Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Mesiāniskie raksti

Lūkas

19.04.2001
Luqas
Lūkas

1
1 Tā kā tagad patiešām daudzi ir sākuši nodarboties ar to notikumu pierakstīšanu, kas pilnīgi apstiprinājās mūsu vidū,
2 kā vienam no tiem, kas no paša sākuma bija viņu mums pasniegtā Vārda aculiecinieki un kalpi,
3 arī man, kas esmu sekojis visiem šiem notikumiem precīzi no sākuma, šķita derīgi uzrakstīt tev, viscienījamākais Teophilos, secīgi dokumentētu ziņojumu,
4 lai tu iegūtu pārliecību par to vārdu ticamību, kas tev tikuši sacīti.
5 Herodes, Yehudah ķēniņa dienās bija kāds priesteris vārda Zeķaryah no Abiyah pārvaldes. Un viņa sieva bija no Aharon meitām, un viņas vārds bija Elisheba.
6 Un viņi abi bija taisni Elohim priekšā, nevainīgi staigāja visās Jahve יהוהpavēlēs un taisnībās.
7 Un viņiem nebija bērna, jo Elisheba bija neauglīga un viņi abi bija gados veci.
8 Un notikās, ka laikā, kad viņš kalpoja kā priesteris Elohim priekšā atbilstoši pārvaldes noteiktajai kārtībai,
9 saskaņā ar priesterības kārtību viņš caur lozes vilkšanu bija izvēlēts dedzināt vīraku, un viņš iegāja Jahve יהוהMājvietā.
10 Un viss lielais ļaužu pulks vīraka kvēpināšanas stundā ārpusē lūdza.
11 Un viņam parādījās Jahve יהוהvēstnesis, stāvēdams kvēpināmā upurgalda labajā pusē.
12 Un kad Zeķaryah viņu redzēja, viņš satrūkās un lielas bailes nāca pār viņu.
13 Bet vēstnesis viņam teica: “Nebīsties, Zeķaryah, jo tava lūgšana ir sadzirdēta. Tava sieva Elisheba tev nesīs dēlu, un tu viņu nosauksi Yohanan vārdā.
14 “Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi pie viņa dzimšanas tiks iepriecināti.
15 “Jo viņš būs liels Jahve יהוהpriekšā, viņš nedzers vīnu un stiprus dzērienus. Un viņš būs pildīts ar Nošķirto Garu jau kopš mātes miesām.
16 “Un viņš piegriezīs daudzus Yisra’ēl bērnus Jahve יהוה, viņu Elohim.
17 “Un viņš izies pirms Viņa Ēliyahu garā un spēkā ‘pievērst tēvu sirdis bērniem’Mal. 4:6 un nepaklausīgos Taisnības prasībām, sagatavot ļaudis Jahve יהוה.”
18 Un Zeķaryah teica vēstnesim: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs un manas sieva ir gados.”
19 Un vēstnesis atbildēja un viņam sacīja: “Es, Gabri’ēl, kas atrodos Elohim tuvumā, tiku sūtīts runāt ar tevi un tev paziņot šo prieka vēsti.
20 “Redzi, tu paliksi kluss un nespējīgs runāt, kamēr pienāks diena, kad tas notiks, jo tu neticēji maniem Vārdiem, kas īstenosies tiem nolemtajā laikā.”
21 Un cilvēki gaidīja Zeķaryah un brīnījās, ka viņš tik ļoti kavējas Mājvietā.
22 Un kad viņš iznāca, viņš nespēja tiem neko pateikt. Un viņi noprata, ka viņš Mājvietā bija redzējis vīziju, jo viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23 Un notikās, ka, līdzko viņa kalpošanas dienas bija beigušās, viņš devās projām uz savām mājām.
24 Un pēc šīm dienām viņa sieva Elisheba palika grūta. Un viņa slēpās piecus mēnešus sacīdama:
25 “Jahve יהוהto man ir darījis, šajās dienās Viņš mani ir uzlūkojis paņemt projām manu negodu cilvēku vidū.”
26 Un sestajā mēnesī vēstnesis Gabri’ēl tika no Elohim sūtīts uz Galil pilsētu vārdā Natsareth
27 pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīrieti, kura vārds bija Yosēph, no Dawid nama. Un meitenes vārds bija Miryam.
28 Un vēstnesis, nācis pie viņas, tai teica: “Sveicināta, cienītā, Kungs ir ar tevi. Tu esi svētīta starp sievietēm!”
29 Bet viņa bija ļoti satraukta pie šī viņa vārda un brīnījās, kas tas bija par [neparastu] sveiciena veidu.
30 Un vēstnesis viņai teica: “Nebīsties, Miryam, jo Elohim tevi ir izredzējis.
31 “Un redzi, tavās miesās notiks ieņemšana, un tu dzemdēsi Dēlu un nosauksi Viņa VĀRDUJešua יהושע.
32 “Viņš būs liels un tiks saukts par Visaugstākā Dēlu. Un Jahve יהוהElohim Viņam piešķirs Viņa tēva Dawid troni.
33 “Un Viņš valdīs pār Ya’aqob namu mūžīgi, un Viņa valdīšanai nebūs gala.”
34 Un Miryam teica vēstnesim: “Kā tas var notikt, jo es vīrieti nepazīstu?”
35 Un vēstnesis atbildēdams viņai sacīja: “Nošķirtais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Un šī iemesla dēļ Nošķirtais Cilvēks, kas no tevis piedzims, tiks nosaukts: Elohim Dēls.
36 “Un redzi, Elisheba, tava radiniece, viņa arī ir grūta ar dēlu viņas lielajā vecumā. Viņš tagad ir sestajā mēnesī- tā, kas tika saukta par neauglīgu,
37 jo Elohim nekas nav neiespējams.”
38 Un Miryam teica: “Tu redzi Jahve יהוהkalponi! Lai pie manis notiek saskaņā ar Tavu Vārdu.” Un vēstnesis devās no viņas projām.
39 Un Miryam cēlās tajās dienās un steigšus devās kalnu zemē uz Yehudah pilsētu
40 un iegāja Zeķaryah namā un sveicināja Elisheba.
41 Un notika tā: kad Elisheba izdzirdēja Miryam sveicienu, bērniņš viņas miesās sāka spārdīties. Un Elisheba tika piepildīta ar Nošķirto Garu
42 un sauca skaļā balsī un pravietoja: “Svētīta esi tu starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis!
43 “Un kas esmu es, ka mana Kunga mātei ir jānāk pie manis?
44 “Jo skat’, kad tava sveiciena skaņa nonāca manās ausīs, bērniņš manās miesās sajūsmā sāka lēkāt.
45 “Lai svētīta ir tā, kas ticējusi, jo ko Jahve יהוהir viņai teicis, tas īstenosies!”
46 Un Miryam teica: “Mana būtne paaugstina Jahve יהוה
47 un mans gars līksmojas Elohim, manā Glābējā.
48 “Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemošanos. Skat, no šī mirkļa uz priekšu visas paaudzes sauks mani par svētītu.
49 “Jo Viņš, kas ir varens, ir darījis pie manis brīnumus, Viņa VĀRDS ir nošķirts.
50 “Un Viņa līdzjūtība no paaudzes paaudzē ir paliek pie tiem, kas Viņu bīstas. Teh. (Ps.) 103:17
51 “Ar savu Roku Viņš vareni strādāja; Viņš izklīdināja lepnos viņu sirdsprātā.
52 “Viņš nogāza pie zemes valdniekus no viņu troņiem un paaugstināja zemos.
53 “Viņš ir pildījis izsalkušo ar labumiem,Teh. (Ps) 107:9 un bagāto Viņš ir sūtījis projām iztukšotu.
54 “Viņš uzturēja Yisra’ēl, savu kalpu, [mūžīgai] piemiņai kā savas līdzjūtības liecinieku,
55 kā Viņš bija runājis uz mūsu tēviem, Abraham un viņa sēklu, mūžīgi.”
56 Un Miryam palika ar viņu apmēram trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā.
57 Un pienāca laiks Elisheba dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
58 Un viņas kaimiņi un radi uzzināja, kā Jahve יהוהbija parādījis viņai tik lielu līdzjūtību, un tie līdz ar viņu priecājās.
59 Un notika tā, ka astotajā dienā viņi nāca apgraizīt bērnu. Un tie bija gatavi viņu nosaukt viņa tēva Zeķaryah vārdā.
60 Un viņa māte atbildot [uz to] sacīja: “Ne tā, Viņš tiks nosaukts par Yohanan.”
61 Un tie viņai teica: “Tavu radu starpā nav neviena, kas ir nosaukts šādā vārdā.”
62 Tad tie devās pie viņa tēva uzzināt, kā viņš grib, lai viņš tiktu nosaukts.
63 Un palūdzis rakstāmo dēlīti, viņš uzrakstīja vārdus: “Yohanan ir viņa vārds.” Un tie visi brīnījās.
64 Un tajā pašā mirklī viņa mute tika atvērta un viņa mēle atbrīvota un viņš runāja, slavēdams Elohim.
65 Un bailes uznāca pār visiem tiem, kas dzīvoja viņu apkārtnē, un šīs lietas tika pārrunātas visā Yehudah kalnu zemē.
66 Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savās sirdīs domādami: “Kas no šī bērna iznāks?” Un Jahve יהוהroka bija ar viņu.
67 Un viņa tēvs Zeķaryah bija pildīts ar Nošķirto Garu un pravietoja, sakot:
68 “Svētīts lai ir Jahve יהוה, Yisra’ēl Elohim,Teh. (Ps.) 41:13 jo Viņš uzlūkoja savus ļaudis un tiem sagādāja piedošanu
69 un ir mums uzcēlis atbrīvošanas [ragu] sava kalpa Dawid namā,
70 kā Viņš teica ar savu nošķirto senatnes praviešu muti-
71 atbrīvot mūs no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst, Teh. (Ps.) 106:10
72 parādīt līdzjūtību mūsu tēviem un pieminēt Viņa nošķirto derību,
73 zvērestu, ko Viņš deva mūsu tēvam Abraham:
74 dot mums, kas esam atbrīvoti no mūsu ienaidnieku rokas, kalpot Viņam bez bailēm,
75 nošķirtībā un taisnībā Viņa priekšā visas savas dzīves dienas.
76 “Un tu, bērniņ, tiksi nosaukts par Visaugstākā pravieti, jo tu iziesi Jahve יהוהvaiga priekšā sagatavot Viņa Ceļu, Mal.3:1
77 sniegt atbrīvošanas nepieciešamības atziņu Viņa ļaudīm caur viņu grēku piedošanu
78 atklājoties mūsu Elohim atmaigušajai līdzjūtībai, ar ko [nākamās] dienas ausma no augšienes ir mūs uzlūkojusi,-
79 sniegt gaismu tiem, kas sēž tumsībā un atrodas nāves ēnā, Yesh. (Jes.) 9:1 vadīt mūsu kājas uz miera ceļa.“
80 Un bērns auga un kļuva spēcīgs garā un atradās tuksnešos līdz pat dienai, kad Viņš sevi atklāja Yisra’ēl.

2
1 Tajās dienās bija jānotiek tā, ka no Caesar Augustus tika izdots dekrēts piereģistrēt visus [viņa pārvaldītās] pasaules iedzīvotājus.
2 Tā bija pirmā reģistrēšanās, kad Quirinius valdīja Suria.
3 Visiem bija jātiek reģistrētiem, katram viņa pilsētā.
4 Un Yosēph arī devās augšup no Galil no Natsareth pilsētas Yehudah uz Dawid pilsētu, ko sauca Bēyth Lehem, jo viņš bija no Dawid nama un ciltsrakstiem,
5 lai tiktu piereģistrēts līdz ar Miryam, kas bija saderināta ar viņu,- būdama grūta.
6 Un notika, ka, kamēr viņi tur atradās, laiks bija pienācis un viņai nācās dzemdēt.
7 Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu un ietina Viņu drēbēs un ielika Viņu lopu barojamā silē, jo mājā viņiem neatradās vietas.
8 Un tajā pašā apvidū bija gani, kas naktīs atradās uz lauka, sargājot savus ganāmpulkus.
9 Un skat’, viņu priekšā nostājās Jahve יהוהvēstnesis un Jahve יהוהgodība tos apspīdēja, un viņi ļoti nobijās.
10 Un vēstnesis tiem teica: “Nebīstieties, bet skatieties: es jums atnesu Labo vēsti par lielo prieku, kas nāk pār visiem cilvēkiem.
11 “Jo jums šodien Dawid pilsētā ir piedzimis Glābējs, kas ir Mesija, Kungs.
12 “Un šī ir jums dotā zīme: jūs atradīsiet bērnu ietītu drēbēs un guļam lopu barojamā silē.”
13 Un piepeši kopā ar vēstnesi bija liels debesu būtņu pulks, kas visas slavēja Elohim un sacīja:
14 “Gods Elohim augstībā, un miers virs zemes cilvēku starpā, jo tas dara Viņu apmierinātu!”
15 Un notika tā: kad vēstneši bija tos atstājuši un devušies uz debesīm, gani viens otram sacīja: “Patiešām, iesim uz Bēyth Lehem un skatīsim, kas tur ir noticis un kur Kungs mums ir atklājies.”
16 Un viņi iegāja lopu kūtī un atrada Miryam un Yosēph un bērnu guļam [lopu] barojamā silē.
17 Un to redzēdami, viņi izpauda visu, kas tiem bija teikts attiecībā uz bērnu.
18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par Vārdiem, ko gani viņiem izteica.
19 Bet Miryam paturēja visus šos Vārdus sevī, apsverot tos savā sirdī.
20 Un gani griezās atpakaļ, skaļi sarunādamies un slavēdami Elohim par visu, ko viņi bija dzirdējuši un redzējuši, kā tas viņiem bija ticis teikts.
21 Un kad bija pagājušas astoņas dienas un Viņam bija jātiek apgraizītam, Viņa VĀRDS tika nosaukts Ješua יהושע; tas bija tas pats VĀRDS, ko bija devis vēstnesis, pirms Viņš tika ieņemts miesā.
22 Un kad viņas šķīstīšanās dienas saskaņā ar Mosheh Torah bija beigušās, tie Viņu atveda uz Yerushalayim novēlēt Jahve יהוה-
23 kā ir rakstīts Jahve יהוהTorah: “Katram vīrietim, kas pirmais atver mātes miesas, ir pienākums tikt nodalītam malā Jahve יהוהShem. (Sam) 13:2,12,15
24 un tiem bija jāsniedz ziedojums saskaņā ar to, kas ir sacīts Jahve יהוהTorah: “Ūbeļu pāri vai divus jaunus baložus.
25 Un redzi, Yerushalayim bija kāds vīrs, kura vārds bija Shim’on, un šis vīrs bija taisns un nodevies, meklēdams, kā izpatikt Yisra’ēl. Un Nošķirtais Gars bija pār viņu.
26 Un Nošķirtais Gars viņam bija atklājis, ka viņš neredzēs nāvi, pirms nebūs redzējis Ješua יהושעMesiju.
27 Un viņš, Garā [būdams], devās uz Nošķirto vietu. Un kad vecāki atveda Bērnu Ješua יהושעpriestera priekšā, lai tas darītu pie Viņa lietas saskaņā ar parasto Torah praksi,
28 Shim’on pacēla Viņu augšup savās rokās un svētīja Elohim un teica:
29 “Kungs, tagad lai Tavs kalps aiziet mierā, saskaņā ar Tavu Vārdu,
30 jo manas acis ir redzējušas Tavu atbrīvošanu,
31 ko Tu esi sagatavojis visām tautām,
32 gaismu [pasaules] tautu [likteņu] atklāšanaiYesh. (Jes.) 42:6; 49:6 un Tavas Yisra’ēl tautas godību.”
33 Un Yosēph un Viņa māte izbrīnījās, kas par Viņu bija ticis izteikts.
34 Un Shim’on Viņu svētīja un teica Miryam, Viņa mātei: “Redzi, šis Cilvēks ir dots daudzu Yisra’ēl ļaužu krišanai un celšanai un ir par zīmi, ko nepieņems un kam runās pretī-
35 un šis pats zobens arī spiedīsies cauri tavai pašas būtībai- lai tiktu atklātas daudzu citu siržu domas.”
36 Un tur bija Hannah, praviete, Penu’ēl meita, no Ashēr cilts. Viņa bija gados veca un kopš savas jaunavības bija nodzīvojusi ar savu vīru septiņus gadus,
37 un [tagad] viņa bija atraitne, apmēram astoņdesmit gadus veca, kas neatstāja Nošķirto vietu, bet dienām un naktīm kalpoja Elohim ar daudzām gavēšanām un lūgšanām.
38 Un arī viņa, šajā mirklī ienākusi, pateicās Jahve יהוהun runāja no Viņa uz visiem, kas gaidīja uz Yerushalayim piedošanu.
39 Un kad viņi bija pabeiguši visas lietas saskaņā ar Jahve יהוהTorah, tie atgriezās Galil savā pilsētā Natsareth.
40 Un Bērns auga un garā stiprinājās, būdams pildīts ar gudrību. Un Elohim [klātbūtne] bija pār Viņu.
41 Un Pēsah svētkos Viņa vecāki katru gadu devās uz Yerushalayim.
42 Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, saskaņā ar svētku svinēšanas tradīciju viņi devās augšā uz Yerushalayim.
43 Kad svētku dienas bija beigušās un viņi atgriezās mājās, Bērns Ješua יהושעYerushalayim aizkavējās. Un Viņa vecāki to nezināja,
44 bet domādami, ka Viņš atrodas ceļabiedru grupā, tie nogāja vienas dienas gājumu un tad sāka Viņu meklēt starp radiem un draugiem.
45 Un Viņu neatraduši, tie atgriezās Yerushalayim Viņu meklēt.
46 Un notika tā, ka tikai pēc trim dienām tie Viņu atrada Nošķirtajā vietā sēžot skolotāju vidū, klausoties viņos un uzdodot viņiem jautājumus.
47 Un visi, kas vien Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa izpratni un atbildēm.
48 Un Viņu ieraudzījuši, viņi bija pārsteigti. Un Viņa māte Viņam sacīja: “Dēls, kāpēc Tu to esi mums darījis? Redzi, Tavs tēvs un es esam nonākuši izmisumā, Tevi meklējot.”
49 Un Viņš tiem teica: “Kāpēc jūs Mani meklējāt? Vai nezinājāt, ka Man bija jābūt Mana Tēva lietās?”
50 Bet tie nesaprata Vārdu, ko Viņš tiem teica.
51 Un Viņš ar tiem kāpa lejā un gāja uz Natsareth un bija tiem paklausīgs, bet Viņa māte visus šos Vārdus paturēja savā sirdī.
52 Un Ješua יהושעpieauga gudrībā un [visu lietu] izmaņā un Elohim un cilvēku atzīšanā.

3
1 Un Caesar Tiberius valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Pontius Pilate valdīja Yehudah un Herodes bija Galil apgabala vietvaldis un viņa brālis Philip Yetur apgabalā un Trachonitis zemē un vietvaldis Lusanias Abilene apgabalā,
2 laikā, kad Hanan un Qayapha bija augstie priesteri, Yohanan, Zeķaryah dēlam tuksnesī nāca Elohim Vārds.
3 Un viņš staigāja pa visu Yarden apkārtni, sludinot grēknožēlas pagremdēšanu piedošanas saņemšanai,
4 kā ir rakstīts pravieša Yeshayahu vārdu grāmatā, kur ir teikts:”Saucēja balss tuksnesī: ‘Sagatavojiet Jahve יהוהatnākšanu, iztaisnojiet Viņam ceļu.
5 ‘Katra ieleja tiks piepildīta un katrs kalns un paugurs nolīdzināts un līkais kļūs taisns un nelīdzenie kļūs par gludiem ceļiem,
6 un visa miesa redzēs Elohim atbrīvošanu.’” Yesh. (Jes.) 40:3-5a
7 Tad viņš uzrunāja ļaužu pulkus, kas nāca ārā [no pilsētas], lai tiktu viņa pagremdēti: “Jūs, odžu dzimums, kas jūs brīdināja bēgt no nākamās dusmības?
8 “Nu tad nesiet atbilstošu augli, kas ir grēknožēlas cienīgs, un nesāciet sev atkal stāstīt: ‘Abraham ir mūsu tēvs.’ Jo es jums saku, ka Elohim spēj pacelt dzīvībā Abraham bērnus [arī] no šiem akmeņiem.
9 “Un arī tagad cirvis ir pielikts pie koku saknes. Tāpēc katrs koks, kas nenes labu augli, tiek nocirsts zemē un iemests ugunī.”
10 Un ļaužu pulki viņam vaicāja, sakot: “Ko tad mums tagad darīt?”
11 Un atbildot viņš tiem sacīja: “Lai tas, kam ir divas apakšdrēbes, dalās tajās ar to, kuram to nav, un lai tas, kuram ir ēdiens, dara tāpat.”
12 Nāca arī nodokļu savācēji, lai liktos pagremdēties, un tie viņam teica: “Skolotāj, ko mums darīt?”
13 Un viņš tiem teica: “Neņemiet vairāk nekā jums ir nozīmēts savākt.”
14 Arī kareivji viņam uzdeva jautājumu, sakot: “Un ko darīt mums?” Un viņš tiem teica: “Nevienu neapspiediet vai [vismaz] veltīgi neapsūdziet, un esiet apmierināti ar savu algu.”
15 Bet kad ļaudis bija satrauktu cerību pilni un savās sirdīs sprieda par Yohanan, vai viņš ir Mesija vai nav,
16 Yohanan tiem atbildēja, visiem sakot: “Es patiešām jūs pagremdēju ūdenī, bet nāk kāds varenāks par mani, kura sandaļu siksnas es neesmu cienīgs atraistīt. Viņš jūs pagremdēs Nošķirtajā Garā un ugunī.
17 “Viņa rokā ir grābeklis, Viņš visās vietās tīrīs savu klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar nenodzēšamu uguni.”
18 Un brīdinot vēl ar daudziem citiem vārdiem, viņš nesa Labo vēsti cilvēkiem.
19 Un Herodes, apgabala pārvaldnieks, viņa apkaunots par Herodias, sava brāļa Philip sievas paņemšanu, un par visiem ļaunajiem darbiem, ko Herodes darīja,
20 pievienoja tiem visiem arī šo- viņš ieslodzīja Yohanan cietumā.
21 Un notika, kad visi ļaudis tika pagremdēti, tika pagremdēts arī Ješua יהושעun lūdzot atvērās debesis,
22 un pār Viņu baloža miesas veidā nonāca Nošķirtais Gars, un no debesīm nāca balss sakot: “Tu esi Mans Dēls, Mīļotais, Tevī Es esmu atradis prieku.”
23 Un kad Ješua יהושעiesāka [savu kalpošanu], Viņš bija apmēram trīsdesmit gadus vecs. Saskaņā ar reģistriem Viņš bija Yosēph dēls, tas Ēli, tas Mattithyahu, tas Lēwi, tas Meleķi, tas Yanah, tas Yosēph, tas Mattithyahu, tas Amots, tas Nahum, tas Hesli, tas Noģah,
26 tas Ma’ath, tas Mattithyahu, tas Shim’i, tas Yosēph, tas Yehudah,
27 tas Yohanan, tas Rephayah, tas Zerubbabel, tas She’alti’ēl, tas Neri,
28 tas Meleķi, tas Addi, tas Qosam, tas Elmodam, tas Ēr,
29 tas Yehoshua, tas Eli’ezer, tas Yorim, tas Mattiyahu, tas Lēwi,
30 tas Shim’on, tas Yehudah, tas Yosēph, tas Yonam, tas Elyaqim,
31 tas Melea, tas Menna, tas Mattattah, tas Natan, tas Dawid,
32 tas Yishai, tas Obēd, tas Bo’az, tas Salmon, tas Nahshon,
33 tas Amminadab, tas Ram, tas Hetsron, tas Perets, tas Yehudah,
34 tas Ya’aqob, tas Yitshaq, tas Abraham, tas Terah, tas Nahor,
35 tas Seruģ, tas Re’u, tas Peleģ, tas Ēber, tas Shēlah,
36 tas Qēynan, tas Arpaķshad, tas Shēm, tas Noah, tas Lemeķ,
37 tas Methushelah, tas Hanoķ, tas Yered, tas Mahalalēl, tas Qēynan,
38 tas Enosh, tas Shēth, tas Adam, tas Elohim dēls.

4
1 Un Ješua יהושעpildīts ar Nošķirto Garu atgriezās no Yardēn un tika Gara vadīts tuksnesī,
2 lai tiktu četrdesmit dienas velna pārbaudīts. Šajās dienās Viņš neēda, un pēc tam, kad tās bija beigušās, Viņš bija izsalcis.
3 Un velns Viņam teica: “Ja Tu esi Elohim Dēls, pavēli šim akmenim kļūt par maizi.”
4 Bet Ješua יהושעviņam atbildēja sakot: “Ir rakstīts: ‘Cilvēks nepārtiks tikai no maizes vien, bet no Vārda, kas nāk no Jahve יהוהmutes.’” Deb. (5.Moz.) 8:3
5 Un velns, paņēmis Viņu augšā uz augsta kalna, vienā mirklī Viņam parādīja visas pasaules valstis
6 un Viņam teica: “Es Tev piešķiršu visu varu, visu cilvēku godību, jo tā ir piešķirta man un es to varu piešķirt katram, kuram es to vēlos.
7 “Ja tikai Tu man pazemosies un mani pielūgsi, tas viss būs Tavs.”
8 Un Ješua יהושעviņam atbildēja sakot: “Stājies aiz manis, sātan! Jo ir rakstīts: ‘Tu pielūgsi Jahve יהוהsavu Elohim un Viņam vienīgajam kalposi.’” Deb. (5.Moz.) 6:13
9 Tad tas Viņu atveda uz Yerushalayim, pacēla augšā un nostatīja uz Nošķirtās vietas sienas un Viņam teica: “Ja Tu esi Elohim Dēls, meties no šejienes lejā,
10 jo ir rakstīts: ‘Viņš dos pavēli saviem vēstnešiem Tevi apsargātTeh. (Ps.) 91:11
11 un ‘uz savām rokām tie nesīs Tevi augšup, lai Tu savu kāju pie akmens nepiedurtu.’” Teh. (Ps.) 91:12
12 Un Ješua יהושעatbildēdams viņam sacīja: “Ir rakstīts: ‘Tu nekārdināsi Jahve יהוה, savu Elohim.’” Deb. (5.Moz.) 6:16
13 Un kad velns visus pārbaudījumus bija izbeidzis, tas Viņu atstāja līdz nozīmētajam laikam.
14 Un Ješua יהושעGara spēkā atgriezās Galil, un vēsts par Viņu izplatījās visā apkārtējā zemē.
15 Un Viņš mācīja viņu sinagogās, būdams visu slavēts.
16 Un Viņš nāca uz Natsareth, kur Viņš bija pavadījis bērnības gadus. Un saskaņā ar ieradumu Viņš Shabbat dienā devās uz sinagogu un piecēlās, lai lasītu.
17 Un Viņam tika iedots pravieša Yeshayahu Rakstu rullis. Un atritinājis Rakstus, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:
18 “Jahve יהוהGars ir pār Mani, jo Viņš ir svaidījis Mani nest Labo vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis Mani dziedināt sirdī salauztos, sludināt atbrīvošanu saistītajiem un atvērt acu skatu aklajiem, satriektos palaist vaļā, sniedzot tiem atbrīvošanu,
19 un izsludināt Jahve יהוה[labvēlīgo] pieņemšanas gadu.Yesh. (Jes.) 61:1-2
20 Un satinis Rakstu rituli, Viņš to atdeva atpakaļ palīgam un apsēdās. Un visu acis sinagogā bija kā piekaltas Viņam.
21 Un Viņš sāka uz tiem sacīt: “Šodien, kad jūs to dzirdat, šie Raksti ir piepildījušies.“
22 Un visi ļaudis Viņam piekrita un bija izbrīnījušies par iedvesmojošajiem Vārdiem, kas nāca no Viņa mutes. Bet tie [šaubījās un] teica: “Vai šis nav Yosēph dēls?”
23 Un Viņš tiem sacīja: “Nav šaubu, ka jūs Man pieminēsiet šo sakāmvārdu: ‘Ārst, dziedini pats sevi! Ko mēs esam dzirdējuši, kas tiek darīts Kephar Nahum, dari arī šeit, savā tēvu zemē.’”
24 Viņš turpināja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis netiek atzīts viņa paša zemē.
25 “Bet patiesi, Es jums saku: daudz atraitņu bija Yisra’ēl Ēliyahu dienās, kad debesis bija aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus un tur bija liels pārtikas trūkums visā zemē,
26 un Ēliyahu netika sūtīts ne pie viena no viņiem kā tikai pie Tsareph no Tsidon, pie sievietes, pie atraitnes.
27 “Tāpat daudzi spitālīgie bija Yisra’ēl pravieša Elisha laikā, un neviens no tiem netika šķīstīts, izņemot Na’aman, kas bija Aramean.”
28 Un kad visi sinagogā to dzirdēja, tie bija pildīti ar dusmām.
29 Un cēlušies augšā, tie izdzina Viņu no pilsētas un aizveda uz kalna malu, uz kura bija uzcelta viņu pilsēta, lai Viņu nomestu lejā.
30 Bet Viņš, izejot viņiem pa vidu, devās prom.
31 Un Viņš nokāpa lejā Kephar Nahum, Galil pilsētā, un mācīja tos Shabbat.
32 Un viņi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa Vārds nāca ar autoritāti.
33 Un sinagogā bija cilvēks, kuram bija nešķīsts dēmona gars. Un viņš sauca skaļā balsī
34 sacīdams: “Ha! Kāds mums sakars ar Tevi, Tu, Ješua יהושעno Natsareth? Vai Tu nāci mūs iznīcināt? Es pazīstu, kas Tu esi: Elohim Nošķirtais Cilvēks!”
35 Un Ješua יהושעviņu sasaistīja, sakot: “Apklusi un iznāc ārā no viņa!” Un kad dēmons bija viņu nometis [pie zemes] viņu vidū, tas iznāca ārā no viņa [viegli], neizraisīdams sāpes.
36 Un tas visiem nāca kā pārsteigums, un viņi viens uz otru runāja sakot: “Kas tas ir par Vārdu, ka ar autoritāti un spēku Viņš pavēl nešķīstajiem gariem un tie iznāk ārā?”
37 Un ziņas par Viņu izplatījās visās vietās šajā apkārtnē.
38 Un cēlies kājās, Viņš no sinagogas iegāja Shim’on namā. Bet Shim’on sievasmāte bija slima ar stipru iekaisumu, un tie lūdza Viņa palīdzību viņas lietā.
39 Un nostājies virs tās, Viņš apdraudēja iekaisumu un tas viņu atstāja, un tajā pašā mirklī viņa cēlās un tiem kalpoja.
40 Un kad saule rietēja, visi ļaudis, kam bija kāds slims ar kādām slimībām, tos atveda pie Viņa. Un Viņš uzlika savas rokas uz katru vienu no tiem un tos dziedināja.
41 Un no daudziem nāca ārā arī dēmoni saucot un paziņojot: “Tu esi Mesija, Elohim Dēls!” Un tos apdraudējis, Viņš neatļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka Viņš bija Mesija.
42 Un kad pienāca diena, Viņš devās projām un nogāja uz vientuļu vietu, bet ļaužu pūļi Viņu meklēja. Tie atnāca pie Viņa un centās Viņu noturēt [pie sevis], lai Viņš tos neatstātu.
43 Bet Viņš tiem sacīja: “Man jāiet arī uz citām pilsētām nest Labo vēsti: [ziņas par] Elohim valdīšanu, jo šim uzdevumam esmu ticis sūtīts.”
44 Un Viņš sludinaja Galil sinagogās.

5
Un notika, ka, kad ļaužu pūlis spiedās pie Viņa, lai dzirdētu Elohim Vārdu, Viņš atradās pie Gennēsar ezera,
2 un Viņš ieraudzīja divas laivas ezera krastā, bet zvejnieki bija aizgājuši atstatus un mazgāja savus tīklus.
3 Un iekāpis vienā no laivām, kas piederēja Shim’on, Viņš lika viņam to atstumt nedaudz no krasta. Un Viņš apsēdās un mācīja ļaužu pulkus no laivas.
4 Un kad Viņš beidza runāt, Viņš teica Shim’on: “Izbrauc dziļumā un izmet savus tīklus lomam.”
5 Un Shim’on atbildēdams Viņam sacīja: “Skolotāj, mēs esam centušies visu nakti un neko neesam noķēruši, bet uz Tava Vārda [pamata] es izmetīšu tīklu.”
6 Un kad viņi to darīja, tie noķēra lielu skaitu zivju, un viņu tīkls plīsa,
7 un tie griezās pie saviem kolēģiem otrajā laivā nākt tiem palīgā. Un tie nāca palīgā un piepildīja savas laivas tā, ka tās slīka.
8 Un kad Shim’on Kēpha to redzēja, viņš nokrita pie Ješua יהושעkājām sakot: “Kungs, atkāpies no manis, jo es esmu [tikai] cilvēks, grēcinieks!”
9 Jo izbīlis un liels pārsteigums bija pārņēmis viņu un visus tos, kas bija ar viņu, par zivju lomu, ko tie noķēra;
10 tur arī bija Ya’aqob un Yohanan, Zabdai dēli, kas bija Shim’on darba biedri. Tad Ješua יהושעteica Shim’on: “Nebīsties, jo no šīs dienas tu zvejosi cilvēkus.”
11 Un atgādājuši laivas krastā, viņi visu atstāja un sekoja Viņam.
12 Un notika, kad Viņš bija nonācis kādā pilsētā, tad redzi: Ješua יהושעredzēja kāds vīrs, apklāts ar spitālību. Un viņš nokrita uz sava vaiga un Viņu [gauži] lūdzās sacīdams: “Kungs Meistar, ja Tu vēlies, Tu spēj mani šķīstīt.”
13 Un Viņš izstiepa savu roku un pieskārās tam sacīdams: “Es to vēlos. Esi šķīstīts.” Un nekavējoties spitālība to atstāja.
14 Un Viņš piekodināja viņam nevienam par to nestāstīt, “’Bet ej un rādi sevi priesteriem,’Way. (3.Moz.) 13:49;14:2 un pienes upuri par savu šķīstīšanu kā viņiem sniegtu liecību, kā pavēlēja Mosheh.”
15 Un ziņas par Viņu izplatījās aizvien vairāk. Un sanāca lieli ļaužu pūļi, lai Viņu dzirdētu un tiktu Viņa dziedināti no savām slimībām.
16 Bet Viņš bieži devās projām uz vientuļām vietām un lūdza.
17 Un kādu dienu notika tā, ka, kad Viņš mācīja, tur sēdēja farizeji un Torah skolotāji, kas bija sanākuši no visām Galil pilsētām, no Yehudah un Yerushalayim. Un Jahve יהוהspēks tur bija klāt tos dziedināt.
18 Un redzi, ļaudis tur atveda gultā guļošu cilvēku, kas bija paralizēts. Un viņi meklēja [veidu], kā viņu dabūt iekšā mājā un nolikt Viņa priekšā.
19 Bet neatraduši veida, kā viņu iedabūt iekšā lielā pūļa dēļ, tie uzkāpa uz nama jumta un nolaida viņu kopā ar gultu cauri dakstiņiem lejā tieši priekšā Ješua יהושע.
20 Un redzot viņu ticību, Viņš tam teica: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.”
21 Un rakstu mācītāji un farizeji sāka iebilst, sakot: “Kas šis ir, kas runā zaimus? Kurš spēj piedot grēkus izņemot Elohim?”
22 Un Ješua יהושע, pazīstot viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: “Kāpēc jūs iebilstat savās sirdīs?
23 “Kas ir vieglāk: vai sacīt: ‘Tev tavi grēki ir piedoti’ vai arī: ‘Celies un staigā’?
24 “Bet lai jūs zinātu, ka Adam Dēlam pieder autoritāte uz zemes piedot grēkus...” Viņš teica cilvēkam, kas bija paralizēts: “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un dodies uz savām mājām.”
25 Un tajā pašā brīdī cēlies kājās viņu visu priekšā, tas ņēma gultu, uz kuras gulēja, un devās projām uz savām mājām, slavēdams Elohim.
26 Un izbīlis un pārsteigums pārņēma tos visus, un viņi slavēja Elohim un bija izbaiļu pilni un sacīja: “Mēs šodien esam redzējuši visneparastākos notikumus!”
27 Pēc tam Viņš iznāca ārā un redzēja nodokļu savācēju Lēwi sēdot pie muitas kantora durvīm un viņam teica: “Seko Man.”
28 Un viņš, visu atstājis, cēlās kājās un Viņam sekoja.
29 Un Lēwi Viņam savā namā sarīkoja lielu mielastu. Un tur sanāca liels skaits nodokļu savācēju un pārējo, kas sēdēja ar tiem.
30 Un farizeji un viņu rakstu mācītāji kurnēja pret Viņa mācekļiem sacīdami: “Kāpēc Tu ēd un dzer ar nodokļu savācējiem un grēciniekiem?”
31 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Ārsts nav vajadzīgs tiem, kas jūtas labi, bet gan slimajiem.
32 “Es neesmu nācis aicināt uz grēku nožēlu taisnos, bet gan grēciniekus.”
33 Un tie Viņam sacīja: “Kāpēc Yohanan mācekļi bieži gavē un izdara lūgšanas un līdzīgi dara tie no farizejiem, bet Tavējie mācekļi ēd un dzer?”
34 Un Viņš tiem sacīja: “Vai jūs varat piespiest līgavaiņa draugus gavēt, kamēr līgavainis ir ar tiem?
35 “Bet nāks dienas, kad līgavainis no tiem tiks paņemts projām,- tad tie gavēs tajās dienās.”
36 Un Viņš arī runāja uz tiem līdzību: “Neviens nešuj jaunas drēbes gabalu uz veca apģērba, citādi jaunais veco saplēsīs; jaunās drēbes gabals vecajam tērpam nav derīgs.
37 “Un neviens nelej jauno vīnu vecā vīnādā, citādi jaunais vīns [ādu] pārplēsīs un iztecēs un vīnatrauks ies bojā.
38 “Bet jaunais vīns ir lejams jaunā ādas traukā,- tad abi paliks veseli.
39 “[Tomēr] neviens, kas būs dzēris veco vīnu, tūlīt nevēlēsies dzert jauno vīnu, jo tas teiks: “Vecais ir labāks.”

6
1 Un notika Shabbat, ka Viņš gāja cauri labības laukam un Viņa mācekļi rāva vārpas un ēda graudus, tās viļājot savās rokās.
2 Un kādi no farizejiem tiem teica: “Kāpēc jūs darāt lietas, ko nav pareizi darīt Shabbat?”
3 Un Ješua יהושעtiem atbildēdams sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dawid darīja, kad viņš bija izsalcis, viņš un tie, kas bija ar viņu,-
4 kā viņš gāja Elohim namā, ņēma un ēda skatāmās maizes un arī kādas no tām deva tiem, kas bija ar viņu, ko nav atļauts ēst nevienam kā vien priesteriem?”
5 Un Viņš tiem sacīja: “Adam Dēls ir [arī] Shabbat Kungs.”
6 Un arī citā Shabbat notika, ka Viņš iegāja sinagogā un mācīja, un tur bija cilvēks, kura labā roka bija nokaltusi.
7 Un rakstu mācītāji un farizeji Viņu uzmanīgi vēroja, vai tikai Viņš nedziedinās Shabbat, lai tie iegūtu pamatu Viņu apsūdzēt.
8 Un Viņš zināja viņu domas un cilvēkam, kam bija nokaltusi roka, sacīja: “Celies un stājies vidū.” Un viņš cēlās un stājās visu vidū.
9 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Es jums vaicāju: vai ir pareizi Shabbat darīt labu vai darīt ļaunu- glābt dzīvību vai to iznīcināt?”
10 Un skatīdamies apkārt uz visiem, Viņš teica šim cilvēkam: “Izstiep savu roku.” Un viņš to izstiepa, un viņa roka tika atjaunota tikpat vesela kā otra.
11 Bet tie bija neprāta pilni un viens otram stāstīja, ko viņi varētu izdarīt Ješua יהושע.
12 Un tajās dienās notika tā, ka Viņš devās ārā uz kalna lūgt un pavadīja nakti lūgšanā Elohim.
13 Un kad nāca diena, Viņš aicināja pie sevis savus mācekļus un izvēlējās no tiem divpadsmit, ko Viņš arī nosauca par emissar [apustuļiem]:
14 Shim’on, ko Viņš arī nosauca par Kēpha, un viņa brāli Andri; Ya’aqob un Yohanan; Philip un Bartholomi;
15 Mattithyahu un T’oma; Ya’aqob, Alphai dēlu, un Shim’on, to, ko sauca par Dedzīgo;
16 Yehudah, Ya’aqob dēlu, un Yehudah no Qerioth, kas arī kļuva par nodevēju.
17 Un nokāpis ar tiem lejā no kalna, Viņš nostājās līdzenumā ar savu mācekļu pulku un lielu skaitu ļaužu no visas Yehudah un Yerushalayim, un no Tsor un Tsidon krasta zemēm, kas nāca Viņu dzirdēt un tikt dziedināties no savām slimībām,
18 un tur bija [arī] visi tie, ko nomāca nešķīstie gari,- un viņi tika dziedināti.
19 Un viss lielais ļaužu pulks centās dabūt Viņam pieskarties, jo no Viņa izgāja spēks un tos visus dziedināja.
20 Un Viņš, pacēlis acis pret saviem mācekļiem, sacīja: “Svētīti nabagie, jo jums pieder Elohim valstība.
21 “Svētīti esat jūs, kas tagad esat izsalkuši, jo jūs tiksiet paēdināti. Svētīti esat jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.
22 “Svētīti esat jūs, kad cilvēki jūs ienīdīs, kad viņi jūs izslēgs no sava vidus un jūs tiesās, un jums pārmetīs, un jūs padzīs, uzskatot jūsu vārdus kā ļaunus Adam Dēla dēļ.
Priecājieties tajā dienā un lēkājiet priekā, jo lūk, jūsu alga ir liela debesīs, jo tieši tā viņu tēvi izturējās pret praviešiem.
24 “Bet bēdas jums, kas esat bagāti, jo jūs [jau tagad] saņemat savu daļu.
25 “Bēdas jums, kas esat dzīvojuši pārticībā, jo jūs cietīsiet izsalkumu. Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs raudāsiet un vaimanāsiet.
26 “Bēdas jums, kad visi cilvēki par jums runā labu, jo tieši tā viņu tēvi darīja pie viltus praviešiem.
27 “Bet Es saku jums, kas [tagad] klausāties: Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst.
28 “Svētījiet tos, kas jūs lād, un lūdziet par tiem, kas jums uzbrūk.
29 “Un tam, kas jums sit un trāpa pa vienu vaigu, piedāvājiet arī otru. Un tam, kas paņem jūsu virsdrēbes, tam neatturieties pasniegt arī savas apakšdrēbes.
30 “Dodiet ikvienam, kas no jums ko prasa. Un no tā, kas paņem prom to, kas jums pieder, neprasiet to atpakaļ.
31 “Un kā pēc jūs uzskatiem cilvēkiem ir jādara jums, tā arī jūs tiem dariet.
32 “Ja jūs mīlat [tikai] tos, kas jūs mīl, kāds gods jums pienākas? Jo grēcinieki arī mīl tos, kas viņus mīl.
33 “Un ja jūs darāt labu [tikai] tiem, kas jums dara labu, kāds gods jums pienākas? Jo pat grēcinieki dara to pašu.
34 “Un ja jūs aizdodat [tikai] tiem, no kā jūs sagaidāt saņemt atpakaļ, kāds gods jums pienākas? Jo pat grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai saņemtu tikpat daudz atpakaļ.
35 “Bet tā vietā mīliet savus ienaidniekus un dariet tiem labu, un aizdodiet tiem, negaidot neko atpakaļ. Un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Visaugstākā dēli. Jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.
36 “Tāpēc esiet līdzjūtīgi [un iecietīgi] kā jūsu Tēvs arī ir līdzjūtīgs [un iecietīgs].
37 “Netiesājiet; un jūs netapsit tiesāti. Nepazudiniet; un jūs netiksiet pazudināti. Piedodiet; un jums tiks piedots.
38 “Dodiet; un jums tiks dots. Labs mērs, saspiests un sakratīts kopā un pāriplūstošs tiks ielikts jūsu klēpī. Jo ar to pašu mēru, ar ko jūs mērojat, jums tiks atmērots.”
39 Un Viņš teica tiem līdzību: “Vai akls cilvēks spēj vadīt aklo? Vai viņi abi neiekritīs bedrē?
40 “Māceklis nav augstāks par savu skolotāju, bet ikviens, kas ir darīts pilnīgs, būs kā viņa skolotājs.
41 “Un kāpēc jūs redzat skabargu sava brāļa acī, bet neaptverat, ka dēlis ir jūsu paša acī?
42 “Vai kā jūs varat sacīt savam brālim: ‘Brāli, atļauj man izņemt skabargu, kas ir tavā acī,’ nesaskatot dēli savā paša acī? Liekuli, sākumā izņem dēli no savas paša acs,- tad tu redzēsi pietiekoši skaidri, lai izņemtu skabargu, kas ir tava brāļa acī.
43 “Jo labs koks nenes puvušu augli, nedz sapuvis koks nes labu augli.
44 “Jo katru koku pazīst no viņa paša augļa. Jo viņi nenovāc vīģes no ērkšķiem nedz arī viņi ievāc vīnogas no kazenājiem.
45 “Labs cilvēks no savas sirds krātuves iznes ārā to, kas ir labs, un ļauns cilvēks no savas sirds krātuves iznes ārā to, kas ir ļauns .Jo no sirds pilnuma (sirdstrauka pārplūšanas) viņa mute runā.
46 “Kāpēc jūs Mani saucat: ‘Kungs, Kungs,’ un nedarāt, ko Es saku?
47 “Ikviens, kas nāk pie Manis un dzird Manus Vārdus, un tos dara: Es jums rādīšu, kam viņš ir līdzīgs:
48 “Viņš ir kā cilvēks, kas ceļ namu, ieracies dziļi [gruntī] un licis pamatu uz klints. Un kad plūdi nāca un straume plūda pret šo namu, tie nespēja to satricināt, jo tas bija celts uz klints.
49 “Bet kas dzird un nedara, ir kā cilvēks, kas cēla namu uz zemes bez pamata. Pret to sacēlās straume, un tas tūlīt pat sagruva. Un šī nama gāšanās bija visai liela.“

7
1 Un beidzis teikt visus savus Vārdus [cilvēku ausīm], Viņš iegāja Kephar Nahum.
2 Un tur bija slims un tuvu miršanai kāds kalps, kas savam virsniekam bija visai vērtīgs.
3 Un dzirdēdams par Ješua יהושע, viņš sūtīja pie Viņa Yehudim vecajus ar lūgumu nākt un dziedināt viņa kalpu.
4 Un kad tie nonāca pie Ješua יהושע, tie Viņu sirsnīgi lūdza, sakot: “Viņš ir cienīgs, lai Tu to viņam dāvātu,
5 jo viņš mīl mūsu tautu un ir uzcēlis mums sinagogu.”
6 Un tā Ješua יהושעdevās tiem līdzi. Tomēr Viņš nebija pārāk tālu no nama, kad virsnieks sūtīja pie Viņa savus draugus ar vēsti: “Kungs Meistar, neapgrūtini sevi, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana nama jumta.
7 “Šī paša iemesla dēļ es arī apzinos, ka neesmu cienīgs pats doties pie Tevis. Bet saki [tikai] Vārdu, un mans kalps būs dziedināts.
8 “Jo arī es esmu cilvēks, nozīmēts atrasties zem autoritātes, un manā rīcībā ir nodoti kareivji, un es saku vienam: ‘Ej;’ un viņš iet, un kādam citam: ‘Nāc;’ un viņš nāk, un savam kalpam: ‘Dari šo;’ un viņš to dara.”
9 Un kad Ješua יהושעto dzirdēja, Viņš izbrīnījās par viņu, pagriezās atpakaļ un ļaužu pūlim, kas Viņam sekoja, sacīja: “Es jums saku: pat Yisra’ēl Es neesmu atradis tādu lielu ticību!”
10 Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies namā, atrada virsnieka kalpu, kas bija bijis slims, pie labas veselības.
11 Un notika nākošajā dienā, ka Viņš iegāja pilsētā, ko sauca Na’im. Un daudzi no Viņa mācekļiem gāja ar Viņu un liels pulks ļaužu.
12 Un redzi, kad Viņš nāca tuvu pilsētas vārtiem, tika iznests miris cilvēks, viņa mātes vienīgais dēls, un viņa bija atraitne. Un liels pulks ļaužu no pilsētas bija ar viņu.
13 Un kad Kungs viņu redzēja, Viņam radās līdzjūtība uz viņu un Viņš mātei teica: “Neraudi.”
14 Un pienācis tuvu, Viņš pieskārās zārkam, un zārka nesēji apstājās. Un Viņš teica: “Jaunais cilvēk, Es tev saku: celies.”
15 Un cilvēks, kas bija miris, cēlās sēdus un sāka runāt. Un Viņš to atdeva savai mātei.
16 Un lielas izbailes pārņēma visus, un viņi slavēja Elohim sacīdami: “Liels pravietis ir cēlies starp mums” un “Elohim ir apciemojis savus ļaudis.”
17 Un šī ziņas par Viņu izgāja visā Yehudah un visās kaimiņu zemēs.
18 Un Yohanan mācekļi paziņoja viņam par visu to.
19 Un Yohanan, pasaucis tuvāk divus no saviem mācekļiem, sūtīja tos pie Ješua יהושעprasīt: “Vai Tu esi Atnākošais, vai arī mums ir jāmeklē kāds cits?”
20 Un nākuši pie Viņa, šie cilvēki sacīja: “Yohanan Pagremdētājs ir sūtījis mūs pie Tevis prasīt: ‘Vai Tu esi Atnākošais, vai arī mums ir jāmeklē kādu citu?’”
21 Un tajā pašā stundā Viņš dziedināja daudzus no slimībām un kaitēm un izdzina ļaunos garus. Un Viņš sniedza acu gaismu daudziem aklajiem.
22 Un Ješua יהושעatbildēja, tiem sakot: “Ejiet, ziņojiet Yohanan, ko jūs esat redzējuši un dzirdējuši: aklie saņem redzi, kroplie staigā, spitālīgie tiek šķīstīti, kurlie dzird,Yesh. (Jes.) 35:5,6 mirušie tiek celti augšā, Labā vēsts tiek nesta nabagajiem.Yesh. (Jes.) 61:1
23 “Un svētīts ir tas, kas Manī neatradīs klupšanas akmeni [un nepiedauzīsies pie Manis].”
24 Un kad Yohanan vēstneši bija aizgājuši, Viņš iesāka runāt uz ļaužu pūļiem, norādot uz Yohanan: “Ko jūs izgājāt tuksnesī redzēt? Vai niedri, kas šūpojas vējā?
25 “Ko jūs izgājāt laukā skatīt? Vai cilvēku, apģērbtu smalkās drānās? Skatieties, tie, kas ir bagātīgi ģērbti un dzīvo ērtībās, atrodas valdnieku namos.
26 “Ko jūs izgājāt laukā redzēt? Vai pravieti? Jā, Es jums saku: vairāk nekā pravieti.
27 “Tas ir viņš, par ko ir rakstīts: ‘Redzi, Es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu Tavā priekšā.’Mal.3:1
28 “Jo Es jums saku: to vidū, kas ir dzimuši no sievietēm, nav lielāka pravieša kā Yohanan Pagremdētājs, bet pēdējais Elohim valstībā ir lielāks nekā viņš.”
29 Un visi ļaudis, pat nodokļu savācēji, kad tie to dzirdēja, pasludināja Elohim par taisnu, jo bija Yohanan pagremdēti.
30 Bet farizeji un tie mācītie Torah nepieņēma Elohim padomu, jo nebija viņa pagremdēti.
31 Un Kungs Meistar teica: “Ar ko tad Es salīdzināšu cilvēkus no šīs paaudzes, un kam viņi līdzinās?
32 “Viņi ir kā bērni, kas sēž tirgus vietā un sauc viens otram sakot: ‘Mēs spēlējām jums flautu un jūs nedejojāt, mēs dziedājām jums skumjas dziesmas un jūs neraudājāt.’
33 “Jo Yohanan Pagremdētājs nāca, ne ēdot maizi, nedz dzerot vīnu, un jūs sakāt: ‘Viņam ir dēmons.’
34 “Adam Dēls ir nācis ēsdams un dzerdams, un jūs sakāt: ‘Skat, kāds Cilvēks: rijējs un plītnieks, nodokļu savācēju un grēcinieku draugs!’
35 “Un [šādu] gudrību sludina viņas (pasaules) bērni!”
36 Tad kāds no farizejiem Viņu aicināja kopā ēst. Un Viņš ienāca farizeja namā un apsēdās ēst.
37 Un redzi, sieviete pilsētā, kas bija [zināma kā] grēciniece, uzzinājusi, ka Ješua יהושעir apsēdies pie galda farizeja namā, atnesa alabastra trauciņu ar smaržīgo eļļu.
38 Un stāvot aizmugurē pie Viņa kājām, viņa raudādama sāka mitrināt Viņa kājas ar savām asarām un tad tās slaucīja ar savas galvas matiem, skūpstīja un tad iezieda tās ar eļļu.
39 Un kad farizejs, kas bija aicinājis Viņu [savā namā], to redzēja, viņš runāja pie sevis, sakot: “Ja šis Cilvēks [patiešām] būtu pravietis, Viņš zinātu, kas un kāda sieviete šī ir, kas Viņu aizskar, jo viņa ir grēciniece.”
40 Un Ješua יהושעatbildēja viņam sakot: “Shim’on, man ir kaut kas tev ko teikt.” Un viņš teica: “Skolotāj, saki to.”
41 “Kādam kreditoram bija divi parādnieki. Viens viņam bija parādā piecus simtus denāriju un otrs piecdesmit.
42 “Un kad viņi nespēja tam laikus atmaksāt, viņš tiem abiem piedeva. Kurš no tiem tad viņu vairāk mīlēs?”
43 Un Shim’on atbildēdams sacīja: “Es uzskatu: tas, kuram viņš piedeva vairāk.” Un Viņš tam sacīja: “Tu esi pareizi spriedis.”
44 Un pagriezies pret sievieti, Viņš Shim’on teica: “Vai redzi šo sievieti? Es nācu tavā namā- tu Man neiedevi ūdeni Manām kājām, bet viņa ir samitrinājusi Manas kājas ar savām asarām un tad tās slaucījusi ar savas galvas matiem.
45 “Tu Mani neskūpstīji, bet viņa nav beigusi skūpstīt Manas kājas, kopš Es ienācu [pa tavām durvīm].
46 “Tu nesvaidīji Manu galvu ar eļļu, bet viņa ar eļļu svaidīja Manas kājas.
47 “Tāpēc Es tev saku: viņas daudzie grēki ir piedoti, jo viņa ir daudz mīlējusi. Bet kam tiek piedots maz, tas arī mīl maz.”
48 Un Viņš tai paziņoja: “Tavi grēki ir piedoti.”
49 Tad tie, kas sēdēja pie galda līdz ar Viņu, sāka savā starpā sarunāties: “Kas šis [tāds] ir, kas pat piedod grēkus?”
50 Un Viņš sievietei teica: “Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej [tālāk] mierā.”

8
1 Un notika pēc tam, ka Viņš devās cauri katrai pilsētai un katram ciemam, pasludinot un nesot Labo vēsti par Elohim valstību, un tie divpadsmit bija ar Viņu,
2 un arī kāda sieviete, kas bija dziedināta no ļaunajiem gariem un slimībām, Miryam, saukta “no Maģdalas,” no kuras bija izgājuši septiņi dēmoni,
3 un Yohanan, Kuzas sieva, kas bija Herodes nama pārvaldnieks, un Shoshannah un daudzas citas, kuras gādāja par Viņa iztiku.
4 Un kad bija sapulcējies visai liels ļaužu pulks un tie, kas nāca pie Viņa, bija sanākuši no visām pilsētām, Viņš tos uzrunāja caur līdzību:
5 “Sējējs izgāja sēt savu sēklu. Un kad viņš sēja, kāda krita ceļa nomalē. Tā tika samīta un debesu putni to [izknāba no zemes un] apēda.
6 Un cita krita uz klints, un, kad tā izauga, tā nokalta, jo tai nebija mitruma.
7 Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi to pārauga un tā tika nomākta.
8 Un cita krita labā zemē un izauga un nesa simtkārtīgu ražu.” To izteicis, Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, lai viņš dzird!”
9 Un Viņa mācekļi Viņam jautāja sakot: “Ko nozīmē šī līdzība?”
10 Un Viņš teica: “Jums ir dots zināt Elohim valstības noslēpumus, bet pārējiem tiek sniegtas līdzības, jo ‘redzēdami viņi neredz un dzirdēdami viņi nesaprot.’Yesh.(Jes.) 6:9
11 “Lūk, līdzības izskaidrojums: Sēkla ir Elohim Vārds.
12 “Un [tās sēklas] ceļa malā ir tie, kas dzird, bet tad nāk velns un izknābj ārā Vārdu no viņu sirdīm, lai viņi nenoticētu un tādējādi netiktu izglābti.
13 “Un [tās sēklas] uz klints ir tie, kas, kad tie dzird Vārdu, to tūlīt pat ar prieku uzņem. Bet tiem, kas tic tikai uz brīdi, nav sakņu, un pārbaudījuma laikā tie atkrīt.
14 “Un tās, kas krita starp ērkšķiem, ir ļaudis, kas pēc tam, kad tie ir dzirdējuši Vārdu, iziet [pasaulē], un tad tos nomāc bēdāšanās, bagātības kārība un dzīves baudas un viņi nenes sava brieduma augli.
15 “Un tās sēklas, kas iekrīt labā zemē, ir tie ļaudis, kas, izdzirdējuši Vārdu, to ar godīgu un labu sirdi pieņem, patur sevī un ar pacietību nes daudz augļu.
16 “Un neviens, iededzis uguni, to neapsedz ar trauku vai neliek zem gultas, bet ieliek lukturī tā, lai ienākošie redzētu gaismu.
17 “Jo viss, kas ir apslēpts, tiks atklāts, un, kas ir slepenībā, tiks darīts zināms un nāks gaismā.
18 “Tāpēc uzmanieties, kā jūs klausāties. Jo kam kas pieder, tam vēl vairāk tiks dots, un kam nepieder pat tas, ko viņš domā, ka tas tam pieder, tam arī tas tiks atņemts.”
19 Un Viņa māte un brāļi nāca pie Viņa un nespēja nokļūt pie Viņa lielā ļaužu pūļa dēļ.
20 Un Viņam tas tika paziņots un teikts: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārpusē cerēdami Tevi redzēt.”
21 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir tie, kas dzird Elohim Vārdu un to dara.”
22 Un notika kādā dienā, ka Viņš iekāpa laivā ar saviem mācekļiem un Viņš tiem sacīja: “Dosimies pāri uz ezera otru pusi.” Un viņi izbrauca.
23 Un kad viņi bija ceļā, Viņš aizmiga. Un pār ezeru nāca vētra, un laivā ieplūda ūdens, un viņi bija briesmās.
24 Un tie nāca pie Viņa un Viņu modināja sacīdami: “Kungs Meistar, Kungs Meistar, mēs ejam bojā!” Un Viņš pamodās un padzina vēju un apturēja ūdens celšanos. Un viļņi nostājās, un iestājās miers.
25 Un Viņš tiem teica: “Kur ir jūsu ticība”? Bet viņi bija nobijušies un neziņā, viens otram sacīdami: “Ko tas nozīmē, ka Viņš pat pavēl vējiem un ūdeņiem un tie Viņam paklausa?”
26 Un viņi piestāja otrajā krastā Gadarenes zemē, kas ir pretī Galil.
26 Un kad Viņš izkāpa krastā, viņu sastapa kāds vīrs no pilsētas, kurā ilgu laiku bija mājojuši dēmoni. Un viņš staigāja kails, un viņš nedzīvoja mājā, bet kapos.
28 Un kad viņš redzēja Ješua יהושע, viņš nokrita zemē Viņa priekšā un skaļā balsī sauca: “Ko man darīt ar Tevi, Ješua יהושע, Tu, Visaugstākā Elohim Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
29 Jo Viņš bija pavēlējis nešķīstajam garam iznākt ārā no šī cilvēka. Bet tas bija viņu daudzas reizes sagrābis savā varā un viņš bija saistīts ķēdēs un važās un tika apsargāts. Un daudzreiz sarāvis važas, viņš tika dēmona dzīts slēpties vientuļās vietās.
30 Un Ješua יהושעviņam prasīja sakot: “Kāds ir tavs vārds?” Un viņš atbildēja: “Leģions,” jo viņā bija iegājuši daudz dēmonu.
31 Un tie Viņu lūdza, lai Viņš tiem nepavēl iziet ārā un nonākt bezdibeņa akā.
32 Un tur uz kalna ganījās liels cūku bars. Un tie lūdzās Viņu atļaut tiem ieiet cūkās. Un Viņš tiem to atļāva.
33 Un dēmoni, iznākuši ārā no šī cilvēka, iegāja cūkās, un cūku bars metās lejā pa stāvo nogāzi ezerā un noslīka.
34 Un kad tie, kas ganīja cūkas, redzēja, kas bija noticis, tie bēga un ziņoja par notikušo pilsētā un valstī.
35 Tad tie visi gāja skatīt, kas bija noticis, un nāca pie Ješua יהושעun atrada šo cilvēku, no kura bija izgājuši dēmoni, sēžam pie Ješua יהושעkājām apģērbtu un pie pilna prāta. Un viņi bija pārbijušies.
36 Un ļaudis, kas to bija redzējuši, tiem ziņoja, ka cilvēks, kurā bija iegājuši dēmoni, ir dziedināts.
37 Un viss apkārtējo Gadarenes ļaužu pulks Viņu lūdza tos atstāt, jo viņus bija pārņēmušas lielas izbailes. Un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
38 Un vīrs, no kura bija izgājuši dēmoni, lūdza Viņu ļaut viņam palikt ar Viņu. Bet Ješua יהושעsūtīja viņu projām sakot:
39 “Dodies atpakaļ uz savu namu un stāsti, ko Elohim tev ir darījis.” Un viņš devās projām un iedams cauri pilsētai sludināja, ko Ješua יהושעviņam bija darījis.
40 Un notika, kad Ješua יהושעatgriezās, ļaužu pūlis Viņu priecīgi pieņēma, jo tie Viņu meklēja.
41 Un redzi, tur nāca cilvēks, kura vārds bija Ya’ir; viņš bija sinagogas pārvaldnieks. Un nokritis pie Ješua יהושעkājām, tas Viņu aicināja nākt uz viņa namu,
42 jo viņam bija vienīgā meita apmēram divpadsmit gadus veca un viņa mira. Un kad Viņš devās uz turieni, ļaužu pūlis gāja Viņam līdzi.
43 Un kāda sieviete, kurai bija asins tecēšana divpadsmit gadus, kura, iztērējusi visu savu rocību ārstiem, nespēja ne no viena tapt dziedināta,-
44 tā nāca no aizmugures un pieskārās Viņa drēbju tzitzit (bārkstīm). Un nekavējoties viņas asins tecēšana izbeidzās.
45 Un Ješua יהושעsacīja: “Kas man pieskārās?” Un kad visi to noliedza, Kēpha un tie ar viņu teica: “Kungs Meistar, pūlis ap Tevi drūzmējas un spiežas Tev virsū, un Tu vēl saki: ‘Kas Man pieskārās?’”
46 Bet Ješua יהושעteica: “Kāds Mani aizskāra, jo Es zinu, ka no Manis izgāja spēks.”
47 Un sieviete, redzēdama, ka viņa ir atklāta, nāca trīcēdama un drebēdama un kritusi Viņa priekšā pie zemes visu cilvēku klātbūtnē pateica Viņam, kāpēc bija Viņam pieskārusies un ka esot tūlīt pat tikusi dziedināta.
48 Un Viņš tai teica: “Esi droša, meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi. Ej mierā.”
49 Kamēr Viņš joprojām runāja, nāca kāds no sinagogas pārvaldnieka nama un viņam sacīja: “Tava meita ir mirusi. Netraucē vairāk Skolotāju.”
50 Un Ješua יהושע, to dzirdējis, viņam sacīja: “Nebīsties, tikai tici, un viņa būs dziedināta.”
51 Un nācis namā, Viņš neļāva nevienam ieiet izņemot Kēpha un Ya’aqob, un Yohanan, un meitenes tēvu un māti.
52 Un viņi visi raudāja un vaimanāja par viņu, un Viņš teica: “Neraudiet, viņa nav mirusi, bet [tikai] guļ.”
53 Un viņi pasmējās par Viņu, zinādami, ka viņa ir mirusi.
54 Bet paņēmis viņu pie rokas, Viņš to pasauca sacīdams: “Bērns, celies.”
55 Un viņas gars viņā atgriezās, un viņa cēlās augšā tajā pašā mirklī. Un Viņš pavēlēja, lai viņai tiek dots ēst.
56 Un viņas vecāki bija izbīlī, bet Viņš pavēlēja, lai tie neko nevienam nestāsta, kas bija noticis.

9
1 Un sasaucis kopā savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un autoritāti pār visiem dēmoniem un dziedināt slimības.
2 Un Viņš tos sūtīja pasludināt Elohim valstību un dziedināt slimos.
3 Un Viņš tiem sacīja: “Nerūpējieties ne par ko savā ceļā: ne par ceļa nūju, ne somu, ne maizi, ne sudrabu- un tāpat neņemiet līdzi divas apakšdrēbes.
4 “Un kurā mājā jūs ieejat, palieciet tur un neizejiet no turienes ārā.
5 “Kas attiecas uz tiem, kas jūs neuzņem: kad jūs izejat ārā no šīs pilsētas, tad nokratiet putekļus no savām kājām kā liecību pret tiem.”
6 Un izgājuši viņi devās cauri ciemiem, nesot Labo vēsti un visur dziedinot.
7 Un Herodes apgabala pārvaldnieks dzirdēja par visu, ko Viņš bija darījis, un bija pārsteigts, jo kāds bija teicis, ka Yohanan ir augšāmcēlies no mirušiem,
8 un kādi citi teica, ka Ēliyahu ir parādījies, un citi, ka viens no senajiem praviešiem ir uzcēlies.
9 Un Herodes teica: “Es Yohanan esmu nocirtis galvu, bet kas ir šis, par ko es dzirdu tādas ziņas?” Un tas meklēja Viņu redzēt.
10 Un kad emissaries [apustuļi] bija atgriezušies, tie ziņoja Viņam visu, ko bija darījuši. Un Viņš tos ņēma [pie sevis], un tie devās uz pilsētu vārdā Bēyth Tsaida.
11 Un kad ļaužu pūļi to uzzināja, tie Viņam sekoja. Un tos pieņēmis, Viņš tiem stāstīja par Elohim valstību un dziedināja tos, kam bija vajadzīga dziedināšana.
12 Un kad diena gāja uz vakaru, atnāca tie divpadsmit un Viņam sacīja: “Sūti ļaudis projām, lai tie dodas apkārtējos ciemos un zemē, kur varētu rast atdusu un dabūt ko ēst, jo šeit mēs esam vientuļā vietā.”
13 Bet Viņš tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Un tie sacīja: “Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis, ja mēs neejam un nepērkam pārtiku visiem šiem cilvēkiem.”
14 Jo tur bija apmēram pieci tūkstoši cilvēku. Un Viņš teica saviem mācekļiem: “Lieciet tiem apsēsties grupās pa piecdesmit cilvēkiem.”
15 Un viņi tā darīja un lika tiem visiem apsēsties.
16 Un paņēmis piecas maizes un divas zivis un, skatīdamies uz debesīm, Viņš tās svētīja un deva tās mācekļiem izdalīt ļaužu pulkam.
17 Tad viņi visi ēda un bija paēduši, un viņi savāca divpadsmit grozus ar pāri palikušajiem salauztajiem maizes gabaliem.
18 Un notika, kad Viņš bija nošķīries malā, lai lūgtu, mācekļi atradās kopā ar Viņu un Viņš tiem uzdeva jautājumu sakot: “Ko ļaudis saka, kas Es esmu?”
19 Un viņi atbildēdami sacīja: “Yohanan Pagremdētājs, bet citi Ēliyahu, un citi saka, ka viens no senajiem praviešiem ir augšāmcēlies.”
20 Un Viņš tiem sacīja: “Un jūs, ko jūs sakāt, kas Es esmu?” Un Kēpha atbildēdams sacīja: “Elohim Mesija.”
21 Un stingri tos nobrīdinājis, Viņš tiem pavēlēja to nevienam neteikt
22 sacīdams: “Adam Dēlam ir daudz jācieš un jātiek vecaju un augsto priesteru un rakstu mācītāju atmestam un tikt nogalinātam un trešajā dienā Viņam jātiek uzceltam augšā.”
23 Un Viņš tiem visiem teica: “Ja kāds vēlas Man sekot, lai viņš aizliedz pats sevi, ņem savu [ciešanu] koku dienu no dienas, un seko Man.
24 “Jo kas vēlas izglābt savu dzīvību, tas to pazaudēs, bet, kas pazaudē savu dzīvību Manis dēļ, tas to izglābs.
25 “Jo kāds cilvēkam labums, ja viņš iegūst visu pasauli un pats ir iznīcināts vai ir pazudis?
26 “Jo kas kaunās Manis un Manus Vārdus, no tā Adam Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks savā un sava Tēva godības varenībā un nošķirto vēstnešu [pavadībā].
27 “Bet patiesi, Es jums saku, ir kādi, kas šeit stāv, kas nebaudīs nāvi, pirms viņi neredzēs Elohim valstību.”
28 Un notika, ka apmēram astoņas dienas pēc šiem Vārdiem, paņēmis sev līdzi Kēpha un Yohanan, un Ya’aqob, Viņš devās uz kalnu lūgt.
29 Un notika, ka, kad Viņš lūdza, Viņa sejas izskats izmainījās un Viņa drēbes kļuva balti mirdzošas.
30 Un redzi, divi vīri ar Viņu sarunājās, kas bija Mosheh un Ēliyahu,
31 kas parādījušies runāja par Viņa nāvi, kas Viņam būs [drīz] jāpiedzīvo Yerushalayim.
32 Bet Kēpha un tiem ar viņu uznāca dziļš miegs. Un uzmodināti viņi redzēja Viņu [Viņa varenībā] un divus vīrus esam ar Viņu.
33 Un notika tā: kad tie bija attālinājušies no Viņa, Kēpha teica Ješua יהושע: “Kungs Meistar, mums ir labi šeit atrasties. Celsim trīs būdiņas: vienu Tev un vienu Mosheh un vienu Ēliyahu,” īsti nesaprotot, ko viņš pateica.
34 Un kad viņš to pateica, nonāca mākonis un tos visus apēnoja. Un viņi bija nobijušies, kad tie iegāja mākonī.
35 Un no mākoņa nāca balss sakot: “Šis ir Mans Dēls, Mans Mīļotais, klausiet Viņu!“
36 Un kad balss bija runājusi, Ješua יהושעtika atrasts viens pats. Un viņi bija klusi un tajās dienās nevienam neko nestāstīja no tā, ko bija redzējuši.
37 Un notika tā: kad nākošajā dienā viņi kāpa lejā no kalna, Viņu sagaidīja liels ļaužu pulks.
38 Un redzi: cilvēks no ļaužu pulka sauca sakot: “Skolotāj, es Tevi lūdzu: palūkojies uz manu dēlu, jo viņš ir mans vienīgais bērns.
39 “Un redzi, gars viņu krata un viņš pēkšņi kliedz, un tas viņu rausta ar putām uz lūpām un tikai ar grūtībām viņu pamet, atstādams viņu [sāpēs sasistu].
40 “Un es lūdzu Tavus mācekļus to izdzīt, bet viņi nevarēja.”
41 Un Ješua יהושעatbildēdams sacīja: “O, [šī] neticīgā un izvirtusī paaudze, cik ilgi Es būšu ar jums un spēšu jūs nest? Ved šurp savu dēlu.”
42 Un viņam nākot, dēmons to meta zemē [un lika raustīties] konvulsijās. Un Ješua יהושעapdraudēja nešķīsto garu un to padzina un tad dziedināja bērnu un atdeva viņu atpakaļ savam tēvam.
43 Un tie bija pārsteigti par Elohim varenību. Un kamēr visi brīnījās par visu, ko Ješua יהושעbija izdarījis, Viņš teica saviem mācekļiem:
44 “Lieciet ausīs šos Vārdus, ka Adam Dēls pavisam drīz tiks nodots cilvēku rokās.”
45 Bet viņi nesaprata šos Vārdus un tie bija tiem aizsegti tā, ka viņi tos neuztvēra. Un viņi bijās prasīt Viņam par šiem Vārdiem.
46 Un viņu vidū cēlās nesaprašanās, kurš no viņiem varētu būt lielāks.
47 Un Ješua יהושע,ievērojisviņu sirds domas, paņēma mazu bērnu un nolika to sev pie sāniem
48 un tiem sacīja: “Kas pieņem šo mazo bērnu Manā VĀRDĀ, tas pieņem Mani. Un kas pieņem Mani, tas pieņem [arī] Viņu, kas Mani sūtīja. Jo kas ir pēdējais jūsu vidū, tas būs liels.”
49 Un Yohanan Viņam sacīja: “Kungs Meistar, mēs redzējām kādu izdzenot dēmonus Tavā VĀRDĀ, un mēs viņam to aizliedzām, jo viņš neseko mums.”
50 Bet Ješua יהושעviņam teica: “Neaizliedz viņam, jo kas nav pret mums, tas ir par mums.“
51 Un notika tā: kad Viņa paņemšanas projām dienas bija pienākušas, Viņš vērsa savu skatu uz Yerushalayim, lai dotos uz turieni,
52 un Viņš izsūtīja sev pa priekšu vēstnešus. Un tie gāja un iegāja Shomeronim ciemā, lai to sagatavotu Viņa ienākšanai.
53 Bet tie Viņu nepieņēma, jo Viņa vaigs bija pavērsts pret Yerushalayim, lai dotos uz turieni.
54 Un to redzot, Viņa mācekļi Ya’aqob un Yohanan teica: “Kungs Meistar, vai Tu vēlies, lai mēs pavēlam ugunij nākt lejā no debesīm un tos iznīcināt kā Ēliyahu darīja?”
55 Bet pagriezies [pret viņiem], Viņš tos norāja un sacīja: “Jūs nezināt, no kāda gara jūs esat,
56 jo Adam Dēls nenāca cilvēku dzīves iznīcināt, bet tos glābt.” Un viņi devās uz citu ciemu.
57 Un notika, kad tie gāja pa ceļu, kāds Viņam sacīja: “Kungs Meistar, es Tev sekošu vienalga, kur Tu iesi.”
58 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Adam Dēlam nav kur nolikt savu galvu.”
59 Un kādam citam Viņš teica: “Seko Man,” bet tas sacīja: “Kungs Meistar, ļauj man pirms tam aiziet un apglabāt savu tēvu.”
60 Un Ješua יהושעviņam teica: “Lai mirušie apglabā savus mirušos, bet tu ej un paziņo Elohim valstības [atnākšanu].”
61 Un arī kāds cits teica: “Kungs Meistar, es Tev sekošu, tikai ļauj man sākumā atvadīties no tiem, kas ir manā namā.”
62 Bet Ješua יהושעviņam sacīja: “Neviens, kas ir licis savu roku pie arkla un skatās atpakaļ, nav derīgs Elohim valstībai.”

10
Pēc tam Kungs nozīmēja septiņdesmit citus un sūtīja tos pa divi savā priekšā katrā pilsētā un vietā, kur Viņam bija jādodas [savā ceļā uz Yerushalayim].
2 Tad Viņš tiem teica: “Raža patiešām ir liela, tikai strādnieku ir maz, tāpēc lūdziet ražas Kungu izsūtīt strādniekus savā ražas ievākšanas darbā.
3 “Ejiet! Redziet, Es jūs sūtu kā jērus vilku vidū.
4 “Neņemiet līdzi jostu nedz somu, nedz sandales. Un nevienu ceļā nesveiciniet.
5 “Un kurā namā jūs ieejat, sākumā sakiet: ‘Miers šim namam.’
6 “Un ja patiešām tur būs kāds miera dēls, jūsu miers paliks uz tā; bet, ja tāda nebūs, tas atgriezīsies atpakaļ pie jums.
7 “Un palieciet tajā pašā namā, ēdiet un dzeriet visu kopā ar tiem, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Nepārejiet no viena nama uz otru.
8 “Un lai kādā pilsētā jūs arī ieietu un viņi jūs pieņem, ēdiet visu, kas ir nolikts jūsu priekšā,
9 un dziediniet slimos tajā vietā, un sakiet tiem: ‘Elohim valdīšana ir nākusi tuvu pie jums.’
10 “Un lai kādā pilsētā jūs arī ieietu un viņi jūs nepieņem, izejiet ārā tās ielās un sakiet:
11 ‘Pat putekļus no jūsu pilsētas, kas palikuši uz mums, mēs notraušam pret jums, bet to gan ziniet, ka Elohim valdīšana ir nākusi tuvu pie jums.’
12 “Un Es jums saku, ka tajā dienā Sedom būs vieglāk izturēt nekā šai pilsētai.
13 “Bēdas tev, tu, Korazin! Bēdas tev, tu, Bēyth Tsaida! Jo ja brīnumi, kas bija darīti jums, būtu darīti Tsor un Tsidon, to iedzīvotāji būtu atgriezušies [jau] sen atpakaļ, sēdēdami maisu drēbēs un pelnos.
14 “Bet tiesā Tsor un Tsidon tas būs vieglāk panesams nekā tev.
15 “Un tev, Kephar Nahum, tu, kas esi paaugstināta debesīs, tu tiksi nomesta lejā She’ol.Yesh. (Jes.) 14:13,15
16 “Kas dzird jūs, dzird Mani, un kas atstumj jūs, atstumj Mani, bet kas atstumj Mani, atstumj Viņu, kas Mani sūtīja.”
17 Un tie septiņdesmit atgriezās priecīgi un stāstot: “Kungs Meistar, pat dēmoni mums pakļaujas Tavā VĀRDĀ.”
18 Un Viņš tiem sacīja: “Es redzēju sātanu krītot no debesīm kā zibeni.
19 “Redzi, Es jums piešķiru autoritāti staigāt pāri čūskām un skorpioniem un pār visu ienaidnieka spēku, un nekas no visa tā jums nekaitēs.
20 “Tikai nepriecājieties par to, ka gari jums pakļaujas. Labāk priecājieties, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”
21 Tajā stundā Ješua יהושעtika pacelts Garā un teica: “Tēvs, debesu un zemes Kungs, Es Tevi slavēju, ka Tu esi apslēpis šīs lietas no gudrajiem un mācītajiem un esi tās atklājis bērniem. Jā, Tēvs, jo tā tas ir labpaticis Tavam skatam.
22 “Viss ir ticis Man Mana Tēva nodots, un neviens nezina, kas ir Dēls, kā vienīgi Tēvs, un kas ir Tēvs, kā vienīgi Dēls un tas, kam Dēls Viņu grib atklāt.”
23 Un pagriezies pret saviem mācekļiem, Viņš teica [katram] atsevišķi: “Svētītas tās acis, kas redz to, ko jūs redzat,
24 jo Es jums saku, ka daudzi pravieši un ķēniņi ir cerējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav to redzējuši, un ir cerējuši dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav to dzirdējuši.”
25 Un redzi, kāds mācīts Torah cēlās kājās, lai Viņu pārbaudītu, un sacīja: “Skolotāj, ko man darīt, lai es iegūtu mūžīgo dzīvību?”
26 Un Viņš tam sacīja: “Kas ir rakstīts Torah? Kā tu to lasi?”
27 Un viņš atbildēdams sacīja: “Tu mīlēsi (ar nozīmi: tev būs mīlēt) Jahve יהוה, savu Elohim, ar visu savu sirdi un ar visu savu būtni, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu,”Deb. (5.Moz.) 6:5 un “savu tuvāku kā sevi [pašu].”Way. (3.Moz.) 19:18
28 Un Viņš tam sacīja: “Tu esi atbildējis pareizi. Dari to, un tu dzīvosi.”Way. (3.Moz.) 18:5
29 Bet viņš, gribēdams sevi pasludināt kā taisnu [šajā lietā], teica Ješua יהושע: “Un kas [tad] ir mans tuvākais?“
30 Un atbildot Ješua יהושעsacīja: “Kāds cilvēks devās lejā no Yerushalayim uz Yeriho un nonāca divu laupītāju varā, kas, viņu izģērbuši un sasituši, to atstāja, pametot pa pusei mirušu guļam.
31 “Un gadījās, ka kāds priesteris devās lejup pa šo pašu ceļu. Un kad viņš to ieraudzīja, tas nogriezās un pa ceļa otro pusi tam pagāja garām.
32 “Un līdzīgi arī Lēwite: kad viņš nāca uz šo vietu un to redzēja, viņš tam pagāja garām pa ceļa otro pusi.
33 “Bet tad, ejot pa ceļu, pie viņa nonāca kāds Shomeroni. Un kad viņš to ieraudzīja, viņš par to iežēlojās,
34 un viņš piegāja pie tā, apsēja viņa brūces, [pirms tam] ielējis tajās eļļu un vīnu. Un uzlicis viņu uz sava lopa, viņš to aizveda uz viesnīcu un rūpējās par viņu.
35 “Un nākošajā dienā to atstājot, [lai ietu tālāk], viņš izņēma divus denārijus, iedeva tos viesnīcas saimniekam un tam teica: ‘Parūpējies par viņu, un, ja tev būs jāiztērē ko vairāk, es tev iedošu, kad atgriezīšos.’
36 “Kurš tad no šiem trim pēc tavām domām bija tuvākais tam, kas krita laupītāju rokās?”
37 Viņš sacīja: “Tas, kas viņam parādīja līdzjūtību.” Tad Ješua יהושעviņam teica: “Tad ej un dari tāpat.”
38 Un notika tā: kad viņi gāja tālāk, Viņš iegāja kādā ciemā. Un kāda sieviete vārdā Martha uzņēma Viņu savā namā.
39 Un viņai bija māsa, ko sauca Miryam, kas apsēdās pie Ješua יהושעkājām un klausījās Viņa Vārdu.
40 Bet Martha bija aizņemta ar apkalpošanu un pienākusi tā sacīja: “Kungs Meistar, vai Tevi nemaz neuztrauc, ka mana māsa ir mani atstājusi kalpot vienu? Runā taču uz viņu, lai viņa man palīdz.”
41 Un Ješua יהושעatbildēdams viņai sacīja: “Martha, Martha, tu bēdājies un uztraucies par daudzām lietām,
42 bet ir vajadzīga tikai viena lieta. Miryam ir izvēlējusies labo daļu, kas viņai netiks paņemta projām.”

11
Un notika tā: kad Viņš kādā vietā lūdza un kad Viņš bija lūgšanu pabeidzis, viens no Viņa mācekļiem Viņam sacīja: “Kungs Meistar, māci mūs lūgt kā arī Yohanan mācīja savus mācekļus.”
2 Un Viņš tiem teica: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Mūsu Tēvs debesīs, lai tiek nošķirts Tavs VĀRDS, lai nāk Tava valdīšana, lai Tava griba tiek īstenota uz zemes kā tā ir debesīs.
3 “Piešķir mums dienu no dienas mūsu dienišķo maizi.
4 “Un piedod mums mūsu grēku parādus, kā arī mēs piedodam ikvienam, kas mums ir parādā. Un neved mūs tādā pārbaudīšanā, [ko mēs nespētu izturēt], bet izglāb mūs no tā ļaunā.”
5 Un Viņš tiem sacīja: “Kuram no jums ir draugs un jūs iesiet pie viņa pusnaktī un viņam sacīsiet: ‘Draugs, aizdod man trīs maizes,
6 jo mans draugs ir atnācis pie manis un man nav, ko uzlikt viņa priekšā uz galda,’
7 un tas no iekšpuses atbildēs sacīdams: ‘Netraucē mani, durvis jau ir aizslēgtas un mani bērni ar mani ir gultā. Es nevaru celties augšā un tev to dot’”?
8 “Es jums saku: ja viņš necelsies augšā un nedos viņam tāpēc, ka viņš tam ir draugs, tad viņš celsies augšā un dos viņam, cik tam ir vajadzīgs, viņa neatlaidības dēļ.
9 “Es jums saku: lūdziet; un tas jums tiks dots, meklējiet; un jūs atradīsiet, klaudziniet; un jums tiks atvērts.
10 “Jo ikviens, kas lūdz, saņem, un kas meklē, atrod, un kas klaudzina, tam tiks atvērts.
11 “Un kurš tēvs jūsu vidū, kura dēls prasa maizi, viņam dos akmeni vai, ja viņš prasa zivi, tam zivs vietā dos čūsku?
12 “Vai, ja viņš prasa olu, tam dos skorpionu?
13 “Ja tad nu jūs, būdami [pēc dabas] ļauni, zināt, kā dot labas dāvanas saviem bērniem, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Nošķirto Garu tiem, kas Viņu lūdz!”
14 Un Viņš izdzina dēmonu, un tas bija mēms. Un notika, kad dēmons bija izgājis, mēmais runāja. Un ļaužu pulks brīnījās.
15 Bet kādi no viņiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Be’elzebul, dēmonu vadoņa, palīdzību.”
16 Un citi, Viņu pārbaudīdami, meklēja no Viņa kādu zīmi no debesīm.
17 Un Viņš, pazīdams viņu domas, tiem sacīja: “Katra valstība, kas pati sevi ir sašķelta, nav nekam derīga, un nams, kas ir saplaisājis, sabrūk.
18 “Tāpat ja sātans arī ir sašķēlies pats pret sevi, kā tad lai pastāv viņa valdīšana? Jo jūs sakāt, ka Es izdzenu dēmonus ar Be’elzebul.
19 “Tātad, ja Es izdzenu dēmonus ar Be’elzebul, ar ko tad jūsu dēli tos izdzen? Šīs pašas lietas dēļ viņi būs jūsu tiesneši.
20 “Bet ja Es izdzenu dēmonus ar Elohim pirkstu, tad Elohim valdīšana ir nākusi pār jums.
21 “Kad stiprs, labi bruņots vīrs apsargā savu namu, viņa īpašumi ir mierā.
22 “Bet kad pie viņa atnāk kāds stiprāks par viņu un viņu uzvar, tas paņem no viņa visas viņa bruņas, uz kurām viņš paļāvās, un sadala viņa īpašumu.
23 “Kas nav ar Mani, ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tiek padzīti un izklīdināti.
24 “Kad nešķīsts gars iziet no cilvēka, viņš dodas cauri izkaltušām vietām, meklēdams, kur palikt. Un neko neatradis, tas saka: ‘Es atgriezīšos savā namā, no kura es iznācu.’
25 “Un kad viņš atgriežas atpakaļ, tas atrod to izslaucītu un izdekorētu,-
26 tad viņš aiziet un paņem sev līdzi septiņus citus garus, daudz ļaunākus par sevi, un tie tur ieiet un tur mājo. Un šādam cilvēkam viņa pēdējais stāvoklis kļūst sliktāks nekā pirmējais.”
27 Un notika tā: kad Viņš to teica, tad kāda sieviete no ļaužu pūļa pacēla savu balsi un Viņam sacīja: “Svētītas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis!”
28 Bet Viņš sacīja: “Drīzāk svētīti tie, kas ir dzirdējuši Elohim Vārdu un gādājuši, lai tas īstenotos!”
29 Un kad pūlis Viņam bija piespiedies [cieši klāt], Viņš iesāka runāt: “Šī paaudze ir ļauna. Tā meklē zīmes, bet neviena [cita] zīme tai netiks dota kā tikai pravieša Yonah zīme.
30 “Jo kā Yonah kļuva par zīmi Ninewites, tā arī Adam Dēls būs šai paaudzei.
31 “Dienvidu valdniece celsies tiesāt šīs paaudzes cilvēkus un tos pazudinās, jo viņa nāca no zemes galiem dzirdēt Shelomoh gudrību; un skaties: šeit ir lielāka [gudrība] nekā Shelomoh.
32 “Ninewēh ļaudis celsies augšā pie šīs paaudzes tiesas un to pazudinās, jo viņi atgriezās pie Yonah sludināšanas, un skat: šeit ir kas lielāks neka Yonah.
33 “Un neviens, kad viņš ir iededzis uguni, neliek to slēptā vietā vai zem groza, bet lukturī, lai tie, kas nāk, redzētu gaismu.
34 “Ķermeņa gaisma ir acs. Tāpēc kad tava acs ir taisnīga, viss tavs ķermenis arī ir apgaismots. Bet kad tava acs ir ļauna, tavs ķermenis arī ir aptumšots.
35 “Tāpēc gādā, lai gaisma, kas ir tevī, nekļūst par tumsu.
36 “Ja nu tad viss tavs ķermenis ir apgaismots bez mazākā tumsas piejaukuma, tad viss būs apgaismots tāpat kā spoža lampa tev sniedz gaismu.”
37 Un kad Viņš tā runāja, kāds farizejs Viņu aicināja ieturēt ar Viņu pusdienas, tāpēc Viņš iegāja pie tā un apsēdās, lai ēstu.
38 Un kad farizejs to redzēja, viņš brīnījās, ka Viņš nenomazgāja rokas pirms ēšanas.
39 Un Kungs viņam sacīja: “Tāpat arī jūs, farizeji, mazgājat krūzes ārpusi un apakštasi tīru, bet tās iekšējā virsma ir pildīta ar alkatību un visādu ļaunumu.
40 “Jūs, neprātīgie! Vai Viņš, kas darināja ārpusi, arī nedarināja iekšpusi?
41 “Bet laipni un devīgi sniedziet [otram] no tā, kas ir jūsos iekšā; un redzi: viss jūsos būs šķīsts.
42 “Bet bēdas jums, jūs, farizeji, jo jūs dodat desmito tiesu no piparmētrām un dillēm un katra smaržauga un palaižat garām Elohim taisnības [lietu] pārvaldīšanu un mīlestību. To jums bija darīt, neatstājot arī pārējās lietas neizdarītas.
43 “Bēdas jums, jūs, farizeji, jo jūs mīlat ieņemt vislabākās vietas sinagogās un saņemt sveicienus tirgus vietās.
44 “Bēdas jums, jūs, rakstu mācītāji un jūs, farizeji, jūs, liekuļi, jo jūs esat kā neredzami kapi, un cilvēki staigā pāri tiem un to pat nezina.”
45 Un viens no mācītajiem Torah, uz to atbildēdams, Viņam sacīja: “Skolotāj, kad Tu to saki, Tu arī mūs apvaino.”
Un Viņš teica: “Bēdas arī jums, jūs, Torah mācītie, jo jūs apkraujat cilvēkus ar nastām, ko ir grūti panest, bet jūs paši nepieskarieties šīm [jūsu uzliktajām] nastām ne ar vienu no saviem pirkstiem.
47 “Bēdas jums, jo jūs [izdekorējat] praviešu kapus, bet jūsu tēvi tos nogalināja.
48 “Tādā veidā jūs nesat liecību, ka jūs atzīstat savu tēvu darbus, jo viņi patiešām tos nogalināja un jūs vēl tiem kapos [uzslienat pieminekļus].
49 “Tieši tāpēc Elohim gudrība saka: ‘Es sūtīšu tiem praviešus un emissaries [apustuļus], un kādus no tiem viņi nogalinās un padzīs,’
50 [un notiks] tā, ka visu praviešu asinis, kas tikušas izlietas no pasaules Radīšanas, tiks pieprasītas tieši no šīs paaudzes,
51 no Hebel asinīm līdz Zeķaryah asinīm, kas pazuda kaut kur vidū starp upuru kaušanas vietu un Mājvietu (Tempļa Vissvētāko vietu). Jā, Es jums apstiprinu: tās tiks pieprasītas tieši no šīs paaudzes.
52 “Bēdas jums, jūs, mācītie Torah, jo jūs aizslēdzat durvis un vēl paņemat projām atziņas iegūšanas atslēgu. Jūs neiegājāt iekšā paši, bet tie, kas gribēja iet iekšā caur jums, tika apturēti.”
53 Un kad Viņš to tiem bija sacījis, rakstu mācītāji un farizeji sāka Viņam dedzīgi pretoties un ar dažādām iebildēm Viņu sasaistīt,
54 visu laiku Viņu novērodami un meklēdami, kā Viņu pieķert pie Viņa sacītā Vārda tā, lai [pēc tam] varētu Viņu apsūdzēt.

12
1 Kad kopā bija sanācis nesaskaitāms ļaužu pūlis tā, ka ļaudis [bezmaz] kāpa viens otram virsū, Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Uzmanieties no farizeju rauga, kas ir liekulība.
2 “Kas ir apslēpts, tiks atklāts, viss noslēptais taps zināms.
3 “Tātad, ko jūs esat teikuši tumsā, tas būs dzirdams gaismā, un ko jūs esat teikuši pie auss iekštelpās, tas tiks pasludināts no māju jumtiem.
4 “Bet Es jums saku, Mani draugi: nebīstieties no tiem, kas nogalina ķermeni un pēc tam nav spējīgi neko vairāk padarīt.
5 “Bet Es jums rādīšu, ko jums būs bīties: Bīstieties viņu (to Ļauno), kas pēc jūsu nogalināšanas iegūst varu iemest jūs GēHinnom. Jā, Es jums saku: bīstieties viņu!
6 “Vai pieci zvirbuļi netiek pārdoti par divām vara monētām? Un neviens no tiem netiek aizmirsts Elohim priekšā.
7 “Pat jūsu galvas mati visi ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.
8 “Un Es jums saku: ikvienu, kas Mani apliecina cilvēku priekšā, to arī Adam Dēls apliecinās Elohim vēstnešu priekšā.
9 “Bet kas Mani ir noliedzis cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Elohim vēstnešu priekšā.
10 “Un ikvienam, kas runās [kādu] vārdu pret Adam Dēlu, tas viņam tiks piedots, bet tam, kas ir zaimojis pret Nošķirto Garu, tas netiks piedots.
11 “Un kad viņi jūs vedīs uz sinagogām un valdnieku priekšā, un pie varām, nebēdājieties par to, kā jūs atbildēsiet, vai arī, ko jūs teiksiet,
12 jo Nošķirtais Gars jūs pamācīs tajā pašā stundā, ko jūs sacīsiet.”
13 Un kāds no ļaužu pulka Viņam teica: “Skolotāj, runā uz manu brāli, lai viņš dalās mantojumā ar mani.”
14 Bet Viņš tam teica: “Cilvēk, kas Mani darīja par soģi vai [mantas] dalītāju jūsu starpā?”
15 Un Viņš tiem sacīja: “Uzmanieties un sargieties no alkatības, jo cilvēka dzīve nesastāv no viņa īpašumu vairošanas.”
16 Tad Viņš tiem stāstīja līdzību, sakot: “Kāda bagāta cilvēka lauks labi zēla.
17 “Un viņš sprieda pie sevis, sakot: ‘Ko man darīt, jo man vairs nav vietas, kur uzglabāt manu labību?’
18 “Un viņš teica: ‘Lūk, ko es darīšu: es nojaukšu savas klētis un uzcelšu lielākas un salikšu tur visu savu labību un savu bagātību,
19 un tad teikšu pie sevis: dzīvīte, tev ir daudz labumu, nolikti daudziem gadiem uz priekšu. Esi mierā, ēd, dzer un priecājies.’
20 “Bet Elohim viņam teica: ‘Tu, neprātīgais! Šajā naktī no tevis tiks paņemta tava dzīvība. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?’
21 “Tā iet tam, kas krāj sev bagātības un nav bagāts Elohim priekšā.”
22 Un Viņš teica saviem mācekļiem: “Šī iemesla dēļ Es jums saku: nebēdājieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz par savu ķermeni, ar ko jūs to apsegsiet.
23 “Dzīvība ir kas vairāk nekā barība, un ķermenis ir kas vairāk nekā drēbes.
24 “Skatieties uz kraukļiem, jo tie nedz sēj, nedz novāc, kam nav ne klēts, nedz šķūņa, un Elohim viņus baro. Cik daudzreiz vērtīgāki jūs esat par putniem?
25 “Kurš no jums ar savu bēdāšanos spēj pielikt savas dzīves gaitai kaut vienu olekti?
26 “Ja nu tad jūs nespējat [pārvaldīt] pat vismazāko lietu, kāpēc jūs bēdājaties par pārējām?
27 “Skatieties uz lilijām, kā tās aug. Tās ne auž, nedz vērpj, un Es jums saku: pat Shelomoh visā savā greznuma godībā nav bijis tā apģērbts kā viena no šīm.
28 “Un ja Elohim tā apģērbj zāli, kas šodien ir laukā un rītdien tiek iemesta krāsnī, cik daudz vairāk jūs, jūs ar mazo ticību?
29 “Un neuztraucieties, ko jūs ēdīsiet vai ko jūs dzersiet, un nebēdājieties.
30 “Jo pasaules tautas to visu meklē, [bet] jūsu Tēvs zina, ka tas viss jums ir vajadzīgs.
31 “Bet meklējiet Elohim valstību, un visas šīs lietas jums tiks piemestas klāt.
32 “Nebīsties, mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs priecājas piešķirt jums valstību.
33 “Pārdodiet savus īpašumus un laipni atsakieties no tiem. Sagādājiet sev makus, kas nekļūst veci, bagātības debesīs, kurās nav viltus, kurām nekāds zaglis netiek tuvumā un ko nespēj iznīcināt kodes.
34 “Jo kur būs jūsu bagātība, tur būs arī jūsu sirds.
35 “Lai jūsu gurni ir apbruņoti un jūsu lukturi degoši,
36 esiet kā cilvēki, kas gaida savu kungu, kad tas atgriezīsies no kāzām, lai, kad viņš nāk un klaudzina, tie viņam nekavējoties atvērtu durvis.
37 “Svētīti tie kalpi, ko viņu kungs, kad tas nāks, atradīs nomodā. Patiesi, Es jums saku, ka viņš apjozīsies un liks tiem sēsties ēst un pats nāks un tiem kalpos.
38 “Un ja viņš nāk otrajos gaiļos vai trešajos gaiļos un atrod tos tādā stāvoklī, svētīti ir šie kalpi.
39 “Un to ziniet, ka, ja nama kungs būtu zinājis, kurā stundā nāks zaglis, viņš būtu par to parūpējies un neļāvis tam ielauzties savā namā.
40 “Tad nu jūs esiet gatavi, jo Adam Dēls nāk stundā, ko jūs negaidiet.”
41 Un Kēpha Viņam teica: “Kungs Meistar, vai Tu saki šo līdzību mums vai arī visiem?”
42 Un Kungs teica: “Kas tad ir uzticamais un gudrais nama vadītājs, ko viņa kungs nozīmēs pārvaldīt savu namu, izdalīt barības devu vajadzīgajā brīdī?
43 “Svētīts ir tas kalps, ko viņa kungs atradīs tā darot, kad viņš nāks.
44 “Patiesi, Es jums saku, ka viņš nozīmēs to atbildīgu par visu savu mantību.
45 “Bet ja šis kalps saka savā sirdī: ‘Mans kungs ir nokavējies ar savu nākšanu’ un sāk sist kalpus un kalpones un ēd un dzer un piedzeras,
46 tad šī kalpa kungs nāks dienā, kad viņš to negaida, un stundā, ko viņš nezina, un sacirtīs to divos gabalos un nozīmēs viņa daļu pie neticīgajiem.
47 “Un šis kalps, kas zināja sava kunga vēlēšanos un negatavojās to īstenot nedz darīja ko saskaņā ar viņa gribu, tiks sists ar daudziem sitieniem.
48 “Bet tas, kas to nezināja un tomēr darīja to, kas nopelnīja sitienus, tiks sists tikai ar dažiem sitieniem No ikviena, kam daudz ir dots, daudz tiks atprasīts. Un kam ir daudz ticis uzticēts, no tā daudz kas tiks atprasīts atpakaļ.
49 “Es nācu sūtīt uguni uz zemes, un kā Es vēlos, lai tā jau būtu aizdedzināta!
50 “Man pieder pagremdēšana, ar ko [ikvienam] jātiek pagremdētam, un cik izmisis Es esmu, kamēr tā vēl nav pabeigta!
51 “Nedomājiet, ka Es nācu sniegt mieru uz zemes? Es jums saku nē, drīzāk šķelšanos.
52 “Jo no šī brīža uz priekšu pieci vienā namā tiks sašķelti: trīs nostāsies pret diviem un divi pret trim-
53 tēvs tiks nostādīts pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret savu vīramāti.” Miķ. (Mih.) 7:6
54 Un Viņš arī teica ļaudīm: “Kad jūs redzat mākoni paceļamies no rietumiem, jūs tūlīt pat sakāt: ‘Tuvojas vētra’; un tā tas ir.
55 “Un kad jūs redzat dienvidu vēju pūšam, jūs sakāt: ‘Būs karsts laiks;’ un tā tas ir.
56 “Liekuļi! Jūs protat izšķirt debesu un zemes vaigu, bet kā tas nāk, ka jūs neizšķirat šo laiku?
57 “Un kāpēc jūs nepārbaudāt sevi un neizspriežat, kas ir pareizi?
58 “Jo kad tu ar savu pretinieku dodies pie pārvaldnieka, papūlies, vēl ceļā esot, ar viņu nokārtot visas lietas, lai viņš tevi neved pie tiesneša un tiesnesis nenogādā tevi pie virsnieka un virsnieks neiemet tevi cietumā.
59 “Es tev saku: tu patiešām to neatstāsi, kamēr nebūsi samaksājis savu pēdējo [dzīves] monētu.

13
1 Tajā laikā tur atradās kādi ļaudis, kas Viņam ziņoja par galilejiešiem, kuru asinis Pilate bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi citi galilejieši, ka viņi ir šādi cietuši?
3 “Es jums saku: nē! Bet kamēr jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi iesit bojā vienā vai otrā veidā.
4 “Un tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Shiloah tornis un tos nogalināja? Vai jūs domājat, ka viņi bija lielāki vaininieki nekā visi citi cilvēki, kas mājoja Yerushalayim?
5 “Es jums saku: nē! Bet kamēr jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi iesit bojā vienā vai kādā citā veidā.”
6 Un Viņš teica šādu līdzību: “Kādam cilvēkam viņa vīnadārzā bija iestādīts vīģes koks, un viņš nāca meklēt uz tā augļus un neatrada neviena paša.
7 “Un viņš teica dārzniekam: ‘Lūk, trīs gadus es esmu nācis meklēt uz šī vīģes koka augļus un nevienu neesmu atradis. Nocērt to, lai tas velti neiznieko zemi?’
8 “Un tas atbildēja, viņam sacīdams: ‘Kungs, atstāj to vēl šo gadu, lai es to aproku un aplieku ar mēsliem.
9 ‘Un ja tas palīdzēs un tas nesīs augļus, tad labi, bet ja ne, tu to nocirtīsi.’”
10 Un Viņš mācīja vienā no sinagogām Shabbat,
11 un redzi, tur bija sieviete ar vājuma garu, kas viņai bija astoņpadsmit gadus. Viņa bija saliekta un nespēja iztaisnoties.
12 Un Ješua יהושע, viņu redzēdams, pasauca viņu tuvāk un viņai sacīja: “Sieviete, tu esi atsvabināta no sava vājuma.”
13 Un Viņš uzlika tai savas rokas, un nekavējoties viņa iztaisnojās un slavēja Elohim.
14 Bet sinagogas pārvaldnieks kļuva ļoti neapmierināts, ka Ješua יהושעbija dziedinājis Shabbat, un teica ļaužu pulkam: “Ir sešas dienas, kurās cilvēkiem ir jāstrādā, tāpēc nāc un topi dziedināta tajās, tikai ne Shabbat.”
15 Tad Kungs viņam atbildēja un sacīja: “Liekuli! Vai kāds no jums Shabbat neizlaidīs savu vērsi vai savu ēzeli no staļļa un nevedīs to padzirdīt?
16 “Un šī, būdama Abraham meita, ko sātans ir saistījis astoņpadsmit gadus? Vai lai viņa netiktu atbrīvota no šīm važām Shabbat?”
17 Un kad Viņš to izteica, visi Viņa pretinieki tika likti kaunā. Bet viss lielais ļaužu pūlis priecājās par spožajiem darbiem, ko Viņš bija darījis.
18 Tad Viņš teica: “Kam līdzinās Elohim valstība? Un ar ko lai Es to salīdzinu?
19 “Tā ir kā sinepju sēkliņa, ko cilvēks paņēma un iemeta savā dārzā. Un tā auga un izauga un kļuva par lielu koku, un putni no debesīm tā zaros vija ligzdas.”
20 Un atkal Viņš teica: “Ar ko Es salīdzināšu Elohim valstību?
21 “Tā ir kā raugs, ko sieviete paņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”
22 Un Viņš gāja cauri pilsētām un ciemiem, mācot ļaudis un virzoties pretī Yerushalayim,
23 un kāds Viņam sacīja: “Kungs Meistar, vai šeit ir atrodami kādi, kas ir izglābti?” Un Viņš tiem sacīja:
24 “Cīnieties ieiet caur šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku, daudzi meklēs ieiet pa tiem un nespēs.
25 “Kad nama Kungs būs cēlies un aizvēris durvis un jūs paliksiet stāvēt ārpusē un klaudzināsiet pie durvīm, sakot: ‘Kungs, Kungs, atver mums,’ tad Viņš atbildēs un jums sacīs: ‘Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat,’
26 un tad jūs teiksit: ‘Mēs ēdām un dzērām Tavā klātbūtnē, un Tu mācīji mūsu ielās.’
27 “Bet Viņš teiks: ‘Es jums saku: Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat. Pazūdiet no Manis jūs visi, netaisnības darītāji.Teh. (Ps.) 6:8
28 “Tur būs vaimanāšana un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Abraham un Yitshaq, un Ya’aqob, un visus praviešus Elohim valstībā un sevi izmestu ārpusē.
29 “Un viņi nāks no austrumiem un rietumiem un no ziemeļiem un dienvidiem un sēdīsies Elohim valstībā.
30 “Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.”
31 Tajā pašā dienā nāca kādi farizeji un Viņam teica: “Izej ārā no šejienes un dodies prom, jo Herodes grib Tevi nogalināt.”
32 Un Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: ‘Redzi, Es izdzenu dēmonus un dziedinu šodien un rīt, un trešajā dienā Es visu būšu paveicis.’
33 “Bet šodien Man ir jāiet [un tas jādara] un arī rītdien, un arī nākošajā dienā, jo pravietim neder ciest ārpus Yerushalayim.
34 “Yerushalayim, Yerushalayim, tu, kas nogalini praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži Es gribēju sapulcināt tavus bērnus kopā tāpat kā vista sapulcina savus cālīšus zem saviem spārniem, bet jūs to negribējāt!
35 “Redziet, jūsu Mājvieta tiek atstāta jums [pašiem] iznīcībai. Patiesi, Es jums saku: jūs Mani nekādā ziņā vairs neredzēsiet, kamēr nāks laiks, kad jūs sacīsiet: ‘Svētīts ir Viņš, kas nāk Jahve יהוהVĀRDĀ.’ Teh. (Ps.) 118:26

14
1 Un notika tā: kad Viņš Shabbat iegāja kāda pazīstama farizeja namā ēst maizi, visi Viņu uzmanīgi vēroja.
2 Un redzi, tur bija kāds cilvēks Viņa priekšā, kas cieta no tieksmes slīcināties.
3 Un Ješua יהושעmācītajiem Torah un farizejiem atbildēja sacīdams: “Vai ir pareizi dziedināt Shabbat?”
4 Bet viņi klusēja. Tad viņu satvēris, Viņš to dziedināja un ļāva tam iet.
5 Bet pārējiem Viņš sacīja: “Kurš no jums, kuram ēzelis vai vērsis ir iekritis akā, nekavējoties neraus to ārā [arī] Shabbat dienā?”
6 Un viņi nespēja Viņam [pienācīgi] atbildēt uz šiem jautājumiem.
7 Un tiem, kas bija uzaicināti, Viņš stāstīja līdzību. Lai demonstrētu, kā viņi izvēlas vislabākās vietas, Viņš tiem sacīja:
8 “Kad tu esi saņēmis aicinājumu uz kāzu mielastu, neapsēdies vislabākajā vietā, ja kāzās nav aicināts kāds daudz cienīgāks par tevi,
9 lai tas, kas uzaicināja tevi un viņu, nenāk pie tevis un tev nesaka: ‘Atdod šo vietu’ un lai tev nav ar kaunu jāieņem pēdējo vietu.
10 “Ja tu esi aicināts, tad labāk ej un apsēdies pēdējā vietā tā, lai tas, kas tevi uzaicināja [uz svētkiem], varētu tev sacīt: ‘Draugs, virzies uz priekšu.’ Tad tu tiksi pagodināts to ļaužu klātbūtnē, kas sēdēs pie galda kopā ar tevi.
11 “Jo ikviens, kas pats paaugstinās, tiks pazemots, un tas, kas pats pazemojas, tiks paaugstināts.”
12 Un Viņš arī sacīja Vārdu tam, kas Viņu bija uzaicinājis: “Kad tu dod pusdienas vai vakariņas, neaicini uz tām ne savus draugus ne savus brāļus, nedz savus radiniekiem, nedz savus bagātos kaimiņus, lai viņi tāpat neaicinātu tevi pie sevis un necenstos tev tādā pašā veidā atmaksāt.
13 “Bet kad tu sarīko mielastu, uzaicini nabagos, kroplos, klibos, aklos,-
14 un tu būsi svētīts, jo viņiem nav, ko tev atmaksāt. Jo [tad] tev tiks atmaksāts pie taisno augšāmcelšanās.”
15 Un kad to dzirdēja viens no tiem, kas sēdēja pie galda kopā ar Viņu, tas Viņam noteica: “Lai svētīts ir tas, kas ēdīs maizi Elohim valstībā!”
16 Bet Viņš tam sacīja: “Kāds vīrs sarīkoja lielas vakariņas un uzaicināja daudzus viesus,
17 un ap vakariņu laiku viņš sūtīja savu kalpu sacīt tiem, kas bija uzaicināti: ‘Tagad nāciet šurp, jo beidzot viss ir sagatavots.’
18 “Bet viņi viens pēc otra sāka aizbildināties. Pirmais viņam teica: ‘Es esmu nopircis lauku, un man vajadzīgs iet un to aplūkot. Es lūdzu tevi: ļauj man izpalikt.’
19 “Un kāds cits teica: ‘Esmu nopircis piecus jūgus vēršu, un es dodos viņus izmēģināt. Es lūdzu tevi: atļauj man izpalikt.’
20 “Un kāds cits teica: ‘Esmu apprecējis sievu un tādēļ nevaru nākt.’
21 “Un šis kalps nāca un to paziņoja savam kungam. Tad nama kungs sadusmojies teica savam kalpam: ‘Steidzies ielās un pilsētas laukumos un ved šurp nabagos un kroplos, un klibos, un aklos.’
22 “Un kalps teica: ‘Kungs, ir padarīts, kā tu pavēlēji, bet joprojām ir brīvas vietas.’
23 “Un kungs teica savam kalpam: ‘Dodies uz ielu stūriem un sētmalēm un sauc visus nākt- tā, lai mans nams ir pilns.’
24 ‘Jo es tev saku, ka neviens no šiem cilvēkiem, kas bija saņēmuši uzaicinājumu, nebaudīs manas vakariņas.’”
25 Un lieli ļaužu pulki Viņam sekoja, un, pagriezies pret tiem, Viņš tiem sacīja:
26 “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, un māsas, un arī savu paša dzīvību, viņš nav spējīgs būt Mans māceklis.
27 “Un kas nenes savu koku un nenāk Man pakaļ, nav spējīgs būt Mans māceklis.
28 “Jo kurš no jums, gribēdams uzcelt torni, iesākumā neapsēžas un neaprēķina izdevumus, vai viņam būs pietiekoši [daudz naudas], lai to pabeigtu?
29 “Citādi kad viņš būs ielicis pamatu un nebūs spējīgs to pabeigt, visi, kas to redzēs, viņu izsmies
30 sacīdami: ‘Šis vīrs iesāka celt un nespēja pabeigt.’
31 “Vai arī: kurš ķēniņš, iedams karot pret citu ķēniņu, iesākumā neapsēdīsies un nemeklēs padomu, vai viņš spēj ar saviem desmit tūkstošiem nostāties pret to, kas nāk pret viņu ar divdesmit tūkstošiem?
32 “Un ja viņš to nespēj, kamēr tas vēl atrodas tālu no viņa, viņš sūtīs vēstnešus un izlūgsies miera nosacījumus.
33 “Līdzīgi neviens no jums, kas neatstāj visu, kas viņam pieder, nav spējīgs būt Mans māceklis.
34 “Sāls ir laba, bet, ja sāls pazaudē garšu, ar ko [ēdienu] var padarīt baudāmu?
35 “Tas nav derīgs ne zemei, ne mēslojumam, un viņi to vienkārši izmet ārā. Kam ausis, tas lai dzird, lai viņš [patiešām] dzird!”

15
1 Un tagad Viņu klausīties nāca visi nodokļu iekasētāji un grēcinieki.
2 Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja uz Viņu sacīdami: “Šis pieņem grēciniekus un ēd ar tiem.”
3 Un Viņš tiem izteica šādu līdzību sacīdams:
4 “Kurš vīrs jūsu vidū, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj deviņdesmit deviņas tuksnesī un nedodas pēc vienas, kas ir pazudusi, un nemeklē to, kamēr tas to atrod?
5 “Un to atradis, viņš to liek uz saviem pleciem un nes mājās un priecājas.
6 “Un atnācis mājās, viņš sasauc kopā savus draugus un kaimiņus, tiem sacīdams: ‘Priecājieties kopā ar mani, jo es esmu atradis savu avi, kas bija pazudusi!’
7 “Es jums saku, ka tādā pašā veidā debesīs būs vairāk prieka par vienu grēcinieku, kas nožēlo grēkus, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem, kuriem grēknožēla nav vajadzīga.
8 “Vai arī: kura sieviete, kurai ir desmit sudraba monētas un ja tā pazaudē vienu no tām, tā neiededz lukturi un neizslauka māju un cītīgi nemeklē, kamēr viņa to atrod?
9 “Un to atradusi, viņa sasauc kopā draugus un kaimiņus sacīdama: ‘Priecājieties līdz ar mani, jo es esmu atradusi monētu, kuru biju pazaudējusi!’
10 “Es jums saku: tieši tāpat Elohim vēstnešu vidū nolaižas prieks par vienu vienīgu grēcinieku, kas atgriežas.”
11 Un Viņš sacīja: “Kādam vīram bija divi dēli,
12 un jaunākais no tiem teica savam tēvam: ‘Tēvs, dod man [tagad] daļu no mantojuma, kas pieder man.’ Un tēvs sadalīja savu mantojumu viņu starpā.
13 “Un pēc dažām dienām jaunākais dēls, savācis visu, kas viņam piederēja, devās projām uz tālu zemi un tur izniekoja savu bagātību vieglprātīgā dzīvē.
14 “Un kad viņš bija visu izšķiedis, tajā zemē izcēlās liels bads un viņš sāka just trūkumu.
15 “Un viņš nogāja un apmetās pie kāda šīs zemes pilsoņa, un tas sūtīja viņu uz laukiem barot cūkas.
16 “Un viņš būtu bijis priecīgs piepildīt savu vēderu ar pupu pākstīm, ko ēda cūkas, bet neviens viņam pat tās nedeva.
17 “Un pie saprāta nācis, viņš teica: ‘Visi mana tēva nolīgtie kalpi ir labi paēduši un viņiem vēl paliek pāri, bet es te eju bojā no bada!’
18 ‘Es celšos un iešu pie sava tēva un viņam teikšu: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
19 un es vairāk neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Dari mani par vienu no taviem nolīgtajiem kalpiem.’
20 “Un cēlies viņš devās pie sava tēva. Un kamēr viņš vēl bija tālu prom, viņa tēvs to redzēja un viņu pārņēma līdzjūtība, un viņš skrēja tam pretim un krita viņam ap kaklu un to skūpstīja.
21 “Un dēls viņam teica: ‘Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, un es vairāk neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu.’
22 “Bet tēvs teica saviem kalpiem: ‘Atnesiet vislabāko apmetni un uzvelciet viņam, un uzlieciet gredzenu viņa pirkstā un sandales viņa kājās.
23 ‘Un atvediet nobaroto teļu un nokaujiet to. Ēdīsim un priecāsimies,
24 jo šis mans dēls bija miris un ir atkal dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.’ Un viņi visi sāka priecāties.
25 “Un viņa vecākais dēls bija uz lauka, un, kad viņš nāca un tuvojās mājām, viņš dzirdēja mūziku un dejošanu.
26 “Un pasaucis vienu no kalpiem, viņš tam prasīja, ko tas nozīmē.
27 “Un tas viņam sacīja: ‘Tavs brālis ir atnācis, un tavs tēvs ir nokāvis baroto teļu, jo viņš ir saņēmis atpakaļ savu dēlu [kā dziedinātu un veselu].’
28 “Bet viņš sadusmojās un negāja iekšā. Tad nāca viņa tēvs un lūdza viņu nākt.
29 “Un atbildēdams viņš savam tēvam sacīja: ‘Redzi, visus šos daudzos gadus esmu tev kalpojis un es nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli, bet tu nekad man neesi pasniedzis jaunlopu, lai arī es varētu priecāties ar saviem draugiem.
30 ‘Bet kad atnāca šis tavs dēls, kas ar ielasmeitām ir izšķērdējis visus tavus ietaupījumus, tu viņam nokāvi mūsu nobaroto teļu.’
31 “Tad tēvs viņam sacīja: ‘Dēls, tu vienmēr esi ar mani un viss, kas ir mans, ir arī tavs.’
32 ‘Bet mums ir jāpriecājas un jābūt priecīgiem, jo tavs brālis bija miris un ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.’”

16
1 Un Viņš arī teica saviem mācekļiem: “Bija kāds bagāts vīrs, kam bija pārvaldnieks, un viņš to apsūdzēja par savas mantas izšķērdēšanu.
2 “Un tā, pasaucis viņu, viņš tam teica: ‘Kas tas ir, ko es dzirdu par tevi? Sniedz atskaiti par savu namturību,- tu vairāk nevari būt mana nama pārvaldnieks.’
3 “Un pārvaldnieks pie sevis teica: ‘Ko man tagad darīt? Jo mans kungs paņem vadīšanu projām no manis. Es nespēju rakt un man ir kauns ubagot.
4 ‘Es zinu, ko es darīšu. Kad es tikšu atcelts no vadīšanas, viņi mani uzņems savās mājās.’
5 “Un ataicinājis pie sevis katru no sava kunga parādniekiem, viņš teica pirmajam: ‘Cik daudz tu esi parādā manam kungam?’
6 “Un viņš teica: ‘Simts mērus eļļas.’ Un viņš tam teica: ‘Ņem savu parādzīmi, ātri sēdies un raksti piecdesmit.’
7 “Tad kādam citam viņš teica: ‘Un cik daudz tu esi parādā?’ Un viņš teica: ‘Simts mērus kviešu.’ Un viņš tam teica: ‘Ņem savu parādzīmi un raksti astoņdesmit.’
8 “Un kungs uzslavēja netaisno pārvaldnieku, jo šī laikmeta dēli ir daudz apķērīgāki savā paaudzē nekā gaismas dēli.
9 “Un Es jums saku: dariet draugus sev caur netaisno mamonu, lai, kad jūs krītat, viņi uzņemtu jūs savos, [bet Elohim savos] mūžīgajos mājokļos.
10 “Kas ir uzticams vismazākajās lietās, ir uzticams arī pie daudzuma. Un kas ir netaisns vismazākajās lietās, ir netaisns arī pie lieluma.
11 “Ja nu tad jūs neesat bijuši uzticami pie netaisnā mamona, kas jums uzticēs patieso?
12 “Un ja jūs neesat bijuši uzticami lietās, kas pieder citam cilvēkam, vai būs kāds, kas gādās par jums un dos jūsu pašu?
13 “Neviens kalps nav spējīgs kalpot diviem kungiem, jo, vai nu viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai arī viņš vienam pietversies un otru atgrūdīs. Jūs nespējat kalpot Elohim un mamonam.”
14 Un farizeji, kas mīlēja sudrabu, arī to visu dzirdēja un Viņu apsmēja,
15 tāpēc Viņš tiem sacīja: “Jūs esat tie, kas sevi pasludina taisnus cilvēku priekšā, bet [tikai] Elohim pazīst jūsu sirdis, jo, kas ir cienījama doma cilvēkiem, ir apgrēcība Elohim skatam.
16 “Torah un pravieši valda līdz Yohanan. Pēc tam tiek sludināta Elohim valstība, un [tagad] katrs viens [kļūst par] noziedznieku tās priekšā.
17 “Debesīm un zemei būtu vieglāk aiziet bojā nekā, ka beigtu darboties kaut viena Torah rakstu rinda.
18 “Ikviens, atgrūžot savu sievu un apprecot citu, izdara laulības pārkāpšanu. Un [arī] ikviens, kas apprec to sievu, ko viņas vīrs ir nostūmis malā, izdara laulības pārkāpšanu.
19 “Bija kāds bagāts vīrs, kas mēdza ģērbties purpurā un smalkā zīdā un dzīvoja ērtībās katru dzīves dienu.
20 “Un tur bija kāds ubags vārdā El’azar, apklāts ar čūlām, ar ko viņš aplipa bagātā vīra vārtos,
21 ilgodamies dabūt druskas, kas nokrita no bagātā vīra galda. Patiesi, pat suņi nāca un laizīja viņa vātis.
22 “Un notika, ka nabagais nomira un Elohim vēstneši viņu aiznesa pie Abraham klēpja. Un bagātais vīrs arī nomira un tika [svinīgi] apglabāts.
23 “Un ciezdams She’ol ciešanas, pacēlis savas acis [tālumā], viņš redzēja Abraham tālu no sevis projām un El’azar viņa klēpī.
24 “Un skaļi saukdams viņš teica: ‘Tēv Abraham, esi līdzjūtīgs pret mani un sūti El’azar iemērkt sava pirksta galu ūdenī un ar to dzesēt manu mēli, jo es [ļoti] ciešu šajās liesmās.’
25 “Bet Abraham teica: ‘Dēls, atceries, ka tu jau saņēmi savus labumus savā dzīvē un atbilstoši El’azar ļaunu, bet tagad viņš tiek mierināts un tu ciet.
26 ‘Un bez visa tā starp mums un tevi ir uzstādīts liels bezdibenis tā, ka tie, kas grib pāriet no šejienes pie tevis, to nespēj, nedz arī tie no tavas puses nonākt pie mums.’
27 “Tad viņš teica: ‘Nu tad es tevi, tēvs, lūdzu, lai tu sūti viņu pie mana tēva nama,
28 jo man ir pieci brāļi. Lai viņš tos brīdina, lai arī viņi nenonāk šajā ciešanu vietā.’
29 “Abraham viņam teica: ‘Viņiem ir Mosheh un pravieši, lai viņi klausa tos.’
30 “Bet viņš sacīja: ‘Nē, Abraham tēv, bet ja kāds no mirušiem aizies pie tiem, viņi nožēlos grēkus.’
31 “Bet viņš tam sacīja: ‘Ja viņi neklausa Mosheh un praviešus, viņi tāpat neņems vērā, pat ja kāds celtos augšā no miroņiem.’”

17
1 Un Viņš teica saviem mācekļiem: “Apgrēcināšanās nāks un to nav iespējams novērst, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko tā nāks!
2 “Tādam būtu labāk, ja dzirnakmens tiktu piekārts viņa kaklam un viņš tiktu iemests jūrā nekā, ka viņš ar savu rīcību liek vienam no šiem mazajiem klupt.
3 “Uzmaniet sevi pašus. Ja tavs brālis grēko pret tevi, brīdini viņu, un, ja viņš nožēlo grēkus, piedod viņam.
4 “Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes dienā griežas pie tevis sakot: ‘Es to nožēloju,’ tu viņam piedod.”
5 Un emisssaries [apustuļi] teica Kungam: “Dāvā mums vairāk ticības.”
6 Un Kungs Meistar teica: “Ja jums ir ticība kā sinepju sēkla, jūs sacīsiet šim vīģes kokam: Izraujies ar visām saknēm un dēsties jūrā, un tas jums paklausīs.
7 “Bet kurš no jums, kuram pieder kalps, kas ar lauku vai gana lopus, sacīs viņam, kad tas ir pārnācis mājās no lauka: ‘Nāc nekavējoties, sēdies un ēd?’
8 “Un nevis viņam teiks: ‘Sagatavo kaut ko man vakariņām, apliec sev jostu un kalpo man, kamēr es paēdu un padzeros, bet tu varēsi ēst un padzerties pēc tam’?
9 “Un vai viņš vispār pateiksies šim kalpam, ka viņš darīja to, kas viņam bija pavēlēts darīt? Es domāju, ka nē.
10 “Tas attiecas tiešā veidā uz jums: kad jūs esat izdarījuši visu to, kas jums bija pavēlēts darīt, tad sakiet: ‘Mēs esam nederīgi kalpi, mēs esam darījuši to, ko darīt bija mūsu pienākums.’”
11 Un notika, kad Viņš devās uz Yerushalayim, Viņš gāja cauri Shomeron un Galil vidusdaļai.
12 Un kad Viņš iegāja kādā ciemā, viņu tur sagaidīja desmit spitālīgi vīri, kas stāvēja tālumā.
13 Un tie pacēla savas balsis saukdami: “Kungs Ješua יהושע, apžēlojies par mums!”
14 Un tos uzlūkojis, Viņš tiem teica: “Ejiet, rādieties priesteriem.” Un notika, kad viņi devās pie priestera, tie tika šķīstīti.
15 Un viens no viņiem, kad tas redzēja, ka ir ticis dziedināts, atgriezās, slavēdams Elohim skaļā balsī.
16 Un viņš krita uz sava vaiga pie Viņa kājām, Viņam pateikdamies. Un viņš bija Shomeroni.
17 Un Ješua יהושעatbildēdams tam sacīja: “Vai visi desmit netika šķīstīti? Bet kur ir pārējie deviņi?
18 “Vai vairāk neviens cits nav atrodams, kas atgrieztos un dotu slavu Elohim, izņemot šo svešinieku?”
19 Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej savu ceļu. Tava ticība tevi ir darījusi veselu.”
20 Un kad farizeji prasīja, kad nāks Elohim valstība, Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kad nāk Elohim valstība, tā nav ārēji redzama,
21 ne arī viņi sacīs: ‘Skaties šeit!’ vai: ‘Skaties tur!’ Jo redzi: Elohim valstība ir jūsu vidū!”
22 Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu no Adam Dēla dienām, bet jūs to nepiedzīvosit.
23 “Un viņi jums teiks: ‘Skaties šurp!’ vai: ‘Skaties tur!’ Nepaklausiet viņiem un nesekojiet viņiem.
24 “Jo kā zibens uzliesmojums no vienas padebess malas aizspīd līdz otrajai padebess malai, tā arī Adam Dēls būs Viņa dienā.
25 “Bet iesākumā Viņam ir daudz jācieš un jātiek šīs paaudzes atmestam.
26 “Un kā notika Noah dienās, tā arī tas būs Adam Dēla dienās.
27 “Viņi ēda, viņi dzēra, viņi precējās, viņi tika precēti līdz pat dienai, kad Noah iegāja šķirstā. Tad nāca plūdi un tos visus iznīcināja.
28 “Un līdzīgi tas notika Lata dienās: Viņi ēda, viņi dzēra, viņi pirka, viņi pārdeva, viņi sēja, viņi cēla namus,
29 bet dienā, kad Lats izgāja no Sedom, no debesīm nolija uguns un sēra lietus un visus iznīcināja.
30 “Tas pats būs dienā, kad atklāsies Adam Dēls.
31 “Tajā dienā lai tas, kas atrodas uz mājas jumta un viņa piederumi mājas iekšpusē,- lai viņš nekāpj lejā tos paņemt. Un līdzīgi lai tas, kas ir lauka,- lai viņš negriežas atpakaļ.
32 “Atcerieties Lata sievu.
33 “Kas meklē izglābt savu dzīvību, tas to pazaudēs, un kas pazaudē savu dzīvību, tas to nosargās un izglābs.
34 “Es jums saku: tajā naktī divi būs gultā: viens tiks paņemts un otrs tiks atstāts.
35 “Divas sievietes kopā mals: viena tika paņemta un otra tiks atstāta.
36 “Divi būs uz lauka: viens tiks paņemts un otrs tiks atstāts.”
37 Un tie atbildēdami Viņam sacīja: “Kur, Kungs Meistar?” Un Viņš tiem sacīja: “Kur līķis, tur arī apkārt maitu lijas.”

18
1 Un Viņš tiem teica līdzību, ka tiem vajadzīgs vienmēr lūgt un nepazaudēt sirdi lūgšanā,
2 sacīdams: “Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas ne baidījās Elohim, nedz arī godāja cilvēkus.
3 “Un tajā pilsētā bija arī atraitne, un viņa nāca pie tā sacīdama: ‘Izlem pareizi manu lietu mana pretinieka priekšā.’
4 “Bet viņš tobrīd negribēja, tomēr pēc tam pie sevis noteica: ‘Pat ja es nebīstos Elohim nedz godāju cilvēkus,
5 tomēr tā kā šī atraitne man neliek miera, es pie viņas darīšu kā jādara, lai viņa ar savu nebeidzamo nākšanu pie manis mani pārlieku nenogurdinātu.’”
6 Un Kungs teica: “Vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis teica?
7 “Un Elohim lai pavisam ātri nedarītu pie tiem to, kas jādara? Bet kad Adam Dēls nāks, vai Viņš atradīs ticību uz zemes?”
9 Un kādiem, kas paļāvās uz sevi, ka viņi ir taisni, un skatījās uz citiem no augšienes, Viņš stāstīja šādu līdzību.
10 “Divi vīri kāpa uz Nošķirto vietu lūgt- viens bija farizejs un otrs- nodokļu savācējs.
11 “Farizejs piecēlās un sāka lūgt pie sevis šādā veidā: ‘Elohim, es Tev pateicos, ka es neesmu tāds kā pārējie ļaudis- kā laupītāji, kā tie netaisnie, kā laulības pārkāpēji un pat kā šis nodokļu savācējs.
12 ‘Es gavēju divreiz nedēļā, es dodu desmito tiesu no visa, kas man pieder.’
13 “Bet nodokļu savācējs stāvēdams no attāluma pat nepacēla savas acis pret debesīm, bet sita pa savām krūtīm sacīdams: ‘Elohim, lūdzu, parādi man, grēciniekam, godu! Es žēlīgs pie manis.’
14 “Es jums saku: šis vīrs devās lejā uz savām mājām pasludināts kā taisns, daudz vairāk nekā tas otrs. Jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, un katrs, kas sevī pazemojas, tiks paaugstināts.”
15 Un tie arī atveda mazuļus pie Viņa, lai Viņš tiem pieskartos, bet Viņa mācekļi, to redzēdami, tiem to aizliedza.
16 Bet Ješua יהושעpasauca tos pie sevis un teica: “Lai bērniņi nāk pie Manis. Neaizliedziet tiem, jo [tikai] no tādiem sastāv Elohim valstība.
17 “Patiesi, Es jums saku: Kas Elohim valstību nepieņem kā mazs bērns, tas patiešām tajā neieies.”
18 Un kāds varas vīrs viņam prasīja sacīdams: “Labais Skolotāj, ko man darīt, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?”
19 Ješua יהושעviņam sacīja: “Kāpēc tu Mani sauc par labu? Neviens nav labs izņemot Viņu- Elohim.
20 “Tu zini pavēles: ‘Nepārkāp laulību,’ ‘Neslepkavo,’ ‘Nezodz,’ ‘Nesniedz viltus liecību,’ ‘Godā savu tēvu un savu māti.’Shem. (2.Moz.) 20:12-16; Deb. (5.Moz.) 5:16-20
21 Un viņš sacīja: “To visu esmu sargājis kopš savas bērnības.”
22 To dzirdēdams, Ješua יהושעviņam sacīja: “Vienas lietas gan tev pietrūkst: Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali naudu nabagajiem, tad tev būs manta debesīs. Un tad nāc, seko Man.”
23 Bet kad viņš to dzirdēja, tas ļoti noskuma, jo viņš bija īpaši bagāts.
24 Un kad Ješua יהושעredzēja, ka viņš ļoti noskuma, Viņš teica: “Cik grūti ir tiem, kam daudz naudas, iekļūt Elohim valstībā!
25 “Jo ir vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam cilvēkam iekļūt Elohim valstībā.”
26 Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Vai tad kāds vispār var tikt izglābts?”
27 Un Viņš sacīja: “Kas ir neiespējams cilvēkiem, tas ir iespējams Elohim.”
28 Un Kēpha sacīja: “Redzi, mēs esam visu atstājusi un sekojuši Tev.”
29 Un Viņš tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: nav neviena, kas būtu atstājis mājas vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Elohim valstības dēļ,
30 kas nesaņems daudzreiz vairāk [jau] šajā pašreizējā laikā un nākošajā laikmetā mūžīgo dzīvību.”
31 Un paņēmis tos divpadsmit malā, Viņš tiem teica: “Redziet, mēs iesim augšā uz Yerushalayim, un viss, kas ir ticis rakstīts no praviešiem par Adam Dēlu, tiks īstenots.
32 “Jo Viņš tiks nodots tautu varā un tiks izsmiets, un pazemots, un apspļaudīts,
33 un tie Viņu sitīs ar pletnēm, un tad tie Viņu nogalinās. Un trešajā dienā Viņš celsies atkal augšā.”
34 Bet viņi neko no tā nesaprata, un šis Vārds tiem bija apslēpts, un viņi nezināja, ko tas nozīmēja.
35 Un notika tā: kad Viņš nāca tuvu Yeriho, kāds akls cilvēks sēdēja ceļa malā ubagodams.
36 Un dzirdēdams ļaužu pūli garām ejam, viņš prasīja, ko tas nozīmē.
37 Un viņi tam ziņoja, ka Ješua יהושעno Natsareth iet garām.
38 Un viņš skaļi sauca sakot: “Ješua יהושע, Dawid dēls, apžēlojies par mani!”
39 Un tie, kas gāja viņam garām, to apsauca, pavēlot viņam apklust, bet viņš vēl vairāk sauca: “Dawid dēls, apžēlojies par mani!”
40 Un Ješua יהושעapstājās un pavēlēja viņu atvest pie sevis. Un kad viņš bija nonācis tuvumā, Viņš tam prasīja
41 sacīdams: “Ko tu vēlies, lai Es tev daru?” Un viņš sacīja: “Kungs Meistar, lai saņemtu savu redzi.”
42 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Saņem savu redzi! Tava ticība tevi ir izglābusi.”
43 Un tajā pašā mirklī viņš saņēma savu redzi un sekoja Viņam, slavēdams Elohim. Un visi ļaudis, to redzēdami, deva godu Elohim.

19
1 Un Viņš iegāja Yeriho un devās tai cauri.
2 Un redzi, tur bija vīrs, ko sauca Zakkai! Un viņš bija nodokļu ievācēju grupas priekšnieks, un viņš bija bagāts,
3 un viņš centās redzēt, kas ir Ješua יהושע, bet nespēja ļaužu pūļa dēļ, jo viņš bija maza auguma.
4 Un izskrējis priekšā, viņš uzkāpa vīģes (sikomora) kokā, lai Viņu redzētu, jo Viņam tur bija jāiet garām.
5 Kad Ješua יהושעnonāca šajā vietā, Viņš paskatījās uz augšu un to ieraudzīja. Un Viņš tam sacīja: “Zakkai, steigšus kāp lejā, jo Man šodien ir jāpaliek tavā namā.”
6 Un viņš steidzīgi kāpa lejā un priecīgs Viņu uzņēma pie sevis.
7 Un to redzot, tie visi kurnēja sakot: “Viņš ir devies ciemoties pie cilvēka, kas ir grēcinieks.”
8 Bet Zakkai piecēlās un teica Kungam: “Skaties, Kungs Meistar, es tagad atdodu pusi no saviem īpašumiem nabagajiem. Un ja es esmu kaut ko paņēmis no kāda cita ar viltu, es to atmaksāšu četrkārtīgi.”
9 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Šodien šim namam nākusi atbrīvošana- jo arī viņš ir Abraham dēls.
10 “Jo Adam Dēls ir nācis meklēt un izglābt pazudušo.”
11 Un kad tie to dzirdēja, Viņš sacīja citu līdzību, jo Viņš bija tuvu Yerushalayim un viņi domāja, ka Elohim valstībai ir jākļūst redzamai tūlīt pat.
12 Viņš sacīja: “Kāds dižciltīgs vīrs devās uz tālu zemi, lai saņemtu sev novēlēto valsti un tad atgrieztos.
13 “Un pasaucis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un tiem teica: ‘Strādājiet, kamēr es nākšu.’
14 “Bet viņa padotie viņu ienīda. Tie sūtīja pie viņa vēstnešus ar vēsti: ‘Mēs negribam, ka šis pār mums valda.’
15 “Un notika, kad viņš, saņēmis savu valsti, atgriezās, viņš sūtīja pēc tiem kalpiem, kuriem viņš bija devis sudrabu, lai uzzinātu, ko katrs no viņiem ar savu darbu bija ieguvis.
16 “Un pirmais nāca sacīdams: ‘Kungs, tava mina ir nopelnījusi desmit minas.’
17 “Un viņš tam sacīja: ‘Labi darīts, tu, labais kalps. Tā kā tu esi bijis uzticams mazās lietās, tu saņem varu pār desmit pilsētām.’
18 “Un otrais nāca sacīdams: ‘Kungs, tava mina ir nopelnījusi piecas minas.’
19 “Un arī viņam tas teica: ‘Un tu pārvaldīsi piecas pilsētas.’
20 “Un nāca kāds cits sacīdams: ‘Kungs, šeit ir tava mina, es to iesēju kabatas lakatiņā.
21 ‘Es baidījos no tevis, jo tu esi cietsirdīgs cilvēks. Tu paņem to, ko tu neesi nolicis, un novāc to, ko tu neesi iesējis.’
22 “Un viņš tam teica: ‘Pēc tavas mutes vārdiem es tevi tiesāšu, tu, ļaunais kalps. Tu zināji, ka es esmu cietsirdīgs cilvēks, ka es paņemu to, ko es neesmu nolicis, un novācu to, ko es neesmu iesējis?
23 ‘Tad kāpēc tu nenodevi sudrabu bankā, lai, kad es nāktu, es varētu to saņemt [kaut vai] ar procentiem?’
24 “Tad viņš teica tiem, kas stāvēja viņam blakus: ‘Ņemiet no viņa šo minu un dodiet to tam, kuram ir desmit minas.’
25 “Bet viņi tam sacīja: ‘Kungs, viņam jau ir desmit minas.’
26 “Es jums saku, ka ikvienam, kam ir, tiks dots, bet no tā, kam nav, tiks paņemts projām pat tas, kas viņam ir.
27 “Bet kas attiecas uz tiem maniem ienaidniekiem, kas negribēja, ka es pār tiem valdu: vediet tos šurp un nokaujiet manā priekšā.”
28 To teicis, Viņš devās tālāk, virzoties augšup ceļā uz Yerushalayim.
29 Un notika, kad Viņš nāca tuvu Bēyth Phaģi un Bēyth Anyah pie Eļļas kalna, Viņš izsūtīja divus no saviem mācekļiem
30 sacīdams: “Noejiet ciemā, kas ir jūsu priekšā. Kad jūs tur ieiesit, jūs atradīsiet piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens nav sēdējis. Atsvabiniet to un atvediet to šurp.
31 “Un ja kāds jums vaicā: ‘Kāpēc jūs to atraisiet?’ tad jūs viņam sacīsiet šādi: ‘Jo Kungam tas ir vajadzīgs.’”
32 Un tie, kas bija sūtīti, devās ceļā un atrada to kā Viņš tiem bija sacījis.
33 Un kad tie kumeļu atraisīja, tā īpašnieki tiem sacīja: “Kāpēc jūs atraisiet kumeļu?”
34 Un viņi sacīja: “Kungam tas ir vajadzīgs.”
35 Tā viņi to atveda pie Ješua יהושע. Un uzmetuši savas drēbes uz kumeļa, viņi uzsēdināja uz tā Ješua יהושע.
36 Un Viņam ejot tālāk, tie meta savas drēbes Viņa priekšā uz ceļa.
37 Un kad Viņš nonāca jau pavisam tuvu Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka gavilēt, slavēdami Elohim skaļā balsī par visiem brīnumiem, ko viņi bija redzējuši,
38 saukdami: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Jahve יהוהVĀRDĀ.Teh. Ps. 118:26 Miers lai ir debesīs un gods augstībā!”
39 Un kādi no farizejiem, kas bija ļaužu pūlī, Viņam teica: “Skolotāj, apklusini savus mācekļus.”
40 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad sauks akmeņi.”
41 Un nonācis tuvu [Yerushalayim], Viņš redzēja pilsētu un raudāja par to
42 sacīdams: “Kaut tu jau šodien zinātu sava miera nosacījumus! Bet tagad tie vēl ir apslēpti tavām acīm.
43 “Jo nāks dienas, kad tavi ienaidnieki pār tevi cels savus nocietinājumus, tie tevi apņems un tevi spiedīs no visām pusēm,
44 un tevi nopostīs līdz pamatiem un iznīcinās un tavus bērnus līdz ar tevi. Un viņi no tevis neatstās akmeni uz akmens, jo tu neatpazini savas apciemošanas laiku.”
45 Un iegājis Nošķirtajā vietā, Viņš sāka dzīt ārā tos, kas tajā pirka un pārdeva,
46 tiem sacīdams: “Ir rakstīts: ‘Mans nams ir lūgšanu nams,’Yesh. (Jes.) 56:7 bet jūs to esat padarījuši par ‘laupītāju bedri.’” Yirm. (Jer.) 7:11
47 Un Viņš ikdienas mācīja Nošķirtajā vietā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji un tautas vadītāji meklēja Viņu nogalināt,
48 bet viņi neatrada, ko tie varētu iesākt, jo visi ļaudis klausīdamies tvērās pie Viņa.

20
1 Un notika tā, ka vienā no šīm dienām, kad Viņš Nošķirtajā vietā mācīja ļaudis un pasniedza Labo vēsti, augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar tautas vecajiem sanāca kopā
2 un runāja ar Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā autoritātē Tu dari šīs lietas? Kas ir Tas, kas Tev deva šo varu?”
3 Un Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Es jums arī uzdošu jums vienu jautājumu. Atbildiet man:
4 ‘Yohanan pagremdēšana- vai tā bija no debesīm vai no cilvēkiem?’”
5 Un viņi pārrunāja savā starpā sacīdami: “Ja mēs teiksim: ‘No debesīm,’ tad Viņš sacīs: ‘Tad kāpēc jūs viņam neticējāt?’
6 “Bet ja mēs sacīsim: ‘No cilvēkiem,’ ļaudis mūs nomētās ar akmeņiem, jo viņi uzskata, ka Yohanan bija pravietis.”
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes tā nāca.
8 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Tad arī Es jums nesaku, kādā autoritātē Es šīs lietas daru.”
9 Un Viņš sāka tiem stāstīt šādu līdzību: “Kāds vīrs iestādīja vīnadārzu un atstāja to lauksaimniekiem, bet pats devās uz ilgu laiku projām.
10 “Un ražas ievākšanas laikā viņš sūtīja pie lauksaimniekiem savu kalpu ar lūgumu piešķirt viņam kādu daļu no šī vīnadārza augļiem. Bet tie viņu sasita un aizsūtīja projām ar tukšām rokām.
11 “Un viņš atsūtīja citu kalpu. Un tie viņu sasita un ļauni pret viņu izturējās un aizsūtīja projām ar tukšām rokām.
12 “Un viņš sūtīja trešo kalpu. Un viņi to savainoja un izdzina ārā.
13 “Tad vīnadārza īpašnieks teica: ‘Ko man tagad darīt? Es sūtīšu savu dēlu, savu mīļoto. Viņu taču tie cienīs, kad tie to redzēs.’
14 “Bet kad lauksaimnieki viņu ieraudzīja, tie sprieda pie sevis sacīdami: ‘Šis ir viņa mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu tā, lai mantojums paliek mums.’
15 “Un viņi to izdzina ārā no vīnadārza un viņu nogalināja. Ko tagad vīnadārza īpašnieks ar tiem darīs?
16 “Viņš pats nāks un nokaus šos lauksaimniekus un nodos vīnadārzu citiem.” To dzirdējuši, tie teica: “Kaut tas tā nebūtu noticis!”
17 Bet Viņš skatījās uz tiem un sacīja: “Ko nozīmē tas, kas ir rakstīts: ‘Akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par galveno stūra akmeni?’Teh. (Ps.) 118:22
18 “Ikviens, kas uz šī akmens pakritīs, tiks satriekts, bet uz kura tas kritīs, tas tiks saberzts pulverī.”
19 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja Viņam pielikt rokas [jau] tajā pašā stundā, bet tie bijās no ļaudīm, jo viņi labi zināja, ka Viņš bija izteicis šo līdzību par tiem.
20 Un uzmanīgi turpinot Viņu novērot, tie sūtīja spiegus, kas izlikās esam taisni, lai notvertu Viņu pie Vārda, lai pēc tam varētu nodot likumam un valdītāja varai.
21 Un tā tie Viņam uzdeva jautājumu, sacīdami: “Skolotāj, mēs zinām, ka Tu saki un māci pareizi, un Tu ne ar vienu nebiedrojies, bet patiešām māci Elohim ceļu.
22 “Vai ir pareizi mums maksāt nodokļus Caesar vai nē?”
23 Bet sapratis viņu viltību, Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs Mani pārbaudāt?
24 “Parādiet man denāriju. Kura attēls un gravējums uz tā ir?” Un tie atbildēdami sacīja: “Caesar.”
25 Un Viņš tiem sacīja: “Nu tad dodiet Caesar, kas pieder Caesar, un Elohim, kas pieder Elohim.”
26 Un tie nespēja Viņu notvert pie izteiktā Vārda cilvēku priekšā un izbrīnījušies par Viņa atbildi klusēja.
27 Un pie Viņa nāca kādi no saduķejiem, kas noliedz, ka pastāv mirušo augšāmcelšanās, un Viņam prasīja
28 sacīdami: “Skolotāj, Mosheh mums rakstīja, ka, ja nomirst kāda vīra brālis, kuram ir sieva, un ja viņš nomirst bez bērniem, viņa brālim ir jāapņem viņa sieva un jārada savam brālim mantinieks.Deb. (5.Moz.) 25:5
29 “Tātad, tur bija septiņi brāļi un pirmais apņēma sievu un nomira, palikdams bez bērniem.
30 “Un otrais apņēma viņa sievu un nomira, palikdams bez bērniem.
31 “Un trešais apņēma šo sievu, un tādā pašā veidā visi septiņi. Un viņi neatstāja bērnus un nomira.
32 “Un beigās nomira arī sieviete.
33 “Kā tad būs pie augšāmcelšanās: kura vīra sieva viņa būs? Jo visi septiņi taču ir apņēmuši viņu kā sievu?”
34 Un Ješua יהושעatbildēdams tiem sacīja: “Šī laikmeta dēli precas un tiek precēti,
35 bet tie, kuri tiek atzīti par pietiekoši vērtīgiem, lai sasniegtu [nākošo] laikmetu un augšāmcelšanos no mirušiem, ne precēs, nedz arī tiks precēti,
36 tāpat viņiem nav iespējams vairs nomirt, jo viņi ir kā vēstneši un Elohim dēli, būdami augšāmcelšanās dēli.
37 “Bet to, ka mirušie tiek augšāmcelti, pat Mosheh rādīja pie krūma, kad viņš nosauca Jahve יהוהpar Abraham Elohim un Yitshaq Elohim, un Ya’aqob Elohim.’ Shem. (2.Moz.) 3:6
38 “Tātad Viņš nav mirušo Elohim, bet dzīvo Elohim, jo visi dzīvo Viņam.”
39 Un kādi no rakstu mācītājiem atbildēdami Viņam sacīja: “Skolotāj, Tu esi labi pateicis.”
40 Un viņi nebija pietiekoši drosmīgi, lai Viņam uzdotu vēl kādus citus jautājumus.
41 Un Viņš tiem sacīja: “Kā tad viņi saka, ka Mesija ir Dawid dēls?
42 “Jo Dawid pats teica Tehillim (Psalmu) grāmatā: ‘Jahve יהוהteica manam Kungam: ‘Sēdies Man pa labajai rokai,
43 kamēr Es darīšu Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu.’” Teh. (Ps.) 110:1
44 “Dawid taču nosauc Viņu par ‘Kungu.’ Kā tas nāk, ka Viņš tagad ir Viņa dēls?”
45 Un kad visi ļaudis [uzmanīgi] klausījās, Viņš teica saviem mācekļiem:
46 “Sargieties no rakstu mācītājiem, kuriem patīk staigāt garos apmetņos un kas mīl saņemt sveicienus tirgus vietās un ieņemt viscienījamākās vietas sinagogās un vislabākās vietas svētkos,
47 kas aprij atraitņu namus un izrādoties skaita garas lūgšanas. Viņi saņems daudz bargāku sodu.”

21
1 Un palūkojies augšup, Viņš redzēja bagātos, kas lika šķirstā savas dāvanas,
2 un Viņš redzēja [arī] kādu nabaga atraitni, kas ielika tajā divas artavas.
3 Un Viņš teica: “Patiesi, Es jums saku, ka šī nabaga atraitne ir ielikusi vairāk nekā visi citi.
4 “Jo visi tie ir ziedojuši Elohim no savas [bagātības] pieauguma, bet viņa savā nabadzībā ir ielikusi visu, kas viņai bija, visu, no kā viņai dzīvot.”
5 Un kad kādi runāja par Nošķirto vietu, ka tā ir izgreznota ar krāšņiem akmeņiem un [greznām] dāvanām, Viņš teica:
6 “Kas attiecas uz to, ko jūs šeit redzat- nāk dienas, kad neviens akmens nepaliks uz otra, kas netiks nomests lejā.”
7 Un tie Viņam jautāja sacīdami: “Skolotāj, bet kad tas viss būs? Un kāda ir zīme, kad tam ir jānotiek?”
8 Un Viņš teica: “Vērojiet, lai jūs netiekat pievilti (aizvadīti pa nepareizu ceļu), jo daudzi nāks Manā VĀRDĀ [un] sacīdami: ‘Es esmu’ un ‘Laiks ir tuvu.’ [Kad jūs to tagad zināt], tad nesekojiet tiem.
9 “Bet kad jūs dzirdēsiet par cīņām un nemieru, lai tas jūs nesatrauc, jo šīm lietām ir jānotiek iesākumā, bet beigas vēl tūlīt nenāks.”
10 Tad Viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
11 “Un būs lielas zemestrīces dažādās vietās un barības trūkums, un pieaugs mirstība. Un būs briesmas un lielas zīmes no debesīm.
12 “Bet pirms visa tā viņi pieliks jums savas rokas un jūs vajās, nododot jūs savās baznīcās un cietumos, nogādājot ķēniņu un valdnieku priekšā Mana VĀRDA dēļ.
13 “Un tas viss tiks pagriezts tā, lai jūs varētu nodot liecību.
14 “Tāpēc pieņemiet lēmumu savās sirdīs iepriekš nedomāt, ko atbildēt.
15 “Jo Es jums sniegšu Vārdus un gudrību, kam visi jūsu pretinieki nespēs iebilst vai pretoties.
16 “Un jūs arī tiksit savu vecāku un brāļu, un radinieku, un draugu nodoti. Un kādi no jums tiks nodoti nāvē.
17 “Un jūs tiksit visu ienīsti Mana VĀRDA dēļ.
18 “Bet neviens mats no jūsu galvas netiks pazaudēts.
19 “Iegūstiet savas dzīvības caur savu izturību!
20 “Un kad jūs redzat Yerushalayim svešu armiju apņemtu, tad ziniet, ka tās nodošana izpostīšanai ir tuvu.
21 “Tad lai tie, kas ir Yehudah, bēg uz kalniem, un lai tie, kas ir tās vidū, iziet ārā no tās, un lai tie, kas ir laukos, tajā neatgriežas.
22 “Jo šīs ir atriebšanas dienas īstenot visu, kas ir ticis uzrakstīts.
23 “Un bēdas grūtajām un tām, kas zīdīs bērnus tajās dienās! Jo tur nāks liels izmisums uz zemes un bēdas pār šo tautu.
24 “Un no zobena asmens viņi kritīs un važās saslēgti tiks aizvesti visās tautās. Un Yerushalayim būs tautu kāju samīta līdz tautu laiks būs piepildīts.
25 “Un tur būs redzamas zīmes saulē un mēnesī un pie zvaigznēm, un uz zemes tautas būs bailēs un satraukumā, kad jūra rēks un trakos,-
26 tad cilvēki bailēs un neziņā trīcēs un drebēs, gaidot, kas vēl nāks pār zemi, jo debesu spēki būs izjaukti un satricināti.Hag.2:6,21
27 “Un tad viņi redzēs Adam Dēlu nākam mākoņosDan.7:13 ar spēku un lielā varenībā.
28 “Un kad šīs lietas sāks notikt, skatieties augšup. Celiet savas galvas augšup, jo jūsu atpirkšana tuvojas.”
29 Un Viņš tiem sacīja līdzību: “Vērojiet vīģes koku un visus pārējos kokus.
30 “Kad tie jau ir sapumpurojuši, vērojot to, jūs paši pie sevis zināsiet, ka vasara ir tuvu.
31 “Tā arī jūs: kad jūs redzat šīs lietas notiekam, tad ziniet, ka Elohim valdīšana ir tuvu.
32 “Patiesi, Es jums saku: šī paaudze nekādā ziņā neaizies projām, līdz tas viss notiks.
33 “Debesis un zeme aizies projām un pazudīs, bet Mani Vārdi nekādā ziņā neaizies projām un nepazudīs.
34 “Un uzmaniet sevi, lai jūsu sirdis netiek pārņemtas caur pārmērīgu ēšanas kāri un dzeršanu, un rūpēm, un bēdāšanos par šo dzīvi, lai šī diena jums nepienāktu pēkšņi [un negaidīti].
35 “Jo tā nāks kā slazds, kā cilpa pār visiem tiem, kas mājos uz zemes virsmas.
36 “Uzmaniet sevi pašus visos laikos un lūdziet, lai jūs tiktu uzskatīti par [pietiekoši] vērtīgiem, lai jūs tiktu izglābti no visa tā, kas notiks, un spētu nostāties Adam Dēla priekšā.”
37 Un Viņš mācīja Nošķirtajā vietā dienu, bet pa nakti devās ārā un palika uz Eļļas kalna,
38 un agri no rīta visi ļaudis [atkal] nāca pie Viņa uz Nošķirto vietu, lai Viņu klausītos.

22
1 Un tuvojās Matzot svētki, ko sauc par Pēsah.
2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu varētu nogalināt, jo viņi bijās ļaudis.
3 Un sātans iegāja Yehudah, kas tika saukts par cilvēku no Qerioth, kas bija ierindots starp divpadsmit.
4 Un viņš aizgāja un runāja ar augstajiem priesteriem un karavīru virsniekiem, ka viņš varētu Viņu nogādāt to rokās.
5 Un tie bija priecīgi un nolēma viņam dod sudrabu.
6 Un viņš apsolījās un meklēja iespēju tiem Viņu nodot tā, lai tuvumā neatrastos ļaudis.
7 Un atnāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jānokauj Pēsah [jērs].
8 Un Viņš sūtīja Kēpha un Yohanan sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums ēst Pēsah.”
9 Un tie Viņam sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sagatavojam?”
10 Un Viņš tiem sacīja: “Redziet, kad jūs iesit pilsētā, jūs satiks cilvēks, kas nesīs ūdens krūku. Sekojiet viņam namā, kurā viņš ieies.
11 “Un jūs teiksiet šī nama saimniekam: ‘Skolotājs tev prasa: Kur ir viesu telpa, kur Es varētu ēst Pēsah ar saviem mācekļiem?’
12 “Un viņš jums parādīs lielu mēbelētu augšistabu. Sagatavojiet to tur.”
13 Un aizgājuši viņi atrada visu tā, kā Viņš tiem bija teicis, un viņi pagatavoja Pēsah.
14 Un kad [šī] stunda bija atnākusi, Viņš apsēdās un divpadsmit emissaries [apustuļi] ar Viņu.
15 Un Viņš tiem sacīja: “Ar ilgošanos Es esmu vēlējies ēst šo Pēsah ar jums, pirms Es ciešu,
16 jo Es jums saku: Es patiešām vairs to neēdīšu, līdz tas būs īstenojies Elohim valstībā.”
17 Un paņēmis biķeri un sniedzot pateicību Elohim, Viņš teica: “Ņemiet to un daliet to savā starpā,
18 jo Es jums saku: Es patiešām vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem, līdz neatnāks Elohim valstība.”
19 Un paņēmis maizi un pateikdamies, Viņš salauza to un deva to mācekļiem sacīdams: “Šis ir Mans ķermenis, kas dots par jums, to [ēdiet], Mani pieminot.”
20 Līdzīgi arī biķeri pēc vakariņām sacīdams: “Šis biķeris ir atjaunotā derība Manās asinīs, kas ir izlietas par jums.
21 “Bet redziet, tā [cilvēka] roka, kas Mani atbrīvos [no šīs miesas], ir kopā ar manējo uzlikta uz šī galda.
22 “Jo patiesi, Adam Dēls aiziet kā tas ir paredzēts, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko Viņš tiek nodots nāvei!”
23 Un viņi sāka interesēties savā starpā, kurš [gan] no viņiem varētu būt tas, kas būtu gatavs to izdarīt.
24 Un tur arī sākās saruna viņu starpā, kurš no viņiem ir lielākais.
25 Un Viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām, tie, kas tās pārvalda, tiek saukti par ‘laba darba veicējiem.’
26 “Bet lai ar jums tā nenotiek. Lai tas, kas ir lielākais jūsu vidū, būtu kā jaunākais, un lai vadītājs ir tas, kas kalpo.
27 “Jo kas [gan] ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas apkalpo? Vai lielāks nav tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā Tas, kas kalpo.
28 “Bet jūs esat tie, kas esat palikuši ar Mani Manā [pēdējā] pārbaudē.
29 “Un Es piešķiru jums Valstību [tāpat] kā Mans Tēvs piešķīra Man Valstību,
30 ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem, tiesājot divpadsmit Yisra’ēl ciltis.”
31 Un Kungs Meistars teica: “Shim’on, Shim’on! Redzi, sātans ir prasījis pēc tevis, lai tevi sijātu kā kviešus.
32 “Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība izturētu. Un kad tu būsi kļuvis izmainīts un nostiprinājies [un būsi gatavs kalpot], tad stiprini savus brāļus.”
33 Un tas Viņam teica: “Kungs Meistar, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē.”
34 Un Viņš teica: “Kēpha, Es tev saku: [pat] šodien gailis nebūs beidzis dziedāt, kad tu jau trīs reizes būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”
35 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs sūtīju bez maka un ceļasomas un ar sandalēm kājās, vai jums kā trūka?” Un viņi teica: “Nē.”
36 Un Viņš tiem sacīja: “Bet tagad lai tas, kam ir maks, to ņem līdzi, arī somu. Un lai tas, kam nav zobena, pārdod savas drēbes un vienu nopērk.
37 “Jo Es jums saku, ka tam, kas ir ticis rakstīts attiecībā uz Mani, tagad ir jāpiepildās: ‘Un Viņš tika pieskaitīts netaisnīgajiem [un noziedzniekiem].’Yesh. (Jes.) 53:12 Jo visam, kas runā par Mani, ir jāpiepildās [un visām lietām jātiek novestām līdz pilnībai].”
38 Un tie teica: “Kungs Meistar, skaties, šeit ir divi zobeni.” Un Viņš tiem teica: “Ar tiem pietiek!”
39 Un iznācis ārā, Viņš pēc paraduma devās uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam sekoja.
40 Un nonākot šajā vietā, Viņš tiem sacīja: “Lūdziet, lai jūs nenonākat tādā pārbaudīšanā, [ko jūs nespējat izturēt].”
41 Un Viņš aizgāja no viņu vidus apmēram akmens metiena attālumā un, nokritis uz ceļiem, lūdzās
42 sacīdams: “Tēvs, ja tas ir Tavs prāts, tad paņem šo biķeri no Manis, bet tikai un vienīgi lai notiek nevis Mans, bet Tavs prāts.”
43 Un tur pie Viņa parādījās vēstnesis no debesīm, Viņu stiprinādams.
44 Un ciešanu nomāktībā Viņš lūdza daudz karstāk. Un Viņa sviedri bija kā lielas asins lāses, kas pilēja uz zemes.
45 Un cēlies augšā no lūgšanas un nācis pie saviem mācekļiem, Viņš atrada tos skumju pārņemtus guļam.
46 Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs guļat? Celieties un lūdziet, lai jūs nenonākat tādā pārbaudīšanā, [ko jūs nespējat izturēt].”
47 Un kamēr Viņš tā runāja, redzi, nāca ļaužu pūlis! Un tas, ko sauca Yehudah, viens no tiem divpadsmit, gāja viņu priekšgalā un pienāca tuvu Ješua יהושע, lai Viņu skūpstītu.
48 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Yehudah, vai tu tā ar skūpstu nodod Adam Dēlu?”
49 Un tie ap Viņu, redzot, kam tagad bija jānotiek, Viņam sacīja: “Kungs Meistar, vai mums cirst ar zobenu?”
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam labo ausi.
51 Bet Ješua יהושעatbildēdams sacīja: “Tik tālu un viss! Pietiek!” Un pieskāries viņa ausij, Viņš to dziedināja.
52 Un Ješua יהושעrunāja uz tiem, kas bija nākuši pret Viņu: augstajiem priesteriem un virsniekiem no Nošķirtās vietas un tautas vecajiem: “Vai jūs esat nākuši kā cīņā pret kādu laupītāju, bruņojušies ar zobeniem un nūjām?
53 “Kamēr Es biju ar jums ikdienas Nošķirtajā vietā, jūs Man nepielikāt rokas. Bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”
54 Un tie, Viņu sagrābuši, veda Viņu uz augstā priestera namu. Un Kēpha sekoja no tālienes.
55 Un kad viņi bija iededzinājuši pagalma vidū ugunskuru un visi apsēdās pie tā, Kēpha apsēdās viņu vidū.
56 Un kāda kalpone, redzēdama, ka viņš sēž pie uguns, uzmanīgi viņā ieskatījās un teica: “Un šis bija ar Viņu.”
57 Bet Kēpha Viņu aizliedza sacīdams: “Sieviete, es Viņu nepazīstu.”
58 Un pēc maza brīža viņu ievēroja kāds cits un sacīja: “Tu arī esi viens no viņiem.” Bet Kēpha teica: “Cilvēk, es neesmu!”
59 Un apmēram pēc stundas vēl kāds cits palika pie sava, sacīdams: “Patiesi, šis ir viens no tiem, kas bija ar Viņu, jo arī šis ir galilejietis.”
60 Bet Kēpha teica: “Cilvēk, es nesaprotu, ko tu saki!” Un tajā mirklī, kad viņš vēl liedzās, dziedāja gailis.
61 Un Kungs pagriezās un paskatījās uz Kēpha. Un Kēpha atcerējās Kunga Vārdu, kad Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.”
62 Un Kēpha devās prom, rūgti raudādams.
63 Un vīri, kas turēja Ješua יהושע, Viņu sitot apsmēja un par Viņu ņirgājās.
64 Aizklājuši Viņam acis, tie Viņam sita pa seju un prasīja: “Un tagad pravieto! Kurš bija tas, kas Tev sita?”
65 Un tie Viņam sacīja vēl daudz ko vairāk, Viņu zaimodami.
66 Un kad nāca diena, sanāca kopā tautas vecaji ar augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu ieveda savā apspriežu vietā sacīdami:
67 “Ja Tu esi Mesija, pasaki to mums.” Un Viņš tiem sacīja: “Ja Es jums to pateikšu, jūs [tāpat] neticēsiet,
68 un ja Es jums ko vaicātu, jūs Man neatbildēsiet.-
69 “No šī brīža Adam Dēls sēdēs pie Elohim varas labās rokas.”Teh. (Ps.) 110:1
70 Un tie visi sacīja: “Nu tad vai Tu esi Elohim Dēls vai neesi?” Un Viņš tiem sacīja: “Jūs sakāt, ka Es tas esmu.”
71 Un tie sacīja: “Kāpēc mums vajadzīga vēl kāda tālāka liecības sniegšana? Jo mēs to paši dzirdējām no Viņa mutes.”

23
1 Un tie visi cēlušies veda Viņu pie Pilate
2 un sāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Mēs atklājām, ka šis musina tautu un aizliedz maksāt nodokļus Caesar sacīdams, ka Viņš pats ir Mesija, Ķēniņš.”
3 Un Pilate Viņam prasīja sacīdams: “Vai Tu esi Yehudim Ķēniņš?” Un Viņš tam atbildēdams sacīja: “Tu tā saki.”
4 Un Pilate teica augstajiem priesteriem un ļaužu pūlim: “Es šajā Cilvēkā nekādas vainas neatrodu.”
5 Bet tie pastāvēja pie sava sacīdami: “Viņš cilvēkiem liek dumpoties, mācīdams visā Yehudah, iesākot no Galil līdz pat šai vietai.”
6 Kad Pilate izdzirdēja par Galil, viņš prasīja, vai šis Cilvēks nav galilejietis.
7 Un kad viņš uzzināja, ka Viņš atrodas zem Herodes varas, viņš sūtīja Viņu pie Herodes, kas arī atradās Yerushalayim tajās dienās.
8 Un redzot Ješua יהושע, Herodes ļoti priecājās, jo ilgu laiku bija cerējis Viņu redzēt, jo bija daudz par Viņu dzirdējis un ilgojās redzēt kādus brīnumus, ko Viņš spēj darīt,
9 un uzdeva Viņam jautājumus ar daudziem vārdiem, bet Viņš tam neko neatbildēja.
10 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji cēlās kājās, visu laiku Viņu apsūdzēdami.
11 Un Herodes ar saviem kareivjiem Viņu apgaismoja [ar savām lāpām] un Viņu pazemoja, ieģērbjot krāšņā apmetnī un sūtot Viņu atpakaļ pie Pilate.
12 Tajā dienā Pilate un Herodes kļuva viens ar otru draugi, kaut gan pirms šīs dienas viņi bija izjutuši naidu viens pret otru.
13 Un Pilate, sasaucis kopā augstos priesterus, valdītājus un pārējos ļaudis,
14 tiem sacīja: “Jūs atvedāt šo Cilvēku pie manis kā tādu, kas aizved projām un musina ļaudis. Skatieties, es esmu Viņu jūsu klātbūtnē izprašņājis un nekādas vainas šajā Cilvēkā neesmu atradis saistībā ar to apsūdzību, ko jūs Viņam uzveļat,
15 un tāpat arī Herodes, jo es sūtīju jūs pie viņa. Viņš nav darījis neko tādu, kas būtu pelnījis nāvi.
16 “Tādā gadījumā es Viņu, nopēris ar rīkstēm, atlaidīšu,”-
17 jo svētkos viņam viens no tiem bija jāatlaiž.
18 Bet tie visi kopā sauca sacīdami: “Tikai ne šo! Atbrīvojiet mums Barabba“
19 (kas bija iemests cietumā par sacelšanās izraisīšanu pilsētā un par slepkavību).
20 Cerēdams tomēr Ješua יהושעatbrīvot, Pilate griezās pie tiem vēlreiz.
21 Bet tie sauca sacīdami: “Sist pie koka! Sist Viņu pie koka!”
22 Un tas tiem izteica trešo reizi: “Kāpēc? Kādu ļaunumu Viņš ir nodarījis? Es neesmu atradis iemeslu, kāpēc Viņu būtu jānodod nāvei. Pēc tam, kad būšu Viņu sodījis ar sitieniem, es Viņu atbrīvošu.”
23 Bet ar skaļām balsīm tie palika pie sava, pieprasot Viņu sist pie koka. Un šo cilvēku un augsto priesteru balsis nerimās.
24 Un Pilate paziņoja spriedumu: lai notiek tas, ko viņi pieprasa.
25 Un viņš atbrīvoja to cilvēku, ko viņi prasīja atbrīvot, kas par dumpi un slepkavību bija iemests cietumā, bet Ješua יהושעnodeva viņu gribai.
26 Un kad tie Viņu veda prom, tie notvēra kādu vīru Shim’on Cyrenian, kas bija nācis no lauka. Viņi uzkrāva viņam mugurā baļķi, ko nest aiz Ješua יהושע.
27 Un liels skaits ļaužu Viņam sekoja, un arī sievietes, kas raudāja un vaimanāja par Viņu.
28 Bet Ješua יהושע, pagriezies pret tām, sacīja: “Yerushalayim meitas, neraudiet par Mani, bet par sevi un par saviem bērniem.
29 “Jo skat’, nāk dienas, kurās visi sacīs: ‘Svētīgas ir neauglīgās un tās miesas, kas nespēj dzemdēt, un tās krūtis, kas nav zīdītas!’
30 “Tad viņi sāks ‘runāt uz kalniem: Krītiet pār mums! un uz pakalniem: Apsedziet mūs!’Yesh. (Jes.) 2:19,20; Hosh. (Hoz.) 10:8
31 “Jo ja jau viņi to dara pie zaļa koka, kas tiks darīts pie nokaltuša?”
32 Un divi citi ļaundari arī tika vesti līdz ar Viņu, lai tiktu nodoti nāvei.
33 Un kad viņi bija nākuši uz vietu, sauktu Golgotha, tie Viņu tur piesita pie koka un arī ļaundarus, vienu pa labi un otru pa kreisi.
34 Un Ješua יהושעsacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo viņi nezina, ko tie dara.” Un viņi sadalīja Viņa drēbes, metuši par tām kauliņus. Teh. (Ps.) 22:18
35 Un cilvēki stāvēja skatīdamies, un varas vīri arī vēroja līdz ar tiem sacīdami: “Viņš glāba citus, lai tagad izglābj pats sevi, ja Viņš ir Mesija, Elohim izredzētais.”
36 Un arī kareivji Viņu izsmēja, nākot un piedāvājot Viņam rūgto vīnu (etiķi)
37 un sacīdami: “Ja Tu esi Yehudim Ķēniņš, glāb pats sevi.”
38 Un tur bija arī raksts rakstīts par Viņu ar grieķu un romiešu un ebreju burtiem: ŠIS IR YEHUDIM ĶĒNIŅŠ.
39 Un viens no ļaundariem, kas karājās līdz ar Viņu, runāja ļaunu sacīdams: “Ja Tu esi Mesija, glāb pats sevi un mūs.”
40 Bet atsaucoties uz to, otrs viņu kaunināja sacīdams: “Vai tu nemaz nebīsties Elohim, jo arī tu esi nonācis tajā pašā sodā?
41 “Mēs patiešām esam pareizi sodīti, jo mēs saņēmām atbilstošu algu par saviem darbiem, bet šis nav darījis neko sliktu.”
42 Un viņš teica Ješua יהושע: “Kungs Meistar, piemini mani, kad Tu nonāksi savā Valstībā.”
43 Un Ješua יהושעviņam sacīja: “Patiesi, Es tev šodien saku: tu būsi ar Mani paradīzē.“
44 Tātad, tā bija sestā stunda. Un tumsa nonāca pār visu zemi līdz pat devītajai stundai.
45 Un saule aptumšojās, un priekškars Mājvietā tika pārplēsts divās daļās.
46 Un saucot skaļā balsī, Ješua יהושעizteica: “Tēvs, Tavām rokām Es uzticu savu garu.Teh. (Ps.) 31:5 Un to izteicis, Viņš ievilka pēdējo elpu.
47 Un virsnieks, redzēdams, kas notika, slavēja Elohim sacīdams: “Patiesi, šis Cilvēks bija taisns!”
48 Un kad viss sapulcējušos ļaužu pūlis redzēja, kas notika, tie sita sev pa krūtīm un devās projām.
49 Un visi tie, kas Viņu zināja, un sievietes, kas Viņam sekoja no Galil, stāvēja no attāluma un to vēroja.
50 Un redzi, kāds cilvēks vārdā Yosēph, sinedrija loceklis, labs un taisnīgs vīrs,-
51 viņš nepiekrita tautas tiesai un tās darbiem- no Ramathayim, Yehudim pilsētas, kas pats arī gaidīja Elohim valstību,-
52 tas gājis pie Pilate lūdzās viņam dot Ješua יהושעmirušo ķermeni.
53 Un noņēmis to no koka, viņš to ietina lina audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
54 Un tā bija Sagatavošanās diena, un nāca Shabbat.
55 Un sievietes, kas bija nākušas ar Viņu no Galil, sekoja aizmugurē un redzēja kapu un kā Viņa ķermenis tika tajā ielikts.
56 Atgriezušās viņas pagatavoja mirušo svaidāmās zāles un smaržvielas. Kā prasīja Likums, viņas turēja Shabbat un šo dienu pavadīja mierā.

24
1 Bet pirmās nedēļas dienas agrā rītausmā viņas nāca pie kapa, nesot mirušo svaidāmās zāles, ko bija pagatavojušas,
2 un tās atrada akmeni no kapa priekšas atveltu malā.
3 Un iegājušas kapā, viņas Kunga Ješua יהושעķermeni neatrada.
4 Un notika tā: kad viņas par to bija neziņā, redzi, divi vīri stāvēja pie tām spīdošās drēbēs.
5 Un [redzot tās] nobijušās un ar noliektām sejām pie zemes, tie tām sacīja: “Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?
6 “Viņš nav šeit, bet ir paņemts augšā! Atcerieties, kā Viņš jums teica, kad vēl bija Galil,
7 sacīdams: ‘Adam Dēlam ir jātiek nodotam grēcinieku rokās un jātiek piesistam pie koka un trešajā dienā jāceļas augšā.’”
8 Un tās atcerējās Viņa Vārdus.
9 Un atgriezušās no kapa, tās ziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.
10 Un tās, kas to paziņoja emissaries [apustuļiem], bija Miryam no Magdalas un Yohanan, un Miryam, Ya’aqob māte, un pārējās kopā ar tām.
11 Un viņu vārdi tiem šķita kā muļķības, un viņi tiem neticēja.
12 Bet Kēpha cēlās un skrēja uz kapa vietu. Un noliecies lejā, viņš redzēja linautus noliktus malā. Un viņš [lēnām] devās uz mājām, [pārsteigts] un brīnīdamies, kas [tur] bija noticis.
13 Un redzi, divi no viņiem tajā pašā dienā devās uz ciemu, sauktu Amma’us, kas bija sešdesmit stadijas no Yerushalayim.
14 Un viņi pārrunāja savā starpā visu, kas bija noticis.
15 Un notika, kad viņi tā sarunājās un sprieda, Ješua יהושעpats viņiem pietuvojās un gāja kopā ar tiem.
16 Bet viņu acis bija aizdarītas tā, ka tie Viņu nepazina.
17 Un Viņš tiem teica: “Kas tās ir par lietām, ko jūs savā starpā ceļā pārrunājat- un jūs esat tik bēdīgi?!”
18 Un viens, kura vārds bija Qleophas, atbildot Viņam sacīja: “Vai Tu esi viens tāds Yerushalayim apmeklētājs, kas nezina, kas šajās dienās ir noticis?”
19 Un Viņš tiem sacīja: “Kas tad [ir noticis]?” Un tie Viņam sacīja: “Tas saistās ar Ješua יהושעno Natsareth, kas bija varens Pravietis, varens darbos un Vārdā Elohim un visu cilvēku priekšā,-
20 augstie priesteri un mūsu tautas valdnieki Viņu nodeva, lai pazudinātu nāvē, un Viņu piesita pie koka.
21 “Un mēs tā cerējām un gaidījām, ka tas bija Viņš, kas nāca atpirkt Yisra’ēl. Starp citu, šodien ir trešā diena, kad šīs lietas notika.
22 “Bet kādas mūsu sievietes, kas agri no rīta ieradās pie kapa, mūs pārsteidza,
23 kad tās, neatradušas Viņa ķermeni, nāca stāstīdamas, ka viņas arī esot redzējušas vēstnešu parādīšanos, kuri tām teikuši, ka Viņš esot dzīvs.
24 “Un kādi no tiem, kas bija ar mums, devās pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija teikušas, bet Viņu pašu neredzēja.”
25 Tad Viņš tiem teica: “O, jūs, aprobežotie prātā un sirdī! Kā jūs varat neticēt visam tam, ko pravieši ir teikuši!
26 “Vai Mesijam nebija vajadzīgs to visu izciest un tad atgriezties sava Tēva godībā?”
27 Un iesākot ar Mosheh un Praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas attiecas uz Viņu.
28 Un tā viņi sasniedza ciemu, uz kurieni devās, un Viņš izlikās dodamies tālāk.
29 Bet tie Viņu stipri piekodināja sacīdami: “Paliec ar mums, jo tuvojas vakars un diena iet uz galu.” Un Viņš iegāja ar viņiem, lai paliktu ar viņiem.
30 Un notika tā: kad Viņš apsēdās ar tiem pie galda un, paņēmis maizi, Viņš to svētīja un salauzis to tiem deva,
31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu atpazina. Bet Viņš tūlīt pat nozuda to skatam.
32 Un tie teica viens otram: “Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš runāja ar mums ceļā un kad Viņš mums atklāja Rakstus?”
33 Un tajā pašā stundā cēlušies kājās, viņi atgriezās Yerushalayim un atrada tos vienpadsmit un tos, kas bija ar tiem, sapulcējušos vienkopus
34 un sarunājamies: “Kungs Meistars patiešām ir augšāmcēlies un ir parādījies Shim’on!”
35 Un tad viņi dalījās, kas ar tiem bija noticis ceļā un kā Viņš tika atpazīts pie maizes laušanas.
36 Un kad viņi to bija izteikuši, Ješua יהושעpats nostājās viņu vidū un tiem teica: “Miers jums.”
37 Un pārsteigti un nobijušies viņi domāja, ka redz garu.
38 Un Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs esat nobijušies? Un kāpēc šaubas ceļas jūsu sirdīs?
39 “Redziet, Manas rokas un Manas kājas, ka tas esmu Es. Satveriet Mani un pārbaudiet, jo garam nav miesas un kaulu kā jūs redzat Man esam.”
40 Un to sacīdams, Viņš tiem rādīja savas rokas un savas kājas.
41 Un kad viņi vēl joprojām neticēja, lai tagad varētu priecāties, un joprojām brīnījās, Viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kaut kas, ko ēst?”
42 Un tie Viņam deva gabalu no ceptas zivs un kādas medus šūnas.
43 Un to visu paņēmis, Viņš viņu klātbūtnē ēda.
44 Un Viņš tiem sacīja: “Šie ir Vārdi, ko Es jums teicu, kamēr Es biju ar jums, ka visam ir jāpiepildās, kas attiecībā uz Mani ir ticis rakstīts Mosheh Torah un Praviešos un Tehillim.”
45 Un tad Viņš atvēra viņu prātu saprast Rakstus
46 un tiem sacīja: “Tā ir rakstīts, un tā bija vajadzīgs būt, ka Mesijam vajadzēja ciest un trešajā dienā celties augšā no nāves,
47 un ka grēku nožēlai un piedošanai ir jātiek pasludinātai Viņa VĀRDĀ visām tautām, iesākot no Yerushalayim.
48 “Un jūs esat šo lietu liecinieki.
49 “Un redziet, Es jums (pār jums) tagad nosūtu sava Tēva Apsolījumu, bet jums ir jāpaliek Yerushalayim pilsētā, līdz jūs tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.”
50 Un Viņš tos pavadīja līdz Bēyth Anyah un, pacēlis augšup savas rokas, Viņš tos svētīja.
51 Un notika tā: kad Viņš tos svētīja, Viņš tika atdalīts no tiem un paņemts augšup debesīs.
52 Un tie visi, zemojušies Viņa priekšā, atgriezās Yerushalayim ar lielu prieku
53 un pastāvīgi atradās Nošķirtajā vietā, slavēdami un svētīdami Elohim. Amēn.