Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Mesiāniskie raksti

Marka

20.04.2001
Marqos
Marka

1
1 Ješua יהושעMesijas, Elohim Dēla Labās vēsts iesākums.
2 Praviešos ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu Tavā priekšā, Mal.3:1
3 balsi, kas tuksnesī sauc: ‘Sagatavojiet Jahve יהוהceļu, dariet līdzenas Viņa tekas.’” Yesh. (Jes.) 40:3
4 Yohanan nāca pagremdējot tuksnesī un pasludinot grēknožēlas pagremdēšanu grēku piedošanai.
5 Un visa Yehudah zeme un tie no Yerushalayim devās ārā pie viņa, un visi viņi tika pagremdēti Yardēn upē, izsūdzot savus grēkus.
6 Un Yohanan bija ģērbies kamieļa vilnā un ar ādas jostu ap vidu, viņš ēda siseņus un kameņu medu.
7 Un viņš sludināja sacīdams: “Pēc manis nāk Viņš, kas ir par mani varenāks, kura sandales siksnu es neesmu cienīgs noliekties un atraistīt.
8 “Es jūs pagremdēju ūdenī, bet Viņš jūs pagremdēs Nošķirtajā Garā.”
9 Un notika, ka tajās dienās Ješua יהושעnāca no Natsareth Galil un tika pagremdēts no Yohanan Yardēn.
10 Un tajā pašā mirklī, kad Viņš uznāca augšā no ūdens, Viņš redzēja debesis [pārplēstas pušu un] atvērtas un Garu nākam lejā uz Viņu kā balodi.
11 Un balss nāca no debesīm: “Tu esi Mans Dēls, Mans Mīļotais, kurā Es ieguvu prieku.”
12 Un nekavējoties Gars Viņu iedzina tuksnesī.
13 Un Viņš tur tuksnesī atradās četrdesmit dienas, lai tiktu sātana pārbaudīts, un atradās tur kopā ar savvaļas zvēriem. Un vēstneši Viņu apciemoja.
14 Un pēc tam, kad Yohanan tika paņemts prom, Ješua יהושעnāca Galil, pasludinādams Labo vēsti par Elohim valdīšanas atnākšanu,
15 un sacīja: “Laiks ir piepildīts, un Elohim valstība ir nākusi tuvu. Nožēlojiet savus grēkus un ticiet Labajai vēstij.”
16 Un staigādams gar Galil jūru, Viņš redzēja Shim’on un Andri, viņa brāli, metot jūrā tīklu, jo viņi bija zvejnieki.
17 Un Ješua יהושעtiem teica: “Nāciet, sekojiet Man, un Es darīšu, ka jūs kļūsit par cilvēku zvejniekiem.”
18 Un nekavējoties tie atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.
19 Un atgājis no turienes nedaudz sāņus, Viņš redzēja Ya’aqob, Zabdai dēlu, un Yohanan, viņa brāli, un viņi atradās laivā lāpot savus tīklus.
20 Un nekavējoties Viņš tos sauca, un, atstājuši savu tēvu Zabdai laivā ar noīrētajiem kalpiem, tie Viņam sekoja.
21 Un tie devās Kephar Nahum un tūlīt Shabbat dienā Viņš iegāja sinagogā un mācīja.
22 Un tie bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam pieder autoritāte, un nevis kā viņu rakstu mācītāji.
23 Un tur bija vīrs viņu sinagogā ar nešķīstu garu, un viņš sauca
24 sacīdams: “Hā! Ko gan mēs darīsim ar Tevi, Tu, Ješua יהושעno Natsareth? Vai Tu nāc mūs iznīcināt? Es zinu, kas Tu esi: Elohim Nošķirtais!”
25 Un Ješua יהושעviņu apdraudēja sacīdams: “Apklusti un izej ārā no viņa!”
26 Un metot to konvulsijās, nešķīstais gars sauca ar skaļu balsi un iznāca ārā no tā.
27 Un viņi visi bija tā pārsteigti, ka sprieda pie sevis sacīdami: “Kas tas ir: vai jauna mācība? Ar autoritāti Viņš pavēl pat nešķīstajiem gariem, un tie Viņam paklausa!”
28 Un vēsts par Viņu nekavējoties izplatījās visā zemē apkārt Galil.
29 Un iznākuši ārā no sinagogas, viņi kopā ar Ya’aqob un Yohanan devās uz Shim’on un Andri namu.
30 Un Shim’on sievasmāte gulēja slima ar iekaisumu, un tūlīt pat tie Viņam pateica par viņu.
31 Un atnācis Viņš paņēma to aiz rokas un pacēla to augšā. Un tajā pašā brīdī drudzis viņu atstāja un viņa tiem kalpoja.
32 Un kad atnāca vakars un kad saule bija norietējusi, tie atveda pie Viņa visus, kas bija slimi un kuros bija iegājuši dēmoni.
33 Un visa pilsēta bija sapulcējusies pie [mājas] durvīm.
34 Un Viņš dziedināja daudzus, kas bija slimi ar dažādām slimībām, un izdzina ārā daudzus dēmonus un neļāva dēmoniem runāt, jo tie Viņu pazina.
35 Un nākamajā rītā uzcēlies ļoti agri, kamēr vēl bija tumšs, Viņš izgāja ārā un devās uz vientuļu vietu, un tur Viņš lūdza.
36 Un Shim’on un tie, kas bija ar Viņu, Viņu meklēja
37 un, kad tie Viņu atrada, tie Viņam teica: “Visi Tevi meklē.”
38 Un Viņš tiem sacīja: “Iesim blakus esošajās pilsētās, lai Es varētu pasludināt arī tur, jo tamdēļ Es esmu nācis.”
39 Un Viņš sludināja viņu sinagogās visā Galil un izdzina ārā dēmonus.
40 Un pie Viņa nāca [kāds] spitālīgais un, Viņu piesaucot, metās ceļos pie Viņa kājām un Viņam teica: “Ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.”
41 Un Ješua יהושע, līdzjūtības pārņemts, izstiepa savu roku un viņam pieskārās un viņam teica: “Es to vēlos. Esi šķīstīts.”
42 Un tajā pašā mirklī spitālība to atstāja un viņš bija šķīstīts.
43 Un to stingri brīdinājis, Viņš to nekavējoties sūtīja projām
44 un tam teica: “Redzi, nesaki nevienam par to, bet noej un parādi sevi priesterim un pienes par savu šķīstīšanu to [upuri], ko ir noteicis Mosheh kā liecību attiecībā uz tiem.”
45 Bet tas izgāja un sāka to tik daudz apliecināt un izplatīt [šo] Vārdu, ka Ješua vairs nespēja atklāti ieiet pilsētā, bet [bija spiests] atrasties ārpusē vientuļās vietās. Un tomēr tie nāca pie Viņa no visām pusēm.

2
1 Un pēc kādām dienām Viņš atkal iegāja Kephar Nahum, un kļuva zināms, ka Viņš atrodas kādā namā.
2 Tad tur kopā sanāca tik daudz ļaužu, ka tur vairāk nebija vietas, pat ne pie durvīm. Un Viņš runāja tiem Vārdu.
3 Un tie nāca pie Viņa, nesot kādu paralizēto, ko nesa četri cilvēki.
4 Un nespēdami nokļūt Viņa tuvumā ļaužu pūļa dēļ, tie izārdīja jumtu virs tās vietas, kur Viņš atradās. Un kad tie bija izlauzušies cauri, tie nolaida lejā gultu, uz kuras paralizētais gulēja.
5 Un kad Ješua יהושעredzēja viņu ticību, Viņš paralizētajam teica: “Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.”
6 Tagad, tur sēdēja kādi no rakstu mācītājiem, un tie sprieda savās sirdīs:
7 “Kāpēc šis tā runā? Viņš zaimo! Kas gan spēj piedot grēkus kā vienīgi Elohim?”
8 Tūlīt pat Ješua יהושע, zinādams savā garā, ka viņi pie sevis šādi spriež, tiem teica: “Kāpēc jūs savās sirdīs šādi domājat?
9 “Kas ir vieglāk, vai paralizētajam sacīt: ‘Tavi grēki ir piedoti,’ vai arī teikt: ‘Celies, ņem savu gultu un staigā?’
10 “Bet lai jūs zinātu, ka Adam Dēlam ir vara uz zemes piedot grēkus...” Un Viņš paralizētajam cilvēkam sacīja:
11 “Es tev saku: celies kājās, ņem savu gultu un dodies uz savām mājām.”
12 Un tas cēlās augšā, paņēma gultu un visu priekšā izgāja ārā- tā, ka visi bija izbrīnījušies un pārsteigti un slavēja Elohim sacīdami: “Kaut ko tādu mēs nekad neesam redzējuši!”
13 Un Viņš atkal devās ārā pie jūras, un viss ļaužu pulks nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
14 Un ejot garām, Viņš redzēja Lēwi, Alphai dēlu, sēžam muitas kantorī un viņam teica: “Seko man.” Un cēlies tas Viņam sekoja.
15 Un notika, kad Viņš sēdēja pie galda viņa namā, daudzi nodokļu savācēji un grēcinieki arī sēdēja ar Ješua יהושעun Viņa mācekļiem, jo tur bija daudzi, un tie sekoja Viņam.
16 Un kad rakstu mācītāji un farizeji redzēja Viņu ēdam kopā ar nodokļu savācējiem un grēciniekiem, tie teica Viņa mācekļiem: “Kāpēc Viņš ēd un dzer ar nodokļu savācējiem un grēciniekiem?”
17 To dzirdēdams, Ješua יהושעtiem sacīja: “Tiem, kas ir stipri, nav vajadzīgs [saukt] ārstu, bet gan tiem, kas ir slimi. Es neesmu nācis aicināt uz grēku nožēlu taisnos, bet [gan] grēciniekus.”
18 Un Yohanan mācekļi un kādi no farizejiem gavēja. Un tie nāca un Viņam teica: “Kāpēc Yohanan un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
19 Un Ješua יהושעtiem teica: “Vai līgavaiņa draugi spēj gavēt, kamēr līgavainis ir ar tiem? Kamēr līgavainis ir kopā ar tiem, tie nespēj gavēt.
20 “Bet nāks dienas, kad līgavainis tiks paņemts projām no tiem, un tad tie gavēs tajās dienās.
21 “Un neviens nešuj jaunu drēbes gabalu uz veca apģērba, citādi jaunais drēbes gabals atrausies no vecā un radīsies daudz lielāks plīsums.
22 “Un neviens nelej jaunu vīnu vecā vīnādas traukā, citādi jaunais vīns pārplēsīs vīnādu un tas iztecēs un vīnādas trauks tiks sabojāts. Bet jauns vīns ir jālej svaigā vīnādas traukā.”
23 Un notika, ka Shabbat [dienā] Viņš devās cauri labības laukiem. Un kad tie tur gāja, Viņa mācekļi sāka raut vārpas un no tām viļāt ārā graudus,
24 un farizeji Viņam teica: “Skat, kāpēc viņi dara to, ko nav pareizi darīt Shabbat?”
25 Un Viņš tiem teica: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dawid darīja, kad viņam bija vajadzība pēc ēdiena un viņš bija izsalcis, viņš un tie ar viņu?
26 “Kā viņš ar augsto priesteri Ebyathar iegāja Elohim namā un ēda skatāmās maizes, ko nav tiesības ēst [nevienam citam] kā tikai priesteriem, un viņš tās deva arī tiem, kas bija ar viņu?”
27 Un Viņš tiem teica: “Shabbat tika radīts cilvēkam un nevis cilvēks Shabbat.
28 “Tāpēc Adam Dēls ir arī Shabbat Kungs.”

3
1 Un Viņš vēlreiz iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks ar nokaltušu roku.
2 Un tie Viņu uzmanīgi vēroja, vai tikai Viņš to nedziedinās Shabbat, lai [tie varētu] Viņu apsūdzēt.
3 Un Viņš teica vīram, kuram bija nokaltusi roka: “Celies augšā un nāc vidū.”
4 Un Viņš tiem teica: “Vai ir pareizi Shabbat darīt labu vai darīt ļaunu, glābt dzīvību vai to nogalināt?” Bet tie palika [kā mēmi].
5 Un paskatījies apkārt uz tiem ar neapmierinātību, būdams noskumis par viņu sirds nocietināšanos, Viņš teica [šim] vīram: “Izstiep savu roku.” Un viņš to izstiepa, un viņa roka tika atjaunota un tapa tikpat vesela kā otra.
6 Un farizeji izgāja ārā un tajā pašā brīdī kopā ar herodiešiem sāka kalt plānus pret Viņu, kā Viņu nogalināt.
7 Bet Ješua יהושעar saviem mācekļiem bēga uz jūras pusi. Un liels ļaužu pulks no Galil un no Yahudah Viņam sekoja.
8 Pat no Yerushalayim un no Edom, un aiz-Yardēn, un tie, kas dzīvoja ap Tsor un Tsidon- milzīgs ļaužu pulks nāca pie Viņa, kad tie dzirdēja, cik daudz [laba] Viņš darīja.
9 Un Viņš saviem mācekļiem teica, ka lielā ļaužu pūļa dēļ ir jātur gatavībā laiva, lai tie nespiestos Viņam virsū.
10 Jo Viņš dziedināja daudzus,- tā, ka visi, kam vien bija slimības, lauzās pie Viņa, lai Viņam pieskartos.
11 Un nešķīstie gari, līdzko Viņu redzēja, tie krita pie zemes Viņa priekšā un skaļi sauca sacīdami: “Tu esi Elohim Dēls.”
12 Bet Viņš tos daudzas reizes brīdināja, ka tiem nav Viņš jādara zināms.
13 Un Viņš uzkāpa augšā uz kalna un sauca pie sevis tos, ko Viņš gribēja, un tie nāca pie Viņa.
14 Un Viņš nozīmēja divpadsmit būt ar Viņu un tikt izsūtītiem sludināt
15 un saņemt autoritāti pār slimībām un izdzīt ārā dēmonus.
16 Un Viņš nozīmēja divpadsmit: Shim’on, kuram Viņš pievienoja vārdu Kēpha;
17 un Ya’aqob, Zabdai dēlu, un Yohanan, Ya’aqob brāli, kuriem Viņš pievienoja vārdu Beni-Reģes; tas ir, “Pērkona dēli;”
18 un Andri; un Philip; un Bartholomi; un Mattithyahu; un T’oma; un Ya’aqob, Alphai dēlu; un Taddai; un kānaānieti Shim’on;
19 un Yehudah no Qerioth, kas arī Viņu nodeva. Un tie iegāja namā,
20 un atkal sanāca kopā liels pūlis tā, ka viņi nespēja pat apēst savu maizi.
21 Un kad par to padzirdēja Viņa piederīgie, tie devās Viņu saistīt, jo tie teica: “Viņš ir sajucis prātā.”
22 Un rakstu mācītāji, kas nāca lejup no Yerushalayim, teica: “Viņam ir Be’elzebul” un “Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka [palīdzību].”
23 Un pasaucis tos tuvumā, Viņš uz tiem runāja līdzībās: “Kā gan sātans spēj izdzīt ārā sātanu?
24 “Un ja valsts ir sašķelta sevī, šāda valsts nespēj noturēties.
25 “Un ja nams ir iekšēji sašķelts, šis nams nespēj pastāvēt.
26 “Un ja sātans ir sacēlies pats pret sevi un ir iekšēji sašķelts, viņš nespēj pastāvēt, bet viņam [jau] ir pienācis gals.
27 “Neviens nav spējīgs ieiet stipra vīra namā un nolaupīt viņa bagātības, kamēr tas iesākumā nav stipro vīru sasaistījis,- tikai tad viņš izlaupīs tā namu.
28 “Patiesi, Es jums saku: cilvēku dēliem visi grēki tiks piedoti, vienalga, kādas zaimošanas tie izrunā.
29 “Bet tam, kas zaimo pret Nošķirto Garu, nav piedošanas mūžīgi, bet viņš tiek pakļauts mūžīgajam sodam;”
30 jo tie bija teikuši: “Viņam ir nešķīsts gars.”
31 Un atnāca Viņa brāļi un Viņa māte un, nostājušies ārpusē, sūtīja Viņam ziņu, ka saucot Viņu.
32 Un ļaužu pulks sēdēja Viņam apkārt. Un tie Viņam teica: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi ir ārpusē un Tevi meklē.”
33 Bet Viņš tiem atbildēja sacīdams: “Kas ir Mana māte vai Mani brāļi?”
34 Un skatīdamies uz visiem, kas sēdēja apkārt Viņam, Viņš tiem teica: “Redziet, [jūs esat] Mana māte un Mani brāļi!
35 “Jo katrs, kas dara Elohim gribu, ir Mans brālis un Mana māsa, un māte.”

4
1 Un Viņš iesāka mācīt atkal pie jūras, un liels ļaužu pulks sapulcējās pie Viņa tā, ka Viņš kāpa laivā, lai atrastos jūrā. Un viss ļaužu pulks atradās krastā ar seju pret jūru.
2 Un Viņš tos mācīja līdzībās un savā mācībā tiem teica:
3 “Klausieties! Redziet, sējējs izgāja ārā sēt.
4 “Un notika, ka, kad viņš sēja, kāda sēkla krita ceļmalā un putni no debesīm nāca un to [izknāba] un aprija.
5 “Un cita [sēkla] krita klinšainās vietās, kur tai nebija daudz zemes. Un nekavējoties tā izdzina asnu, jo tai nebija zemes kārtas.
6 “Bet kad saule virs tās pakāpās augstu, tā sažuva un tāpēc, ka tai nebija saknes, tā nokalta.
7 “Un cita krita starp ērkšķiem. Un ērkšķi to pārauga un to ieslēdza sevī, un tā nenesa ražu.
8 “Un cita iekrita labā zemē un nesa ražu. Šī sēkla aizmetās un uzdīga, iznāca no zemes, izauga un atnesa jaunu ražu, kāda trīsdesmitkārtīgu, kāda sešdesmitkārtīgu un kāda simtkārtīgu.”
9 Un Viņš tiem teica: “Kam ir ausis dzirdēt, lai viņš dzird!”
10 Un kad Viņš bija palicis viens, tie ap Viņu kopā ar tiem divpadsmit prasīja Viņam par šo līdzību.
11 Un Viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Elohim valstības noslēpumu, bet tiem, kas ir ārpusē, viss tiek rādīts līdzībās,
12 tā, ka “redzēdami viņi redz, bet neuztver, un dzirdēdami viņi dzird, bet nesaprot, kamēr viņi nenāks un viņu grēki tiem netiks piedoti.”Yesh. (Jes.) 6:9-10
13 Un Viņš tiem teica: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības?
14 “Sējējs sēj Vārdu.
15 “Tie, kas ceļmalā, ir tie, kam tiek sēts Vārds. Kad tie to dzird, nekavējoties nāk sātans [un to izknābj] un paņem projām to Vārdu, kas tika iesēts viņu sirdīs.
16 “Līdzīgi tiem ir tie, kas ir sēti uz klinšainām vietām. Kad tie dzird Vārdu, tie nekavējoties to ar prieku pieņem,
17 bet tiem nav saknes sevī un tie dzīvo īsu laiku. Kad Vārda dēļ ceļas spiediens vai vajāšanas, tie nekavējoties klūp un [vairs neceļas].
18 “Un citi ir tie, kas sēti starp ērkšķiem. Tie ir tie, kas Vārdu dzird,
19 bet šī laikmeta bēdas un bagātības viltība un vēlēšanās pēc citām lietām iekļūst viņos. Tās saslēdz Vārdu tā, ka tas viņos kļūst neauglīgs.
20 “Un tās, kas sētas labā zemē, ir tie, kas Vārdu dzird un to pieņem un nes augļus, kādi trīsdesmitkārtīgus un kādi sešdesmitkārtīgus un kādi simtkārtīgus.”
21 Un Viņš tiem teica: “Vai lukturis tiek pirkts, lai tas tiktu palikts zem groza vai zem gultas? Vai tas nav jāieliek [tam paredzētajā] statīvā?
22 “Jo kas ir apslēpts, tiks atklāts, un kas ir turēts noslēpumā, nāks gaismā.
23 “Ja kādam ir ausis dzirdēt, lai viņš dzird.”
24 Un Viņš tiem teica: “Uzmanieties, ko jūs klausāties. Kādu mēru jūs lietojat, ar tādu jums tiks atmērīts un vēl vairāk jums tiks klāt pielikts,- jums, kas klausāties.
25 “Jo kam kas pieder, tam tiks vēl vairāk dots; bet kam nav, tam pat tas mazums, kas tam pieder, tiks atņemts no viņa projām.”
26 Un Viņš teica: “Elohim valstība ir līdzīga, kad kāds cilvēks izkaisa sēklu zemē
27 un tad nakti guļ un dienu ceļas, kamēr sēkla pati diedzē asnu un aug, [bet] viņš pat nezina, kā tas notiek.
28 “Jo zeme pati audzē ražu: iesākumā [rada] stiebru, tad vārpu, pēc tam briedušus graudus vārpā.
29 “Bet kad raža ir nogatavojusies, viņš nekavējoties laiž darbā sirpi, jo ir atnācis ražas laiks.”
30 Un Viņš teica: “Ar ko mēs varam salīdzināt Elohim valdīšanu? Ar kādas līdzības palīdzību mēs to varam pasniegt?
31 “Kā sinepju sēkliņa, kas, kad tā ir iesēta zemē, ir mazāka nekā visas citas sēklas uz zemes,
32 bet, kad tā ir iesēta, tā aug un izaug un kļūst lielāka nekā visi citi stādi un kļūst par koku un izveido tik lielus zarus, ka debesu putni var vīt ligzdas to ēnā.”
33 Ar daudzām šādām līdzībām Viņš runāja uz tiem Vārdu, kā tie spēja to uztvert un saprast.
34 Un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja. Bet kad viņi palika vieni, Viņš saviem mācekļiem visu izskaidroja.
35 Un tajā pašā dienā, kad bija atnācis vakars, Viņš tiem teica: “Pārcelsimies pāri otrajā pusē.”
36 Un atstājuši ļaužu pūli, tie ņēma Viņu līdzi laivā, tajā pašā, kur Viņš bija. Un arī citas laivas tur bija ar Viņu.
37 Un tur nāca liela vētra, un viļņi sitās laivā tā, ka tā strauji pildījās ar ūdeni.
38 Un Viņš atradās stūres galā aizmidzis uz spilvena. Un tie Viņu modināja un Viņam teica: “Skolotāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?”
39 Un uzmodināts Viņš apklusināja vēju un jūrai teica: “Mierā, esi mierīga!” Un vējš nostājās, un tur bija liels miers.
40 Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs esat tā nobijušies? Vai jūs vēl neesat sākuši ticēt?”
41 Un tie bijās ļoti un prasīja viens otram: “Kas šis ir, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa!”?

5
1 Un viņi nāca uz jūras otru krastu, uz Gadarenes zemi.
2 Un kad Viņš izkāpa ārā no laivas, tajā pašā brīdī tur Viņu sastapa vīrs, kas bija iznācis no kapiem, ar nešķīstu garu,
3 kurš dzīvoja starp kapiem. Un neviens nespēja viņu saistīt, pat ne ar kādām važām,
4 jo viņš bieži tika sasiets ar virvēm un važām, bet viņš pārrāva visas važas un visas virves saplēsa gabalos, un nebija neviena, kas spētu viņu savaldīt.
5 Un pastāvīgi naktīm un dienām viņš atradās kalnos un kapos kliedzot un sevi graizot ar akmeņiem.
6 Un ieraudzījis Ješua יהושעno attāluma, viņš skrēja un zemojās Viņa priekšā
7 un, saucis ar skaļu balsi, viņš teica: “Ko man darīt ar Tevi, Ješua יהושע, Tu, Visaugstā Ēl Dēls? Zvēru pie Elohim, nemoki mani.”
8 Jo Viņš tam bija teicis: “Izej ārā no šī cilvēka, tu, nešķīstais gars!”
9 Un Viņš tam vaicāja: “Kāds ir tavs vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Mans vārds ir Leģions, jo mēs esam daudz.”
10 Un tas ļoti Viņu lūdzās, lai Viņš tos nesūta ārā no šīs zemes.
11 Tagad, tur atradās liels cūku ganāmpulks, kas tika nobarots tuvu kalniem.
12 Un visi dēmoni Viņu lūdzās sacīdami: “Sūti mūs cūkās- tā, lai mēs iekļūstam tajās.”
13 Un Viņš tiem deva atļauju. Un nešķīstie gari iznāca ārā un iegāja cūkās- to bija divi tūkstoši- un viss ganāmpulks metās lejā pa stāvo nogāzi un noslīka jūrā.
14 Un cūku gani aizbēga un ziņoja par notikušo pilsētā un visā zemē. Un tie visi nāca, lai redzētu, kas bija noticis.
15 Tātad tie nāca pie Ješua יהושעun redzēja dēmonu saistīto, to, kurā bija Leģions, sēžot un apģērbtu un pie pilna prāta. Un tie bija ļoti nobijušies.
16 Un tie, kas visu redzēja, tiem pastāstīja, kas bija noticis ar dēmonu saistīto, un arī par cūkām.
17 Un tie iesāka Viņu lūgties, lai Viņš atstāj viņu robežas.
18 Un kad Viņš iekāpa laivā, tad tas, kas bija bijis dēmonu apsēsts, lūdzās Viņu, ka viņš vēlas būt kopā ar Viņu.
19 Bet Ješua יהושעviņam to neatļāva, bet viņam teica: “Dodies mājās pie saviem draugiem un ziņo tiem, ko Kungs Meistar tev ir darījis un kāda Viņam ir bijusi līdzjūtība uz tevi.”
20 Un viņš aizgāja un sāka sludināt Dekapolis visu, ko Ješua יהושעviņam bija darījis, un visi brīnījās.
21 Un kad Ješua יהושעatkal bija ar laivu nonācis otrajā krastā, liels pulks drūzmējās ap Viņu, un Viņš bija pie jūras.
22 Un redzi, nāca viens no sinagogas pārvaldītājiem, vārdā Ya’ir. Un kad tas Viņu redzēja, tas krita pie Viņa kājām
23 un Viņu stipri lūdzās sacīdams: “Mana mazā meitiņa guļ nāves stāvoklī. Nāc, uzliec savas rokas uz viņu un dziedini viņu, un viņa dzīvos.”
24 Un Viņš aizgāja ar viņu. Un liels ļaužu pulks Viņam sekoja, un tie drūzmējās ap Viņu.
25 Un kādai sievietei bija asins tecēšana divpadsmit gadus,
26 un tā bija cietusi no daudziem ārstiem un iztērējusi visu, kas viņai bija, un viņai vairāk nekā nebija atlicis, bet viņai kļuva vēl sliktāk.
27 Izdzirdējusi par Ješua יהושע, viņa nāca aiz Viņa pūlī un pieskārās Viņa drēbēm,
28 jo viņa sacīja: “Ja es tikai pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.”
29 Un tajā pašā mirklī viņas asins avots izsīka (izkalta) un viņa savā ķermenī sajuta [pazīmes], ka ir dziedināta no šīs slimības.
30 Un tajā pašā mirklī Ješua יהושע, pie sevis zinādams, ka spēks no Viņa bija izgājis, apgriezās pūlī apkārt un teica: “Kas pieskārās Manām drēbēm?”
31 Un Viņa mācekļi Viņam teica: “Tu redzi, ka pūlis Tev spiežas virsū, un Tu vēl saki: ‘Kas Man pieskārās?’”
32 Bet Viņš skatījās apkārt, lai redzētu, kas to bija izdarījis.
33 Un sieviete, baidoties un drebēdama, un zinādama, kas pie viņas bija ticis izdarīts, nāca un nokrita zemē Viņa priekšā un izstāstīja Viņam visu patiesību.
34 Un Viņš tai teica: “Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi. Ej projām mierā un esi brīva no savas slimības.”
35 Kad Viņš to teica, no sinagogas pārvaldnieka nama nāca ļaudis,viņam teikdami: “Tava meita ir mirusi. Kāpēc vairs uztraukt Skolotāju?”
36 Bet dzirdējis teiktos vārdus, Ješua יהושעteica sinagogas pārvaldniekam: “Nebīsties- tikai tici.”
37 Un Viņš neatļāva nevienam Viņam sekot kā tikai Kēpha un Ya’aqob, un Yohanan, Ya’aqob brālim.
38 Un tā, tie nonāca pie sinagogas pārvaldnieka nama un redzēja vispārējo satraukumu, raudāšanas un vaimanas.
39 Un ienācis Viņš tiem teica: “Kāpēc viss šis troksnis un raudāšana? Bērns nav miris, bet guļ.”
40 Un tie par Viņu zobojās. Un kad Viņš bija tos visus izdzinis ārā, Viņš paņēma tēvu un bērna māti, un tos, kas bija ar Viņu, un devās iekšā tur, kur gulēja bērns.
41 Un paņēmis bērnu pie rokas, Viņš tam teica: “Talitha, qumi;” kas tiek tulkots: “Meitenīt, Es tev saku: celies augšā.”
42 Un nekavējoties meitene cēlās augšā un staigāja; tobrīd viņa bija divpadsmit gadus veca. Un tie visi bija ārkārtīgi pārsteigti.
43 Bet Viņš tiem daudzas reizes piekodināja, ka neviens cits nedrīkst to zināt, un [vēl] sacīja, ka viņai ir jādod ēst.

6
1 Un Viņš devās prom no turienes un nāca uz savu paša zemi, un Viņa mācekļi Viņam sekoja.
2 Un kad bija atnācis Shabbat, Viņš sinagogā sāka mācīt. Un daudzi, kas Viņu dzirdēja, kļuva pārsteigti un sacīja: “Kur gan Viņš visu to dabūja? Un kas tā ir par gudrību; un kas tās par spējām, kas Viņam ir dotas, ka caur Viņa rokām tiek darīti šādi brīnumi?
3 “Vai šis nav galdnieks, Miryam dēls, un Ya’aqob un Yosēph, un Yehudah, un Shim’on brālis? Un vai Viņa māsas nav šeit ar mums?” Un tie apgrēkojās un piedauzījās pret Viņu.
4 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Pravietis netiek atzīts un pieņemts tikai viņa paša zemē un viņa paša radinieku starpā, un starp viņa paša mājas ļaudīm.”
5 Un Viņš nespēja tur darīt daudz brīnumu kā tikai uzlika savas rokas uz dažiem slimajiem un tos dziedināja.
6 Un Viņš bija pārsteigts par viņu neticību. Un Viņš staigāja apkārt pa ciemiem mācīdams.
7 Un Viņš pasauca tos divpadsmit sev tuvāk un tos pa diviem izsūtīja [darbā], un piešķīra tiem autoritāti pār nešķīstiem gariem.
8 Un Viņš tos instruēja neņemt neko līdzi kā vien ceļa nūju- ne somu, ne maizi, ne naudu viņu naudas jostās,
9 tikai apaut sandales un neņemt līdzi divas apakšdrēbes.
10 Un Viņš tiem teica: “Lai arī kur, lai arī kādā namā jūs ieejat, palieciet tur, līdz jūs šo vietu atstājat.
11 “Un ja kādā vietā jūs nepieņem vai jūs neuzklausa, kad jūs šo vietu atstājat, tad nokratiet putekļus zem savām kājām kā liecību pret tiem. Patiesi, Es jums saku, Sedom un Amorah būs vieglāk izciest tiesas dienu nekā šādai pilsētai!”
12 Un tie izgāja un pasludināja, ka cilvēkiem ir jānožēlo savi grēki un jāatgriežas.
13 Un tie izdzina ārā daudzus dēmonus, un tie svaidīja ar eļļu daudzus, kas bija slimi, un tie tos dziedināja.
14 Un to dzirdēja ķēniņš Herodes, jo Viņa VĀRDS bija kļuvis labi zināms. Un viņš teica: “Yohanan Pagremdētājs ir augšāmcēlies no miroņiem, tādēļ šie spēki Viņā darbojas.”
15 Citi teica: “Viņš ir Ēliyahu.” Un citi teica: “Viņš ir pravietis- kā viens no praviešiem.”
16 Bet kad Herodes to dzirdēja, viņš teica: “Šis ir Yohanan, kuram es nocirtu galvu,- viņš ir augšāmcēlies no miroņiem!”
17 Jo Herodes pats bija sūtījis pēc Yohanan un viņu saņēmis ciet un ieslēdzis viņu cietumā Herodias, sava brāļa Philip sievas dēļ, jo viņš bija to apprecējis,
18 jo Yohanan bija teicis Herodes: “Nav pareizi, ka tev ir tava brāļa sieva.”
19 Tāpēc Herodias turēja naidu pret viņu un gribēja viņu nogalināt, bet nevarēja,
20 jo Herodes baidījās Yohanan, zinot, ka viņš bija taisns un nošķirts cilvēks, un viņš to sargāja. Un kad viņš to dzirdēja runājam, viņš aizdomājās un ar labu prātu uzklausīja.
21 Bet tad pienāca diena, kad Herodes savā dzimšanas dienā sarīkoja mielastu saviem augstmaņiem un augstākajiem virsniekiem un Galil ievērojamākajiem cilvēkiem.
22 Un kad ienāca Herodias meita un dejoja, viņa tā iepatikās Herodes un tiem, kas sēdēja ar viņu, ka ķēniņš meitenei teica: “Prasi no manis visu, ko vien vēlies, un es to tev došu.”
23 Viņš tai zvērēja: “Visu, ko tu no manis prasīsi, es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts.”
24 Un viņa izgāja ārā un prasīja savai mātei: “Ko gan man prasīt?” Un viņa teica: “Yohanan Pagremdētāja galvu!”
25 Un tūlīt pat steigusies pie ķēniņa, viņa izteica savu lūgumu sacīdama: “Es vēlos, lai tu man dod Yohanan Pagremdētāja galvu, uzliktu uz šķīvja.”
26 Un ķēniņš bija dziļi sarūgtināts par savu solījumu, bet to dēļ, kas sēdēja ar viņu, tas negribēja viņai atteikt.
27 Un ķēniņš tūlīt pat sūtīja bendi un tam pavēlēja, ka ir jātiek atnestai viņa galvai. Un tas aizgāja un cietumā viņam nocirta galvu
28 un atnesa viņa galvu uz šķīvja un iedeva to meitenei. Un meitene to iedeva savai mātei.
29 Un kad viņa mācekļi par to dzirdēja, tie nāca un aiznesa projām viņa mirušo ķermeni un ielika to kapā.
30 Tātad emissaries [apustuļi] sapulcējās pie Ješua יהושעun Viņam izstāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko bija mācījuši.
31 Un Viņš tiem teica: “Tagad atrodiet kādu vientuļu vietu un nedaudz atpūtieties,”- jo daudzi nāca un gāja, un viņiem nebija laika pat paēst.
32 Un viņi aizbrauca ar laivu uz kādu vientuļu vietu un palika savrup.
33 Bet ļaudis redzēja viņus aizbraucam, un daudzi Viņu atpazina un saskrēja no visām pilsētām šajā vietā. Tie sanāca viņu priekšā un tad kopīgi tuvojās Viņam.
34 Un izkāpis ārā no laivas, Ješua יהושעredzēja lielo ļaužu pulku, un Viņu pārņēma līdzjūtība uz tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un Viņš sāka tos mācīt par daudzām lietām.
35 Un kad diena sliecās uz vakaru, Viņa mācekļi nāca pie Viņa un sacīja: “Šī ir vientuļa vieta, un tuvojas vakars.
36 “Sūti tos projām, lai viņi dodas apkārt esošajā zemē un ciemos un pērk sev maizi, jo viņiem nav ko ēst.”
37 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Un tie Viņam teica: “Vai mums iet un pirkt maizi par diviem simtiem denāriju un dot tiem ēst?”
38 Tad Viņš tiem pajautāja: “Cik daudz maizes jums ir? Ejiet un skatiet.” Un kad viņi noskaidroja, tie teica: “Piecas un vēl divas zivis.”
39 Un Viņš tiem pavēlēja likt visiem sadalīties pa grupām un sasēsties zaļajā zālē.
40 Un tie apsēdas grupās pa simtiem un piecdesmitiem.
41 Un paņēmis tās piecas maizes un divas zivis, un skatīdamies augšā uz debesīm, Viņš to visu svētīja, salauza maizes un izdalīja tās saviem mācekļiem, lai tie tās noliek viņu priekšā. Un arī tās divas zivis Viņš sadalīja starp tiem visiem.
42 Un visi ēda un bija paēduši.
43 Un viņi salasīja divpadsmit grozus, pilnus ar maizes gabaliem, arī zivis.
44 Un tagad, to, kas ēda maizes, bija apmēram pieci tūkstoši vīru.
45 Tūlīt pēc tam Viņš lika saviem mācekļiem kāpt laivā un pirms Viņa doties uz otru krastu uz Bēyth Tsaida, kamēr Viņš pats atlaidīs ļaudis.
46 Un aizsūtījis tos projām, Viņš uzkāpa kalnā lūgt.
47 Un kad pienāca vakara krēsla un iestājās nakts, laiva atradās jūras vidū. Bet Viņš viens pats atradās uz sauszemes.
48 Un redzēdams tos ar pūlēm airējot- jo vējš bija nostājies pret tiem,- apmēram ceturtajā nakts stundā Viņš nāca pie tiem, iedams pa jūras virsmu, un Viņš cerēja tiem nemanīti paiet garām.
49 Un kad tie redzēja Viņu staigājam pa jūru, viņi domāja, ka tas ir rēgs, un sāka kliegt,
50 jo viņi visi Viņu redzēja un bija ļoti iztrūkušies. Un tūlīt Viņš uz tiem runāja un tiem teica: “Esiet drosmīgi, tas esmu Es. Tikai nebīstieties.”
51 Un Viņš nāca pie tiem, iekāpa laivā, un vējš izbeidzās. Un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti un brīnījās.
52 Jo tie nebija mācījušies no maizēm, jo viņu sirdis bija apcietinātas.
53 Un pārbraukuši pāri, viņi nāca uz Gennēsar zemi un piestāja krastā.
54 Un kad viņi kāpa ārā no laivas, Viņš tūlīt pat tika atpazīts,
55 un visi apkārtnes ļaudis steidzās tur, kur, kā tie dzirdēja, esot Viņš, un sāka nest un likt visapkārt gultas, kurās atradās tie, kas bija slimi.
56 Un visur, kur vien Viņš devās,- ciemos vai pilsētās, vai zemē,- viņi sanesa savus slimos tirgus vietās un lūdza Viņu atļaut tiem pieskarties, ja tas iespējams, tikai tzitzit no Viņa drēbēm. Un cik Viņam pieskārās, tie visi tika dziedināti.

7
1 Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no rakstu mācītājiem, kas bija nākuši no Yerushalayim.
2 Un redzot kādus no Viņa mācekļiem ēdam maizi ar nešķīstām; tas ir, ar nemazgātām rokām, tie atrada Viņā vainu un piedauzījās.
3 Jo farizeji un visi Yehudim neēd, kamēr viņi viscaur nenomazgā savas rokas, turēdami vecaju iedibinātās tradīcijas,
4 un nākuši no tirgus vietas, tie neēd, kamēr tie nav mazgājušies. Ir vēl daudzas citas tradīcijas, ko viņi ir saņēmuši un pie kurām turas- piemēram krūžu un virtuves piederumu, vara trauku un guļvietu apmazgāšana.
5 Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam uzdeva jautājumu: “Kāpēc Tavi mācekļi nestaigā pēc vecaju tradīcijām un ēd maizi ar nemazgātām rokām?”
6 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Vai Yeshayahu pravietojums labi nesaka attiecībā uz jums, jūs, liekuļi, jo ir rakstīts: ‘Šie ļaudis godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu no Manis.
7 Tomēr viņi velti Mani pielūdz, mācīdami cilvēku pavēles kā [Manas] mācības.’Yesh. (Jes.) 29:13
8 “Nolikdami malā Elohim pavēli, jūs pietverieties cilvēku tradīcijām.”
9 Un Viņš teica tiem: “Vai jūs neatliekat malā Elohim pavēli, lai tā vietā turētu savas tradīcijas?
10 “Jo Mosheh teica: ‘Godājiet savu tēvu un savu māti,Shem (2.Moz.) 20:12; Deb. (5.Moz.) 5:16 un ‘Kas nolād tēvu vai māti, tam jātiek nodotam nāvei.’Shem. (2.Moz.) 21:17; Way. (3.Moz.) 20:9
11 “Bet kad jūs sakāt: ‘Ja cilvēks saka savam tēvam vai mātei: kādu labumu tu vari iegūt no manis; tas ir: Qorban,’
12 tad jūs vairāk neļaujat viņam darīt kādas lietas sava tēva vai savas mātes labā [vadītam no sirds],
13 tā padarot Elohim Vārdu par mazvērtīgu caur savām tradīcijām, ko jūs esat nolikuši visa pamatā. Un daudzas šādas tradīcijas jūs ievērojat.”
14 Un pasaucis ļaudis pie sevis, Viņš tiem teica: “Uzklausiet Mani ikviens un saprotiet:
15 “Nekas, kas iekļūst cilvēkā no ārienes, nav spējīgs viņu sagānīt, bet gan tas, kas iznāk no viņa ārā- lūk, tas sagāna cilvēku.
16 “Ja kādam ir ausis, ar ko dzirdēt, lai viņš dzird!”
17 Un kad Viņš no ļaudīm iegāja namā, Viņa mācekļi uzdeva Viņam jautājumu attiecībā uz šo līdzību.
18 Un Viņš tiem sacīja: “Vai arī jūs esat bez izprašanas spējām? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas iekļūst cilvēkā no ārpuses, nav spējīgs viņu sagānīt.
19 “Jo tas neiekļūst viņa sirdī, bet viņa vēderā un tiek izmests ārā, tāpēc visa barība ir šķīsta pati par sevi.”
20 Un Viņš teica: “Bet kas iznāk ārā no cilvēka, tas [gan] šo cilvēku sagāna.
21 “Jo no viņu iekšienes, no cilvēku sirds, iziet ļaunas domas un spriedumi, laulības pārkāpšanas tieksmes, zagšana, slepkavības,
22 laupīšana, alkatības vēlmes, ļaunprātība, viltus, nepieklājība, ļauna acs, zaimošana, lepnība, muļķīgums.
23 “Visas šīs ļaunās lietas nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.”
24 Un cēlies augšā no turienes, Viņš devās uz Tsor un Tsidon robežām. Un iegājis kādā namā, Viņš cerēja, ka neviens to neuzzinās, bet Viņam bija neiespējami palikt nepamanītam.
25 Jo par Viņu uzzināja kāda sieviete, kuras pavisam jaunajai meitai bija nešķīsts gars. Tā nāca un krita pie Viņa kājām.
26 Tagad, šī sieviete bija grieķiete, Syro- Phoenician no dzimšanas, un tā turpināja Viņu lūgties izdzīt dēmonu no viņas meitas.
27 Un Ješua יהושעviņai teica: “Sākumā lai bērni tiek paēdināti, jo nav labi atņemt bērniem maizi un to mest sunīšiem.”
28 Bet tā atbildēdama Viņam sacīja: “Jā, Kungs Meistar, bet pat sunīši zem galda pārtiek no bērnu nomestās maizes drumstalām.”
29 Un Viņš tai teica: “Šī vārda dēļ ej, dēmons ir izgājis no tavas meitas.”
30 Un nākusi savās mājās, tā atrada, ka dēmons bija izgājis un viņas meita gulēja gultā vesela.
31 Vēlreiz izgājis no Tsor un Tsidon robežām, Viņš nonāca pie Galil jūras, iziedams pa vidu caur Dekapolis robežām.
32 Un tie atnesa pie Viņa vienu, kas bija kurls un runāja tikai ar grūtībām, un tie lūdza Viņu uzlikt savas rokas uz viņu.
33 Un paņēmis viņu projām no ļaudīm, Viņš uzlika savus pirkstus uz viņa acīm un spļāvis pieskārās viņa mēlei.
34 Un pacēlis savas acis uz augšu, uz debesīm, Viņš smagi nopūtās un viņam teica: “Ephphatha;” tas ir: “Atveries.”
25 Un tajā pašā mirklī viņa ausis atvērās un saistītā mēle tika atsvabināta un viņš runāja skaidri.
36 Un Viņš tiem pavēlēja, lai viņi par to nevienam nestāsta, bet, jo vairāk Viņš tiem aizliedza, jo vairāk viņi šo vēsti izplatīja.
37 Un tie bija bez mēra pārsteigti un sacīja: “Viņš visu ir darījis labu esam. Viņš dara pat tā, ka kurlie dzird un mēmie runā.”

8
1 Tajās dienās, kad ļaužu pulks bija ļoti liels un kad tiem nebija nekā ko ēst, Ješua יהושעpasauca savus mācekļus sev tuvumā un, tos pārbaudīdams, tiem sacīja:
2 “Es jūtu līdzi šiem ļaudīm, jo tie ir bijuši ar Mani jau trīs dienas un viņiem nav ko ēst.
3 “Un ja Es tos atlaidīšu ceļā uz mājām nepabarotus, viņi ceļā nokritīs un pagalam novārgs, jo kādi no viņiem ir nākuši no tālienes.”
4 Un Viņa mācekļi atbildēja: “Kā iespējams pabarot šos ļaudis ar maizi šeit, tuksnesī?”
5 Un Viņš tiem prasīja: “Cik daudz maizes jums ir?” Un tie teica: “Septiņas.”
6 Un Viņš pavēlēja ļaudīm apsēsties uz zemes. Un paņēmis tās septiņas maizes, Viņš pateicies tās salauza un deva saviem mācekļiem, lai tie tās viņiem izdala. Un tie tās izdalīja ļaudīm.
7 Un tiem bija vēl dažas zivtiņas. Un svētījis Viņš arī tās tiem izdalīja.
8 Un tie ēda un paēda un bija paēduši, un tie salasīja septiņus lielus grozus ar maizes drupatām.
9 Un tie, kas ēda, bija apmēram četri tūkstoši, un Viņš tos atlaida.
10 Un tūlīt, iekāpis laivā ar saviem mācekļiem, Viņš nonāca Dalmanutha.
11 Un iznāca ārā farizeji un iesāka ar Viņu sarunu, gribēdami no Viņa redzēt kādu zīmi no debesīm, tā cenšoties Viņu kārdināt.
12 Un dziļi nopūties savā garā, Viņš teica: “Kāpēc šī paaudze meklē zīmi? Patiesi Es jums saku: nekāda zīme šai paaudzei netiks dota.”
13 Un tos atstājis, Viņš, vēlreiz iekāpis laivā, devās projām uz otru krastu.
14 Un tie bija aizmirusuši paņemt līdzi maizi, un viņiem vairāk nebija kā viena maize priekš visiem laivā esošajiem.
15 Un Viņš tos brīdināja teikdams: “Atjēdzieties! Sargieties no farizeju un Herodes rauga.”
16 Un tie sprieda, savā starpā sacīdami: “Ko mēs darīsim? Jo mums nav maizes.”
17 Un Ješua יהושע, to dzirdēdams, tiem teica: “Kāpēc jūs spriežat, ka jums nav maizes? Vai jūs vēl līdz šim to neesat satvēruši un sapratuši? Vai jūsu sirds vēl joprojām ir nocietināta?
18 “Jums ir acis. Vai jūs ar tām neredzat? Jums ir ausis. Vai jūs ar tām nedzirdat?Yeh. (Joz.) 12:2 Un vai jūs neko neatceraties?
19 “Kad Es lauzu tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem, cik daudz grozu jūs pielasījāt, kad tos piepildījāt ar salauztajām drupatām?” Viņi teica: “Divpadsmit.”
20 “Un kad Es lauzu tās septiņas tiem četriem tūkstošiem, cik daudz lielos grozus jūs pielasījāt pilnus ar salauztajām drupatām”? Un tie teica: “Septiņus.”
21 Un Viņš tiem sacīja: “Kā gan jūs nesaprotat?”
22 Un Viņš nogāja uz Bēyth Tsaida, un tie atveda pie Viņa aklu cilvēku un lūdza Viņu tam pieskarties.
23 Un paņēmis aklo cilvēku pie rokas, Viņš to izveda ārā no ciemata. Un spļāvis viņam acīs un uzlicis viņam rokas. Viņš tam prasīja: “Vai tagad tu redzi?”
24 Un tas paskatījās augšup un teica: “Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.”
25 Tad Viņš uzlika savas rokas uz viņa acīm vēlreiz un pavēlēja viņa acīm atvērties. Un [tagad] tas bija atjaunots un visu redzēja skaidri.
26 Un Viņš to sūtīja projām uz savām mājām sacīdams: “Tikai neieej ciemā.”
27 Un Ješua יהושעun Viņa mācekļi devās uz Caesarea ciemiem Philippi. Un ceļā Viņš uzdeva saviem mācekļiem jautājumu, tiem sacīdams: “Ko cilvēki saka, kas Es esmu?”
28 Un tie Viņam sacīja: “Yohanan Pagremdētājs; un citi- Ēliyahu, bet citi, ka [Tu esi] viens no praviešiem.”
29 Un Viņš tiem prasīja: “Un jūs? Ko jūs teiksit, kas Es esmu”? Un Kēpha atbildēdams Viņam sacīja: “Tu esi Mesija.”
30 Un Viņš tos brīdināja, lai tie nevienam nestāsta par Viņu.
31 Un Viņš sāka tos mācīt, ka Adam Dēlam ir daudz jācieš un jātiek atmestam no vecajiem un vadošajiem priesteriem un rakstu mācītājiem un jātiek nogalinātam un pēc trim dienām jāceļas augšā.
32 Un Viņš to runāja pavisam atklāti. Tad Kēpha, ņēmis Viņu malā, sāka Viņu apsaukt.
33 Un spēji apgriezies apkārt un uzlūkodams savus mācekļus, Viņš apdraudēja Kēpha sacīdams: “Stājies man aizmugurē, sātan, un netraucē! Jo tavas domas nenāk no Elohim, bet no cilvēkiem.”
34 Un pasaucis ļaudis kopā ar saviem mācekļiem, Viņš tiem teica: “Kas vēlas Man sekot, lai viņš aizliedz pats sevi un ņem savu koka baļķi un seko Man.
35 “Jo kas vēlas izglābt savu dzīvību, tas to pazaudēs, bet kas pazaudē savu dzīvību Manis un Labās vēsts dēļ, tas to izglābs.
36 “Jo kāds gan cilvēkam labums, ja viņš iegūst visu pasauli un pazaudē savu paša dzīvību?
37 “Vai arī: ko cilvēks var dot apmaiņai par savu dzīvību?
38 “Jo kas kaunas no Manis un no Maniem Vārdiem šajā laulības pārkāpējā un grēkpilnajā paaudzē, no tā Adam Dēls arī kaunēsies, kad Viņš ar nošķirtajiem vēstnešiem nāks sava Tēva godības varenībā.”

9
1 Un Viņš tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ir kādi, kas šeit stāv, kas nāvi nebaudīs, pirms tie neredzēs ierodamies Elohim valdīšanu spēkā.”
2 Un pēc sešām dienām Ješua יהושעnošķīra malā Kēpha un Ya’aqob un Yohanan un veda tos augšā augstā kalnā. Un Viņš to priekšā tika pārveidots.
3 Un Viņa drēbes kļuva spīdošas, neparasti baltas kā sniegs kā nekāds sārms uz zemes nav spējīgs izbalināt.
4 Un tur tiem parādījās Ēliyahu ar Mosheh, un viņi sarunājās ar Ješua יהושע.
5 Un to redzēdams, Kēpha Ješua יהושעsacīja: “Rabbi, mums ir labi atrasties šeit. Mēs darināsim trīs būdiņas: vienu Tev un vienu Mosheh, un vienu Ēliyahu.”
6 Jo viņš nezināja, ko tobrīd sacīt, jo viņi bija ārkārtīgi satraukti un izbijušies.
7 Un tad nāca mākonis, kas tos apēnoja, un balss no mākoņa sacīdama: “Šis ir Mans Dēls, Mans Mīļotais. Klausiet Viņu!”
8 Un piepeši viņi skatīdamies apkārt vairāk neviena sev blakus neredzēja kā tikai Ješua יהושע.
9 Un kad tie kāpa lejā no kalna, Viņš pavēlēja tiem nevienam nestāstīt, ko viņi redzēja, līdz laikam, kad Adam Dēls būs uzcēlies no mirušajiem.
10 Un tie paturēja šīs lietas pie sevis, pārspriezdami, ko nozīmē augšāmcelšanās no mirušajiem.
11 Un tie Viņam prasīja sacīdami: “Kāpēc rakstu mācītāji saka, ka Ēliyahu ir jānāk pa priekšu?”
12 Un Viņš tiem teica: “Ēliyahu patiešām, nācis pa priekšu, atjauno visas lietas. Bet kā ir rakstīts attiecībā uz Adam Dēlu: Vai Viņam nav daudz jācieš un jātiek atstumtam un nepieņemtam?
13 “Bet Es jums saku, ka Ēliyahu jau ir atnācis [un aizgājis], un tie darīja ar viņu, ko vien tie vēlējās,- tā, kā par viņu ir rakstīts.”
14 Un nācis pie mācekļiem, Viņš redzēja lielu ļaužu pūli tiem apkārt, un rakstu mācītāji ar tiem diskutēja.
15 Un līdzko ļaudis Viņu redzēja, tie kļuva satraukti un, skriedami klāt, Viņu sveicināja.
16 Un Viņš jautāja rakstu mācītājiem: “Par ko jūs diskutējāt ar tiem?”
17 Un viens no ļaužu pūļa Viņam sacīja: “Skolotāj, es atvedu Tev savu dēlu, kuram ir kurls gars.
18 “Un katrreiz, kad tas viņu satver, tas viņu met zemē, un viņam pa muti nāk putas, un viņš griež zobus, un viņš ļoti novārgst. Un es runāju ar Taviem mācekļiem, lai tie to izdzen, bet tie to nespēja.”
19 Un Viņš tam atbildēja un sacīja: “O, tu, neticīgā paaudze, cik ilgi Es būšu jūsu vidū? Cik ilgi Es ar jums nodarbošos? Ved viņu pie Manis.”
20 Tad tie to atveda pie Viņa. Un kad tas Viņu redzēja, tajā pašā brīdī gars viņu ierāva konvulsijās. Un nokritis uz zemes, viņš veldamies griezās apkārt, un no viņa mutes nāca putas.
21 Un Viņš prasīja šī dēla tēvam: “Cik ilgi tā viņam ir bijis?” Un tas teica: “Kopš bērnības,
22 un tas bieži to ir metis ugunī un ūdenī, lai viņu nogalinātu. Bet ja tas Tev ir iespējams, izrādi mums līdzjūtību un mums palīdzi.”
23 Un Ješua יהושעtam sacīja: “Ja tu spēj ticēt. Viss ir iespējams tam, kas tic.”
24 Un nekavējoties bērna tēvs sauca un ar asarām brēca: “Es ticu, Kungs Meistar, palīdzi manai neticībai!”
25 Un kad Ješua יהושעredzēja, ka strauji saskrien pūlis, Viņš apdraudēja nešķīsto garu, tam sacīdams: “Tu, kurlais un mēmais gars, Es tev pavēlu: iznāc ārā no viņa un nekad vairs neieej viņā atkal!”
26 Un kliegdams un mezdams viņu konvulsijās, tas no viņa izgāja. Un viņš kļuva kā miris- tā, ka daudzi teica, ka viņš ir nomiris.
27 Bet Ješua יהושע, paņēmis viņu aiz rokas, pacēla augšā, un viņš piecēlās.
28 Un kad viņš ienāca namā, Viņa mācekļi Viņam prasīja, kad tie bija nogājuši malā: “Kāpēc mēs nespējām viņu izdzīt?”
29 Un Viņš tiem teica: “Šai sugai nav iespējams iznākt nekā citādi kā tikai caur lūgšanu un gavēšanu.”
30 Un gājuši no turienes tālāk, viņi devās caur Galil. Un Viņš negribēja, ka kāds to zinātu,
31 jo Viņš mācīja savus mācekļus un tiem teica: “Adam Dēls tiks nodots cilvēku rokās, un tie Viņu nogalinās. Un kad tie Viņu būs nogalinājuši, Viņš trešajā dienā celsies augšā.”
32 Bet tie nesaprata šo Vārdu, un tie baidījās Viņam ko jautāt.
33 Un tie nāca Kēphar Nahum un iegāja kādā namā. Un Viņš tiem prasīja: “Kas tas bija, par ko jūs visu ceļu diskutējāt savā starpā”?
34 Un tie apklusa, jo ceļā viņi bija sprieduši savā starpā, kas viņu vidū ir lielākais.
35 Un apsēdies Viņš paaicināja tos divpadsmit sev klāt un tiem sacīja: “Ja kāds vēlas būt pirmais, viņam jābūt pēdējam no visiem un visu kalpam.”
36 Un Viņš ņēma mazu bērnu un nolika to viņu vidū. Paņēmis to savās rokās, Viņš tiem sacīja:
37 “Kas pieņem vienu no šādiem maziem bērniem Manā VĀRDĀ, tas pieņem Mani. Un kas pieņem Mani, pieņem nevis Mani, bet gan Viņu, kas Mani sūtīja.”
38 Un Yohanan Viņam sacīja: “Skolotāj, mēs ievērojām kādu, kas mums neseko, bet izdzen ārā dēmonus Tavā VĀRDĀ, un mēs viņam aizliedzām [to darīt], jo viņš mums neseko.”
39 Un Ješua יהושעteica: “Neliedziet viņam, jo neviens, kas dara brīnumus Manā VĀRDĀ, nav spējīgs runāt par Mani ko ļaunu.
40 “Jo katrs, kas nav pret mums, ir par mums.
41 “Jo ja kāds sniedz jums ūdens krūzi dzert Manā VĀRDĀ, jo jūs esat no Mesijas,- patiesi, Es jums saku,- tas nepazaudēs savu algu.
42 “Bet ja kāds liek vienam no šiem mazajiem, kas Man tic, krist, tam būtu labāk, ja dzirnakmens tiktu piekārts viņam pie kakla un viņš tiktu iemests jūrā.
43 “Un ja tava roka liek tev apgrēcināties, nocērt to. Ir labāk tev iekļūt dzīvībā kroplam, nekā, ka tev ir divas rokas un tu noej GēHinnom, nebeidzamā, neizdzēšamā ugunī,
44 kur ‘viņu tārps nemirst un kur deg nebeidzama, neizdzēšama uguns.’
47 “Un ja tava acs liek tev apgrēcināties, izrauj to ārā. Ir labāk tev iekļūt Elohim valstībā ar vienu aci nekā, ka tev ir divas acis un tu tiec iemests GēHinnom ugunī,
48 kur ‘viņu tārps nemirst un kur deg nebeidzama, neizdzēšama uguns.’Yesh. (Jes.) 66:24
49 “Jo ikviens tiks nobriedināts (pārbaudīts) ar uguni, un ikviena upuris tiks nobriedināts (pārbaudīts) ar sāli.
50 “Sāls ir laba, bet, ja sāls kļūst bez spēka, kā tu to pārbaudīsi? Iegūstiet sāls [spēku] sevī, un turiet mieru savā starpā.”

10
1 Un cēlies augšā no turienes, Viņš nāca Yehudah robežās Yardēn otrajā pusē. Un atkal pie Viņa sapulcējās ļaužu pūlis, un kā parasti Viņš tos atkal mācīja.
2 Un nāca farizeji un Viņam prasīja: “Vai ir pareizi cilvēkam atstāt savu sievu?”- lai Viņu pārbaudītu.
3 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mosheh jums pavēlēja darīt?”
4 Un tie teica: “Mosheh atļāva vīram rakstīt šķiršanās rakstuDeb. (5.Moz.) 24:1,3 un viņu atstāt.”
5 Un Ješua יהושעtiem teica: “Jūsu sirds cietības dēļ viņš jums rakstīja šo pavēli.
6 “Tomēr no Radīšanas iesākuma Elohim‘darīja tos vīrieti un sievieti.Ber. (1.Moz.) 1:27; 5:2
7 ‘Šī iemesla dēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies (pielips) savai sievai,
8 un divi kļūs viena miesa,’- Ber. (1.Moz.) 2:24 tā, lai viņi vairāk nebūtu divi, bet gan viena miesa.
9 “Tāpēc, ko Elohim ir savienojis kopā, lai cilvēks nešķir.”
10 Un kad viņi bija iegājuši namā, Viņa mācekļi Viņam pajautāja par to vēlreiz.
11 Un Viņš tiem teica: “Kas atstāj (atliek malā) savu sievu un apprec citu, tas attiecībā pret viņu izdara laulības pārkāpšanu.
12 “Un ja sieviete atstāj (atliek malā) savu vīru un apprecas ar citu, viņa izdara laulības pārkāpšanu.”
13 Un tie atnesa mazus bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi norāja tos, kas to darīja.
14 Un kad Ješua יהושעto redzēja, Viņš bija ļoti neapmierināts un tiem sacīja: “Lai bērniņi nāk pie Manis. Neaizliedziet tiem, jo tāda ir Elohim valstība.
15 “Patiesi, Es jums saku: kas nepieņem Elohim valstības kārtību kā mazs bērns, tas patiešām tajā neieies.”
16 Un pacēlis tos augšā pie sevis un uzlicis uz tiem savas rokas, Viņš tos svētīja.
17 Un kad Viņš bija izgājis uz ceļa, lai dotos tālāk, kāds pieskrēja un metās ceļos Viņa priekšā un Viņam prasīja: “Labais Skolotāj, ko man darīt, lai es iemantoju mūžīgo dzīvību?”
18 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Kāpēc tu Mani nosauc par labu? Neviens nav labs, izņemot Viņu- Elohim.
19 “Tu pazīsti baušļus: ‘Neizdari laulības pārkāpšanu,’ ‘Neslepkavo,’ ‘Nezodz,’ ‘Nepienes viltus liecību,’ ‘Neaplaupi,’ ‘Godā savu tēvu un savu māti.’” Shem. (2.Moz.) 20:12-16; Deb. (5.Moz.) 5:16-20
20 Un tas atbildēdams Viņam sacīja: “Skolotāj, es visu to esmu turējis un sargājis no savas jaunības.”
21 Un Ješua יהושע, ieskatījies viņā, to iemīlēja un tam teica: “Vienas lietas tev pietrūkst: Ej, pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, un tev būs manta debesīs. Un tad ņem savu koku un nāc, seko Man.”
22 Bet tas, noskumis par šo Vārdu, aizgāja apbēdināts, jo viņam bija daudz īpašumu.
23 Un Ješua יהושע, paskatījies apkārt, teica saviem mācekļiem: “Cik grūti tiem, kam ir daudz naudas, iekļūt Elohim valstībā!”
24 Un mācekļi bija izbīlī par Viņa teiktajiem Vārdiem. Un Ješua יהושעatbildēdams tiem vēlreiz sacīja: “Bērni, cik grūti ir tiem, kas uzticas bagātībai, iekļūt Elohim valstībā!
25 “Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam vīram iekļūt Elohim valstībā.”
26 Un tie bija bez mēra pārsteigti, sacīdami savā starpā: “Kas tad ir spējīgs tikt izglābts?”
27 Un skatīdamies uz tiem, Ješua יהושעsacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, tikai ne Elohim, jo ar Elohim viss ir sasniedzams.”
28 Un Kēpha sāka Viņam teikt: “Redzi, mēs esam visu atstājuši un esam sekojuši Tev.”
29 Ješua יהושעsacīja: “Patiesi, Es jums saku: nav neviena, kas būtu atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai zemes Manis un Labās vēsts dēļ,
30 kas nesaņems simtreiz vairāk atpakaļ tagad pat, šajā laikā,- namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un zemes, [gan] ar vajāšanām, un nākošajā laikmetā mūžīgo dzīvību.
31 “Bet daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.”
32 Un tie atradās uz ceļa un devās augšā uz Yerushalayim, un Ješua יהושעgāja viņu priekšgalā. Un tie bija satraukti, bet pārējie, kas sekoja, bija nobijušies. Tad vēlreiz Viņš paņēma tos divpadsmit malā un sāka tiem stāstīt, kas Viņu sagaida:
33 “Redzi, mēs tagad dodamies augšup uz Yerushalayim, un Adam Dēls tiks nodots augsto priesteru un rakstu mācītāju rokās, un tie Viņu pazudinās nāvē un nodos tautām,
34 un tie Viņu izsmies un Viņu sitīs, un Viņu apspļaudīs, un beigās Viņu nogalinās. Un trešajā dienā Viņš atkal celsies augšā.”
35 Un pie Viņa nāca Ya’aqob un Yohanan, Zabdai dēli, sacīdami: “Skolotāj, mēs gribam, lai Tu dari mums to, ko mēs lūdzam.”
36 Un Viņš tiem teica: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
37 Un tie Viņam teica: “Dod mums sēdēt Tavā godības varenībā, vienam pie savas labās un otram pie savas kreisās rokas.”
38 Bet Ješua יהושעtiem sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to pašu biķeri, ko Es dzeru, un tikt pagremdēti ar to pagremdi, kurā (vai: ar kuru) Es esmu pagremdēts?”
39 Un tie Viņam teica: “Mēs to varam.” Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Jūs patiešām dzersit to pašu biķeri, ko Es dzeršu, un tiksit pagremdēti ar to pašu pagremdi, ar ko Es esmu pagremdēts līdz ar jums,
40 tomēr sēdēt pie Manas labās rokas un Man pa kreisajai rokai Man nav tiesības atļaut, bet tas būs dots visiem tiem, kam tas būs paredzēts.”
41 Un kad tie desmit to dzirdēja, tie kļuva neapmierināti ar Ya’aqob un Yohanan.
42 Un Ješua יהושע, pasaucis tos tuvāk, tiem teica: “Jūs zināt, ka tie, kas grib valdīt pār tautām, kļūst kungi pār tām un viņu varenie pār tiem īsteno savu varu.
43 “Bet tā tas nav starp jums, bet, kas vēlas kļūt liels jūsu vidū,- tas būs jūsu kalps.
44 “Katrs, kas vēlas būt pirmais jūsu vidū, būs visu kalps.
45 “Jo pat Adam Dēls nenāca, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvību par atpirkšanas maksu par daudziem.”
46 Un tie devās uz Yeriho. Un kad Viņš ar saviem mācekļiem un lielu ļaužu pulku atstāja Yeriho, tur ceļmalā sēdēja ubagojot aklais Bartimai, Tikai dēls.
47 Un kad viņš dzirdēja, ka tas ir Ješua יהושעno Natsareth, viņš sāka skaļi saukt un teica: “Ješua יהושע, Dawid dēls, apžēlojies par mani!”
48 Un daudzi to apsauca un pavēlēja palikt klusam, bet viņš sauca vēl skaļāk: “Dawid dēls, apžēlojies par mani!”
49 Un Ješua יהושעapstājās un teica: “Pasauciet viņu.” Un tie sauca aklo vīru, sacīdami viņam: “Nebīsties un celies kājās. Viņš tevi sauc.”
50 Un tas, atsviedis malā savas drēbes, cēlās un nāca pie Ješua יהושע.
51 Un Ješua יהושעviņam teica: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Un aklais vīrs teica: “Rabboni, lai es saņemu savu redzi.”
52 Un Ješua יהושעviņam teica: “Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Un tajā pašā mirklī viņš redzēja un sekoja Ješua יהושע.

11
1 Un kad tie nāca tuvu Yerushalayim, pie Bēyth Phaģi un Bēyth Anyah, kas ir pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem
2 un tiem sacīja: “Noejiet ciemā, kas ir pretī jums. Iegājuši tajā, jūs tūlīt pat atradīsiet piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens nav sēdējis. Atraisiet to un vediet to šurp.
3 “Un ja kāds jums saka: ‘Kāpēc jūs tā darāt?’ tad sakiet: ‘Kungam tas ir vajadzīgs, un [Viņš] to [pēc brīža] atvedīs jums atpakaļ.’”
4 Tad tie devās ceļā un atrada kumeļu piesietu pie durvīm ārpusē ielas pusē, un viņi to atraisīja.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, tiem teica: “Ko jūs darāt, kāpēc jūs atraisāt kumeļu?”
6 Un tie tiem pateica, ko Ješua יהושעbija licis teikt. Tad tie ļāva viņiem iet.
7 Un tie atveda kumeļu pie Ješua יהושעun uzmeta uz tā savas drēbes, un Viņš apsēdās uz tā.
8 Un daudzi meta savas drēbes uz ceļa, un citi cirta zarus no kokiem un meta tos Viņam ceļā.
9 Un tie, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, skaļi sauca sacīdami: “Hoshia-na! ‘Svētīts ir Viņš, kas nāk Jahve יהוהVĀRDĀ!’Teh. (Ps.) 118:25-26
10 “Lai svētīta mūsu tēva Dawid valstība, kas nāk- Jahve יהוהVĀRDĀ! Hoshia-naTeh. (Ps.) 118:25 augstībā!”
11 Un Ješua יהושעiegāja Yerushalayim un iegāja Nošķirtajā vietā. Un paskatījies apkārt uz visiem, viņš devās ārā uz Bēyth Anyah ar tiem divpadsmit, jo stunda jau bija vēla.
12 Un nākošajā dienā, kad viņi bija iznākuši no Bēyth Anyah, Viņš bija izsalcis.
13 Un redzēdams no tālienes vīģes koku, kuram bija lapas, Viņš devās aplūkot, vai Viņš neatradīs kādu augli uz tā. Un kad Viņš pienāca klāt, Viņš neatrada neviena kā tikai lapas, jo tobrīd nebija vīģu nogatavošanās sezona.
14 Un Ješua יהושעteica uz koku: “Lai neviens no tevis vairs neēd augļus.” Un to dzirdēja Viņa mācekļi.
15 Un tie devās uz Yerushalayim. Iegājis Nošķirtajā vietā, Ješua יהושעsāka dzīt ārā tos, kas Nošķirtajā vietā pirka un pārdeva, un apgāza naudas mainītāju galdus un to tirgotāju sēdvietas, kuri pārdeva baložus.
16 Un Viņš neatļāva nevienam nest traukus caur Nošķirto vietu.
17 Un Viņš tos mācīja sacīdams: “Vai tad nav rakstīts: ‘Mana Mājvieta tiks nosaukta par lūgšanu namu visām tautām’? Yesh. (Jes.) 56:7 Bet jūs to esat padarījuši par ‘laupītāju bedri.’” Yirm. (Jer.) 7:11
18 Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja, un viņi meklēja, kā Viņu nogalināt, jo tie bijās Viņu, jo visi bija pārsteigti par Viņa mācību.
19 Un kad nāca vakars, Viņš devās ārā no pilsētas.
20 Un no rīta ejot garām vīģes kokam, viņi redzēja to nokaltušu, iesākot no saknēm.
21 Tad Kēpha, atcerējies [iepriekšējās dienas notikumu], Viņam teica: “Rabbi, skaties! Vīģes koks, ko Tu nolādēji, ir nokaltis.”
22 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Ticiet Elohim.
23 “Jo patiesi Es jums saku: katram, kas teiks šim kalnam: ‘Tiec nocelts no šīs vietas un iemests jūrā’ un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs tam, ko viņš saka, tas notiks. [Tāds cilvēks] iegūs visu, ko viņš sacīs.
24 “Tādēļ Es jums saku: lai arī ko jūs prasītu, kad lūdziet, ticiet, ka jūs to saņemsiet; un jūs to dabūsiet.
25 “Un katrreiz, kad jūs nostājieties lūgdami, ja jūs turat kaut ko pret kādu citu, tad piedodiet,- lai arī jūsu Tēvs debesīs piedod jums jūsu pārkāpumus.
26 “Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs nepiedos jums jūsu pārkāpumus.”
27 Un tie atkal nogāja uz Yerushalayim. Un kad Viņš staigāja pa Nošķirto vietu, virspriesteri un rakstu mācītāji un vecaji nāca pie Viņa,
28 un tie Viņam teica: “Kādā autoritātē Tu šīs lietas dari? Kas Tev deva varu šīs [lietas] darīt?”
29 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Arī Es jums uzdošu vienu jautājumu. Atbildiet Man, tad Es jums pateikšu, kādā autoritātē Es šīs [lietas] daru:
30 ‘Yohanan pagremdēšana- vai tā bija no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.’”
31 Un tie sprieda savā starpā sacīdami: “Ja mēs teiksim: ‘No debesīm,’ Viņš sacīs: ‘Tad kāpēc jūs viņam neticējāt?’
32 “Bet mēs arī nevaram teikt: ‘No cilvēkiem’”- jo viņi baidījās no cilvēkiem, jo visi uzskatīja, ka Yohanan patiešām bija pravietis.
33 Un atbildēdami tie Ješua יהושעteica: “Mēs nezinām.” Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Tad arī Es jums neteikšu, kādā autoritātē Es šīs lietas daru.”

12
1 Un Viņš sāka runāt uz tiem līdzībās: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu un aplika tam apkārt žogu, un izraka aku vīnogu spiedei, un uzcēla sargu torni, Teh. (Ps.) 80:8; Yesh. (Jes.) 5:1,2 un izdeva to lauksaimniekiem, bet pats devās prom.
2 “Un ražas laikā viņš sūtīja savu kalpu pie tiem saņemt kādu daļu no vīnadārza augļiem.
3 “Un tie viņu piekāva un smagi sasita un aizsūtīja prom ar tukšām rokām.
4 “Un atkal viņš sūtīja pie tiem citu kalpu, un atkal, metot akmeņus uz viņu, tie viņu ievainoja galvā un sūtīja projām, viņu apsmiedami.
5 “Un viņš sūtīja vēl citu, un tie viņu nogalināja un [vēl] daudzus citus, kādus sasituši un kādus nogalinājuši.
6 “Viņam palika vēl tikai dēls, viņa mīļotais. Visbeidzot Viņš sūtīja to, pie sevis sacīdams: ‘Manu dēlu viņi taču cienīs.’
7 “Bet šie lauksaimnieki savā starpā sprieda: ‘Šis ir viņa mantinieks. Nāciet, nokausim viņu, un mantojums paliks mums.’
8 “Un tie ņēma un viņu nogalināja un viņa [nokautoķermeni] izmeta ārā no vīnadārza.
9 “Ko tagad vīnadārza īpašnieks darīs? Viņš nāks un nokaus šos zemniekus un vīnadārzu izdos citiem.
10 “Vai jūs neesat lasījuši šos Rakstus: ‘Akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par galveno stūra akmeni.Teh. (Ps.) 118:22
11 ‘Tas nāca no Jahve יהוה, un tas ir brīnums mūsu acīs’”? Teh. (Ps.) 118:23
12 Un tie meklēja, kā Viņu sagūstīt, bet bijās ļaužu pūļa, jo zināja, ka Viņš bija runājis šo līdzību par viņiem. Un Viņu atstājuši, tie devās projām.
13 Un tie sūtīja pie Viņa kādus no farizejiem un herodiešiem notvert Viņu pie sacītā Vārda.
14 Un kad tie atnāca, tie Viņam teica: “Skolotāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess un neesi atkarīgs ne no viena no mums un nevēlies nevienam iztapt, bet māci Elohim ceļu visā patiesībā. Vai ir pareizi maksāt nodokļus Caesar vai nav?
15 “Vai mums [tie] ir jāmaksā vai nav?” Un Viņš, pazīdams viņu liekulību, tiem teica: “Kāpēc jūs Mani gribat pārbaudīt? Atnesiet Man denāriju, lai Es paskatos uz to.”
16 Un tie to Viņam atnesa, un Viņš tiem sacīja: “Kura attēls un gravējums ir uz tā?” Un tie Viņam teica: “Caesar.”
17 Tad Ješua יהושעtiem teica: “Tad dodiet Caesar, kas pieder Caesar, un Elohim, kas pieder Elohim.” Un tie brīnījās par Viņu.
18 Un pie Viņa nāca saduķeji, kas apgalvo, ka augšāmcelšanās kā tādas nav. Un tie Viņam prasīja sacīdami:
19 “Skolotāj, Mosheh mums rakstīja, ka, ja kādam nomirst brālis un tas atstāj aiz sevis savu sievu un neatstāj bērnus, viņa brālim ir jāapņem viņa sievu un jārada savam brālim pēcnācēji. Deb. (5.Moz.) 25:5-6
20 “Tur bija septiņi brāļi, un pirmais apņēma sievu un nomira, neatstājot pēcnācēju.
21 “Un otrais viņu apņēma un nomira, neatstājot aiz sevis pēcnācēja. Un līdzīgi trešais.
22 “Un arī septītais neatstāja pēcnācēja. Pašās beigās nomira arī šī sieva.
23 “Kas tādā gadījumā notiks pie augšāmcelšanās? Kad viņi uzmodīsies, kura sieva viņa būs? Jo visiem septiņiem viņa ir bijusi par sievu.”
24 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Vai šeit nav skaidri redzama jūsu maldīšanās, jo jūs nepazīstat ne Rakstus, nedz Elohim spēku?
25 “Jo kad viņi celsies augšā no mirušajiem, tie ne precēs nedz arī tiks precēti, bet būs kā vēstneši debesīs.
26 “Bet attiecībā uz mirušajiem, kā tie celsies augšā: vai jūs neesat lasījuši Mosheh grāmatā, ka pie [degošā] krūma Elohim runāja uz viņu sacīdams: ‘Es esmu Abraham Elohim un Yitshaq Elohim un Ya’aqob Elohim’? Shem. (2.Moz.) 3:6
27 “Viņš nav mirušo Elohim, bet gan dzīvo Elohim. Tādā gadījumā jūs esat ļoti lielos maldos.”
28 Un tuvojās viens no rakstu mācītājiem. Dzirdēdams tos sarunājamies un apzinoties, ka Viņš tiem ir labi atbildējis, tas Viņam prasīja: “Kurš ir pirmais no visiem baušļiem?
29 Un Ješua יהושעviņam atbildēja: “Pirmā no visām pavēlēm ir: ‘Klausi, O Yisra’ēl, Jahve יהוה, mūsu Elohim: Jahve יהוהir viens un vienīgais Elohim.Deb. (5.Moz.) 6:4
30 ‘Un tev būs mīlēt Jahve יהוה, savu Elohim ar visu savu sirdi un ar visu savu būtni, un ar visu savu prātu, un ar visu savu spēku.’Deb. (5.Moz.) 6:5 Šī ir pati pirmā pavēle.
31 “Un otra tai līdzīga ir šī: ‘Un tu [ar pavēles nozīmi: tev būs mīlēt] mīlēsi savu tuvāko kā sevi pašu.’Way. (3.Moz.) 19:18 Nav citas pavēles lielākas par šo.”
32 Un rakstu mācītājs Viņam teica: “Labi pateikts, Skolotāj. Tu esi runājis patiesību, jo ir viens Elohim un nav neviena Viņam līdzīga. Deb. (5.Moz.) 4:35
33 “Un mīlēt Viņu ar visu sirdi un ar visu saprašanu, un ar visu būtni, Deb. (5.Moz.) 6:5un ar visu savu spēku, un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu ir daudz vairāk nekā visi pienesamie upuri un ziedojumi.”
34 Un kad Ješua יהושעredzēja, ka viņš bija gudri atbildējis, Viņš tam teica: “Tu neesi tālu no Elohim valstības.” Un pēc viņa neviens nebija tik drosmīgs, lai Viņam ko jautātu.
35 Un Ješua יהושע,mācot Nošķirtajā vietā, atsaukdamies [uz to], teica: “Kā tas nāk, ka rakstu mācītāji saka, ka Mesija ir Dawid dēls?
36 “Dawid pats caur Nošķirto Garu taču sacīja: ‘Jahve יהוהteica manam Kungam: Nosēdies Man pa labajai rokai, kamēr Es darīšu Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu.Teh. (Ps.) 110:1
37 “Dawid pats nosauca Viņu par ‘Kungu.’ Kādā veidā tad Viņš tagad kļūst par Viņa Dēlu?” Un lielais ļaužu pulks Viņu ar prieku uzklausīja.
38 Un savā mācībā Viņš tiem teica: “Uzmanieties no rakstu mācītājiem, kam patīk staigāt apkārt garos apmetņos un saņemt sveicienus tirgus vietās,
39 un ieņemt vislabākās vietas sinagogās un vislabākās vietas tautas svētkos,
40 kas aprij atraitņu namus un izrādoties skaita garas lūgšanas. Tie saņems daudz lielāku sodu.”
41 Un sēdēdams pretī ziedojumu šķirstam, Viņš redzēja, kā cilvēki lika tajā monētas. Un daudzi bagāti cilvēki ielika daudz.
42 Un nāca kāda nabaga atraitne un iemeta divas mazas vara monētas (apmēram centa vērtībā).
43 Un pasaukdams savus mācekļus, Viņš tiem teica: “Patiesi, Es jums saku, ka šī nabadzīgā atraitne ir ielikusi vairāk nekā visi pārējie, kas lika šķirstā,
44 jo tie visi lika no sava pārpalikuma, bet viņa no savas nabadzības ielika visu, kas viņai bija, visus savas dzīves ietaupījumus.”

13
1 Un kad Viņš devās ārā no Nošķirtās vietas, kāds no Viņa mācekļiem Viņam teica: “Skolotāj, skaties, kādi akmeņi! Un kādas ēkas!”
2 Un Ješua יהושעatbildēdams viņam sacīja: “Tu tagad redzi šīs varenās ēkas? Neviens akmens netiks atstāts otram virsū, kas netiks nomests lejā.”
3 Un kad Viņš sēdēja uz Eļļas kalna iepretī Nošķirtajai vietai, Kēpha un Ya’aqob un Yohanan un Andri prasīja Viņam katrs atsevišķi:
4 “Saki mums, kad šīs lietas notiks? Un kāda būs zīme, kad tam visam ir jānotiek?”
5 Un Ješua יהושעsāka tiem stāstīt: “Piesargieties, ka neviens jūs nepieviļ,
6 jo daudzi nāks Manā VĀRDĀ, sacīdami: ‘Es esmu Viņš;’ un tie daudzus pievils.
7 “Un kad jūs dzirdēsiet par ļaužu cīņām un ziņojumus par kaujām, tad neizbīstieties,- tam ir jānotiek, bet tas vēl nav gals.
8 “Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. Un tur būs zemestrīces dažādās vietās, un tur būs pārtikas trūkums un neziņa un jukas. Tas būs dzemdību sāpju iesākums.
9 “Bet sargieties paši par sevi, jo tie jūs vedīs pa sēdēm un sinagogām. Un jūs tiksit sisti, un jūs tiksit vesti valdnieku un ķēniņu priekšā Manis dēļ, lai tiem liecinātu.
10 “Bet pirms tam Labajai vēstij ir jātiek pasludinātai visām tautām.
11 “Un kad tie jūs aizvedīs projām un jūs nodos, nebēdājieties un iepriekš nedomājat, ko jums sacīt. Bet kas jums tiks dots tajā pašā stundā, to sakiet, jo tie nebūsiet jūs, kas runās, bet gan Nošķirtais Gars.
12 “Un brālis nodos brāli nāvei un tēvs savu bērnu. Un bērni celsies pret vecākiem un tos nodos nāvei.
13 “Un jūs būsit visu ienīsti Mana VĀRDA dēļ. Tiks izglābts tas, kam paliks izturība līdz galam.
14 “Un kad jūs redzat ‘negantības, kas paliek nesodītas,’ kā minēja pravietis Dani’ēl, ‘noliktas tur, kur tām nevajadzētu būt,’- katrs, kas lasa, lai to saprot: tad lai tie, kas ir Yehudah, bēg uz kalniem.
15 “Un tas, kas atrodas uz nama jumta, lai nekāp lejā un neiet mājā, nedz arī ieiet tajā, lai kaut ko no tās paņemtu.
16 “Un kas atrodas uz lauka, lai viņš nedodas atpakaļ, lai paņemtu savu mēteli.
17 “Un bēdas tām sievām, kas būs grūtas, un tām, kas zīdīs bērnus tajās dienās!
18 “Un lūdziet, lai jūsu paņemšana nenotiek ziemā.
19 “Jo tajās dienās tur būs tāds izmisums, kāds nav bijis kopš radības iesākuma, ko Elohim radīja un uztur līdz pat šim laikam, ne arī kādreiz būs.
20 “Un ja Kungs nebūtu saīsinājis šīs dienas, neviena miesa netiktu izglābta; bet tikai izredzēto atlikuma dēļ, ko Viņš ir izraudzījies, Viņš šīs dienas saīsināja.
21 “Un ja kāds tad jums saka: ‘Skaties, šeit ir Mesija!’ vai: ‘Skaties tur!’ tad neticiet tam.
22 “Jo celsies viltus mesijas un viltus pravieši un rādīs zīmes un brīnumus, lai aizvestu projām, ja iespējams, pat izredzētos.
23 “Un jūs ņemiet to vērā. Redziet, Es esmu jums par to visu jau iepriekš brīdinājis.
24 “Bet tajās dienās pēc šīs neziņas un izmisuma iestāšanās saule tiks aptumšota un mēness nedos savu gaismu,
25 un zvaigznes kritīs no debesīm, Yesh. (Jes.) 13:10un debesu spēki tiks satricināti. Yesh. (Jes.) 34:4
26 “Un tad tie redzēs Adam Dēlu nākam mākoņosDan.7:13 ar lielu spēku un godības varenībā.
27 “Un tad Viņš izsūtīs savus vēstnešus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes tālākajām daļām līdz debesu tālākajām vietām. Deb. (5.Moz) 30:4; Zeķ. (Cak) 2:6
28 “Un mācieties līdzību no vīģes koka: Kad tā zari jau ir kļuvuši mikli un izplaukst pirmie pumpuri, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.
29 “Tāpat arī jūs, kad jūs redzat visas šīs lietas notiekam, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu, pie pašām durvīm.
30 “Patiesi, Es jums saku: šī paaudze nekādā ziņā neaizies projām, līdz viss šis notiks.
31 “Debesis un zeme aizies projām un zudīs, bet Mani Vārdi nekādā ziņā nezudīs.
32 “Bet kas attiecas uz šo dienu un stundu, neviens to nezina, pat ne vēstneši debesīs, ne Dēls, kā vienīgi Tēvs.
33 “Sargieties, vērojiet un lūdziet, jo jūs nezināt, kad šis laiks [ir klāt]-
34 līdzīgi kā vīrs, aiziedams uz svešu zemi, ir atstājis savu namu un piešķīris autoritāti saviem kalpiem un katram uzticējis savu darbu, un pavēlējis durvju sargam būt vērīgam un novērot.
35 “Tāpēc arī jūs esiet vērīgi un vērojiet, jo jūs nezināt, kad nama kungs nāks- vakarā vai nakts vidū, vai pie pirmajiem gaiļiem, vai no rīta,
36 lai, piepeši atnākot, viņš neatrod jūs guļam.
37 “Un ko Es jums saku, to Es saku visiem: Esiet vērīgi un vērojiet!”

14
1 Tagad, Pēsah un Matzot svētkiem bija jānāk pēc divām dienām. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji cītīgi meklēja, kā Viņu ar viltu saņemt ciet un nodot nāvei.
2 Un tie sacīja: “Tikai ne svētkos, lai ļaudīs nesāktos nemiers un troksnis.”
3 Un kad Viņš atradās Bēyth Anyah spitālīgā Shim’on namā un sēdēja pie galda, nāca sieviete, kurai bija alabastra trauciņš ar smaržu, īstu nardi, kas bija ļoti dārga. Un sasitusi trauciņu, viņa tā saturu izlēja pār Viņa galvu.
4 Bet tur atradās kādi, kas bija ļoti neapmierināti un teica: “Kāpēc šī smarža tika izniekota?
5 “Jo to varēja pārdot par vairāk nekā trīs simtiem denāriju un naudu atdot nabagiem.” Un tie viņai pārmeta.
6 Bet Ješua יהושעteica: “Lieciet viņu mierā. Kāpēc jūs viņu skumdināt? Viņa ir darījusi [patiešām] labu darbu priekš Manis.
7 “Jo nabagie ar jums būs vienmēr un jūs varēsiet tiem darīt labu, kad vien vēlēsieties. Bet Es jums nebūšu visu laiku.
8 “Viņa ņēma un pielietoja to, kas viņai bija. Viņa paņēma [visdārgāko], kas viņai bija, lai svaidītu Manu ķermeni apglabāšanai kapā.
9 “Patiesi, Es jums saku: lai kur šī Labā vēsts tiks sludināta pasaulē, tur tiks runāts [arī] par to, ko šī sieviete paveica, viņas piemiņai.”
10 Un Yehudah no Qerioth, viens no tiem divpadsmit, devās pie augstajiem priesteriem, lai pieteiktos Viņu tiem nodot.
11 Un kad tie to dzirdēja, viņi bija priecīgi un apsolīja viņam dot sudrabu. Un tas meklēja, kā Viņu varētu visērtāk nodot.
12 Un Neraudzētās maizes pirmajā dienā, kad [tauta] nokāva Pēsah jēru, Viņa mācekļi Viņam prasīja: “Kur Tu gribi, lai mēs ejam un sagatavojam Tev ēst Pēsah?”
13 Un Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem teica: “Dodieties pilsētā, un tur jūs satiks vīrs, kas nesīs ūdens krūku. Sekojiet viņam.
14 “Un tur, kur viņš ieies, sakiet šī nama saimniekam: ‘Skolotājs prasa: Kur ir tā istaba, kurā Man ir jāēd Pēsah ar Maniem mācekļiem?’
15 “Un viņš jums parādīs plašu un lielu augšistabu, mēbelētu, sagatavotu viesu uzņemšanai. Sagatavojiet to mums tur.”
16 Un Viņa mācekļi nogāja un nāca pilsētā un atrada to, kā Viņš tiem bija teicis. Un tie sagatavoja Pēsah.
17 Un kad bija atnācis vakars, Viņš ieradās ar divpadsmit mācekļiem.
18 Un kad viņi sēdēja un ēda, Ješua יהושעtiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums, kas ēd ar Mani, Mani nodos (Mani atbrīvos aiziešanai nāvē).”
19 Un tie sāka skumt un viens pēc otra Viņam sacīja: “Vai tas tikai neesmu es?” Un cits: “Vai tas būšu es?”
20 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Tas ir viens no divpadsmit. Tas ir viņš, kas tagad mērc ar Mani šķīvī roku.
21 “Adam Dēls patiesi aiziet kā par Viņu ir rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam, caur kuru Adam Dēls tiek nodots (atbrīvots aiziešanai nāvē)! Tādam cilvēkam būtu labāk, ja viņš vispār nebūtu dzimis.”
22 Un kad tie ēda, Ješua יהושעņēma maizi un, svētījis to, salauza un tad deva to tiem sacīdams: “Ņemiet, ēdiet, šis ir Mans ķermenis.”
23 Un paņēmis biķeri un pateicies, Viņš deva to tiem, un tie visi dzēra no tā.
24 Un Viņš tiem teica: “Šīs ir Manas asinis no atjaunotās derības, kas ir izlietas par daudziem.
25 “Patiesi, Es jums saku: Es patiešām vairāk nedzeršu no vīna koka augļiem līdz dienai, kad Es dzeršu to no jauna Elohim valstībā.”
26 Un nodziedājuši dziesmu, viņi devās uz Eļļas kalnu.
27 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Jūs visi šonakt pret Mani apgrēcināsieties, jo ir rakstīts: ‘Es sitīšu ganu, un avis no ganāmpulka izklīdīs.Zaķ. (Cak.) 13:7
28 “Bet pēc tam, kad Es būšu uzcēlies, Es noiešu jūsu priekšā uz Galil.”
29 Un Kēpha Viņam sacīja: “Pat ja visi apgrēcināsies, tikai ne es.”
30 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien pat, šajā pašā naktī, pirms gailis divreiz dziedās, tu Mani jau trīs reizes būsi aizliedzis.”
31 Bet viņš tagad jau daudz apņēmīgāk teica: “Un pat ja man arī būtu jāmirst kopā ar Tevi, es Tevi neaizliegšu!” Un viņi visi apgalvoja to pašu.
32 Un tie nogāja uz vietu, sauktu Gethsemane. Un Viņš teica saviem mācekļiem: “Sēdiet šeit, kamēr Es lūgšu.”
33 Un Viņš paņēma ar sevi Kēpha un Ya’aqob un Yohanan, un Viņš kļuva ļoti satraukts un dziļi izmisis.
34 Un Viņš tiem teica: “Mana būtne ir īpaši noskumusi, līdz pat nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā.”
35 Un Viņš pagāja mazliet malā un krita pie zemes un lūdzās, lai, ja tas ir iespējams, šī stunda varētu iet Viņam garām.
36 Un Viņš teica: “Abba Tēvs, Tev viss ir iespējams. Dari, lai šis biķeris Mani neskar. Tomēr lai notiek nevis tas, ko vēlos Es, bet gan, ko vēlies Tu.”
37 Un Viņš cēlās un nāca un atrada tos guļam, un sacīja Kēpha: “Shim’on, vai tu guli? Tu nespēji būt nomodā pat vienu stundu!
38 “Esi nomodā un lūdz, lai tu neiekļūsti pārbaudīšanā. Gars patiešām ir dedzīgs, bet miesa ir vāja.”
39 Un atkal Viņš devās prom un lūdza un lūgšanā izteica tos pašus Vārdus.
40 Un atgriezies Viņš atrada tos atkal aizmigušus, jo viņu acis bija smagas. Un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
41 Un Viņš nāca trešo reizi un tiem sacīja: “Vai tiešām jūs joprojām guļat un atpūšaties? Tas nu gan ir par daudz! Šī stunda ir klāt. Redzi, Adam Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.
42 “Celieties, iesim. Redzi, tas, kas Mani nodod, ir tuvu.”
43 Un tajā pašā mirklī, kad Viņš vēl to sacīja un nebija beidzis, ieradās Yehudah, viens no tiem divpadsmit, kopā ar lielu ļaužu pulku, bruņotus ar zobeniem un nūjām, nākdamus no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem.
44 Un Yehudah, iepriekš apsolījis Viņu nodot, bija sarunājis tiem dot zīmi sacīdams: “Ko es skūpstīšu, tas ir Viņš- sagūstiet Viņu un droši vediet prom.”
45 Un nācis viņš devās taisni pie Viņa un Viņam teica: “Rabbi, Rabbi!”un Viņu skūpstīja.
46 Un tie pielika Viņam rokas un Viņu saņēma ciet.
47 Un viens no tiem, kas atradās blakus, izrāva savu zobenu un cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi.
48 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem teica: “Vai jūs esat nākuši pēc Manis kā pēc laupītāja ar zobeniem un nūjām, lai Mani saņemtu ciet?
49 “Ik dienas Es biju ar jums Nošķirtajā vietā mācot, un jūs Mani nesagūstījāt. Bet Rakstiem ir jātiek piepildītiem.”
50 Un visi mācekļi Viņu atstāja un aizbēga.
51 Un Viņam sekoja kāds jauns cilvēks, kuram bija linu drēbes, apmestas pāri viņa kailajam ķermenim. Un kad tie arī viņu saķēra,
52 tas izgrozījās ārā no savām linu drēbēm un aizbēga no tiem kails.
53 Un tie veda Ješua יהושעprojām pie augstā priestera. Un visi augstie priesteri un vecaji un rakstu mācītāji sanāca kopā Viņu raudzīt.
54 Un Kēpha sekoja Viņam no tālienes pat augstā priestera tiesas pagalmā. Viņš sēdēja kopā ar virsniekiem un sildījās pie uguns.
55 Un priesteri un visa tautas tiesa meklēja liecības pret Ješua יהושע, lai varētu Viņu nodot nāvei, un tie neatrada nekā.
56 Jo daudzi pienesa viltus liecības pret Viņu, bet viņu liecības nesakrita.
57 Tad kāds cēlās kājās un pienesa viltus liecību pret Viņu sacīdams:
58 “Mēs dzirdējām Viņu sakām: ‘Es sagraušu šo Mājvietu, kas ir darināta ar cilvēku rokām, un pēc trim dienām Es uzcelšu citu, kas ir darināta bez cilvēku roku palīdzības.’”
59 Bet pat tagad viņu liecības nesakrita.
60 Tad no viņu vidus piecēlās augstais priesteris un prasīja Ješua יהושעsacīdams: “Vai Tev nav jāaizstāvās? Ko viņi liecina pret Tevi?”
61 Bet Viņš palika kluss un nedeva nekādu atbildi. Vēlreiz augstais priesteris Viņam prasīja sacīdams: “Vai Tu esi Mesija, Svētītā Dēls?”
62 Tad Ješua יהושעteica: “Es tas esmu, un jūs redzēsit Adam Dēlu sēžam pie Varas labās rokasTeh. (Ps.) 110:1 un nākam uz debesu mākoņiem.” Dan.7:13
63 Tad saplēsdams savas drēbes, augstais priesteris teica: “Vai tālāk mums vēl vajadzīga kāda liecība?
64 “Jūs esat dzirdējuši šo zaimošanu! Ko jūs par to domājat?” Un tie visi Viņu pazudināja kā nolemtu nāvei.
65 Un kādi sāka uz Viņu spļaut un apsedza Viņam acis, un Viņam sita un tad Viņam pavēlēja: “Pravieto!” Un virsnieki sita Viņu ar dūrēm.
66 Un kad Kēpha joprojām atradās tiesas pagalma ārējā, zemākajā daļā, nāca viena no augstā priestera kalponēm
67 un redzēdama Kēpha berzējot rokas, lai sasildītos, tā cieši ieskatījās viņā un teica: “Un arī tu biji ar Ješua יהושעno Natsareth.”
68 Bet viņš to noliedza sacīdams: “Es nezinu un nesaprotu, ko tu saki.” Un viņš izgāja ārā pie portāla, un gailis dziedāja.
69 Un kalpone atkal viņu pamanīja un teica tiem, kas stāvēja blakus: “Šis patiešām ir viens no tiem.”
70 Un atkal viņš to noliedza. Un pēc maza brīža tie, kas atradās Kēpha blakus, viņam teica: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo arī tu esi galilietis un tava runa ir [tiem] līdzīga.”
71 Un [šoreiz] viņš sāka lādēties un apzvērēt: “Es nepazīstu šo Cilvēku, par ko jūs runājat!”
72 Un atkal dziedāja gailis, otro reizi. Tad Kēpha atcerējās Vārdu, ko Ješua יהושעbija viņam teicis: “Patiesi, Es tev saku, ka šodien pat, šajā naktī, pirms gailis divreiz dziedās, tu Mani trīs reizes būsi aizliedzis.” Un domādams par to, viņš sāka raudāt.

15
1 Un nākošajā rītā augstie priesteri noturēja apspriedi kopā ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu valdību. Sasējuši Ješua יהושע, tie Viņu aizveda projām un nodeva Viņu Pilate.
2 Un Pilate Viņam prasīja: “Vai Tu esi Yehudim Ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams tam sacīja: “Tu to saki.”
3 Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja par daudz ko, bet Viņš neko neatbildēja.
4 Un Pilate atkal Viņam jautāja sacīdams: “Vai Tev nav nekā, ko atbildēt? Vai neredzi, cik daudz viņi liecina pret Tevi!”
5 Bet Ješua יהושעjoprojām neteica ne Vārda tā, ka Pilate brīnījās.
6 Un svētkos [pēc tradīcijas] viņš tiem atbrīvoja vienu cietumnieku, ko tie tam izlūdzās.
7 Un tur bija viens vārdā Barabba, saslēgts važās kopā ar saviem nozieguma biedriem, kuri bija izraisījuši dumpi un izdarījuši slepkavību.
8 Un ļaužu pūlis, skaļi saukdams, sāka lūgties žēlastību, kā tas vienmēr bija noticis.
9 Bet Pilate tiem atbildēja sacīdams: “Vai jūs gribat, lai es jums atdodu Yehudim Ķēniņu?”
10 Jo viņš zināja, ka augstie priesteri bija Viņu nodevuši ienaida un skaudības dēļ.
11 Bet augstie priesteri sakūdīja ļaudis, lai viņi labāk pieprasa tiem atbrīvot Barabba.
12 Un Pilate atbildēja un atkal tiem prasīja: “Ko tad jūs gribat, lai es daru ar Viņu, ko jūs nosaucat par Yehudim Ķēniņu?“
13 Un atkal tie sauca: “Pienaglot Viņu pie koka!”
14 Un Pilate tiem prasīja: “Kāpēc, kādu ļaunumu Viņš ir nodarījis?” Un tie aizrāvušies [un kā neprātīgi] sauca: “Pienaglot Viņu pie koka!”
15 Un Pilate, baidīdamies nostāties pretī tautai un gribēdams iztapt ļaužu pūlim, atbrīvoja tiem Barabba un, apstrādājisJešua יהושעar pletnēm, nodeva Viņu tālāk tikt pienaglotam pie koka.
16 Un kareivji aizveda Viņu projām un ieveda tiesas zālē, kas bija pilī, un tie sasauca kopā visu kareivju grupu,
17 un tie ieģērba Viņu purpurā. Un tie, uzpinuši ērkšķu vainagu, uzlika to Viņam galvā,
18 un tie sāka Viņu izsmiet un par Viņu ņirgāties saukdami: “Esi sveicināts, Yehudim Ķēniņ!”
19 Un tie turpināja Viņam sist pa galvu ar niedri un spļāva uz Viņu. Un noliekušies ceļos, tie zemojās Viņa priekšā un Viņu pielūdza.
20 Un kad tie bija Viņu gana izsmējuši, tie novilka no Viņa purpuru un uzvilka Viņam Viņa paša drēbes un izveda Viņu ārā, lai Viņš tiktu piesists pie koka.
21 Un tie notvēra [kādu] garāmgājēju Shim’on Cyrenian, kas tobrīd nāca no lauka, Alexander un Rufus tēvu, lai tas nes tālāk Viņa baļķi.
22 Un tie noveda Viņu uz vietu Golgotha, kas ir tulkota kā Galvaskausa vieta.
23 Un tie deva Viņam dzert vīnu, sajauktu ar žulti, bet Viņš to neņēma.
24 Un kad tie Viņu bija piesituši pie koka un pacēluši gaisā, tie sadalīja Viņa drēbes, iepriekš par tām metuši kauliņus, Teh. (Ps.) 22:18 kuras no tām katram paņemt.
25 Un tā bija trešā stunda, kad tie Viņu bija piesituši pie koka un koku pacēluši gaisā.
26 Un virs [Viņa] bija rakstīts Viņa apsūdzības teksts: YEHUDIM ĶĒNIŅŠ.
27 Un kopā ar Viņu tie piesita pie koka divus laupītājus, vienu pie Viņa labās rokas un otru Viņam pa kreisi.
28 Tā tika piepildīti Raksti, kas saka: “Un Viņš tika netaisnajiem pieskaitīts.”Yesh. (Jes.) 53:12
29 Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratot savas galvasTeh. (Ps.) 22:7 un sacīdami: “[Re, kur Tu esi!] Tu, kas sagrauj Mājvietu un to uzcel atkal no jauna trīs dienās,
30 izglāb tagad pats sevi un kāp lejā no koka!”
31 Un līdzīgi augstie priesteri un rakstu mācītāji, Viņu izsmejot, viens pēc otra teica: “Viņš glāba citus, redz, Viņš nespēj izglābt pats sevi.
32 “Mesija? Yisraēl Ķēniņš? Nokāp tagad no koka tā, lai mēs to redzam un Tev ticam.” Un tie, kas bija piesisti pie koka līdz ar Viņu, arī Viņu zaimoja.
33 Un kad pienāca sestā stunda, tumsa nolaidās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai.
34 Un devītajā stundā Ješua יהושעsauca, ar skaļu balsi sacīdams: “Ēli, Ēli, lamah shehaqtani?” kas tiek tulkots: “Mans Ēl, Mans Ēl, kāpēc Tu Mani esi atstājis”?Teh. (Ps.) 22:1
35 Un kad to dzirdēja kādi no tiem, kas atradās blakus, tie sacīja: “Redz’, Viņš piesauc Ēliyahu!”
36 Tūlīt kāds aizskrēja un pildīja sūkli ar etiķi un uzlika to uz niedres un piedāvāja to Viņam dzertTeh. (Ps.) 69:21 sacīdams: “Atstāsim Viņu. Paskatīsimies, vai Ēliyahu nāks paņemt Viņu nost.”
37 Tad Ješua יהושעskaļā balsī iesaucās un ievilka savu pēdējo elpu.
38 Un [tajā mirklī] priekškars Mājvietā tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai.
39 Un kad kapteinis, kas atradās Viņam pretī, redzēja, ka Viņš šādi iesaucās un tad ievilka savu pēdējo elpas vilcienu, viņš sacīja: “Patiesi, šis Cilvēks bija Elohim Dēls!”
40 Un tur bija arī kādas sievietes, kas to vēroja no tālienes, starp kurām bija arī Miryam no Maģdala un Miryam, Ya’aqob jaunākā māte, un Yosēph māte, un Shelomah,
41 kuras sekoja Viņam un visu laiku atradās Viņa tuvumā, kad Viņš bija Galil, un daudzas citas sievietes, kas kopā ar Viņu devās uz Yerushalayim.
42 Un kad bija atnācis vakars, tā kā tā bija Sagatavošanās diena; tas ir, diena pirms Shabbat,
43 tad nāca Yosēph no Ramathayim, ievērojams sinedrija loceklis, kas pats gaidīja Elohim valstību, un droši devās iekšā pie Pilate un prasīja viņam atdot Ješua יהושעmirušo ķermeni.
44 Bet Pilate, uzzinājis, ka Viņš jau bija miris, un brīnīdamies par to, izsauca kapteini un tam pārjautāja, vai Viņš patiešām jau ir miris.
45 Un kad viņš to bija uzzinājis no kapteiņa puses, viņš atdeva mirušo ķermeni Yosēph.
46 Un tas, pircis smalku linu audumu, nonesa Viņu lejā un ietina Viņu linu audumā. Un tas ielika Viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un atvēla akmeni un pielika to kapa ieejai.
47 Un Miryam no Maģdala, un Miryam, Yosēph māte, redzēja vietu, kur Viņš bija ielikts.

16
1 Un kad Shabbat bija pagājis, Miryam no Maģdala un Miryam, Ya’aqob māte, un Shelomoh nopirka smaržvielas, lai ietu un Viņu svaidītu.
2 Un pirmās nedēļas dienas rītā viņas ļoti agri nāca pie kapa, kad tikko kā bija uzlēkusi saule.
3 Un tās pie sevis teica: “Kas mums novels akmeni no kapa ieejas?”
4 Bet paskatījušās augšup, viņas redzēja, ka akmens jau bija novelts malā; tas bija ļoti liels.
5 Un iegājušas kapā, viņas redzēja pa labi sēžam jaunu cilvēku, kas bija tērpies baltā apmetnī, un viņas bija ļoti pārsteigtas.
6 Un viņš tām teica: “Neesiet tik ļoti pārsteigtas. Jūs meklējat Ješua יהושעno Natsareth, kurš tika piesists pie koka. Viņš ir augšāmcēlies- Viņa šeit nav! Skatiet vietu, kur tie Viņu nolika.
7 “Ejiet un paziņojiet Viņa mācekļiem un Kēpha, ka Viņš noies tiem pa priekšu uz Galil. Jūs Viņu tur redzēsiet, kā Viņš jums ir teicis.”
8 Un tās devās prom no kapa bēgdamas, viņas trīcēja un drebēja un bija ļoti izbijušās. Un tās nevienam neko neteica, jo bija ļoti izbijušās.
9 Un agri pirmajā nedēļas dienā augšāmcēlies, Viņš parādījās iesākumā Miryam no Maģdala, no kuras Viņš bija izdzinis ārā septiņus dēmonus.
10 Viņa gāja un pateica to tiem, kas bija bijuši ar Viņu, vaimanādama un gauži raudādama.
11 Un kad viņi dzirdēja, ka Viņš ir dzīvs un ka tā Viņu ir redzējusi, viņi neticēja.
12 Pēc tam Viņš parādījās citā atveidā diviem no viņiem, kad tie bija izgājuši ārā un devās uz lauku.
13 Un viņi gāja un paziņoja to pārējiem, bet arī tie viņiem neticēja.
14 Vēlāk Viņš parādījās tiem vienpadsmit, kad tie sēdēja pie galda. Un Viņš pārmeta tiem viņu neticību un sirds cietību, jo viņi neticēja tiem, kas Viņu bija redzējuši pēc tam, kad Viņš bija augšāmcēlies.
15 Un Viņš tiem sacīja: “Dodieties visā pasaulē un pasludiniet Labo vēsti visai radībai.
16 “Katrs, kas ir [Viņam] noticējis un ticis pagremdēts, tiks izglābts, bet kas nav ticējis [un arī šobrīd netic], tiks pazudināts.
17 “Un tos, kas tic, pavadīs šādas zīmes: Manā VĀRDĀ viņi izdzīs dēmonus, viņi runās ar atjaunotām mēlēm;
18 tie [ar rokām] paņems čūskas; un, ja tie dzers kādu nāvējošu dziru, tā nekādā ziņā tiem nekaitēs; tie uzliks rokas uz slimajiem un tie kļūs veseli.”
19 Un tad, pēc tam, kad Kungs Meistars bija tiem to teicis, Viņš tika paņemts augšā debesīs un nosēdās pie Elohim labās rokas. Teh. (Ps.) 110:1
20 Un viņi izgāja un sludināja to visās vietās, bet Kungs darbojās ar tiem un [šo] Vārdu apstiprināja ar pavadošām zīmēm. Amēn.