīta Grāmata. Vārds - tas ir arī Dzīvais Vārds, kas ir pats Jēzus Kristus. “lesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs" (Jāņa ev.1:l). Dzīvais Vārds, Jēzus pats ir dzīvā PATIESĪBA. Viņš sacīja: "Es esmu ceļš, Patiesība un dzīvība" (Jāņa ev.l4:6) Tātad garīgā spēka avots ir rakstītā Vārda un Dzīvā Vārda, dzīvās Patiesības (Jēzus Kristus) atziņas apvienojums, kas paliek mūsos. Daudzi no mums gadiem patiesi rok garīgo pamatu uz rakstītā Vārda atziņām. Jūs visi zināt par Dieva glābšanas plānu, par Viņa Lielo Uzdevumu, par iespējām saistīt un atraisīt, par četriem garīgiem likumiem un par daudz ko citu, ko atklāj rakstītais Vārds. Taču tie no jums, kurus paralizē bailes, nespēj uzcelt tikpat spēcīgu pamatu savā atziņā, piedzīvojot spēcīgu Viņa klātnību sevī. Jūsu attiecības ar Viņu ir vājas, tātad arī jūsu garīgais spēks ir vājš. Ja jūs ikdienā neesat ar Kristu, jūs neesat brīvs. Jūs varat daudz zināt par Viņu caur uzrakstīto Vārdu, taču, ja jūs nepazīstat Viņu personīgi, jūsu pašgatavotais garīgais "nams" beigu beigās sabruks. Viņš pats mūs brīdina: "Bez Manis jūs nespējat nekā" (Jāņa ev.l5;5). Jēzus laikā farizeji saskārās ar šo pašu jautajumu, kad Viņš tiem sacīja: "Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu mūžīgo dzīvību" (Jāņa ev. 5:39-40). Lai atbrīvotos no bailēm, ir nepieciešams spēks... tāds spēks, kādu var iegūt tikai caur Kristu, kas ir jūsos, savas apskaidrošanas cerību (Kol.1:27).

Vispazīstamākajā nodaļā par garīgo cīņu apustulis Pāvils saka: "Beidzot topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā" (Ef.6:10). Atcerieties, ka Mateja 25.nodaļā piecām jaunavām no desmit nebija garīgā spēka, lai ieietu kāzās. Viņu lukturi nodzisa. Kāpēc? Kamēr viņas vēl nebija satikušās ar To Kungu vaigu vaigā, viņas domāja, ka viss ir pilnīgā kārtībā. Bet viņas padzina. Kāpēc tad viņām nebija spēka?

Tas Kungs viņām deva atbildi. Viņš sacīja: "Es jūs nepazīstu" (Mat.25:12). Protams, viņas zināja Viņa uzrakstīto Vārdu - viņas nāca sagaidīt Viņu. Taču viņas nedzīvoja savu dzīvi ar tiekšanos Viņu iepazīt. Pats vērtīgākais "talants," kādu Viņš mums dod, ir mūsu dzīves laiks, bet viņas neizmantoja to saprātīgi.

Lūdzu, apzinieties, ka patiess garīgā spēka avots var kļūt jums pieejams tikai caur tuvām un personiskām attiecībām ar Viņu. Viņš pats palīdzēs jums izdarīt šo izlaušanos, lai patiesi Viņu iepazīstat, kas ir pamats ciešām attiecībām. Tā ir apvienošanās spēkā. Tā ir cieša savienība Viņa mīlestībā.

   IZLAUŠANĀS SPĒKĀ PĀR BAILĒM 

Pirms dažiem gadiem Dievs man atklāja, ka visas patiesības ir dublētas. Ar to es gribu teikt, ka cilvēks dzīvo divās pasaulēs: dabiskajā un garīgajā. Viss notiekošais vienā pasaulē paralēli atspoguļojas otrā. Mūsu dabiskajā pasaulē ikdienas notiek apbrīnojamas lietas. Izlaušanās zinātnē un tehnoloģijā, ko tikai piecdesmit gadus atpakaļ uzskatīja par zinātnes fantāziju, tagad ir kļuvusi par parastu lietu.

Kas ir izlaušanās? Izlaušanās - tas ir pēkšņs jaunu zināšanu atklājums. Tā ir pēkšņa atklāsmju zināšanu izšļākšanās, kad jums veļas virsū tālredzības vilnis un jūs, pacēlis acis, sakāt: "Es sapratu.” Bet ja visas patiesības ir dublētas un dabiskajā pasaulē notiek kāda lieta, tad kā likums, tā pastāv arī garīgajā pasaulē un jaunpiedzimušo kristiešu dzīvēs?

Es gribu teikt, ka tieši šobrīd Dievs izlej Savu Garu jaunā žēlastības vilnī un pilnīgi atjauno iekšējā cilvēka sirds dziļumus... Viņš jūs ved pie jaunas garīgās atklāsmes. "Pie kādas atklāsmes, brāli Cerullo?" Pie atklāsmes par Viņa Dēlu.

Atcerieties, ka mūsu raksturojums "atklāsmei" nozīmē iznākt kaut kam ārā no tumsas aizsega. Līdz šim laikam, zinot par Viņa dzīvību, Viņa mīlestību un spēku jūsos, jūs tomēr dzīvojāt tumsā. Bet Dievs grib dot jums izlaušanos ar patiesām zināšanām par Viņu, paliekošām jūsu sirdī. Ticiet man, atklāsme - tas ir spēks. Jūs iemācīsieties redzēt Viņu sevī un to, kā tikt līdz tam stāvoklim, kad Viņš neierobežoti darbojas caur jums. Viņa mīlestības spēkā jūs pacelsieties jaunā uzvaras garā un, pateicoties tam, visas jūsu bailes pazudīs. Bet jūs sakāt: "Brāli Cerullo, ko jūs ar šiem vārdiem domājat: "jauna žēlastība un atjaunošanās." Atļaujiet man to paskaidrot. Bībelē mēs redzam, ka Dievs vienmēr darbojas divējādi. Pirmkārt, Viņš darbojas no ārienes, sūtot savas svētības savai tautai; citiem vārdiem sakot, strādā priekš tās. Otrkārt, Viņš darbojās tās iekšienē un caur to. Lai būtu skaidrāk saprotams, aplūkosim Viņa glābšanas plānu. Pati glābšana - tā ir divējāda. Pirmkārt, glābšana ir tas, ko izdarīja Kristus ar Savu dzīvi priekš mums caur savu nāvi un augšāmcelšanos. Otrkārt, tas ir tas, ko Dievs grib izdarīt katrā no mums caur Savu Svēto Garu, sniedzot spēku no iekšienes.

Glābšanas pirmā daļa ir Dieva ārējais darbs, kas tiek darīts priekš mums. Otrā daļa - Viņa iekšējais darbs, kas notiek mūsos.

Taču mūsu draudzes locekļi ir pārāk ilgi staigājuši ierastos ceļus un pazaudējuši iekšējo spēku, jo visu savu uzmanību pievērsuši tam, ko grib iegūt no Dieva... ignorējot vareno darbu, ko Viņš grib darīt mūsos.

Tūkstošiem cilvēku pie altāra sauc: "Dievs, es nespēju iegūt brīvību. Dod man uzvaru pār bailēm." Bet Dievs tiem saka: 'Es atdevu jums savu Dēlu un Viņu iedēstīju jūsos.'" "Tas, kas jūsos, ir lielāks par to, kas ir pasaulē" (l.Jāņa 4:4).

Celieties kājās, piesauciet Viņu. Sakoncentrējiet visu savu uzmanību uz ticību Viņam. Atbrīvojieties no bailēm un atļaujiet Viņam pašam sacelties pret tām. Atļaujiet Vinam izdzīt tās no iekšienes. Kad jūs to darīsiet, jūs vairs nebūsiet iepriekšējais cilvēks.

Jau daudzus gadus es runāju, ka Draudzei ir pienācis laiks pāriet no svētību sfēras (tas, ko Dievs grib darīt priekš jums) pie spēka sfēras (ko Dievs grib darīt jūsos). Dievs grib, lai jūs izlaužaties un izbeidzat skatīties uz Viņa žēlastību kā vienkārši ārēju svētību vai apžēlošanos un sākat piedzīvot to kā Kristus spējas jūsos, kā vienīgo spēku jūsos, kas var pārvarēt jebkuras bailes. Ja jums ir kaut kādas šaubas par Dieva žēlastību kā patiesu spēku (garīgoo spēku) jūsos, palasiet, ko Tas Kungs sacīja apustulim Pāvilam par “dzeloni miesā” viņa dzīvē. Pāvils trīskārt lūdza To Kungu atņemt to (izdarīt visu darbu no ārienes). Bet Tas Kungs viņam sacīja: “Tev pietiek ar Manu žēlastību. Jo Mans spēks nespēkā varens parādās” (2.Kor.12:9). Ticiet man, Tas Kungs runāja par savu žēlastību nevis kā kādu pasīvu žēlastību. Viņš runāja par to kā par milzīgu iekšēju spēku. Viņa iekšējā darbība Pāvilā stiprināja apustuli tā, ka viņš spēja uzvarēt (savienībā ar Dievu) jebkuru ienaidnieku. Šo pašu spēku Dievs pašreiz ieliek jūsos, lai jūs saņemtu nepieciešamo spēku pārrāvumam un spētu pilnībā uzvarēt bailes. “Grēks nedrīkst pār jums valdīt, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai” (Rom.6:14). Ar šo jauno Dieva atklāsmi un Viņa jauno žēlastības izliešanos jūsu sirdī jūs tagad savā iekšējā cilvēkā esat saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu tam, lai spētu būt miruši bailēm un dzīvotu tikai priekš Kristus. Jūs sākat saprat, ka “ne es vairs dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus” (Gal.2:20). Viņa apbrīnojamā mīlestība sāks ielauzties jūsos caur visām jūsu uzceltajām bailības sienām. Ta izlauzīsies cauri un paņems savā vadībā visas jūsu domas. Lūk, ko nozīmē atjaunoties savā sirdsprātā (Efeziešiem 4:23). Visi baiļu un tumsības gari būs izdzīti un ar jums būs Dieva Gars, kas pārvaldīs visus jūsu darbus. Jūs jautāsiet: “Kad tas viss sāks notikt manā dzīvē?” Tas sāksies tajā pašā brīdī, kad jūs beidzot nolemsiet piecelties kājās un pasacīsiet “nē” bailības garam. Lūk, kāpēc tas ir tik svarīgs augšanas periods. Jums ir pienācis laiks sākt: “Tāpēc paceliet gudenās rokas un nespēcīgos ceļus” (Ebr.12:12-13). Pienācis arī laiks, kad Tas Kungs aicina mūs “pielūkot, lai neviens nepazaudējam Dieva žēlastību” (Ebr.12:15).

Mīļotie, kas jūs sākat izslieties uz savām pašu kājām un saņemiet sevī Dieva žēlastību, ja vēlaties turpināt iegūt pilnīgu uzvaru pār bailēm, jums ir jāizprot vēl vienu pusi jūsu attiecībās ar Dievu.


 

6. NODAĻA

MĪLESTĪBA, KURA IZDZEN BAILES


 

Kopš iesākuma Dievs ieplānoja dot jums varenu spēku šajās pēdējās dienās. Vēl pirms jūsu dzimšanas Viņš zināja, ka dos jums iespēju brīnišķīgā veidā izlauzties cauri baiļu sienai caur jaunām attiecībām ar Viņa Dēlu. Šīs attiecības pamatojas uz mīlestības spēku...  mīlestību tik spēcīgā veidā, ka tā uzvarēs visu pasauli un jebkuru ļauno garu pasaules telpā.

Dievs mums saka: “Mīlestībā nav baiļu, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas” (1.Jāņa 4:18). Tā ir dinamiska Patiesības pasludināšana. Pirms ejam tālāk, izlasīsim tulkojumu šim pantam no paplašinātās Bībeles. Tā saka: “Mīlestībā nav baiļu- tās neeksistē, bet pilnīga mīlestība izdzen visas bailes aiz durvīm un likvidē to pēdas. Bailes nes sev līdzi domu par sodu, un bailīgs cilvēks nav vēl sasniedzis pilnīgu briedumu mīlestībā (1.Jāņa 4:18).

Pārlasiet vēlreiz šo Rakstu vietu. Ļaujiet tai dziļi iekļūt jūsu garā, jo tas parāda lietas pašu būtību, kāpēc daži no mums cieš neveiksmi. Mēs esam lasījuši vārdus: “Pilnīga mīlestība aizdzen bailes” tik daudz reižu, ka esam sākuši uzskatīt, ka visu darbu kā pašu par sevi saprotamu vienmēr ir jāizdara Jēzus mīlestībai. Taču uz to varam palūkoties arī citādi. Neaizmirstiet, ka mēs esam derībā ar To Kungu un cits ar citu. Tā ir mīlestības derība, bet mīlestība - tā ir divvirzienu iela. Tāpēc bailes izdzen ne tikai Kristus spēcīgā mīlestība uz mums, bet arī mūsu mīlestībai uz Viņu vajadzētu pamudināt mūs pacelties ciešā savienībā ar Viņu un burtiski “izlikt aiz durvīm” baiļu garu. Padomājiet par to. Kad jūs patiesi kādu mīlat un kļūstat ar viņu viens vesels, jūs mīlat arī to, ko viņš mīl, un neieredzat to, ko neieredz viņš. Mūsu attiecības ar To Kungu ir tādas pašas. Caur Viņa Vārdu mums ir sacīts: “Jus kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļauno!” (Ps.97:10) Nav sliktāka ļaunuma kā bailes. Un tāpēc katrs, kas patiesi mīl Viņu, vairs negribēs ciest šīs Viņam tik pretīgās bailes. Jūs vairs nepielaidīsiet šīs zemiskās bailīgās domas, kas ir tik spēcīgi šķēršļi jūsu attiecībām ar To Kungu. Tagad un turpmāk jūs pretosieties katram baiļu centienam darīt nešķīstu jūsu sirdi un prātu. Līdzko jūs ieņemsiet šādu pozīciju, sāks notikt kaut kas ļoti svarīgs. Jūs saņemsiet dziļāku atklāsmi par Viņa mīlestību uz jums.

Jūsu sirds balss būs citāda, no tās vairs nenāks pastāvīgie lūgumi, tā tieksies "iepazīt Viņu,” pakāpeniski, aizvien dziļāk un tuvāk iepazīt Viņu (Fil.3:10).

Jūs atzīsiet Viņu, jūs sāksiet iepazīt Viņu vairāk un dziļāk katru reizi, kad jūsu mīlestība uz Viņu celsies augstāk un aizdzīs bailes no jūsu prāta. Tad Viņš strauji piepildīs visas jūsu sfēras, kur iepriekš bija uzturējušās bailes, un jūs soli pa solim pietuvosieties pilnīgai sevis atjaunošanai.

   PIEAUDZIET MĪLESTĪBĀ UZ VIŅU 

Tagad jūs, iespējams, domājat: "Ko man darīt?" “Man vēl nav tādas mīlestības uz To Kungu. Es to vēlos..., bet neesmu to vēl sasniedzis.''

Atļausiet man jums palīdzēt. Viņš stāv jums līdzās, klaudzina pie jūsu sirds durvīm un vēlas ieiet (Atkl.gr.3:20). Vienīgā problēma ir tā, ka jūs nezināt, kā izjust Viņa klātnību. Jūs nezināt, kā atvērt Viņam savas sirds durvis." Lai noskaidrotu kavēkļus, apsēdieties un palūdziet Svēto Garu palīdzēt jums atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1.Vai tiešām es karsti vēlos un slāpstu pēc Viņa tuvuma vairāk par visu pasaulē - neatkarīgi no tā, kur esmu un kādā situācijā atrodos?

2.Vai es katru dienu atlicinu laiku tam, lai satiktos ar Viņu, pavadu laiku kopā ar Viņu, nelūdzoties un nepieprasot no Viņa kaut ko, bet vienkārši atrodoties Viņa priekšā slavēšanā un apbrīnas pilnā pielūgsmē vai lasot Viņa Vārdu?

3.Vai es paceļu savu balsi, kad nāku Viņa priekšā, pastāvīgi dziedot Viņam savā sirdī slavu un pateicību? Jeb nedaru to tāpēc, ka man ir bailes?

4.Kad Viņš lūdz mani kaut ko izdarīt, kāda ir mana reakcija? Cik ātra ir mana atbilde uz to?

5.Vai es vēlos pilnīgi tikt vaļā no savām bailēm (pie kurām es tā esmu pieradis), lai dzīvotu tālāk mierīgi, būdams tērpies Viņa mierā?

6.Vai esmu tik ļoti aizņemts ar šīs pasaules rūpēm, un "darbiem," ka atlieku sadraudzību ar Viņu?

7.Vai Viņš man nozīmē vairāk nekā mana reputācija, citu cilvēku domas, mana ģimene, mana manta un mani centieni (pat tie centieni, kas ir saistīti ar Viņu)?

8.Cik daudz man nozīmē paklausība Viņam? Vai esmu pilnibā atdevis Viņam savu gribu? Kādu cenu esmu gatavs Viņam maksāt?

9.Vai esmu lauzis zvērestu? Vai neesmu turējis kādus solījumus? Lai arī kāda nebūtu šī cena, lūdzu, nebaidieties. Noskaņojiet savu prātu, ka esat gatavi to maksāt.


 

7. NODAĻA

UZVARĒT VIENĀ CĪŅĀ VAI VISĀ KAUJĀ?


 

Tagad jūs zināt, cik svarīgi priekš jums ir iesākt izraušanos un tiekties pēc uzvaras jau šodien.

Patiesībā, izlasot šo grāmatu, jūs varat tūlīt pat iesākt gūt pirmo mazo uzvaru cīņā ar bailēm.

“Aleluja,” - jūs izsauksieties. - “Tas darbojas." Taču neapmāniet sevi. Uzvara vienā cīņā nenozīmē uzvaru visā kaujā. Kamēr jūs neuzvarēsiet savu cīņu ar bailēm un citiem ļauniem gariem, jūs nebūsiet spējīgi iestāties patiesā kaujā par citu cilvēku dvēselēm.

Kauja sastāv no daudzām cīņām. Pēc pirmās kaujas esat gatavi tam, ka sātans centīsies atgriezties zaudētajā teritorijā, uzbrūkot jums trīs dzīves sfērās: prātā, jūtās un gribā.

Atcerieties, ka sātans ir melu tēvs. Drīz pēc jūsu uzvaras viņš pacentīsies jums iestāstīt, ka jūs nebūt neesat saņēmis atbrīvošanu. Viņš centīsies jūs apmānīt, simulējot jūsu vecos baiļu simptomus. Kad no jauna parādīsies bailes, viņš drīz pacentīsies jūs kārdināt ar "vieglu eiforiju." Kas jums jādara? Apustulis Jēkabs dod mums pamācību: "Padodieties Dievam un stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums" (Jēk.4:7). Padošanās jomā lielākajai daļai no mums nerodas problēmas, jūs varat nodot Viņam sevi visu. Bet līdz tam brīdim, kamēr jūs stingri nenolemsiet tāpat arī stāties pretim sātanam, īstas cīņas nebūs. Un tur, kur nav cīņas, viņš automātiski uzvar. Bet tajā brīdī, kad jūs beidzot nolemjat stāties pretim velnam ar Viņa spēku jūsos, kaujā iestājas pagrieziena punkts. Tagad jūs vairs neesat marionete sātana rokās, ar jums ir nepieciešams cīnīties. Kad jūs rādāt sātanam, ka esat nopietni noskaņojušies cīņai, iesākās kauja.

"Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spējīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, gurnus apjozuši ar Patiesību, tērpušies taisnības bruņās (Ef 6:13-14). Izlasiet priekš sevis visu sesto nodaļu no Vēstules efeziešiem. Tur slēpjas daudz atslēgu garīgai cīņai, ieskaitot aprakstu par “visiem ieročiem," kurus jums nepieciešams pielietot, dodoties uzbrukumā pret ienaidnieku.

Katrā gadījumā, kad jūs droši stājieties viņam pretī, parādot vīrišķību un atmaskojot baiļu garu, nosaucot to vārdā, jūs cīnieties kaujā kā uzbrucējs. Protams, jūs saprotat, ka šādā kaujā cīnīties nekad nav viegli. Ģetzemānes dārzā Jēzus cīnījās burtiski līdz asins sviedriem. Un ja tas nebija viegli Jēzum, tad vēl jo vairāk tas nebūs viegli priekš mums.

Atteikšanās no cīņas maksās pastāvīgu nesagatavotību un garīgo sastingumu. Tieši par to mūs brīdināja Vēstules ebrejiem autors, mācot pasīvus ticīgos: "Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku" (Ebr.l2:4). Pēc 37 gadu garīgās dzīves, pavadītas uzvarā, varu jums sacīt: garīgajā dzīves cīniņā ir kāds punkts, kad jūs burtiski jūtaties tā, it kā nupat, nupat sāks tecēt asinis. Tieši tad jūsos kā straume ielīst Dieva spēks, un ienaidnieks bēg. Vai garīgā cīņa ir patīkama? Nē! Vai patīkama ir jūsu cīņa pret bailēm? Nē! Vai gribat pieaugt un būt derīgs Dievam? Jā! Tā kā jūs to gribat, Dievs jums jau ir devis visu nepieciešamo.

"Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi" (2.Kor.10:4-5). Apgāzt katru untumaino prātojumu un sagūstīt baiļpilnās iedomas, nododot tās Kristus varā, sākumā būs ļoti grūta lieta... bet jūs neesat viens šajā kaujā.

Apustulis Pēteris ir aprakstījis, kā soli pa solim notiek garīgā cīņa, minot tās rezultātu. “Jūsu pretinieks - velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis savā mūžīgajā godībā, tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs patstāvīgus. Viņam lai vara mūžu mūžos. Āmen!” (l.Pēt.5:8-l 1)

   ESIET GATAVI ACUMIRKLĪ PIEŅEMT LĒMUMU  

Savienotajām Valstīm ir pirmklasīga kara brīdinājuma sistēma, kas saceļ trauksmi gadījumā, ja, teiksim, no Krievijas tiks izdarīta raķetes palaišana. Ja tas notiks, mūsu rīcībā būs tikai desmit minūtes, lai dotos pretuzbrukumā ienaidniekam.

Labi, man priekš jums arī ir jaunums. Kad ļaunais baiļu gars izlaiž pret jums kādu no savām baiļu raķetēm, jūsu rīcībā nebūs pat desmit minūtes. Lai izdarītu pretuzbrukumu,  lēmuma pieņemšanai un atbildes soļu veikšanai jūsu rīcībā būs tikai sekunžu simtdaļas.

Tāda lēmuma pieņemšana prasa iepriekšēju sagatavotību. Jums jābūt gataviem acumirklī rīkoties Dieva aizstāvībai. Ko es ar to domāju?

Es domāju, ka, iespējams, jūs jau zināt visu, kas jādara, jūs pazīstat visu Dieva žēlastību, visus debesu spēkus, kas stāv jums līdzās, lai jūs varētu uzvarēt bailes, bet pēdējo sekunžu simtdaļā, kad ienaidnieks uz jums rēc kā satrakots lauva, jūs tomēr pieņemat lēmumu atteikties no Dieva spēka un jau tajā pašā mirklī zināt, ka piedzīvosit sakāvi. Izvēle ir jūsu rokās.

Ko jūs varat darīt, lai būtu gatavi sekundes simtdaļā izdarīt radikālu izvēli Kristus labā? Turiet gatavībā savu zobenu.

"Viņu mute cildinās Dievu, un viņu rokās lai būtu abējās pusēs griezīgs zobens" (Ps 149:6).

Turiet gatavībā savā sirdi un uz savas mēles tās Rakstu vietas, kas aizdzen bailes, un Tā Kunga cildinājumus. Jūsu garīgais zobens ir Dieva Vārds, savienots ar jūsu mīlestību uz Viņu.

Kad iepaidnieks jau rēgojas pie horizonta, pielietojiet savus ieročus. Sasaistiet ienaidnieku, un satrieciet viņu ar Vārda palīdzību. Ļaujiet Kristum jūsos sacelties kopā ar jums. Aizdzeniet ienaidnieku! Uzvara ir atkarīga tikai no jums.

Tūlīt pat pieņemiet lēmumu citādi attiekties pret priekšā stāvošajām cīņām. Stingri nolemiet staigāt Garā un noskaņojiet savu prātu vienmēr tiekties uz uzvarām. Apustulis Pāvils izsacīja tādu pašu nelokāmu lēmumu, sacīdams: "Nevis ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan, - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū" (Fil.3:12-14).

Tālāk Pāvils turpina: "Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās" (Fil.3:15).

Mīļotie, reiz mēs katrs kā kalpi Mateja evaņģēlijā stāsimies Tā Kunga priekšā un dosim atskaiti par katru talantu, kas tika izdalīti mums. Dieva troņa priekšā atradīsies arī neskaitāmas mūsu paaudzes dvēseles, kuras brēks, griežoties pie Tēva: "Pļauja ir jau pāri, beigusies ari augļu ievākšana, bet glābšanu mēs neieguvām” (Jer. 8:20).

Ik gadus Dievam pievienojas 120 miljoni Kristu neiepazinušo un neizglābto zemes iedzīvotāju.

Kā mēs varam stāvēt malā un ļaut ļaunajam baiļu garam turēt mūs važās, zinot, kas mums dots un kam esam pievienoti, ja miljoniem cilvēku draud mūžīgā nāve un sods?

Vasara tik pat kā ir beigusies. Dvēseļu pļauja laika beigās gandrīz jau kā beigusies. Neskaitāmas dvēseles vēl nav dzirdējušas par Viņu, un mums būs jānes atbildība par katru no viņiem. Vai jūs dzirdat sirdī Dieva kaujas saucienu? Viņš jūs aicina, sakot: "Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs! Nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi" (Joz. 1:9).

Kurp vien jūs iesit, izraujieties un tiecieties pēc uzvaras varenajā Jēzus vārdā. Jūs esat brīvi no bailēm.

Tagad man ir vēl lielāks svaidījums nekā agrāk, lai lūgtu par jūsu vajadzībām.

40 gadu kalpošanas laikā, atrodoties garīgās cīņas pirmajās rindās, es vēl nekad neesmu juties tik atbildīgs par Kristus Miesu kā tagad.

Es lūdzu, gavēju, aizlūdzu, mocījos un cīnījos garīgā kaujā pret sātaniskiem spēkiem, kad Dievs man deva redzējumu.

Redzēju Jēzu Kristu, mūsu Lielo Augsto Priesteri, lūdzam par visām mūsu vajadzībām.

Dievs sacīja:

"Novietojiet Manas tautas vajadzības uz altāra Manā priekšā... Jēzus lūdz par to, lai visas viņu vajadzības būtu apmierinātas."

Lai kāda būtu jūsu vajadzība, slimība, ģimenes problēma vai kādi arī nebūtu jūsu dzīves apstākļi... Dievs vēlas, lai jūs nestu šīs savas vajadzības pie Jēzus un lūgtu par tām.