Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Ticīga dzīve

Kāpēc ievainoti un nodoti ticīgie Dievam ir tik noderīgi?/ Graham Cooke

Mēs varam ieiet Dieva aicinājumā tikai tad, ja ļaujam sevi izmainīt Viņa līdzībā. Process, kuram Dievs ved mūs cauri, ir daļa no mūsu transformācijas.
25.01.2011

  Kāpēc ievainoti un nodoti ticīgie Dievam ir tik noderīgi? 

  (autors: Graham Cooke

Mēs varam ieiet Dieva aicinājumā tikai tad, ja ļaujam sevi izmainīt Viņa līdzībā.

Process, kuram Dievs ved mūs cauri, ir daļa no mūsu transformācijas.

Paskatīsimies uz Jāzepa dzīvi. Pēc vairākiem gadsimtiem Dāvids 105. psalmā sniedz interesantu ieskatu Jāzepa dzīvē:

16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums, 17 Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu, 18 viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs, 19 kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja. 20 Ķēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja, 21 viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai, 22 lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.

Ir tāds gars, ko sauc par priekšgājēja garu.

Dievs meklē cilvēkus, kuri vēlas iet pa priekšu laikam un ir gatavi maksāt cenu, lai kļūtu par Dieva kustības priekšgājējiem un par vizuālu apliecinājumu tam, kas sekos nākotnē.

Tev jāmaksā cena par to.

Tas ir skaisti, jo Dievs ir skaists.

Tomēr lai būtu priekšgājējs un pionieris, tev ir jāmaksā cena.

Jāzeps kļuva par īstu Dieva vīru tādēļ, ka nonāca vietā, kurā viņš izprata, kā Dievs darbojas un kā Dievs domā.

Viņš izprata procesa būtību.

Un viņš pakļāvās šim procesam tā, ka viņš personīgi tika transformēts, lai būtu noderīgs Dievam neatkarīgi no situācijas un apstākļiem.

Ja vēlies būt kaut kas priekš Dieva un izdarīt kaut ko nozīmīgu priekš Dieva, tev būs jāpakļauj sava dzīve procesam, ko Dievs speciāli ir paredzējis kalpošanas un kalpotāju ordinācijai.

Šis process sastāv no 4 cikla elementiem, un ikreiz, kad tu izej vienu ciklu, tev jāiet nākamajā jau dziļākā līmenī attiecībās ar Dievu.

Process sastāv no 4 elementiem: (1) deklarācija (Dieva nodoma un mērķu pasludināšana tavai dzīvei – tas ir pravietojums par to, kas tu esi, kas tu būsi, jo „Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas”). Šī deklarācija iestums tevi (2) ciešanu sezonā, kurā Dievs strādās pie tavas sirds, lai dabūtu ārā to, kam tur nav jābūt. Ir jātiek galā ar visiem šķēršļiem, kas ir tavā dzīvē, kas varētu apturēt svaidījumu. Tātad tu tiec iegremdēts bēdu sezonā, kurā Dievs sāk tevi (3) veidot. Tas ir trešais procesa posms. Grūtības un attīstība iet roku rokā. Dažreiz mēs tik ļoti koncentrējamies uz savām grūtībām, ka neļaujam Dievam mūs veidot. Šajā posmā mūsu potenciāls tiek pārveidots par mūsu likteni, izmantojot tavu apstākļu traumu. Kad attīstība ir sasniegusi zināmu punktu, kas Dievam šķiet pietiekams, iestājas pēdējā procesa daļa – (4) demonstrācija tam, ko Dievs sākumā bija apsolījis, un tu sāc iemantot savu aicinājumu.

1. Mozus 37:5

Jāzepam bija pravietisks sapnis un viņš to izstāstīja brāļiem, kuri pēc tam viņu ienīda vēl vairāk. Kalpošanā ir tik daudz skaudības! Nezinu, kādēļ. It kā mums visiem nepietiktu vietas.

5 Bet Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk. 6 Un viņš teica tiem: "Uzklausiet šo sapni, ko es sapņoju. 7 Redzi, mēs sējām kūlīšus tīruma vidū, un mans kūlītis piecēlies stāvēja, bet jūsu apkārtstāvošie kūlīši klanījās līdz zemei mana kūlīša priekšā." 8 Un viņa brāļi sacīja tam: "Vai tiešām tu būsi mūsu ķēniņš? Vai tu valdīdams valdīsi pār mums?" - Aha!

Un viņi turpmāk to ienīda vēl vairāk gan to sapņu, gan to vārdu dēļ. 9 Un vēlāk viņš sapņoja vēl vienu sapni un stāstīja arī to saviem brāļiem: "Redzi, es sapņoju vēl vienu sapni, un, lūk, saule un mēness, un vienpadsmit zvaigznes klanījās manā priekšā." 10 Kad viņš to izstāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to sarāja un sacīja tam: "Ko nozīmē sapnis, kuru tu sapņoji? Vai mums būtu ietin jāiet - man, tavai mātei un taviem brāļiem, lai klanītos tavā priekšā līdz zemei?" 11 Un viņa brāļi to apskauda, bet viņa tēvs šo stāstu paturēja prātā.

Divi sapņi, kuri pasludināja Dieva valdīšanu un spēku viņa dzīvē.

Ne tikai viņa dzīvē, bet caur viņa dzīvi uz citiem cilvēkiem, it īpaši uz viņa ģimeni. Šie vārdi bija par valdīšanu. Bet zini, ka tad, kad tu saņem pravietisku vārdu, tas uzreiz nepiepildīsies. Tur ir iesaistīts process. Es saņēmu savu pirmo pravietisko vārdu par Ameriku 1974. gadā. Pirmo reizi es uz Ameriku atbraucu 1991. gadā. Pagāja 17 gadi – laiks, kad es gaidīju, lūdzu, ticēju un centos sagrābt katru amerikāni, kurš bija ieradies Eiropā un mācījos Amerikas angļu valodu. J Valodas man īpaši labi nepadodas.

Pēc tam, kad ir izteikts aicinājums, sākas treniņš. Jāzepu bija nepieciešams sagatavot valdīšanai. Interesanti, kad kāds saņem vārdu par valdīšanu un vadīšanu, viņi uzreiz iedomājas par tās ārējo izpausmi. Tomēr raksti saka, ka tas, kurš grib būt pirmais, lai ir pēdējais, un tas kurš grib būt vadītājs, lai ir visu kalps. Mēs to vienmēr aizmirstam, vai ne? Varbūt mēs domājam, ka tas nebija domāts īsti nopietni…

Dieva vārds atklāj aicinājumu un mērķi. Jāzeps ir tāds mazs puika, kuram galvā svilpo vējš, viņam pat nepietiek prāta turēt muti brāļu starpā. Nu, man šķiet, ka viņam bija kaut kas jāiemācās pēc pirmā sapņa atstāstīšanas. Brāļi taču nebija īpaši laimīgi, un tā nebija viņu mīļākā interpretācija, tāpēc viņi ienīda Jāzepu.

Jāzepam bija nepieciešams treniņš, attīstība un briedums, lai kļūtu par tādu Dieva vīru, kādam viņam bija jābūt. Dievam bija jāizveido viņa dzīve atbilstoši saņemtajam vārdam. Tie, kuri no mums ir saņēmuši pravietisku vārdu par savu dzīvi, vai mēs šobrīd atbilstat šim vārdam? Viens no maniem draugiem to raksturoja šādi: tu saņem pravietisku vārdu par savu dzīvi, nākotni, aicinājumu, mantojumu. Un kamēr tu tur stāvi, aizrāvies slavā, Dievs tevi paceļ un nosviež lejā tumšā istabā un tad kārtīgi tevi iekausta… cik no mums, saņemot pravietisku vārdi, esam nonākuši situācijā, kad notiek absolūti pretējais? Kas ir pirmais, ko tu iedomājies, izņemot to, ka tas bija viltus pravietis? – Tu domā, ka tu nepareizi saprati.

Pirms 4 gadiem es biju Vācijā, Vīzbādenā un man bija brīvdiena. Es teicu, Kungs, mums ir brīvdiena, ko Tu gribi darīt? Šī ir skaista pilsēta. Un Dievs teica, Greem, es gribu, lai tu aizej un nopērc visdārgāko vīnu, kādu vien vari atrast. Kā jau kārtīgs eiropietis, es devos ceļā. Staigāju pa dažādiem vīna veikaliem un izbaudīju to. Man patīk iemalkot glāzi vīna, tas ir viens no maniem hobijiem. Mēs esam eiropieši un lepojamies ar to! Kādam taču ir jābūt eiropietim. Tātad es un tas Kungs, mēs staigājam pa veikaliem un  es atrodu labu vīna pudeli ar atlaidi par 250 USD. Pirmklasīgu vīnu – pats krējumu krējums! Ko lai es ar to daru? Tas Kungs neko nesaka. Nākamajā otrdienā pirms došanās uz kalpošanas komandas lūgšanu sapulci, tas Kungs man saka – paņem vīnu. Mēs toreiz lūdzām par Toniju, mūsu kalpošanas apustulisko vadītāju, brīnišķīgu vīru. Tu nevari būt 8 000 draudžu vadītājs un domāt, ka tev nebūs grūtu brīžu. Tonijs dalās ar mums par vairākām lietām un mēs aizlūdzam par viņu. Tas Kungs saka, Es gribu, lai tu iedod Tonijam šo vīna pudeli. Tonijs ir cilvēks, kurš spēj pagaršot mazu vīna malciņu un pateikt, kādā zemē tas audzis. Tonijs ir absolūts ģēnijs, zina visu par visu! Es saku – Tonij, pagāšnedēļ es nopirku šo vīnu un tas Kungs teica, ka vēlas tev to uzdāvināt. Kad Tonijs izlasīja vīna pudeles etiķeti, viņam acis bija uz kātiņiem… Pēc tam, kad Tonijs bija paņēmis pudeli, pār mani nonāca pravietošanas gars un es sāku viņam pravietot. Es pravietoju, ka visi turpmākie viņa dzīves gadi būs pilni slavas. Pravietojums bija par daudziem jo daudziem gadiem, kas pilni ar to un šo. Dievs bija pataupījis labāko vīnu līdz beigām. Un nākamajā mēnesī – maijā, Tonijam uzstāda diagnozi: vēzis. No zila gaisa! Viņš vienkārši aizgāja uz kārtējo pārbaudi. Tonijs bija izmisumā. Es biju atvaļinājumā Skotijā ar savu sievu. Piezvanīju Tonijam, lai apjautātos, kā viņam iet. Viņš bija pilnīgi sagrauts. Es teicu, Tonij, vai atceries to vārdu, ko es tev nodevu, un viņš teica, jā, esmu ļoti daudz par to domājis. Kad Dievs deva tev šo vārdu, Viņš zināja, ka tavā ķermenī ir vēzis. Un Viņš bija tik laipns, ka iedeva tev šo dzīvības vārdu, pirms ārsti tev bija iedevuši nāves vārdu! Šis pravietiskais vārds runāja par gadiem tā un gadiem šā. Tad Tonijs lūdza, pasaki ko man darīt. Un Tonijs ir vīrs ar lielu pieredzi. Es teicu, Tonij, es tavā vietā dabūtu tā vārda kopiju, izrakstītu, ieliktu to savā Bībelē, makā, jakas kabatā un katru dienu izvilktu to vīna pudeli, uzliktu uz galda un sistu savu pieri pret to, sakot, Dievs Tu teici, Tu teici, Tu teici… Un Tonijs teica, tad kad es dzīvošu, kad man būs tīrs veselības izraksts, tu un es, mēs dzersim no šīs pudeles. Visa draudze karoja labo cīņu par Toniju. Bieži vien mūsu dzīves sāk iet pretējā virzienā tieši tāpēc, ka mums vienalga būs jāiet otrā virzienā. Vienkārši Dievs dod mums vārdu, pie kā turēties brīžos, kad liekas, ka mūsu dzīve tiks nolaista kanalizācijā. Tomēr līdz galam mūs pa burbuli nenolaidīs. Dievs būs ar mums. Mūsu aicinājuma un nākotnes vārds laikā, kad apstākļi saka pretējo. Maijā Tonijs uzsāka ķīmijterapiju. Dievs viņu svētīja un pēc 8-9 mēnešiem viņš saņēma tīru veselības izrakstu. Ārsts teica, ka nesaprot, kas noticis, jo viņš nekad nebija redzējis, ka kāds ietu cauri ķīmijterapijai tik labi kā Tonijs. Viņš nesaprata, kas notiek, jo Tonija ķermeņa sistēmās vairs nebija nekādu slimības pazīmju vai pēdu. Ārsts teica, mēs negribam tevi redzēt divus gadus. Tas bija 17. janvārī. 18. janvārī mums bija tikšanās. Es pasūtīju taksi uz Tonija mājām, un taksi atpakaļ. Un tajā naktī es ļoti labi gulēju J.

Dāvida perspektīva par Jāzepu bija šāda: līdz laikam, kad saņemtais vārds piepildījās, šis pats vārds viņu pārbaudīja. Cik no mums apzinās, ka pravietojums, ko esam saņēmuši, mūs pārbaudīs? Pārskati tos vārdus, ko esi saņēmis. Ikreiz, kad Dievs mums kaut ko saka, Viņš mūs uz to pārbaudīs. Un labā ziņa ir tā, ka tev nav iespējams nenolikt šo eksāmenu, jo tad tev nāksies to likt atkal, un atkal, un atkal… un atkal! Kamēr noliksi. Vai tas nav laipni? Jebkurš cits tevi jau sen būtu norakstījis. Dažkārt lietas mūsu dzīvē atkārtojas, jo mums ir jānoliek eksāmens. Tev kaut kas jāsaprot attiecībā uz taviem sargeņģeļiem. Daži no taviem eņģeļiem šobrīd ir akūtā depresijā… bet daži jau ir uzrakstījuši atlūgumu. J Tie saka, Dievs lūdzu dari kaut ko, iedod viņam sejas transplantu, sirds transplantu, nu kaut ko! Lūdzu, ja mums atkal jāiet cauri tai pašai situācijai, es to neizturēšu! Un tad tavs eņģelis nonāk rehabilitācijā… J

Jāzeps saņēma vārdu par valdīšanu, un par to, ka brāļi viņa priekšā lieksies, taču nākamais, kas notika – viņš atgūstas bedrē, un skatās uz saviem brāļiem no apakšas. Jāzeps kļūst par vienu no cilvēces zemākajām formām – par vergu. Pilnīgi pretējais virziens. Jāzepa izveidošanai ir nepieciešami pārbaudījumi. Dieva mīļotie, par vareniem mūs dara dzīves pārbaudījumi. Kad tu reaģē uz pārbaudījumiem, tu iemācies procesu un Dieva ceļus. Tieši pārbaudījumi iedibinās tevī visu to, ko Dievs tev vēlas iedot. Un Dievs nedos tev šīs lietas uz taviem noteikumiem. Tāpēc jau Viņš ir Dievs, nevis tu.

Jāzeps tagad atrodas transformāciju ciklā. Viņš atrodas procesā, virknē soļu, kuri veidos viņa personības izmaiņas. Notiek dievišķa pretruna. Kad tu saņem pravietojumu, ļoti bieži tu nevari nonākt tur pa taisno no šejienes. Tu vari tur nonākt tikai no apakšas. Un pirms pacelt tevi augšā, Dievs noved tevi lejā, tomēr Viņš apsola iet tev līdzi bedrē. Un vienīgais iemesls, kāpēc tu tiec pārbaudīts, kāpēc tava dzīve iet pretējā virzienā, ir tas, ka Dievs vēlas tevi aizvest ceļojumā prom no tavas kalpošanas, dziļākās attiecībās ar Viņu. Dievs aizved tevi vietā, kur neviens cits nevēlas tevi pazīt vai būt kopā ar tevi. Citi cilvēki tevi atstāj, jo šis stāsts ir par tevi un to Kungu, par to, kā jūs veidojat attiecības, kuras turpināsies visu dzīvi. Tu saņem vārdu par kalpošanu, un Dievs sāks vest tevi pēc iespējas tālāk no šīs kalpošanas. Līdz brīdim, kad tu nokļūsi vietā, kur tikai Dievs vēlēsies tevi pazīt. Kur citi cilvēki tevi pamet, tomēr Dievs paliek ar tevi. Iepazīsti Dievu, jo tad, kad visi citi no tevis novēršas, viņš nekad to nedarīs. Un ja Dievs ir ar tevi, viss ir OK. Pirms tu nokļūsti augstās kalpošanas vietās, tev ir jānokļūst tur, kur tu saņem Dieva atzinību, jo Viņš tevi mīl. Vietā, kur Dievs tev nozīmē vairāk par visu. Pirms tu saņem aplausus no cilvēkiem, tev ir jānokļūst vietā, kurā tu velti sevi tikai Viņam. Vienīgi Viņa viedoklis ir svarīgs, un citu cilvēku kritika vai slava tev neko nenozīmē, jo tu dzīvo vienīgi priekš Viņa. Šajā vietā tu iemācies kaut ko tādu, kas tevi nepametīs visu atlikušo dzīvi. Šeit tu sastopies ar pretrunu, kas ir ceļojums no atklāsmes līdz manifestācijai. Pretruna ir ceļš no pravietojuma saņemšanas līdz tā piepildīšanai. Realitāte, ar kuru mēs visi sastapsimies, ir tāda, ka mūsu dzīves kādu laiku ies pretējā virzienā, lai mēs varētu iemācīties BŪT AR DIEVU. Viņš ir visdārgākais. Ja tu nesaproti, ko Dievs dara, tas var būt briesmīgi. Taču ja tu saproti, ko Dievs dara, tas būs grūti, sāpīgi, taču tas tevi nenogalinās.

Tātad pēc sapņa Jāzepu iemet bedrē un pārdod verdzībā. Sākumā viņš par to ļoti sadusmojas: pagaidiet tikai, kad pārnākšu mājās, tad jūs gan dabūsiet! …nekas nenotiek. Viņam paliek auksti un sāk gribēties ēst… ok, zēni, nu jau pietiek… un viņš aiziet gulēt izsalcis, pamostas, paskatās uz augšu un ierauga, ka ap bedres malu ir sastājušies daudz cilvēku, kas uz viņu skatās, pusi no šiem cilvēkiem viņš nepazīst. Tad šie puiši, viņa brāļi, izvelk viņu no bedres, aptin ap viņa rokām virves un dodas prom. Jāzeps saka – nu gan, ļoti smieklīgi… jā, jā, es gan tā nedomāju. Puiši, nu beidziet ākstīties, man tiešām gribas ēst. Es slikti gulēju. Zinu, ka esmu bijis mazliet apnicīgs, bet klau, es tā vairs nedarīšu, es apsolu. Puiši!… nu puiši… nu jau pietiek. Un Jāzeps domā – viņi ir atnākuši man pakaļ, viņi droši vien mani pabaros, utt. Viņi mazliet šauj pāri par strīpu, bet nu labi.. arī es esmu uzvedies mazliet par traku. Visu to dienu viņš pavada ceļā. Iespējams, ka viņš  domā – kad es tur ieradīšos, viņi mani tur jau gaidīs, smiesies un jokosies… tomēr kad viņš nokļūst galā, tur neviena nav. Viņš aptver briesmīgo patiesību – ka cilvēki, uz kuriem viņiem bija jāspēj visvairāk paļauties, ir viņu nodevuši.

Ja tevi nekad neviens nav nodevis, tu nezini neko debesu valstībā.

Kalpošanā ir absolūti būtiski, lai tu tiktu ievainots.

Ir absolūti obligāti, lai tu būtu ņēmis dalību Viņa ciešanās. Tā ir tik svarīga aicinājuma sastāvdaļa! Ir būtiski, ka mūsu draugi mūs nodod, ka mūs ievaino cilvēki, uz kuriem mums bija jāspēj visvairāk paļauties, un ka mēs sajūtam nodevības pilno skūpstu, kuru Jēzus izjuta dārzā. Ir svarīgi izjust, kā ir, kad draugi mūs pamet, gailim nodziedot trīs reizes.

Ir absolūti svarīgi, ka tu tiec nodots un ievainots.

Tā ir tavas attīstības daļa, ka tu ej cauri ciešanām…

Ja vēlies iegūt Dieva pilnību, tev ir jāpiedzīvo dzīves pilnība…

Ja vēlies Viņa augšāmcelšanās spēku, tev ir jāņem dalība Viņa ciešanās.

Kad esi ņēmis dalību Viņa ciešanās, ir vieglāk piedot cilvēkiem, kuri tev ir darījuši pāri.

Jāzepu pārdeva kā vergu. Tev ir jāsastopas ar brāļu atraidījumu.

Dieva vārds vienmēr pārbauda tevi nodevībā. Kā tu uz to reaģēsi? Vai Jāzepam tas sāpēja? Neapšaubāmi! Viņa dvēsele sašķīda sīkos gabaliņos. Fiziskās sāpes, ko viņš piedzīvoja personiskās nodevības rezultātā, iekļuva viņa dvēselē. Vēlāk viņa brāļi dalīja viņa bēdas 42:21 – tiešām, mēs esam vainīgi pret tevi, brāl… viņus pārņēma nožēla un nosodījums par to, ko viņi bija paveikuši pret savu brāli.

Laikā, kad tava dzīve iet pretējā virzienā, tavs aicinājums nonāk atpakaļ Dieva rokās. Un Viņš nekad to neizlaiž no Savām rokām ārā. Taču tu tagad mācies Viņam uzticēties.

Svētais Gars tad dara 2 lietas:

1) Viņš noved mūs vietā, kur mēs iemācamies uzticēties Dievam par visu, tiešām par visu. Ir svarīgi, ka tu iemācies uzticēties Dievam, lietojot ticību, nevis jūtas. Katru dienu mēs mācāmies uzticēties tam Kungam par veselību, naudu, attiecībām, kalpošanu… kā neuztraukties, nekrist panikā, nebaidīties, nebūt depresijā;

2) Noved mūs vietā, kur Dievs var uzticēties mums.

Ikviens iet cauri grūtībām, lai sasniegtu savu aicinājumu.

Jēzus bija nevainojams jūds, sava Tēva izredzētais, brāļu atstumts, drauga nodots, un tūlīt viņu šaustīs un apspļaudīs, un viņš saka Jāņa 12 – tagad Man dvēsele ir satriekta; ko lai Es saku? Tēvs, izpestī Mani no šīs stundas?  - Nē! Tēvs, pagodini Savu Vārdu! Un Tēvs atbildēja no debesīm: "Es Viņu esmu pagodinājis un atkal Viņu pagodināšu!"

Daudzreiz, kad mēs ejam cauri procesam, mēs visvairāk lūdzamies pēc glābšanas.

Jēzus identificē šo sirds dilemmu. Ko lai es saku – atpestī mani no šīs stundas? Vairums Dieva bērnu sauc: Dievs, atpestī mani no tā! Taču Dievs viņiem saka – tu laikam joko? Es jau 6 mēnešus plānoju, kā dabūt tevi šajā vietā! J

Ko lai es saku – Tēvs, atpestī mani no šīs stundas? Atbrīvo mani, izglāb mani? Nē! Tēvs, pagodini savu vārdu.

Ja tu nepagodini Dievu procesā, tev būs grūti pagodināt Dievu kalpošanā.

Ja tu izej cauri procesam, paliekot neizmainīts, tava kalpošana grozīsies tikai ap tevi. Tu vēlēsies muļķīgas lietas kā statusu, titulu, amatus… tāpēc ir cilvēki, kuri uz vizītkartes raksta „apustulis”… viņi nav izgājuši cauri procesam. Šā procesa mērķis ir novest tevi pazemībā, izveidot tevī kalpa, pārvaldnieka un verga sirdi. Tie ir trīs kalpošanas amati saskaņā ar Bībeli. Mēs esam aicināti būt par tā Kunga kalpiem, un kad tu kļūsti labs kalps, tevi paaugstina par pārvaldnieku. Pārvaldnieks vienmēr darbojas kāda cita labā. Tu pats nekad nevari būt savas kalpošanas centrā, vienmēr ir svarīgi, ko tu vari ieguldīt kāda cita sirdī un dzīvē. Kad tu kļūsti par labu pārvaldnieku, tevi paaugstinās par vergu. Un vergam nav nekādu tiesību. Vergs vienmēr strādā kāda cita labā. Mana sieva vienmēr saka, ka mums nav nekādu tiesību, izņemot tiesības atsacīties no savām tiesībām.

Apustulis, gans, pravietis, evaņģēlists, skolotājs – tie nav tituli, bet gan darba apraksti. Šie nosaukumi nav tāpēc, lai tu piekabinātu tos pie sava vārda. Tie ir vienkārši darba apraksti. Īstie kalpošanas apzīmējumi ir kalps, pārvaldnieks un vergs. Parasti, kad mēs lasām apustuļus Bībelē, tad vienmēr, vispirms, un pārsvarā tajā pašā pantā, viņi saka – es, Pāvils, nesdams Kristus Jēzus važas par jums (angliski – bondslave  - vergs), kas aicināts būt par apustuli. Apustulis bija darba apraksts, bet vergs – īstenais garīgais tituls. Pat Jēzus sevi sauca par kalpu un vergu. Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu. Mateja 23 – Jēzus teica: neļaujiet, ka ļaudis jūs sauc par rabi, skolotāju vai vadoni. Izlasiet paši!

Apustuļu d. 16 verdzenei bija zīlēšanas gars. Viņa neteica „Šie cilvēki ir visuaugstākā Dieva apustuļi”, bet gan: „Šie cilvēki ir visuaugstākā Dieva kalpi”.

Kā tas var būt, ka dēmoniskā pasaule zina kaut ko, ko draudzei ir grūti saprast?

Tev ir jānomirst tituliem.

Šobrīd pasaulē ir vairāk viltus apustuļu nekā īstu apustuļu. Viltu nevis dēmoniskā vai ļaunā nozīmē, bet gan vienkārši nekompetenti attiecībā uz kalpošanas būtību.

Ir cilvēki, kuri sauc sevi par apustuļiem, esot pabijuši vien 2 gadus kalpošanā.

Pazīstu cilvēkus kalpošanā, kuri dara apustuļa darbu jau vairāk kā 20 gadus, tomēr viņi nekad sevi nesauc par apustuļiem. Nav tā, ka viņiem būtu problēmas ar pašvērtējumu, vienkārši viņiem ir tāds pazemības līmenis, ka tas neko nenozīmē.

Ja cilvēki tevi tā sauc, labi, taču tev nav vajadzīgs tituls. Tāpēc, ka tu kalpo tikai Vienam un tas, ko Viņš domā par tevi, ir vissvarīgākais pasaulē.

Mūsu transformācijas procesā sāpes ir nepieciešamas. Tā mēs iemācamies žēlastību un līdzjūtību. Mēs iemācamies piedot un būt piedodošiem. Mēs iemācamies žēlsirdību, līdzjūtību un Dieva laipnību patiesi dziļā personīgā līmenī. Kaut kas tevī iekšā izmainās, un tu nevari notēlot līdzjūtību un žēlsirdību, jo apstākļi to atklās. Tu nevari to notēlot. Tam jābūt īstam. Jēzus bija nicināts un atraidīts, vīrs, kurš pazina rūgtas bēdas un skumjas.

Mēs visi sastapsimies ar nāvi pa daļām… Mums tiks izveidots nāves daļu grafiks.

Un jo vairāk dzīvības Dievs mums dos, jo vairāk nāves tevī pirms tam būs bijis.

Dzīvība vienmēr atnāk pēc nāves.

Mēs mācamies nomirt sev. Tomēr miršanai sev nav jābūt grūtai. Dažreiz tas var būt grūti, tomēr citreiz tu ar prieku nodod savu garu un mācies pakļauties. Taču šoreiz tev ir jāiemācās, ka Dievs tevi nepametīs. Tu iemācīsies patiesu paļāvību uz Dievu, kas nav rūgta. Tas nav tā, nu labi, es mīlu Dievu, bet ienīstu cilvēkus. Tas nav tā, nu labi, es uzticos Dievam, bet neuzticos nevienam citam. Tas nozīmētu, ka tu tomēr neuzticies arī Dievam. Mums visiem ir 2 veidu attiecības ar Dievu – vertikālas, kurās tu saņem no Viņa viens pret vienu, personiskas attiecības, un horizontālas attiecības, kuras palīdz mums lietas saskatīt pareizajā leņķī. Brīžos, kad es nespēju pats saņemt no Dieva, es varu atrast Dievu caur saviem draugiem. Neviens nevar teikt, ka mīl Dievu, taču ienīst savu brāli, tad viņš būtu melis – teica apustulis Jānis.

Dievs kaldina no Jāzepa līderi. Viņš iziet cauri savam pārbaudījumam, lai saņemtu svaidījumu, ar ko tas pēc tam vadīs veselu tautu. Tu tiksi ievainots, taču tu nedrīksti palikt tajā. Tev jātop dziedinātam no sāpēm, vai arī tu būsi pilnīgi nelietojams nākamajās cīņās. Ja kāds šeit ir kalpošanā un nēsā sevī sāpes, tev jātop dziedinātam. Patiesībā tev nav tiesību būt ievainotam. Tāpēc dziedināsimies! Ja tu turies pie kaut kā, ko ir izdarījis kāds cits, tad vienīgais cilvēks, kuru tu nogalini un sāpini, esi tu pats. Mums ir jāatrod prieka un pateicības vieta par tiem, kuri mūs ir sāpinājuši. Mums jānonāk tādā sirds stāvoklī, kad mēs paraugoties atpakaļ uz šiem cilvēkiem, nejūtam naidu. Turpretī mūsu sirdīs ir prieks par visu to, ko Dievs ir darījis. Man ir dūruši mugurā tik daudz reižu, man jau likās, ka tas ir mans otrais vārds. Ziniet ko, es uzticos Dievam tik ļoti, ka esmu gatavs atkal pilnībā uzticēties cilvēkiem. Man ir vienalga, ka viņi mani atkal sāpinās, jo es varu tapt dziedināts. Kas iznāk no manis, ir svarīgāks par to, kas notiek pret mani. Tāpēc es uzticos cilvēkiem. Un ziniet, mani atkal nodos, ievainos un izmantos, taču man ir vienalga. Pirms pāris mēnešiem es tiku izmantots, es pazaudēju naudu, bet tas nekas, jo tā bija tikai nauda. Naudu es vienmēr varu atgūt. Tomēr ir kaut kas, ko mēs nevaram atgūt – laiks. Mūsdienās laiks ir nozīmīgāka valūta par naudu. Jo iztērējot naudu, to vienmēr var atgūt, taču laiks ir neatgūstams. Šis cilvēks mani aplaupīja, bet tas nekas, jo es viņu joprojām mīlu. Es joprojām vēlos uzticēties. Esmu nolēmis, ka vēlos būt šķīsts un tīrs. Domāju, ka tur, kur nav šķīstības, nav arī tīrības. Es atsakos dzīvot ar aizdomām un neuzticību, es nedzīvošu tādā veidā. Es vēlos uzticēties cilvēkiem, gribu ticēt labākajam cilvēkos, dzīvot saskaņā ar Filipiešiem 4:8. Negribu būt varmācīgs pats pret savu garu. Tāpēc ir labāk, ka mani ievaino, nekā, ka es būtu pilns ar aizdomām, neuzticību… uzminiet, kuram tad vēl būtu liegta pieeja?... Dievam! Tātad tas, kuru mēs izslēdzam, patiesībā ir tas, kuru mēs visvairāk gaidām.

1. Mozus 45. Kad Jāzeps bija izgājis cauri visiem pārbaudījumiem, pārdots par vergu, guvis panākumus Potifara namā, kaut kas notiek un viņu atkal iemet cietumā par kaut ko, kas nav viņa vaina. Tagad viņš ir cietumā un iet cauri atkal tādiem pašiem apstākļiem, taču nu jau dziļākā līmenī. Un viņš iznāk ārā no turienes un kļūst par otro cilvēku aiz faraona visā valstī. Tad atnāk viņa brāļi, un viņš redz viņu sirdis. Šoreiz viņa sirds ir mīksta. Viņš ir tik mīksts pret cilvēkiem, ka ierauga viņu sirdīs nožēlu. Jāzeps ir vairāk noraizējies, pār viņu ir vairāk skumjas nekā dusmas par viņu nodevību. 1. Mozus 45:5 – „Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.” Viņš saka, puiši, tie nebijāt jūs, tas bija Dievs!

6 Jo šis ir otrais bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuros nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas.

7 Bet Dievs mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku.

8 Tā ne jūs mani šurp esat sūtījuši, bet Dievs,

Viņš tiem saka trīs reizes – neuztraucieties, tie nebijāt jūs, tas bija Dievs. Mīļie, jums jāsaprot, ka aiz visa tā, ko jums ir nodarījuši cilvēki, Dievs ir tavu sāpju arhitekts. … ok, ievelciet dziļi elpu! Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir Viņa veids, kā novest mūs vietā, kur mēs kļūstam pazemīgi, kur Viņš tiek galā ar visām lietām mūsos, kurām tur nebūtu jābūt. Tā ir arī vieta, kur Dievs mūs gatavo kalpošanas darbam. Ja paskatīsieties apkārt uz starptautisko draudzes skatuvi, tad ieraudzīsiet tur tādas kalpošanas, kuras nav izgājušas cauri procesam. Posts, ko viņi nodara un iedomība, kādā tie dzīvo, un tas, ka nauda viņiem ir vissvarīgākā… jūs varat ieraudzīt tur tik daudz ko. Bieži vien viņi ir sarūgtinājušies pret cilvēkiem, dusmīgi, nosodoši, dažreiz tāpēc, ka tas, caur ko viņi iet kopā ar šiem cilvēkiem, ir nesakārtots viņu pašu dzīvēs. Kad tu klausies viņos, tu nedzirdi skaidru skaņu no debesīm. Trīs reizes viņš teica saviem brāļiem – Dievs to darīja ar labu nolūku. Patiesība ir tāda, ka Dievs pieļauj savā gudrībā to, ko Viņš viegli varētu apturēt savā spēkā. Dievs pieļauj šīs lietas, jo tas ir veids, kā Viņš mūs ved uz kalpošanu, žēlastību, līdzjūtību un laipnību. Jāzeps zināja, ka viņa brāļi bija vienkārši instrumenti Dieva rokā, kurus Viņš lietoja, lai izmainītu viņu. Tas neattaisno viņu rīcību. Tomēr mums ir jānonāk līdz laipnībai un augstsirdībai. Ja tu sēdi un gaidi, kad Dievs tevi attaisnos, tu gaidīsi ļoti ilgi. Tikai Dievs var mūs attaisnot, taču tas var nenotikt mūsu dzīves laikā. Tas var nenotikt pat līdz tiesas dienai, kad tiks atvērtas grāmatas. Līdz tam tev jau būs jauna miesa un jauns prāts. Nepadari savu dziedināšanu atkarīgu no tavas attaisnošanas. Es runāju ar kādu cilvēku, kurš teica, ka viņam ir bijis sapnis, un ka viņš bija ļoti aizvainots pret cilvēkiem. Šajā sapnī viņš sēdēja konferencē, kurā bija arī tie cilvēki, kas viņu bija ievainojuši, un galvenais no viņiem runāja no skatuves. Tad konferencē ieradās eņģelis un nodeva viņam rakstu rituli, sakot, ka Dievs viņu attaisno visu šo cilvēku priekšā. Un viņš teica, es zinu, ka Dievs mani ir attaisnojis. Es viņam teicu, zini, tas sapnis nebija no Dieva. Tas bija no tavas dvēseles. Tava dvēsele tev saka, ka tu nevari tapt dziedināts, kamēr tas nenotiek. Taču ienaidnieks tevi šobrīd cenšas pievilt. Šis sapnis nav no Dieva, jo Dievam ir vienalga, vai tu esi attaisnots vai nē. Tā ir patiesība. Ja tu gaidi attaisnojumu, tas parāda tikai to, ka tev ir jāiet atpakaļ krāsnī, jo tu vēl neesi pietiekoši gatavs. Dievs dažreiz izvelk mūs no krāsns un iebaksta ar dakšiņu, lai pārbaudītu, vai esam pietiekoši mīksti, un ja nē, Viņš liek mūs atpakaļ krāsnī un varbūt vēl uzgriež lielāku karstumu. J Ja tu par to domā, tu kaut ko neesi atlaidis. Taču tā ir tava dzīve, tu vari dzīvot kā vēlies. Pastāv lielāka iespēja, ka tu tiksi attaisnots tad, kad tev tas vairs nebūs svarīgi.

Tad, kad tu redzi Dieva roku tajā, kā citi pret tevi izturas un esi aizņemts ar to, lai pakļautos Viņam un priecātos Viņā, tad tu zini, ka esi dziedināts. Kā var zināt, ka esi atraisījis citus cilvēkus no vainas? – tad, kad tu spēj par viņiem materiāli parūpēties. Par to runāja Jāzeps – Dievs mani aizsūtīja pa priekšu, lai es varētu par jums parūpēties. Katru, kurš mani kaut kad ir ievainojis, esmu svētījis kaut kā finansiāli, jo uzskatu to par savu pēdējo pārbaudījumu. Es varētu viņiem piedot, vēlēt viņiem labāko, lūgt par viņiem, taču lai patiešām materiāli atbalstītu to kalpošanu, kas mani ir apvainojusi – tad es esmu brīvs no visām sekām, un tas ir šīs naudas vērts. Tu zini, ka esi dziedināts no pagātnes tad, kad spēj dot ceļu, lai viņi būtu svētīti. Procesā svarīgi ir zināt to, ko Dievs dara tevī un caur tevi, un nesajaukt šīs lietas. Process sastāv no vairākiem soļiem, ko Dievs ir nolicis noteiktam mērķim. Pravietojums ved mūs pie šī procesa. Jo pēc aicinājuma nāk treniņš. Pēc tam, kad Dievs uz mums ir runājis, nākamais - Dievam ir jāattīsta mūs, lai mēs kļūtu par to, kas mēs patiesībā esam. Tas, ko tu ļausi sev iemācīties grūtībās, paliks ar tevi visu atlikušo dzīvi un tas izveidos pamatu tavas dzīves misijai. Tavu apstākļu mokās Dievs strādā pie tavas attīstības. Grūtības un attīstība ir savā starpā saistītas. Jāzeps bija Potifara namā un cietumā. Šajās divās vietās Dievs attīsta viņā visas spējas, kas viņam būs vajadzīgas tajā lomā, ko Dievs viņam ir paredzējis spēlēt.

Te ir jābūt uzmanīgiem. Daudzi cilvēki iekrīt slazdos, sākot sūkstīties, atkrītot, nesaprotot, ka tā ir viņu lielā attīstības iespēja no Dieva. Tādā gadījumā tas, ko citi viņiem ir nodarījuši, aizved viņus prom no Dieva. Es varu saprast to, ka tu negribi būt tajā pašā draudzē, taču kāpēc tu gribi iet prom no Dieva? Ja ejot cauri grūtībām mēs aizejam prom no Dieva, tas parāda, ka mums attiecības ar Dievu īsti nemaz nav bijušas.

Cietumā un Potifara namā Jāzeps iemācījās valodu, zemes menedžmentu, agrārās sistēmas, cilvēku menedžmentu, kā strādāt ar īpaši ietekmīgiem cilvēkiem, biznesu, valdības sistēmas, birokrātiju, politiskās spējas – visas šīs lietas. Faraons nav muļķis. Viņš nepaaugstināja Jāzepu par otro cilvēku valstī tikai tāpēc, ka viņš mācēja iztulkot sapni. Viņš paaugstināja Jāzepu tāpēc, ka atklāja, ka šis cilvēks ir izcils administrators, kurš bija pārvaldījis visu sodu sistēmu. Viņš atklāja, ka Jāzeps bija strādājis pie viena no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī, kurš bija direktors virknei uzņēmumu, turklāt viņš bija lielisks biznesmenis – labi organizēts, zināja valodu, zināja visu par biznesu un visu pārējo, un papildus tam, viņš mācēja izskaidrot sapņus, jo Dievs bija ar viņu!

Bez cietuma Jāzepam bija arī cits pārbaudījums – šķīstības pārbaudījums, kad atnāca Potifara sieva un uzbruka viņa godīgumam un šķīstībai. Tas bija svētuma pārbaudījums. Viņš varēja teikt – ņemot vērā visu to, kam es esmu gājis cauri, būdams nodots, pārdots par vergu kāda cita namā, šo gadu laikā esmu varējis pieaugt līdz tam, ka man pašam ir sava nauda, savs mājoklis, laba reputācija, taču esmu atšķirts no ģimenes un draugiem, un tagad šī skaistā sieviete mani grib, un kāpēc gan ne? Pēc visa tā, kam es esmu izgājis cauri.... Taču viņš nespēja grēkot pret Dievu. Tev jānokļūst vietā, kurā tu spēj izdarīt iepriekšējus lēmumus. Es negrēkošu. Tu saproti, ka kārdinājums ir tāpēc, lai nostiprinātu tevi svētumā. Tā nu viņš bēg no grēka, tas ir viņa vienīgais variants, tāpēc, ka tev nav jācīnās pret grēku, bet gan jābēg no tā. (Bikses gan nevajag atstāt aiz sevis! J) Tā nu viņš nespēj grēkot, un viņu iemet cietumā kā vergu un izvarotāju, lai gan viņš neko sliktu nav izdarījis. Tagad viņš tiešām ir kļuvis par zemāko cilvēces formu – viņš ir vergs, kas pievīlis savu kungu. Izskatās, ka viss, ko viņš sasniedza Potifara namā, tagad ir pazaudēts. Viņš bija nonācis vietā, kur pravietojums piepildījās daļēji – viņš bija ieguvis varas pozīciju, taču vēl nebija sastapies ar savu ģimeni. Un tagad viņš nonāk no tās vietas citā. Redziet, ir viena lieta būt par lieliska biznesmeņa personīgo asistentu, taču pacelties līdz otrā cilvēka līmenim valstī ir pavisam kas cits. Patiesībā, kad esi uzkāpis vienā kalpošanas kalnā, tu nevari pārlēkt uz otru, tā teikt. Tu nevari pārlēkt no pravietiskās virsotnes uz apustulisko. Tev ir jānokāpj zemē no kalna, jo tev šajā procesā kaut ko vajag pārmācīties, lai kļūtu par apustuli. Tev jānokāpj zemē ielejā, pavisam jaunā treniņa un attīstības sezonā, un jāuzkāpj citā kalnā, lai iemācītos ciešanas otrā pusē, tāpēc daudz kas no tā, kas šobrīd notiek apustuliskajā kustībā ir tas, ka ir cilvēki, kuri ir tikuši vienā kalnā, un domā, ka var pārlēkt uz apustulisko kalnu.

Jāzepam ir jāiemācās, ka viņam ir jāiet atpakaļ uz vēl dziļāku vietu, lai kļūtu par otro cilvēku valstī, kas bija visvarenākā nācija tajā laikā. Viņu ieliek cietumā. Tas pats vārds viņu pārbauda atkal un ieved viņu vēl dziļākā vietā. Taču tas pats vārds viņu atkal paceļ un viņš kļūst par otro cilvēku visā cietumu sistēmā. Šim vārdam bija 3 piepildījuma posmi – pirmais Potifara namā, otrais cietumu sistēmā un trešais pie faraona.

Ja tev ir patiesi augsts dzīves aicinājums, tev būs jāiet zemu… tā ir daļa no vienošanās. Un tas, cik dziļi tu atļausi Dievam sevi aizvest, parādīs tev to, cik tālu Dievs varēs tevi atkal pacelt. Ja tu neļauj Dievam novest tevi dziļumos, Viņš nevarēs tevi pacelt augstumos, jo Viņš nevarēs tev uzticēties. Ir svarīgi iegūt Dieva uzticību. Tā ir tavas attīstības daļa. Šīs grūtības un attīstība ir Dieva inscenētas, lai izveidotu tevi par tādu cilvēku, kādu Viņš vēlas tevi redzēt. Taču visā šajā grūtību laikā Dievs ir kopā ar tevi, Viņš nekad tevi neatlaiž. Vienmēr tevi tur. Viņš teica, ka nekad tevi neatstās un nepametīs. Šīs grūtību sezonas mērķis ir, lai tu atrastu Dievu, un kad tu patiešām esi atradis Dievu, tu vairs nevari Viņu pazaudēt. Svarīgi ir, lai tu satvertu Dievu un lai Viņš satvertu tevi. Un ka Viņš tevi salauž. Cik no jums zina, ka tu nevari iegūt Dieva pilnību, kamēr neesi ticis salauzts? Mēs lielākoties pretojamies salaušanai. Vainojam ienaidnieku, skrienam prom no tā.

Jāzepa dzīvē ir šķīstības eksāmens, un viņš to noliek. Tomēr šķiet, ka visi pārējie domā, ka viņš ir izgāzies, jo viņas vārdam ir lielāks svars nekā viņa. Un Potifars nepieļaus to, ka viņa sievu uzskata par meli. Ir arī pacietības tests. Jāzeps atkal paceļas, lai valdītu pār visu cietumu sistēmu. Tev jāsaprot, ka Dieva laiks ir svarīgāks par fizisko laiku. Jāzeps iztulko divus sapņus kalpam, dzērienu devējam un pavāram. Tie abi piepildās. Taču viņam vēl ir jāgaida 2 gadi cietumu sistēmā. Un Dieva vārds viņu atkal pārbauda. Tu vai nu gaidīsi uz Dievu, vai arī pats piešķirsi sev paaugstinājumu. Kāds, kuram šobrīd ir vizītkarte ar uzrakstu „apustulis”, īsti pašreiz negaida uz Dievu. Tev jānonāk no grūtībām attīstībā Dieva laikā. Attīstība ir vieta, kur Dievs pārbūvē tavu raksturu. Viņš veido patiesu kalpotāju ar spēju upurēties. Es zinu, ka būs jāmaksā cena, un es tikai gaidu uz Dievu, kad viņš man pateiks, ko Viņš vēlas no manis saņemt. Ja nav notikusi transformācija, tad cilvēks sagrauj ar savu raksturu to, ko ir uzcēlis ar savu talantu. Ja neesi tapis transformēts, varu saderēt par miljonu dolāru, ka tu sagrausi to, ko būsi uzcēlis ar savas dāvanas palīdzību. Mums ikvienam ir svarīgi identificēt savu attīstības stadiju, padoties Dieva darbam un beigt gausties, kurnēt un čīkstēt par sevi un citiem. Viens no maniem mentoriem mēdza teikt – Greem, mirsti klusāk, neviens negrib dzirdēt kā tu kliedz. J

Ziniet, kas ir interesanti, ka bedre, kurā tu atrodies, nozīmē treniņu: PIT (angļu val. - bedre) = pravietis treniņā (prophet in training) jeb cilvēki transformācijā (people in transformation). Tava bedre kļūst par avotu, kad Svētais Gars to piepilda ar patiesību un Dieva klātbūtni. Šī pati sausā bedre kļūst par avotu, un galu galā tu izej cauri šīm stadijām: deklarācijai, grūtībām, attīstībai un visbeidzot ir arī demonstrācija. Visam, ko Dievs uz tevi runā, Viņš dod pārbaudījumu, lai nostiprinātu šo vārdu tavā dzīvē. Tev jāsaprot, ka Dievs nemēra laiku, bet izaugsmi. Tu varētu teikt – bet es jau 10 gadus esmu tajā! Tas neko nenozīmē, jo šobrīd laiks nav svarīgs, svarīga ir tava izaugsme. Varbūt tu esi pavadījis 10 gadus, pretojoties Dievam un Svētā Gara darbam. Ja Dievs ir paredzējis grūtības un izaugsmi 10 gadu garumā, taču tu esi pavadījis 10 gadus sūdzoties un vēloties tapt atpestīts, tad iespējams ka tev vēl ir atlikuši nākamie 10 gadi… Tomēr labā ziņa ir tā, ka šis nav spriedums, kas mērāms laikā. Tāpēc tu vari pieņemt lēmumu jau tagad, ka tu sadarbosies ar Dievu tik labi, cik vien iespējams, jo Viņš gaida izaugsmi. Dievs nemēra laiku, bet izaugsmi. Un pastāv iespēja, ja tu pakļaujies Dievam jau pašā grūtību un attīstības sākumā, ka tava transformācija un sadarbība ir tik pilnīga, ka tu tiec cauri 12 mēnešu laikā. Tu vari dejot cauri šim laikam, ja tev ir pareizā pieeja tam, ko Dievs dara. Vai arī tu vari cerēt pretī katrai cerībai, ka Dievs apžēlosies un pārdomās. Lielāka iespēja gan ir tam, ka es nākamās 3 nedēļas pēc kārtas vinnēšu loterijā. Dievam un velnam ir viena kopīga iezīme – viņi abi cenšas mūs nogalināt. Velns ir nācis, lai zagtu un nokautu visu, ko vien var tavā dzīvē, Dievs – lai nogalinātu tavu miesu, turklāt Viņš par to neatvainojas. Dievs nemēra mūsu panākumus pēc tā, ko mēs sasniedzam. Mēs paši mērām savus panākumus pēc rezultātiem, pēc tā, cik cilvēku atnāca uz sapulci… interesanti klausīties evaņģēlistus, kad viņi kļūst evaņģēlistiski: var atklāt, ka tika glābti vairāk cilvēku nekā piedalījās sapulcē. Taču mūsu panākumu mērs ir uzticība, ko mēs parādām. Dievam uzticība ir neiedomājami svarīga. Dievs teica Ecehiēlam – Es tevi aicinu būt par pravieti Israēlā, taču viņi nekad uz tevi neklausīsies, jo tie ir stūrgalvīgi ļaudis un nekad neklausīsies ne vārda ko tu runāsi. Kā lai izmēra Ecehiēla panākumus? Nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada viņš stāvēja un runāja tā Kunga vārdu tik uzticami, cik vien iespējams. Dievs meklē tavu uzticamību un izturību. Lūdzu saproti to, ka ja tu nevari palikt uzticams treniņā, kā gan tu varēsi pastāvēt cīņās, kuras būs kalpošanā? Ja tu atlaid Dievu savā attīstībā, tu nespēsi turēties pie Viņa tad, kad kalpošanā būs grūtības. Kalpošanā tev ir nepieciešama pastāvība. Tev jānoturas tajā gadu no gada, neskatoties uz to, kas nāk pret tevi, vienalga cik daudz cilvēku vai ienaidnieku nenostātos pret tevi. Tev jāturpina virzīties uz priekšu. Un ja tu neiemācīsies izturību treniņprogrammā, tev tās nebūs tad, kad tā visvairāk vajadzīga. Es skatījos Olimpiskās spēles no Austrālijas. Komentētāji nebeidza uzsvērt – es zināju, ka viņa iegūs medaļu, jo vēroju viņu treniņā. Medaļas nenopelna sacensībās, bet gan treniņā. Taču ja tu neieguldi pietiekoši daudz darba treniņā, tev nebūs nepieciešamo iemaņu, izturības un ātruma sacensībās. Mani ir draugi, kas strādā par aktieriem Londonas Vestendā un viņi saka, ka izrādes mēģinājumi ir 10 reižu grūtāki nekā pirmizrāde. Mīļie, tas, kam mēs šobrīd ejam cauri, ir treniņš. Daudziem no mums. Un ja šajā laikā tu atkāpsies, neatradīsi Dievu un nebaudīsi Dievu, tu to nespēsi arī tad, kad tur ārā viss kļūs sarežģīti. Mēs esam aicināti karam. Mūsu dzīves ir kā karalauks starp Dievu no vienas puses un sātanu no otras. Tev ir jāspēj baudīt šo karu. Tev jāzina, kā pastāvēt, noturēties un nepadoties. Tu neredzēsi Dieva varenību karalaukā, ja neesi to redzējis treniņnometnē. Tev ir jāiemācās izturība. Tev jāspēj spiesties uz priekšu tad, kad viss ir pret tevi. Kad cilvēki tevi pamet, jo pastāvēt kļūst pārāk grūti. Stāvi, pat, ja beigās esat palikuši tikai tu un Dievs. Tev ir jāiemācās pazemība, jo tas, ar ko tu sastapsies tur ārā, darīs tevi pazemīgu un liks tev ciest. Taču ja tu esi pazemojies, pazemots un cietis no Dieva rokas, tad tur ārā nekas tevi nespēs satraukt. Ja Dievs tevi ir pārmācījis, tad ienaidnieks tevī neko neatradīs. Jēzus teica – šīs pasaules valdnieks ir atnācis, taču pār Mani viņš nenieka nespēj. Pirmais cīņas likums ir tāds, ka tu nevari atņemt ienaidnieka teritoriju, ja viņam pieder teritorija tevī. Tu iemācies kalpošanu, kā būt pirmklasīgam kalpam, jo tas tu būsi visu savu atlikušo dzīvi – tā Kunga kalps. Nav svarīgi, kā cilvēki tevi slavē un kādus labus vārdus tev velta. Nav jau tā, ka tev tas viss būtu jānokrata un jākļūst nicinošam, taču tu to visu neņem nopietni. Ne tāpēc, ka cilvēki melotu, bet tāpēc, ka kaut kas ir noticis tevī iekšā. Tas viss ir jauki, taču svarīgākais ir tas, ko par tevi domā Dievs. Tā tu vari stāvēt gan tur, kur tevi paaugstina, gan tur, kur tevi kritizē – vienalga. Kad Dievs iedibina šīs lietas tevī, Viņš atraisa savu svētību proporcionāli raksturam, kuru tu esi atļāvis Viņam izveidot. Bieži vien, redzot kā kalpošanas sacenšas par amatiem, kad cilvēki sacenšas par vienu vai otru lietu, tie ir cilvēki, kuriem Dievs neuzticas. Viņi mēģina paņemt lietas paši, jo neuzticas tam, ka Dievs tās viņiem iedos. Jo Dievs atraisa svētības proporcionāli tam raksturam, ko tu esi ļāvis Viņam tevī izveidot. Ja tu esi to ļāvis, tad tu zināsi, kad Dievs tev grib kaut ko dot, tev nav jācenšas neko iegūt, jo Dievs pats tev to iedos, jo Dievs tev uzticas. Viņa klātbūtne caurstrāvos to jomu, kuru tu Viņam atdosi. Tik daudz kristiešu lūdz Dieva klātbūtni, taču neplāno atbrīvot tai vietu… ko tas nozīmē? Šeit nav neviens, kurš vēlētos būs vissliktākais kristietis, kāds jelkad ir dzīvojis. Taču vai tev ir plāns būt par vislabāko? Dievs ir pelnījis izcilību. Viņš ir pelnījis izcilu draudzi, izcilus vīrus un sievas, kas pārstāvētu Viņu. Viņš ir pelnījis vislabāko. Cik daudziem no mums ir plāns, uzlikts uz papīra, būt par vislabākajiem priekš Dieva? Tev varbūt ir redzējums par savu dzīvi, taču redzējums bez plāna ir tikai vēlme. Tas tevi nekur tālu neaizvedīs. Transformācija! Lūdzu, saproti to, ka Dievs zina, kādām sāpēm tu esi gājis cauri. Viņš zina, kāda tam ir cena. Un vai zini, kas Dievu šobrīd skumdina visvairāk, attiecībā uz dažiem no mums, ir tas, ka mēs esam izgājuši cauri visām šīm sāpēm un skumjām, taču neesam prasījuši tās lietas, ko Viņš vēlējās mums dot. Mēs Viņu tur nesastapām. Mēs vienkārši kļuvām sarūgtināti un aizvainoti. Mēs izgājām tam visam cauri, taču nesaņēmām Dieva pieskārienu, jo skatījāmies tikai uz apstākļiem un cilvēkiem, nevis pāri tam, lai saredzētu Dieva roku tajā. Dievu nesāpina tas, ka mēs atkritām, vai ka daži no mums aizgāja no draudzes un tagad mēģina atrast ceļu atpakaļ, taču Viņu sāpina tas, ka mēs izgājām tam cauri un tā arī nesaņēmām to, ko Dievs mums gribēja dot. Viss, kas bija nepieciešams, bija lai tu un Dievs kļūtu par labākajiem draugiem, lai tu pakļautos viņa varai un atrastu viņu īpašā veidā. Daži no mums to neizdarīja, taču tas nekas, jo mums tiks dota jauna iespēja J Dažiem šis cikls jau ir sācies no jauna. Tagad mēs saprotam procesa nozīmi, tagad mēs spējam sadarboties. Tas gan nepadara to visu vieglāku, taču vismaz tu zini, ka tavām sāpēm ir jēga.

Tev ir jāzina, ko Dievs jūt pret tevi šajā laikā. Mēs esam šeit, lai izietu cauri šai sezonai, un es vēlos tev pateikt, es tev pravietoju, ka šī nākamā sezona būs labākais laiks tavā dzīvē, kādu tu jebkad esi piedzīvojis. Taču tev jāiziet cauri gan sliktākajiem, gan labākajiem laikiem. Dieva klātbūtnē tu iesi cauri gan agonijai, gan ekstāzei. Tu iesi cauri sāpēm, taču tu atradīsi Jēzu. Tu iesi cauri grūtībām, taču tu iepazīsi Dieva klātbūtni savā dzīvē. Un tu nonāksi vietā, kuru Dievs vienmēr bija paglabājis tev. Un tas būs vareni! Dievam tikai jānocērt pāris lietas, lai varētu atnākt Viņa dzīvība. Tev jāsaprot, ko Dievs šobrīd jūt pret tevi. Ir solījumi, kurus Dievs tev šobrīd vēlas dot. Tev jāzina, ka šajā grūtību un attīstības laikā Dievs pats dzied tev atbrīvošanas dziesmas. Tu ieraudzīsi Dieva sirdī kādas lietas, kas tevi pilnībā sagraus un pilnībā uzcels vienlaicīgi. Tu saņemsi Dieva mīlestību tādā veidā, kādā tu to vēl nekad neesi saņēmis. Tu iziesi cauri šim laikam un, paskatoties atpakaļ, tu priecāsies. Tu teiksi – paldies Dievam, ka es tam visam izgāju cauri. Tas bija lielisks laiks. Jā, bija sāpīgi, taču lai iegūtu to, kas man ir tagad, es ietu cauri tam vēlreiz četrkārtīgi.

Pirms 10 gadiem es kalpoju kādā pravietiskā konferencē Ziemeļanglijā. Tas Kungs man uzrādīja kādu vīru, kurš bija atnācis uz konferenci. Kungs nepārstāja vērst manu uzmanību uz viņu, taču neko vairāk neteica. Es teicu – Kungs, kāpēc tu man rādi šo cilvēku, bet neko par viņu nesaki? Un tas Kungs saka – Greem, viņš vēlas mirt, viņš domā par pašnāvību. Es saku – Tēvs, kāpēc? Kungs saka – viņu pameta sieva un viņu tiko atlaida no darba kristīgā kompānija, kurā viņš strādāja. Viņš ir slims un viņam nav naudas. Es teicu – kāpēc, Kungs? Ko viņš ir izdarījis? Un tas Kungs teica – Greem, kāpēc tu domā, ka viņš kaut ko ir izdarījis? Es teicu – piedod, Tēvs. Kas par lietu? Un Viņš saka – tas notika tāpēc, ka es viņu kristīju Svētajā Garā. Viņš pazaudēja visu – sievu, kuru viņš dievināja, visus savus draugus, visu. Un tagad viņa sirds ir salauzta. Viņam bija iespēja to visu paturēt, ja vien viņš atteiktos no tā, ko Dievs darīja. Taču viņš to nespēja. Un tagad viņš vēlas mirt…

Es nespēju aptvert šī vīra sāpes. Es teicu – Tēvs, ko lai es daru? Un tas Kungs teica – Es gribu, lai tu nodod viņam no manis ziņu. Tad es aizgāju pie šā vīra, uzliku roku viņam uz pleca un teicu – Džo, tam Kungam ir vārds priekš tevis. Viņa skatiens bija izdzisis, bez cerības. Es teicu – es zinu, ka tev būs grūti pieņemt to, ko teikšu. Tas Kungs tev saka: Viņš atnāks pie tevis nakts stundā, pēc nedaudz dienām un dziedās tev dziesmu, kas izglābs tavu dzīvību. Šī dziesma izglābs ne vien tavu dzīvību, bet arī neskaitāmas citas dzīvības visā pasaulē. Tā kļūs par klasisku debesu dziesmu, un cilvēki caur to sapratīs Dieva mīlestības dziļumus. Džo man pēc tam pastāstīja, ka pēc trim dienām viņš pamodās nakts vidū, un viņa istabā bija Dievs un eņģeļi, un viņš dzirdēja Dieva balsi dziedam viņam dziesmu. Viņš teica, ka tad, kad viņš klausījās šo dziesmu, viņš raudāja un viņa sirds salūza, taču pēc tam tā tapa atkal dziedināta. Tad Dievs lika viņam piecelties un apsēsties pie klavierēm… Lūk, šī dziesma:

Es tevi mīlēju jau ilgi pirms tu mani sastapi,
Un tad tu atdevi savu dzīvi Man.
Taču kādu dienu tu pagriezies un aizgāji.
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Jā es tevi mīlēšu vienmēr.
Mana mīlestība nekad nebeigsies.
Taču, ja Es tomēr pārdomātu,
Tas būtu tāpēc, ka Mana sirds ir apstājusies.
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Jā, es tevi mīlēšu vienmēr.
                                                                                  
Kad viss apkārt liekas tumšs,
Kad esi nonācis visdziļākajā vietā,
Neviena bedre nav tik dziļa, lai Es tur nevarētu nokāpt.
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Es tevi vienmēr mīlēšu,
Jā es tevi mīlēšu vienmēr.
Kad tavai diena pazudušas visas krāsas,
Kad atnāk vakars
Un nav neviena cita, kas tevi mierinātu,
Es tevi vienmēr mīlēšu…
Lūk, manas rokas, kurām tu vari pieķerties.
Lūk, manas rētas, kurās tu vari paslēpties.
Lūk, manas asaras, kuras Es esmu raudājis par tevi.
Es tevi vienmēr mīlēšu…
Mana mīlestība ir pastāvīga kā saullēkts,
Tik nemainīga kā zvaigznes naktī.

Lūdzu saproti, ka tu neesi pievīlis Dievu un ka Viņš nav pievīlis tevi. Šajā laikā notiek tava attīstība, lai tu būtu demonstrācija visam tam, ko Dievs vēlas atklāt. Dievs mīl tevi ar pāri plūstošu mīlestību. Un Viņš tevi mīlēs neatkarīgi no taviem darbiem. Vienkārši tava spēja sajust šo mīlestību dažreiz var būt mazāka, nekā tai būtu jābūt. Viņš būs nemainīgs un pastāvīgs ar tevi visas tava mūža dienas, taču tev jānokļūst vietā, kurā tu spēj saņemt visu to, ko Viņš tev vēlas dot. Dievu nesarūgtināja tas, ka tu viņu atstāji, vai ka tu centies aizbēgt, bet gan tas, ka tu nepaņēmi visu to, ko Viņš tik ļoti vēlējās tev dot, kamēr tu gāji cauri šim pārbaudījumam.

Tev jāizmaina domāšana. Kaut kur tavās smadzenēs ir mazs slēdzis, un tev tas jāpagriež no čīkstēšanas režīma uz sadarbības režīmu. Tev jāatzīst sev pašam: tas ir Dievs! Viņš mani trenē, gatavo, veido. Tagad es ar Viņu gribu sadarboties.

Dieva klātbūtne nesākas laikā, kad viss ir brīnišķīgi. Tā atnāk tad, kad tu atrodies bedrē. Tagad tu varbūt esi sausā vietā, taču to bedri, kurā tu pašlaik esi, Dievs padarīs par aku. Varbūt tu šobrīd domā, kur ir Dievs? Taču tas Kungs tev saka –Es nekad neesmu tevi atstājis vai pametis. Un tagad, kad tu saproti, ko Es daru, iesim cauri šai sezonai kopā! Ir svētība tajā, ka tu zini, ko Dievs dara, jo tagad tu vari sadarboties. Tagad tu vari atdot Dievam visu to, ko Viņš vēlas. Un es domāju, ka sadarbība saīsinās laiku, jo tā veicinās tavu izaugsmi.

Tēvs, paldies par visu, ko Tu dari. Tas, kam mēs esam izgājuši cauri, nav bijis par velti. Taču Dievs, te nu mēs esam un tiekam veidoti par tādiem Dieva cilvēkiem, par kādiem vienmēr esam vēlējušies būt. Mana lūgšana par mums visiem ir tāda, lai Tu palīdzi mums noliekties un pieņemt to. Palīdzi mums būt par svētību Tev šajā laikā. Tēvs, lūdzu dari tādu darbu mūsos, lai mūsu svarīgākais mērķis būtu saņemt šajā laikā visu to, ko Tu mums vēlies dot. Es zinu Tēvs, ka Tev patīk dot. Es lūdzu, ka mēs saņemtu svaigu Tavas klātbūtnes svaidījumu šīm nākamajām dienām, lai mēs iepazītu Tavas klātbūtnes realitāti. Jā, tur būs arī pazemošanās, tur būs arī gatavošana, tur būs arī mūsu samazināšana, jo mums jātop mazākiem, tomēr tikai tāpēc, lai Tu varētu kļūt lielāks. Es lūdzu, ka mēs šajā laikā kļūtu mazāki tik, cik tas nepieciešams. Kungs, es lūdzu, ka Tu dod mums žēlastību, lai mēs pazemotos un būtu paklausīgi līdz pat mūsu miesīguma nāvei. Lai Jēzus varētu paskatīties atpakaļ uz savas dvēseles darbu un būt apmierināts ar to. Es lūdzu, lai Tava dzīvība atnāk pie mums un lai mūsu grūtībās mēs apzinātos to, ka tiekam veidoti. Lai pieaug mūsu ticība, spēja pielūgt un Tava klātbūtne. Lai pieaug mūsu lūgšana, gudrība un izpratne par Tevi. Lai pieaug Tava klātbūtne mūsos, kad mēs pakļaujamies Tev. Mēs vēlamies Tev dod visus tos solījumus, ko Svētais Gars no mums prasa. Vienkārši aprunājies tagad ar Dievu, pasaki Viņam to, ko tu vēlies Viņam pateikt un dod viņam visus tos solījumus, kas tavuprāt tev būtu Viņam jādod. Mēs varētu teikt tā – Tēvs, es esmu gatavs. Es gribu iziet tam cauri un pagodināt Tavu vārdu procesā. Ko lai es saku, Tēvs, izglāb mani no šīs stundas? Nē, Tēvs pagodini Savu Vārdu. Izveido mūs tādus, kā Tu vēlies, lai mēs pakļautos visam, kas palīdzēs Tev izdarīt pirmklasīgu darbu mūsu sirdīs un dzīvēs. Atbrīvo mūs no gaušanās un sūdzēšanās. Aizved mūs vietā, kurā ir miers un klusums, lai mēs padotos krusta darbam. Es lūdzu, ka mēs varam iziet cauri šim laikam tādā veidā, kas pagodina Tavu Vārdu un ka Tu varētu mums atklāt visu, ko Tu vēlies mums dod šajā nākamajā sezonā. Jēzus vārdā, āmen.