Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Mesiāniskie raksti

Mateja

21.04.2001
Mattithyahu
Mateja

1
1 Ješua יהושעMesijas, Dawid dēla, Abraham dēla paaudžu grāmata:
2 Abraham radīja Yitshaq, un Yitshaq radīja Ya’aqob, un Ya’aqob radīja Yehudah un viņa brāļus.
3 Un Yehudah caur Tamar radīja Perets un Zerah, un Perets radīja Hetsron, un Hetsron radīja Ram.
4 Un Ram radīja Amminadab, un Amminadab radīja Nahshon, un Nahshon radīja Salmon.
5 Un Salmon caur Rahab radīja Bo’az, un Bo’az caur Ruth radīja Obēd, un Obēd radīja Yishai.
6 Un Yishai radīja ķēniņu Dawid, un ķēniņš Dawid caur Uriyah sievu radīja Shelomoh.
7 Un Shelomoh radīja Rehab’am, un Rehab’am radīja Abiyah, un Abiyah radīja Asa.
8 Un Asa radīja Yehoshaphat, un Yehoshaphat radīja Yoram, un Yoram radīja Uzziyah.
9 Un Uzziyah radīja Yotham, un Yotham radīja Ahaz, un Ahaz radīja Hizqiyahu.
10 Un Hisqiyahu radīja Menashsheh, un Menashsheh radīja Amon, un Amon radīja Yoshiyahu.
11 Un Yoshiyahu Babel trimdas laikā radīja Yeķonyah un viņa brāļus.
12 Un pēc Babel trimdas Yeķonyah radīja She’alti’ēl, un She’alti’ēl radīja Zerubbabel.
13 Un Zerubbabel radīja Abihud, un Abihud radīja [Abner, un Abner radīja] Elyaqim, un Elyaqim radīja Azor.
14 Un Azor radīja Tsadoq, un Tsadoq radīja Aqim, un Aqim radīja Elihud.
15 Un Elihud radīja El’azar, un El’azar radīja Mattan, un Mattan radīja Ya’aqob.
16 Un Ya’aqob radīja Yosēph, Miryam vīru, no kura dzima Ješua יהושע, ko sauc Mesija.
17 Tā paaudžu skaits no Abraham līdz Dawid bija četrpadsmit paaudzes, un no Dawid līdz Babel trimdai bija četrpadsmit paaudzes, un no Babel trimdas līdz Mesijam bija četrpadsmit paaudzes.
18 Bet Ješua יהושעMesijas dzimšana bija šāda: Pēc tam, kad Viņa māte Miryam tika saderinata ar Yosēph, pirms viņi nāca kopā, viņai atklājās, ka viņa ir kļuvusi grūta no Nošķirtā Gara.
19 Un viņas vīram Yosēph, kas bija taisns un negribēja viņas stāvokli atklāt, bija prātā viņu slepeni atstāt.
20 Bet kad viņš par to domāja, redzi, viņam sapnī parādījās Jahve יהוהvēstnesis sacīdams: “Yosēph, Dawid dēls, nebīsties ņemt Miryam par savu sievu, jo Tas, kas ir viņā ieņemts, ir no Nošķirtā Gara.
21 “Un viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņa VĀRDUJešua יהושע, jo Viņš izglābs savus ļaudis no viņu grēkiem.”
22 Un tas viss notika, lai piepildītos, ko bija teicis Jahve יהוה, caur pravieti sacīdams:
23 “Redzi, ‘almah’ (jaunava) kļūs grūta, un viņa dzemdēs Dēlu, un tie nosauks Viņa VĀRDU Immanu’ēl,”Yesh. (Jes.) 7:14 kas tulkots nozīmē: ‘Ēl ar mums.’”
24 Un Yosēph, uzmodies no sava sapņa, darīja, kā Jahve יהוהvēstnesis viņam pavēlēja, un ņēma savu sievu,
25 bet viņu neatzina līdz viņa nebija dzemdējusi savu Dēlu, savu pirdzimto. Un viņš nosauca Viņa VĀRDUJešua יהושע.

2
1 Un kad Ješua יהושעbijapiedzimis Bēyth Lehem Yehudah ķēniņa Herodes dienās, redzi, magi no Austrumiem nāca uz Yerushalayim
2 sacīdami: “Kur ir Viņš, kas ir dzimis būt par Yehudim Ķēniņu? Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni Austrumos un esam nākuši Viņam izrādīt godu un Viņu pielūgt.”
3 Un to dzirdējis, ķēniņš Herodes izbijās un visa Yerushalayim līdz ar viņu.
4 Un sapulcinājis visus augstos priesterus un rakstu mācītājus no tautas kopā, viņš tiem prasīja, kur Mesijam bija jāpiedzimst.
5 Un tie viņam teica: “Bēyth Lehem Yehudah, jo tā ir rakstījis pravietis:
6 ‘Bet tu, Bēyth Lehem, Yehudah zemē, tu visādā ziņā esi pēdējā starp Yehudah vietvarām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manus Yisra’ēl ļaudis.’” Miķ. (Mih.) 5:2
7 Tad Herodes, slepeni pasaucis magus, no tiem precīzi uzzināja, kādā laikā zvaigzne parādījās.
8 Un sūtījis tos uz Bēyth Lehem, viņš teica: “Ejiet un rūpīgi meklējiet to Bērnu, un, kad jūs esat Viņu atraduši, ziņojiet man,- tā, lai arī es varu iet un Viņam dot godu.”
9 Un uzklausījuši ķēniņu, viņi aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko viņi bija redzējuši Austrumos, gāja viņiem pa priekšu, līdz tā nāca un nostājās pār vietu, kur bija Bērns.
10 Un redzēdami zvaigzni, viņi priecājās ar īpaši lielu prieku.
11 Un iegājuši namā, viņi redzēja Bērnu un Miryam, Viņa māti, un tie krita pie zemes un Viņu pielūdza, un, atvēruši savus šķirstiņus, tie pasniedza Viņam zelta dāvanas un smaržas, un mirres.
12 Un sapnī brīdināti, lai viņi pie Herodes neatgriežas, tie aizgāja uz savu zemi pa citu ceļu.
13 Un kad tie bija aizgājuši, redzi, Jahve יהוהvēstnesis parādījās Yosēph sapnī sacīdams: “Celies, ņem Bērnu un Viņa māti un bēdz uz Mitsrayim, un palieciet tur, līdz es tev došu Vārdu, jo Herodes meklē Bērnu, lai Viņu nogalinātu.”
14 Un cēlies viņš ņēma Bērnu un Viņa māti un naktī devās uz Mitsrayim
15 un palika tur līdz pat Herodes nāvei, lai īstenotos Vārds, ko bija teicis Jahve יהוהcaur pravieti, proti: “No Mitsrayim Es esmu aicinājis savu Dēlu.Shem. (2.Moz.) 4:22-23, Hosh. (Hoz.) 11:1, Hazon (Atkl.) 21:7
16 Tad Herodes redzēdams, ka bija ticis magu apmuļķots, ārkārtīgi sadusmojās un sūtīja un nokāva visus vīriešu kārtas bērnus Bēyth Lehem un visās tās robežās, no diviem gadiem un jaunākus, saskaņā ar laiku, ko bija precīzi uzzinājis no magiem.
17 Tad īstenojās Vārdi, kas bija teikti caur pravieti Yirmeyahu, proti:
18 “Balss bija dzirdama Ramah, brēkšana un raudāšana un liela vaimanāšana- Rahēl vaimanāja par saviem bērniem, atsakoties nomierināties, jo to vairāk nebija.Yirm. (Jer.) 31:15
19 Un kad Herodes bija miris, redzi, Jahve יהוהvēstnesis parādījās sapnī Yosēph Mitsrayim
20 sacīdams: “Celies un ņem Bērnu un Viņa māti un dodies uz Yisra’ēl zemi, jo tie, kas meklēja Bērna dzīvību, ir miruši.”
21 Un cēlies viņš ņēma Bērnu un Viņa māti un nāca Yisra’ēl zemē.
22 Bet dzirdējis, ka Archelaos valda pār Yehudah sava tēva Herodes vietā, viņš bijās turp doties. Un sapnī saņēmis brīdinājumu, viņš aizgāja uz Galil daļām,
23 un nāca un mājoja pilsētā, sauktā par Natsareth- tā īstenojot Vārdu, kas bija teikts caur praviešiem: “Viņu sauks par Natsarene.”

3
1 Un tajās dienās Yohanan Pagremdētājs nāca sludinādams Yehudah tuksnesī
2 un sacīdams: “Nožēlojiet grēkus, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi!”
3 Tas bija viņš, par ko tika runājis pravietis Yeshayahu, teikdams: “Tuksnesī atskan kāda balss, kas sauc: ‘Sagatavojiet Jahve יהוהceļu, dariet taisnas Viņa tekas.”Yesh. (Jes.) 40:3
4 Un Yohanan bija kamieļvilnas drēbes un ādas josta ap vidukli. Un viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Tad Yerushalayim un visa Yehudah un visa zeme apkārt Yardēn nāca pie viņa,
6 un tie tika viņa pagremdēti Yardēn, izsūdzot savus grēkus.
7 Un redzēdams daudzus farizejus un saduķejus nākam pie viņa pagremdēties, viņš tiem teica: “Jūs, odžu dzimums! Kas jūs brīdināja bēgt no nākamās dusmības?
8 “Tāpēc nesiet pienācīgus savas grēknožēlas augļus,
9 un nedomājat sacīt pie sevis: ‘Mums ir Abraham par tēvu.’ Jo es jums saku, ka Elohim spēj radīt Abraham bērnus no šiem akmeņiem.
10 “Un cirvis jau ir pielikts kokiem pie saknēm. Un ikviens koks, kas nenes labu augli, tiek nocirsts un iemests ugunī.
11 “Es patiešām pagremdēju jūs ūdenī uz grēku nožēlu, bet Viņš, kas nāk pēc manis, ir varenāks par mani, kura sandales es neesmu cienīgs nest. Viņš jūs pagremdēs Nošķirtajā Garā un ugunī.
12 “Viņam rokās ir vētījamā dakša, un Viņš viscaur šķīstīs sava klona grīdu un sabērs savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”
13 Tad Ješua יהושעnāca no Galil pie Yohanan Yardēn, lai tiktu viņa pagremdēts.
14 Bet Yohanan Viņam pretojās sacīdams: “Man vajadzīgs būt pagremdētam no Tevis, bet Tu nāc pie manis?”
15 Bet Ješua יהושעatbildēdams viņam sacīja: “Ļauj lai tā notiek, jo [tikai] tā ir iepējams īstenot visu taisnību.” Tad tas Viņam to atļāva.
16 Un pagremdēts Ješua יהושעtūlīt pat izkāpa no ūdens; un redzi: debesis bija atvērtas un Viņš redzēja Elohim Garu nonākam kā balodi un nākam pār Viņu,
17 un redzi: balss nāca no debesīm sacīdama: “Šis ir Mans Dēls, [Mans] Mīļotais, kurā Es gūstu prieku.”

4
1 Tad Ješua יהושעtika Gara vadīts tuksnesī, lai tiktu sātana pārbaudīts.
2 Pēc tam, kad Viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, Viņš bija izsalcis.
3 Un nāca kārdinātājs un Viņam teica: “Ja Tu esi Elohim Dēls, pavēli, lai šie akmeņi kļūst par maizi.”
4 Bet Viņš atbildēdams sacīja: “Ir rakstīts: ‘Cilvēks nepārtiks tikai no maizes vien, bet no Vārda, kas nāk no Jahve יהוהmutes.’” Deb. (5.Moz.) 8:3
5 Tad velns uzveda Viņu augšā Nošķirtajā pilsētā, nolika uz Nošķirtās vietas malas
6 un Viņam teica: “Ja Tu esi Elohim Dēls, meties lejā. Jo ir rakstīts: ‘Viņš pavēlēs saviem vēstnešiem par Tevi’Teh. (Ps.) 91:11 un ‘Uz savām rokām tie Tevi nesīs tā, lai Tu neatsistu savu kāju pret akmeni.’” Teh. (Ps.) 91:12
7 Ješua יהושעviņam teica: “Tāpat ir rakstīts: ‘Tu nekārdināsi (ar nozīmi: tev nebūs kārdināt) Jahve יהוה, savu Elohim.’” Teh. (Ps.) 6:16
8 Atkal velns uzveda Viņu ļoti augsta kalna virsotnē un parādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību
9 un Viņam teica: “Visu to es Tev došu, ja Tu kritīsi zemē un mani pielūgsi.”
10 Tad Ješua יהושעviņam teica: “Sātan, pazūdi! Jo ir rakstīts: ‘Tu pielūgsi Jahve יהוהsavu Elohim un Viņam vienam kalposi.’Deb. (5.Moz.) 6:13
11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, vēstneši nāca un Viņu apmeklēja.
12 Un Ješua יהושע, dzirdējis, ka Yohanan ir ticis iemests cietumā, bēga Galil.
13 Un atstājis Natsareth, Viņš nāca un apmetās Kephar Nahum, kas ir pie jūras, Zebulun un Naphtali robežās,
14 lai īstenotos Vārds, kas tika rakstīts caur pravieti Yeshayahu, proti:
15 “Zebulun zeme un Naphtali zeme, jūras ceļš, aiz Yardēn, tautu Galil-
16 ļaudis, kas sēdēja tumsā, ieraudzīja lielu gaismu, un pār tiem, kas sēdēja nāves zemē un nāves ēnā, uzausa gaisma.Yesh. (Jes.) 9:1-2
17 No tā laika Ješua יהושעiesāka sludināt un sacīt: “Nožēlojiet grēkus un atgriezieties, jo Debesu valstība ir tuvu nākusi.”
18 Un Ješua יהושעstaigādams gar Galil jūru redzēja divus brāļus: Shim’on, sauktu Kēpha, un Andri, viņa brāli, izmetam jūrā tīklu, jo viņi bija zvejnieki.
19 Un Viņš tiem teica: “Sekojiet Man, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
20 Un nekavējoties tie atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.
21 Un iedams no šīs vietas tālāk, Viņš redzēja divus citus brāļus- Ya’aqob, Zabdai dēlu, un Yohanan, viņa brāli, laivā ar Zabdai, viņu tēvu, lāpām savus tīklus. Un Viņš tos pasauca,
22 un nekavējoties tie atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.
23 Un Ješua יהושעstaigāja pa visu Galil, mācīdams viņu sinagogās un pasludinādams Labo vēsti par Valstību, un dziedinādams katru slimību un katru miesas vājību ļaužu vidū.
24 Un vēsts par Viņu izgāja pa visu Suria. Un tie atnesa pie Viņa visus, kas bija slimi, saslimuši ar dažādām [nedziedināmām] slimībām un sāpēs, un tos, kas bija dēmonu apsēsti, un spitālīgos un paralizētos. Un Viņš tos dziedināja.
25 Un lieli ļaužu pulki- no Galil un Dekapolis, un Yerushalayim, un Yehudah, un aiz Yardēn- sekoja Viņam.

5
1 Bet kad Viņš redzēja ļaužu pulkus, Viņš devās augšā kalnā. Un kad Viņš bija apsēdies, Viņa mācekļi nāca pie Viņa.
2 Un atvēris savu muti runāšanai, Viņš tos mācīja sacīdams:
3 “Svētīti ir nabagie garā, jo tādiem pieder Debesu valstība.
4 “Svētīti ir tie, kam ir sēras, jo tie tiks mierināti.
5 “Svētīti ir pazemīgie, jo viņi iemantos zemi. Teh. (Ps.) 37:11
6 “Svētīti ir tie, kas ir izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, jo viņi tiks piepildīti.
7 “Svētīti ir līdzjūtīgie, jo viņi saņems [citu] līdzjūtību.
8 “Svētīti ir sirdī šķīstie, jo tie redzēs Elohim.
9 “Svētīti ir miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Elohim dēliem.
10 “Svētīti ir tie, kas tiek vajāti par taisnību, jo viņiem pieder Debesu valstība.
11 “Svētīti esat jūs, kad tie jūs lamā un vajā un melīgi saka pret jums katru ļaunu vārdu Manis dēļ.
12 “Priecājieties un esiet priecīgi, jo jūsu alga debesīs ir liela. Jo šādā pašā veidā viņi vajāja praviešus, kas nāca pirms jums.
13 “Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nesālīga, kā ar to var sālīt? Jo tā vairāk nekam nav derīga, bet tai jātiek izmestai ārā un cilvēku samītai.
14 “Jūs esat pasaules gaisma. Ir neiespējami pilsētai uz kalna būt apslēptai.
15 “Tāpat viņi neiededz sveci un neliek to zem groza, bet gan lukturī, un tā spīd visiem tiem, kas atrodas mājā.
18 “Lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā tā, lai viņi redz jūsu labos darbus un slavē jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
17 “Neiedomājieties, ka Es nācu iznīcināt Torah vai Praviešus. Es nenācu [tos] iznīcināt, bet piepildīt.
18 “Jo patiesi Es jums saku: kamēr debesis un zeme neaizies, neviens burta galiņš, neviens ieraksts nekādā ziņā [netiks izdzēsts] no Torah, kamēr viss būs paveikts.
19 “Kas tad pārkāpj kaut vienu no šīm vismazākajām pavēlēm un tā māca ļaudis, tiks nosaukts kā pēdējais Debesu valstībā, bet kas [tās] dara un māca, tas tiks nosaukts kā liels Debesu valstībā.
20 “Jo Es jums saku: kamēr jūsu taisnība nepārsniedz to taisnību, kas nāk no rakstu mācītājiem un farizejiem, jūs nekādā ziņā neiekļūsiet Debesu valstībā.
21 “Jūs esat dzirdējuši, ka tiem no senatnes ir piekodināts: ‘Jūs neslepkavosit,Shem. (2.Moz.) 20:13; Deb. (5.Moz.) 5:17 un katrs, kas slepkavo, tiks pakļauts sodam.
22 “Bet Es jums saku: kas dusmojas uz savu brāli bez iemesla, būs pakļauts sodam. Un kas saka savam brālim: ‘Raka!’ būs pakļauts sanhedrīnam. Bet kas saka: ‘Tu, nejēga!’- tiks pakļauts GēHinnom ugunij.
23 “Ja nu tad tu atnes savu dāvanu uz kaujamā upura vietu un tur atceries, ka tavs brālis kaut ko tur pret tevi,
24 tad atstāj savu upuri turpat pirms kaujamā upura vietas un dodies projām. Iesākumā atrod mieru ar savu brāli, un tikai tad nāc un pienes savu upuri.
25 “Esi labprātīgs ar savu pretinieku, kamēr tu vēl esi ar viņu uz ceļa, lai tavs pretinieks tevi neaizved pie tiesneša un tiesnesis pie virsnieka, un tu netiec iemests cietumā.
26 “Patiesi, Es tev saku: tu nekādā ziņā neizkļūsi no turienes ārā, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo monētu.
27 “Jūs esat dzirdējuši, ka par tiem no senatnes ir sacīts: ‘Tu nepārkāpsi laulību.Shem. (2.Moz.) 20:14; Deb. (5.Moz.) 5:18
28 “Bet Es jums saku, ka ikviens, kas skatās uz sievieti tā, lai [sevī ielaistu] kārības kaisli pēc viņas, ir jau izdarījis laulības pārkāpšanu ar viņu savā sirdī.
29 “Un ja tava labā acs liek tev paklupt, izrauj to ārā un met to projām no sevis. Jo tev ir labāk, ka viens no taviem locekļiem iet bojā, nekā ka viss tavs [garīgais] ķermenis tiek iemests GēHinnon.
30 “Un ja tava labā roka liek tev paklupt, nocērt to un met to projām no sevis. Jo tev ir labāk, ka viens no taviem locekļiem iet bojā nekā ka viss tavs ķermenis tiek iemests GēHinnom.
31 “Un [tāpat] ir teikts: ‘Katrs, kas atstāj savu sievu, lai viņš tai sniedz šķiršanās rakstu.Deb. (5.Moz.) 24:1
32 “Bet Es jums saku, ka katrs, kas atstumj [un atstāj] savu sievu, izņemot [apzinātu] laulības [sistemātiskas] pārkāpšanas faktu, liek viņai izdarīt laulības pārkāpšanu. Un kas apprec sievieti, kas ir atstumta [un atstāta], izdara laulības pārkāpšanu.
33 “Vēlreiz, jūs esat dzirdējuši, ka tiem no senatnes ir ticis teikts: ‘Jūs viltīgi nezvērēsiet, bet savus zvērestus izdarīsiet Jahve יהוה.’ Way (3.Moz.) 19:12; Bem. (4.Moz.) 30:2; Deb. (5.Moz.) 23:21
34 “Bet Es jums saku: nezvēriet vispār- ne pie debesīm, jo tas ir Elohimtronis;
35 ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls; Yesh. (Jes.) 66:1 nedz pie Yerushalayim, jo tā ir Lielā Ķēniņa pilsēta; Teh. (Ps.) 48:2
36 nedz arī zvēriet pie savas galvas, jo jūs nespējat padarīt vienu matu baltu vai melnu.
37 “Bet lai jūsu vārds ‘jā’ ir ‘jā’ un jūsu ‘nē’ ir ‘nē.’ Un kas iet tiem pāri, ir no tā ļaunā.
38 “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: ‘Aci par aci un zobu par zobu,Shem. (2.Moz.) 21:24
39 bet Es jums saku: nepretojieties ļaunumam. Bet kas jums sit pa jūsu labo vaigu, tam pagrieziet arī otru.
40 “Un kas cer tevi iesūdzēt un atņemt tev tavas apakšdrēbes, ļauj, lai viņš paņem arī tavas virsdrēbes.
41 “Un kas tevi spiež iet ar viņu vienu jūdzi, paej ar viņu divas.
42 “Dod tam, kas no tevis ko prasa, un neaizgriezies projām no tā, kas grib no tevis ko aizņemties.
43 “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: ‘Jūs mīlēsiet savu tuvākoWay. (3.Moz.) 19:18 un ienīdīsiet savu ienaidnieku.’
44 “Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Elohim par tiem, kas jūs apvaino un vajā,
45 tā, lai jūs kļūstat sava debesu Tēva dēli. Jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem un sūta līt lietum pār taisnajiem un netaisnajiem.
46 “Jo ja jūs mīlat tos, kas mīl jūs, kāda alga jums pienākas? Vai nodokļu savācēji nedara tāpat?
47 “Un ja jūs tikai sveicināt savus brāļus, ko gan jūs darāt vairāk nekā citi? Vai nodokļu savācēji arī nedara tāpat?
48 “Tāpēc esiet pilnīgi, jo jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.

6
1 “Uzmanieties, darot labus darbus cilvēku priekšā, lai viņi jūs neierauga [un neizceļ]. Citādi jums nav algas no jūsu Tēva debesīs.
2 “Tāpēc kad tu dari labus darbus, nepūt bazūni savā priekšā kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos slavētu. Patiesi, Es jums saku: viņiem ir viņu alga.
3 “Bet kad tu dari labus darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko tava labā roka dara,-
4 tā, lai tavi labie darbi paliek slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, dos tev atmaksu atklātībā.
5 “Un kad jūs lūdzat, jums nebūs būt kā liekuļiem. Jo viņi mīl lūgt, stāvēdami sinagogās un uz ielu stūriem, lai cilvēki viņus redzētu. Patiesi, Es jums saku: viņiem ir viņu alga.
6 “Bet tu: kad tu lūdz, nošķiries savā istabā un, aizslēdzis durvis, lūdz savu Tēvu, kas mīt slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev atdarīs atklātībā.
7 “Un kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā to dara tautas. Jo viņi domā, ka tie tiks sadzirdēti par to daudzajiem izteiktajiem vārdiem.
8 “Tāpēc neesiet kā tie, jo jūsu Tēvs zina, kas jums ir vajadzīgs, pirms jūs Viņam to prasāt.
9 “Šis ir veids, kā jums ir jālūdz: ‘Mūsu Tēvs, kas esi debesīs, lai tiek nošķirts Tavs VĀRDS,
10 lai nāk Tava valstība, lai Tava griba tiek īstenota uz zemes kā tā ir debesīs.
11 ‘Dod mums šodien mūsu dienišķo maizi.
12 ‘Un piedod mums mūsu parādus [atbilstoši tam], kā mēs piedodam saviem parādniekiem.
13 ‘Un nevadi mūs pa pārbaudīšanas [ceļu], bet atbrīvo mūs no tā ļaunā- jo Tev pieder Valstība un spēks, un godības varenība mūžīgi. Amēn.’
14 “Jo ja jūs cilvēkiem piedodat viņu pārkāpumus, jūsu debesu Tēvs arī piedos jums [jūsu pārkāpumus].
15 “Bet ja jūs nepiedodat cilvēkiem viņu pārkāpumus, tad arī jūsu Tēvs nepiedos jums jūsu pārkāpumus.
16 “Un kad jūs gavējat, neesiet kā liekuļi. Jo viņi saviebj savas sejas tā, ka izskatās, ka tie gavētu dēļ cilvēkiem. Patiesi, Es jums saku: viņiem ir viņu alga.
17 “Bet jūs: kad jūs gavējat, svaidiet savu galvu un mazgājiet savu seju,
18 tā, ka jūs neparādieties cilvēkiem kā gavētāji, bet gan savam Tēvam, kas mīt slepenībā. Un jūsu Tēvs, kas redz slepenībā, jūs atalgos atklātībā.
19 “Nekrājiet sev bagātības uz zemes, kur kodes un rūsa tās iznīcina un kur zagļi tās salauž un nozog,
20 bet krājiet sev bagātības debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās neiznīcina un kur zagļi nesalauž un nezog.
21 “Jo kur ir tava bagātība, tur būs arī tava sirds.
22 “Ķermeņa gaismas avots ir acs. Ja tava acs ir laba, tad visa tava miesa būs apgaismota.
23 “Bet ja tava acs ir ļauna, tad visa tava miesa būs aptumšota. Ja tad gaisma, kas ir tevī, ir tumsa, cik [gan] liela ir tumsība!
24 “Neviens nav spējīgs kalpot diviem kungiem, jo vai nu viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai arī viņš vienam pieķersies un otru atstums. Jūs nespējat kalpot Elohim un mammon.
25 “Tāpēc Es jums saku: nebēdājieties par savu [miesīgo] dzīvību, ko jūs ēdīsiet vai dzersiet, vai par savu ķermeni, ko jūs uzģērbsit uz tā. Vai dzīvība nav kas vairāk nekā barība un ķermenis kas vairāk nekā apģērbs?
26 “Skatieties uz putniem debesīs, jo tie ne sēj, ne pļauj, nedz savāc klētīs, un tomēr debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat vērtīgāki nekā viņi?
27 “Un kurš no jums caur bēdāšanos spēj pielikt vienu olekti pie savas dzīves aprites loka?
28 “Kāpēc jūs tā zūdieties par savu apģērbu? Iegaumējiet lilijas uz lauka, kā tās aug. Ne tās smagi nopūlas, ne tās vērpj [un auž].
29 “Bet Es jums saku, ka pat Shelomoh visā savas godības varenībā nebija tā apģērbies kā viena no tām.
30 “Bet ja jau Elohim tā apģērbj zāli no lauka, kas šodien ir un rītdien tiek iemesta krāsnī, cik daudz vairāk jūs, O, jūs, mazticīgie?
31 “Nezūdieties, sacīdami: ‘Ko mēs ēdīsim?’ vai: ‘Ko mēs dzersim?’ vai: ‘Ar ko mēs ģērbsimies’?
32 “Jo visu to meklē tautas. Jūsu debesu Tēvs taču zina, ka jums visas šīs lietas ir vajadzīgas.
33 “Bet visa iesākumā meklējiet Elohim valstību un Viņa taisnību, un visas šīs lietas jums tiks klāt pieliktas.
34 “Tātad nebēdājieties par rītdienu, jo rītdienai būs pašai savas bēdas. Katra diena izdala pietiekoši daudz ļaunuma pati no sevis.

7
1 “Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti.
2 “Jo ar kādu tiesu tu tiesā citus, ar tādu tu pats tiksi notiesāts. Un ar to pašu mēru, ko tu lieto citu mērīšanai, tev pašam tiks atmērīts.
3 “Un kāpēc tu skaties uz skabargu sava brāļa acī, bet neievēro dēli savā paša acī?
4 “Un kā gan tas nāk, ka tu savam brālim saki: ‘Ļauj man izņemt skabargu no tavas acs,’ un redzi: dēlis ir tavā paša acī?
5 “Tu, liekuli! Iesākumā izņem dēli no savas paša acs. Tad tu redzēsi skaidri, lai varētu izņemt skabargu no sava brāļa acs.
6 “Nedodiet to, kas ir ticis nošķirts, suņiem, nedz metiet savas pērles cūku priekšā, lai tās tās nesamīda zem savām kājām un tālāk nepagriežas pret jums un nesaplēš jūs gabalos.
7 “Lūdziet; un jums tiks dots, meklējiet; un jūs atradīsiet, klaudziniet; un jums tiks atvērts.
8 “Jo ikviens, kas lūdz, saņem, un katrs, kas meklē, atrod, un katram, kas klaudzina, tiks atvērts.
9 “Vai varbūt jūsu vidū ir atrodams kāds cilvēks, kas, ja viņa dēls tam lūdz maizi, dos viņam akmeni?
10 “Vai, ja viņš lūdz iedot tam zivi, tas viņam dos čūsku?
11 “Ja jau jūs tagad, ļauni būdami, zināt, kā saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas ir debesīs, dos to, kas [patiešām] ir labs, katram, kas Viņu lūdz!
12 “Tāpēc ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet arī tiem, jo tā ir Torah un Pravieši.
13 “Ieejiet iekšā caur šaurajiem vārtiem! Jo vārti ir plati- un ceļš ir plats,- kas aizved uz iznīcību, un ir daudzi, kas ieiet caur to.
14 “Tāpēc, ka vārti ir šauri un ceļš ir grūts un nospiedošs, kas aizved uz dzīvību, ir tikai daži, kas to atrod.
15 “Bet uzmanieties no viltus praviešiem, kas nāk pie jums avju ādās, bet iekšēji viņi ir plēsīgi vilki.
16 “No viņu augļiem jūs viņus atpazīsiet. Vai vīnogas tiek novāktas no ērkšķu krūma vai vīģes no dadžiem?
17 “Tāpēc katrs labs koks nes labu augli, bet katrs slikts koks nes sliktu augli.
18 “Labs koks nespēj nest ļaunu augli, un slikts koks nespēj nest labu augli.
19 “Ikviens koks, kas nenes labu augli, tiek nocirsts un iemests ugunī.
20 “Tātad no viņu augļiem jūs viņus pazīsiet-
21 “Ne ikviens, kas Man saka: ‘Kungs, Kungs,’ iekļūs Debesu valstībā, bet tikai tas, kas dara Mana debesu Tēva gribu.
22 “Daudzi Man tajā dienā sacīs: ‘Kungs, Kungs, vai mēs neesam pravietojuši Tavā VĀRDĀ un izdzinuši ārā dēmonus Tavā VĀRDĀ, un darījusi daudzus varenus darbus Tavā VĀRDĀ?’
23 “Un tad Es tiem paziņošu: ‘Es jūs nekad neesmu pazinis,- pazūdiet no Manis, jūs, kas darāt netaisnības darbus!Teh. (Ps.) 6:8
24 “Tāpēc ikviens, kas dzird šos Manus Vārdus un tos pilda, būs kā gudrs vīrs, kas ir uzcēlis savu māju uz klints,
25 un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji un sitās pret māju, un tā nesabruka, jo tā bija uzcelta uz klints.
26 “Un ikviens, kas dzird šos Manus Vārdus un tos nepilda, būs kā muļķa vīrs, kas ir uzcēlis savu māju uz smiltīm,
27 un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji un sitās pret māju, un tā sabruka, un tās sabrukšana bija visai liela.”
28 Un notika, kad Ješua יהושעbija pabeidzis teikt šos Vārdus, cilvēki bija pārsteigti par Viņa mācību,
29 jo Viņš tos mācīja kā Viņš, kuram pieder autoritāte, un nevis kā viņu rakstu mācītāji.

8
1 Un kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja lieli ļaužu pūļi.
2 Un redzi, nāca spitālīgais un zemojās Viņa priekšā sacīdams: “Kungs Meistar, ja Tu vēlies, Tu vari mani darīt šķīstu.”
3 Un izstiepis savu roku, Ješua יהושעviņam pieskārās sacīdams: “Es to vēlos. Esi šķīstīts!” Un tajā pašā mirklī viņa spitālība tika šķīstīta.
4 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki. Bet noej savu ceļu un atrādi sevi priesterim un kā liecību tam pienes to upuri, ko Mosheh pavēlēja.”
5 Un kad Ješua יהושעbija iegājis Kēphar Nahum, pie Viņa griezās kapteinis
6 un sacīja: “Kungs Meistar, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas.”
7 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Es nākšu un viņu dziedināšu.”
8 Bet kapteinis atbildēdams Viņam sacīja: “Kungs Meistar, es neesmu cienīgs, lai Tu nāc zem mana jumta. Bet saki tikai vienu Vārdu, un mans kalps būs dziedināts.
9 “Jo arī es esmu cilvēks zem autoritātes. Man ir uzticēti kareivji, par kuriem es atbildu. Kad es vienam saku: ‘Ej,’ tad viņš iet, bet citam: ‘Nāc,’- viņš nāk, bet manam kalpam: ‘Dari šo,’ un viņš to dara.”
10 Kad Ješua יהושעtodzirdēja, Viņš izbrīnījās un tiem, kas Viņam sekoja, sacīja: “Patiesi, Es jums saku, pat Yisra’ēl es neesmu atradis šādu varenu ticību!
11 “Un Es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdīsies līdz ar Abraham un Yitshaq un Ya’aqob Debesu valstībā,
12 bet Valstības dēli būs izmesti ārā galējā tumsībā- un tur būs vaimanāšana un zobu griešana.”
13 Un Ješua יהושעkapteinim sacīja: “Ej; un lai tev notiek, kā tu esi ticējis.” Un viņa kalps bija dziedināts tajā pašā stundā.
14 Un kad Ješua יהושעbija nācis Kēpha namā, Viņš redzēja viņa sievasmāti guļam slimu ar iekaisumu.
15 Un Viņš pieskārās viņas rokai, un drudzis viņu atstāja. Un viņa cēlās un tiem kalpoja.
16 Un kad bija atnācis vakars, tie atveda pie Viņa daudzus, kas bija dēmonu saistīti. Un Viņš izdzina ārā [ļaunos] garus ar Vārdu un dziedināja visus, kas bija slimi,
17 lai varētu īstenoties Vārdi, kas bija teikti caur pravieti Yeshayahu, proti: “Viņš uzņēmās uz sevis mūsu vājības un nesa mūsu slimības.Yesh. (Jes.) 53:4
18 Un kad Ješua יהושעredzēja ap sevi lielus ļaužu pulkus, Viņš deva pavēli pārcelties otrajā pusē.
19 Un kāds rakstu mācītājs, nācis tuvumā, Viņam teica: “Skolotāj, es sekošu Tev, lai kur Tu ietu.”
20 Un Ješua יהושעviņam teica: “Lapsām ir alas, un debesu putniem ir ligzdas, bet Adam Dēlam nav, kur nolikt savu galvu.”
21 Un kāds no Viņa mācekļiem Viņam teica: “Kungs Meistar, sākumā ļauj man iet un apglabāt savu tēvu.”
22 Bet Ješua יהושעviņam sacīja: “Atstāj tos. Lai mirušie apglabā savus pašu miroņus, bet tu seko Man.”
23 Un kad Viņš iekāpa laivā, Viņa mācekļi Viņam sekoja.
24 Un redzi, jūrā cēlās liela vētra tā, ka laivu pārklāja viļņi, bet Viņš gulēja.
25 Un Viņa mācekļi nāca pie Viņa un Viņu modināja sacīdami: “Kungs Meistar, glāb mūs! Mēs grimstam!”
26 Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs esat nobijušies, O, jūs, mazticīgie?” Tad cēlies Viņš apsauca vējus un jūru. Un tur bija liels miers [un klusums].
27 Un cilvēki brīnījās sacīdami: “Kas Viņš ir, ka pat vēji un jūra Viņam paklausa?”
28 Un kad Viņš nonāca otrajā pusē Girgashites zemē, Viņu tur sastapa divi dēmonu apsēstie, iznākuši no kapiem, ļoti agresīvi,- tā, ka neviens nevarēja pa šo ceļu iet.
29 Un redzi, tie sauca sacīdami: “Ko mums darīt ar Tevi, Ješua יהושע, Tu, Elohim Dēls? Vai Tu esi nācis šurp, lai mūs pirms nozīmētā laika mocītu?”
30 Un netālu no tiem tur atradās liels cūku ganāmpulks,
31 un dēmoni Viņu lūdzās sacīdami: “Ja Tu mūs izdzen, tad sūti mūs cūku barā.”
32 Un Viņš tiem sacīja: “Ejiet.” Un tie iznākuši metās cūku barā. Un redzi, viss cūku bars steidzās lejā pa stāvo nogāzi un iekrita jūrā un noslīka.
33 Un gani bēga un devās pilsētā un ziņoja to visu un arī par tiem diviem, kuros bija iegājuši dēmoni.
34 Un redzi, tad iznāca visa pilsēta, lai satiktu Ješua יהושע. Un kad tie Viņu redzēja, tie lūdza Viņu atstāt to robežas.

9
1 Un iekāpis laivā, Viņš pārbrauca pāri [jūrai] un nāca savā paša pilsētā.
2 Un redzi, tie Viņam atnesa paralizētu cilvēku, kas gulēja gultā. Un Ješua יהושע, redzēdams viņu ticību, paralizētajam teica: “Uzdrīksties, dēls, tavi grēki tev ir piedoti.”
3 Un redzi, kādi no rakstu mācītājiem teica pie sevis: “Šis zaimo [Elohim]!”
4 Un Ješua יהושע, pazīdams viņu domas, sacīja: “Kāpēc jūs domājat ļaunas domas savās sirdīs?
5 “Jo kas ir vieglāk: vai sacīt: ‘Tavi grēki tev ir piedoti,’ vai sacīt: ‘Celies un staigā?’
6 “Bet lai jūs zinātu, ka Adam Dēlam ir autoritāte uz zemes piedot grēkus...” Viņš paralizētajam teica: “Celies, ņem savu gultu un dodies uz savām mājām.”
7 Un tas cēlās un devās uz savām mājām.
8 Un kad ļaužu pūļi to redzēja, viņi brīnījās un slavēja Elohim, kas bija piešķīris šādu autoritāti cilvēkiem.
9 Un kad Ješua יהושעizgāja no turienes, Viņš redzēja kādu vīru, sauktu Mattithyahu, sēžam pie muitas kantora. Un Viņš tam teica: “Tu seko Man.” Un tas cēlās un sekoja Viņam.
10 Un notika tā: kad Ješua יהושעsēdēja pie galda kādā namā, tad redzi: daudzi nodokļu savācēji un grēcinieki nāca un apsēdās kopā ar Viņu un Viņa mācekļiem.
11 Un kad farizeji to redzēja, tie teica Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Skolotājs ēd ar nodokļu savācējiem un grēciniekiem?”
12 Un Ješua יהושע, to dzirdēdams, tiem sacīja: “Tiem, kas ir stipri, ārsts nav vajadzīgs, bet gan slimajiem.
13 “Ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: ‘Es izvēlos līdzjūtību un nevis upuri.Hosh. (Hoz.) 6:6 Jo Es neesmu nācis aicināt uz grēku nožēlu taisnos, bet grēciniekus.”
14 Tad pie Viņa nāca Yohanan mācekļi sacīdami: “Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?”
15 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Vai līgavaiņa draugi ir noskumuši, kamēr līgavainis ir ar tiem? Bet nāks dienas, kad līgavainis tiks paņemts projām no tiem,- tad viņi gavēs.
16 “Un neviens nešuj jaunas drēbes gabalu uz veca apģērba, jo ielāps noplīst no tā un plīsums kļūst vēl ļaunāks.
17 “Tāpat jaunu vīnu nelej vecā vīnādas traukā, citādi vīnādas trauks pārplīsīs un vīns tiks izliets un vīnāda sabojāta. Bet jaunu vīnu lej svaigā vīnādā, tad abi tiek pasargāti.”
18 Kamēr Viņš to tiem sacīja, redzi, nāca [kāds] pārvaldnieks un zemojās Viņa priekšā sacīdams: “Mana meita tagad jau ir mirusi, bet nāc un uzliec savas rokas uz viņu, un viņa dzīvos.”
19 Un Ješua יהושעcēlās un tam sekoja, arī Viņa mācekļi [tiem] sekoja.
20 Un redzi, sieviete, kurai bija asins tecēšana divpadsmit gadus, pienāca no aizmugures un pieskārās tzitzit no Viņa drēbēm.
21 Jo tā pie sevis teica: “Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es tikšu dziedināta.”
22 Ješua יהושעpagriezās un viņu ieraudzījis teica: “Meita, uzdrīksties, tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Un sieviete bija dziedināta tajā pašā stundā.
23 Un kad Ješua יהושעnonāca pārvaldnieka namā un redzēja flautas spēlmaņus un ļaužu pulku, kas bija ļoti trokšņaini,
24 Viņš tiem sacīja: “Ejiet ārā, jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie pasmējās par Viņu.
25 Bet kad ļaužu pūlis bija izlikts ārpusē, Viņš devās mājā, paņēma viņu pie rokas, un meitene piecēlās.
26 Un šī ziņa izplatījās pa visu zemi.
27 Un kad Ješua יהושעno turienes devās tālāk, divi akli cilvēki Viņam sekoja, saukdami un sacīdami: “Dawid dēls, apžēlojies par mums!”
28 Un kad Viņš iegāja namā, aklie nāca pie Viņa. Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie Viņam sacīja: “Jā, Kungs Meistar.”
29 Tad Viņš pieskārās viņu acīm sacīdams: “Pēc jūsu ticības lai tas jums notiek.”
30 Un viņu acis tika atvērtas. Un Ješua יהושעstingri tiem pavēlēja sacīdams: “Lūkojiet, lai neviens to neuzzina.”
31 Bet tie aizgāja un darīja Viņu zināmu visā šajā zemē.
32 Un kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atveda kādu vīru, kas bija mēms un dēmona pārņemts.
33 Un kad dēmons bija ticis izdzīts, mēmais runāja. Un ļaudis brīnījās sacīdami: “Tas nu gan Yisra’ēl nekad nav ticis piedzīvots!”
34 Bet farizeji sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”
35 Un Ješua יהושעstaigāja pa visām pilsētām un ciemiem, mācot viņu sinagogās un pasludinot Labo vēsti par Valstību un dziedinādams katru slimību un katru miesas vājību ļaužu starpā.
36 Un redzēdams ļaužu pulkus, Viņu pārņēma līdzjūtība uz tiem, jo tie bija nogurdināti un izklīdināti kā avis, kurām nav gana.
37 Tad Viņš teica saviem mācekļiem: “Raža patiešām ir liela, bet ir tikai daži strādnieki.
38 “Lūdziet, lai ražas Kungs sūtītu strādniekus savā ražas ievākšanas darbā.”

10
1 Un pasaucis tuvumā savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem, tos izdzīt un dziedināt visas slimības un katru miesas vājību.
2 Un lūk, šo divpadsmit emissaries [apustuļu] vārdi: pirmais, Shim’on, kas ir saukts Kēpha, un Andri, viņa brālis; Ya’aqob, Zabdai dēls, un Yohanan, viņa brālis;
3 Philip un Bartholomi; T’oma un Mattithyahu, nodokļu savācējs; Ya’aqob, Alphai dēls, un Labai, kura uzvārds bija Taddai;
4 Shim’on Kena’anite, un Yehudah no Qerioth, kas arī Viņu nodeva.
5 Ješua יהושעizsūtījatos divpadsmit, pavēlējis tiem un sacīdams: “Nenonākat uz ceļa, pa kuru staigā tautas, un neieejat Shomeronim pilsētā,
6 bet tā vietā ejiet pie Yisra’ēl nama pazudušajām avīm.
7 “Un ejot pasludiniet sacīdami: ‘Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.’
8 “Dziediniet slimos, šķīstiet spitālīgos, uzceliet augšā mirušos, izdzeniet dēmonus. Par velti jūs esat saņēmuši, tad nu arī dodiet par velti un neņemiet naudu.
9 “Neapgādājieties ar zeltu vai sudrabu, vai varu savās naudas jostās,
10 vai somu ceļojumam, vai divām apakšdrēbēm, vai sandalēm, vai ceļa nūju, jo strādnieks ir tiesīgs [tikai] saņemt sev ēdienu.
11 “Un lai kurā pilsētā vai ciemā jūs ieietu, prasiet pēc tā, kas tajā ir vērtīgs, un tad palieciet tur, kamēr jūs šo vietu atstājat.
12 “Un kad jūs ieejat namā, sveiciniet to.
13 “Un ja šis nams ir cienīgs, lai jūsu miers nāk pār to. Bet ja tas nav cienīgs, lai jūsu miers atgriežas atpakaļ pie jums.
14 “Un kas jūs nepieņem nedz ieklausās jūsu vārdos, kad jūs šo namu vai pilsētu atstājat, notrausiet putekļus no savām kājām.
15 “Patiesi, Es jums saku: tiesas dienā Sedom un Amorah [sirds] zeme būs vairāk panesama nekā tā, kas nāk no šīs pilsētas!
16 “Redzi, Es izsūtu jūs kā avis vilku starpā. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un nevainīgi kā baloži.
17 “Tikai uzmanieties no cilvēkiem, jo tie jūs nodos [savām] tiesām un pērs jūs savās sinagogās.
18 “Un jūs tiksit vesti valdnieku un ķēniņu priekšā Manis dēļ kā liecinieki tiem un tautām.
19 “Bet kad tie jūs nodos, nebēdājieties par to, kā vai ko jūs teiksiet. Jo tajā pašā stundā jums tiks dots, ko jūs runāsiet,
20 jo tie nebūsit jūs, kas runāsiet, bet jūsu Tēva Gars runās jūsos.
21 “Un brālis nodos brāli nāvei un tēvs savu dēlu. Un bērni celsies pret vecākiemMiķ. (Mih.) 7:6 un tos nodos nāvei.
22 “Un jūs tiksit visu ienīsti Mana VĀRDA dēļ. Bet [tikai] tas, kas būs izturējis līdz galam, tiks izglābts.
23 “Un kad tie jūs vajās šajā pilsētā, bēdziet uz citu. Jo patiesi Es jums saku: jūs nekādā ziņā nebūsiet izgājuši cauri [visām] Yisra’ēl pilsētām, pirms nāks Adam Dēls.
24 “Māceklis nav augstāks par savu mācītāju nedz kalps par savu kungu.
25 “Māceklim pietiek kļūt kā viņa mācītājam un kalpam kā viņa kungam. Ja jau viņi ir nosaukuši nama kungu par Be’elzebul, cik daudz vairāk tie, kas ir no viņu nama!
26 “Tāpēc nebīstieties no tiem. Jo kas ir apsegts, tiks atklāts, un kas ir apslēpts, tiks darīts zināms.
27 “Ko Es jums saku tumsā, to izrunājiet gaismā. Un ko jūs dzirdat pie auss, to pasludiniet no namu jumtiem.
28 “Un nebīstieties tos, kas nogalina miesu, bet nespēj nogalināt būtni. Bet drīzāk bīstieties Viņu, kas spēj iznīcināt kā būtni, tā arī [būtnes] miesu GēHinnon.
29 “Vai divus zvirbuļus nepārdod par vara monētu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30 “Un pat mati uz jūsu galvas visi ir saskatīti.
31 “Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudz zvirbuļu.
32 “Tāpēc ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
33 “Bet kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to arī Es aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
34 “Nedomājiet, ka Es esmu nācis atnest mieru uz zemes. Es nenācu atnest mieru, bet zobenu,
35 jo Es esmu nācis nest šķelšanos: dēlu [nostādīt] pret savu tēvu, meitu pret savu māti un vedeklu pret savu vīramāti-
36 un cilvēka ienaidnieki [nāks] no viņa paša nama ļaudīm. Miķ. (Mih.) 7:6
37 “Kas mīl tēvu vai māti vairāk par Mani, nav Manis vērts, un kas mīl dēlu vai meitu vairāk par Mani, [arī] nav Manis vērts.
38 “Un kas neuzņemas nest savu koku un sekot Man, nav Manis vērts.
39 “Kas ir atradis savu dzīvību, tas to zaudēs, un kas ir zaudējis savu dzīvību Manis dēļ, to atradīs.
40 “Kas pieņem jūs, pieņem Mani, un kas pieņem Mani, pieņem Viņu, kas Mani sūtīja.
41 “Kas pieņem pravieti pravieša vārdā, iegūs pravieša algu. Un kas pieņem taisno taisnā vārdā, saņems taisnā algu.
42 “Un katrs, kas padzirdīs vienu no šiem mazajiem ar krūzi auksta ūdens tikai mācekļa vārdā, patiesi Es jums saku: tāds bez mazākām šaubām pazaudēs savu algu.

11
1 Un notika, kad Ješua יהושעbija pabeidzis sniegt instrukcijas saviem divpadsmit mācekļiem, Viņš izsūtīja tos no turienes mācīt un pasludināt viņu pilsētās.
2 Un kad Yohanan cietumā dzirdēja par Mesijas darbiem, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem
3 Viņam prasīt: “Vai tu esi Atnākošais, vai arī mēs meklēsim kādu citu?”
4 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Ejiet un ziņojiet Yohanan, ko jūs dzirdat un redzat:
5 Aklie saņem redzi un kroplie staigā, spitālīgie tiek šķīstīti un kurlie dzird, Yesh. (Jes.) 35:5-6 mirušie tiek celti augšā, un nabagiem tiek sludināta Labā vēsts. Yesh. (Jes.) 61:1
6 “Un svētīts ir tas, kas pie Manis nepiedauzās [un nepaklūp].”
7 Un kad tie gāja, Ješua יהושעiesāka ļaudīm stāstīt par Yohanan: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai ne niedri, kas šūpojas vējā?
8 “Ko jūs izgājāt skatīt? Vai cilvēku, ģērbtu smalkās drānās? Skatiet, tie, kas valkā smalkas drānas, mīt ķēniņu namos.
9 “Ko jūs izgājāt skatīt? Vai pravieti? Jā, Es jums saku,- vēl vairāk nekā pravieti.
10 “Jo šis ir viņš, par ko ir rakstīts: ‘Redzi, Es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu Tavā priekšā.Mal.3:1
11 “Patiesi Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietēm, vēl neviens nav cēlies lielāks nekā Yohanan Pagremdētājs, un tomēr mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.
12 “Un no Yohanan Pagremdētāja dienām līdz pat šodienai Debesu valstība tiek pārkāpta un to ļaunprātīgi apgraiza, [padarot mazāku, kāda tā patiesībā ir].
13 “Jo visi pravieši un Torah pravietoja līdz Yohanan.
14 “Un ja jūs gribat to dzirdēt, viņš ir Ēliyahu, kuram bija jānāk.
15 “Kam ir ausis dzirdēt, lai tas dzird!
16 “Un ar ko Es salīdzināšu šo paaudzi? Tā ir kā bērni, kas sēž tirgus vietās un sauc savus biedrus,
17 un tiem saka: ‘Mēs jums spēlējām flautu, un jūs nedejojāt; mēs jums raudājām, un jums krūtis pat neietrīsējās.’
18 “Jo Yohanan nāca ne ēzdams un ne dzerdams, un tie teica: ‘Viņam ir dēmons.’
19 “Adam Dēls nāca ēzdams un dzerdams, un tie saka: ‘Redz, kāds cilvēks, kāds rijējs un vīna dzērājs, nodokļu savācēju un grēcinieku draugs!’ Un gudrība tika pasludināta caur tās darbiem.”
20 Tad Viņš iesāka pārmest pilsētām, kurās bija notikuši vairums no Viņa brīnumiem, bet tās neatgriezās:
21 “Bēdas tev, Korazin! Bēdas tev, Bēyth Tsaida! Jo ja brīnumi, kas tika darīti pie jums, būtu darīti Tsor un Tsidon, viņi būtu nožēlojuši grēkus un atgriezušies jau sen, [sēdēdami] pīšļautos un pelnos.
22 “Bet Es jums saku: tiesas dienā Tsor un Tsidon būs vieglāk panesams [tās grēks] nekā jums.
23 “Un tu, Kēphar Nahum, kas biji pacelta debesīs, [tu] tiksi nogāzta lejā She’ol!Yesh. (Jes). 14:13,15 Jo ja brīnumi, kas bija darīti tevī, būtu darīti Sedom, tā būtu palikusi līdz pat šai dienai.
24 “Bet Es tev saku, ka Sedom zemei tas būs vieglāk panesams tiesas dienā nekā tev.”
25 Tajā pašā laikā Ješua יהושע[sirdī aizgrābts] sacīja: “Tēvs, debesu un zemes Kungs, Es Tev pateicos, jo Tu šīs lietas esi apslēpis no gudrajiem un mācītajiem un esi tās atklājis bērniem.
26 “Jā, Tēvs, jo tā tas labpatika Tavam skatam.
27 “Viss Man ir nodots no Mana Tēva, un neviens nepazīst Dēlu kā vienīgi Tēvs. Tāpat neviens nepazīst Tēvu kā vienīgi Dēls, un tas, kam Dēls Viņu grib atklāt.
28 “Ņemiet uz sevis Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, un jūs atradīsiet atdusu savām būtnēm.
30 “Jo Mans jūgs ir maigs [un patīkams] un Mana nasta viegla.”

12
1 Tajā laikā Shabbat Ješua יהושעdevās cauri labības laukam. Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka plūkt vārpas, lai ēstu.
2 Un kad farizeji to redzēja, tie Viņam sacīja: “Skat, Tavi mācekļi dara, ko nav pareizi darīt Shabbat!”
3 Bet Viņš tiem teica: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dawid darīja, kad viņš bija izsalcis, viņš un tie, kas bija ar Viņu:
4 kā viņš devās Elohim namā un ēda skatāmās maizes, ko nebija pareizi ēst ne viņam, ne arī tiem, kas bija ar viņu, kā tikai priesteriem?
5 “Vai jūs nelasījāt Torah, ka Shabbat priesteri Nošķirtajā vietā apgāna Shabbat un paliek nevainīgi?
6 “Bet Es jums saku, ka šajā [gadījumā] darbojas kas lielāks nekā Nošķirtajā vietā.
7 “Un ja jūs būtu zinājuši, ko tas nozīmē: ‘Es vēlos žēlastību un nevis upuri,’ Hosh. (Hoz.) 6:6 jūs nebūtu pazudinājuši nevainīgos.
8 “Jo Adam Dēls ir Shabbat Kungs.”
9 Un [tos] tur atstājis, Viņš iegāja viņu sinagogā.
10 Un redzi, tur bija cilvēks, kuram bija nokaltusi roka. Un tie izvaicāja Viņu sacīdami: “Vai ir pareizi dziedināt Shabbat?” lai Viņu apsūdzētu.
11 Un Viņš tiem sacīja: “Kur ir cilvēks jūsu vidū, kuram ir viena avs un, ja tā iekrīt bedrē Shabbat, viņš to nemēģinās satvert un satvēris neizcels to ārā no turienes?
12 “Cik daudz vērtīgāks ir cilvēks par avi! Tāpēc ir pareizi darīt labu Shabbat.”
13 Tad Viņš šim cilvēkam teica: “Izstiep savu roku.” Un viņš to izstiepa, un tā tika atjaunota un kļuva tikpat vesela kā otra.
14 Bet farizeji izgāja ārā un sazvērējās pret Viņu, lai Viņu iznīcinātu.
15 Bet Ješua יהושע, to zinādams, bēga no turienes. Un liels ļaužu pulks Viņam sekoja, un Viņš tos visus dziedināja
16 un brīdināja tos nedarīt Viņu [priekšlaicīgi] zināmu,
17 lai īstenotos Vārds, ko bija sacījis pravietis Yeshayahu, proti:
18 “Redzi, Mans kalps, ko esmu izvēlējies, Mans Mīļotais, kurā Mana būtne priecājas, Es ielikšu savu Garu Viņā, un Viņš pasludinās pareizu valdīšanu tautām.
19 “Viņš nepūlēsies un nekliegs, ne arī kāds dzirdēs Viņa balsi uz ielām.
20 “Salauztu niedri Viņš nepārlauzīs, un kvēlojošu degli Viņš nenodzēsīs, kamēr Viņš nenodibinās pareizo valdīšanu, [kas darbosies mūžīgi].
21 “Un tautas uzticēsies Viņa VĀRDAM.”Yesh. (Jes.) 42:1-4
22 Tad tie atveda pie Viņa kādu, kas bija dēmonu pārņemts, akls un kurls. Un Viņš to dziedināja tā, ka aklais un kurlais cilvēks redzēja un runāja.
23 Un visi ļaudis bija pārsteigti un teica: “Vai šis nav Dawid dēls?”
24 Bet kad farizeji to dzirdēja, tie teica: “Šis izdzen ārā dēmonus ar Be’elzebul, dēmonu valdnieka, palīdzību.”
25 Un Ješua יהושעzināja viņu domas un tiem teica: “Katra valsts, kas sašķelta sevī, ir pakļauta iznīcībai, un katra pilsēta vai nams, kas sašķelts sevī, nepastāvēs.
26 “Un ja sātans izdzen ārā sātanu, viņš sevī ir sašķelts. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?
27 “Un ja Es izdzenu dēmonus ar Be’elzebul, ar ko gan jūsu dēli tos izdzen? Tieši tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.
28 “Bet ja Es izdzenu ārā dēmonus ar Elohim Garu, tad Elohim valstība ir nākusi pār jums.
29 “Vai arī: kā kāds spēj iekļūt stipra vīra namā un izlaupīt viņa bagātības, ja tas pa priekšu stipro vīru nesasien? Tikai tad viņš izlaupīs viņa namu.
30 “Tas, kas nav ar Mani, ir pret Mani, un tas, kas ar Mani nesakrāj, izkaisa visapkārt.
31 “Tāpēc Es jums saku: visi grēki un visi zaimi cilvēkiem tiks piedoti, bet zaimošana pret Garu cilvēkiem netiks piedota.
32 “Un ja kāds runā kādu vārdu pret Adam Dēlu, tas tam tiks piedots, bet ja kāds runā pret Nošķiro Garu, tas viņam netiks piedots ne šajā, ne arī nākošajā laikmetā.
33 “Vai nu dariet koku labu un tā augļus labus, vai arī dariet koku sliktu un tā augļus sliktus, jo koku pazīst pēc tā augļiem.
34 “Jūs, čūsku dzimums! Kā jūs spējat runāt to, kas ir labs, paši būdami ļauni? Jo mute runā no tā, kas plūst pāri sirdij.
35 “Labs cilvēks no labās mantas krātuves viņa sirdī rada to, kas ir labs, un ļauns cilvēks no ļaunās mantas krātuves viņa sirdī rada to, kas ir ļauns.
36 “Un Es jums saku, ka par katru ļaunu vārdu, ko cilvēki runā, tie sniegs norēķinu tiesas dienā.
37 “Jo pēc jūsu izteiktajiem vārdiem jūs tiksit pasludināti kā taisni un pēc jūsu izteiktajiem vārdiem jūs tiksit pasludināti kā netaisni.”
38 Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēdami sacīja: “Skolotāj, mēs gribam redzēt no Tevis zīmi.”
39 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ļauna un laulības pārkāpēja paaudze meklē pēc zīmes, bet neviena zīme tai netiks dota, izņemot pravieša Yonah zīmi.
40 “Jo kā Yohan trīs dienas un trīs naktis atradās lielas zivs vēderā, Yonah (Jon.) 1:17 tā Adam Dēls trīs dienas un trīs naktis atradīsies zemes sirdī.
41 “Ninewēh ļaudis tiesas dienā celsies kājās ar šo paaudzi un to apsūdzēs, jo viņi atgriezās pie Yonah sludināšanas; un lūk: šeit ir kas lielāks par Yonah.
42 “Dienvidzemes ķēniņiene tiesā celsies kopā ar šo paaudzi un to apsūdzēs, jo viņa nāca no zemes galiem, lai dzirdētu Shelomoh gudrību; un skat: šeit ir kas lielāks par Shelomoh.
43 “Tātad, kad nešķīsts gars iziet ārā no cilvēka, tas dodas caur izkaltušām vietām, meklēdams atdusu, un to neatrod.
44 “Tad tas saka: ‘Es atgriezīšos uz savu namu, no kurienes es izgāju.’ Un kad tas nāk, tas atrod to tukšu, izslaucītu un izdekorētu.
45 “Tad tas noiet un paņem sev līdzi septiņus citus garus, daudz ļaunākus par sevi, un tie ieiet un tur mājo. Un šī cilvēka beidzamās [dienas] ir ļaunākas nekā pirmās. Tā tas arī būs ar šo ļauno paaudzi.”
46 Un kamēr Viņš joprojām runājās ar ļaudīm, redzi, Viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē, meklēdami ar Viņu runāt.
47 Un kāds Viņam teica: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārpusē, meklēdami ar Tevi runāt.”
48 Bet Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?”
49 Un izstiepis roku pret saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redziet, Mana māte un Mani brāļi!
50 “Jo kas dara Mana Tēva gribu, kurš atrodas debesīs, ir Mans brālis un māsa, un māte.”

13
1 Tajā dienā Ješua יהושעizgāja ārpus mājas un apsēdās jūras malā.
2 Un pie Viņa bija sanākuši lieli ļaužu pulki tā, ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Un viss lielais ļaužu pulks stāvēja krastā.
3 Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās sacīdams: “Redziet, sējējs izgāja sēt.
4 “Un kad viņš sēja, kāda sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to aprija.
5 “Un kādas citas krita uz klinšainām vietām, kur tām nebija daudz zemes, un tās tūlīt pat izdzina asnus, jo tām nebija pietiekošas zemes kārtas.
6 “Bet kad saule bija augstu, tās sažuva, un tāpēc, ka tām nebija sakņu, tās sakalta [un gāja bojā].
7 “Un kādas citas iekrita starp ērkšķiem, un ērkšķi uznāca augšā un tās pārauga.
8 “Un kādas citas iekrita labā zemē un nesa ražu, kādas simtkārtīgu, kādas sešdesmitkārtīgu un kādas trīsdesmitkārtīgu.
9 “Kam ir ausis dzirdēt, lai viņš dzird!”
10 Un mācekļi nāca un Viņam prasīja: “Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?”
11 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Jo jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav ticis dots.
12 “Jo kam ir, tam vēl vairāk tiks dots un viņam būs pārpilnība, bet kam nav, no viņa tiks paņemts projām pat tas, kas viņam ir.
13 “Šī iemesla dēļ Es uz tiem runāju līdzībās, jo redzēdami viņi neredz un dzirdēdami viņi nedzird, ne arī saprot.
14 “Un pie viņiem pilnībā ir piepildījies Yeshayahu pravietojums, kas saka: ‘Dzirdēdami jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, un redzēdami jūs redzēsiet un neuztversiet,
15 jo šo cilvēku sirdis ir kļuvušas nocietinātas un viņu ausis ir kļuvušas nedzirdīgas, un viņi ir aizvēruši savas acis, lai ar savām acīm neredzētu un ar savām ausīm nedzirdētu, un lai viņi ar savām sirdīm nesaprastu; griezieties atpakaļ, un Es jūs dziedināšu.’ Yesh. (Jes.) 6:9-10
16 “Bet svētītas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird,
17 jo patiesi Es jums saku, ka daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt to, ko jūs redzat, un to neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un to nedzirdēja.
18 “Nu tad dzirdiet līdzību par sējēju:
19 Kad kāds izdzird Vārdu par Valstību un to nesaprot, tad atnāk ļaunais un izknābj ārā visu, kas bija iesēts viņa sirdī. Tā ir sēkla, kas iesēta ceļmalā.
20 “Un kas ir iesēta uz klinšainām vietām, tas ir tas cilvēks, kas sadzird Vārdu un tūlīt pat to ar prieku pieņem.
21 “Tomēr viņam nav saknes sevī un Vārds viņā dzīvo īsu laiku, un, kad Vārda dēļ ceļas spiediens vai šī laikmeta vajāšanas, viņš drīz vien pakrīt [un visu pazaudē].
22 “Un kas ir sēta starp ērkšķiem, ir tas cilvēks, kas sadzird Vārdu, bet šī laikmeta bēdas un bagātības viltība apņem un saslēdz Vārdu un tas kļūst neauglīgs.
23 “Un kas ir sēta labā zemē, ir tas cilvēks, kas sadzird Vārdu un to saprot. Tāds patiešām pakļaujas Vārdam un rada augļus- kāds simtkārtīgus, kāds sešdesmitkārtīgus un kāds trīsdesmitkārtīgus.”
24 Viņš nolika to priekšā vēl citu līdzību sacīdams: “Debesu valstība ir kļuvusi kā kāds cilvēks, kas izsēja savā tīrumā labas sēklas,
25 bet, kamēr šis cilvēks gulēja, nāca viņa ienaidnieks un iesēja kviešu starpā nezāli un aizgāja.
26 “Un kad izauga stiebri un tie nesa vārpas, tad parādījās arī nezāle.
27 “Un nama kunga kalpi nāca un viņam sacīja: ‘Kungs, vai tad tu neiesēji savā tīrumā labu sēklu? No kurienes tur parādījās nezāle?’
28 “Un viņš tiem sacīja: ‘Cilvēk, to izdarīja ienaidnieks.’ Un kalpi viņam sacīja: ‘Vai tu gribi, lai mēs ejam un tās izraujam?’
29 “Bet viņš [tiem] teica: ‘Nē, jo izravējot nezāli, jūs līdz ar to varat izraut ārā arī kviešus.
30 ‘Lai tie abi aug kopā līdz ražas novākšanas laikam. Ražas laikā es teikšu strādniekiem: Sākumā saplūciet nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai tos varētu sadedzināt, bet kviešus saberiet manā klētī.’”
31 Tad Viņš lika viņu priekšā citu līdzību sacīdams: “Debesu valstība ir kā sinepju sēkliņa, ko kāds vīrs ņēma un iesēja savā laukā,
32 kas patiešām ir mazāka nekā visas citas sēklas, bet, kad tā ir izaugusi, tā kļūst lielāka nekā citi augi un kļūst par koku, tā ka nāk debesu putni un apmetas tā zaros uz dzīvi.” Teh. (Ps.) 104:12; Yeh. (Joz.) 17:23; 31:6; Dan.4:12
33 Viņš tiem sacīja vēl kādu citu līdzību: “Debesu valstība ir kā raugs, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros [miltu], līdz viss bija sarūdzis.”
34 Ješua יהושעto visu cilvēku masām stāstīja līdzībās; bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja,-
35 tā, lai īstenotos tas, kas bija teikts caur pravieti, proti: “Es atdarīšu savu muti, stāstīdams līdzības, Es izliešu [pār jums gudrību], kas bija apslēpta no pasaules iesākuma.Teh. (Ps.) 78:2
36 Pēc tam, aizsūtījis ļaužu pulkus projām, Ješua יהושעdevās iekšā namā. Un Viņa mācekļi nāca pie Viņa sacīdami: “Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā.”
37 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Tas, kas sēj labo sēklu, ir Adam Dēls,
38 un tīrums ir pasaule. Un labā sēkla,- tie ir Valstības dēli, bet nezāle ir tā ļaunā dēli,
39 un ienaidnieks, kas iesēja nezāli,- tas ir velns. Un ražas laiks ir šī laikmeta gals, un ražas savācēji ir vēstneši.
40 “Kā nezāle tad tiek savākta un sadedzināta ugunī, tā tas būs šī laikmeta beigās.
41 “Adam Dēls izsūtīs savus vēstnešus, un tie izravēs ārā no Viņa valstības visus [pretiniekus],- tos, kas dara un praktizē netaisnību, Tseph. (Cef.) 1:3
42 un metīs tos ugunīgā ceplī- tur būs vaimanāšana un zobu griešana.
43 “Tad taisnie spīdēs kā sauleDan.12:3 viņu Tēva valstībā. Kam ir ausis dzirdēt, lai viņš dzird!
44 “Vēlreiz, Debesu valstība ir kā dārgums, kas noslēpts uz lauka. Cilvēks to atrada, noslēpa un priecādamies par to tagad iet un pārdod visu, kas viņam bija, un par iegūto naudu nopērk šo lauku.
45 “Vēlreiz, Debesu valstība ir kā cilvēks, kā tirgotājs, kas meklē dārgas pērles,
46 kas, kad viņš bija atradis vienu pērli par vislielāko cenu, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un par iegūto naudu to nopirka.
47 “Vēlreiz, Debesu valstība ir kā zvejas tralis, kas, iemests jūrā, savāca visu, kas tam stājās ceļā,
48 un, kad tas bija pilns, tie to izvilka krastā. Un tie apsēdās un salika labās [zivis] glabātavā, bet sliktās un bojātās zivis izmeta ārā.
49 “Tā tas būs laikmeta beigās: vēstneši nokāps lejā un nošķirs malā ļaunos, atdalot tos no labo vidus,
50 un metīs tos ugunīgā ceplī- un tur būs vaimanāšana un zobu griešana.”
51 Ješua יהושעtiem sacīja: “Vai jūs visu to labi sapratāt?” Un tie Viņam teica: “Jā, Kungs Meistar.”
52 Un Viņš tiem teica: “Tāpēc katrs, kas tiek mācīts Debesu valstības [lietās], ir kā nama saimnieks, kas iztīra savas noliktavas, iznesot ārā [kā nevajadzīgas] jaunas un vecas lietas.”
53 Un notika, kad Ješua יהושעbija beidzis stāstīt šīs līdzības, Viņš šo vietu atstāja.
54 Un kad Viņš bija aizgājis uz savu zemi, Viņš mācīja viņu sinagogās tā, ka viņi bija [bezgala] pārsteigti un teica: “Kur šis ir ieguvis šo neparasto gudrību un brīnumdarīšanas [spējas]?
55 “Vai šis nav galdnieka dēls? Vai Viņa māti nesauc Miryam? Un Viņa brāļus Ya’aqob un Yosēph, un Shim’on, un Yehudah?
56 “Un Viņa māsas, vai viņas visas nav bijušas ar mums? Kur tad šis to visu ir ieguvis?”
57 Un tie apgrēcinājās pret Viņu. Bet Ješua יהושעtiem sacīja: “Pravietis tiek pieņemts it visur, tikai ne savā paša zemē un savā paša namā.”
58 Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.

14
1 Tajā laikā apgabala pārvaldnieks Herodes dzirdēja ziņas par Ješua יהושע
2 un saviem kalpiem teica: “Ješua יהושעir Yohanan Pagremdētājs. Viņš ir augšāmcēlies no mirušiem, tāpēc Viņā darbojas šie varenie spēki.”
3 Jo Herodes bija sagūstījis Yohanan, saistījis viņu un iemetis cietumā Herodias, viņa brāļa Philip sievas dēļ,
4 jo Yohanan bija viņam teicis: “Nav pareizi tev ar viņu [dzīvot kopā].”
5 Un gribēdams viņu nogalināt, viņš tomēr baidījās no ļaudīm, jo tie viņu uzskatīja par pravieti.
6 Bet kad bija jātiek svinētai Herodes dzimšanas dienai, Herodias meita dejoja viņu priekšā un iepatikās Herodes,
7 tā, ka viņš ar zvērestu apsolīja tai dāvāt visu, ko vien viņa lūgs.
8 Un viņa savas mātes pamācīta sacīja: “Pasniedz man šeit uz šķīvja Yohanan Pagremdētāja galvu.”
9 Un ķēniņš bija noskumis, bet zvēresta un viesu dēļ viņš pavēlēja [šo viņas lūgumu] izpildīt,
10 un aizsūtīja pie Yohanan cietumā un nocirta tam galvu.
11 Un viņa galva tika atnesta uz šķīvja un iedota meitenei, un viņa to atnesa savai mātei.
12 Un viņa mācekļi nāca un paņēma projām viņa ķermeni un to apglabāja un gāja un ziņoja to Ješua יהושע.
13 Tātad, kad Ješua יהושעto dzirdēja, Viņš viens pats no tās vietas ar laivu pārcēlās uz kādu tuksnešainu apgabalu. Kad ļaudis to uzzināja, tie sekoja Viņam no pilsētām, iedami kājām.
14 Un kad Ješua יהושעiznāca [no tās vietas], Viņš ieraudzīja lielu cilvēku pūli, un Viņu pārņēma līdzjūtība uz tiem, un Viņš dziedināja slimos viņu vidū.
15 Un kad nāca vakars, Viņa mācekļi nāca pie Viņa sacīdami: “Šī ir tuksnešaina vieta, un stunda jau ir vēla. Atlaid ļaudis, tā lai tie varētu noiet ciemos un iegādāties sev barību.”
16 Bet Ješua יהושעtiem sacīja: “Viņiem nav vajadzīgs doties projām. Dodiet jūs viņiem ēst.”
17 Un tie Viņam sacīja: “Mums šeit ir tikai piecas maizes un divas zivis.”
18 Un Viņš sacīja: “Atnesiet tās šeit pie Manis.”
19 Un pavēlējis ļaudīm sasēsties zālē, Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis un skatoties augšup uz debesīm, tās svētīja un tad salauza un deva maizes mācekļiem, bet mācekļi tās deva ļaudīm,
20 un visi ēda un bija paēduši. Un tie salasīja pāri palikušos gabalus un piepildīja [ar tiem] divpadsmit grozus.
21 Un tie, kas ēda, bija apmēram pieci tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.
22 Un tūlīt pēc tam Ješua יהושעlika saviem mācekļiem kāpt laivā un doties Viņam pa priekšu uz otru krastu, kamēr Viņš pats atlaidīs ļaudis.
23 Un atlaidis ļaudis, Viņš devās augšā uz kalna lūgt. Un kad bija pienācis vakars, Viņš tur atradās viens pats.
24 Bet laiva viļņu mētāta tagad bija nonākusi jūras vidū, jo bija pretvējš.
25 Un ceturtajā nakts stundā Ješua יהושעnāca pie tiem, iedams pa jūru.
26 Un kad mācekļi redzēja Viņu staigājam pa jūru, tie bija izbijušies un sacīja: “Tas ir rēgs!” Un no bailēm viņi kliedza.
27 Un tajā pašā brīdī Ješua יהושעuz tiem runāja sacīdams: “Esiet droši, Tas esmu Es, tikai nebīstieties.”
28 Un Kēpha atbildēja Viņam un sacīja: “Kungs Meistar, ja Tas esi Tu, tad pavēli man nākt pie Tevis pa ūdens virsu.”
29 Un Viņš tam teica: “Nāc.” Un kad Kēpha bija izkāpis no laivas, viņš [spēra soļus] pa ūdens virsu, lai dotos pie Ješua יהושע.
30 Bet kad viņš redzēja, ka vējš stipri pūta, viņš nobijās. Un viņš sāka slīkt un sauca sacīdams: “Kungs Meistar, glāb mani!”
31 Un nekavējoties Ješua יהושעizstiepa savu roku un viņu satvēra un viņam teica: “Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?”
32 Un kad viņi iekāpa laivā, vējš mitējās.
33 Un tie laivā nāca un zemojās Viņa priekšā sacīdami: “Patiesi, Tu esi Elohim Dēls.”
34 Un pārbraukuši pāri jūrai, viņi nonāca Gennēsar zemē.
35 Un kad cilvēki no šīs vietas Viņu atpazina, tie izsūtīja [ziņu] pa visu šo apgabalu un atveda pie Viņa visus, kas bija slimi,
36 un tie lūdza Viņu atļaut tikai pieskarties tzitzit no Viņa drēbēm. Un kas vien tai pieskārās, tika pilnīgi dziedināti.

15
1 Tad pie Ješua יהושעnāca rakstu mācītāji un farizeji no Yerushalayim sacīdami:
2 “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju tradīcijas? Jo viņi nemazgā rokas, kad ēd maizi.”
3 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Un kāpēc arī jūs pārkāpjat Elohim pavēli savu tradīciju dēļ?
4 “Jo Elohim ir pavēlējis sacīdams: ‘Godā savu tēvu un savu mātiShem. (2.Moz.) 20:12; Deb. (5.Moz.) 5:16 un ‘Katru, kas nolād savu tēvu vai savu māti, ir jānodod nāvē. Shem. (2.Moz.) 21:17; Way. (3.Moz.) 20:9
5 “Bet jūs sakāt: ‘Godājams ir tas tēvs vai māte, kas var iegūt kādu labumu no manis,’-
6 tomēr patiesībā tā ir atteikšanās godāt savu tēvu un māti. Tāpēc jūs esat Elohim pavēli padarījuši par nevērtīgu savas tradīcijas dēļ.
7 “Jūs, liekuļi! Yeshayahu pareizi par jums pravietoja sacīdams:
8 ‘Šie ļaudis tuvojas Man ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirdis ir tālu prom no Manis.
9 ‘Bet tie Mani pielūdz nepatiesi, cilvēku pavēles mācot kā Manu mācību.’” Yesh. (Jes.) 29:13
10 Un pasaucis ļaudis sev tuvāk, Viņš tiem sacīja: “Klausieties un saprotiet:
11 Nevis tas, kas ieiet mutē, sagāna cilvēku, bet gan tas, kas iznāk ārā no mutes,- tas sagāna cilvēku.”
12 Tad Viņa mācekļi nāca un Viņam sacīja: “Vai Tu zini, ka farizeji apgrēcinājās, kad tie dzirdēja šo Vārdu?”
13 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Katrs augs, ko Mans debesu Tēvs nav stādījis, tiks izrauts ārā ar visām saknēm.
14 “Atstājiet tos. Viņi ir akli aklo cilvēku vadītāji. Un ja akls vada aklu, abi iekritīs bedrē.”
15 Un Kēpha atbildēdams Viņam sacīja: “Izskaidro mums šo līdzību.”
16 Un Ješua יהושעsacīja: “Vai arī jūs vēl tagad esat bez izpratnes?
17 “Vai jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, nonāk vēderā un tiek izmests ārā?
18 “Bet kas iznāk no mutes, iznāk no sirds, un tas apgāna cilvēku.
19 “Jo no sirds iznāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšana, prostitūcija, zagšana, viltus liecības, tenkošana.
20 “Tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.”
21 Un Ješua יהושעdevās prom no šejienes un pārcēlās uz Tsor un Tsidon daļām.
22 Un redzi, sieviete no Kena’an nāca no šīm robežām un sauca uz Viņu sacīdama: “Apžēlojies par mani, O, Kungs Meistar, Tu, Dawid dēls! Mana meita ir dēmonu pārņemta.”
23 Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un nāca Viņa mācekļi un Viņu lūdza sacīdami: “Sūti viņu projām, jo viņa mūs visu laiku sauc un neliek mūs mierā.”
24 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Es netiku sūtīts ne pie viena cita kā tikai pie Yisra’ēl nama pazudušajām avīm.”
25 Bet viņa nāca un zemojās Viņa priekšā sacīdama: “Kungs Meistar, palīdzi man!”
26 Un Viņš tai atbildēdams sacīja: “Nav labi atņemt maizi bērniem un to nomest sunīšu priekšā.”
27 Bet tā Viņam sacīja: “Jā, Kungs Meistar, bet pat sunīši ēd drumstalas, kas nokrīt no viņu kungu galda.”
28 Un Ješua יהושעatbildēdams viņai sacīja: “O, sieviete, tava ticība ir liela! Lai tev notiek, kā tu vēlies.” Un viņas meita bija dziedināta tajā pašā stundā.
29 Un no turienes aizgājis, Ješua יהושעnāca iepretim Galil jūrai, uzkāpa kalna virsotnē un apsēdās.
30 Un pie Viņa nāca lieli ļaužu pulki, sev līdzi paņēmuši tos, kas bija klibi, akli, mēmi, sakropļoti, un vēl daudzus citus. Un viņi tos nolika zemē pie Ješua יהושעkājām, un Viņš tos dziedināja,
31 tā, ka ļaudis brīnījās, kad tie redzēja mēmos runājam, sakropļotos veselus, klibos staigājam un aklos redzot. Un tie visi slavēja Yisra’ēl Elohim.
32 Un Ješua יהושע, pasaucis savus mācekļus tuvāk, tiem sacīja: “Man ir liela līdzjūtība uz šo ļaužu pūli, jo tagad viņi jau ir ar Mani pavadījuši trīs dienas un nekā nav ēduši. Un Es negribu viņus sūtīt projām izsalkušus, lai viņi ceļā nenonīkst.”
33 Un mācekļi Viņam sacīja: “Kur mēs tuksnesī dabūsim pietiekoši daudz maizes, lai pabarotu tādu lielu pulku?”
34 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Cik daudz maizes jums ir?” Un tie sacīja: “Septiņas, un dažas zivtiņas.”
35 Un Viņš pavēlēja ļaudīm nosēsties zemē,
36 un, paņēmis septiņas maizes un zivis un pateicies, Viņš tās salauza gabalos un deva saviem mācekļiem un mācekļi [tās izdalīja] ļaudīm.
37 Un visi ēda un bija paēduši, un viņi salasīja visu, kas bija palicis pāri no salauztajiem gabaliem,- [un tur iznāca] septiņi lieli grozi, pilni ar maizi.
38 Un to, kas ēda, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.
39 Un atlaidis ļaudis, Viņš kāpa laivā un nonāca Maģdala robežās.

16
1 Un nāca farizeji un saduķeji un, Viņu kārdinādami, prasīja, vai Viņš varētu tiem parādīt zīmi no debesīm.
2 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Kad nāk vakars, jūs sakāt: ‘Būs labs laiks, jo debesis ir sārtas,’
3 bet no rīta: ‘Šodien būs vējš, jo debesis ir sārtas un piesātinātas.’ Jūs zināt, kā izšķirt debesu seju, bet jūs nespējat izšķirt laika zīmes!
4 “Ļauna un laulības pārkāpēja paaudze meklē zīmi, bet neviena zīme tai netiks dota, izņemot pravieša Yonah zīmi.” Un Viņš tos atstāja un pats devās projām.
5 Un Viņa mācekļi nāca uz otru pusi un bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi.
6 Un Ješua יהושעtiem teica: “Sargieties! Uzmanieties no farizeju un saduķeju rauga.”
7 Un viņi savā starpā sprieda sacīdami: “Tas ir tāpēc, ka mēs nepaņēmām līdzi maizi!”
8 Bet Ješua , יהושעto apzinādamies, tiem sacīja: “O, jūs, mazticīgie, kāpēc jūs savā starpā spriežat, ka jūs nepaņēmāt sev līdzi maizi?
9 “Vai jūs joprojām vēl nesaprotat? Vai jūs neatceraties tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem, un cik daudz grozus jūs pēc tam savācāt?
10 “Vai arī tās septiņas maizes tiem četriem tūkstošiem, un cik daudz lielos grozus jūs pēc tam savācāt?
11 “Kā tas nāk, ka jūs nesaprotat, ka Es nerunāju uz jums par maizi, bet lieku uzmanīties no farizeju un saduķeju rauga?”
12 Tad viņi saprata, ka Viņš nelika uzmanīties no maizes rauga, bet gan no farizeju un saduķeju mācības.
13 Un tā, kad Ješua יהושעnāca Philippi Caesarea daļās, Viņš prasīja saviem mācekļiem sacīdams: “Ko cilvēki saka, kas ir Adam Dēls?”
14 Un tie sacīja: “Kādi saka Yohanan Pagremdētājs, un citi Ēliyahu, un citi Yirmeyahu vai kāds no praviešiem.”
15 Viņš tiem sacīja: “Un jūs? Ko jūs sakāt, kas Es esmu?”
16 Un Shim’on Kēpha atbildēdams sacīja: “Tu esi Mesija, dzīvā Elohim Dēls.”
17 Un Ješua יהושעatbildēdams viņam sacīja: “Svētīts tu esi, Shim’on Bar-Yonah, jo miesa un asinis nav tev to atklājušas, bet Mans Tēvs debesīs.
18 “Un arī Es tev saku, ka tu esi Kēpha, un uz šīs klints Es celšu savu draudzi, un She’ol vārti to neuzvarēs.
19 “Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas, un ko tu saistīsi uz zemes, tas tiks saistīts debesīs, un ko tu atraisīsi uz zemes, tas tiks atraisīts debesīs.”
20 Tad Viņš brīdināja savus mācekļus, lai tie nevienam nesaka, ka Viņš ir Ješua יהושעMesija.
21 No tā laika Ješua יהושעsāka rādīt saviem mācekļiem, ka Viņam ir nepieciešams doties augšā uz Yerushalayim un daudz ciest no vecajiem un augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem un tikt nogalinātam un trešajā dienā atkal tikt augšāmceltam.
22 Un Kēpha ņēma Viņu sāņus un sāka Viņu kaunināt sacīdams: “Godā sevi, Kungs Meistar, tas taču pie Tevis nenotiks!”
23 Bet Viņš asi pagriezās un Kēpha sacīja: “Stājies aiz Manis, sātan! Tu Man esi par klupšanas akmeni, jo tavas domas nav tās, kas nāk no Elohim, bet no cilvēkiem.”
24 Tad Ješua יהושעsacīja saviem mācekļiem: “Ja kāds grib Man sekot, lai viņš aizliedz pats sevi un ņem savu koku un Man seko.
25 “Jo kas grib saglabāt savu dzīvību, tas to pazaudēs, un kas pazaudē savu dzīvību Manis dēļ, tas to atradīs.
26 “Jo kāds cilvēkam labums, ja viņš iegūst visu pasauli un pazaudē savu paša dzīvību? Vai ko cilvēks ir gatavs dot par [iespēju] atgūt savu dzīvību?
27 “Jo Adam Dēlam ir jānoiet sava Tēva godības varenībā ar Viņa vēstnešiem, bet pēc tam Viņš atalgos katram atbilstoši viņa darbiem. Teh. (Ps.) 62:12; Mish. (Sal.pam.) 24:12
28 “Patiesi, Es jums saku: šeit stāv kādi, kas nāvi nebaudīs, pirms tie neredzēs Adam Dēlu nākam savā Valstībā.”

17
1 Un pēc sešām dienām Ješua יהושעņēma Kēpha un Ya’aqob, un Yohanan, viņa brāli, un vienus pašus veda tos augsta kalna virsotnē,
2 un Viņš tika pārvērsts viņu priekšā, un Viņa seja spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva tikpat baltas kā gaisma.
3 Un redzi, tiem parādījās Mosheh un Ēliyahu un sarunājās ar Viņu.
4 Un Kēpha atbildēdams Ješua יהושעsacīja: “Kungs Meistar, mums ir labi būt šeit. Ja Tu gribi, uzcelsim šeit trīs būdiņas: vienu Tev, vienu Mosheh un vienu Ēliyahu.”
5 Kamēr Viņš runāja, redzi, tos apēnoja spožs mākonis. Un redzi, balss nāca no mākoņa sacīdama: “Šis ir Mans Dēls, [Mans] Mīļotais, kurā Es atradu prieku. Klausiet Viņu!”
6 Un kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un bija ļoti nobijušies.
7 Bet Ješua יהושעpienāca klātun pieskārās tiem un sacīja: “Celieties un nebīstieties.”
8 Un pacēluši savas acis, viņi neredzēja neviena cita kā tikai Ješua יהושע.
9 Un kad viņi kāpa lejā no kalna, Ješua יהושעtiem stingri piekodināja sacīdams: “Nepieminiet šo vīziju nevienam, kamēr Adam Dēls nav uzcēlies no mirušajiem.”
10 Un Viņa mācekļi uzdeva Viņam jautājumu sacīdami: “Kāpēc tad rakstu mācītāji saka, ka Ēliyahu ir jānāk pirmajam?”
11 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Ēliyahu patiešām nāks pirmais un visu atjaunos.
12 “Bet Es jums saku, ka Ēliyahu jau ir atnācis, bet tie viņu nepazina, bet darīja ar viņu, ko tie gribēja. Šādā pašā veidā arī Adam Dēlam būs jācieš no tiem.”
13 Tad mācekļi saprata, ka Viņš bija stāstījis tiem par Yohanan Pagremdētāju.
14 Un kad tie devās pie ļaudīm, nāca kāds cilvēks, nomezdamies ceļos Viņa priekšā un sacīdams:
15 “Kungs Meistar, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir spitālīgs un viņam smagi jācieš, jo viņš bieži iekrīt ugunī un ūdenī.
16 “Un es vedu viņu pie Taviem mācekļiem, bet tie nespēja viņu dziedināt.”
17 Un Ješua יהושעatbildēdams sacīja: “O, tu neticīgā un izvirtusī paaudze! Cik ilgi Es vēl būšu ar jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Ved viņu pie Manis.”
18 Un Ješua יהושעizdzina dēmonu, un tas iznāca no viņa. Un bērns bija dziedināts tajā pašā stundā.
19 Tad mācekļi nāca pie Ješua יהושעvienatnē un teica: “Kāpēc mēs nespējām viņu izdzīt?”
20 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ, jo patiesi, Es jums saku: ja jums ir ticība kā sinepju sēkliņa, jūs sacīsiet šim kalnam: ‘Pavirzies sāņus no šīs vietas uz turieni,’ un tas pārvietosies. Un jums nekāda lieta vairs nebūs neiespējama.
21 “Bet šis garu veids neiziet ārā, kā tikai caur lūgšanu un gavēšanu.”
22 Un kamēr tie uzkavējās Galil, Ješua יהושעtiem sacīja: “Adam Dēls [drīz] tiks nodots cilvēku rokās
23 un tie Viņu nogalinās, un trešajā dienā Viņš tiks pacelts augšā.” Un tie bija ļoti noskumuši.
24 Un kad viņi nāca Kēphar Nahum, pie Kēpha nāca tie, kas ņēma nodokļus, un sacīja: “Vai tavs Skolotājs maksā nodokļus?”
25 Viņš apstiprināja: “Jā.” Un kad viņš iegāja namā, Ješua יהושעtūlīt pat runāja ar viņu sacīdams: “Ko tu par to domā, Shim’on? No kā zemes ķēniņi ņem muitu vai nodokli: no viņu pašu dēliem vai no svešiniekiem?”
26 Tad Kēpha Viņam atbildēja: “No svešiniekiem.” Ješua יהושעviņam sacīja: “Tātad pašu dēli ir pasargāti.
27 “Tomēr lai mēs neliktu viņiem [domās apgrēkoties], dodies pie jūras, izmet āķi un paņem to zivi, kas pirmā uznāk augšā. Un kad tu atvērsi tās muti, tu tur atradīsi pērli. Paņem to un dod to tiem par Mani un par sevi.”

18
1 Ap to laiku mācekļi nāca pie Ješua יהושעsacīdami: “Kas tādā gadījumā ir lielākais Debesu valstībā?”
2 Un Ješua יהושעpasauca pie sevis bērnu un nostādīja to viņu vidū
3 un teica: “Patiesi, Es jums saku, kamēr jūs neizmaināties un nekļūstiet kā mazi bērni, jūs nekādā ziņā neiekļūsiet Debesu valstībā.
4 “Ja kāds pazemojas kā šis mazais bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.
5 “Un ja kas pieņem mazu bērnu, šim līdzīgu, Manā VĀRDĀ, tas pieņem Mani.
6 “Bet ja kas ar savu rīcību liek vienam no šiem mazajiem, kas Man tic, krist, tādam ir labāk, ja dzirnakmens tiek piekārts viņam ap kaklu un viņš tiek noslīcināts jūras dzelmē.
7 “Bēdas [šai] pasaulei apgrēcības dēļ! Jo apgrēcībai ir jānāk, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko šī apgrēcība nāk!
8 “Un ja tava roka vai tava kāja liek tev apgrēkoties, nocērt to un aizmet to projām no sevis. Tev ir labāk ieiet dzīvībā klibam vai kroplam nekā, ka tev ir divas rokas vai divas kājas un tu tiec iemests mūžīgajā ugunī.
9 “Un ja tava acs liek tev apgrēkoties, izrauj to ārā un aizmet to projām no sevis. Tev ir labāk ieiet dzīvībā ar vienu aci nekā, ka tev ir divas acis un tu tiec iemests GēHinnom ugunī.
10 “Lūkojiet, ka jūs nenoniecinat vienu no šiem mazajiem, jo Es jums saku, ka debesīs viņu vēstneši vienmēr redz Mana Tēva vaigu.
11 “Jo Adam Dēls ir nācis izglābt to, kas bija pazudis.
12 “Kā jums šķiet? Ja cilvēkam ir simts avis un viena no tām nomaldās sāņus, vai viņš neatstās deviņdesmit deviņas uz kalna un neies meklēt to vienu, kas ir nogājusi sāņus?
13 “Un ja viņš to atradīs, Es jums saku, viņš priecāsies vairāk par šo avi nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nogājušas sāņus.
14 “Tāpat jūsu Tēva, kurš ir debesīs, griba nav, ka vienam no šiem mazajiem nāktos pazust [un aiziet bojā].
15 “Un ja tavs brālis pret tevi grēko, tad ej un viņu pārliecini; un lai tas notiek vienatnē starp tevi un viņu. Un ja viņš tevi uzklausa, tu esi ieguvis savu brāli.
16 “Bet ja viņš tevī neklausās, paņem sev līdzi vienu vai divus, lai ‘caur divu vai trīs liecinieku mutēm katrs vārds tiktu nostiprināts.Deb. (5.Moz.) 19:15
17 “Bet ja viņš atsakās jūs uzklausīt, saki to draudzei. Un ja viņš atsakās pat uzklausīt draudzi, lai viņš tev kļūst kā pasaules tautas un nodokļu savācējs.
18 “Patiesi, Es jums saku: ko vien jūs uz zemes saistīsiet, tas būs saistīts debesīs, un ko vien jūs uz zemes atbrīvosiet, tas būs atbrīvots debesīs.
19 “Vēlreiz Es jums saku, ka, ja divi no jums uz zemes ir vienprātībā attiecībā uz kādām lietām, ko viņi lūdz, tas tiem tiks Mana Tēva debesīs apstiprināts un paveikts.
20 “Jo kur divi vai trīs sanāk kopā Manā VĀRDĀ, tur Es esmu viņu vidū.”
21 Tad pie Viņa atnāca Kēpha un teica: “Kungs Meistar, cik bieži mans brālis var grēkot pret mani un man viņam ir jāpiedod? Vai līdz septiņām reizēm?”
22 Ješua יהושעviņam sacīja: “Es tev nesaku līdz septiņām reizēm, bet līdz septiņdesmit reiz septiņām reizēm.
23 “Jo Debesu valstība ir kā kāds vīrs, kā kāds kungs, kas gribēja noslēgt rēķinus ar saviem kalpiem.
24 “Un kad viņš sāka norēķināties, pie šī kunga tika atvests viens, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talentu.
25 “Bet tā kā viņš nebija spējīgs samaksāt, viņa kungs pavēlēja, lai viņš tiek pārdots līdz ar savu sievu un bērniem un visu, kas viņam bija, lai katrā ziņā šis maksājums tiktu izdarīts.
26 “Tad šis kalps krita pie zemes viņa priekšā sacīdams: ‘Kungs, apžēlojies par mani, es tev visu samaksāšu.’
27 “Un šī kalpa kungu pārņēma līdzjūtība, un viņš to atbrīvoja un viņam piedeva un atlaida viņam viņa parādu.
28 “Un šis kalps izgāja ārā un atrada vienu no saviem blakuskalpiem, kas viņam bija parādā simts denārijus. Un viņš tam pielika rokas un satvēra viņu pie rīkles sacīdams: ‘Maksā man, ko tu esi parādā!’
29 “Tad viņa blakuskalps krita zemē pie viņa kājām un lūdzās viņu sacīdams: ‘Apžēlojies par mani, es tev visu samaksāšu.’
30 “Bet viņš to negribēja un aizgāja un iemeta viņu cietumā, līdz viņš varēs samaksāt savu parādu.
31 “Un kad viņa blakuskalpi redzēja, kas bija izdarīts, tie ļoti noskuma un nāca un paziņoja savam kungam par visu, kas bija noticis.
32 “Tad šis kungs viņu pasauca pie sevis un tam teica: ‘Tu, ļaunais kalps! Es tev piedevu visu to lielo parādu redzēdams, ka tu manis priekšā patiesi zemojies un mani lūdzies tevi izglābt.
33 ‘Vai tev arī nebija jāizrāda līdzjūtība uz savu blakuskalpu tāpat kā es tev izrādīju līdzjūtību?’
34 “Un viņa kungs tā sadusmojās, ka nodeva viņu ciešanu uzlicējiem, līdz viņš samaksās visu, ko tas viņam bija parādā.
35 “Tā arī Mans debesu Tēvs darīs jums, ja katrs no jums no visas savas sirds nepiedosit savam brālim viņa pārkāpumus.”

19
1 Un notika tā: kad Ješua יהושעbija pabeidzis šos Vārdus, Viņš atstāja Galil un devās uz Yehudah robežām aiz Yardēn.
2 Un lieli ļaužu pulki Viņam sekoja, un Viņš tos tur dziedināja.
3 Un arī farizeji nāca pie Viņa, lai Viņu pārbaudītu. Tie Viņam sacīja: “Vai cilvēkam ir pareizi atteikties no savas sievas katra iemesla pēc?”
4 Un Viņš tiem atbildēdams sacīja: “Vai jūs nelasījāt, ka Viņš, kas radīja cilvēku, no paša iesākuma darīja tos par vīrieti un sievietiBer. (1.Moz.) 1:27; 5:2
5 un teica: ‘Šī iemesla dēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai un divi kļūs viena miesa?Ber. (1.Moz.) 2:24
6 “Tā, lai viņi vairāk nav divi, bet gan viena miesa. Tāpēc to, ko Elohim ir savienojis kopā, lai cilvēks nešķir.”
7 Tad tie Viņam sacīja: “Kāpēc tad Mosheh pavēlēja sniegt šķiršanās rakstu, Deb. (5.Moz.) 24:1,3 un viņu atstāt?”
8 Viņš tiem sacīja: “Jūsu sirds cietības dēļ Mosheh atļāva jums atstāt savas sievas, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
9 “Un arī Es jums saku: kas atliek malā savu sievu un šķiras no tās, izņemot, ja nenotiek [sistemātiska] laulības pārkāpšana no sievas puses, un apprec citu, [pats] izdara laulības pārkāpšanu. Un ja kas apprec tādu, kas ir tikusi atstāta, [arī] izdara laulības pārkāpšanu.”
10 Viņa mācekļi Viņam sacīja: “Ja jau šāds ir iemesls, lai cilvēks dzīvo ar savu sievu, tad ir labi neprecēties.”
11 Un Viņš tiem sacīja: “Ne visi saņem šo Vārdu, bet tikai tie, kam tas ir ticis dots,
12 jo ir eunuchs, kas tādi ir dzimuši no mātes miesām, un ir eunuchs, kas tika darīti par eunuchs no cilvēkiem, un ir eunuchs, kas sevi pašus padarījuši par eunuchs Debesu valstības dēļ. Kas spēj šo stāvokli pieņemt, lai viņš to pieņem.”
13 Tad pie Viņa tika atvesti bērni, lai Viņš uzliktu viņiem rokas un lūgtu par tiem, bet mācekļi tam stājās pretī.
14 Bet Ješua יהושעsacīja: “Atļaujiet bērniņiem un nelieciet tiem šķēršļus nākt pie Manis, jo no tādiem sastāv Debesu valstība.”
15 Un uzlicis uz tiem rokas, Viņš no turienes devās projām.
16 Un redzi, kāds nāca un Viņam sacīja: “Labais Skolotāj, kādu labumu es varētu izdarīt, lai iegūtu mūžīgo dzīvību?”
17 Un Viņš tam sacīja: “Kāpēc tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Viņš- Elohim. Bet ja tu gribi iekļūt dzīvībā, turi pavēles.
18 Tas Viņam sacīja: “Kuras tieši?” Un Ješua יהושעsacīja: “Tu neslepkavosi,” “Tu nepārkāpsi laulību,” “Tu nezagsi,” “Tu nesniegsi viltus liecību, Shem. (2.Moz.) 20:13-16, Deb. (5.Moz.) 5:17-20
19 “Godā savu tēvu un savu māti,Shem. (2.Moz.) 20:12, Deb. (5.Moz.) 5:16 un “Tu mīlēsi savu tuvāku kā sevi pašu.Way. (3.Moz.) 19:18
20 Jaunais cilvēks Viņam sacīja: “Visu to esmu sargājis [un turējis] no savas bērnības, kā man vēl trūkst?”
21 Ješua יהושעviņam sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, noej un pārdod to, kas tev ir, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs. Un nāc, seko Man.”
22 Un kad jaunais cilvēks dzirdēja [šo] Vārdu, viņš devās projām noskumis, jo viņam bija daudz īpašumu.
23 Un Ješua יהושעsacīja saviem mācekļiem: “Patiesi, Es jums saku, ka bagātam cilvēkam ir grūti iekļūt Debesu valstībā.
24 “Un atkal Es jums saku: ir vieglāk kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam vīram iekļūt Elohim valstībā.”
25 Un kad Viņa mācekļi to dzirdēja, tie bija ļoti pārsteigti un sacīja: “Kas tad ir spējīgs būt izglābts?”
26 Un cieši skatīdamies [uz tiem], Ješua יהושעtiem sacīja: “Ar cilvēkiem tas ir neiespējami, bet ar Elohim viss ir iespējams.”
27 Tad Kēpha atbildēdams [uz to] Viņam sacīja: “Redzi, mēs esam visu atstājuši un sekojuši Tev. Kas tad mums [par to būs]”?
28 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, kad Adam Dēls sēdēs uz savas godības varenības troņa, jūs, kas esat Man sekojuši jaunatdzimšanā, arī sēdēsiet uz divpadsmit troņiem, tiesājot divpadsmit Yisra’ēl ciltis.
29 “Un ikviens, kas ir atstājis [savas] mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai zemes Mana VĀRDA dēļ, saņems simtkārtīgi, un iemantos mūžīgo dzīvību.
30 “Bet daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.

20
1 “Jo Debesu valstība ir kā cilvēks, kā nama saimnieks, kas agri no rīta izgāja ārā, lai nolīgtu strādniekus savā vīnadārzā.
2 “Un kad viņš bija vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš tos sūtīja savā vīnadārzā.
3 “Un viņš izgāja ap dienas trešo stundu un redzēja kādus citus bezdarbībā kavējam laiku tirgus vietā
4 un tiem teica: ‘Arī jūs ejiet uz vīnadārzu. Es jums došu pareizu samaksu.’ Un tie aizgāja.
5 “Un izgājis atkal ap dienas sesto stundu un devīto stundu, viņš darīja tāpat.
6 “Un izgājis ap dienas vienpadsmito stundu, viņš atrada vēl kādus bezdarbībā garlaikojamies un tiem teica: ‘Kāpēc jūs šeit visu dienu stāvat bez darba?’
7 “Viņi tam teica: ‘Jo neviens mūs nav nolīdzis strādāt.’ Viņš tiem sacīja: ‘Arī jūs dodieties uz vīnadārzu strādāt. Jūs saņemsiet pareizu samaksu.’
8 “Un kad pienāca vakars, vīnadārza saimnieks sacīja savam darbu vadītājam: ‘Sasauc strādniekus un izmaksā tiem viņu algu, iesākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem.’
9 “Un kad nāca tie, kas bija nolīgti ap dienas vienpadsmito stundu, viņi katrs saņēma pa denārijam.
10 “Un kad nāca pirmie, viņi domāja, ka tie saņems vairāk. Bet arī viņi saņēma katrs pa sudraba gabalam.
11 “Un kad viņi to saņēma, tie kurnēja pret saimnieku
12 sacīdami: ‘Šie pēdējie ir strādājuši tikai vienu stundu, un tu tos padarīji vienlīdzīgus ar mums, kas esam iznesuši darba nastu [uz saviem pleciem] un dienas karstumu.’
13 “Bet viņš atbildēdams sacīja vienam no tiem: ‘Draugs, es tev nedaru neko nepareizu. Vai tad tu nesalīgi ar mani par vienu denāriju?
14 ‘Ņem savējo un ej. Bet es gribu dot šim pēdējam tāpat kā tev.
15 ‘Vai man nav tiesības ar to, kas man pieder, darīt tā, kā es gribu? Vai [varbūt] jūsu acs ir ļauna tāpēc, ka es esmu labs?’
16 “Tādējādi pēdējais būs pirmais un pirmais pēdējais. Jo daudz ir aicināto, bet [tikai] daži izredzēti.”
17 Un Ješua יהושע, iedams augšup uz Yerushalayim, paņēma tos divpadsmit mācekļus malā uz ceļa un tiem sacīja:
18 “Redziet, mēs tagad dodamies augšup uz Yerushalayim, un Adam Dēls tiks nodots augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem. Un tie Viņu nodos nāvei,
19 un Viņu nodos tautām izsmiešanai un šaustīšanai, un piesišanai pie koka. Un trešajā dienā Viņš tiks uzcelts augšā.”
20 Tad pie Viņa ar saviem dēliem nāca Zabdai dēlu māte, noliekusies zemē un cenšoties Viņam izteikt lūgumu.
21 Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā Viņam sacīja: “Pavēli, lai šie abi mani dēli Tavā valstībā sēž viens pie Tavas labās rokas un otrs pa kreisi no Tevis.”
22 Bet Ješua יהושעatbildēdams [viņai] sacīja: “Tu nezini, ko tu prasi. Vai tu spēj dzert to biķeri, kas Man jādzer, un būt pagremdēta ar to pagremdi, ar ko Es esmu pagremdēts?” Tad tie Viņam teica: “Mēs [to] spējam.”
23 Un Viņš tiem sacīja: “Jūs patiešām dzersiet Manu biķeri, un jūs būsiet pagremdēti ar to pašu pagremdi, ar ko Es esmu pagremdēts. Tomēr sēdēt pie Manas labās rokas un pa kreisi no Manis nav Manā varā jums ļaut, bet tas ir dots tiem, kam tas ir Mana Tēva sagatavots.”
24 Un kad pārējie desmit to dzirdēja, viņos radās neapmierinātība par abiem brāļiem.
25 Bet Ješua יהושעpasauca tos tuvāk un tiem teica: “Jūs zināt, ka tautu valdnieki ir kungi pār savām tautām un tiem ir autoritāte pār tām.
26 “Bet tā tas nebūs starp jums. Kas grib kļūt liels jūsu vidū, lai viņš ir jūsu kalps.
27 “Kas grib būt pirmais starp jums, lai viņš ir jūsu kalps,
28 tāpat kā Adam Dēls nenāca, lai tiktu apkalpots, bet lai kalpotu un atdotu savu dzīvību par izpirkšanas maksu par daudziem.”
29 Un kad viņi atstāja Yeriho, Viņam sekoja liels ļaužu pulks.
30 Un redzi, divi akli cilvēki sēdēja ceļa malā, dzirdējuši, ka Ješua יהושעiet garām. Tie sauca sacīdami: “O, Dawid dēls, apžēlojies par mums!”
31 Un ļaudis tos norāja sacīdami, lai viņi apklust, bet tie sauca vēl skaļāk sacīdami: “O, Dawid dēls, apžēlojies par mums!”
32 Un Ješua יהושעapstājās savā ceļā un sauca tos sacīdams: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
33 Tie Viņam sacīja: “Kungs Meistar, lai mūsu acis tiktu atvērtas.”
34 Un līdzjūtības pārņemts Ješua יהושעpieskārās viņu acīm. Un tajā pašā brīdī viņu acis redzēja gaismu un tie sekoja Viņam.

21
1 Un kad tie nonāca tuvu Yerushalayim un nāca uz Bēyth Phaģi pie Eļļas kalna, Ješua יהושעizsūtīja divus mācekļus,
2 sacīdams tiem: “Noejiet ciemā, kas ir jums pretī, un tieši savā priekšā jūs atradīsiet piesietu ēzeļmāti un kumeļu ar viņu. Atbrīvojiet tos un vediet tos pie Manis.
3 “Un ja kāds jums ko saka, jūs teiksiet: ‘Kungam tie ir vajadzīgi;’ un tūlīt pat viņš jums tos dos.”
4 Un tas viss notika, lai īstenotos Vārds, kas bija sacīts caur pravieti, proti:
5 “Saki Tsiyon meitai: ‘Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis pazemīgs un sēdēdams uz ēzeļa, pat kumeļa, uz ēzelēna muguras.’Zeķ. (Cak.) 9:9
6 Un mācekļi aizgāja un visu izdarījuši, kā Ješua יהושעtiem bija pavēlējis,
7 tie atveda ēzeļmāti un kumeļu un uzklāja uz tiem savas drēbes, un Viņš apsēdās uz tiem.
8 Un vairums no ļaužu pulka uz ceļa izklāja savas drēbes, kamēr citi lauza kokiem zarus un tos izlika uz ceļa.
9 Un ļaužu pulki, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, sauca sacīdami: “Hoshia-na Dawid dēlam! Lai svētīts ir Viņš, kas nāk Jahve VĀRDĀ!Hoshia-na augstībā!” Teh. (Ps.) 118:26
10 Un kad Viņš iegāja Yerushalayim, visa pilsēta bija sacelta kājās un sacīja: “Kas tas ir?“
11 Un ļaužu pulki sacīja: “Tas ir Ješua יהושע, pravietis no Natsareth, kas ir Galil.”
12 Un Ješua יהושעiegāja Elohim Nošķirtajā vietā un izdzina ārā visus tos, kas Nošķirtajā vietā pirka un pārdeva, un apgāza naudas mainītāju galdus un to [tirgotāju] krēslus, kas pārdeva baložus.
13 Un Viņš tiem sacīja: “Ir rakstīts: ‘Mans nams tiks nosaukts par lūgšanu namu,Yesh. (Jes.) 56:7 bet jūs to esat padarījuši par ‘laupītāju bedri.’Yirm. (Jer.) 7:11
14 Un aklie un klibie nāca pie Viņa Nošķirtajā vietā, un Viņš tos dziedināja.
15 Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko Viņš darīja, un bērnus Nošķirtajā vietā saucot un sakot: “Hoshia-naTeh. (Ps.) 118:26 Dawid dēlam! tie bija ļoti neapmierināti
16 un Viņam teica: “Vai Tu dzirdi, ko šie saka?” Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Jā, vai tad jūs nekad neesat lasījuši: ‘No bērnu un zīdaiņu mutes Tu [Viņa] slavu esi padarījis pilnīgu [un galīgu]’”? Teh. (Ps.) 8:2
17 Un tos atstājis, Viņš devās ārā no pilsētas uz Bēyth Anyah un pavadīja nakti tur.
18 Un agri no rīta atgriezies pilsētā, Viņš bija izsalcis.
19 Un savā ceļā redzēdams kādu atsevišķi augošu vīģes koku, Viņš pienāca tam klāt un, neatradis uz tā neko citu kā tikai lapas, tam sacīja: “Lai uz tevis vairs nekad neaugtu augļi!” Un tajā pašā brīdī vīģes koks nokalta.
20 Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās sacīdami: “Kā vīģes koks tik ātri nokalta?”
21 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Patiesi Es jums saku: ja jūs esat [Man] noticējuši un nešaubieties, jūs ne tikai spēsiet darīt to, kas tika izdarīts ar šo vīģes koku. Pat ja jūs sacīsiet šim kalnam: ‘Tiec noņemts [no šīs vietas] un iemests jūrā,’ tas tiks izdarīts.
22 “Un ko vien jūs lūgšanā lūgsiet ticēdami, jūs to saņemsiet.”
23 Un kad Viņš bija iegājis Nošķirtajā vietā un mācīja, pie Viņa nāca augstie priesteri un tautas vecaji un teica: “Kādā autoritātē Tu dari šīs [lietas]? Kas Tev deva pilnvaras to darīt?”
24 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Arī Es jums uzdošu vienu jautājumu. Ja jūs Man atbildēsiet, Es jums arī pateikšu, kādā autoritātē Es šīs lietas daru.
25 “Yohanan pagremdēšana, no kurienes tā bija? No debesīm vai no cilvēkiem?” Tad viņi sāka apspriesties savā starpā sacīdami: “Ja mēs teiksim: “No debesīm,’ Viņš mums sacīs: tad kāpēc jūs viņam neticējāt?
26 “Bet ja mēs teiksim: ‘No cilvēkiem,’ mums jābaidās no ļaudīm, jo visi uzskata Yohanan par pravieti.”
27 Un viņi atbildēja Ješua יהושעun sacīja: “Mēs nezinām.” Un Viņš tiem sacīja: “Nu tad arī Es jums neteikšu, kādā autoritātē Es [šīs lietas] daru.
28 “Bet ko domājat jūs? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš nāca pie pirmā un sacīja: ‘Dēls, ej šodien strādāt manā vīnadārzā.’
29 “Un viņš atbildēdams sacīja: ‘Es negribu,’ tomēr pēc tam nožēloja grēkus un aizgāja.
30 “Un nācis pie otra, viņš tam teica to pašu. Un tas atbildēdams sacīja: ‘Es iešu, kungs,’ bet viņš negāja.
31 “Kurš no šiem diviem īstenoja tēva vēlēšanos?” Tie viņam sacīja: “Pirmais.” Ješua יהושעtiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ka nodokļu savācēji un laulības pārkāpēji ieies Elohim valstībā pirms jums,
32 jo Yohanan nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam nenoticējāt, bet nodokļu savācēji un laulības pārkāpēji viņam ticēja. Un kad jūs to redzējāt [ar savām acīm], jūs pēc tam nenožēlojāt savus grēkus un neatgriezāties pie Viņa, lai Viņam ticētu.
33 “Klausieties citu līdzību: Bija kāds vīrs, nama saimnieks, kas iestādīja vīnadārzu un nolika tam apkārt žogu, un izraka vīna spiedi tajā, un uzcēla sargu torni. Yesh. (Jes.) 5:1,2 Un viņš izdeva to zemniekiem un pats devās projām.
34 “Un kad tuvojās augļu sezona, viņš sūtīja pie zemniekiem savus kalpus dabūt dārza augļus.
35 “Un tie zemnieki sagūstīja viņa kalpus un vienu nopēra, un vienu nogalināja, un vēl citu nomētāja ar akmeņiem.
36 “Vēlreiz viņš sūtīja pie tiem citus kalpus, vairāk nekā pirmajā reizē, un tie ar tiem rīkojās līdzīgi.
37 “Beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu sacīdams: ‘Manu dēlu viņi cienīs.’
38 “Bet kad zemnieki redzēja dēlu, tie pie sevis sprieda: ‘Šis ir tas mantinieks. Nāciet, nokausim viņu, un mums piederēs viņa īpašums.’
39 “Un tie viņu saņēma ciet un izmeta ārā no vīnadārza un viņu nogalināja.
40 “Tāpēc, kad nāks vīnadārza īpašnieks, ko viņš darīs ar tiem zemniekiem?”
41 Tie Viņam sacīja: “Tie ir ļaunie! Viņš tos nodos visļaunākajai nāvei un izdos vīnadārzu citiem zemniekiem, kas gādās viņam augļus to sezonā.”
42 Ješua יהושעtiem sacīja: “Vai jūs Rakstos neesat lasījuši: ‘Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par galveno stūra akmeni. Tas bija no Jahve יהוה, un tas ir brīnums mūsu acīs’?Teh. (Ps.) 118:22-23
43 “Tāpēc Es jums saku: Elohim valstība tiks jums atņemta un iedota tautai, kas no tās nesīs augļus.
44 “Un katrs, kas kritīs uz šī akmens, tiks satriekts, bet uz kuru tas kritīs,- tas tiks saberzts pulverī.“
45 Un augstie priesteri un farizeji, dzirdējuši Viņa stāstītās līdzības, zināja, ka Viņš runāja par tiem.
46 Un meklējot, kā pielikt Viņam rokas, tie [tomēr] bijās ļaudis, jo redzēja, ka tie uzskatīja Viņu par pravieti.

22
1 Un Ješua יהושעatsaucās un atkal runāja uz tiem caur līdzībām un teica:
2 “Debesu valstība ir kā cilvēks, kā kāds valdnieks, kas savam dēlam sarīkoja kāzu mielastu
3 un izsūtīja savus kalpus pasaukt tos, kas bija uzaicināti uz kāzām. Bet tie negribēja nākt.
4 “Viņš vēlreiz izsūtīja citus kalpus, tiem sacīdams: ‘Sakiet tiem, kas ir aicināti: Redziet, es esmu uzklājis galdu. Vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss ir gatavs. Nāciet uz kāzu mielastu.’
5 “Bet viņi to neuzskatīja par svarīgu lietu un turpināja iet pa savu ceļu- viens devās uz savu lauku, cits pie saviem darbiem.
6 “Un kādi citi, satvēruši viņa kalpus, tos pazemoja un nogalināja.
7 “Kad valdnieks to dzirdēja, viņš sadusmojās un, sūtījis savus kareivjus, šos slepkavas nokāva un viņu pilsētu nodedzināja.
8 “Tad viņš sacīja saviem kalpiem: ‘Kāzu mielasts patiešām ir sagatavots, bet tie, kas tika aicināti, nebija cienīgi nākt.
9 ‘Tāpēc tagad ejiet uz ielu stūriem un cik vien jūs atradīsiet, aiciniet visus uz kāzu mielastu.’
10 “Un kalpi izgāja ielu stūros un savāca visus, ko vien atrada, ļaunus un labus. Un kāzu nams bija pilns ar viesiem.
11 “Un kad valdnieka acu skatā nonāca viesi, viņš tur ieraudzīja cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs,
12 un viņš tam sacīja: ‘Draugs, kā tu atnāci šurp bez kāzu drēbēm?’ Un tas bija kā bez valodas.
13 “Tad valdnieks sacīja kalpiem: ‘Sasieniet viņam rokas un kājas, aizvāciet viņu projām un iemetiet viņu galējā tumsībā- tur būs vaimanāšana un zobu griešana.’
14 “Jo daudz ir aicināto, bet tikai daži ir izredzēti.”
15 Tad farizeji nošķīrās malā un sazvērējās, kā Viņu notvert Viņa Vārdos.
16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar Herodians sacīdami: “Skolotāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess un māci Elohim ceļu patiesībā, un Tu nevienam neizdabā, jo Tu ne ar vienu nebiedrojies.
17 “Tad saki mums, ko Tu domā par to? Vai ir pareizi maksāt nodokļus Caesar vai nav?”
18 Bet zinādams viņos esošo ļaunumu, Ješua יהושעtiemsacīja: “Kāpēc jūs Mani pārbaudiet, jūs, liekuļi?
19 “Parādiet Man monētu, kas jādod muitniekam.” Un tie Viņam atnesa denāriju.
20 Un Viņš tiem sacīja: “Kā attēls un grebums šis ir?”
21 Tie Viņam sacīja: “Caesar.” Un Viņš tiem sacīja: “Nu tad dodiet Caesar, kas pieder Caesar, un Elohim, kas pieder Elohim.”
22 Un to dzirdējuši, viņi brīnījās un, Viņu atstājuši, devās projām.
23 Tajā dienā pie Viņa nāca saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās nav, un Viņam prasīja
24 sacīdami: “Skolotāj, Mosheh sacīja, ka, ja kādam ir jāmirst, kuram nav bērnu, tad viņa brālim jāapprec viņa sievu un jārada pēctečus savam brālim. Deb. (5.Moz.) 25:5
25 “Un tur bija septiņi brāļi ar mums, un, kad pirmais nomira pēc tam, kad bija precējies un tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.
26 “Tādā pašā ceļā nomira arī otrs un trešais, un tā līdz septītajam.
27 “Un pēdējā no visiem šiem nomira arī sieviete.
28 “Bet pie augšāmcelšanās kura sieva no šiem septiņiem viņa būs- jo tie visi viņai bija vīri?”
29 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Jūs maldāties, nepazīdami ne Rakstus, ne Elohim spēku.
30 “Jo pie augšāmcelšanās cilvēki ne prec, ne arī tiek precēti, bet ir Elohim vēstneši debesīs.
31 “Un attiecībā uz mirušo augšāmcelšanos: vai jūs neesat lasījuši, ko Elohim jums ir sacījis, proti:
32 ‘Es esmu Abraham Elohim, un Yitshaq Elohim, un Ya’aqob Elohim’?Shem. (2.Moz.) 3:6Elohim nav mirušo Elohim, bet dzīvo [Elohim].”
33 Un kad ļaužu pulki to dzirdēja, viņi bija pārsteigti par Viņa mācību.
34 Bet farizeji, izdzirduši, ka Viņš bija apklusinājis saduķejus, sanāca kopā,
35 un viens no tiem, kas bija mācīts Torah, uzdeva jautājumu, lai Viņu pārbaudītu, un sacīja:
36 “Skolotāj, kura ir vislielākā pavēle Torah?”
37 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Tu mīlēsi Jahve יהוה, savu Elohim ar visu savu sirdi un ar visu savu būtni, un ar visu savu prātu.Deb. (5.Moz.) 6:5
38 “Šī ir pirmā un vislielākā pavēle.
39 “Un otra ir tai līdzīga: ‘Tu mīlēsi savu tuvāko kā sevi [pašu]Way. (3.Moz.) 19:18
40 “Uz šīm divām pavēlēm turas visa Torah un Pravieši.”
41 Un kad farizeji bija sanākuši vienkopus, Ješua יהושעtiem prasīja
42 sacīdams: “Ko jūs domājat par Mesiju? Kā dēls Viņš ir?” Tie Viņam teica: “Dawid dēls.”
43 Viņš tiem teica: “Kā tad Dawid, būdams Garā, sauca Viņu par Kungu, sacīdams:
44 ‘Jahve יהוהteica manam Kungam: Sēdies pie Manas labās rokas, kamēr Es darīšu Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu’?Teh. (Ps.) 110:1
45 “Ja nu tad Dawid sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš var būt viņa dēls?”
46 Un neviens nebija spējīgs Viņam atbildēt, un no tās dienas uz priekšu neviens nebija arī pietiekoši drosmīgs, lai uzdotu Viņam kādus citus jautājumus.

23
1 Tad Ješua יהושעrunāja uz ļaudīm un uz saviem mācekļiem, ar šādiem Vārdiem
2 sacīdams: “Uz Mosheh krēsla ir nosēdušies Rakstu mācītāji un farizeji.
3 “Tāpēc ko viņi jums saka, ievērojiet- to ievērojiet un dariet. Tikai nedariet pēc viņu darbiem, jo viņi gan to saka, bet to nepilda.
4 “Jo viņi sasien smagas nastas, ko ir grūti panest, un uzkrauj tās uz cilvēku pleciem, bet nevēlas savu pirkstu pakustināt, lai tās noceltu.
5 “Un tie visus savus darbus dara tā, lai cilvēki tos ievērotu, un viņi darina platas t’fillen (lūgšanu siksnas) un garus tzitzit savām drēbēm,
6 un tie mīl ieņemt vislabākās vietas svētkos un visgodājamākās sēdvietas sinagogās
7 un saņemt sveicienus tirgus vietās, un lai cilvēki viņus sauktu: ‘Rabbi, Rabbi.’
8 “Bet jūs nedrīkstat saukties par ‘Rabbi,’ jo jums ir viens Skolotājs, Mesija, un jūs visi [savā starpā] esat brāļi.
9 “Un nesauciet nevienu pašu uz zemes par savu tēvu, jo jums ir viens Tēvs, Viņš, kas ir debesīs.
10 “Tāpat nesauciet sevi par vadītājiem, jo viens ir jūsu Vadītājs, Mesija.
11 “Bet vislielākais jūsu vidū būs jūsu kalps.
12 “Un kas pats sevi paaugstina, tas tiks pazemots, un kas pats pazemo sevi, tiks paaugstināts.
13 “Bet bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēku priekšā, jo jūs neieejat iekšā paši, nedz atļaujat ieiet iekšā tiem, kas tiecas uz to.
14 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs apēdat atraitņu namus un izrādīšanās nolūkā veicat garas lūgšanas. Tādēļ jūs saņemsiet lielāku sodu.
15 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs apstaigājat zemi un jūru, lai iegūtu vienu atgriezušos, un, kad viņš ir iegūts, jūs padarāt viņu par GēHinnom dēlu, divas reizes sliktāku nekā paši esat.
16 “Bēdas jums, jūs, aklie [tautas] vadoņi, kas sakāt: ‘Tas, kas zvērē pie Nošķirtās vietas, nav jāņem vērā, bet tas, kas zvērē pie Nošķirtās vietas zelta, lūk, tas ir šī zvēresta saistīts.’
17 “Jūs, muļķi un aklie! Jo kas ir lielāks: zelts vai pati Nošķirtā vieta, kas nosaka tās zelta vērtību?
18 “Un atkal: ‘Tas, kas zvērē pie upurvietas, nav jāņem vērā, bet tas, kas zvērē pie sava pienestā upura, kas uzlikts uz tās, lūk, tas ir šī zvēresta saistīts.’
19 “Jūs, muļķi un aklie! Jo kas ir lielāks: upuris vai upurvieta, kas nosaka šī upura pienešanu?
20 “Patiesi, kas zvērē pie upurvietas, zvērē pie tās un pie visa, kas ir uzlikts uz tās.
21 “Un kas zvērē pie Mājvietas, zvērē pie tās un pie Viņa, kas tajā mājo.
22 “Un kas zvērē pie debesīm, zvērē pie Elohim troņa un pie Viņa, kas sēž uz tā.
23 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs pienesat desmito no piparmētrām un anīsa un ķimenēm un neesat ievērojuši Torah vissvarīgākās un būtiskākās lietas: taisnīgu lietu pārvaldi un līdzjūtību, un ticību. Šo bija vajadzīgs panākt, neatliekot kā nesvarīgas arī pārējās lietas.
24 “Jūs, aklie vadoņi, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat!
25 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs šķīstat kausa un šķīvja ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pildīti ar laupījumu un [visādu] netaisnību.
26 “Jūs, aklie farizeji, iesākumā šķīstiet kausa un šķīvja iekšpusi- tā, lai arī to ārpuse kļūst tīra.
27 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs esat kā balti nokrāsoti kapi, kas no ārpuses patiešām izskatāties labi, bet iekšā esat pildīti ar mirušu cilvēku kauliem un visādu nešķīstību.
28 “Tā arī jūs no ārpuses patiešām cilvēkiem izskatāties taisni, bet iekšienē esat pildīti ar liekulību un [visādu] netaisnību.
29 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs apmūrējat praviešu kapus un izdekorējat taisno pieminekļus
30 un sakāt: ‘Ja mums būtu bijis jādzīvo mūsu tēvu dienās, mēs nekādā ziņā nebūtu ņēmuši dalību ar tiem pie praviešu asiņu izliešanas.’
31 “Caur to jūs liecināt paši pret sevi, ka esat to dēli, kas šos praviešus noslepkavoja-
32 un jūs piepildat savu tēvu [slepkavības] grēku mēru!
33 “Jūs, čūskas, [šis] odžu dzimums! Kā gan jūs izbēgsit no GēHinnom soda?
34 “Šī iemesla dēļ, redzi, Es sūtu pie jums praviešus un gudrus vīrus un Rakstu mācītājus- [Rakstu pētniekus]. Kādus no tiem jūs nogalināsiet un piesitīsiet pie koka, un kādus no tiem jūs šaustīsiet savās sinagogās un vajāsiet no pilsētas uz pilsētu,-
35 tā, lai pār jums varētu nākt visas taisno asinis, kas izlietas uz zemes,- no taisnā Hebel asinīm līdz Zeķeryah, Bereķyah dēla, asinīm, ko jūs nokāvāt [pusceļā] starp Mājvietu un kaujamā upura vietu.
36 “Patiesi, Es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi.
37 “Yerushalayim, Yerushalayim, tu, kas nogalini praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži Es vēlējos sapulcināt tavus bērnus kopā kā vista sapulcina kopā savus cālēnus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt!
38 “Redziet, jūsu nams tiks atstāts jums, lai tas tiktu izniekots, Yirm. (Jer.) 22:5
39 jo Es jums saku: no šī laika uz priekšu jūs Mani vairs neredzēsiet, kamēr jūs teiksiet: ‘Svētīts ir Viņš, kas nāk Jahve יהוהVĀRDĀ!’”Teh. (Ps.) 118:26

24
1 Un kad Ješua יהושעšo vietu atstāja unattālinājās no tās, Viņam tuvojās mācekļi, lai norādītu uz Nošķirtās vietas ēkām.
2 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Vai jūs šīs [lietas] neredzat [un nesaprotat]? Patiesi, Es jums saku: neviens akmens šeit netiks atstāts virs otra, kas netiks nomests zemē.”
3 Un kad Viņš sēdēja uz Eļļas kalna, mācekļi pa vienam nāca pie Viņa sacīdami: “Saki mums, kad tas notiks un kāda ir Tavas atnākšanas un šī laikmeta beigu zīme?”
4 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Uzmanieties, lai neviens jūs nenoved no ceļa.
5 “Jo daudzi nāks Manā VĀRDĀ, sacīdami: ‘Es esmu Mesija;’ un tie aizvedīs daudzus sev līdzi.
6 “Un jūs sāksit dzirdēt par cīņām un [klausīsieties] ziņojumus par kariem. Pielūkojat, ka jūs neizbīstieties, jo tā ir jānotiek, bet tas vēl nav gals.
7 “Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. Un tur būs pārtikas trūkums un nāvējošas slimības un zemestrīces pa vietām.
8 “Un viss šis ir tikai dzemdību sāpju iesākums.
9 “Tad viņi jūs nodos ciešanām un jūs nogalinās, un jūs tiksit ienīsti no visām tautām Mana VĀRDA dēļ.
10 “Un tad daudzi apgrēcināsies, un tie nodos viens otru un viens otru ienīdīs.
11 “Un daudzi viltus pravieši celsies un novedīs daudzus no ceļa.
12 “Un netaisnības vairošanās dēļ daudzu mīlestība atdzisīs.
13 “Bet kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts.
14 “Un šī Valstības Labā vēsts tiks pasludināta visā pasaulē kā liecība visām tautām, un tad nāks gals.
15 “Tātad, kad jūs redzat, ‘negantības, kas paliek nesodītas,Dan.11:31 kā teicis pravietis Dani’ēl, kas nāk pār Nošķirto vietu- kas to lasa, lai viņš saprot,-
16 tad lai tie, kas ir Yehudah, bēg uz kalniem.
17 “Tad lai tas, kas atrodas uz nama jumta, nekāpj lejā paņemt kaut ko no savas mājas.
18 “Un lai tas, kas atrodas uz lauka, neatgriežas paņemt savas drēbes.
19 “Bet bēdas tām, kas būs grūtas, un tām, kas auklēs bērnus šajās dienās!
20 “Lūdziet, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai Shabbat.
21 “Jo tad būs milzīgs izmisums- tāds, kāds nekad nav bijis kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam, nedz arī kaut kad būs.
22 “Un ja šīs dienas netiktu saīsinātas, nekāda cilvēku miesa netiktu izglābta, bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.
23 “Ja tad kāds jums saka: ‘Skaties, šeit ir Mesija!’ vai: ‘Tur!’ tad neticiet.
24 “Jo viltus mesijas un viltus pravieši celsies, un tie rādīs lielas zīmes un brīnumus tā, lai aizvestu projām, ja iespējams, pat izredzētos.
25 “Redziet, Es jūs jau iepriekš esmu brīdinājis.
26 “Tātad, ja viņi jums saka: ‘Skaties, Viņš ir tuksnesī!’ tad neizejiet ārā, vai: ‘Skaties, Viņš ir iekšējās istabās!’ tad neticiet.
27 “Jo kā zibens [šautra] nāk no austrumiem un nozib līdz rietumiem,- tāda arī būs Adam Dēla atnākšana.
28 “Jo kur būs miris ķermenis, tur sapulcēsies maitu lijas.
29 “Un tūlīt pēc šo dienu izmisuma saule aptumšosies un mēness nedos savu gaismu, un zvaigznes kritīs no debesīm, Yesh. (Jes.) 13:10; 24:23; Yeh. (Joz.) 32:7,8, Yo’ēl (Joē.) 2:10,31; 3:15 un debesu spēku [līdzsvars] tiks izjaukts un tās trīcēs un drebēs. Hag.2:6,21
30 “Un tad Adam Dēla zīme parādīsies debesīs, un tad visas cilvēku ciltis uz zemes raudās, Zeķ. (Cak.) 12:10,14 un tie redzēs Adam Dēlu nākam debesu mākoņosDan.7:13 ar spēku un lielā godības varenībā.
31 “Un Viņš izsūtīs savus vēstnešus ar lielu bazūnes skaņu,Yesh. (Jes.) 27:13 un tie sapulcinās kopā Viņa izredzētos no četriem vējiem Dan.7:2no viena debesu gala līdz otram. Deb. (5.Moz.) 4:32
32 “Un mācieties šo līdzību no vīģes koka: Kad tā zari jau ir kļuvuši mikli un laiž ārā pumpurus, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.
33 “Tā arī jūs: kad jūs redzat visas šīs [lietas] notiekam, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu, pie [pašām] durvīm.
34 “Patiesi, Es jums saku: šī paaudze nekādā ziņā neaizies projām, līdz viss šis notiks.
35 “Debesis un zeme zudīs (aizies projām), bet Mani Vārdi nekādā ziņā neaizies projām.
36 “Bet kas attiecas uz šo dienu un šo stundu, neviens to nezina, pat ne Debesu vēstneši, kā tikai un vienīgi Mans Tēvs.
37 “Un kā Noah dienas, tāda arī būs Adam Dēla nākšana.
38 “Jo kā tajās dienās pirms plūdiem tie ēda un dzēra, un precējās, un tika precēti līdz tai dienai, kad Noah iegāja šķirstā, Ber. (1.Moz.) 7:7
39 un tie [to] nezināja, līdz plūdi nāca un tos aizskaloja projām, tāda arī būs Adam Dēla nākšana.
40 “Tad divi būs laukā: viens tiks paņemts un viens tiks atstāts.
41 “Divas sievietes mals dzirnavās: viena tiks paņemta, un otra tiks atstāta.
42 “Tāpēc sargieties [un vērojiet], jo jūs nezināt, kādā stundā jūsu Kungs nāk.
43 “Un ziniet to, ka, ja nama kungs būtu zinājis, kādā stundā zaglis nāks, viņš būtu vērojis un neļāvis, lai tas ielaužas viņa namā.
44 “Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo Adam Dēls nāk stundā, kad jūs Viņu negaidīsiet.
45 “Kas tad ir uzticamais un gudrais kalps, ko viņa kungs ir nolicis pārvaldīt savu namu, lai viņš dotu [savai saimei] barību īstajā laikā?
46 “Svētīts ir šāds kalps, ko viņa kungs atnācis atradīs tā darām.
47 “Patiesi, Es jums saku, ka viņš to noliks pār visiem saviem īpašumiem.
48 “Bet ja šis ļaunais kalps saka savā sirdī: ‘Mans kungs kavējas ar savu atnākšanu’
49 un sāk sist savus blakuskalpus un ēst un dzert [kopā] ar dzērājiem,
50 tad šī kalpa kungs nāks dienā, kad viņš to negaida, un stundā, ko viņš nezina,
51 un pārcirtīs viņu divās daļās, un nozīmēs viņam viņa daļu kopā ar liekuļiem- tur būs vaimanāšana un zobu griešana.

25
1 “Tad Debesu valstība būs salīdzināma ar desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja, lai satiktos ar līgavaini.
2 “Un piecas no tām bija gudras, bet piecas negudras.
3 “Tās, kas bija negudras, paņemdamas līdzi savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu,
4 bet gudrās paņēma traukos eļļu līdz ar saviem lukturiem.
5 “Tagad, kamēr līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja.
6 “Un nakts vidū atskanēja sauciens: ‘Redzi, līgavainis nāk, dodieties ārā viņu satikt!’
7 “Tad visas jaunavas cēlās un aizdedza savus lukturus.
8 “Un negudrās teica gudrajām: ‘Dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.’
9 “Bet gudrās atbildēdamas sacīja: ‘Nē, patiešām, tur nepietiks ne mums, ne jums. Labāk aizejiet pie tiem, kas pārdod, un nopērciet sev.’
10 “Un kamēr viņas devās pirkt, redzi, nāca līgavainis un tās, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzu mielastā, un durvis tika aizslēgtas.
11 “Un vēlāk nāca arī pārējās jaunavas sacīdamas: ‘Kungs, kungs, atver mums!’
12 “Bet viņš atbildēdams tām sacīja: ‘Patiesi, es jums saku, es jūs nepazīstu.’
13 “Tāpēc esiet uzmanīgi, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu, kurā Adam Dēls nāk.
14 “Jo tas ir tāpat kā ar cilvēku, kuram bija jāatstāj savas mājas. Viņš ataicināja savus kalpus un uzticēja tiem savus īpašumus.
15 “Un vienam viņš piešķīra piecus talentus, otrajam divus un kādam citam vienu, katram saskaņā ar viņa spējām, un tad aizgāja.
16 “Un tas, kas bija saņēmis piecus talentus, gāja un darbojās ar tiem un sapelnīja vēl citus piecus talentus.
17 “Tāpat arī tas ar diviem talentiem, viņš ieguva vēl divus klāt.
18 “Bet tas, kas bija saņēmis vienu, devās projām un apraka to zemē un noslēpa sava kunga sudrabu.
19 “Un pēc ilga laika atgriezās šo kalpu kungs un sāka ar tiem norēķināties.
20 “Un atnāca tas, kas bija saņēmis piecus talentus, un atnesa vēl citus piecus sacīdams: ‘Kungs, tu iedevi man piecus talentus. Redzi, es esmu sapelnījis vēl piecus klāt bez tiem, kas man bija.’
21 “Un viņa kungs tam sacīja: ‘Labi darīts, tu, labais un uzticamais kalps. Tu biji uzticams pie mazuma, es tev piešķiršu [atbildību] pār lielumu. Ieej sava kunga priekā.’
22 “Tad atnāca tas, kas bija saņēmis divus talentus, un sacīja: ‘Kungs, tu iedevi man divus talentus. Redzi, esmu sapelnījis vēl divus klāt bez tiem, kas man bija.’
23 “Un viņa kungs tam sacīja: ‘Labi darīts, tu, labais un uzticamais kalps. Tu biji uzticams pie mazuma, es tev piešķiršu [atbildību] pār lielumu. Ieej sava kunga priekā.’
24 “Un atnāca arī tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: ‘Kungs, es tevi pazinu kā stingru cilvēku. Tu pļauj tur, kur tu neesi sējis, un savāc tur, kur tu neesi kaisījis sēklas,
25 un baidoties no tevis es devos un noslēpu tavu talentu zemē. Redzi, te tas ir, kas tev pieder.’
26 “Un viņa kungs atbildēdams tam sacīja: ‘Tu, nekrietnais un slinkais kalps! Tu zināji, ka es pļauju tur, kur es neesmu sējis, un savācu tur, kur es neesmu kaisījis sēklas?
27 ‘Tad tev vajadzēja [labāk] nodot manu sudrabu baņķieriem, un atnākot es būtu [vismaz] ar procentiem saņēmis atpakaļ to, kas man pieder.
28 ‘Tāpēc atņemiet viņam dāvāto talentu un piešķiriet to tam, kam ir desmit talentu.
29 ‘Jo ikvienam, kam ir, vēl vairāk tiks dots un tam būs pārpilnība, bet tam, kam nav, tiks paņemts projām pat tas, kas viņam ir [dots].
30 ‘Un nevērtīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā- tur būs vaimanāšana un zobu griešana.’
31 “Un kad Adam Dēls nāks savā godības varenībā un visi nošķirtie vēstneši ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz savas godības troņa.
32 “Un [tad] visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā, un Viņš tos vienu no otra šķirs un atdalīs kā gans atdala savas avis no āžiem.
33 “Un Viņš nostādīs avis pie savas labās rokas, bet āžus pie kreisās.
34 “Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas Viņam būs pie labās rokas: ‘Nāciet šurp, jūs, Mana Tēva svētītie,- iemantojiet Valstību, kas jums ir sagatavota kopš pasaules radīšanas,
35 jo Es biju izsalcis un jūs iedevāt Man ēst, Es biju izslāpis un jūs iedevāt Man dzert, Es biju svešinieks un jūs paņēmāt Mani pie sevis,
36 Es biju kails un jūs Mani apģērbāt, Es biju slims un jūs Mani apciemojāt, Es biju cietumā un jūs nācāt pie Manis.’
37 “Tad taisnie Viņam atbildēs sacīdami: ‘Kungs, kad mēs Tevi redzējām izsalkušu un mēs devām Tev ēst, vai izslāpušu un devām Tev dzert?
38 ‘Un kad mēs Tevi redzējām kā svešinieku un paņēmām Tevi pie sevis, vai kā kailu un Tevi apģērbām?
39 ‘Un kad mēs redzējām Tevi slimu vai cietumā un mēs Tevi apciemojām?’
40 “Un Ķēniņš atbildēs un tiem sacīs: ‘Patiesi, Es jums saku: to, ko jūs esat darījuši vienam no pašiem pēdējiem šo Manu brāļu starpā, to jūs esat darījuši Man.’
41 “Tad Viņš arī sacīs tiem pie savas kreisās rokas: ‘Ejiet prom no Manis, jūs, apsūdzētie, mūžīgajā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa vēstnešiem,-
42 jo Es biju izsalcis un jūs Man neiedevāt ēst, Es biju izslāpis un jūs neiedevāt Man dzert,
43 Es biju svešinieks un jūs Mani neuzņēmāt, Es biju kails un jūs Mani neapģērbāt, Es biju slims un cietumā un jūs Mani neapciemojāt.’
44 “Tad arī tie atbildēs Viņam sacīdami: ‘Kungs, kad mēs redzējām Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un Tev nekalpojām?’
45 “Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: ‘Patiesi, Es jums saku: to, ko jūs neesat darījuši vienam no pašiem pēdējiem šo Manu brāļu starpā, to jūs neesat darījuši Man.’
46 “Un šie [tiks aizrauti] projām mūžīgajā sodā, bet taisnie [nonāks] mūžīgajā dzīvībā.”

26
1 Un notika, kad Ješua יהושעpabeidza sacīt visus šos Vārdus, Viņš teica saviem mācekļiem:
2 “Jūs zināt, ka pēc divām dienām notiks Pēsah un Adam Dēls tiks nodots, lai tiktu piesists pie koka.”
3 Tad augstie priesteri un rakstu mācītāji un tautas vecaji sanāca kopā augstā priestera tiesas namā, kurš tika saukts Qayapha
4 un norunāja ar viltu sagūstīt Ješua יהושעun Viņu nogalināt.
5 Bet tie sacīja: “Tikai ne svētkos, jo tautas vidū var izcelties dumpis.”
6 Un kad Ješua יהושעbija Bēyth Anyah spitālīgā Shim’on namā,
7 pie Viņa nāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgu smaržu, un viņa izlēja to uz Viņa galvu, kad Viņš sēdēja pie galda.
8 Un kad Viņa mācekļi to redzēja, viņi bija neapmierināti un sacīja: “Kādam mērķim šāda izšķērdēšana?
9 “Jo šo smaržu varēja dārgi pārdot un naudu iedot nabagajiem.”
10 Tomēr kad Ješua יהושעto pamanīja, Viņš tiem teica: “Kāpēc jūs skumdiniet sievieti? Jo viņa ir darījusi pie Manis labu darbu.
11 “Jo nabagie vienmēr ir ar jums, bet Es pie jums neesmu vienmēr.
12 “Jo izlejot šo smaržu uz Mana ķermeņa, viņa gatavoja to apglabāšanai.
13 “Patiesi, Es jums saku: kur vien šī Labā vēsts tiks pasludināta visā pasaulē, tur arī tiks teikts, ko šī sieviete ir darījuši;- [tas notiks] viņas pieminēšanai.”
14 Tad viens no divpadsmit, saukts Yehudah no Qerioth, devās pie augstajiem priesteriem
15 un teica: “Ko jūs man dosiet par Viņa nodošanu jūsu [rokās]”? Un tie viņam noskaitīja trīsdesmit sudraba gabalus. Zaķ. (Cak.) 11:12
16 Un no tā laika viņš meklēja iespēju, kā Viņu nodot.
17 Un Neraudzētās maizes pirmajā dienā mācekļi nāca pie Ješua יהושע, Viņam sacīdami: “Kur Tu vēlies, lai mēs Tev sagatavojam ēst Pēsah?”
18 Un Viņš teica: “Noejiet pilsētā pie kāda vīra un sakiet viņam: ‘Skolotājs saka: Mans laiks ir tuvu. Man ir jāsagatavo Pēsah tavā namā kopā ar saviem mācekļiem.’”
19 Un mācekļi darīja kā Ješua יהושעtiem bija pavēlējis un sagatavoja Pēsah.
20 Un kad nāca vakars, Viņš apsēdās ar tiem divpadsmit.
21 Un kamēr viņi ēda, Viņš teica: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums Mani nodos.”
22 Un tie bija ļoti skumdināti un sāka Viņam prasīt, katrs no tiem atsevišķi: “Kungs Meistar, vai tas neesmu es?”
23 Un Viņš tiem atbildēdams sacīja: “Tas, kas ir iemērcis savu roku ar Mani šķīvī,- tas Mani nodos.
24 “Patiesi, Adam Dēls aiziet kā tas ir bijis rakstīts attiecībā uz Viņu, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko Adam Dēls tiek nodots! Šādam cilvēkam būtu bijis labāk, ja viņš vispār nebūtu piedzimis.”
25 Un Yehudah- tas, kas Viņu nodeva,- atbildēdams uz to sacīja: “Rabbi, vai tas neesmu es?” Viņš tam teica: “Tu to esi teicis.”
26 Un kad tie ēda, Ješua יהושעņēma maizi un, to svētījis, lauza un deva to mācekļiem sacīdams: “Ņemiet, ēdiet, šis ir Mans ķermenis.”
27 Un paņēmis biķeri un pateicies, Viņš deva to tiem sacīdams: “Dzeriet no tā, jūs visi.
28 “Jo šīs ir Manas asinis, tās, no atjaunotās derības, kas ir izlietas par daudziem grēku piedošanai.
29 “Bet Es jums saku: Es patiešām no šī brīža vairāk nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es dzeršu to no jauna kopā ar jums Mana Tēva valstībā.”
30 Un nodziedājuši dziesmu, viņi devās uz Eļļas kalnu.
31 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Šajā naktī jūs visi apgrēkosieties. Jūs Mani [pametīsiet vienu], jo ir rakstīts: ‘Es sitīšu ganu, un avis no ganāmpulka izklīdīs.Zeķ. (Cak.) 13:7
32 “Bet pēc tam, kad Es būšu augšāmcēlies, Es noiešu jūsu priekšā uz Galil.”
33 Un Kēpha atbildēdams Viņam sacīja: “Pat ja visi pret Tevi apgrēkotos, es nekad [tāds nebūšu].”
34 Ješua יהושעviņam sacīja: “Patiesi, Es tev saku, ka šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani [jau] trīs reizes būsi noliedzis.”
35 Kēpha Viņam sacīja: “Pat ja man būtu jāmirst [kopā] ar Tevi, es Tevi neaizliegšu!” Visi mācekļi arī teica to pašu.
36 Tad Ješua יהושעar mācekļiem devās uz vietu, sauktu Gethsemane, un tiem sacīja: “Sēdiet šeit, kamēr Es pāriešu tur uz to vietu un lūgšu.”
37 Un Viņš ņēma sev līdzi Kēpha un abus Zabdai dēlus, un Viņš sāka skumt un dziļi izmist.
38 Tad Viņš tiem sacīja: “Mana būtne ir ļoti noskumusi- līdz pat nāvei. Palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.“
39 Un pagājis nedaudz uz priekšu, Viņš krita uz sava vaiga un lūdzās sacīdams: “O, Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet Man garām. Un tomēr, pāri visam lai notiek nevis kā Es to vēlos, bet kā Tu to gribi.”
40 Un Viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos aizmigušus, un teica Kēpha: “Tātad, vai jūs nespējat palikt ar Mani nomodā vienu pašu stundu?
41 “Uzmanieties un lūdziet, lai jūs nenonāktu pārbaudīšanā. Gars patiešām ir dedzīgs, bet miesa vāja.”
42 Vēlreiz Viņš no tiem attālinājās, otro reizi, un lūdzās sacīdams: “O, Mans Tēvs, ja Man nav iespējams tam paiet garām, ka Es to neizdzeru, tad lai notiek Tava griba.”
43 Un Viņš nāca un atkal atrada tos aizmigušus, jo viņu acis bija smagas.
44 Un Viņš tos atstāja un vēlreiz nogāja malā un lūdzās trešo reizi, sacīdams šos pašus Vārdus.
45 Tad Viņš nāca pie saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Jūs joprojām guļat un atpūšaties? Redziet, šī stunda ir nākusi, un Adam Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.
46 “Celieties, iesim. Redziet, tas, kas Mani nodod, atrodas tuvu.”
47 Un kamēr Viņš to teica, redzi, Yehudah, viens no tiem divpadsmit, ar lielu ļaužu pulku, [bruņotu] ar zobeniem un nūjām nāca no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem uz šo vietu.
48 Un tas, kas Viņu nodeva, bija devis tiem zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Viņš, Viņu ņemiet ciet.”
49 Un devies taisnā virzienā pie Ješua יהושע, viņš sacīja: “Sveicināts, Rabbi!” un Viņu skūpstīja.
50 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Draugs, kāpēc tu esi atnācis?” Tad tie pienāca un pielika rokas Ješua יהושעun Viņu sagūstīja.
51 Un lūk, viens no tiem, kas bija ar Ješua יהושע, izrāva savu roku un cirta ar savu zobenu un, trāpījis augstā priestera kalpam, viņš nocirta tam ausi.
52 Tad Ješua יהושעviņam sacīja: “Liec savu zobenu vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena mirs.
53 “Vai tu domā, ka Es tagad nevaru lūgt savu Tēvu un Viņš Mani nenodrošinās ar vairāk nekā divpadsmit leģioniem vēstnešu?
54 “Bet kā gan savādāk Raksti var tikt īstenoti, ja tas nenotiek šādā veidā?”
55 Tajā stundā Ješua יהושעļaudīm sacīja: “Vai jūs esat iznākuši pret Mani kā pret laupītāju ar zobeniem un nūjām, lai Mani saņemtu ciet? Ik dienas Es sēdēju kopā ar jums Nošķirtajā vietā jūs mācīdams, un jūs Mani nesagūstījāt.
56 “Bet tam visam tieši tā bija jānotiek, lai praviešu Raksti varētu īstenoties.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un aizbēga.
57 Un tie, kas Ješua יהושעbija sagūstījuši, aizveda Viņu projām pie augstā priestera Qayapha, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecaji.
58 Bet Kēpha sekoja Viņam no attāluma līdz pat augstā priestera tiesas nama pagalmam un iegāja iekšā un apsēdās kopā ar kalpiem, lai redzētu beigas.
59 Un augstie priesteri un vecaji un visa ļaužu tiesa meklēja viltus liecību pret Ješua יהושע, lai varētu Viņu nodot nāvei,
60 bet tie neatrada nekā. Lai arī daudzi viltus liecinieki stādījās priekšā, tie neatrada nekā, [kas būtu svarīgs]. Tad iznāca priekšā vismaz divi viltus liecinieki
61 un teica: “Šis sacīja: ‘Es spēju sagraut Elohim Mājvietu un to uzcelt no jauna trīs dienās.’”
62 Tad augstais priesteris piecēlās kājās un Viņam sacīja: “Vai Tev nav atbildes, ko teikt? Kas tas ir, ko šie liecina pret Tevi?”
63 Bet Ješua יהושעpalika kluss. Tad augstais priesteris Viņam sacīja: “Es Tev pavēlu zvērēt! Caur dzīvo Elohim Tu mums pateiksi, vai Tu esi Mesija, Elohim Dēls.”
64 Ješua יהושעviņam sacīja: “Tu to esi pateicis. Es jums saku: no šī brīža jūs redzēsiet Adam Dēlu sēžam pie [Varas] labās rokasTeh. (Ps.) 110:1 un nākam uz debesu mākoņiem.” Dan.7:13
65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes sacīdams: “Viņš ir zaimojis! Kāpēc mums vajadzīga vēl kāda liecība? Redziet, tagad jūs esat dzirdējuši Viņa zaimošanu!
66 “Ko jūs teiksiet?” Un tie atbildēja sacīdami: “Viņš ir nododams nāvei.”
67 Tad tie spļāva Viņam sejā un Viņu sita, bet citi pļaukāja
68 sacīdami: “Pravieto mums, Mesija! Kurš ir tas, kas Tevi sita?”
69 Un Kēpha sēdēja ārpusē tiesas pagalmā, un kalpone nāca pie viņa sacīdama: “Un tu biji ar Ješua יהושעno Galil.”
70 Bet viņš to noliedza viņu visu priekšā sacīdams: “Es nesaprotu, ko jūs sakāt.”
71 Un kad viņš izgāja ārā stabu ailē, kāda cita meitene viņu redzēja un ziņoja pārējiem: “Un arī šis bija ar Ješua יהושעno Natsareth.”
72 Bet atkal viņš to noliedza zvērēdams: “Es šo Cilvēku nepazīstu!”
73 Un pēc kāda brīža tie, kas atradās tuvumā, nāca pie Kēpha un viņam sacīja: “Patiesi, tu arī esi viens no tiem, pat tava runa tevi nodod.”
74 Tad viņš sāka lādēties un apzvērēt sacīdams: “Es šo cilvēku nepazīstu!” Un tajā pašā brīdī iedziedājās gailis.
75 Un Kēpha atcerējās Ješua יהושעVārdus, kas viņam bija teicis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani [jau] trīs reizes būsi noliedzis.” Un izgājis ārā, viņš sāka rūgti raudāt.

27
1 Un kad bija pienācis rīts, visi augstie priesteri un tautas vecaji pret Ješua יהושעpieņēma lēmumu, ka [par katru cenu] Viņš ir jānogalina.
2 Un Viņu sasējuši, tie Viņu aizveda projām un nogādāja pie vietvalža Pontius Pilate.
3 Tad Yehudah- tas, kas Viņu nodeva- redzēdams, ka Viņš ir pazudināts, nožēloja grēkus un atdeva trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem
4 sacīdams: “Es esmu grēkojis, nododot nevainīgas asinis.” Un tie sacīja: “Kāda mums daļa? Atbildi pats!”
5 Un nometis sudraba gabalus uz Mājvietas klona, viņš izgāja ārā un pakārās.
6 Un augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: “Nav pareizi tos ielikt šķirstā zinot, ka tie ir asins nauda.”
7 Viņi apspriedās un par tiem nopirka podnieka lauku svešinieku apglabāšanai.
8 Tāpēc šis lauks tiek saukts par asins lauku līdz pat šai dienai.
9 Tad īstenojās tas Vārds, kas bija sacīts caur pravieti Yirmeyahu, un proti: “Un tie paņēma trīsdesmit sudraba gabalus, cenu par Viņu, kas tika caurdurts, tādu, kādu uzstādīja tie no Yisra’ēl bērniem,
10 un iedeva tiem par podnieka lauku, kā Jahve יהוה[bija licis tam notikt].Zeķ. (Cak.) 11:12-13
11 Un Ješua יהושעtika nostādīts vietvalža priekšā, un tas Viņam prasīja sacīdams: “Vai Tu esi Yehudim Ķēniņš?” Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Tu to teici.”
12 Un kad augstie priesteri un vecaji Viņu apsūdzēja, Viņš neko neatbildēja.
13 Tad Pilate Viņam sacīja: “Vai Tu neklausies, cik daudz viņi liecina pret Tevi?”
14 Un Viņš tam neatbildēja, nevienu Vārdu,- tā, ka vietvaldis ļoti brīnījās.
15 Un pēc paraduma vietvaldis svētkos atbrīvoja ļaudīm vienu no cietumniekiem, ko viņi izvēlējās.
16 Un tobrīd viņiem bija labi zināms cietumnieks, saukts Barabba.
17 Tātad, kad viņi bija sapulcējušies, Pilate tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabba vai Ješua יהושע, kas tiek saukts Mesija?”
18 Jo viņš zināja, ka tie bija Viņu sagūstījuši ienaida un skaudības dēļ.
19 Un kad viņš tā sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie viņa ziņu: “Vai tad neviens neiestāsies par šo taisno Cilvēku, jo es šodien sapnī esmu daudz cietusi Viņa dēļ?”
20 Bet augstie priesteri un vecaji pārliecināja ļaudis, ka viņiem ir jālūdz atbrīvot Barabba, bet Ješua יהושעjānogalina.
21 Un vietvaldis atbildēdams tiem sacīja: “Tātad kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atbrīvoju?” Tie sauca: “Barabba!”
22 Pilate tiem sacīja: “Un ko tad man darīt ar Ješua יהושע, ko sauc Mesija?” Tie visi viņam sauca: “Lai Viņš tiek piesists pie koka!”
24 Un kad vietvaldis redzēja, ka viņš neko nav panācis, bet drīzāk izraisījis dumpi un šķelšanos, viņš ņēma ūdeni un [demonstrēdams] mazgāja savas rokas ļaužu pūļa priekšā sacīdams: “Es esmu nevainīgs pie šī Taisnā asinīm. Raugiet jūs paši.”
25 To dzirdēdami, visi ļaudis sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.”
26 Tad viņš tiem atdeva Barabba, bet Ješua יהושעlika nopērt un tad Viņu nodeva tālāk piesišanai pie koka.
27 Tad vietvalža kareivji ieveda Ješua יהושעtiesas namā un sapulcināja visu kareivju vienību Viņam apkārt.
28 Un situši Viņu ar pletnēm, tie uzvilka Viņam [asinskrāsas] purpura apmetni.
29 Un uzpinuši ērkšķu kroni, tie uzlika to Viņa galvai un Viņa labajā rokā [iesprauda] niedri. Un zemojušies Viņa priekšā un Viņu visādi izsmiedami, tie sacīja: “Esi sveicināts, Yehudim Ķēniņ!”
30 Un Viņu pietiekami apspļaudījuši, tie ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.
31 Un kad tie bija Viņu gana izsmējuši, tie novilka no Viņa apmetni un uzvilka Viņam Viņa paša drēbes un aizveda projām, lai Viņš tiktu piesists pie koka.
32 Un kad viņi izgāja ārā, tie atrada kādu vīru no Cyrene, vārdā Shim’on- un tie pavēlēja viņam nest Viņa baļķi.
33 Un kad tie nāca uz vietu, sauktu Golgotha; tas nozīmē sacīt: galvaskausa vietu,
34 tie deva Viņam dzert vīnu sajauktu ar žulti. Un kad Viņš to bija pagaršojis, Viņš atteicās dzert.
35 Un piesituši Viņu pie baļķa, tie sadalīja Viņa drēbes, iepriekš par tām metuši lozes, lai varētu īstenoties tas, ko bija sacījis pravietis: “Tie sadalīja Manas drēbes savā starpā, un par Manu apģērbu tie meta kauliņus.Teh. (Ps.) 22:18
36 Un apsēdušies tie Viņu tur sargāja.
37 Un tie uzlika virs Viņa galvas Viņa vainas aprakstu: ŠIS IR Ješua יהושע, YEHUDIM ĶĒNIŅŠ.”
38 Tad arī divi laupītāji tika piesisti pie koka līdz ar Viņu: viens pa labi un otrs pa kreisi no Viņa.
39 Un tie, kas gāja garām, Viņu izsmēja, purinot savas rokas, Teh. (Ps.) 22:7
40 un sacīja: “Tu, kas noārdi Mājvietu un uzcel to par jaunu trīs dienās: glāb tagad pats sevi! Ja Tu esi Elohim Dēls, kāp lejā no koka.”
41 Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecajiem, Viņu izsmejot, sacīja:
42 “Viņš glāba citus- Viņš nav spējīgs glābt pats sevi. Ja Viņš ir Yisra’ēl Ķēniņš, lai Viņš tagad kāpj lejā no koka,- tad mēs Viņam ticēsim.
43 “Viņš, kas uzticējās Elohim, lai Elohim tagad To izglābj, ja Viņš To uzskata par cienīgu, Teh. (Ps.) 22:8 jo Viņš apgalvoja: ‘Es esmu Elohim Dēls.’”
44 Un arī laupītāji, kas bija piesisti pie koka līdz ar Viņu, Viņu izsmēja, sacīdami to pašu.
45 Un no sestās stundas tur bija tumsa pār visu zemi līdz devītajai stundai.
46 Un ap devīto stundu Ješua יהושעsauca, skaļā balsī teikdams: “Ēli, Ēli, lemah shehaqtani?” tas ir: “Mans Ēl, Mans Ēl, kāpēc Tu Mani esi atstājis?Teh. (Ps.) 22:1
47 Kādi no tiem, kas tur stāvēja un to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Ēliyahu!”
48 Un nekavējoties viens no tiem aizskrēja un paņēma vīšķi un pielēja to ar etiķi un, uzspraudis to uz niedres, deva to Viņam dzert. Teh. (Ps.) 69:21
49 Bet pārējie, kas tur atradās, teica: “Atstāj To. Paskatīsimies, vai Ēliyahyu nāks Viņu glābt.”
50 Un Ješua יהושעvēlreiz ar skaļu balsi iesaucās un atdeva savu garu.
51 Un redzi, priekškars Mājvietā tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai, un zeme tika satricināta, un klintis tika sašķeltas,
52 un kapi atvērās, un daudzi ķermeņi no nošķirtajiem, kas bija aizmiguši, tika pacelti augšā,
53 un, iznākuši ārā no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, tie devās nošķirtajā pilsētā un parādījās daudziem.
54 Un kad kapteinis un tie ar viņu, kas sargāja Ješua יהושע, redzēja zemestrīci un visu, kas tur notika, tie ārkārtīgi pārbijās un sacīja: “Patiesi, šis bija Elohim Dēls!”
55 Un tur atradās daudzas sievietes, kas sekoja Ješua יהושעno Galil, Viņu pavadīdamas un vērodamas no tālienes,
56 starp kurām bija Miryam no Maģdala un Miryam, Ya’aqob un Yosēph māte, un Zabdai dēlu māte.
57 Un kad tuvojās vakars, tur nāca kāds bagāts vīrs no Ramathayim vārdā Yosēph, kas arī pats bija kļuvis par Ješua יהושעmācekli.
58 Viņš devās pie Pilate un prasīja tam Ješua יהושעķermeni. Tad Pilate pavēlēja viņam dot ķermeni.
59 Un paņēmis ķermeni, Yosēph to ietina tīrā lina audeklā
60 un ielika to savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī. Un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa ieejas un devās projām.
61 Un Miryam no Maģdala tur bija un otra Miryam, sēdēdamas iepretī kapam.
62 Nākošajā dienā, kas bija pēc Sagatavošanās [dienas], augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilate
63 un sacīja: “Kungs, mēs atceramies, ka šis viltnieks, kad Viņš vēl bija dzīvs, apgalvoja: ‘Pēc trim dienām Es celšos augšā.’
64 “Pavēli, lai kaps tiktu apsargāts līdz trešajai dienai, lai Viņa mācekļi naktī neatnāk un neaiznes Viņu projām. Tad tie varēs cilvēkiem teikt: ‘Viņš tika augšāmcelts no mirušiem.’ Tad pēdējā viltība būs daudz ļaunāka neka pirmā.”
65 Tad Pilate tiem teica: “Jums ir sardze, ejiet, apsargājiet To, kā jūs to protat.”
66 Un tie devās [uz kapa vietu] un sargāja kapu, apzīmogojuši akmeni un nolikuši priekšā sardzi.

28
1 Kad Shabbat bija beidzies, jo bija pienākusi nedēļas pirmās dienas rītausma, Miryam no Maģdala un otra Miryam nāca apraudzīt kapu.
2 Un redzi, tur notika liela zemestrīce, jo no debesīm nolaidās lejā Jahve יהוהvēstnesis un nāca un novēla akmeni no kapa ieejas un apsēdās uz tā.
3 Un viņa parādīšanās bija kā zibens, un viņa drēbes baltas kā sniegs.
4 Un noliktie sargi drebēja no bailēm par viņu un kļuva kā miruši.
5 Un vēstnesis sacīja sievietēm: “Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Ješua יהושע, kas tika piesists pie koka.
6 “Viņa šeit nav, jo Viņš ir uzcēlies kā Viņš teica. Nāciet, skatiet to vietu, kur Kungs Meistar gulēja.
7 “Un steidzieties, sakiet Viņa mācekļiem, ka Viņš ir uzcēlies no mirušiem. Un redziet: Viņš noies jūsu priekšā uz Galil. Tur jūs Viņu sastapsiet. Redziet, es jums [to] esmu pateicis.”
8 Un tās steidzami atstāja kapu- bailēs un lielu prieku,- un skrēja to paziņot Viņa mācekļiem.
9 Un kad viņas steidzās to paziņot Viņa mācekļiem, redzi, Ješua יהושעtās satika ceļā sacīdams: “Sveicinātas!” Un tās nāca un apkampa Viņa kājas un zemojās Viņa priekšā.
10 Tad Ješua יהושעtām sacīja: “[Tikai] nebīstieties. Ejiet, paziņojiet Maniem brāļiem, lai tie noiet uz Galil, un tur tie Mani redzēs.”
11 Un kamēr viņas bija ceļā, redzi, kādi no sardzes aizgāja līdz pilsētai un pateica augstajiem priesteriem visu, kas bija noticis.
12 Un kad tie sanāca kopā ar vecajiem un bija gana meklējuši padomu, tie iedeva kareivjiem pietiekoši daudz sudraba
13 sacīdami: “Sakiet, ka Viņa mācekļi naktī atnāca un aiznesa Viņu projām, kamēr mēs gulējām.
14 “Un ja tas tā tiks paziņots vietvaldim, mēs viņu pārliecināsim un arī jūs pasargāsim no bēdām.”
15 Un paņēmuši sudrabu, tie darīja, kā tiem bija pamācīts. Un šis ziņojuma saturs plaši ir izplatījies starp Yehudim līdz pat šai dienai.
16 Un tie vienpadsmit mācekļi devās uz Galil, uz kalnu, ko Ješua יהושעtiem bija norādījis.
17 Un kad tie Viņu redzēja, tie zemojās Viņa priekšā, bet kādi šaubījās.
18 Un Ješua יהושעuznāca augšā [pie tiem] un runāja ar tiem sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un uz zemes.
19 “Tāpēc ejiet un dariet mācekļus no visām tautām, pagremdējot tos Tēva un Dēla un Nošķirtā Gara VĀRDĀ,
20 mācot tos ievērot un sargāt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es palieku ar jums vienmēr kopā līdz [šī] laikmeta beigām. Amēn.