Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Teoloģija

Ko nozīmē būt kristietim?

Pāvils uzstāda zināmu secību, caur kuru pestīšanas svētības nonāk pie kristiešiem, kad Vēstulē romiešiem 8:30 raksta: “Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.” Iepriekšējā nodaļā mēs apguvām iepriekšparedzēšanas mācību, bet tagad nākošajās 4 nodaļās izpētīsim pārējos šajā pantā parādītos Dieva darba aspektus.
13.09.2010
Ko nozīmē būt kristietim?

Pāvils uzstāda zināmu secību, caur kuru pestīšanas svētības nonāk pie kristiešiem, kad Vēstulē romiešiem 8:30 raksta: “Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.” Iepriekšējā nodaļā mēs apguvām iepriekšparedzēšanas mācību, bet tagad nākošajās 4 nodaļās izpētīsim pārējos šajā pantā parādītos Dieva darba aspektus.

 

Radikāls aicinājums
Pāvila aicinājums, par ko runā Vēstule romiešiem 8:30, nav “aicinājums, ka cilvēki kaut kad pie labvēlīgiem apstākļiem izvēlēsies vienu vai otru darbu un to vidū izvēlēsies kļūt arī par kādas draudzes locekļiem. Šis aicinājums attiecas tikai uz tiem, kas ir “iepriekšnolemti,” “iepriekšizredzēti” un kas ir jau tikuši “taisnoti.” Tas ir aicinājums, kas spēcīgi nonāk pār visiem, kas jau ir ticīgi Jēzum.
Šis aicinājums veids ir Visuma Ķēniņa aicinājums; tas ir aicinājums, kam nedrīkst atteikt un tam jāsaplūst ar atbilstošu atbildes reakciju cilvēku sirdīs. Šis aicinājums ir Dieva Tēva darbs, kas izpaužas caur cilvēcisku evaņģēlija sludināšanu, kur Viņš aicina ļaudis pie sevis tik savdabīgi un individuāli, ka tie atsaucas izglābjošā ticībā. Tas nāk tieši no Dieva, un tā sekas vienmēr būs izglābjoša ticība; dažreiz to nosauc par radikālu aicinājumu.
Kad Dievs aicina ļaudis tik spēcīgā personīgā veidā, Viņš aicina tos “no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” (1.Pētera 2:9); Viņš aicina tos “sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā” (1.Korintiešiem 1:9; Apustuļu d.2:39) un “savā valstībā un godībā” (1.Tesaloniķiešiem 2:12; 1.Pētera 5:10; 2.Pētera 1:3). Šiem ļaudīm, kas ir tikuši Dieva aicināti, “piederat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie,” saka Pāvils (Romiešiem 1:6). Viņi tiek saukti par “aicinātiem svētajiem” (Romiešiem 1:7; 1.Korintiešiem 1:2) un ir nākuši mierā un atdusā (1.Korintiešiem 7:15; Kolosiešiem 3:15), brīvībā (Galatiešiem 5:13), cerībā (Efeziešiem 1:18; 4:4), svētumā (1.Tesaloniķiesiem 4:7), pacietīgā ciešanu izturībā (1.Pētera 2:20-21; 3:9) un mūžīgajā dzīvībā (1.Timotejam 6:12).

 

Kopējais aicinājums un Evaņģēlija aicinājums
Šeit “aicinājumam” ir dziļāka nozīme. Tas attiecas uz evaņģēlija sludināšanu ikvienai personai neatkarīgi no tā, vai viņi to pieņem vai nē. Atšķirīgi no radikāla aicinājuma, kas mūsos vienmēr rada atsauksmi, mes varam runāt arī par “evaņģēlija aicinājumu.” Tas skar visus cilvēkus un dažreiz attiecas uz ārēju aicinājumu vai vispārēju aicinājumu.
Evaņģēlija aicinājums darbojas cauri cilvēkam evaņģēlija sludināšanai. Pāvils to paskaidro 2.Tesaloniķiešiem 2:14, kad viņš ticīgajiem raksta, ka viņu aicinājums nodoties Dievam nāca caur “mūsu evaņģēliju”- tas ir; evaņģēliju, ko tiem sludināja Pāvils ar brāļiem. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi, lai mēs droši pasludinām evaņģēlija vēsti neatkarīgi no tā, vai mūs uzklausa vai ne, uzticoties, ka Dievs caur radikālu aicināšanu darīs to pašu ko darīja ar Lidiju Apustuļu darbos 16:14: “Viņai Tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem.”
Ne visi aicinājumi sludināt evaņģēliju ir efektīvi. Ticīgo darbs ir izskaidrot evaņģēlija vēsti; Dieva darbs ir padarīt šo vēsti vai aicinājumu efektīvu.

 

Evaņģēlija aicinājuma elementi
Ir trīs galvenie elementi, kam jābūt katrā evaņģēlija aicinājumā: faktu izskaidošana attiecībā uz pestīšanu; aicinājums personīgi atsaukties Kristum caur grēku nožēlu un ticībā un piedošanas un mūžīgās dzīvības apsolījuma pasludināšana.
Fakti attiecībā uz pestīšanu ir sekojoši:
1.Visi cilvēki ir grēkojuši (Romiešiem 3:23).
2.Sods par mūsu grēkiem ir nāve (Romiešiem 6:23).
3.Jēzus Kristus ir miris, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem (Romiešiem 5:8).
Bet vienkāršs šo faktu uzskaitījums nav pietiekošs. Ir jāatskan aicinājumam nožēlot grēkus un sākt personīgi ticēt šai labajai vēstij. Viens šāds aicinājums, ko oriģināli pirms tik daudziem gadiem izteica Jēzus, ir atrodams Mateja 11:28-30. Tam joprojām jātiek uzklausītam, it kā Jēzus tev sacītu šos vārdus šodien: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”
Tiem, kas tam atsaucas ticībā kā evaņģēlija aicinājumam, Dievs apsola, ka viņu grēki tiks piedoti un ka viņi saņems mūžīgo dzīvību un dzīvi kopā ar Dievu: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16). Kā Jēzus teica Jāņa 6:37: “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.”

 

Kā šo aicinājumu pieņemt
Pēc tam, kad ir dots aicinājums atsaukties evaņģēlijam, Dievam ir jārada cilvēka sirdī atbilstošas izmaiņas, pirms viņš vai viņa spēj atsaukties ticībā. Šīs izmaiņas ir Dieva noslēpumains darbs, caur kuru Viņš mūsos iemieso jaunu garīgu dzīvību; dažreiz to sauc arī par atdzimšanu (piedzimšanu no jauna). Pie šīs atdzimšanas mēs nespēlējam nekādu lomu; tas pilnībā ir Dieva darbs.
Šī sirdsstāvokļa izmaiņas ir aprakstītas Ecehiēla 36:26: “Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu.”
Šis acumirklīgais notikums izmaina visu. Ja reiz tas ir noticis, tam atsaukušies ļaudis ir jauns radījums, kā teikts 2.Korintiešiem 5:17: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” Šīs radikālās izmaiņas, lai gan ne vienmēr nekavējoties redzamas, rezultējas sirdsstāvokļa izmaiņā, kas aizved pie pārveidota rakstura, kas savukārt rada pilnīgu citu, Dieva pārveidotu dzīvi. Visas dzīves sfēras piedzīvo radikālas pārmaiņas. Par jaunu dzimušam (pārdzimušam par jaunu) un Dieva atjaunotam indivīdam ir jāsagaida iegūstam jaunu mīlestību uz Dievu un Viņa tautu (Mateja 22:37-40); sirdsstāvokļa izmaiņa tagad viņu aicina paklausīt Viņa pavēlēm (Jāņa 14:15), un viņā sāk veidoties Kristus rakstura pazīmes, ko Pāvils nosauc par Gara (un arī cilvēka gara) augli (Galatiešiem 5:22-23).

 

Kā atsaukties aicinājumam
Ja Dievs ir runājis caur radikālu aicinājumu un ir izmainījis cilvēka sirdi caur atdzimšanu no jauna, nepieciešamā mūsu atbilde ir grēku nožēla un ticība. Bet tā kā evaņģēlija aicinājums ir personīgs aicinājums, tas pieprasa no mums arī personīgu attieksmi. Šī labprātīgā,personīgā un individuālā atsauksme evaņģēlija aicinājumam, kur tā saņēmēja persona patiesi nožēlo savus grēkus un tagad pilnīgi uzticas Kristum savas grēku piedošanas un izglābšanas saņemšanai, tiek saukta par atgriešanos.
Vienkārsi zināt un atzīt faktus par pestīšanu kā tas uzskaitīts augstāk, runājot par evaņģēlija aicinājumu, nav pietiekoši. Patiesa mūs izglābjoša ticība, lai arī sevī ietver zināšanas (zināt faktus par pestīšanas saņemšanu) un atzīšanu (piekrist, ka šie fakti ir patiesi), pieprasa no mums arī uzticēšanos. Tāpēc cilvēks, kam ir patiesa izglābjoša ticība, ir pārgājis no stāvokļa- apzināties Jēzus prasības- uz stāvokli- ticēt, ka šīs prasības ir patiesas,- un no ticēšanas stāvokļa, ka šīs prasības ir patiesas, uzticēties Jēzum savu grēku piedošanas saņemšanai un mūžīgajai dzīvei kopā ar Dievu. Ja man ir patiesa izglābjoša ticība, es vairāk vienkārši neticu faktiem par Jēzu; bet tā vietā personīgi uzticos Jēzum, lai Viņš mani reāli izglābj. Bībele lieto spēcīgu valodu, lai aprakstītu tieši šo personīgo uzticēšanos: mums nav tikai “jātic Jēzum” (tas ir, jātic, ka tas, ko Viņš saka, ir patiesība), bet mums ir “jātic Viņā” (tas it, jāatbalsta sava personīgā uzticēšanās uz Viņu un jākļūst pilnīgi atkarīgiem tikai no Viņa): “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”(Jāņa 3:16).
Uzticēšanās sevī ietver divus aspektus: grēku nožēlas un ticības sajaukumu. Pāvils sludināja evaņģēliju: “atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum” (Apustuļu d.20:21). Vēstules ebrejiem autors saka, ka pirmie divi elementi kristīgās ticības pamatam ir “atgriešanās no nedzīviem darbiem” un “ticība Dievam” (Ebrejiem 6:1). Atgriezties nozīmē apzinātu izvēli novērsties no saviem grēkiem, un ticība nozīmē pievērties Kristum grēku piedošanas saņemšanai. Šis ticības veids atzīst, ka tu nespēj sevi pašu izglābt, un tajā pašā laikā ticēt, ka Kristus to spēj.
Grēku nožēla un ticība patiesi ir vienas medaļas divas puses. Jo kad es patiesi atzīstu savu grēku un atsakos no tā, es vienlaicīgi pievēršos ticībā Kristum, uzticoties Viņam kā vienīgajam, kas spēj mani izglābt. Un šī pamatā esošā un uzturētā grēku atzīšana un nožēla un to pārsedzošā ticība nodrošina sirdsstāvokļa izmaiņu, kas tagad ieiet pastāvīgā grēku nožēlas stāvoklī un ticībā uz Jēzu. Tādam tam ir jāpaliek visu kristieša dzīvi un no tā nav iespējams izkļūt ārā, ja mūsu kā kristieša dzīvei ir ielikti pareizi pamati. Kā Pavils raksta Vēstulē kolosiešiem 2:6, “Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā.”

 

Jautājumi atkārtojumam un praktiskai pielietošanai
1.Kā cilvēks kļūst par kristieti?
2.Vai vari izskaidrot, ko nozīmē patiesi ticēt Jēzum? Ko nozīmē patiesi nožēlot grēkus?
3.Kādos veidos kristieši var dot liecību par savu ticību Jēzum?