Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Mesiāniskie raksti

Jāņa

18.04.2001
Yohanan
Jāņa

1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija ar Elohim, un Vārds bija Elohim
2 Viņš bija iesākumā ar Elohim.
3 Viss notika caur Viņu, un bez Viņa itin nekas nav nācis notikt, kas ir noticis.
4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
5 Gaisma spīd tumsībā, un tumsība to nav pārņēmusi.
6 Bija kāds vīrs Elohim sūtīts, kura vārds bija Yohanan.
7 Šis ieradās liecības dēļ, lai nestu liecību par Gaismu, lai caur viņu visi spētu ticēt.
8 Viņš nebija šī Gaisma, bet viņam bija jānes liecību par šo Gaismu,
9 kas bija patiesā Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas ienāk šajā pasaulē.
10 Viņš bija pasaulē, un pasaule bija radusies caur Viņu, un pasaule Viņu nepazina.
11 Viņš ieradās pie savējiem, un savējie Viņu nepieņēma.
12 Bet tiem, kas Viņu pieņēma, Viņš piešķīra varu kļūt par Elohim bērniem, tiem, kas ticēja Viņa VĀRDAM,
13 kas bija dzimuši nevis no asinīm nedz no miesas vēlēšanās, nedz no vīrieša gribas, bet no Elohim.
14 Un Vārds kļuva miesa un uzcēla savu telti mūsu vidū, un mēs ieraudzījām Viņa diženumu - tādu diženumu, kāds varēja nākt tikai no Tēva, godības un patiesības pilnību.
15 Yohanan sniedza liecību par Viņu un skaļi sauca, teikdams: “Tas ir Viņš, par ko esmu teicis: ‘Viņš, kas nāk pēc manis, bija pirms manis, jo Viņš ir pastāvējis [mūžīgi] pirms manis.’”
16 Un no Viņa pilnības mēs visi esam saņēmusi un atkal no jauna saņemam žēlastību pēc žēlastības,
17 jo Tora ir dota caur Mosheh- [bet] žēlastība un patiesība atnāk caur Ješua יהושעMesiju.
18 Elohim neviens nekad nav redzējis. Vienīgi [pasaulē] ienākošais Dēls, kas ir pie Tēva krūts,- Viņš [To] ir atklājis.
19 Tātad, Yohanan liecība [bija tik spēcīga,] ka Yehudim sūtīja no Yerushalayim priesterus un levītus viņam vaicāt: “Kas tu īsti esi?”
20 Viņš apliecināja,- viņš neaizliedza, bet apliecināja: “Es neesmu Mesija.”
21 Un viņi tam jautāja: “Kas tad tu esi, vai tu neesi Ēliyahu?” Viņš teica: “Nē, neesmu.” “Vai tu esi Pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
22 [To dzirdēdami,] tie viņam sacīja: “Tad kas tu īsti esi, lai mēs varam dot atbildi tiem, kas mūs sūtīja? Ko tu teiksi par sevi?”
23 Viņš teica: “Esmu cilvēka balss, kas sauc tuksnesī: ‘Iztaisnojiet ceļu Jahve יהוהpriekšā,’Jesh. (Jes.) 40:3 kā teicis pravietis Yeshayahu.”
24 Tos bija sūtījuši farizeji,
25 un tie viņu iztaujāja, prasot: “Kāpēc tad tu pagremdē ūdenī, ja tu neesi ne Mesija, ne Ēliyahu, nedz arī Pravietis?”
26 Yohanan tiem atbildēja sakot: “Es pagremdēju ūdenī, bet jūsu vidū atrodas Viņš, ko jūs nepazīstat,
27 Viņš, būdams pirms manis, nāk pēc manis; Viņa sandalu saiti es neesmu cienīgs atraistīt.”
28 Tas notika Bēyth Anyah aiz Yarden, kur Yohahan pagremdēja cilvēkus.
29 Nākošajā dienā Yohanan redzēja Ješua יהושעnākam viņa priekšā un teica: “Redzi, Elohim Jērs, kurš paņem projām pasaules grēkus!
30 “Tas ir Viņš, par ko esmu teicis: ‘Pēc manis nāk Cilvēks, kuram bija jānāk, jo Viņš bija pirms manis.’
31 “[Arī] man Viņš nebija zināms, bet, lai Viņš tiktu atklāts Yisra’el, es nācu pagremdēt ūdenī.”
32 Un Yohanan sniedza liecību, sakot: “Es redzēju Garu nonākam no debesīm kā balodi un paliekam uz Viņa.
33 “Es Viņu nepazinu, bet Tas, kas mani sūtīja pagremdēt ūdenī, man teica: ‘Pār ko tu redzēsi Garu nonākam un paliekam, Tas būs Viņš, kas pagremdēs Nošķirtajā Garā.’
34 “Esmu Viņu redzējis un ieguvis sevī liecību, ka šis ir Elohim Dēls.”
35 Nākošajā dienā Yohanan stāvēja ar diviem saviem mācekļiem
36 un redzēdams Ješua יהושעstaigājam, viņš sauca: “Redziet, Elohim Jērs!”
37 Divi mācekļi dzirdēja viņu sakām šos Vārdus, un viņi sekoja Ješua יהושע.
38 Un Ješua יהושעpagriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem sacīja: “Ko jūs meklējat?” Un tie Viņam teica: “Rabbi (kas nozīmē: Skolotājs), kur Tu paliec?”
39 Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redziet.” Viņi gāja un redzēja, kur Viņš palika, un tajā dienā palika ar Viņu. Tas bija ap desmito stundu.
40 Andri, Shim’on Kēpha brālis, bija viens no diviem, kas to dzirdēja no Yohanan un sekoja Viņam.
41 Sākumā viņš atrada savu paša brāli Shim’on un teica viņam: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tas nozīmē: To Svaidīto).
42 Un viņš to atveda pie Ješua יהושע. Ieskatoties viņā, Ješua יהושעsacīja: “Tu esi Shim’on, Yonah dēls, tevi sauks Kēpha (kas nozīmē: Akmens).”
43 Nākošajā dienā Ješua יהושעgribēja doties uz Galil. Viņš atrada Philip un teica viņam: “Tu seko Man.”
44 Un Philip bija no Bēyth Tsaida, Andri un Kēpha pilsētas.
45 Philip atrada Nethanē’l un teica viņam: “Mēs esam atraduši Viņu, par ko Mosheh rakstīja Torah un arī pravieši: Ješua יהושעno Natsareth - Yosēph dēlu.”
46 Un Nethanē’l viņam teica: “Vai no Natsareth ir iespējams nākt kam labam?” Philip viņam sacīja: “Nāc un redzi.”
47 Ješua יהושעredzēja tuvojamies Nethanē’l un viņam teica: “Redzi, patiess Yisra’ēli, kurā nav viltības!”
48 Nethanē’l Viņam teica: “No kurienes Tu mani pazīsti?” Ješua יהושעatbildēja un viņam sacīja: “Pirms Philip tevi aicināja, kad tu sēdēji zem vīģes koka, Es tevi jau redzēju.”
49 Nethanē’l atbildēja un Viņam sacīja: “Rabbi, Tu esi Elohim Dēls! Tu esi Yisra’ēl Valdnieks!”
50 Ješua יהושעatbildēja un viņam sacīja: “Vai tu tici tāpēc, ka Es tev teicu: Es tevi redzēju zem vīģes koka? Tu redzēsi vēl lielākas lietas par šo.”
51 Un Viņš tam teica: “Patiesi, patiesi Es tev saku: [lūkojoties] no šī laika uz priekšu, tu redzēsi debesis atvērtas un Elohim vēstnešus paceļamies un nolaižamies uz Adam Dēlu.”

2
1 Un trešajā dienā tur bija kāzas Galil Qanah, un Ješua יהושעmāte bija tur.
2 Un Ješua יהושעun Viņa mācekļi tika uzaicināti kāzās.
3 Un kad pietrūka vīns, Ješua יהושעmāte Viņam teica: “Viņiem vairāk nav vīna.”
4 Ješua יהושעviņai teica: “Sieviete, vai tas attiecas uz Mani un tevi? Mana stunda vēl nav pienākusi.”
5 Tad Viņa māte kalpiem teica: “Dariet, ko Viņš jums teiks.”
6 Un tur bija seši akmens ūdens trauki saskaņā ar Yehudim šķīstīšanās kārtību; katrā bija divi vai trīs mēri.
7 Ješua יהושעtiem teica: “Pildiet ūdens traukus ar ūdeni.” Un viņi piepildīja tos līdz malām.
8 Un Viņš tiem sacīja: “Un tagad smeliet un aiznesiet mielasta pārzinim.” Un viņi aiznesa.
Bet kad mielasta pārzinis bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, un nezinādams, no kurienes tas nācis,- lai gan kalpi, kas bija smēluši ūdeni, to zināja,- mielasta pārzinis pasauca līgavaini
10 un viņam teica: “Katrs cilvēks iesākumā uzliek labo vīnu un, kad viņi ir gana dzēruši, tad to, kas ir vājāks. Tu esi paturējis labo vīnu līdz pat šim brīdim.”
11 Tas bija zīmju iesākums, ko Ješua יהושעdarīja Qanah Galil un tā izpauda sava pilnvarojuma spējas. Un Viņa mācekļi Viņam ticēja.
12 Pēc tam Viņš devās lejā uz Kephar Nahum, Viņš un Viņa māte, un Viņa brāļi, un Viņa mācekļi. Tur viņi palika nedaudz dienas.
13 Un jūdu Pēsah bija tuvu, un Ješua יהושעdevās augšā uz Yerushalayim.
14 Un Viņš atrada, ka Nošķirtajā vietā tie pārdeva vēršus un aitas, un baložus un tur sēdēja naudas mainītāji.
15 Un izgatavojis pātagu no auklām, Viņš tos visus izdzina no Nošķirtās vietas kopā ar viņu aitām un vēršiem un izbēra naudas mainītāju monētas un apgāza galdus.
16 Un Viņš teica tiem, kas pārdeva baložus: “Aizvāciet to visu projām! Nepadariet Mana Tēva namu par tirgus namu!”
17 Tad Viņa mācekļi atcerējās, ka ir rakstīts: “Manī ir aizsvilušās dusmas Tava nama dēļ.” Teh. (Ps.)69:9
18 Un Yehudim atbildēja un Viņam sacīja: “Kādu zīmi Tu mums rādi, šādi rīkodamies?”
19 Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Sagraujiet šo Mājvietu, un trīs dienās Es to atkal uzcelšu par jaunu.”
20 Tad Yehudim sacīja: “Vajadzēja četrdesmit gadus, lai uzceltu šo Mājvietu, un Tu grasies to uzcelt trīs dienās?”
21 Bet Viņš runāja par sava ķermeņa Mājvietu.
22 Un notika tā: Kad Viņš tika augšāmcelts no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš tiem to jau bija teicis. Un viņi ticēja Rakstiem un Vārdam, ko bija teicis Ješua יהושע.
23 Un kad Viņš atradās Yerushalayim Pēsah svētkos, daudzi ticēja Viņa VĀRDAM, kad tie redzēja zīmes, ko Viņš darīja.
24 Bet Ješua יהושעpats viņiem neuzticējās, jo Viņš visus cilvēkus pazina
25 un Viņam nebija vajadzīgs, ka kāds pienestu liecību par cilvēkiem, jo Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.

3
1 Un tur bija vīrs no farizejiem; Naķdimon bija viņa vārds, [viņš bija] jūdu varas vīrs.
2 Šis viens pats nāca pie Ješua יהושעnaktī un Viņam teica: “Rabbi, mēs zinām ka Tu esi Skolotājs, nācis no Elohim, jo neviens nav spējīgs darīt tās zīmes, ko Tu dari, ja Elohim nav ar viņu.”
3 Ješua יהושעatbildēja un viņam sacīja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: kamēr cilvēks nav piedzimis no augšienes, viņš nav spējīgs ieraudzīt Elohim valdīšanu.”
4 Naķdimon Viņam sacīja: “Kā cilvēks spēj piedzimt, kad viņš ir vecs kļuvis? Vai viņš ir spējīgs iekļūt savas mātes miesās otru reizi un piedzimt no jauna?”
5 Ješua יהושעatbildēja: “Patiesi, patiesi, Es tev saku: kamēr cilvēks nav piedzimis no ūdens un Gara, viņš nav spējīgs iekļūt Elohim valstībā.
6 “Tas, kas ir dzimis no miesas, ir miesa, un kas ir dzimis no Gara, ir gars.
7 “Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: ‘Tev jāpiedzimst no augšienes.’
8 “Vējš pūš, kur tas vēlas pūst, un tu dzirdi tā skaņu, bet nezini, no kurienes tas nāk un kurp dodas. Tā ir ar ikvienu, kas ir dzimis no Gara.”
9 Naķdimon atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tam ir iespējams notikt?”
10 Ješua יהושעatbildēja un viņam sacīja: “Vai tu esi Yisra’ēl skolotājs un to nezini?
11 “Patiesi, patiesi, Es tev saku: Mēs (Es un Tēvs) runājam, ko Mēs zinām, un liecinām, ko Mēs esam redzējuši, un tu nepieņem Mūsu liecību.
12 “Ja tu netici, kad Es tev stāstu par zemišķām lietām, kā tu spēsi ticēt, kad Es tev stāstīšu par debesu lietām?
13 “Neviens nav nonācis debesīs, izņemot Viņu, kurš nokāpa lejā no debesīm - Adam Dēlu.
14 “Un kā Mosheh pacēla čūsku tuksnesī, tāpat arī Adam Dēlam ir jātiek paceltam [un paaugstinātam]-
15 tā, lai ikviens, kas tic Viņam, netiktu pazudināts, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.
16 “Jo Elohim tā mīlēja pasauli, ka Viņš [nošķīra] un atdeva [tai] savu vienīgo [tās] priekšā nostādīto Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, netiktu pazudināts, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.
17 “Jo Elohim nesūtīja savu Dēlu pasaulē, lai [caur Viņu] pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu izglābta.
18 “Katrs, kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet tas, kas netic, jau ir notiesāts, jo viņš nav ticējis Elohim vienīgā priekšā nostādītā Dēla VĀRDAM.
19 “Un šī ir tā tiesa, ka Gaisma ir nākusi pasaulē un cilvēki vairāk mīlēja tumsu nekā Gaismu, jo viņu darbi bija ļauni.
20 “Jo ikviens, kas praktizē ļaunas lietas, ienīst Gaismu un nenāk pie Gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21 “Bet tas, kas dara taisnību, nāk pie Gaismas, lai viņa darbi būtu skaidri redzami, ka tie ir Elohim darīti.”
22 Pēc tam Ješua יהושעun Viņa mācekļi nāca Yehudah zemē, un Viņš palika tur ar tiem un pagremdēja [ļaudis].
23 Un Yohanan arī pagremdēja Ayin pie Salim, jo tur bija daudz ūdens. Un cilvēki nāca un tika pagremdēti,
24 jo Yohanan vēl nebija iemests cietumā.
25 Tad izcēlās strīds starp kādiem no Yohanan mācekļiem un Yehudim par šķīstīšanos,
26 un tie nāca pie Yohanan un viņam teica: “Rabbi, Viņš, kas bija ar tevi aiz Yarden, par ko tu liecināji, redzi, Viņš pagremdē un visi iet pie Viņa!”
27 Yohanan atbildēja un sacīja: “Cilvēks nav spējīgs neko saņemt, ja tas viņam netiek dots no debesīm.
28 “Jūs paši esat mani liecinieki, ka esmu teicis: ‘Es neesmu Mesija, bet esmu sūtīts Viņa priekšā.’
29 “Kam pieder līgava, tas ir līgavainis, bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās Viņa Vārdos, priecājas, dzirdot līgavaiņa balsi. Tā nu šis mans prieks tagad ir kļuvis pilnīgs.
30 “Ir pareizi Viņam augt, bet man iet mazumā.
31 “Viņš, kas nāk no augšienes, ir pāri visam; tas, kas nāk no zemes, ir no zemes un runā no zemes. Viņš, kas nāk no debesīm, ir pāri visam.
32 “Un Viņš liecina par to, ko Viņš ir redzējis un dzirdējis. Bet neviens nepieņem Viņa liecību.
33 “Katrs, kas pieņem Viņa liecību, ar to ir apstiprinājis, ka Elohim ir patiess.
34 “Jo Viņš, ko Elohim ir sūtījis, runā ElohimVārdus, jo Elohim nedod Garu ar [cilvēka] mēru.
35 “Tēvs mīl Dēlu un ir nodevis visu Viņa rokā.
36 “Tas, kas tic Dēlam, iegūst mūžīgo dzīvību, bet tas, kas Dēlam nepaklausa, neredzēs dzīvību, bet Elohim dusmas paliek uz viņu.”

4
Tātad, kad Skolotājs apzinājās, ka līdz farizejiem ir nonākušas ziņas, ka Ješua יהושעdarīja [par mācekļiem] un pagremdēja vairāk mācekļu nekā Yohanan,-
2 lai gan Ješua יהושעpats nepagremdēja, bet Viņa mācekļi,-
3 Viņš atstāja Yehudah zemi un devās atkal projām uz Galil.
4 Un Viņam bija jāiet cauri Shomeron.
5 Tā Viņš gāja uz Shomeron pilsētu, sauktu par Sheķem, tuvu zemes gabalam, ko Ya’aqob piešķīra savam dēlam Yosēph.
6 Un tur bija Ya’aqob aka. Tātad Ješua יהושע, noguris no ceļa apsēdās pie akas. Tas bija ap sesto stundu.
7 [Gadījās, ka] Shomeron sieviete nāca smelt ūdeni. Ješua יהושעviņai sacīja: “Dod Man dzert.”
8 Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu pirkt pārtiku.
9 Tad sieviete no Shomeron Viņam teica: “Kā tas nākas, ka Tu, būdams Yehudi, prasi dzert no manis, Shomeron sievietes?” Jo Yehudim ar Shomeronim nebiedrojās.
10 Ješua יהושעatbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Elohim dāvanu un kas ir Viņš, kas tev saka ‘Dod Man dzert,’ tu būtu Viņu lūgusi un Viņš tev būtu devis dzīvo ūdeni.”
11 Sieviete Viņam teica: “Kungs, Tev nav trauka un aka ir dziļa. No kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens?
12 “Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Ya’aqob, kas mums deva aku un dzēra no tās pats un viņa dēli, un viņa lopi?”
13 Ješua יהושעatbildēja un viņai sacīja: “Ikvienam, kas dzers no šī ūdens, atkal slāps,
14 bet kas dzer no ūdens, ko Es viņam dodu, tam patiešām neslāps. Un ūdens, ko Es viņam dodu, kļūst viņā par ūdens aku, kas sniedzas augšup mūžīgajā dzīvībā.”
15 Sieviete Viņam teica: “Kungs, dod man šo ūdeni,- tā, lai man neslāpst un lai man nav jānāk šurp smelt.”
16 Ješua יהושעviņai teica: “Ej, pasauc savu vīru un nāciet šurp.”
17 Sieviete atbildēja un sacīja: “Man nav vīra.” Ješua יהושעviņai teica: “Tu esi labi teikusi: ‘Man nav vīra,’
18 jo tev ir bijuši pieci vīri un šis, kas tev ir tagad, nav tavs vīrs. Tas, ko tu esi teikusi, ir taisnība.”
19 Sieviete Viņam teica: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.
20 “Mūsu tēvi pielūdza uz šī kalna, bet jūsu ļaudis saka, ka Yerushalayim ir vieta, kur ir jāpielūdz.”
21 Ješua יהושעviņai sacīja: “Sieviete, tici Man, nāk stunda, kad jūs nepielūgsit Tēvu ne uz šī kalna, nedz Yerushalayim.
22 “Jūs pielūdzat, ko jūs nepazīstat. Mēs pielūdzam, ko pazīstam, jo atbrīvošana nāk no Yehudim.
23 “Bet stunda nāk un ir jau iestājusies, kad patiesie pielūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē, kas Viņu šādi pielūdz.
24 “Elohim ir Gars, un tiem, kas Viņu pielūdz, ir Viņš jāpielūdz garā un patiesībā.”
25 Sieviete Viņam teica: “Es zinu, ka nāks Mesija, Tas, ko sauc par To Svaidīto. Kad Viņš atnāks, Viņš mums visiem to paziņos.”
26 Ješua יהושעviņai teica: “Tas esmu Es, kas ar tevi runāju.”
27 Šajā pašā mirklī nāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti, tomēr neviens neteica: “Ko Tu te meklē?” vai: “Kāpēc Tu ar viņu runā?”
28 Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku un devās projām uz pilsētu un ziņoja cilvēkiem:
29 “Nāciet, skatiet Cilvēku, kas man pateica visu, ko esmu darījusi. Vai tikai Viņš nav Mesija?”
30 Tie atstāja pilsētu un nāca pie Viņa.
31 Bet pa to starpu Viņa mācekļi Viņu lūdza, sakot: “Rabbi, ēd.”
32 Bet Viņš tiem teica: “Man ir ēdiens, ko ēst, par ko jūs neko nezināt.”
33 Tad mācekļi prasīja viens otram: “Vai kāds Viņam ir atnesis ēdienu, ko ēst?”
34 Ješua יהושעtiem sacīja: “Mans ēdiens ir izpildīt Viņa, kas Mani sūtīja, gribu un padarīt līdz galam Viņa darbu.
35 “Vai jūs nesakāt: ‘Vēl atlikuši četri mēneši, un nāk ražas laiks’? Redziet, Es jums saku: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās ir baltas ievākšanai - jau tagad!
36 “Kas novāc ražu, saņem algu un ievāc augļus mūžīgajai dzīvībai, lai kopā priecātos abi - tas, kas sēj, un tas, kas novāc ražu.
37 “Jo tikai šādi kļūst patiess Vārds: ‘Viens sēj, un cits novāc ražu.’
38 “Es jūs sūtu novākt to, pie kā jūs neesat smagi strādājuši. Citi ir smagi strādājuši, un jūs esat iesaistījušies viņu darbā.”
39 Un daudzi šīs pilsētas Shomeronim ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kura liecināja: “Viņš man pateica visu, ko esmu darījusi.”
40 Tāpēc, kad Shomeronim nāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt ar tiem, un Viņš palika tur divas dienas.
41 Un daudz vairāk ļaužu ticēja Viņa Vārdu dēļ.
42 Un viņi teica sievietei: “Mēs vairāk neticam tevis sacītā dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un mēs zinām, ka Viņš patiešām ir Mesija, pasaules Glābējs.”
43 Un pēc divām dienām Viņš šo vietu atstāja un devās uz Galil.
44 Jo Ješua יהושעpats kalpoja par liecību, ka pravietis netiek atzīts viņa paša zemē.
45 Tāpēc, kad Viņš nāca uz Galil, galilejieši Viņu uzņēma, jo bija redzējuši visu, ko Viņš bija darījis Yerushalayim svētkos, jo arī viņi apmeklēja svētkus.
46 Tad Ješua יהושעvēlreiz devās uz Galil Qanah, kur Viņš bija ūdeni pārvērtis vīnā. Un tur bija kāds dižciltīgais, kura dēls bija slims Kephar Nahum.
47 Kad viņš dzirdēja, ka Ješua יהושעir ieradies no Yehudah zemes Galil, viņš devās pie Viņa un lūdza nokāpt lejā un dziedināt viņa dēlu, jo tas bija tuvu miršanai.
48 Tad Ješua יהושעviņam sacīja: “Ja jūs, cilvēki, neredzat zīmes un brīnumus, jūs neticat.”
49 Dižciltīgais Viņam teica: “Kungs Meistar, kāp lejā, pirms mans bērns mirst!”
50 Ješua יהושעviņam sacīja: “Ej, tavs dēls dzīvo.” Un šis vīrs noticēja Vārdam, ko Ješua יהושעviņam pateica, un aizgāja.
51 Un kamēr viņš kāpa lejup, viņa kalpi viņu sastapa un ziņoja, sakot: “Tavs dēls dzīvo!”
52 Tad viņš tiem pajautāja par stundu, kurā viņam kļuva labāk, un viņi tam teica: “Vakardien septītajā stundā drudzis viņu atstāja.”
53 Tad tēvs saprata, ka tā bija tā pati stunda, kurā Ješua יהושעviņam pateica: “Tavs dēls dzīvo.” Un noticēja viņš pats un visa viņa ģimene.
54 Vēlreiz, šī bija otrā zīme, ko Ješua יהושעdarīja, kad Viņš no Yehudah zemes bija nogājis Galil.

5
1 Pēc tam bija Yehudim svētki, un Ješua יהושעdevās augšup uz Yerushalayim.
2 Un Yerushalayim pie Avju vārtiem ir dīķis, ko ebrejiski sauc par Bēyth Zatha, ar pieciem nodalījumiem.
3 Tajos gulēja liels skaits to, kas bija slimi, akli, kropli, paralizēti, gaidīdami uz ūdens sakustēšanos.
4 Jo kādos laikos dīķī nolaidās Elohim vēstnesis un sakustināja ūdeni. Kurš tajā iekāpa pirmais pēc ūdens sakustināšanas, tas kļuva vesels no vienalga kādas slimības.
5 Un tur bija kāds cilvēks, kuram bija slimība trīsdesmit astoņus gadus.
6 Kad Ješua יהושעredzēja viņu tur guļam un zinādams, ka viņš jau ilgu laiku ir šādā stāvoklī, Viņš tam teica: “Vai tu ceri kļūt vesels?“
7 Slimais Viņam atbildēja: “Kungs Meistar, man nav cilvēku, kas mani ieceltu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts, bet, kamēr es pats tur aizkļūstu, kāds cits nokāpj lejā pirms manis.”
8 Ješua יהושעviņam teica: “Celies, ņem savu gultu un staigā.”
9 Un tajā pašā mirklī šis cilvēks kļuva vesels, un viņš ņēma savu gultu un staigāja. Tagad, tā diena bija Shabbat.
10 Tāpēc Yehudim teica tam, kurš bija ticis dziedināts: “Tagad ir Shabbat, tev nav tiesības ņemt savu gultu.”
11 Viņš tiem atbildēja: “Tas, kurš mani izdziedināja, man teica: ‘Ņem savu gultu un staigā.’”
12 Tāpēc viņi tam prasīja: “Kas ir šis Cilvēks, kas tev pateica: ‘Ņem savu gultu un staigā’”?
13 Bet tas, kas bija ticis dziedināts, nezināja, kas Viņš bija, jo Ješua יהושעjau bija devies projām; tajā vietā bija liels ļaužu pulks.
14 Pēc tam Ješua יהושעviņu atrada Nošķirtajā vietā un viņam teica: “Redzi, tu esi kļuvis vesels. Negrēko vairs, tā ka tevi neķer kas ļaunāks.”
15 Viņš devās prom un Yehudim stāstīja, ka tas bija Ješua יהושע, kas viņu izdziedināja.
16 Un šīs lietas dēļ Yehudim vajāja Ješua יהושעun meklēja Viņu nogalināt, jo Viņš veica šīs dziedināšanas Shabbat.
17 Bet Ješua יהושעtiem atbildēja: “Mans Tēvs līdz šim laikam ir darbojies, un arī Es darbojos.”
18 Šo Vārdu dēļ Yehudim pāri par visu meklēja Viņu nogalināt, jo Viņš ne tikai pārkāpa Shabbat, bet arī nosauca Elohim par savu Tēvu, tā darot sevi līdzvērtīgu Elohim.
19 Tāpēc Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Dēls nav spējīgs neko darīt pats no sevis, bet tikai to, ko Viņš redz Tēvu darām, jo visu, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.
20 “Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko Viņš pats dara. Un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šie, lai jūs brīnītos.
21 “Jo kā Tēvs uzceļ mirušos un dara tos dzīvus, tāpat arī Dēls dara dzīvus tos, kurus Viņš izvēlas.
22 “Tēvs nevienu nenotiesā, bet ir uzticējis visu spriešanu Dēlam,
23 lai visi atzītu Dēlu tāpat kā viņi atzīst Tēvu. Tas, kas neatzīst un nenovērtē Dēlu, neatzīst un pienācīgi nenovērtē Tēvu, kas Viņu ir sūtījis.
24 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas dzird Manu Vārdu un tic Viņam, kas Mani ir sūtījis, iegūst mūžīgo dzīvību un nenonāk tiesā, bet ir pārgājis no nāves dzīvībā.
25 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: nāk stunda un tā jau ir tagad, kad mirušie dzirdēs Elohim Dēla balsi. Un tie, kas to būs sadzirdējuši, dzīvos.
26 “Jo kā Tēvā pašā ir dzīvība, Viņš to arī ir devis Dēlam- iemantot dzīvību sevī pašā,
27 un Viņš ir piešķīris Viņam autoritāti arī izdarīt spriedumu, jo Viņš ir Adam Dēls.
28 “Nebrīnieties par to, jo tuvojas stunda, kurā visi tie, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi
29 un iznāks ārā- tie, kas būs darījuši labu, lai augšāmceltos dzīvībā, un tie, kas būs darījuši ļaunas lietas, lai augšāmceltos sodam.
30 “Kas attiecas uz Mani, Es pats neesmu spējīgs neko darīt. Es spriežu, kā Es sadzirdu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju savu paša gribu, bet Tēva gribu, kurš Mani ir sūtījis.
31 “Ja Es nesu liecību no sevis paša, Mana liecība nav patiesa.
32 “Ir kāds, kas nes liecību par Mani, un Es zinu, ka tā liecība, ko viņš sniedz par Mani, ir pareiza.
33 “Jūs esat sūtījuši ļaudis pie Yohanan, un viņš sniedza liecību par patiesību.
34 “Bet Es nepieņemu liecību no cilvēka. Es to saku tāpēc, lai jūs varētu tikt izglābti.
35 “Viņš bija degoša lāpa, spīdošs lukturis, un uz brīdi jūs gribējāt spoguļoties viņa nestajā gaismā.
36 “Bet Man ir lielāka liecība nekā Yohanan, jo tie darbi, ko Tēvs uzticēja Man īstenot, tie darbi, ko Es daru, nes liecību par Mani, ka Tēvs Mani ir sūtījis.
37 “Un arī Tēvs, kas Mani ir sūtījis,- arī Viņš nes liecību par Mani. Jūs nekad neesat dzirdējuši Viņa balsi nedz redzējuši Viņa tēlu.
38 “Un Viņa Vārds nepaliek jūsos, jo jūs neticat Viņam, ko Tēvs ir sūtījis.
39 “Jūs meklējat Rakstos, jo domājat, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība. Un tie ir tie, kas nes liecību par Mani.
40 “Bet jūs negribat [personīgi] nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.
41 “Es nepieņemu cilvēku uzskatus,
42 bet Es jūs pazīstu, ka jūsos nav Elohim mīlestības.
43 “Es esmu nācis sava Tēva VĀRDĀ, un jūs Mani nepieņemat. Ja kāds cits nāks savā paša vārdā, viņu jūs pieņemsiet.
44 “Kā gan jūs varat kļūt ticīgi, kad jūs pieņemat viens otra uzskatus, bet to skatījumu, kas nāk no vienīgā Elohim, jūs nemeklējat?
45 “Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu Tēva priekšā. Ir viens, kas jūs apsūdz: Mosheh, uz kuru jūs esat likuši savu cerību.
46 “Jo ja jūs ticētu Mosheh, jūs ticētu Man, jo viņš rakstīja par Mani.
47 “Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā tad jūs ticēsit Maniem Vārdiem?”

6
1 Pēc tam Ješua יהושעpārcēlās uz otru Galil jūras, tas ir, Kinnereth ezera, pusi.
2 Un liels ļaužu pulks Viņam sekoja, jo tie redzēja Viņa zīmes, ko Viņš darīja pie tiem, kuri bija slimi.
3 Un Ješua יהושעdevās augšā kalnā, un tur Viņš apsēdās ar saviem mācekļiem.
4 Un Pēsah, jūdu svētki, bija tuvu.
5 Tad Ješua יהושע, pacēlis savas acis un redzot lielo ļaužu pulku, kas nāca pie Viņa, teica Philip: “Kur mēs nopirksim maizi, ko tiem dot ēst?”
6 To Viņš teica, viņu pārbaudīdams, jo Viņš pats zināja, ko darīs.
7 Philip Viņam atbildēja: “Divi simti denāriju nav pietiekoši, lai tiem sagādātu maizi, lai katrs viens no viņiem saņemtu kaut mazliet.”
8 Viens no Viņa mācekļiem Andri, Shim’on Kēpha brālis, Viņam teica:
9 “Te ir zēns, kuram ir piecas miežu maizes un divas zivis, bet kas tas ir tik daudziem?”
10 Un Ješua יהושעteica: “Liec, lai cilvēki apsēžas.” Tur bija daudz zāles tanī vietā, un cilvēki, skaitā ap pieci tūkstoši, apsēdās.
11 Un Ješua יהושעpaņēma maizes un pateicies izdalīja tās mācekļiem un mācekļi tiem, kas bija apsēdušies. Un to pašu ar zivīm, viņi ēda, cik viņi gribēja.
12 Un kad viņi bija paēduši, Viņš teica saviem mācekļiem: “Savāciet salauztos gabalus, kas ir pāri palikuši, - tā, lai nekas netiek izniekots.”
13 Un tā, viņi tos visus savāca un ar salauztajiem gabaliem, kas no piecām miežu maizēm bija pāri palikuši tiem, kas bija ēduši, piepildīja [veselus] divpadsmit grozus.
14 Tad ļaudis, redzējuši zīmi, ko Ješua יהושעbija darījis, sacīja: “Patiesi, šis ir Pravietis, kam jānāk pasaulē.”
15 Tad Ješua יהושע, saprotot, ka viņi bija gatavi nākt un Viņu paaugstināt un varēja Viņu celt par ķēniņu, aizbēga kalnā, palikdams tur viens pats.
16 Un kad nāca vakars, Viņa mācekļi nogāja lejā pie jūras
17 un, iekāpuši laivā, tie brauca pāri jūrai uz Kephar Nahum. Bija satumsis, un Ješua יהושעvēl nebija atnācis pie tiem.
18 Un jūra cēlās, jo pūta stiprs vējš.
19 Kad tie bija nobraukuši apmēram divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas (apmēram 5-6 km), viņi redzēja Ješua יהושעstaigājam pa jūru un nākot tuvu laivai, un viņi izbijās.
20 Bet Viņš tiem teica: “Es tas esmu, nebīstieties.”
21 Tad viņi gribēja Viņu uzņemt laivā, un vienā mirklī laiva atradās nonākusi vietā, uz kurieni viņi devās.
22 Nākošajā dienā ļaužu pulks, kas bija palikuši jūras otrajā krastā, redzēja, ka tur nebija citas laivas, izņemt to, kurā Viņa mācekļi bija iekāpuši, un saprata, ka Ješua יהושעnebija iekāpis laivā ar saviem mācekļiem un Viņa mācekļi bija devušies projām vieni-
23 bet citas laivas nāca no Kinnereth tuvu vietai, kur viņi bija ēduši maizi pēc tam, kad viņu Skolotājs bija pateicies Elohim,-
24 tāpēc, kad ļaužu pulks redzēja, ka tur nebija ne Ješua יהושע, nedz Viņa mācekļi, viņi kāpa laivās un devās uz Kephar Nahum, meklēdami Ješua יהושע.
25 Un atraduši Viņu jūras otrajā krastā, tie Viņam prasīja: ”Rabbi, kad Tu devies uz šejieni?”
26 Ješua יהושעtiem atbildēja un sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: jūs meklējat Mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus un zīmes, bet gan tāpēc, ka ēdāt no maizēm un [tagad] esat paēduši.
27 “Pielieciet pūles nevis iznīkstošās barības, bet tās barības sagādāšanai, kas ir paliekoša [un kalpo] mūžīgajai dzīvībai, ko Adam Dēls jums dos, jo Tēvs Elohim ir Viņu apzīmogojis.”
28 Tad tie Viņam sacīja: “Kas mums jādara, lai mēs darītu Elohim darbus?”
29 Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Šis pats ir Elohim darbs, ka jūs ticat Viņam, ko Elohim ir sūtījis.”
30 To dzirdēdami, tie Viņam sacīja: “Kādu zīmi tad Tu darīsi, tā, lai mēs redzam un Tev ticam? Ko Tu darīsi?
31 “Mūsu tēvi arī ēda mannu tuksnesī kā ir ticis rakstīts: ‘Viņš tiem deva ēst maizi no debesīm.’Teh. (Ps.) 78:24;105:40; Neh.9:15
32 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Mosheh jums nedeva maizi no debesīm, bet Mans Tēvs dod jums patieso maizi no debesīm.
33 “Jo Elohim maize ir Viņš, kas nonāk lejā no debesīm un sniedz pasaulei dzīvību.”
34 Tad tie Viņam sacīja: “Kungs Meistar, sniedz mums vienmēr šo maizi.”
35 Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Es esmu dzīvības maize. Kas nāk pie Manis, nepaliks izsalcis, un kas Man tic, vairs nebūs izslāpis.
36 “Bet Es jums jau teicu, ka jūs esat Mani redzējuši, un jūs joprojām vēl neticat.
37 “Visi, ko Tēvs Man sniedz, nāks pie Manis, un katru, kas nāks pie Manis, Es nekādā ziņā nedzīšu prom.
38 “Jo Es esmu nonācis lejā no debesīm nevis, lai darītu savu paša gribu, bet Viņa gribu, kurš Mani sūtīja.
39 “Šī ir Tēva griba, kurš Mani sūtīja, lai no visiem tiem, ko Viņš Man ir devis, Es nevienu nepazaudētu, bet celtu augšā pēdējā dienā.
40 “Un šī ir Viņa vēlēšanās, kas Mani sūtīja, lai ikviens, kas ierauga Dēlu un Viņam tic, iegūtu mūžīgo dzīvību. Un Es viņu celšu augšā pēdējā dienā.”
41 Yehudim kurnēja uz Viņu, jo Viņš teica: “Es esmu maize, kas nonākusi no debesīm.”
42 Un tie sacīja: “Vai šis nav Ješua יהושע, Yosēph dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad Viņš var sacīt: ‘Es esmu nonācis no debesīm?’”
43 Tad Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Nekurniet savā starpā.
44 “Neviens nav spējīgs nākt pie Manis, kamēr viņu nevelk Tēvs, kas Mani ir sūtījis. Viņu Es celšu augšā pēdējā dienā.
45 “Praviešos ir rakstīts: ‘Un Jahve יהוהviņus visus mācīs.’Yesh. (Jes.) 31:34 Tāpēc ikviens, kas ir dzirdējis no Tēva un no Viņa ieguvis atziņu, nāk pie Manis.
46 “Neviens nav redzējis Tēvu kā tikai Viņš, kurš ir nācis no Elohim - Viņš ir redzējis Tēvu.
47 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic uz Mani, tam ir mūžīgā dzīvība.
48 “Es esmu dzīvības maize.
49 “Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un nomira.
50 “Šī ir maize, kas nonāk lejā no debesīm, lai ikviens varētu ēst no tās un nemirtu.
51 “Es esmu dzīvības maize, kas nonāk lejā no debesīm. Ja kāds ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Patiešām, maize, ko Es došu, ir Mana miesa, ko Es nododu par pasaules dzīvību.”
52 Tad Yehudim sāka strīdēties savā starpā, sakot: “Kā šis Cilvēks spēj dot mums ēst savu miesu?”
53 Tāpēc Ješua יהושעtiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kamēr jūs neēdat Adam Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jūs neiegūstat dzīvību sevī.
54 “Kas ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, iegūst mūžīgo dzīvību un Es viņu uzcelšu augšā pēdējā dienā.
55 “Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56 “Kas ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, paliek Manī un Es viņā.
57 “Kā Dzīvais Tēvs sūtīja Mani un Es dzīvoju Tēva dēļ, līdzīgi tas, kas pārtiek no Manis, dzīvos Manis dēļ.
58 “Šī ir maize, kas nonāca lejā no debesīm, nevis manna, ko jūsu tēvi ēda un nomira. Tas, kas ēd šo maizi, dzīvos mūžīgi.”
59 Viņš to sacīja sinagogā, mācot Kephar Nahum.
60 Tāpēc daudzi no Viņa mācekļiem, to dzirdējuši, sacīja: “Šie Vārdi ir smagi, kurš ir spējīgs tajos klausīties?”
61 Bet Ješua יהושע, pie sevis zinādams, ka Viņa mācekļi šajā lietā kurn, tiem sacīja: “Vai tas jums rada piedauzību?
62 “Un kā būs tad, kad jūs redzēsiet Adam Dēlu dodamies augšup, kur Viņš bija līdz šim?
63 “Tas ir Gars, kas sniedz dzīvību; miesai nav nekādas vērtības. Vārdi, ko Es uz jums runāju, ir Gars un ir dzīvība.
64 “Bet ir daži no jums, kas netic.” Jo Ješua יהושעzināja no sākuma, kas bija tie, kas neticēja un kurš Viņu nodos, [lai atbrīvotu].
65 Un Viņš teica: “Tieši tādēļ Es jums esmu teicis, ka neviens nav spējīgs nākt pie Manis, ja tas viņam nav dots no Mana Tēva.”
66 No tā laika daudzi no Viņa mācekļiem atkāpās un vairāk ar Viņu nestaigāja.
67 Tāpēc Ješua יהושעteica tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?”
68 Tad Shim’on Kēpha Viņam atbildēja: “Skolotāj, pie kā lai mēs ietu? Tev pieder mūžīgās dzīvības Vārdi.
69 “Un mēs esam ticējuši, un mēs zinām, ka Tu esi Mesija, dzīvā Elohim Dēls.”
70 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Vai Es neesmu izvēlējies divpadsmit no jums, un viens no jums ir velns?”
71 Viņš tagad runāja par Yehudah no Qerioth, Shim'on dēlu, jo viņam, vienam no divpadsmit, bija dots Viņu nodot [un atbrīvot debesīm].

7
1 Pēc tam Ješua יהושעstaigāja Galil, jo Viņš negribēja staigāt Yehudah, jo Yehudim meklēja Viņu nogalināt.
2 Un Yehudim svētki bija tuvu; [tie bija] Sukkot svētki.
3 Tad Viņa brāļi Viņam teica: “Ej projām no šejienes un dodies [iekšā] Yehudah- tā, lai Tavi mācekļi arī redzētu darbus, ko Tu dari.
4 “Jo neviens nedarbojas slepenībā, ja viņš tiecas būt pazīstams. Ja Tu dari šos darbus, atklāj sevi pasaulei.”
5 Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam.
6 Tāpēc Ješua יהושעviņiem teica: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt.
7 “Pasaulei nav iespējams ienīst jūs, bet tā ienīst Mani, jo Es nesu liecību par to, ka tās darbi ir ļauni.
8 “Dodieties augšā uz šiem svētkiem.Es vēl neiešu uz šiem svētkiem, jo Mans laiks vēl nav pienācis.”
9 Un to tiem pateicis, Viņš palika Galil.
10 Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši uz svētkiem, Viņš arī devās turp, nevis atklāti, bet tas notika slepenībā.
11 Tāpēc Yehudim meklēja Viņu svētkos un prasīja: “Kur Viņš ir?”
12 Un ļaužu pulkā daudzi Viņu aprunāja. Kādi teica: “Viņš ir labs,” bet citi teica: “Nē, Viņš sadumpo ļaudis.”
13 Tomēr neviens atklāti par Viņu nerunāja, baidoties no Yehudim.
14 Apmēram svētku vidū Ješua יהושעdevās uz Nošķirto vietu, un Viņš mācīja.
15 Un Yehudim brīnījās, sakot: “Kā gan šis Cilvēks pazīst burtus, nebūdams mācīts?”
16 Ješua יהושעtiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav no Manis paša, bet no Viņa, kas Mani sūtīja.
17 “Ja kāds vēlas darīt Viņa gribu, Viņš zinās, vai Mana mācība ir no Elohim vai arī Es runāju no sevis.
18 “Kas runā no sevis, meklē savu paša godu, bet Viņš, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtīja, ir patiess un Viņā nav netaisnības.
19 “Vai tad Mosheh jums nedeva Torah? Tomēr neviens no jums pilnībā neīsteno Torah! Kāpēc jūs meklējat Mani nogalināt?”
20 Ļaužu pulks atbildēja un sacīja: “Vai Tevī tikai nav dēmons, kas vēlas Tevi nogalināt?”
21 Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Es izdarīju tikai vienu darbu, un jūs [jau] visi brīnāties.
22 “Tieši tāpēc Mosheh jums ir devis apgraizīšanu- lai gan tā nav no Mosheh, bet no tēviem- un jūs apgraizāt cilvēku Shabbat.
23 “Ja jau cilvēks saņem apgraizīšanu Shabbat tā, lai Mosheh Torah netiktu pārkāpta, kāpēc jūs dusmojaties uz Mani, ka Es Shabbat darīju cilvēku pilnīgi veselu?
24 “Netiesājiet saskaņā ar ārieni, bet spriediet taču taisnīgi.”
25 Tad kādi no viņiem, kas bija no Yerushalayim, teica: “Vai Tas nav Viņš, ko viņi meklē nogalināt?
26 “Redziet! Viņš droši runā, un tie neko Viņam nevar pateikt. Vai nevar būt, ka valdnieki zina, ka šis patiesi ir Mesija?
27 “Bet mēs gan zinām, no kurienes šis ir nācis. Bet kad nāks īstais Mesija, neviens nezinās, no kurienes Viņš nāk.”
28 Tad Ješua יהושע, Nošķirtajā vietā mācot, izsaucās: “Jūs visi Mani pazīstat un jūs zināt, no kurienes Es esmu nācis. Bet Es neesmu nācis no sevis - tas ir Viņš, kas Mani sūtīja; Viņu jūs nepazīstat, Viņš ir patiess.
29 “Un Es Viņu pazīstu, jo Es esmu no Viņa un Viņš Mani sūtīja.”
30 Tūlīt viņi bija gatavi Viņu gūstīt, bet neviens Viņam nepielika roku, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
31 Un daudzi no ļaužu pulka, Viņam ticēdami, tomēr teica: “Kad Mesija atnāks, vai Viņš darīs vairāk zīmju nekā tās, ko šis dara?”
32 Farizeji dzirdēja ļaudis pārrunājam šīs lietas, kas attiecās uz Viņu, un kopā ar augstajiem priesteriem sūtīja savus pilnvarotos Viņu apcietināt.
33 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Pavisam īsu brīdi Es esmu ar jums, tad Es došos pie Viņa, kurš Mani sūtīja.
34 “Jūs Mani meklēsiet, un jūs Mani neatradīsiet. Kur Es noiešu, jūs neesat spējīgi nākt.”
35 Tad Yehudim pie sevis teica: “Kur gan Viņš grasās iet, kur mēs Viņu neatradīsim? Vai tikai Viņš nedomā doties grieķu vidū un mācīt grieķus?
36 “Ko nozīmē šis Vārds, ko Viņš teica: ‘Jūs Mani meklēsit, un jūs Mani neatradīsit. Kur Es noiešu, jūs neesat spējīgi nākt’”?
37 Pēdējā dienā, svētku lielajā dienā,Ješua יהושעnostājās [visu priekšā] un sauca sakot: “Ja kādam slāpst, tas lai nāk pie Manis, un lai tas, kas Man tic, dzer no Manis.
38 “Kā Raksti saka: No Viņa būtnes (no Viņa iekšējās būtības) plūst dzīvā ūdens straumes.”
39 To Viņš teica attiecībā uz Garu, ko saņems tie, kas Viņam ticēs, jo Nošķirtais Gars vēl nebija [nodalīts nost un piešķirts] tāpēc, ka Ješua יהושעdarbs vēl nebija pieņemts un novērtēts.
40 Kad daudzi no ļaužu pulka dzirdēja šo Vārdu, tie teica: “Šis patiesi ir Pravietis.”
41 Citi sacīja: “Šis ir Mesija,” bet citi teica: “Vai tad Mesija nāk no Galil?
42 “Vai Raksti nesaka, ka Mesija nāk no Dawid sēklas un no Bēyth Lehem ciema, kur dzīvoja Dawid?”
43 Tā ļaužu vidū cēlās šķelšanas Viņa dēļ.
44 Un kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, bet neviens Viņam nepielika rokas.
45 Tāpēc varas pārstāvji atgriezās pie vadošajiem priesteriem un farizejiem. Tie viņiem prasīja: “Kāpēc jūs Viņu neatvedāt?”
46 Varas pārstāvji atbildēja: “Neviens cilvēks nekad nav runājis tā kā šis Cilvēks!”
47 Farizeji tiem atbildēja: “Vai arī jūs esat aizvesti neceļos?
48 “Vai tikai kāds no pārvaldniekiem vai farizejiem nav sācis Viņam ticēt?
49 “Šie ļaudis nezina, ka tiek apgānīta Torah.”
50 Tad Naķdimon- tas, kas nāca pie Ješua יהושעnaktī, būdams viens no tiem,- tiem sacīja:
51 “Vai mūsu Torah soda cilvēku, iepriekš viņu neuzklausījusi un neuzzinājusi, ko viņš dara?”
52 Tie atbildēja un viņam sacīja: “Vai arī tu neesi no Galil? Skaties un gādā, lai neviens pravietis neizceltos no Galil.”
53 Un viņi visi devās uz savām mājām.

8
1 Un Ješua יהושעaizgāja uz Eļļas kalnu.
2 Un rītausmā Viņš atkal iegāja Nošķirtajā vietā, un visi ļaudis nāca pie Viņa. Un apsēdies Viņš tos mācīja.
3 Un Rakstu pētnieki un farizeji pie Viņa atveda sievieti, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā. Un nolikuši to viņu vidū
4 tie Viņam teica: “Skolotāj, šī sieviete ir pieķerta laulības pārkāpšanā.
5 “Un Mosheh Torah mums pavēl, ka šādi cilvēki ir jānomētā ar akmeņiem. Un ko Tu par to saki?”
6 To viņi teica, lai Viņu pārbaudītu un lai Viņu varētu apsūdzēt. Bet Ješua יהושע, noliecies zemē, rakstīja ar pirkstu uz klona, it kā Viņš to nebūtu dzirdējis.
7 Bet kad tie turpināja Viņu izprašņāt, Viņš strauji iztaisnojās un tiem teica: “Kas jūsu vidū ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu.”
8 Un atkal noliecies, Viņš rakstīja uz klona.
9 Kad viņi to dzirdēja, tie, kļūdami savas sirdsapziņas apsūdzēti, viens pēc otra izgāja ārā, iesākot ar vecākajiem,- līdz pat pašam pēdējam cilvēkam. Un Ješua יהושעpalika viens pats, un sieviete stāvēja pa vidu.
10 Tad Ješua יהושע, strauji iztaisnojies un neredzot nevienu citu kā tikai sievieti, tai teica: “Sieviete, kur ir tavi apsūdzētāji? Vai neviens tevi nav pazudinājis?”
11 Un viņa teica: “Neviens, Kungs.” Un Ješua יהושעviņai sacīja: “Nu tad arī Es tevi nepazudinu. Ej un negrēko vairāk.”
12 Tad Ješua יהושעrunāja uz tiem vēlreiz, sakot: “Es esmu pasaules gaisma. Kas Man seko, patiešām nestaigā tumsībā, bet iegūst Dzīvības gaismu.”
13 Tad farizeji Viņam teica: “Tu nes liecību pats no sevis, Tava liecība nav patiesa.”
14 Ješua יהושעtiem atbildēja un tiem sacīja: “Pat ja Es liecinu no sevis, Mana liecība ir patiesa, jo Es zinu, no kurienes Es nāku un kurp Es dodos. Bet jūs nezināt, no kurienes Es nāku un kurp Es dodos.
15 “Jūs spriežat pēc miesas. Es nevienu neapsūdzu.
16 “Bet pat ja arī Es jūs apsūdzu, Mans spriedums ir pareizs, jo tas neesmu Es viens [šajā jūsu apsūdzībā], bet Es un Tēvs, kurš Mani sūtīja.
17 ”Un jūsu Torah arī ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir patiesa.
18 “Es esmu viens, kas liecina par sevi, un arī Tēvs, kas Mani sūtīja, liecina par Mani.”
19 Tad tie Viņam prasīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Ješua יהושעatbildēja: “Jūs nepazīstat ne Mani, ne Manu Tēvu. Ja jūs pazītu Mani, jūs pazītu arī Manu Tēvu.”
20 Šos VārdusJešua יהושעrunāja mantu kambarī, mācīdams Nošķirtajā vietā. Bet neviens Viņam nepielika rokas, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.
21 Tad Ješua יהושעtiem teica vēlreiz: “Es aizeju, un jūs Mani meklēsiet, un jūs nomirsiet savos grēkos. Kur Es aizeju, jūs nevarat nākt.”
22 Tad Yehudim teica: “Vai tikai Viņš netaisās izdarīt pašnāvību, jo Viņš saka: ‘Kur Es aizeju, jūs nevarat nākt?’”
23 Un Viņš tiem sacīja: “Jūs esat no zemes, Es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, Es neesmu no šīs pasaules.
24 “Tieši tāpēc Es jums teicu, ka jūs nomirsiet savos grēkos. Jo ja jūs neticat, ka Es esmu Viņš, jūs nomirsiet savos grēkos.”
25 Tad tie Viņam teica: “Kas Tu esi?” Un Ješua יהושעtiem sacīja: “Viss, ko jau esmu jums pateicis!
26 “Man ir daudz ko jums teikt un izteikt spriedumu attiecībā uz jums. Viņš, kas Mani sūtīja, ir patiess. Visu, ko esmu no Viņa dzirdējis, šos pašus Viņa Vārdus Es izsaku pasaulei.”
27 Bet viņi nesaprata, ka Vārdi, ko Viņš tiem izteica, nāca no Tēva.
28 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Kad jūs būsiet paaugstinājuši Adam Dēlu, tad jūs zināsiet, ka Es esmu Viņš un ka Es neko nedaru no sevis, bet tā, kā Mans Tēvs Mani mācīja,- tādus Vārdus Es izsaku.
29 “Viņš, kas Mani sūtīja, ir ar Mani. Tēvs Mani nav atstājis vienu, jo Es vienmēr daru to, kas Viņam sniedz apmierinājumu.”
30 Kad Viņš bija izteicis šos Vārdus, daudzi Viņam ticēja.
31 Tad Ješua יהושעpievērsās tiem Yehudim, kas Viņam ticēja, un teica: “Ja jūs paliekat Manā Vārdā, jūs patiesi esat Mani mācekļi
32 un jūs pazīsiet patiesību, un patiesība padarīs jūs brīvus.”
33 Uz to tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Abraham sēkla un nekad neesam bijuši neviena kalpi. Kāpēc Tu saki, ka mēs kļūsim brīvi?”
34 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.
35 “Bet vergs nepaliek namā visu mūžu - dēls paliek visu mūžu.
36 “Ja nu tad Dēls jūs padara brīvus, jūs patiešām būsiet brīvi.
37 “Es zinu, ka jūs esat Abraham sēkla, bet jūs meklējat Mani nogalināt, jo Maniem Vārdiem jūsos nav vietas.
38 “Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva, un arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva.”
39 Viņi atbildēja un Viņam sacīja: “ Abraham ir mūsu tēvs.” Ješua יהושעtiem teica: “Ja jūs patiešām būtu Abraham bērni, jūs darītu Abraham darbus.
40 “Bet tagad jūs meklējat Mani nogalināt, Cilvēku, kurš jums ir stāstījis patiesību, ko Es dzirdēju no Elohim. Abraham tā nedarīja.
41 “Dariet taču sava tēva darbus.” Tad tie Viņam teica: “Nē, mēs neesam dzimuši netiklībā, mums ir viens Tēvs Elohim.”
42 Ješua יהושעtiem sacīja: “Ja Elohim būtu jūsu Tēvs, jūs Mani mīlētu, jo Es esmu nācis no Elohim un esmu šeit [Viņa uzdevumā]. Jo Es neesmu nācis no sevis paša, bet Viņš Mani sūtīja.
43 “Kāpēc jūs nesaprotat, ko Es jums saku? Jo jūs nespējat sadzirdēt Manu Vārdu.
44 “Jūs esat no sava tēva velna, un jūs vēlaties darīt sava tēva gribu. Viņš bija slepkava no iesākuma un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā no sevis paša, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45 “Jūs Man neticat tāpēc, ka Es runāju patiesību.
46 “Kurš no jums spēj pierādīt, ka Es runāju nepareizi attiecībā uz grēku? Bet ja Es runāju patiesību, kāpēc jūs Man neticat?
47 “Katrs, kurš ir no Elohim, dzird Elohim Vārdus. Jūs nedzirdat tāpēc, ka jūs neesat no Elohim.”
48 Yehudim atbildēja un Viņam sacīja: “Vai mēs nerunājam pareizi, ka Tu esi Shomeroni un Tevī ir dēmons?”
49 Ješua יהושעatbildēja: “Manī nav dēmona, bet Es godāju savu Tēvu un jūs Mani ne par ko neturat.
50 “Es nemeklēju savu paša vērtējumu; ir Viens, kas to meklē un izdara spriedumu.
51 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kāds ar pilnu apziņu godā Manu Vārdu, tas nekad neredzēs nāvi.”
52 Yehudim Viņam sacīja: “Tagad gan mēs zinām, ka Tev ir dēmons! Abraham nomira, arī pravieši nomira. Un Tu saki: ‘Ja kāds ar pilnu apziņu godā Manu Vārdu, tas nekad neredzēs nāvi.’
53 “Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Abraham, kas ir miris? Un pravieši ir miruši. Par ko Tu vispār sevi padari?”
54 Ješua יהושעatbildēja: “Ja Es pats spriežu par sevi, Mans spriedums nav nekas. Tas ir Mans Tēvs, kas Mani novērtē, par kuru jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Elohim.
55 “Jūs Viņu neesat pazinuši, bet Es Viņu pazīstu. Ja Es teiktu: ‘Es Viņu nepazīstu,’ es būtu tāds pats kā jūs, melis. Bet Es Viņu pazīstu un ar pilnu apziņu godāju Viņa Vārdu.
56 “Jūsu tēvs Abraham bija priecīgs, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās.”
57 Tad Yehudim Viņam teica: “Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esot redzējis Abraham?“
58 Ješua יהושעtiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms Abraham ienāca esībā, ES ESMU.”
59 Tad viņi satvēra akmeņus, lai mestu uz Viņu, bet Ješua יהושעkļuva neredzams un izgāja no Nošķirtās vietas. Viņš izgāja caur viņiem un bija projām.

9
1 Un ejot garām, Viņš redzēja cilvēku, kas no dzimšanas bija akls.
2 Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja, sakot: “Rabbi, kas ir grēkojis: šis cilvēks vai viņa vecāki, ka viņš ir piedzimis akls?”
3 Ješua יהושעatbildēja: “Ne šis cilvēks, ne viņa vecāki nav grēkojuši, bet [tas ir noticis], lai Elohim darbi varētu Viņā kļūt redzami.
4 “Man ir vajadzīgs darīt Viņa darbus, kurš mani sūtīja, kamēr ir diena- tuvojas nakts, kad neviens nav spējīgs strādāt.
5 “Kamēr Es esmu pasaulē, Es esmu pasaules gaisma.”
6 To teicis, Viņš spļāva zemē, samaisīja siekalas ar zemi un tās pielika pie aklā cilvēka acīm.
7 Un Viņš tam teica: “Ej, mazgājies Shiloah (kas nozīmē: Sūtītā) dīķī.” Viņš devās un mazgājās un atgriezās redzīgs.
8 Tad kaimiņi un tie, kas bija redzējuši viņu agrāk, ka viņš ir akls, teica: “Vai šis nav tas pats cilvēks, kas sēdēja un ubagoja?”
9 Citi teica: “Tas ir viņš.” Kādi citi teica: “Viņš ir tam līdzīgs.” Bet viņš teica: “Es tas esmu.”
10 Tad tie viņam teica: “Kā tad tavas acis atvērās?”
11 Viņš atbildēja un sacīja: “Cilvēks, ko sauc par Ješua יהושע, samaisīja siekalas ar zemi, pielika tās pie manām acīm un man teica: ‘Ej uz Shiloah dīķi un mazgājies.’ Un es aizgāju un mazgājos, un es ieguvu redzi.”
12 Viņi tam prasīja: “Kur Viņš ir?” Tas teica: “Es nezinu.”
13 Tad viņi šo cilvēku, kas agrāk bija akls, atveda pie farizejiem.
14 Todien bija Shabbat, kad Ješua יהושעsajauca siekalas ar zemi un ar tām atvēra viņa acis.
15 Tad arī farizeji viņam uzdeva to pašu jautājumu vēlreiz: kā viņš ieguva savu redzi. Un viņš tiem sacīja: “Viņš uzlika siekalas uz manām acīm. Tad es mazgājos un tagad redzu.”
16 Tad kādi no farizejiem teica: “Šis cilvēks nav no Elohim, jo Viņš negodā Shabbat.” Citi teica: “Kā gan cilvēks, kas ir grēcinieks, ir spējīgs darīt tādus brīnumus?” Un viņu starpā radās šķelšanās.
17 Tad viņi atkal teica aklajam, kas bija tapis redzīgs: “Un ko tu pats saki par Viņu, jo Viņš atvēra tavas acis?” Tas teica: “Viņš ir pravietis.”
18 Tomēr Yehudim neticēja, ka viņš bija bijis akls un ieguva redzi, kamēr nebija atsaukuši šī cilvēka, kurš bija ieguvis redzi, vecākus.
19 Un tie viņiem vaicāja sakot: “Vai šis nav jūsu dēls, kas, kā jūs [visi] apgalvojat, bija piedzimis akls? Kā tad viņš tagad redz?”
20 Viņa vecāki tiem atbildēja un sacīja: “Mēs zinām, ka šis ir mūsu dēls un ka viņš piedzima akls,
21 bet kā viņš tagad redz, mēs nezinām, un, kas atvēra viņa acis, mēs arī nezinām. Viņš ir pieaudzis, prasiet viņam pašam, viņš pats spēj pastāstīt par sevi.”
22 Viņa vecāki tā teica tāpēc, ka tie baidījās no Yehudim, jo Yehudim bija nolēmuši: ja kāds apliecinās, ka Viņš ir Mesija, tas tiks izslēgts no sinagogas.
23 Tādēļ viņa vecāki teica: “Viņš ir pieaudzis, prasiet viņam pašam.”
24 Tad tie otro reizi pasauca cilvēku, kas bija bijis akls, un viņam sacīja: “Tagad dod godu Elohim, mēs zinām, ka šis Cilvēks ir grēcinieks.”
25 Uz to viņš atbildēja un sacīja: “Es nezinu, vai Viņš ir grēcinieks vai nav. Es zinu tikai to, ka es biju akls un tagad redzu.”
26 Tad viņi tam prasīja vēlreiz: “Ko Viņš pie tevis darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?”
27 Viņš tiem atbildēja: “Es jau jums teicu un jūs neklausījāties. Kāpēc jūs gribat to vēlreiz dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt par Viņa mācekļiem?”
28 Tad tie viņu pazemoja un teica: “Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mosheh mācekļi.
29 “Mēs zinām, ka Elohim ir runājis uz Mosheh, bet šis- mēs nezinām, no kurienes Viņš ir.”
30 Šis vīrs atbildēja un viņiem sacīja: “Tas ir savādi! Jūs nezināt, no kurienes Viņš ir, un tomēr Viņš atvēra manas acis!
31 “Mēs zinām, ka Elohim neklausa grēciniekus. Bet ja kāds bīstas Elohim un dara Viņa prātu, Viņš to uzklausa.
32 “Kopš senatnes nav dzirdēts, ka kāds atvērtu acis tādam cilvēkam, kas ir piedzimis akls.
33 “Ja šis Cilvēks nebūtu no Elohim, Viņš neko nespētu izdarīt.”
34 Viņi tam atbildēja un sacīja: “Tu esi pilnīgi iedzimis grēkos - un tu mūs vēl mācīsi?!” Un viņi to izdzina ārā.
35 Ješua יהושעdzirdēja, ka viņi to bija izdzinuši ārā. Kad Viņš šo cilvēku bija atradis, Viņš tam pajautāja: “Vai tu tici Elohim Dēlam?”
36 Tas atbildēja un sacīja: “Kas Viņš ir, Kungs Meistar, lai es varu Viņam ticēt?”
37 Ješua יהושעviņam sacīja: “Tu esi Viņu redzējis. Tas ir Viņš, kas ar tevi tagad runā.”
38 Viņš teica: “Kungs Meistar, es ticu” un zemojās Viņa priekšā.
39 Un Ješua יהושעsacīja: “Uz tiesu Es esmu nācis šajā pasaulē, lai tie, kas neredz, spētu redzēt, un tie, kas redz, kļūtu akli.”
40 Šos Vārdus dzirdēja kādi no farizejiem, kas bija ar Viņu, un Viņam teica: “Vai arī mēs esam akli?”
41 Ješua יהושעtiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: ‘Mēs redzam,’ tāpēc jūsu grēks paliek.

10
1 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas neieiet avju kūtī caur durvīm, bet iekāpj pa citu ceļu, ir zaglis un laupītājs.
2 “Bet kas ieiet caur durvīm, ir avju gans.
3 “Durvju sargs viņa priekšā tās atver un avis dzird viņa balsi. Un viņš sauc savas avis vārdā un izved tās ārā.
4 “Un kad viņš ir izvedis visas savas avis ārā, viņš dodas tām pa priekšu. Un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.
5 “Un tās nekādā ziņā nesekos svešiniekam, bet bēgs no viņa, jo tās nepazīst svešinieka balsi.”
6 Ješua יהושעpielietoja tēlainu runas veidu, bet viņi nesaprata, ko Viņš tiem cenšas pateikt.
7 Tāpēc Ješua יהושעtiem teica vēlreiz: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Es esmu durvis uz avīm.
8 “Visi, kas ir nākuši pirms Manis, ir zagļi un laupītāji, [un] avis tajos neklausījās.
9 “Es esmu durvis. Kas caur Mani ieiet, tiks izglābts un ieies iekšā, un iznāks ārā, un atradīs ganības.
10 “Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu un nogalinātu, un iznīcinātu. Es esmu nācis, lai tās iegūtu dzīvību un lai tās varētu to iegūt bez mēra.
11 “Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
12 “Bet par naudu noīrētais, kas nav īstais gans, tas, kam avis nepieder, redz vilku nākam un atstāj avis un aizbēg. Un vilks nolaupa avis un tās izklīdina.
14 “Es esmu labais gans. Un Es pazīstu savējos, un manējie Mani pazīst;
15 tāpat kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu. Un Es atdodu savu dzīvību par avīm.
16 “Man ir arī citas avis, kas nav no šī ganāmpulka- un Man arī tās ir jāizaudzē, un arī viņas dzirdēs Manu balsi un tur būs viens ganāmais pulks un viens gans.
17 “Tāpēc Tēvs Mani mīl, jo Es atdodu savu dzīvību, lai to saņemtu atpakaļ.
18 “Neviens to Man neatņem, bet Es to atdodu pats no sevis. Man ir vara to atdot, un Man ir vara to saņemt atpakaļ. Šo pavēli Es esmu saņēmis no sava Tēva.”
19 Tad atkal radās šķelšanās Yehudim starpā šo Vārdu dēļ,
20 un daudzi no viņiem teica: “Viņam ir dēmons un Viņš ir jucis, kāpēc vispār jūs Viņā klausāties?”
21 Bet citi teica: “Šie nav cilvēka Vārdi, kurā būtu iegājis dēmons. Vai dēmons spēj atvērt aklā acis?”
22 Tajā laikā Yerushalayim bija jānotiek Hanukkah svētkiem, un bija ziema.
23 Un Ješua יהושעiegāja Nošķirtajā vietā un atradās pie Shelomoh portāliem.
24 Tad Yehudim Viņu aplenca un Viņam teica: “Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Mesija, saki mums to skaidri.”
25 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Es jums jau esmu teicis un jūs neticat. Darbi, ko Es daru sava Tēva VĀRDĀ, - tie nes liecību par Mani.
26 “Bet jūs neticat, jo jūs neesat no Manām avīm, kā Es jums jau teicu.
27 “Manas avis dzird Manu balsi, un Es tās pazīstu, un tās seko Man.
28 “Un Es tām sniedzu mūžīgo dzīvību, un tās nekādā ziņā neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
29 “Mans Tēvs, kas tās Man ir devis, ir lielāks par visiem citiem. Neviens nav spējīgs tās izraut no Mana Tēva rokas.
30 “Es un Mans Tēvs esam viens.”
31 Vēlreiz Yehudim satvēra akmeņus, lai Viņu nomētātu.
32 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Daudz labu darbu esmu jums rādījis no sava Tēva. Kuru darbu dēļ no šiem visiem jūs Mani gribat nomētāt ar akmeņiem?”
33 Yehudim Viņam atbildēja sakot: “Mēs tevi nenomētāsim ar akmeņiem par labiem darbiem, bet par zaimošanu un tāpēc, ka Tu, būdams Cilvēks, dari sevi par Elohim.”
34 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Vai tad nav rakstīts jūsu pašu Torah: ‘Es teicu: Jūs esat elohim[i]’? Teh. (Ps.) 82:6
35 “Ja jau Viņš nosauc tos par elohim[iem], uz kuriem attiecas VārdsElohim’ - un nav iespējams, ka Raksti varētu tikt atcelti,-
36 vai jūs uzdrīkstēsieties par Viņu, ko Tēvs nošķīra malā un izsūtīja pasaulē, sacīt: ‘Tu zaimo Elohim’ tikai tāpēc, ka Es jums esmu teicis: ‘Es esmu Elohim Dēls’?
37 “Ja Es nedaru sava Tēva darbus, neticiet Man;
38 bet, ja Es tos daru, kaut gan jūs Man neticat, ticiet [vismaz tiem] darbiem tā, lai jūs zinātu un ticētu, ka Tēvs ir Manī un Es Viņā.”
39 Šo Vārdu dēļ viņi atkal centās Viņu gūstīt, bet Viņš izlocījās projām no viņu rokām
40 un vēlreiz devās uz Yardēn otru pusi, uz vietu, kur Yohanan no paša sākuma bija pagremdējis ļaudis, un tur Viņš palika.
41 Un daudzi nāca pie Viņa un teica: “Yohanan nedarīja zīmes, tomēr viss, ko Yohanan par šo Cilvēku teica, bija patiesība.”
42 Un daudzi ticēja Viņam šajā vietā.

11
1 Un kāds cilvēks bija slims, El'azar no Bēyth Anyah, Miryam un viņas māsas Martha ciemā.
2 (Tā bija Miryam, kas svaidīja Kungu ar svaidāmo eļļu un slaucīja Viņa kājas ar saviem matiem, kuras brālis El'azar bija slims)
3 Tāpēc māsas sūtīja pie Viņa ziņu, sakot: “Kungs Meistar, redzi, tas, kas Tevi mīlēja, ir slims.”
4 Bet kad Ješua יהושעto dzirdēja, Viņš teica: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Elohim pagodināšanai, lai Elohima Dēls varētu caur to izpausties.”
5 Tātad, Ješua יהושעmīlēja Martha un viņas māsu un El'azar.
6 Tāpēc, kad Viņš izdzirda, ka El'azar ir slims, Viņš palika vietā, kur atradās, vēl divas dienas.
7 Un kad šis laiks bija pagājis, Viņš mācekļiem sacīja: “Iesim atpakaļ uz Yehudah.”
8 Mācekļi Viņam teica: “Rabbi, Yehudim tagad meklē Tevi nomētāt ar akmeņiem. Vai Tu dosies tur atpakaļ?”
9 Ješua יהושעatbildēja: “Vai dienā nav divpadsmit stundu? Ja kāds dienā staigā, viņš neklūp, jo viņš redz šīs pasaules gaismu.
10 “Bet ja kāds staigā tumsā, viņš klūp, jo gaisma viņā nav ienākusi.”
11 Viņš izteica šos Vārdus un pēc tam tiem sacīja: “Mūsu draugs El’azar ir aizmidzis, bet Es dodos turp viņu uzmodināt.”
12 Tad mācekļi Viņam sacīja: “Skolotāj, ja viņš ir aizmidzis, viņš uzmodīsies.”
13 Bet Ješua יהושעbija runājis par viņa nāvi, taču tie domāja, ka Viņš stāsta par atdusu miegā.
14 Tāpēc Ješua יהושעtiem skaidri paziņoja: “El’azar ir nomiris.
15 “Un jūsu dēļ esmu priecīgs, kas Es tur neatrados, lai jūs ticētu. Bet iesim pie viņa.”
16 Tad T’oma, ko sauca Dvīnis, Viņa mācekļiem sacīja: “Iesim arī mēs, lai mirtu kopā ar Viņu.”
17 Tātad, kad Ješua יהושעtur nonāca, Viņš atrada, ka tas jau četras dienas kā atrodas kapā.
18 Tagad, Bēyth Anyah bija tuvu Yerushalayim, apmēram piecpadsmit stadiju (apmēram 3 km) attālumā.
19 Un daudzi no jūdiem bija nākuši pie Martha un Miryam viņas mierināt saistībā ar viņu brāļa nāvi.
20 Tad Martha, izdzirdējusi, ka tuvojas Ješua יהושע, izgāja pretim Viņu satikt, bet Miryam palika sēžam mājā.
21 Martha teica Ješua יהושע: “Kungs Meistar, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris.
22 “Bet pat tagad es zinu: lai arī ko Tu lūgsi Elohim, Elohim tev dos.”
23 Ješua יהושעviņai sacīja: “Tavs brālis atkal celsies augšā.”
24 Martha Viņam sacīja: “Es zinu, ka viņš celsies atkal augšā pie augšāmcelšanās pēdējā dienā.”
25 Ješua יהושעviņai teica: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas Man tic, dzīvos arī tad, ja tas mirs.
26 “Un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam. Vai tu tam tici?”
27 Viņa Tam sacīja: “Jā, Kungs Meistar, es ticu, ka Tu esi Mesija, Elohim Dēls, kas ienāk pasaulē.”
28 To izteikusi, viņa devās projām un slepeni pasauca savu māsu Miryam, sakot: “Skolotājs ir šeit un tevi aicina pie sevis.”
29 Kad viņa to dzirdēja, tā ātri piecēlās un steidzās pie Viņa.
30 Ješua יהושעvēl nebija ienācis ciemā, bet atradās vēl tajā vietā, kur Martha Viņu satika.
31 Kad Yehudim, kas atradās ar viņu mājā un viņu mierināja, redzēja, ka Miryam ātri pieceļas iziet no mājas, tie viņai sekoja, sakot: “Viņa dodas uz kapu raudāt.”
32 Un kad Miryam nonāca tur, kur atradās Ješua יהושע, un Viņu redzēja, tā nokrita pie Viņa kājām, sakot: “Kungs Meistar, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.”
33 Kad Ješua יהושעredzēja viņu raudot un arī Yehudim, kas nāca ar viņu, raudot, Viņš garā noskuma un satraucās
34 un teica: “Kur jūs viņu esat nolikuši?” Tie Viņam teica: “Kungs Meistar, nāc un redzi.”
35 Ješua יהושעraudāja.
36 Tad jūdi sacīja: “Skat’, kā Viņš to ir mīlējis!”
37 Un kādi no tiem sacīja: “Vai šis, kas atvēra aklā acis, arī nevarēja pasargāt, lai tas nenomirtu?”
38 Tad Ješua יהושע, vēlreiz ievaimanādamies pie sevis, pienāca pie kapa. Tā bija ala, kuras priekšā bija pievelts akmens.
39 Ješua יהושעsacīja: “Noveliet akmeni.” Martha, mirušā māsa, Viņam teica: “Kungs Meistar, viņš jau ož, jo ir pagājušas četras dienas.”
40 Ješua יהושעviņai sacīja: “Vai Es tev neteicu, ka, ja tu ticēsi, tu redzēsi Elohim spēka mēru?”
41 Un tā, viņi noņēma akmeni no vietas, kur mirušais gulēja. Un Ješua יהושעpacēla savas acis un teica: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi uzklausījis.
42 “Es zinu, ka Tu vienmēr Mani uzklausi, bet šī ļaužu pūļa dēļ, kas šeit stāv, Es to teicu, lai viņi varētu ticēt, ka Tu Mani esi sūtījis.”
43 Un kad Viņš to bija pateicis, Viņš skaļā balsī sauca: “El'azar, nāc ārā!”
44 Un tas, kas bija miris, iznāca ārā [no kapa]- ar apsaitētām kājām un rokām, viņa seja bija ietīta audeklā. Ješua יהושעtiem sacīja: “Atbrīvojiet viņu un ļaujiet viņam iet.”
45 Redzēdami, ko Ješua יהושעdarīja, Viņam noticēja daudzi no Yehudim, kas bija nākuši pie Miryam.
46 Bet kādi no viņiem devās projām pie farizejiem un izstāstīja tiem, ko Ješua יהושעbija darījis.
47 Tad augstie priesteri un farizeji sapulcējās uz pārrunām un teica: “Ko mēs darīsim? Jo šis Cilvēks dara daudz zīmju.
48 “Ja mēs Viņu atstāsim darbojamies kā šajā gadījumā, viņi visi ticēs Viņam un nāks romieši un paņems projām no mums mūsu zemi un tautu.”
49 Un viens no viņiem, Qayapha, būdams tā gada augstais priesteris, tiem teica: “Ziniet ko?
50 Vai jūs neaptverat, ka mums ir labāk, ja viens cilvēks mirst tautas vietā nekā ka visa tauta iet bojā?”
51 Bet viņš to neteica no sevis paša, bet, būdams tā gada augstais priesteris, viņš pravietoja, ka Ješua יהושעir jāmirst tautas vietā
52 un nevis tikai tautas dēļ, bet lai sapulcinātu kopā pasaulē izklīdinātos Elohim bērnus.
53 Un tā, no tās dienas tie kala plānus, kā Viņu nogalināt.
54 Ješua יהושעtāpēc vairāk atklāti nestaigāja Yehudim vidū, bet no turienes devās dziļāk zemē tuvu tuksnesim uz pilsētu vārdā Ephrayim un palika tur ar saviem mācekļiem.
55 Tagad, Jehudim Pēsah bija tuvu, un daudzi no lauku teritorijām pirms Pēsah devās augšā uz Yerushalayim, lai nošķirtos (lai svētītos).
45 Un viņi meklēja Ješua יהושעun runāja savā starpā, stāvot Nošķirtajā vietā: “Ko tu domā? Vai Viņš nenāks uz svētkiem?”
57 Un augstie priesteri un farizeji bija izdevuši pavēli, ka, ja kāds zina, kur Viņš atrodas, viņam tas tiem ir jāpaziņo, lai tie varētu Viņu apcietināt.

12
1 Savukārt Ješua יהושעsešas dienas pirms Pēsah nogāja uz Bēyth Anyah, kur bija El'azar, kas bija miris un ko Viņš bija uzcēlis no miroņiem.
2 Un tā, tie tur Viņam sarīkoja vakariņas un Martha tos apkalpoja, kamēr El'azar bija viens no tiem, kas sēdēja pie galda kopā ar Viņu.
3 Tad Miryam paņēma mārciņu dārgas nardu eļļas un svaidīja Ješua יהושעkājas un slaucīja Viņa kājas ar saviem matiem. Un nams bija pildīts ar eļļas smaržu.
4 Tad viens no Viņa mācekļiem Yehudah no Qerioth, Shim'on dēls, kuram drīz bija Viņu jānodod, teica:
5 “Kāpēc šī eļļa netika pārdota par trīs simti denārijiem un nauda izdalīta nabagajiem?”
6 Un viņš to sacīja nevis tāpēc, ka viņš bija norūpējies par nabagajiem, bet gan tāpēc, ka bija zaglis un viņam bija līdzi soma un viņš mēdza paņemt to, kas tajā bija ielikts.
7 Tad Ješua יהושעteica: “Liec viņu mierā, viņa to ir sataupījusi Manai apglabāšanas dienai.
8 “Jo nabagie ar jums ir vienmēr, bet Es jums vienmēr nebūšu.”
9 Tad liels Yehudim ļaužu pulks saņēma ziņu, ka Viņš ir šeit. Un viņi nāca nevis tikai, lai redzētu Ješua יהושע, bet lai redzētu El’azar, ko Viņš bija uzcēlis no mirušajiem.
10 Un vadošie priesteri nolēma nogalināt arī El’azar,
11 jo viņa dēļ daudzi no jūdiem atgāja malā un ticēja Ješua יהושע.
12 Kad nākošajā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nākuši uz svētkiem, izdzirda, ka Ješua יהושעierodas Yerushalayim,
13 tie paņēma palmu zarus un devās Viņam pretī un sauca: “Hoshia-na! Lai svētīts ir Viņš, kas nāk Jahve יהוהVĀRDĀ, Teh. (Ps.) 118:26 Yisra’ēl Ķēniņš!“
14 Un Ješua יהושע, atradis jaunu ēzeli, nosēdās uz tā, kā ir rakstīts:
15 “Nebīsties, Tsyon meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa.” Zeķ. (Cak.) 9:9
16 Sākumā Viņa mācekļi to nesaprata. Bet kad Ješua יהושעtika paņemts projām, viņi atcerējās, ka tas bija rakstīts par Viņu un ka viņi to bija darījuši Viņam [pēc Rakstiem].
17 Tam liecinieki bija ļaužu pulks, kas bija bijis kopā ar Viņu, kad Viņš izsauca El'azar ārā no kapa un uzcēla viņu no miroņiem.
18 Tādēļ arī šis [lielais] ļaužu pulks Viņu sagaidīja, jo [daudzi no viņiem] bija dzirdējuši, ka Viņš bija darījis šo zīmi.
19 Tad farizeji pie sevis teica: “Redzi, mēs neko nevaram panākt. Skatieties, visa pasaule Viņam seko!”
20 Un tur bija kādi grieķi to ļaužu vidū, kas bija nākuši svētkos pielūgt.
21 Tie nāca pie Philip, kas bija no Bēyth Tsaida Galil, un viņam vaicāja, sakot: “Kungs, mēs gribam Ješua יהושעredzēt.”
22 Philip gāja un to pateica Andri, un pēc tam Andri un Philip to pateica Ješua יהושע.
23 Un Ješua יהושעtiem atbildēja, sakot: “Ir pienākusi stunda, kad Adam Dēlam ir jāsaņem [pasaules] alga.
24 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kamēr kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens. Bet ja tas nomirst, tas nes daudz augļu.
25 “Kas mīl savu dzīvību, tas to pazaudēs, [bet] kas ienīst savu dzīvību šajā pasaulē, pasargās to mūžīgajai dzīvei.
26 “Ja kāds Man kalpo, lai viņš seko Man. Un kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps. Un ka kāds Man kalpo, Tēvs viņu novērtēs.
27 “Tagad Es pats esmu noskumis, un vai Man teikt: ‘Tēvs, izglāb Mani no šīs stundas’? Bet šī mērķa dēļ Es taču esmu nonācis pie šīs stundas.
28 “Tēvs, pagodini savu VĀRDU.” Tad no debesīm nāca balss: “Es to esmu pagodinājis un to atkal no jauna pagodināšu.”
29 Tad ļaužu pulks, kas stāvēja blakus un to dzirdēja, nosprieda, ka tas ir bijis pērkons. Bet kādi citi teica: “Nē, Elohim vēstnesis ir runājis uz Viņu.”
30 Ješua יהושעatbildēja un tiem sacīja: “Šī balss nenāca Manis, bet gan jūsu dēļ.
31 “Tagad ir [pienākusi] šīs pasaules tiesa, tagad šīs pasaules Valdnieks tiks izstumts ārā.
32 “Un Es, ja Es tikšu pacelts no zemes, Es visus cilvēkus vilkšu pie sevis.”
33 To Viņš teica, norādot, kādā nāvē Viņš mirs.
34 Ļaužu pulks Viņam atbildēja: “Mēs esam dzirdējuši Torah, ka Mesija paliek mūžīgi. Kā tad Tu saki: ‘Adam Dēlam ir jātiek paņemtam augšā’? Kas ir Adam Dēls?”
35 Ješua יהושעtiem sacīja: “Tikai mazu brīdi Gaisma ir ar jums. Staigājiet, kamēr jums ir Gaisma, lai tumsība jūs nepārņem un nesagūsta. Tas, kas staigā tumsībā, nezina, kurp viņš iet.
36 “Kamēr jums ir Gaisma, ticiet Gaismai tā, lai jūs kļūstat Gaismas bērni.” Šos Vārdus izteicis, Ješua יהושעdevās projām un bija apslēpts no viņiem.
37 Bet lai gan Viņš bija darījis tik daudz zīmju viņu priekšā, tie Viņam neticēja,
38 lai īstenotos pravieša Yeshayahu vārds, ko viņš izteica: “Jahve יהוה, kas ir noticējis mūsu sacītajam? Un kuram ir atklājusies Jahve יהוהroka?” Yesh. (Jes) 53:1
39 Tādēļ viņi nespēja ticēt; jo atkal Yeshayahu ir teicis:
40 “Viņš ir darījis aklas viņu acis un nocietinājis viņu sirdis tā, lai viņi neredzētu ar savām acīm un nesaprastu ar savu sirdi un negrieztos atpakaļ, lai Es tos dziedinātu.” Yesh. (Jes.) 6:10
41 Yeshayahu to teica tāpēc, ka bija redzējis Viņa godības mēru un šeit runāja par Viņu.
42 Un tomēr Viņam ticēja daudzi pat valdības pārstāvju vidū, bet farizeju dēļ tie Viņu atklāti neapliecināja, jo citādi tiktu izslēgti no sinagogas,
43 jo viņi cilvēku godu mīlēja vairāk nekā Elohim atzīšanu.
44 Tad Ješua יהושעsauca: “Kas Man tic, netic Man, bet Viņam, kas Mani sūtīja.
45 “Un kas redz Mani, redz Viņu, kas Mani sūtīja.
46 “Es esmu nācis pasaulē kā Gaisma- tā, lai neviens, kas tic uz Mani, nepaliktu tumsībā.
47 “Un ja kāds dzird Manus Vārdus, bet tos neievēro, Es viņu netiesāju: pats Vārds, ko esmu izteicis, tiesās viņu pēdējā dienā.
48 “Katram, kas atmet Mani un nepieņem Manus Vārdus, ir viens, kas viņu tiesā: Vārds, ko Es esmu runājis, tiesās viņu pēdējā dienā.
49 “Jo Es runāju nevis no sevis, bet Tēvs, kas Mani sūtīja, ir devis Man pavēli, kas Man ir jāsaka un kas Man ir jārunā.
50 “Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīgā dzīvība. Tāpēc visu, ko Es runāju, Es runāju, kā Tēvs Man ir sacījis.”

13
1 Un pirms Pēsah svētkiem Ješua יהושעzinādams, ka Viņa stunda ir pienākusi un ka Viņam būs jāatstāj šī pasaule, lai atgrieztos pie Tēva, mīlēdams savējos, kas Viņam bija doti šajā pasaulē, tiem parādīja savu mīlestību līdz galam.
2 Pie vakariņu galda velns jau bija ielicis Yehudah no Qerioth, Shim’on dēla, sirdī nodomu Viņu nodot.
3 [Tovakar] Ješua יהושע, zinot, ka Tēvs bija visu nodevis Viņa rokās un ka Viņš pats ir nācis no Elohim un dodas pie Elohim,
4 piecēlās no vakariņām un, nolicis malā savas drēbes un paņēmis dvieli, to apsēja sev ap vidu.
5 Pēc tam Viņš ielēja traukā ūdeni un sāka mazgāt mācekļiem kājas un tās slaucīt dvieli, ko bija apsējis sev ap vidu.
6 Un tā, Viņš pienāca pie Shim’on Kēpha, un tas Viņam teica: “Kungs Meistar, vai Tu mazgāsi man kājas?”
7 Ješua יהושעatbildēja un viņam sacīja: “Tu tagad nezini, ko Es daru, bet pēc tam tu to sapratīsi.”
8 Kēpha Viņam sacīja: “Nekad Tu nemazgāsi man kājas!” Ješua יהושעviņam atbildēja: “Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas Manī.”
9 Shim’on Kēpha Viņam teica: “Kungs Meistar, ne tikai manas kājas, bet arī manas rokas un manu galvu!”
10 Ješua יהושעviņam sacīja: “Kas ir mazgājies, tam nav vajadzīgs mazgāties, izņemot viņa kājas, jo tas viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, tikai ne visi.”
11 Jo Viņš zināja, kas Viņu nodos, tāpēc Viņš vēlreiz atkārtoja: “Ne visi jūs esat tīri.”
12 Tātad, kad Viņš bija mazgājis viņu kājas un paņēmis savas drēbes un atkal apsēdies, Viņš tiem sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?
13 “Jūs Mani saucat par Skolotāju un Kungu, un jūs sakāt pareizi, jo Es tas esmu.
14 “Tātad, ja Es, jūsu Kungs Meistars un Skolotājs, esmu mazgājis jums kājas, arī jums ir vajadzīgs mazgāt vienam otra kājas.
15 “Jo Es jums parādīju piemēru, lai jūs darītu tā, kā Es esmu darījis jums.
16 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz pārstāvis lielāks par to, kas viņu sūta.
17 “Ja jūs zināt šīs mācības, svētīti jūs esat, ja jūs tās darāt.
18 “Es nerunāju par jums visiem. Es zinu, kurus esmu izvēlējies, bet ir jānotiek tā, lai Raksti tiktu piepildīti: ‘Tas, kas ēd ar Mani maizi, ir pacēlis savu papēdi pret Mani.’ Teh. (Ps.) 41:9
19 “Es jums to saku tagad, pirms tas notiek, lai tad, kad tas notiks, jūs ticētu, ka Es Tas esmu.
20 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas pieņem to, ko Es sūtu, pieņem Mani. Un kas pieņem Mani, pieņem Viņu, kas Mani sūtīja.”
21 Kad Ješua יהושעto bija izteicis, Viņš garā sāka noskumt un teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: viens no jums Mani nodos.”
22 Mācekļi skatījās viens uz otru, šauboties, par kuru no viņiem Viņš runāja.
23 Viens no Viņa mācekļiem, ko Ješua יהושעmīlēja, tobrīd bija pieplacis pie Ješua יהושעkrūtīm.
24 Shim’on Kēpha griezās pie viņa, lai tas paprasot, kurš tas bija, par ko Viņš runāja.
25 Un pieliecies pie Ješua יהושעkrūtīm, viņš tam prasīja: “Kungs Meistar, kurš tas ir?”
26 Ješua יהושעatbildēja: “Tas ir tas, kuram Es došu maizes gabalu, kad būšu to iemērcis bļodā.” Un iemērcis maizi, Viņš to deva Yehudah no Qerioth, Shim'on dēlam.
27 Un līdz ar maizes gabalu viņā iegāja sātans. Tad Ješua יהושעviņam teica: “Ko tu dari, dari drīz.”
28 Bet neviens pie galda nezināja, kāpēc Viņš tam tā sacīja,-
29 kādi uzskatīja, ka tāpēc, ka Yehudah bija soma, Ješua יהושעviņam esot teicis: “Iepērcies, kas tev ir vajadzīgs svētkiem” vai ka viņam kas esot jānodod nabagajiem.
30 Un tā, saņēmis maizes gabalu, viņš tūlīt pat izgāja ārā; un bija nakts.
31 Kad viņš bija izgājis ārā, Ješua יהושעpaziņoja: “Tagad Adam Dēls ir pagodināts un Elohim ir pagodināts Viņā.
32 “Un ja Elohim ir pagodināts Viņā, Elohim arī pagodinās Viņu sevī un Viņu pagodinās pavisam drīz.
33 “Bērni, tikai īsu brīdi Es esmu ar jums. Jūs Mani meklēsiet, un ko Es jau teicu Yehudim: ‘Kur Es eju, jūs nevarat nākt,’ es tagad saku arī jums.
34 “Es jums sniedzu atjaunotu pavēli, lai jūs mīlat viens otru: kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs mīlat viens otru.
35 “Tad visi zinās, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība vienam pret otru.“
36 Shim’on Kēpha Viņam teica: “Kungs Meistar, kur Tu dodies?” Ješua יהושעviņam atbildēja: “Kur Es aizeju, jūs nevarat Man sekot tagad, bet pēc tam jūs Man sekosit.”
37 Kēpha Viņam sacīja: “Kungs Meistar, kāpēc es nevaru Tev sekot tagad? Es atdošu par Tevi savu dzīvību.”
38 Ješua יהושעviņam atbildēja: “Vai tu patiešām par Mani atdosi savu dzīvību? Patiesi, patiesi Es tev saku: [šonakt] gailis vēl nebūs beidzis dziedāt, kad tu jau Mani būsi trīs reizes noliedzis.

14
1 “Jūsu sirdis lai neizbīstas. Ticiet Elohim, ticiet arī Man.
2 “Mana Tēva namā ir daudz vietas. Un ja arī tas tā nebūtu, vai Es jums to nebūtu teicis? Es dodos jums sagatavot vietu.
3 “Un ja [jau] Es eju un sagatavoju jums vietu, Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur esmu Es, būtu arī jūs.
4 “Un kur Es eju, jūs zināt; šo ceļu jūs zināt.”
5 T’oma Viņam teica: “Kungs Meistar, mēs nezinām, kurp Tu ej. Kā mēs varam zināt šo ceļu?”
6 Ješua יהושעviņam sacīja: “Es esmu Ceļš un Patiesība un Dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā tikai caur Mani.
7 “Ja jūs būtu Mani iepazinuši, jūs pazītu arī Manu Tēvu. Turpmāk jūs Viņu pazīsiet un esat Viņu [jau] redzējuši.“
8 Philip Viņam teica: “Kungs Meistar, rādi mums Tēvu, un ar to mums pietiks.”
9 Ješua יהושעtam sacīja: “Vai Es neesmu bijis ar jums kopā tik ilgi, un tu neesi Mani iepazinis, Philip? Tas, kas ir redzējis Mani, ir redzējis Tēvu, un kā tu vari vēl teikt: ‘Rādi mums Tēvu’?
10 “Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nesaku no sevis, bet Tēvs, kas ir Manī, dara savus darbus.
11 “Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī, vismaz ticiet Manis darīto darbu dēļ.
12 “Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas Man tic, darīs arī tos darbus, ko Es daru. Un [vēl] lielākus darbus nekā šie viņš darīs, jo Es aizeju pie sava Tēva.
13 “Un ko vien jūs lūgsiet Manā VĀRDĀ, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
14 “Ja jūs ko lūgsiet Manā VĀRDĀ, Es to darīšu.
15 “Ja jūs Mani mīlat, jūs sargāsiet Manas pavēles.
16 “Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Palīgu būt ar jums mūžīgi-
17 Patiesības Garu, ko pasaule nav spējīga saņemt, jo tā Viņu neredz un Viņu nepazīst. Bet jūs Viņu pazīstat, jo Viņš paliek ar jums un būs jūsos.
18 “Es jūs neatstāšu bāreņus- Es nākšu pie jums.
19 “Tomēr vēl mazs brīdis, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet, jo Es dzīvoju un jūs dzīvosiet.
20 “Tajā dienā jūs zināsiet, ka Es esmu savā Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.
21 “Kurā ir iemājojušas Manas pavēles un kas tās sargā, tas Mani mīl. Un to, kas Mani mīl, mīlēs Mans Tēvs un Es mīlēšu viņu un viņam atklāšos.”
22 Yehudah- nevis tas no Qerioth- viņam teica: “Kungs Meistar, un kas no tā iznāks, ka Tu esi gatavs sevi atklāt mums un nevis pasaulei?“
23 Ješua יהושעviņam atbildēja: “Ja kāds mīl Mani, viņš turēs Manu Vārdu. Un Mans Tēvs viņu mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un paliksim viņā.
24 “Kas Mani nemīl, netur Manus Vārdus. Un Vārds, ko jūs dzirdat, nav Mans, bet nāk no Tēva, kas Mani sūtīja.
25 “Šos Vārdus Es esmu jums runājis, būdams ar jums.
26 “Bet Palīgs, Nošķirtais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā VĀRDĀ,- Viņš jums visu mācīs un piekodinās jums par visu, ko Es jums teicu.
27 “Mieru Es atstāju ar jums- savu mieru Es jums dodu. Es nedodu jums kā pasaule dod. Lai jūsu sirdis nenoskumst un tāpat lai neizbīstas.
28 “Jūs dzirdējāt, ka Es jums teicu: ‘Es aizeju projām un atkal nākšu pie jums.’ Ja jūs būtu Mani mīlējuši, jūs būtu priecājušies, kad Es teicu: ‘Es aizeju pie Tēva,’ jo Mans Tēvs ir lielāks par Mani.
29 “Tagad Es jums esmu to pateicis, pirms tas notiek, lai, kad tas notiks, jūs ticētu.
30 “Es vairs daudz ar jums nerunāšu, jo nāk šīs pasaules valdnieks; viņš Manī nav ieguvis [pat mazāko vietu],
31 bet lai pasaule zinātu, ka Es mīlu Tēvu, Es daru to, ko Tēvs Man pavēlēja. Celieties augšā, iesim projām no šejienes.

15
1 “Es esmu īstais vīna koks, un Mans Tēvs ir dārznieks.
2 “Katru zaru Manī, kas nenes augli, Viņš noņem. Un katru zaru, kas nes augli, Viņš apstrādā tā, lai tas nestu jo vairāk augli.
3 “Jūs jau esat tīri (dzidrināti) tā Vārda dēļ, ko Es esmu runājis uz jums.
4 “Palieciet Manī, un Es palieku jūsos. Kā zars nespēj nest augli no sevis, kamēr tas nepaliek vīnakokā, tāpat arī jūs, kamēr nepaliekat Manī.
5 “Es esmu vīnakoks, jūs esat zari. Kas paliek Manī un Es viņā, tas nes daudz augli (vienskaitlī). Jo bez Manis jūs neko neesat spējīgi darīt!
6 “Ja kāds nepaliek Manī, viņš kā zars tiek aizmests projām un nokalst. Un viņi tos savāc un iemet ugunī un tie tiek sadedzināti.
7 “Ja jūs paliekat Manī un Mani Vārdi paliek jūsos, jūs lūgsiet, ko vien gribēsiet, un tas jums tiks izdarīts.
8 “Mans Tēvs tiek pagodināts, ja jūs nesat daudz augļa- [tikai] tā jūs būsiet Mani mācekļi.
9 “Kā Tēvs Mani ir mīlējis arī Es jūs esmu mīlējis. Palieciet Manā mīlestībā.
10 “Ja jūs turēsiet Manas pavēles, jūs paliksiet Manā mīlestībā- tāpat kā Es esmu turējis sava Tēva pavēles un palieku Viņa mīlestībā.
11 “Šos Vārdus Es esmu runājis uz jums, lai Mans prieks mājotu jūsos un lai jūsu prieks būtu pilnīgs.
12 “Šī ir Mana pavēle, lai jūs mīlat viens otru kā Es esmu jūs mīlējis.
13 “Nevienam nav lielākas mīlestības par šo: ka kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem.
14 “Jūs esat Mani draugi, ja jūs pildāt visu, ko Es jums pavēlu.
15 “Es jūs vairāk nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara. Bet Es jūs esmu nosaucis par draugiem, jo visas mācības, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, esmu jums darījis zināmas.
16 “Jūs neizvēlējāties Mani, bet Es izraudzījos jūs un jūs nozīmēju, lai jūs ejat un nesat augli un lai jūsu auglis paliek,- un lai [tagad] visu, ko jūs lūgsiet Tēvam Manā VĀRDĀ, Viņš jums varētu dot.
17 “Šos Vārdus Es jums pavēlu ievērot,- lai jūs mīlat viens otru.
18 “Ja pasaule jūs ienīst, jūs zināt, ka tā ir ienīdusi Mani, pirms tā ienīda jūs.
19 “Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tai piederīgos. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es izvēlējos jūs no pasaules; šī paša iemesla dēļ pasaule jūs ienīst.
20 “Atcerieties Vārdu, ko Es jums teicu: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi vajāja Mani, viņi vajās arī jūs. Ja viņi ir turējuši Manu Vārdu, viņi turēs arī jūsējo.
21 “Bet to visu viņi darīs jums Mana VĀRDA dēļ, jo viņi nepazīst Viņu, kas Mani sūtīja.
22 “Ja Es nebūtu nācis un runājis uz tiem, viņiem nebūtu grēka, bet tagad viņiem nav atrunas par savu grēku.
23 “Kas ienīst Mani, ienīst arī Manu Tēvu.
24 “Ja Es nebūtu darījis viņu vidū darbus, ko nav darījis neviens cits, tiem nebūtu grēka. Bet tagad viņi tos ir redzējuši un ienīst kā Mani, tā arī Manu Tēvu,
25 lai varētu īstenoties Vārds, kas ir rakstīts viņu Torah: ‘Viņi ienīda Mani bez pamata.’ Teh. (Ps.) 35:19; 69:4
26 “Kad nāks Palīgs, ko Es sūtīšu pie jums no Tēva, Patiesības Gars, kas nāk no Tēva, Viņš liecinās par Mani,
27 bet arī jūs nesīsiet liecību, jo jūs esat bijuši ar Mani no iesākuma.

16
1 “Šos Vārdus Es esmu runājis uz jums, lai jūs nepakluptu.
2 “Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet tuvojas stunda, kad ikviens, kas jūs nogalinās, domās, ka viņš ir kalpojis Elohim.
3 “To viņi darīs pie jums, jo viņi neiepazina ne Tēvu, ne Mani.
4 “Bet Es esmu jums teicis šos Vārdus ar mērķi, lai, kad pienāks [šī] stunda, jūs atcerētos, ka Es jums tos teicu. Un šos Vārdus Es jums neteicu sākumā, jo Es biju ar jums.
5 “Bet tagad Es aizeju pie Viņa, kas Mani sūtīja, un neviens vien no jums Man prasa: “Kurp Tu dodies?”
6 “Tāpēc, ka Es jums esmu teicis šos Vārdus, jūsu sirdi ir pārņēmušas skumjas.
7 “[Un tomēr] Es jums saku patiesību. Kas attiecas uz jums, tad jums ir labāk, ka Es aizeju, jo, ja Es neaizeju projām, Palīgs nenāks pie jums, bet, ja Es aiziešu, Es Viņu sūtīšu pie jums.
8 “Un atnācis Viņš liecinās [un pārliecinās] pasauli attiecībā uz grēku un attiecībā uz taisnību, un attiecībā uz tiesu-
9 attiecībā uz grēku,- jo viņi netic Man,
10 attiecībā uz taisnību,- jo Es dodos pie sava Tēva un jūs Mani vairāk neredzēsiet,
11 attiecībā uz tiesu,- jo šīs pasaules valdnieks jau ir saņēmis savu sodu.
12 “Man joprojām ir daudz Vārdu, ko jums teikt, bet jūs tagad nespējat tos uztvert.
13 “Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, Viņš jūs vadīs visā patiesībā. Jo Viņš nerunās no sevis paša, bet runās visu, ko Viņš dzirdēs, un Viņš paziņos jums, kam ir jānāk.
14 “Viņš paaugstinās Mani, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to paziņos.
15 “Viss, kas pieder Tēvam, pieder Man. Tāpēc Es teicu, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to paziņos.
16 “Vēl mazs brīdis, un jūs Mani vairs neredzēsiet, un vēl kāds mazs brīdis, un jūs Mani atkal redzēsiet.”
17 Tad kādi no Viņa mācekļiem sacīja viens otram: “Kas tas ir, ko Viņš mums grib teikt: ‘Vēl mazs brīdis, un jūs Mani vairs neredzēsiet, un vēl kāds mazs brīdis, un jūs Mani atkal redzēsiet’ un ‘Es aizeju pie Tēva’?”
18 Viņi sprieda: “Ko tas īsti nozīmē: ‘Vēl mazs brīdis’? Mēs nezinām, ko Viņš runā.”
19 Ješua יהושעzināja, ka viņi vēlas Viņam [šīs lietas] jautāt, un Viņš tiem sacīja: “Vai jūs viens otram uzdodat jautājumus par tiem Vārdiem, ko Es teicu: ‘Vēl mazs brīdis, un jūs Mani vairs neredzēsiet, un vēl kāds mazs brīdis, un jūs Mani atkal redzēsiet?’
20 “Patiesi, patiesi, Es jums saku, ka jūs raudāsiet un vaimanāsiet, bet pasaule priecāsies. Un jūs tiksiet noskumdināti, bet jūsu skumjas pārtaps par prieku.
21 “Sieviete bēdājas, kad viņai tuvojas dzemdību sāpes, jo tuvojas viņas stunda, bet, līdzko viņa ir dzemdējusi bērnu, tā vairāk nepiemin ciešanas prieka dēļ, ka pasaulē ir ienācis cilvēks.
22 “Tāpēc arī jums tagad ir skumjas, bet Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirdis priecāsies, un neviens jūsu prieku jums neatņems.
23 “Tajā dienā jūs Man neko vairs neprasīsiet. Patiesi, patiesi, Es jums saku: ko jūs lūgsiet Tēvam Manā VĀRDĀ, to Viņš jums dos.
24 “Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā VĀRDĀ. Lūdziet; un jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs.
25 “Šos Vārdus Es esmu runājis jums tēlainā izteiksmē, bet nāk stunda, kad Es vairāk uz jums nerunāšu tēlainiem Vārdiem, bet atklāšu Tēvu skaidri un saprotami.
26 “Tajā dienā jūs lūgsiet Manā VĀRDĀ, un Es jums nesaku, ka Es lūgšu Tēvu, lai Viņš iestājas par jums,
27 jo pats Tēvs jūs mīl tāpēc, ka jūs esat Mani mīlējuši un esat ticējuši, ka Es nāku no Elohim.
28 “Es izgāju no Tēva un esmu nācis pasaulē. Tagad Es atstāju pasauli un atgriežos pie Tēva.”
29 Tad Viņa mācekļi Viņam teica: “Redzi, tagad Tu runā skaidri un ne vairs tēlainiem Vārdiem!
30 “Tagad mēs zinām, ka Tu zini visu, un nav nekādas vajadzības, ka kāds Tevi izjautātu. Mēs ticam, ka Tu esi nācis no Elohim.”
31 Ješua יהושעtiem atbildēja: “Vai [patiešām] tagad jūs ticat?
32 “Redziet, tuvojas stunda un tā jau ir atnākusi, kad jūs tiksiet izklīdināti katrs uz savu pusi un atstāsiet Mani vienu. Tomēr Es neesmu viens, jo Tēvs ir ar Mani.
33 “Šos Vārdus Es esmu runājis uz jums, lai jūs Manī smeltos mieru. Pasaulē jums ir grūti, bet ņemiet drosmi,- Es pasauli esmu uzvarējis.”

17
1 Ješua יהושעizteica šos Vārdus un tad pacēla augšup savas acis pret debesīm un sacīja: “Tēvs, šī stunda ir atnākusi. Apskaidro savu Dēlu tā, lai Tavs Dēls arī varētu apskaidrot Tevi,-
2 tā kā Tu Viņam esi piešķīris autoritāti pār visu miesu, lai Viņš varētu sniegt mūžīgo dzīvību visiem tiem, ko Tu Viņam esi devis.
3 “Un šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi pazīst Tevi, vienīgo patieso Elohim, un Ješua יהושעMesiju, ko Tu esi sūtījis.
4 “Es esmu Tevi atklājis uz zemes, īstenojot to darbu, ko Tu Man esi uzticējis, lai Es daru.
5 “Un tagad aptver Mani ar sevi, Tēvs, tādā pašā mērā kādā Es biju apvienots ar Tevi, pirms eksistēja pasaule.
6 “Es esmu atklājis Tavu VĀRDU cilvēkiem, ko Tu Man devi no pasaules. Viņi bija Tavi, un Tu tos piešķīri Man, un viņi ir turējuši Tavu Vārdu.
7 “Un tagad viņi ir nākuši pie atziņas, ka viss, ko Tu devi Man, ir [nācis] no Tevis.
8 “To Vārdu dēļ, ko Tu Man devi, es šos Vārdus esmu pasniedzis viņiem. Un viņi tos ir pieņēmuši un ir patiesi sapratuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un viņi noticēja, ka Tu Mani sūtīji.
9 “Es lūdzu par viņiem. Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi.
10 “Un viss, kas pieder Man, pieder Tev; un visas, kas pieder Tev, ir Mans, un Es esmu ticis atzīts viņos.
11 “Es vairāk neesmu pasaulē, bet šie ir pasaulē, un Es dodos pie Tevis. Nošķirtais Tēvs, noturi viņus savā VĀRDĀ, ko Tu Man esi devis,- tā, lai viņi būtu Viens tā kā Mēs esam Viens.
12 “Kad Es biju ar viņiem pasaulē, Es tos uzturēju Tavā VĀRDĀ, ko Tu Man esi devis, Es tos sargāju, un neviens no tiem nav pazudis, izņemot iznīcības dēlu, lai Raksti tiktu piepildīti.
13 “Un tagad Es aizeju pie Tevis. Un Es izsaku šos Vārdus pasaulē tā, lai Mans prieks viņos tiktu padarīts pilnīgs.
14 “Es esmu viņiem pasniedzis Tavu Vārdu, un pasaule viņus ienīst, jo viņi nav no pasaules tāpat kā Es neesmu no pasaules.
15 “Es nelūdzu, lai Tu viņus izņemtu ārā no pasaules, bet lai Tu viņus atturētu no ļaunā.
16 “Viņi nav no pasaules tāpat kā Es neesmu no pasaules.
17 “Nošķir tos malā Tavā patiesībā- Tavs Vārds ir patiesība.
18 “Kā Tu Mani izsūtīji pasaulē, arī Es esmu tos izsūtījis pasaulē.
19 “Un viņu dēļ Es sevi nošķīru [no Tevis]- tā, lai arī viņi varētu tikt nošķirti [un ietverti] patiesībā.
20 “Un Es nelūdzu tikai par viņiem vien, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs,-
21 tā, lai viņi visi varētu būt viens. Kā Tu, Tēvs, esi Manī un Es Tevī,- lai arī viņi varētu kļūt vieni Mūsos, lai pasaule varētu ticēt, ka Tu Mani esi sūtījis.
22. “To lietu uzskatu mēru, ko Tu devi Man, Es esmu devis viņiem- tā, lai viņi varētu būt viens kā Mēs esam Viens,
23 Es viņos un Tu Manī,- un [pēc šī parauga] lai arī viņi varētu iegūt pilnību vienībā tā, lai pasaule atzītu, ka Tu Mani esi sūtījis un esi viņus mīlējis tāpat kā Tu esi Mani mīlējis.
24 “Tēvs, Es vēlos, lai tie, kurus Tu Man esi devis, varētu būt ar Mani tur, kur Es esmu,- lai tie redzētu Manu [paaugstināto stāvokli], ko Tu Man esi piešķīris, jo Tu Mani mīlēji pirms pasaules radīšanas.
25 “O, Taisnais Tēvs, patiešām pasaule Tevi nepazina, bet Es tevi pazinu; Tevi pazina arī tie, ko Tu Man devi.
26 “Un Es esmu darījis Tavu VĀRDU viņiem zināmu un darīšu to zināmu tā, lai mīlestība, ar ko Tu Mani mīlēji, varētu atrasties viņos un [arī] Es viņos.”

18
1 Izsacījis šos Vārdus, Ješua יהושעar saviem mācekļiem devās aiz Qidron strauta. Tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja.
2 Un Yehudah, kas Viņu nodeva, arī zināja šo vietu, jo Ješua יהושעbieži šeit satikās ar saviem mācekļiem.
3 Saņēmis no augstajiem priesteriem un farizejiem kareivju un virsnieku grupu, turp devās [arī] Yehudah- [paņēmuši līdzi] lukturus, lāpas un ieročus.
4 Tad Ješua יהושע, zinot visu, kas nāks pār Viņu, iznāca tiem pretī un tiem teica: “Ko jūs meklējat?”
5 Tie Viņam atbildēja: “Ješua יהושעno Natsareth.” Ješua יהושעtiem sacīja: “Es tas esmu.” Un Yehudah, kas Viņu nodeva, arī atradās viņu vidū.
6 Kad Viņš tiem paziņoja: “Es tas esmu,” tie atkrita atpakaļ un nokrita pie zemes.
7 Viņš tiem vēlreiz noprasīja: “Ko jūs meklējat?” Un viņi teica: “Ješua יהושעno Natsareth.”
8 Ješua יהושעatbildēja: “Es jums teicu, ka tas esmu Es. Ja jūs meklējat Mani, ļaujiet tiem iet,”
9 lai varētu īstenoties Vārds, ko Viņš teica: “Es neesmu pazaudējis nevienu no tiem, ko Tu Man esi devis.”
10 Tad Shim’on Kēpha, kuram bija zobens, izrāva to un cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam labo ausi. Un šī kalpa vārds bija Meleķ.
11 Ješua יהושעPēterim teica: “Bāz savu zobenu makstī. Vai Man nedzert no tā biķera, ko Mans Tēvs Man ir pasniedzis?”
12 Tad kareivju grupa un tās komandieris un Yehudim varas pārstāvji Ješua יהושעsagūstīja un Viņu sasēja,
13 un tie Viņu aizveda projām- sākumā pie Hanan, jo viņš bija Qayapha sievastēvs, kurš bija tā gada augstais priesteris.
14 Tātad, Qayapha bija tas, kas deva padomu Yehudim, ka būtu vislabāk, ka viens cilvēks mirst par tautu nekā tauta iet bojā.
15 Un Shim’on Kēpha sekoja Ješua יהושעar otru mācekli, un tas māceklis bija pazīstams augstajam priesterim un kopā ar Ješua יהושעnonāca augstā priestera pagalmā.
16 Bet Pēteris palika ārpusē stāvam pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca ārā un runāja ar kalponi, kas sargāja durvis, un tā ieveda Kēpha iekšā.
17 Tad kalpone, kas sargāja durvis, Kēpha teica: “Vai arī tu esi viens no šī Cilvēka mācekļiem?” Viņš sacīja: “Nē, neesmu.”
18 Tur stāvēja kalpi un virsnieki. Viņi bija no oglēm sakūruši ugunskuru, jo bija auksts, un viņi sildījās. Un Kēpha stāvēja kopā ar tiem un sildījās.
19 Tad augstais priesteris Ješua יהושעuzdeva jautājumus par Viņa mācekļiem un Viņa mācību.
20 Ješua יהושעviņam atbildēja: “Es runāju atklāti pasaulei. Es vienmēr mācīju sinagogā un Nošķirtajā vietā, kur Yehudim nāk kopā, Es nevienu Vārdu neesmu slepeni runājis.
21 “Kāpēc tu Man to prasi? Prasi tiem, kas Manī klausījās, ko esmu tiem teicis. Redzi, viņi zina, ko esmu teicis.”
22 Un kad Viņš to bija izteicis, viens no virsniekiem, kas tur stāvēja, iesita Ješua יהושעpa seju un teica: “Vai šādi Tu atbildi augstajam priesterim?”
23 Ješua יהושעviņam atbildēja: “Ja Es esmu runājis ko ļaunu, tad aplieciniet to, bet, ja labu, kāpēc jūs Mani sitat?”
24 Tad Hanan Viņu saistītu sūtīja pie augstā priestera Qayapha.
25 Un Shim’on Kēpha stāvēja un sildījās. Tad viņi tam teica: “Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem?” Viņš to noliedza un teica: “Nē, es neesmu!“
26 Viens no augstā priestera kalpiem, tā radinieks, kura ausi Kēpha bija nocirtis, teica: “Pag’, vai tikai es tevi neredzēju dārzā kopā ar Viņu?”
27 Kēpha to atkal noliedza, un tajā pašā mirklī iedziedājās gailis.
28 Tad viņi Ješua יהושעaizveda no Qayapha nama uz pili; bija agrs rīts. Un viņi paši neiegāja pilī, lai neapgānītos, bet lai varētu ēst Pēsah.
29 Tad Pilate iznāca ārā pie tiem un teica: “Kādu apsūdzību jūs nesat pret šo Cilvēku?”
30 Tie viņam atbildēja un sacīja: “Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu nebūtu nogādājuši pie tevis.”
31 Tad Pilate tiem sacīja: “Ņemiet jūs Viņu un sodiet Viņu saskaņā ar saviem likumiem.” Yehudim viņam teica: “Mums nav tiesību nevienam piespriest nāvi.”
32 [Tas notika], lai varētu īstenoties Ješua יהושעVārds, ko Viņš teica, norādot, kādā nāvē Viņam būs jāmirst.
33 Tad Pilate devās atpakaļ pilī, pasauca Ješua יהושעun Viņam prasīja: “Vai Tu esi Yehudim Ķēniņš?”
34 Ješua יהושעviņam atbildēja: “Vai to tu saki no sevis vai tāpēc, ka citi ar tevi runāja par Mani?”
35 Pilate atbildēja: “Vai es esmu Yehudim? Tava paša tauta un augstie priesteri Tevi ir atveduši pie manis. Ko Tu esi darījis?”
36 Ješua יהושעatbildēja: “Mana Valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valdīšana būtu nākusi no šīs pasaules, Mani kalpi par Mani cīnītos tā, ka Es netiktu nodots Yehudim rokās. Bet Mana valdīšana nav no šejienes.”
37 Tad Pilate Viņam teica: “Tad patiešām Tu esi Ķēniņš?” Ješua יהושעatbildēja: “Tu to saki, jo Es esmu Ķēniņš. Tamdēļ Es esmu dzimis un tamdēļ Es esmu nācis pasaulē, lai Es liecinātu par patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.“
38 Pilate Viņam sacīja: “Kas ir patiesība?” Kad viņš to bija izteicis, viņš atkal devās ārā pie jūdiem un tiem sacīja: “Es Viņā nekādas vainas neatrodu.
39 “Jums ir ierasts, ka Es kādu jums uz Pēsah atbrīvoju. Vai jūs gribat, lai es jums atbrīvoju Yehudim Ķēniņu?“
40 Tad viņi visi atkal sauca sakot: “Nevis šo, bet Barabba!” Un Barabba bija laupītājs.

19
1 Tad Pilate ņēma Ješua יהושעun lika Viņu nopērt.
2 Un kareivji nopina ērkšķu vainagu un uzlika to Viņam galvā, un tie uzvilka Viņam purpura apmetni
3 un nostājās pie Viņa un Viņam sacīja: “Sveiks, Yehudim Ķēniņ!” Un tie sita Viņam pa seju.
4 Un Pilate atkal iznāca ārā un tiem teica: “Redziet, es Viņu izvedu ārā pie jums, lai darītu jums zināmu, ka es pie Viņa nekādas vainas neatrodu.”
5 Tad iznāca Ješua יהושעar ērkšķu vainagu un tērpies purpura apmetnī. Un Pilate tiem teica: “Redziet, [kāds] Cilvēks!”
6 Tātad, kad augstie priesteri un varas vīri Viņu redzēja, tie sauca sakot: “Sit pie koka! Sit pie koka!” Pilate tiem sacīja: “Jūs ņemiet Viņu un sitiet pie koka, jo es pie Viņa nekādas vainas neatrodu.”
7 Tad Yehudim viņam atbildēja: “Mums ir dota Bauslība, un saskaņā ar mūsu Likumu Viņam ir jāmirst, jo Viņš ir sevi patvarīgi darījis par Elohim Dēlu.”
8 Kad Pilate dzirdēja šo vārdu, viņš vēl vairāk nobijās
9 un devās atpakaļ pilī un prasīja Ješua יהושע: “No kurienes Tu esi?” Bet Ješua יהושעviņam [šoreiz] nekā neatbildēja.
10 Tad Pilate Viņam teica: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi sist pie koka un man ir vara Tevi atbrīvot?”
11 Ješua יהושעatbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tev tā nebūtu dota no augšienes. Tādēļ tam, kas mani nogādāja pie tevis, ir lielāks grēks.”
12 No šī brīža Pilate meklēja Viņu atbrīvot, bet Yehudim sauca sakot: “Ja tu atbrīvosi šo, tu neesi Caesar draugs. Ikviens, kas sevi dara par ķēniņu, saceļas pret Caesar.”
13 Tātad, kad Pilate dzirdēja šos Vārdus, viņš izveda Ješua יהושעārāun nosēdās soģa krēslā vietā, ko sauc par akmens bruģi, bet ebrejiski Gabbatha.
14 Un tā bija Sagatavošanās diena Pēsah nedēļai, sestā stunda. Un viņš teica Yehudim: “Redziet, jūsu Ķēniņš!”
15 Bet viņi skaļi sauca: “Prom, prom [ar šo], sit Viņu pie koka!” Pilate tiem teica: “Vai lai es situ pie koka jūsu Ķēniņu?” Augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, izņemot Caesar!”
16 Tikai tad viņš Viņu nodeva to rokās Viņu piesist pie koka. Un tie ņēma Ješua יהושעun veda Viņu projām.
17 Un Viņš, nesdams savu baļķi, devās ārā [no pilsētas] uz tā saukto galvaskausa vietu, ko ebrejiski sauca Golgotha,
18 kur tie sita pie koka Viņu un divus citus līdz ar Viņu, vienu no šīs puses un vienu no tās puses, un Ješua יהושעpa vidu.
19 Un Pilate arī rakstīja uzrakstu un piestiprināja to pie koka, un tur bija rakstīts:Ješua יהושעNO NATSARETH, YEHUDIM ĶĒNIŅŠ.
20 Tā daudzi no jūdiem izlasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Ješua יהושעtika sists pie koka, bija tuvu pilsētai, un tur tas bija rakstīts ebreju, grieķu un itāļu valodās.
21 Tad Yehudim augstie priesteri Pilate sacīja: “Neraksti ‘Yehudim Ķēniņš,’ bet gan: ‘Viņš teica: Es esmu Yehudim Ķēniņš.’”
22 Pilate atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.”
23 Kad kareivji Ješua יהושעsita pie koka, tie norāva Viņam virsdrēbes un tās saplēsa četrās daļās, lai katram kareivim iznāktu pa daļai, un arī apakšdrēbes. Bet Viņa apakšdrēbes bija bez vīlēm, tās bija izaustas no pašas augšas vienā gabalā.
24 Tad tie viens otram teica: “Neplēsīsim tās pušu, bet labāk metīsim par tām kauliņus- kuram tie kritīs, tam tās piederēs,” lai varētu piepildīties Raksti, kas saka: “Viņi sadalīja Manas virsdrēbes savā starpā, un par Manu apakšējo apģērbu tie meta kauliņus.”Teh. (Ps.) 22:18 Lūk, kāpēc kareivji tā darīja.
25 Un pie Ješua יהושעkoka stāvēja Viņa māte un Viņa mātes māsa, Miryam, Qlophah sieva, un Miryam no Maģdala.
26 Tad Ješua יהושע, redzot savu māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, nostājušos viņas tuvumā, teica savai mātei: “Sieviete, redzi, tavs dēls!”
27 Un tad Viņš teica māceklim: “Redzi, tava māte!” Un no šīs pašas stundas šis māceklis viņu aizveda uz savām mājām.
28 Pēc tam Ješua יהושעzinādams, ka viss ir piepildīts, lai Raksti būtu īstenoti, teica: “Man slāpst!”
29 Tur atradās trauks ar etiķi, un tie piepildīja sūkli ar etiķi, uzsprauda to uz īzapa stiebra un pielika to Viņam pie mutes.
30 Kad Ješua יהושעnobaudījaetiķi, Viņš teica: “Viss padarīts!” Un nodūris galvu, Viņš atdeva savu garu.
31 Tā kā tā bija Sagatavošanās diena Pēsah un Shabbat mirušo ķermeņiem nav ļauts palikt uz koka- jo šis Shabbat bija ļoti svēts,- jūdi izprasījās Pilate dot atļauju satriekt kājas, lai viņi [ātrāk] varētu tikt aizvākti prom.
32 Tad nāca kareivji un satrieca kājas pirmajam un otrajam, kuri bija piesisti pie koka līdz ar Viņu,
33 bet, kad tie pienāca pie Ješua יהושעun redzēja, ka Viņš jau ir miris, tie Viņa kājas nesatrieca.
34 Bet viens no kareivjiem iedūra Viņa sānā ar šķēpu, un nekavējoties izplūda asinis un ūdens.
35 Un tas, kas [to] redzēja, ir liecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Viņš zina, ka runā patiesību, lai jūs spētu ticēt.
36 Jo tas tā notika, lai piepildītos Raksti: “Neviens no Viņa kauliem netiks salauzts.” Teh. (Ps.) 34:20
37 Un atkal cita Rakstu vieta saka: “Viņi skatīsies uz Viņu, ko sadūra.” Zeķ. (Cak.) 12:10
38 Pēc tam Josēph no Ramathayim, būdams Ješua יהושעmāceklis, bet tikai slepenībā, jo baidījās no Yehudim, lūdzās Pilate, vai viņš nevarētu noņemt Ješua יהושעķermeni, un Pilate deva atļauju. Tāpēc viņš nāca un noņēma Ješua יהושעķermeni.
39 Atnāca arī Naķdimon, kas reiz nāca pie Ješua יהושעnaktī, atnesis mirru un alvejas sajaukumu, apmēram simts mārciņas.
40 Tad viņi paņēma Ješua יהושעķermeni, ietina to linautā kopā ar smaržvielām, jo tāda bija Yehudim mirušo apglabāšanas kārtība.
41 Pie vietas, kur Viņš tika sists pie koka, atradās dārzs, un dārzā bija svaigi izrakts kaps, kurā vēl neviens nebija gulējis.
42 Tātad, Yehudim Sagatavošanās dienas dēļ tie ielika Ješua יהושעķermenišajā pašā kapā, jo tas bija tuvu.

20
1 Un pirmajā nedēļas dienā Miryam no Maģdala agri, kad vēl bija tumšs, nāca pie kapa un redzēja, ka akmens no kapa ir novelts.
2 Tāpēc viņa skrēja projām un nonāca pie Shim'on Kēpha un pie otra mācekļa, ko Ješua יהושעmīlēja, un tiem teica: “Viņi ir paņēmuši Kungu no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu ir likuši.”
3 Tad Kēpha un otrs māceklis izgāja un steidzās pie kapa,
4 un šie divi skrēja kopā, bet otrais māceklis apdzina Kēpha un nonāca pie kapa pirmais.
5 Un pakāpies lejup, viņš redzēja linu autus atliktus malā, bet viņš pats kapā neiekāpa.
6 Tad nāca Shim’on Kēpha, sekodams viņam, un tas iekāpa kapā. Un viņš redzēja, ka linu auti gulēja nolikti
7 un apsegs, kas bija ticis uzklāts Viņa galvai, neatradās kopā ar linu autiem, bet bija salocīts un nolikts atsevišķi malā.
8 Tad kapā iekāpa otrais māceklis, kas bija ieradies pie kapa pirmais. Un viņš redzēja un ticēja.
9 Jo viņi vēl nesaprata Rakstus, ka Viņam bija jāuzmostas no mirušiem.
10 Tāpēc mācekļi viens aiz otra devās uz mājām.
11 Bet Miryam stāvēja kapa ārpusē un raudāja. Tad raudādama viņa noliecās, lai ieskatītos kapā,
12 un redzēja divus Elohim vēstnešus baltā tērpā sēžam, viens pie galvas un otrs pie kājām vietā, kur Ješua יהושעķermenis bija ticis ielikts kapā.
13 Un viņi tai teica: “Sieviete, kāpēc tu raudi?” Viņa sacīja: “Jo viņi paņēma projām manu Kungu un es nezinu, kur tie Viņu likuši.”
14 To izteikusi, viņa apgriezās apkārt un redzēja stāvam Ješua יהושע, tikai viņa nezināja, ka tas bija Ješua יהושע.
15 Ješua יהושעviņai teica: “Sieviete, kāpēc tu raudi? Ko tu meklē?” Domādama, ka tas ir dārznieks, tā Viņam teica: “Kungs, ja tu esi Viņu aiznesis projām, saki man, kur tu Viņu esi nolicis, lai es Viņu dabūtu prom.”
16 Ješua יהושעviņai sacīja: “Miryam!” Viņa [strauji] apgriezās un Viņam teica: “Rabboni!” (kas nozīmē: Skolotāj!)
17 Ješua יהושעviņai teica: “Nesatver Mani, jo Es vēl neesmu pacēlies pie sava Tēva. Bet noej pie Maniem brāļiem un paziņo tiem: ‘Es paceļos pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Elohim un jūsu Elohim.’”
18 Miryam no Maģdala nāca mācekļiem paziņot, ka viņa ir redzējusi Kungu Meistaru un ko Viņš tai bija licis pateikt.
19 Kad pienāca tās dienas, pirmās nedēļas dienas, vakars un kad mācekļi bija sanākuši kopā aiz aizslēgtām durvīm, baidoties no Yehudim, atnāca [arī] Ješua יהושעun nostājās viņu vidū un tiem sacīja: “Miers jums.”
20 To teicis, Viņš tiem rādīja savas rokas un savu sānu. Kad mācekļi redzēja savu Kungu, viņi priecājās.
21 Tad Ješua יהושעtiem teica vēlreiz: “Miers jums! Kā Tēvs Mani ir sūtījis, arī Es sūtu jūs.”
22 To teicis, Viņš pūta uz tiem un tiem sacīja: “Saņemiet Nošķirto Garu.
23 “Ja jūs kādiem piedodat grēkus, tie tiem tiek piedoti; ja jūs kādiem paturat grēkus, tie tiem tiek paturēti.”
24 Bet T’oma, saukts Dvīnis, viens no tiem divpadsmit, nebija kopā ar viņiem, kad atnāca Ješua יהושע,-
25 tad pārējie mācekļi viņam teica: “Mēs esam redzējuši savu Kungu.” Bet viņš tiem sacīja: “Kamēr es neredzu naglu zīmi Viņa plaukstās un nepielieku savu pirkstu naglu brūcei un neuzlieku savu roku uz Viņa sāna, es neticēšu.“
26 Un pēc astoņām dienām Viņa mācekļi atkal bija iekštelpā un T’oma bija ar tiem. Ješua יהושעieradās, kad durvis bija aizslēgtas. Viņš nostājās viņu vidū un teica: “Miers jums!”
27 Un tad Viņš pievērsās Tomam un teica: “Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas plaukstas. Un [tagad] izstiep savu roku un pieliec to Man pie sāna- un neesi neticīgs, bet ticīgs.”
28 Un T’oma atbildēja un Viņam sacīja: “Mans Kungs Meistar un mans Elohim!“
29 Ješua יהושעviņam sacīja: “T’oma, tu tici tāpēc, ka tu esi Mani redzējis. Svētīti ir tie, kas nav redzējuši un tic.“
30 Tur patiešām bija daudz citu zīmju, ko Ješua יהושעdarīja savu mācekļu klātbūtnē, kas nav ierakstītas šajā grāmatā,
31 bet šīs ir ierakstītas, lai jūs ticētu, ka Ješua יהושעir Mesija, Elohim Dēls, un lai jūs ticēdami varētu iegūt dzīvību Viņa VĀRDĀ.

21
1 Pēc šīm lietām Ješua יהושעvēlreiz sevi atklāja mācekļiem pie Kinnereth jūras, un tas notika sekojoši:
2 Tobrīd kopā bija Shim’on Kēpha un T’oma, saukts Dvīnis, un Nethanē’l no Qanah Galil, Zabdai dēli, un divi citi Viņa mācekļi.
3 Shim’on Kēpha tiem teica: “Es dodos zvejot.” Viņi tam teica: “Mēs ejam tev līdzi.” Viņi izgāja un tūlīt pat kāpa laivā. Tajā naktī viņi neko nenozvejoja.
4 Bet kad pienāca agrs rīts, Ješua יהושעstāvēja krastā. Tomēr mācekļi nezināja, ka tas ir Ješua יהושע.
5 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Bērni, vai jums ir ēdiens?” Tie Viņam atbildēja: “Nav.”
6 Un Viņš tiem teica: “Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsiet.” Un tā viņi izmeta tīklu, un tie vairs nespēja to pavilkt lielā zivju skaita dēļ.
7 Tad māceklis, ko Ješua יהושעmīlēja, Kēpha teica: “Tas ir Kungs Meistars!” Tad Shim’on Kēpha, dzirdēdams, ka tas ir Kungs Meistars, uzrāva savas virsdrēbes- jo viņš bija izģērbies- un metās jūrā.
8 Bet pārējie mācekļi pieturēja laivu,- jo viņi nebija tālu no krasta, tikai divus simtus olekšu,- vilkdami tīklu, pilnu ar zivīm.
9 Un kad viņi bija nonākuši krastā, tie redzēja tur iedegtu ugunskuru no oglēm un virs tām zivis un maizi.
10 Tad Ješua יהושעtiem sacīja: “Atnesiet kādas no zivīm, ko jūs esat tikko kā dabūjuši.“
11 Shim’on Kēpha cēlās un gāja vilkt tīklu, pilnu ar simts piecdesmit trīs lielām zivīm. Un kaut gan tur bija tik daudz zivju, tīkls nesaplīsa.
12 Ješua יהושעviņiem teica: “Nāciet, ēdīsim brokastis.” Un nevienam no mācekļiem [tobrīd] nebija drosmes Viņam jautāt: “Kas Tu esi?” Jo viņi zināja, ka tas bija Kungs Meistars.
13 Tad Ješua יהושעnāca un paņēma maizi un deva to tiem un to pašu darīja ar zivīm.
14 Tā bija trešā reize, kad Ješua יהושעatklāja sevi mācekļiem pēc tam, kad Viņš bija augšāmcēlies no mirušajiem.
15 Kad viņi bija paēduši brokastis, Ješua יהושעShim’on Kēpha teica: “Shim’on, Yonah dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam teica: “Jā, Kungs Meistar, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Viņš tam teica: “Baro Manus jērus.”
16 Viņš tam teica vēlreiz, otru reizi: “Shim’on, Yonah dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam teica: “Jā Kungs Meistar, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Viņš tam teica: “Gani Manas avis.”
17 Viņš tam teica trešo reizi: “Shim’on, Yonah dēls, vai tu Mani mīli?” Kēpha noskuma, jo Viņš tam trešo reizi bija prasījis: “Vai tu Mani mīli?” Viņš teica: “Kungs Meistar, Tu zini visu, Tu [taču] zini, ka es Tevi mīlu.” Ješua יהושעviņam teica: “Baro Manas avis.
18 “Patiesi, patiesi, Es tev saku: kad tu biji jauns, tu pats ģērbies un gāji, kur tu gribēji, bet kad tu būsi vecs kļuvis, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi ģērbs un tevi vedīs tur, kur tu nevēlies doties.”
19 To Viņš teica, norādot, kādā nāvē viņš pagodinās Elohim. To teicis, Viņš tam teica: “Tu seko Man.”
20 Kēpha, apgriezies apkārt, ieraudzīja viņiem sekojot to mācekli, ko Ješua יהושעmīlēja, to, kurš pie vakariņu galda bija piekļāvies Viņam pie krūtīm un teicis: “Kungs Meistar, kurš ir tas, kas Tevi nodos?”
21 Ieraugot viņu, Kēpha Ješua יהושעprasīja: “Bet Kungs Meistar, kas būs ar šo?“
22 Ješua יהושעviņam sacīja: “Ja Es vēlos, lai viņš paliek, kamēr Es atgriezīšos, kāda tev daļa? Tu seko Man.”
23 Tāpēc brāļu starpā izplatījās vārds, ka šis māceklis nemirs. Tomēr Ješua יהושעviņam neteica, ka viņš nemirs, bet: “Ja Es vēlos, lai viņš paliek, kamēr Es atgriezīšos, kāda tev daļa?“
24 Tas ir māceklis, kas sniedz liecību par šīm lietām un visas šīs lietas pierakstīja. Un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25 Tagad, ir vēl daudz kas cits, ko Ješua יהושעdarīja. Ja katra no [šīm lietām] tiktu pierakstīta, man šķiet, ka pasaule [tik un tā] nespētu uztvert visu šajās grāmatās pierakstīto. Amēn.