Autorizācija

Veikala kategorijas

 

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

Mesiāniskie raksti

Apustuļu darbi

17.04.2001
Apustuļu darbi
Ma’asei

1 Pirmos [notikumu] pierakstus es izdarīju, O, Teophilos, par visu, ko Ješua יהושעdarīja un mācīja no iesākuma
2 līdz tai dienai, kad Viņš tika paņemts prom pēc tam, kad caur Nošķirto Garu bija devis instrukcijas emissaries [apustuļiem], ko Viņš bija izvēlējies;
3 tiem Viņš arī atklājās kā dzīvs pēc savām ciešanām, sniegdams neapgāžamus pierādījumus un būdams redzams vēl četrdesmit dienas, lai runātu par Elohim valstību.
4 Un satiekoties ar tiem, Viņš pavēlēja tiem neatstāt Yerushalayim, bet gaidīt uz Tēva apsolījumu, “ko jūs esat dzirdējuši no Manis,-
5 jo Yohanan pagremdēja ūdenī, bet jūs tiksit pagremdēti Nošķirtajā Garā pēc ne pārāk daudz dienām.”
6 Tātad, kad viņi bija sanākuši kopā, tie Viņu izvaicāja sacīdami: “Kungs Meistar, vai Tu šajā laikā atjaunosi Yisra’ēl valstību?”
7 Un Viņš tiem teica: “Jums nav dots zināt laikus vai sezonas, kuras Tēvs ir nolicis savā paša varā.
8 “Bet jūs saņemsiet spēku, kad Nošķirtais Gars būs nācis pār jums, un jūs būsit Mani liecinieki Yerushalayim un visā Yehudah un Shomeron un līdz pasaules galam.”
9 Kad tas bija izteikts un viņi visi skatījās uz Viņu, Viņš tika pacelts augšup un mākonis apslēpa Viņu skatam.
10 Un kad tie vērās debesīs, kā Viņš dodas augšup, redzi, divi vīri stāvēja blakus tiem ģērbti baltās drēbēs,
11 kas teica: “Galil vīri, kāpēc jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis pats Ješua יהושע, kas tika paņemts no jums debesīs, atgriezīsies tādā pašā veidā kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam.”
12 Tad viņi no Eļļas kalna, kas ir tuvu Yerushalayim, vienas Shabbat dienas gājumu, devās atpakaļ uz Yerushalayim.
13 Un kad viņi iegāja pilsētā, tie devās uz augšistabu, kur tie palika: Kēpha un Ya’aqob, Yohanan un Andri, Philip un T’oma, Bartholomi un Mattithyahu, Ya’aqob, Alphai dēls, un Shim’on Dedzīgais (Zealot), un Yehudah, Ya’aqob dēls.
14 Viņi visi bija un palika vienā prātā lūgšanā un aizlūgšanā kopā ar sievietēm un Miryam, Ješua יהושעmāti, un ar Viņa brāļiem.
15 Un tajās dienas Kēpha, nostājies mācekļu vidū- un tur bija apmēram simts divdesmit sapulcējušos- sacīja:
16 “Vīri un brāļi, bija jāpiepildās Rakstiem, ko Nošķirtais Gars iepriekš caur Dawid muti bija runājis attiecībā uz Yehudah, kas kļuva par to ļaužu vadoni, kas saņēma ciet Ješua יהושע,
17 jo viņš bija mums pieskaitīts un viņam bija paredzēta daļa šajā kalpošanā.
18 (Šis par netaisnības algu nopirka lauku un, pakrītot uz vaiga, pārplēsa vēderu un visas viņa iekšas izgāzās ārā.
19 Tas kļuva zināms visiem tiem, kas dzīvoja Yerushalayim tā, ka [ebreju] valodā šis lauks tika nosaukts Haqal Dema; tas ir: Asins lauks.)
20 “Jo Tehillim grāmatā ir rakstīts: ‘Lai viņa mājvieta paliek visu atstāta un lai neviens tajā nedzīvo’Teh. (Ps.) 69:25 un ‘lai cits uzņemas viņa amatu.’Teh. (Ps.) 109:8
21 “Tāpēc ir vajadzīgs, ka kādam no tiem vīriem, kas ir bijuši ar mums visu laiku, kopš Kungs Ješua יהושעienāca mūsu vidū un izgāja cauri mums,
22 iesākot no Yohanan pagremdēšanas līdz pat šai dienai, kad Viņš tika paņemts no mums, kopā ar mums ir jākļūst par par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.”
23 Un viņi lika priekšā divus: Yosēph, sauktu Barsabba, kas arī tika saukts par Justus, un Mattithyahu.
24 Un lūdzot viņi teica: “Tu, Jahve יהוה, kas pazīsti visu sirdis, rādi, kuru no šiem diviem Tu esi izvēlējies
25 ņemt līdzdalību šajā kalpošanā un emissary [apustuļu] amatā, no kura Yehudah atkrita, lai dotos uz [sev paredzēto] soda vietu.”
26 Un tie meta lozes, un loze krita uz Mattithyahu. Un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit emissaries [apustuļiem].

2
1 Un kad Shabu’ot svētku diena bija atnākusi, viņi visi bija vienā prātā vienā vietā.
2 Un piepeši tur nāca skaņa no debesīm it kā pūstu varens vējš, un tā piepildīja visu namu, kurā viņi sēdēja.
3 Un tur uz tiem parādījās sadalītas mēles kā no liesmām un palika uz katru vienu no tiem.
4 Un viņi visi tika piepildīti ar Nošķirto Garu un sāka runāt ar citām mēlēm kā Gars tiem deva izrunāt.
5 Tagad, Yerushalayim [tajā laikā] dzīvoja Yehudim, Elohim veltījušies vīri no katras tautas zem debesīm.
6 Un kad atskanēja šī skaņa, sanāca ļaužu pūlis un visi kļuva pārsteigti, jo ikviens dzirdēja tos runājam viņa dzimtajā valodā.
7 Un tie visi izbrīnā un nesaprašanā viens otram sacīja: “Skaties, vai šie visi, kas runā, nav galilieši?
8 “Un kā tas nāk, ka mēs dzirdam ikviens savā pašu valodā, kuru esam apguvuši kopš dzimšanas?
9 “Parthians un Medes, un Ēylamites, un tie, kas dzīvo Aram Naharayim, Yehudah un Kappaadokia, Pontos un Āzijā,
10 Phrygia un Pamphulia, Mitsrayim un Libya teritorijās ap Cyrene, ieceļotāji no Romas, Yehudim un jaunatgrieztie,
11 Cretans un arābi,- mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Elohim lielos darbus teicam.”
12 Un viņi visi bija pārsteigti un nesaprašanā, sacīdami viens otram: “Ko tas nozīmē?”
13 Bet citi izsmejoši sacīja: “Viņi ir tikuši padzirdīti ar saldu vīnu.”
14 Bet Kēpha, nostājies kopā ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un tiem sacīja: “Yehudah vīri un visi, kas mītat Yerushalayim, lai tas jums ir zināms, un uzmanīgi ieklausieties manos vārdos.
15 “Jo šie vīri nav piedzērušies kā jums šķiet, jo šī ir tikai dienas trešā stunda.
16 “Bet šis ir tas Vārds, ko sacīja pravietis Yo’ēl:
17 ‘Un pēdējās dienās notiks tas, saka Elohim, ka Es izliešu savu Garu uz visu miesu. Un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunie vīri redzēs vīzijas, un jūsu vecie vīri sapņos sapņus,
18 un arī uz saviem kalpiem un uz savām kalponēm Es izliešu savu Garu tajās dienās un viņi pravietos.
19 ‘Un Es rādīšu brīnumus debesīs augšā un zīmes zemē lejā: asinis un uguni, un dūmu tvaikus.
20 ‘Saule iekļūs tumsā un mēness asinīs pirms Jahve יהוהlielās un spožās dienas atnākšanas.
21 ‘Un notiks tā, ka ikviens, kas piesauks Jahve יהוהVĀRDU, tiks izglābts.’Yo’ēl 2:28-32
22 “Yisra’ēl vīri, klausieties šos Vārdus: Ješua יהושעno Natsareth, Cilvēks, nācis no Elohim, norādīdams uz jums ar vareniem darbiem un brīnumiem, un zīmēm, ko Elohim veica caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši arī zināt,-
23 Viņš, ko jūs esat piesituši pie koka un caur netaisnu vīru rokām nodevuši nāvei, caur iepriekš nozīmētu mērķi un Elohim iepriekšparedzēšanu tika nodots debesīm.
24 “Viņu Elohim ir cēlis augšā, atbrīvojot no nāves tvēriena, jo nebija iespējams Viņam tikt paturētam tās varā.
25 “Jo Dawid saka attiecībā uz Viņu: ‘Es redzēju Jahve יהוהpastāvīgi sev priekšā, jo Viņš bija pie manas labās rokas, lai es netiktu pazudināts.
26 ‘Šī iemesla dēļ mana sirds priecājās un mana mēle bija līksma un tagad mana miesa arī atdusēsies gaidīšanas cerībā,
27 jo Tu neatstāsi manu būtni She’ol nedz ļausi savam Laipnajam redzēt iznīcību.
28 ‘Tu esi darījis man zināmus dzīvības ceļus. Tu mani pacelsi ar prieku savā klātbūtnē.’Teh.16:8-11
29 “Vīri un brāļi, es runāšu uz jums drosmīgi par mūsu senci Dawid, ka viņš nomira un tika apglabāts, un viņa kaps ir mums zināms līdz pat šai dienai.
30 “Būdams pravietis un zinādams, ka Elohim ar zvērestu ir viņam apstiprinājis no viņa gurnu augļiem dzemdināt Mesiju, lai Viņš nosēstos viņa valsts tronī,
31 iepriekš to paredzēdams, viņš runāja [arī] par Mesijas augšāmcelšanos- ka Viņa būtne netiks atstāta She’ol, nedz ka Viņa miesa piedzīvos iznīcību.
32 “Elohim ir uzcēlis augšā šo Ješua יהושע, kā liecinieki mēs visi esam.
33 “Tāpēc pacelts pie Elohim labās rokas un saņēmis no Tēva Nošķirtā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs tagad redzat un dzirdat.
34 “Jo Dawid nepacēlās debesīs, bet viņš apliecināja: ‘Jahve יהוהteica manam Kungam: Sēdies pie Manas labās rokas,
35 kamēr Es darīšu Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu.’Teh. (Ps.) 110:1
36 “Tāpēc lai viss Yisra’ēl nams skaidri zina, ka Elohim ir darījis šo Ješua יהושע, ko jūs piesitāt pie koka, par Kungu un Mesiju.”
37 To noklausījušies, viņi saņēma [tādu kā] dūrienu sirdī un teica Kēpha un pārējiem emissaries [apustuļiem]: “Vīri, brāļi, ko lai mēs darām?”
38 Un Kēpha tiem sacīja: “Atzīstiet savus grēkus, nožēlojiet tos un atgriezieties, un lai ikviens no jums tiek pagremdēts Ješua יהושעMesijasVĀRDĀ grēku piedošanai. Un [tad] jūs saņemsiet Nošķirtā Gara dāvanu.
39 “Jo [šis] apsolījums pieder jums un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik daudzus Jahve יהוה, mūsu Elohim, aicinās.”
40 Un ar daudziem citiem vārdiem viņš liecināja un tos piekodināja [atgriezties] sacīdams: “Topiet izglābti no šīs samaitātās paaudzes.”
41 Tad tie, kas ar prieku pieņēma Viņa Vārdu, tika pagremdēti. Tajā dienā viņiem tika pievienotas kādas trīs tūkstoš būtnes.
42 Un viņi pastāvīgi palika emissaries [apustuļu] mācībā un sadraudzībā, un maizes laušanā, un lūgšanās.
43 Un bijība nonāca pār katru būtni, un caur emissaries [apustuļiem] tika darīti daudzi brīnumi un zīmes.
44 Un visi tie, kas ticēja, dzīvoja kopā un viss tiem bija kopīgs,
45 un [tie] atdeva savas mantas un īpašumus un tos sadalīja savā starpā tā kā ikvienam bija vajadzīgs.
46 Un dienu pēc dienas paliekot vienā prātā Nošķirtajā vietā un laužot maizi no mājas mājā, viņi ēda savu barību ar prieku un sirds vienkāršībā,
47 slavēdami Elohim un saņemot visu cilvēku atzīšanu. Un Kungs Meistars dienu no dienas pievienoja [viņu sadraudzei] tos, kas tika izglābti.

3
1 Un Kēpha un Yohanan devās augšup uz Nošķirto vietu lūgšanas stundā, tas ir, devītajā stundā.
2 Un tika atnests kāds vīrs, kropls kopš savas dzimšanas, ko viņi ik dienas nolika pie Nošķirtās vietas vārtiem, ko sauca Yaphah (skaistie), lūgt dāvanas no tiem, kas iegāja Nošķirtajā vietā,
3 kas, redzēdams Kēpha un Yohanan gatavojamies doties Nošķirtajā vietā, lūdza no tiem dāvanas.
4 Un Kēpha ar Yohanan, cieši viņā paskatījies, sacīja: “Skaties uz mums.”
5 Un tas tos uzlūkoja cerēdams kaut ko no tiem saņemt.
6 Bet Kēpha teica: “Man nav ne sudraba, ne zelta, bet kas man ir, to es tev dodu: Ješua יהושעMesijas no Natsareth VĀRDĀ celies augšā un staigā.”
7 Un paņēmis viņu pie labās rokas, viņš to pacēla; un nekavējoties viņa kājas un potītes kauli tika darīti stipri.
8 Un lēkādams viņš piecēlās un skraidīja un kopā ar tiem iegāja Nošķirtajā vietā, staigādams un lēkādams un slavēdams Elohim.
9 Un visi ļaudis viņu redzēja staigājam un slavējam Elohim.
10 Un viņi to pazina, ka tas bija viņš, kas sēdēja ubagodams dāvanas pie Nošķirtās vietas Skaistajiem vārtiem. Un tie bija pilni izbrīna un pārsteigti, kas ar viņu bija noticis.
11 Un kroplais vīrs, kas bija ticis dziedināts, turējās pie Kēpha un Yohanan, [bet] visi ļaudis pārsteigti drūzmējās pie tiem ailē, ko sauca par Shelomoh.
12 To redzēdams, Kēpha cilvēkiem teica: “Yisraēl vīri, kāpēc jūs par to brīnāties? Kāpēc jūs tik vērīgi skatieties uz mums, it kā caur mūsu pašu spēku vai ievērojamību mēs būtu spējuši likt viņam staigāt?
13 “Abraham un Yitshaq, un Ya’aqob Elohim, mūsu tēvu ElohimShem. (2.Moz.) 3:6,13,15 atzina savu kalpu Ješua יהושע, ko jūs atgādājāt pie Pilate un apsūdzējāt, un pretojāties, kad viņš bija nolēmis Viņu atbrīvot.
14 “Un jūs atmetāt Nošķirto un Taisno un lūdzāties, lai jums tiktu dāvāts cilvēks, slepkava.
15 “Un jūs nogalinājāt Dzīvības Ķēniņu, ko Elohim uzcēla no mirušiem, kam mēs esam liecinieki.
16 “Un caur ticību Viņa VĀRDAM šo [cilvēku], ko jūs redzat un pazīstat, Viņa VĀRDS padarīja stipru, un ticība, kas plūst uz Viņu, visu jūsu acu priekšā ir devusi šim cilvēkam šo pilnīgo dziedināšanu.
17 “Un tagad, brāļi, es zinu, ka jūs to darījāt nezināšanā, arī jūsu vadītāji darīja tāpat.
18 “Bet šeit ir redzams, kā Elohim ir piepildījis to, ko Viņš ir paziņojis mums caur daudzo praviešu muti, ka Viņa Mesijam bija jācieš.
19 “Tāpēc nožēlojiet grēkus un atgriezieties jūsu grēku izgriešanai [no jūsu garīgās miesas], lai varētu atnākt atspirgšanas laiki no Kunga klātbūtnes
20 un lai Viņš [personīgi katram no jums] sūtītu Ješua יהושעMesiju, kas iepriekš nozīmēts katram no mums,
21 ko debesīm ir jāuzņem līdz visu lietu atjaunošanas laikiem, par ko Elohim runāja caur visu Viņa nošķirto praviešu muti kopš senatnes.
22 “Jo Mosheh patiešām teica tēviem: ‘Jahve יהוה, jūsu Elohim cels jums Pravieti līdzīgu man, no jūsu brāļu vidus. Viņu jūs uzklausīsiet visās lietās, vienalga, lai arī ko Viņš jums sacīs.
23 ‘Un notiks tā, ka katra būtne, kas šo pravieti neuzklausīs, tiks pilnīgi iznīcināta cilvēku starpā.’Deb. (5.Moz.) 18:15-19
24 “Un līdzīgi arī visi citi pravieši, kas ir runājuši no Shemu’ēl laika un tie, kas sekoja aiz viņa, arī ir paziņojuši šo dienu atnākšanu.
25 “Jūs esat praviešu dēli un nākat no derības, ko Elohim noslēdza ar jūsu tēviem, sakot Abraham: ‘Un caur tavu sēklu visas zemes tautas tiks nošķirtas.Ber. (1.Moz.) 12:3,22:18,26:4
26 “Vispirms jau jums Elohim ir cēlis savu kalpu Ješua יהושע, sūtījis Viņu jūs nošķirt, lai katrs viens no jums atgrieztos no saviem ļaunajiem ceļiem.”

4
1 Un kad viņi tā runāja uz ļaudīm, pie tiem nāca priesteri un virsnieki no Nošķirtās vietas,
2 būdami satracināti, jo viņi mācīja cilvēkus un pasludināja Ješua יהושעaugšāmcelšanos no mirušajiem.
3 Un viņi tos arestēja un līdz nākošajai dienai ielika cietumā, jo bija jau vakars.
4 Bet daudzi no tiem, kas bija dzirdējuši Vārdu, ticēja, un šo cilvēku skaits bija kādi pieci tūkstoši.
5 Un notika, ka nākošajā dienā Yerushalayim sapulcējās viņu vadītāji un vecaji un rakstu mācītāji,
6 kā arī augstais priesteris Hanan un Qayapha, un Yohanan, un Aleksandrs, un visi, kas nāca no augsto priesteru pēcnācējiem.
7 Un nostādījuši viņus savā vidū, tie prasīja: “Kādā spēkā vai kā VĀRDĀ jūs to darījāt?”
8 Tad Kēpha, pildīts ar Nošķirto Garu, tiem sacīja: “Tautas valdnieki un Yisra’ēl vecaji:
9 Ja šodien jūs mums liekat atskaitīties par labajiem darbiem pret slimo vīru, ka viņš ir ticis dziedināts,
10 lai tad visiem jums un visiem Yisra’ēl ļaudīm ir zināms, ka šis stāv jūsu priekšā vesels Ješua יהושעMesijas no Natsareth VĀRDĀ, ko jūs piesitāt pie koka un ko Elohim pacēla no nāves.
11 “Šis ‘akmens, kas tika jūsu cēlāju atmests, ir kļuvis par galveno stūra akmeni.’Teh. (Ps.) 118:22
12 “Un nav atbrīvošanas nevienā citā, jo zem debesīm nav cita VĀRDA, kas dots cilvēkiem, caur ko mums ir paredzēts tikt izglābtiem.”
13 Un redzēdami Kēpha un Yohanan drosmi un saprotot, ka viņi bija nemācīti un parasti cilvēki, viņi brīnījās. Un tie atzina, ka šie vīri ir bijuši ar Ješua יהושע.
14 Un redzot cilvēku, kas bija ticis dziedināts, stāvot kopā ar tiem, viņi nevarēja neko iesākt.
15 Un kad viņi bija pavēlējuši tiem noiet malā, tie savā starpā apspriedās
16 sacīdami: “Ko mums darīt ar šiem cilvēkiem? Jo patiesi šis neparastais brīnums ir ticis izdarīts caur šiem vīriem visu Yerushalayim ļaužu priekšā un mēs nespējam to noliegt.
17 “Bet lai [šīs lietas] neizplatītos cilvēku vidū, mēs stingri apdraudēsim tos vairāk ne ar vienu nerunāt šajā VĀRDĀ.”
18 Un tie tos pasauca un tiem pavēlēja [vairāk] nerunāt vai nemācīt Ješua יהושעVĀRDĀ.
19 Bet Kēpha un Yohanan atbildot tiem sacīja: “Spriediet paši, vai ir pareizi Elohim priekšā klausīt jums nevis Elohim.
20 “Jo mums nav iespējams nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”
21 Un tiem piedraudējuši, tie tos atbrīvoja, neatraduši iespēju, kā tos sodīt cilvēku dēļ, jo viņi visi slavēja Elohim par to, kas bija ticis izdarīts.
22 Jo šis cilvēks, kuram dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs.
23 Un atsvabināti tie atgriezās pie saviem ļaudīm un izstāstīja visu, ko augstie priesteri un vecaji viņiem bija teikuši.
24 Un to dzirdējuši, tie vienā prātā pacēla savas balsis Elohim un teica: “Jahve יהוה, Tu esi Elohim, kas radīja debesis un zemi, un jūru, un visu, kas ir tajā,Teh. (Ps.) 146:6
25 kas ar sava kalpa Dawid muti esi teicis: ‘Kāpēc tautas saceļas dusmās un cilvēki perina nelietības?
26 ‘Zemes ķēniņi cēlās kājās un valdnieki tika sapulcināti pret Jahve יהוהun pret Viņa Mesiju.’ Teh. (Ps.) 2:1-2
27 “Jo patiesi, šajā pilsētā pret Tavu nošķirto Kalpu Ješua יהושע, ko Tu esi svaidījis, bija kopā sapulcējušies abi- Herodes un Poncius Pilate- kopā ar tautām un Yisra’ēl ļaudīm
28 darīt to, ko Tava roka un Tavs nodoms jau iepriekš bija nolēmuši, ka tā tas tiks izdarīts.
29 “Un tagad, Jahve יהוה, skaties uz viņu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt Tavu Vārdu,
30 izstiepdams savu roku dziedināšanai un notikt zīmēm un brīnumiem caur Tava nošķirtā Kalpa VĀRDU.”
31 Un kad viņi bija lūguši, vieta, kur tie bija sanākuši kopā, tika satricināta. Un tie visi tika piepildīti ar Nošķirto Garu, un viņi runāja Elohim Vārdus ar drošību.
32 Un to ļaužu grupa, kas ticēja, bija viena sirds un viena būtne. Un neviens neuzskatīja, ka kaut kas no viņa mantas piederētu viņam, bet tiem viss bija kopīgs.
33 Un emissaries [apustuļi] ar lielu spēku sniedza liecības par Kunga Ješua יהושעaugšāmcelšanos, un tiem visiem bija liela atzīšana.
34 Jo tur nebija neviena viņu starpā ar neatrisinātām vajadzībām, jo visi, kam piederēja zeme vai māja, tās pārdeva un par tām iegūto naudu atnesa
35 un nolika pie emissaries [apustuļu] kājām, un tie to sadalīja katram tā, kā bija vajadzīgs.
36 Un Yosēph, kas arī no emissaries [apustuļiem] tika saukts Barnaba (kas nozīmē: Iedrošinājuma dēls), Lēwite, dzimis Cyprus,
37 ieguvis zemi, to pārdeva un iegūto naudu atnesa un nolika to pie emissaries [apustuļu] kājām.

5
1 Bet kāds vīrs vārdā Hananyah ar savu sievu Shappirah [arī] pārdeva īpašumu.
2 Ar sievas ziņu paturējis sev daļu naudas,viņš [pārējo] atnesa un to nolika pie emissaries [apustuļu] kājām.
3 Bet Kēpha teica: “Hananyah, kāpēc sātans ir pārņēmis tavu sirdi [un licis] melot Nošķirtajam Garam un paturēt sev daļu naudas par pārdoto zemi?
4 “Vai to, kas netika atnests, tu neesi piesavinājies sev? Kad īpašums tika pārdots, iegūtā nauda taču nonāca tavā kontrolē? Kāpēc tu esi ieņēmis šo [ļauno] dabu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Elohim.”
5 Dzirdot šos vārdus, Hananyah nokrita zemē un izdvesa savu pēdējo elpu. Un lielas izbailes pārņēma visus, kas par šo lietu dzirdēja.
6 Bet jauni vīri cēlās un, viņu ietinuši, iznesa ārā un apglabāja.
7 Un notika, ka pēc kādām trim stundām nezinot, kas bija noticis, atnāca viņa sieva.
8 Un Kēpha viņai sacīja: “Saki man, vai jūs pārdevāt zemi par šo naudu?” Un viņa apliecināja: “Jā, par šo naudu.”
9 Tad Kēpha viņai teica: “Kāpēc jūs esat sazvērējušies nostāties pret Jahve יהוהGaru? Redzi, to kājas, kas ir apglabājušas tavu vīru, ir pie durvīm, un tās iznesīs ārā [arī tevi].”
10 Un tajā pašā mirklī viņa nokrita zemē pie viņa kājām un izdvesa savu pēdējo elpu. Tad ienāca jauni vīri, tie atrada viņu mirušu un, iznesuši ārā, viņi to apglabāja blakus viņas vīram.
11 Un liela bijība nāca pār visu draudzi un pār visiem, kas par to dzirdēja.
12 Un caur emissaries [apustuļu] rokām tika darītas daudzas zīmes un brīnumi cilvēku vidū. Un viņi visi bija vienā prātā Shelomoh portālos (stabu ailē).
13 Bet no pārējo skaita nevienam nebija drosmes viņiem pievienoties, un tomēr ļaudis viņus augstu vērtēja.
14 Un aizvien vairāk ticīgo tika pievienoti Kungam- lieli ļaužu pulki, sastāvoši no vīriešiem un sievietēm.
15 Viņi iznesa slimos uz ielām un lika tiem gulēt savās gultās un uz nestuvēm, lai, Kēpham ejot garām, viņa ēna varētu krist uz kādiem no tiem.
16 Tāpat liels skaits ļaužu no apkārtējām pilsētām sapulcējās Yerushalayim, atveduši savus slimos un tos, ko bija pārņēmuši nešķīstie gari, un viņi visi tika dziedināti.
17 Bet cēlās augstais priesteris un visi tie ar viņu, kas ir saducees sekta, un viņus pārņēma skaudība,
18 un tie saņēma ciet emissaries [apustuļus] un iemeta tos publiskajā cietumā.
19 Bet Jahve יהוהvēstnesis naktī atvēra cietuma vārtus, izveda tos ārā un sacīja:
20 “Ejiet un nostājieties Nošķirtajā vietā un runājiet uz ļaudīm visus šos dzīvības Vārdus.”
21 Tātad, kad viņi to dzirdēja, tie agri no rīta devās uz Nošķirto vietu un mācīja ļaudis. Bet augstais priesteris un tie ar viņu sasauca sēdi kopā ar visiem Yisra’ēl bērnu vecajiem un aizsūtīja tos atvest viņus no cietuma.
22 Bet aizgājuši uz cietumu, virsnieki tos cietumā neatrada. Viņi atgriezās atpakaļ un to paziņoja
23 sacīdami: “Mēs atradām cietumu aizslēgtu un drošībā un sargus stāvam ārpusē vārtu priekšā. Bet atvēruši vārtus, mēs nevienu iekšā neatradām!”
24 Kad augstais priesteris un Nošķirtās vietas virsnieks un priesteri dzirdēja šos vārdus, viņi bija neziņā un brīnījās, kas gan tas varēja būt.
25 Tad kāds nāca un tiem ziņoja sacīdams: “Skatieties, tie vīri, ko jūs iemetāt cietumā, atrodas Nošķirtajā vietā un māca ļaudis!”
26 Tad turp devās kapteinis ar virsniekiem un tos atveda, tikai nevis ar varu, jo tie bijās ļaudis, citādi tie varēja tikt nomētāti ar akmeņiem.
27 Un tos atveduši, viņi tos nostādīja sinedrija priekšā, un augstais priesteris tiem jautāja
28 sacīdams: “Vai mēs stingri nepavēlējām jums nemācīt šajā VĀRDĀ? Un skat’, jūs esat piepildījuši Yerushalayim ar savu mācību un nolēmuši pielietot šī Cilvēka asinis, lai tās nāktu pār mums?!”
29 Un Kēpha un pārējie emissaries [apustuļi] atbildēdami sacīja: “Mums ir vairāk jāpaklausa Elohim nekā cilvēkiem.
30 “Mūsu tēvu ElohimShem. (2.Moz.) 3:15 uzmodināja [dzīvībā] Ješua יהושע, kuram jūs pielikāt rokas, piesitot Viņu pie koka.Deb. (5.Moz.) 21:22-23
31 “Viņu, Ķēniņu un Glābēju, Elohim ir paņēmis augšā pie savas labās rokas, Teh. (Ps.) 110:1 lai izraisītu grēku nožēlu Yisra’el un [tam sekojošo] grēku piedošanu.
32 “Un mēs esam Viņa liecinieki visās šajās lietās, un tāds pats [liecinieks] ir arī Nošķirtais Gars, ko Elohim ir devis tiem, kas Viņam paklausa.”
33 Un tiem, kas to dzirdēja, tas dziļi iekodās sirdī, un viņi pieņēma lēmumu viņus nogalināt.
34 Bet tad sinedrija sēdē piecēlās kājās kāds farizejs vārdā Gamli’ēl, Torah skolotājs, visu ļaužu ieredzēts, un piedāvāja tiem uz īsu brīdi emissaries [apustuļus] izvest ārā,
35 un tad tiem sacīja: “Yisra’ēl vīri, sargieties, ko jūs esat nolēmuši darīt ar šiem vīriem.
36 “Jo pirms šīm dienām cēlās [kāds] Todah, uzskatot, ka viņš ir kas liels. Cilvēku skaits, kas viņam pievienojās, bija kādi četri simti. Viņš tika nogalināts, bet visi, kas Viņam sekoja, izklīda kur kurais un [viņa kustība] iznīka.
37 “Pēc viņa nāca Yehudah no Galil tautas skaitīšanas dienās un aizvilka sev līdzi daudz ļaužu. Arī Viņš tika nogalināts, un visi, kas Viņam paklausīja, tika izklīdināti.
38 “Bet tagad es jūs brīdinu: turieties malā no šiem vīriem un atstājiet tos, jo, ja šis plāns vai šis darbs ir no cilvēkiem, tas tiks nostumts malā un iznīks [pats no sevis],
39 bet, ja tas ir no Elohim, jūs nespēsit to apturēt, pie kam jūs paši tiksit atrasti cīnāmies pret Elohim.”
40 Un tie pieņēma viņa padomu un pasaukuši emissaries [apustuļus] un tos nopēruši, viņi pavēlēja, lai tie nerunā vairāk Ješua יהושעVĀRDĀ, un ļāva tiem iet.
41 Tad tie atstāja sinedriju un prieka pilni gāja tālāk, jo tika uzskatīti par pietiekoši cienīgiem ciest kaunu Viņa VĀRDA dēļ.
42 Un viņi ikdienas Nošķirtajā vietā un visās mājās, kurās iegāja, nebeidza mācīt un pasniegt Labo vēsti: Ješua יהושעMesiju!

6
1 Un tajās dienās, kad mācekļu skaits strauji pieauga, hellēnisti sāka kurnēt pret ebrejiem, jo lūk, viņu atraitnes ikdienas kalpošanā palika neievērotas.
2 Tāpēc tie divpadsmit saaicināja mācekļu grupu un sacīja:”[Patiešām] nav patīkami, ka mēs atstājam Elohim Vārdu un apkalpojam galdus.
3 “Tāpēc, brāļi, atrodiet savā vidū septiņus vīrus, kas ir labi zināmi, kas ir pildīti ar Nošķirto Garu un gudrību, ko mēs nozīmēsim šim pienākumam,
4 bet mēs paši sevi nodosim pastāvīgām lūgšanām un kalpošanai ar Vārdu.”
5 Šis vārds patika visai grupai. Un viņi izvēlējās Stephanos, vīru, pildītu ar ticību un Nošķirto Garu, un Philip, un Prochoros, un Nikanor, un Timon, un Parmenas, un Nikolaos, atgriezto no Antioch,
6 ko viņi nostādīja emissaries [apustuļu] priekšā. Un kad tie bija lūguši, tie uzlika tiem rokas.
7 Un Elohim Vārds izplatījās, un mācekļu skaits strauji pieauga Yerushalayim, un liels skaits priesteru paklausīja ticībai.
8 Un Stephanos, pildīts ar ticību un spēku, darīja lielus brīnumus un zīmes ļaužu vidū.
9 Bet tad cēlās kājās kādi no viņu vidus no tā saucamās Libertīņu draudzes (sastāvošas no Cyrenians, Alexandrians un tiem no Kilikia un Āzijas), lai strīdētos ar Stephanos,
10 bet viņi nespēja pretoties gudrībai un Garam, kādā viņš runāja.
11 Tad tie sakūdīja cilvēkus, lai tie saka: “Mēs esam dzirdējuši viņu runājam zaimu vārdus pret Mosheh un Elohim.”
12 Un tie satracināja ļaudis un tautas vecajus, un rakstu mācītājus tā, ka tie nāca pie viņa, sagūstīja un veda uz sinedriju.
13 Un tie dabūja viltus lieciniekus, kas liecināja: “Šis cilvēks nebeidz runāt zaimu vārdus par Nošķirto vietu un Torah,
14 jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām, ka šis Ješua יהושעno Natsareth sagraus šo vietu un izmainīs likumus, ko mums nodeva Mosheh.”
15 Un visi, kas sēdēja sinedrija sēdē, skatījās uz viņu un redzēja, ka viņa seja līdzinājās Debesu vēstneša sejai.

7
1 Un augstais priesteris prasīja: “Vai tas tā ir?”
2 Un viņš atbildēja: “Vīri, brāļi un tēvi, klausieties: Elohim no godības parādījās mūsu tēvam Abraham, kad viņš atradās Aram Naharayim pirms viņš dzīvoja Haran,
3 un viņam teica ‘Izej no savas zemes un no saviem radiem un nāc uz zemi, ko Es tev parādīšu.’Ber. (1.Moz.) 12:1
4 “Tad viņš iznāca no Kasdim zemes un mājoja Haran. Un no turienes pēc viņa tēva nāves Viņš to nogādāja šajā zemē, kurā jūs tagad dzīvojat.
5 “Un Viņš tam nedeva mantojumu tajā zemē, pat pēdu no tās. Deb. (5.Moz.) 2:5 Bet Viņš apsolīja to dot par īpašumu viņa sēklai, kas nāks pēc viņa, Ber. (1.Moz.) 12:7, 17:8 kad viņam vēl nebija bērnu.
6 “Un Elohim to izteica šādi: lai viņa sēkla būtu piedzīvotāji svešā zemē, lai tie atrastos verdzībā un kalpotu četrus simtus gadu. Ber. (1.Moz.) 15:13
7 ‘Un tautu, kurai viņi būs nodoti verdzībā, Es pats tiesāšu,Ber. (1.Moz.) 15:13 teica Elohim, ‘un pēc tam viņi iznāks no tās un kalpos Man šajā vietā.’Ber. (1.Moz.) 15:14, Shem. (2.Moz.) 3:12
8 “Un Viņš tam pasniedza apgraizīšanas derību. Un tā viņš radīja (ienesa pasaulē) Yitshaq un apgraizīja viņu astotajā dienā. Yitshaq radīja Ya’aqob, un Ya’aqob radīja divpadsmit patriarhus.
9 “Un šie patriarhi, kļuvuši greizsirdīgi uz Yosēph, viņu pārdeva Mitsrayim. Bet Elohim bija ar viņuBer. (1.Moz.) 37:11,28; 39:2,21
10 un atbrīvoja viņu no visām viņa bēdām un piešķīra viņam goduBer. (1.Moz.) 39:21 un gudrību faraona, Mitsrayimķēniņa, priekšā. Un tas nozīmēja viņu par pārvaldnieku pār Mitsrayim un visu viņa tautu. Ber. (1.Moz.) 41:37-46
11 “Tad pārtikas trūkums un lielas bēdas nāca pār visu Mitsrayim zemi un Kena’an zemi,Ber. (1.Moz.) 41:54; 42:5 un mūsu tēvi neatrada barību.
12 “Bet Ya’aqob dzirdēja, ka Mitsrayimir graudi, Ber. (1.Moz.) 42:2 un viņš sūtīja mūsu tēvus pirmo reizi,
13 bet otrajā reizē Yosēph atklājās saviem brāļiem un Yosēph ģimene kļuva zināma faraonam.
14 “Un Yosēph sūtīja un aicināja savu tēvu Ya’aqob un visus savus radus pie sevis, kopskaitā septiņdesmit piecus cilvēkus.
15 “Un Ya’aqob devās uz Mitsrayim un tur nomira, viņš un mūsu tēvi,Ber. (1.Moz.) 46:5; 49:33, Shem. (2.Moz.) 1:6
16 un tie tika aizvesti pāri Sheķem un ielikti kapā, ko Abraham bija atpircis par sudraba cenu no Hamor dēliem, Sheķem tēviem.
17 “Bet kad nāca tuvu apsolījuma īstenošanās laiks, ko Elohim bija devis Abraham, tautas skaits Mitsrayim pieauga un [strauji] savairojās,
18 līdz cēlās cits ķēniņš, kas Yosēph nepazina. Shem. (2.Moz.) 1:8
19 “Izturējies pret mūsu tautu negodīgi, šis lika mūsu tēviem nodot atklātībā savus bērnus, lai tiem tiktu laupīta dzīvība.
20 “Tajā laikā piedzima Mosheh un labi patika Elohim. Un viņš trīs mēnešus tika audzināts sava tēva namā.
21 “Bet kad viņu bija jānodod nāvei, viņu piesavinājās faraona meita un audzināja kā savu pašas dēlu.
22 “Un Mosheh tika apmācīts visās Mitsrites gudrībās un bija varens vārdos un darbos.
23 “Un kad viņš kļuva četrdesmit gadus vecs, viņa sirdī ienāca doma apciemot savus brāļus, Yisra’ēl bērnus.
24 “Un redzot, kā pret vienu no tiem rupji izturējās, viņš to aizstāvēja un atrieba apspiesto [tautas brāli], nogalinot Mitsrian.
25 “Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Elohim caur viņa roku tiem gādā atbrīvošanu, bet tie to nesaprata.
26 “Un nākošajā dienā viņš parādījās diviem no tiem, kad viņi cīnījās, un aicināja tos uz mieru sakot: ‘Vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs viens otram darāt ļaunu?’
27 “Bet tas, kas darīja ļaunu savam tuvākajam, viņu atgrūda sacīdams: ‘Kas tevi darījis par valdnieku un soģi pār mums?
28 ‘Vai tu gribi arī mani nogalināt kā tu vakar nogalināji to Mitsrian?’ Shem. (2.Moz.) 2:14
29 “Un dzirdot šos vārdus, Mosheh bēga un kļuva par piedzīvotāju Midyan zemē, Shem. (2.Moz.) 2:15 kur viņš kļuva par tēvu diviem dēliem.
30 “Un kad bija pagājuši četrdesmit gadi, viņam degošajā krūmā Sinaja kalna tuksnesī uguns liesmā parādījās Jahve יהוהvēstnesis.Shem. (2.Moz.) 3:2
31 “To redzēdams, Mosheh kļuva pārsteigts un nāca tuvāk to aplūkot, bet tad viņu sastapa Jahve יהוהbalss
32 sacīdama: ‘Es esmu tavu tēvu Elohim, Abraham Elohim un Yitshaq Elohim, un Ya’aqob Elohim.’ Un Mosheh trīcēja un drebēja, un viņam nebija drosmes skatīties.
33 “Un Jahve יהוהviņam teica: ‘Novelc sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu tagad stāvi, ir nošķirta zeme.
34 ‘Esmu patiešām redzējis ļaunu izturēšanos pret Maniem ļaudīm, kas ir Mitsrayim, un esmu dzirdējis viņu vaimanas un esmu nācis tos atbrīvot. Un tagad nāc, lai Es tevi sūtu uz Mitsrayim.’”Shem. (2.Moz.) 3:6-10
35 “Šo Mosheh, ko viņi nepieņēma sacīdami: ‘Kas tevi darījis par valdnieku un soģi pār mums?’Shem. (2.Moz.) 2:14- tieši šo Elohim sūtīja, lai viņš būtu valdnieks un atbrīvotājs, ar Vēstneša roku viņam parādījies krūmā.
36 “Viņš tos veda ārā [no Mitsrayim] pēc tam, kad Elohim bija darījis brīnumus un zīmes Mitsrayim zemē, un tad Sarkanajā jūrā un tad tuksnesī četrdesmit gadus.
37 “Tas bija Mosheh, kas teica Yisra’ēl bērniem: ‘Jahve יהוה, jūsu Elohim cels priekš jums Pravieti kā mani no jūsu brāļiem. Viņu jūs klausīsieties.’Deb. (5.Moz) 18:15
38 “Tas bija viņš, kas bija tuksnesī kopā ar Vēstnesi, kas runāja ar viņu uz Sinaja kalna, un ar mūsu tēviem, kad tie saņēma Dzīvos Vārdus, ko tālāk pasniegt mums,
39 kam mūsu tēvi nepaklausīja, bet tos atmeta un savās sirdīs griezās atpakaļ uz Mitsrayim,
40 sacīdami Aharon: ‘Darini mums varenos, kas ietu mums pa priekšu, jo kas attiecas uz šo Mosheh, kas mūs vadīja ārā no Mitsrayim zemes,- mēs nezinām, kas ar viņu ir noticis.’Shem. (2.Moz.) 32:1,23
41 “Un viņi tajās dienās darināja teļu un pienesa ziedojumu elkam un priecājās par savu pašu roku darbu.
42 “Tad Elohim aizgriezās un tos atstāja pielūgt debesu radības, kā tas ir rakstīts Praviešu grāmatā: ‘Vai jūs nesāt Man nokautus lopus un ziedojumus četrdesmit gadus tuksnesī, O, Yisra’ēl nams?
43 ‘Nē, jūs nesāt Moleķ telti un jūsu varenā Kiyyun zvaigzni, tēlus, ko jūs darinājāt, lai zemotos to priekšā. Tāpēc Es jūs pārcelšu un atstāšu viņpus Babel.’ Amos.5:25-27
44 “Liecības telts bija ar mūsu tēviem tuksnesī kā Viņš bija noteicis, instruējot Mosheh darināt to saskaņā ar paraugu, ko viņš bija redzējis,
45 ko mūsu tēvi katrs pēc kārtas, laikam ejot, arī nogādāja zemē, ko bija ieņēmušas tautas, kuras Elohim izdzina ārā mūsu tēvu priekšā līdz pat Dawid laikam,
46 kurš atrada godu Elohim priekšā un lūdza atrast Mājvietu Ya’aqob Elohim,
47 bet [tikai] Shelomoh uzcēla Viņam namu.
48 “Un tomēr Visaugstākais nemājo cilvēku roku darinātās mājvietās, kā saka pravietis:
49 ‘Debesis ir Mans tronis un zeme ir Mans kāju pamesls. Kādu namu jūs Man varat uzcelt?, saka Jahve יהוה, vai kas ir Mana atdusas vieta?
50 ‘Vai Mana roka nav to visu radījusi?’Yesh. (Jes.) 66:1,2
51 “Jūs, ar nocietinātām galvām,Shem. (2.Moz.) 32:9; 33:3,5jūs ar neapgraizītām sirdīm un ausīm!Way. (3.Moz.) 26:41, Yirm. (Jer.) 6:10 Jūs vienmēr esat pretojušies Nošķirtajam Garam,- kā to darījuši jūsu tēvi, arī jūs tā darāt.
52 “Kuru no praviešiem jūsu tēvi nevajāja? Tie nogalināja visus tos, kas ļaužu priekšā paziņoja par Taisnā atnākšanu, ko jūs tagad esat nodevuši un ar savām rokām esat nogalinājuši,-
53 jūs, kas saņēmāt Torah kā tas tika Vēstnešu paredzēts, bet to nepildījāt.”
54 To dzirdot, tas tiem iekodās līdz sirdij un tie grieza zobus pret viņu.
55 Bet viņš, būdams pildīts ar Nošķirto Garu, droši vērās debesīs un redzēja Elohim godības mēru un Ješua יהושעstāvam pie Elohim labās rokas
56 un teica: “Skatieties! Es redzu debesis atvērtas un Adam Dēlu stāvam pie Elohim labās rokas!”Teh. (Ps.) 110:1
57 Un skaļā balsī saukdami, viņi apklāja savas ausis un vienprātībā metās viņam virsū,
58 un, izdzinuši viņu ārā no pilsētas, tie viņu nomētāja ar akmeņiem. Un liecinieki nolika savas drēbes pie jauna cilvēka kājām, kura vārds bija Sha’ul.
59 Un kad tie nomētāja Stephanos ar akmeņiem, viņš sauca un teica: “Kungs Ješua יהושע, pieņem manu garu.”
60 Un nometies ceļos, viņš sauca ar skaļu balsi: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku.” Un to teicis, viņš nokrita un bija aizmidzis.

8
1 Un Sha’ul izteica atzinību par viņa nonāvēšanu. Un tajā dienā tur bija lielas vajāšanas pret draudzi, kas bija Yerushalayim, un viņi visi tika izklīdināti pa visām Yehudah un Shomeron zemēm, izņemot emissaries [apustuļus].
2 Un [Elohim] ziedojušies vīri apglabāja Stephanos un viņu gauži apraudāja.
3 Bet Sha’ul atriebās draudzei, iekļūdams katrā namā un velkot no tā ārā vīrus un sievas un metot tos cietumā.
4 Bet tie, kas bija izklīdināti, staigāja pa visu zemi, nesot Labo vēsti: Vārdu!
5 Un Philip devās lejā uz Shomeron pilsētu, pasludinādams tiem Mesiju.
6 Un ļaužu pulki vienprātīgi uzklausīja, ko teica Philip, vērojot brīnumus, ko viņš darīja.
7 Jo nešķīstie gari no daudziem iznāca, saucot skaļā balsī, un daudzi, kas bija paralizēti un kropli, tika dziedināti.
8 Un tur bija liels prieks tajā pilsētā.
9 Tātad, tur bija kāds vīrs saukts par Shim’on, kas agrāk pilsētā praktizēja maģiju. Viņš satrauca Shomeron ļaudis, sakot, ka viņš esot kas liels,
10 un visi- no pēdējā līdz lielākajam- viņu uzklausīja, sacīdami: “Lūk, šis ir tas lielais Elohim spēks.”
11 Viņi to uzklausīja tāpēc, ka jau ilgu laiku viņš bija tos pārsteidzis ar savu maģiju.
12 Un kad ļaudis noticēja Philip, kad viņš nesa Labo vēsti par Elohim valstību un Ješua יהושעMesijas VĀRDU, tika pagremdēti kā vīrieši, tā arī sievietes.
13 Arī Shim’on ticēja. Pēc tam, kad viņš tika pagremdēts, viņš palika ar Philip un kļuva pārsteigts, redzēdams brīnumus un zīmes, kas tur notika.
14 Un kad emissaries [apustuļi], kas bija Yerushalayim, dzirdēja, ka Shomeron bija pieņēmusi Elohim Vārdu, tie sūtīja pie tiem Kēpha un Yohanan,
15 kuri, kad tie bija nokāpuši lejā no kalniem, lūdza par viņiem, lai tie saņemtu Nošķirto Garu,
16 jo Gars vēl līdz tam nebija nācis ne uz vienu no tiem, bet viņi bija tikai pagremdēti Kunga Ješua יהושעVĀRDĀ.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas un tie saņēma Nošķirto Garu.
18 Un Shim’on redzēdams, ka caur emissaries [apustuļu] roku uzlikšanu tika nodots Nošķirtais Gars, piedāvāja tiem naudu
19 sacīdams: “Dodiet arī man šo pilnvaru tā, lai ikviens, kam es uzlikšu rokas, saņemtu Nošķirto Garu.”
20 Bet Kēpha viņam sacīja: “Lai tavs sudrabs pazūd līdz ar tevi, jo tu domāji pirkt Elohim dāvanu par naudu!
21 “Tev nav ne mazākās dalības šajā lietā, jo tava sirds nav taisna Elohim priekšā.
22 “Tāpēc tagad atgriezies no šī sava ļaunuma un lūdz Elohim tev piedot šo tavas sirds nodomu.
23 “Jo es redzu, ka tu esi rūgtuma saindēts un netaisnības saistīts.”
24 Bet Shim’on atbildēdams sacīja: “Lūdz Kungu Meistaru par mani- tā, lai pār mani nenāktu nekas no tā, ko tu sacīji.”
25 Tad- pēc tam, kad viņi bija liecinājuši un atklājuši Jahve יהוהVārdu, tie atgriezās Yerushalayim, [pa ceļam] nesot Labo vēsti daudzos Shomeronim ciemos.
26 [Notika tā, ka] Jahve יהוהvēstnesis runāja uz Philip sacīdams: “Celies un dodies uz dienvidiem pa ceļu, kas iet lejā no Yerushalayim uz Azzah.” Tur bija tuksnesis.
27 Un viņš cēlās un gāja, un redzēja cilvēku no Kush, eunuch,
ar lielu autoritāti Kandake, Kush ķēniņienes galmā, kurš atbildēja par visiem viņas īpašumiem un bija nācis uz Yerushalayim pielūgt Elohim
28 un tagad atgriezās mājās. Un sēžot ratos, viņš lasīja pravieti Yeshayahu.
29 Un Gars teica Philip: “Dodies viņam klāt un pievienojies viņam šajos ratos.”
30 Un nākdams tuvu, Philip dzirdēja viņu skaļi lasām pravieti Yeshayahu un tam teica: “Vai tu zini, ko tu lasi?”
31 Un viņš teica: “Kā lai es uzzinu, kad neviens mani nepamāca?” Un viņš sauca Philip kāpt augšā un apsēsties viņam līdzās.
32 Un Rakstu vieta, ko viņš tobrīd lasīja, bija šī: “Viņš tika vests kā avs uz kaušanu un kā jērs, kas palicis kluss cirpēja priekšā,- tā Viņš neatvēra savu muti.
33 “Viņa pazemošana nekādi nesaskanēja ar pareizo valdīšanas stilu. Bet kas to paziņos Viņa paaudzei? Jo Viņa dzīvība tika paņemta no zemes.”Yesh. (Jes.) 53:7-8
34 Un eunuch Philip sacīja: “Es tevi lūdzu: saki, par ko pravietis runā- par sevi vai par kādu citu?”
35 Un Philip vēra vaļā muti un, iesākot ar šo Rakstu vietu, viņam pasludināja Labo vēsti: Ješua יהושע!
36 Un kad tie devās pa ceļu tālāk, tie nonāca pie ūdens. Un eunuch teica: “Skaties, ūdens! Kas man traucē tikt pagremdētam?“
37 Un Philip sacīja: “Ja tu ar visu savu sirdi tici, tas ir atļauts.” Un viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu Elohim Dēlam, ka Viņš ir Ješua יהושע, Mesija.”
38 Un viņš pavēlēja ratiem apstāties. Un tie abi- Philip un eunuch nokāpa lejā ūdenī, un viņš to pagremdēja.
39 Un kad viņi iznāca no ūdens, Jahve יהוהGars aizrāva Philip projām un eunuch viņu vairāk neredzēja, un viņš devās tālāk savā ceļā priecādamies.
40 Philip tomēr tika atrasts Ashdod. Izgājis cauri šai vietai, viņš nesa Labo vēsti visās pilsētās, līdz nonāca Caesarea.

9
1 Bet Sha’ul joprojām draudēdams un piesolīdams Kunga mācekļiem nāvi, aizgājis pie augstā priestera,
2 prasīja no viņa izsniegt [pilnvarojuma] vēstules sinagogām Dammeseq tā, lai, ja viņam izdosies atrast kādu, kas atrodas uz Ceļa, vienalga, vīrieti vai sievieti, viņš iegūtu tiesības to sagūstīt un saistītu atvest uz Yerushalayim.
3 Un notika tā: kad viņš bija ceļā un bija nonācis tuvu Dammeseq, piepeši ap viņu noplaiksnīja gaisma no debesīm.
4 Un viņš nokrita zemē un dzirdēja balsi, kas viņam sacīja: “Sha’ul, Sha’ul, kāpēc tu Mani vajā?”
5 Un viņš teica: “Kas tu esi, Kungs?”
Un Kungs Meistars teica: “Es esmu Ješua יהושע, ko tu vajā. Tev būs grūti [Man] sperties pretī.”
6 Trīcēdams un drebēdams [pie visām miesām], viņš izbijies teica: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Un Kungs Meistars viņam sacīja: “Celies un ej pilsētā, un tur tev pateiks, kas tev ir jādara.”
7 Un vīri, kas viņu pavadīja, kļuva [kā] mēmi, dzirdēdami [gan] balsi, bet neviena neredzēdami.
8 Un Sha’ul cēlās no zemes, bet, kad viņš atvēra acis, viņš nekā neredzēja. Un vadot pie rokas, tie viņu ieveda Dammeseq.
9 Un viņš bija trīs dienas bez redzes un neēda, un nedzēra.
10 Un tur Dammeseq bija kāds māceklis vārdā Hananyah. Un Kungs Meistars viņam vīzijā sauca: “Hananyah!” Un viņš teica: “Te es esmu, Kungs.”
11 Un Kungs Meistars viņam teica: “Celies un dodies uz ielu vārdā Taisnā un uzmeklē Yehudah namā kādu, ko sauc Sha’ul no Tarsos, jo redzi, viņš tagad lūdz
12 un vīzijā ir redzējis vīru vārdā Hananyah, kas nāk iekšā un uzliek rokas uz viņu, lai viņš atkal varētu redzēt.”
13 Un Hananyah atbildēja: “Kungs, es esmu dzirdējis no daudziem par šo vīru, ka viņš ir darījis daudz ļauna Taviem nošķirtajiem Yerushalayim,
14 un, atrodoties šeit, viņam ir dota vara no augstajiem priesteriem saņemt ciet visus tos, kas piesauc Tavu VĀRDU.”
15 Bet Kungs Meistars viņam sacīja: “Ej [droši], jo viņš ir Mans izredzēts trauks nest Manu VĀRDU tautu, ķēniņu un Yisra’ēl bērnu priekšā.
16 “Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam būs Mana VĀRDA dēļ jācieš.”
17 Un Hananyah devās ceļā un iegāja [tajā] namā. Un uzlicis rokas uz viņu, tas teica: “Brāli Sha’ul, Kungs Ješua יהושע, kas tev parādījās ceļā, kad tu nāci šurp, ir sūtījis mani, lai tu varētu atkal redzēt un tiktu piepildīts ar Nošķirto Garu.”
18 Un tajā pašā brīdī no viņa acīm nokrita tādas kā zvīņas un viņš atguva redzi. Un cēlies augšā, viņš [tūlīt] tika pagremdēts.
19 Un saņēmis ēdienu, viņš atguva spēkus. Un Sha’ul atradās ar mācekļiem Dammeseq dažas dienas.
20 Un tūlīt pat viņš pasludināja sinagogās Mesiju, ka Viņš ir Elohim Dēls.
21 Un visi, kas to dzirdēja, kļuva pārsteigti un teica: “Vai tas nav viņš, kas gūstīja visus, kas piesauca šo VĀRDU Yerushalayim un ir nācis uz šejieni, lai [mūs] gūstītu un novestu pie augstajiem priesteriem?”
22 Bet Sha’ul turpināja pieaugt spēkā un saviļņoja Yehudim, kas mājoja Dammeseq, pārliecinot, ka Viņš ir Mesija.
23 Un pēc daudzām dienām Yehudim sazvērējās viņu nogalināt.
24 Bet viņu nodoms kļuva zināms Sha’ul. Un tie vēroja vārtus dienām un naktīm, lai viņu notvertu un nogalinātu.
25 Bet pa nakti mācekļi viņu, iekāruši grozā, nolaida pa sienu lejā.
26 Un ieradies Yerushalayim, Sha’ul centās pievienoties mācekļiem, bet tie visi vairījās no viņa neticēdami, ka viņš ir māceklis.
27 Bet Barnaba ņēma un viņu aizveda pie emissaries [apustuļiem] un tiem pastāstīja, kā viņš redzējis ceļā Kungu Meistaru un kā Viņš to uzrunājis, un kā viņš ir drosmīgi sludinājis Dammeseq Ješua יהושעVĀRDĀ.
28 Un Sha’ul bija ar tiem Yerushalayim ienākot un izejot
29 un droši sludināja Kunga Ješua יהושעVĀRDĀ un diskutēja ar hellēnistiem tā, ka tie nolēma viņu nogalināt.
30 Un kad brāļi to uzzināja, tie viņu nogādāja lejā Caesarea un [tad] aizsūtīja viņu uz Tarsos.
31 Tad draudzēs visā Yehudah un Galil, un Shomeron bija miers, un tās tika uzceltas un stiprinātas, un, staigādamas Jahve יהוהbijībā un Nošķirtā Gara iedrošinājumā, tās pastāvīgi pieauga.
32 Un notika tā: kad Kēpha gāja cauri visām vietām, viņš arī atnāca pie nošķirtajiem, kas dzīvoja Lod.
33 Un tur viņš atrada kādu vīru vārdā Aeneas, kas astoņus gadus bija pavadījis uz gultas, būdams paralizēts.
34 Kēpha viņam teica: “Aeneas, Ješua יהושעMesija tevi dziedina! Celies kājās un ņem savu gultu.” Un viņš nekavējoties cēlās kājās.
35 Un viņu redzēja visi, kas dzīvoja Lod un Sharon, un pievērsās Kungam Meistaram.
36 Un Yapho bija kāda mācekle vārdā Tabitha, kas nozīmē Dorkas (Stirna). Šīs sievietes [sirds] bija pildīta ar labiem un laipniem darbiem, ko viņa darīja.
37 Un notika tajās dienās, ka viņa saslima un nomira. Un viņu nomazgājuši, tie viņas ķermeni nolika augšistabā.
38 Lod bija tuvu Yapho, un mācekļi dzirdēja, ka tur esot Kēpha. Tie aizsūtīja pie viņa divus vīrus, lūdzot viņu nekavēties un nākt pie tiem.
39 Un cēlies kājās, Kēpha devās ar tiem. Un kad viņš ieradās, tie viņu atveda uz augšistabu. Visas atraitnes viņam blakus stāvēja raudādamas. Viņas tam parādīja apakšveļu un virsdrēbes, ko Dorkas bija darinājusi, kad bija ar tām.
40 Tad Kēpha izsūtīja viņas visas ārā, nometās ceļos un lūdza. Un pagriezies pret viņas mirušo ķermeni, viņš teica: “Tabitha, celies augšā.” Un viņa atvēra acis un, ieraudzījusi Kēpha, piecēlās sēdus.
41 Un pasniedzis viņai roku, viņš to pacēla augšā. Un pasaucis nošķirtos un atraitnes, viņš to nodeva viņu rokās dzīvu.
42 Un tas kļuva zināms visā Yapho, un daudzi ticēja Kungam Meistaram.
43 Un notika, ka viņš palika uz daudzām dienām Yapho kopā ar Shim’on, ādu ģērētāju.

10
1 Tagad, tur bija kāds vīrs Caesarea saukts par Cornelius, virsnieks tā saucamajā itāliešu rotā,
2 veltījies un bīdamies Elohim ar visu savu namu, darot daudzus labus darbus cilvēkiem un vienmēr lūdzot Elohim.
3 Viņš vīzijā skaidri redzēja- tā bija apmēram devītā dienas stunda,- ka pie viņa ieradās Elohim vēstnesis un viņam sacīja: “Cornelius!”
4 Un cieši viņā palūkojies un pārbijies viņš teica: ”Kas tas ir, Kungs?” Un tas viņam sacīja: “Tavas lūgšanas un tavi labie darbi ir nonākuši Elohim priekšā un Viņš tos piemin.
5 “Un tagad sūti vīrus uz Yapho un sūti pēc Shim’on, ko arī sauc Kēpha.
6 “Viņš ir kopā ar Shim’on, ādu ģērētāju, kura nams atrodas pie jūras.”
7 Un kad vēstnesis, kas bija runājis uz viņu, aizgāja, Cornelius pasauca divus no sava nama kalpiem un [Elohim] veltījušos kareivi no tiem, kas viņu pastāvīgi gaidīja.
8 Un tiem visu izskaidrojis, viņš tos sūtīja uz Yapho.
9 Un nākošajā dienā, kad viņi bija paveikuši ceļu un sasnieguši pilsētu, Kēpha kāpa augšā uz mājas jumta lūgt; tā bija apmēram sestā stunda.
10 Un viņš sajuta izsalkumu, un tam gribēja ēst. Bet kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš nonāca transā,
11 un viņš redzēja debesis atvērtas un tādu kā trauku kā lielu palagu četros stūros nolocītu nolaižamies pie viņa no debesīm un izklājamies uz zemes,
12 kurā atradās visu veidu četrkājainie dzīvnieki, kas dzīvo uz zemes, un meža zvēri, un rāpuļu radības, un debesu putni.
13 Un pie viņa nonāca balss sakot: “Celies, Kēpha, kauj un ēd.”
14 Bet Kēpha sacīja: “Nekādā ziņā, Kungs!Jo es nekad neesmu ēdis neko tādu, kas man ir zināms kā nešķīsts.”
15 Un balss nāca pie viņa otro reizi: “Ko Elohim ir šķīstījis, neuzskati kā nešķīstu kā to dara citi.”
16 Un tas notika trīs reizes, un tad šis trauks tika paņemts atpakaļ uz debesīm.
17 Un kamēr Kēpha vēl sevī šaubījās, ko šī vīzija varētu nozīmēt, skat’, pie vārtiem stāvēja tie vīri, ko Cornelius bija sūtījis uzmeklēt Shim’on namu,
18 un, skaļi saukdami, viņi interesējās, vai tur atrodas Shim’on, ko arī pazina kā Kēpha.
19 Un kad Kēpha joprojām pārdomāja šo vīziju, Gars viņam sacīja: “Redzi, tevi meklē trīs vīri.
20 “Celies augšā [no saviem ceļiem], kāp lejā un dodies tiem līdzi, ne mirkli nešauboties, jo Es viņus esmu sūtījis.”
21 Tad Kēpha devās lejā pie vīriem, ko Cornelius bija sūtījis pie viņa, un teica: “Skatieties, es tas esmu, ko jūs meklējat. Kāpēc jūs esat atnākuši?”
22 Un viņi teica: “Nošķirtais vēstnesis uzrunāja Cornelius, virsnieku, taisnu vīru, kas bīstas Elohim un par ko labi runā visa Yehudim tauta, un lika sūtīt pēc tevis uz tavu namu un saņemt Vārdu no tevis.”
23 Ieaicinājis tos iekšā, viņš tos aprūpēja. Un nākošajā dienā Kēpha devās ar tiem projām,un kādi brāļi no Yapho devās viņam līdzi.
24 Nākošajā dienā tie iegāja Caesarea. Cornelius tos gaidīja, sasaucis kopā savus radus un tuvākos draugus.
25 Un notika tā: kad Kēpha iegāja [namā], Cornelius, viņu ieraugot, nokrita zemē pie viņa kājām un zemojās viņa priekšā.
26 Bet Kēpha pacēla viņu augšā sacīdams: “Celies augšā, es pats esmu tikai cilvēks.”
27 Un sarunājoties ar viņu, viņš iegāja mājā un atrada daudzus, kas bija sanākuši kopā.
28 Un viņš tiem sacīja: “Jūs zināt, ka Yehudi pārstāvim nav atļauts kontaktēties vai doties pie vienas vai otras tautas. Bet Elohim man ir rādījis, lai es nenosaucu nevienu cilvēku par bezgodīgu vai nešķīstu.
29 “Tāpēc es nācu bez kavēšanās, kad tiku aicināts. Un tā, es [jums] prasu: kāpēc jūs esat sūtījuši pēc manis?”
30 Un Cornelius teica: “Pirms četrām dienām es gavēju līdz pat šai stundai. Un devītajā stundā es lūdzos savā mājā; un redzi: cilvēks stāvēja manā priekšā spīdošās drēbēs
31 un sacīja: ‘Cornelius, tava lūgšana ir tikusi sadzirdēta un tavi labie darbi ir pieminēti Elohim priekšā.
32 ‘Tagad sūti uz Yapho un atsauc šurp Shim’on, ko arī sauc Kēpha. Viņš atrodas Shim’on, ādu dīrātāja namā, kas ir pie jūras. Kad viņš atnāks, viņš uz jums runās.’
33 “Un tā, es nekavējoties sūtīju pie tevis vīrus, un tu esi labi darījis, ka atnāci. Un tagad mēs visi esam Elohim priekšā, lai dzirdētu visu, ko Elohim tev ir pavēlējis mums teikt.”
34 Un atvēris savu muti, Kēpha teica: “Patiesi es redzu, ka Elohim nevēlas nodalīšanos,
35 bet katrā tautā tas, kas bīstas Viņu un rīkojas taisnīgi, ir Viņam pieņemams.
36 “Viņš sūtīja Vārdu Yisra’ēl bērniem, nesot tiem Labo vēsti: mieru caur Ješua יהושעMesiju! Viņš ir visu lietu Kungs.
37 “Jūs zināt, kāds Vārds īstenojās visā Yehudah, iesākot no Galil,- pēc grēknožēlas pagremdēšanas [grēku piedošanai], ko sludināja Yohanan:
38 kā Elohim svaidīja Ješua יהושעno Natsareth ar Nošķirto Garu un ar spēku, kas staigāja apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus ļaudis, kas bija velna nospiesti, jo Elohim bija ar Viņu.
39 “Un mēs esam liecinieki visam tam, ko Viņš darīja Yehudim zemē un Yerushalayim, [bet viņi] To nogalināja, piesitot pie koka. Deb. (5.Moz.) 21:22,23
40 “Bet Elohim Viņu trešajā dienā uzcēla augšā un ļāva Viņam kļūt atkal redzamam,-
41 ne jau visiem cilvēkiem, bet lieciniekiem, tiem, kas bija iepriekš no Elohim izvēlēti- mums, kas ēda un dzēra ar Viņu pēc tam, kad Viņš bija uzcēlies no miroņiem.
42 “Un Viņš pavēlēja mums pasludināt ļaudīm un liecināt, ka tas ir Viņš, ko Elohim ir nozīmējis būt dzīvo un mirušo Tiesnesim.
43 “Par Viņu visi pravieši sniedz liecību, ka caur Viņa VĀRDU ikviens ticīgais Viņā saņem grēku piedošanu.”
44 Kamēr Kēpha runāja šos Vārdus, Nošķirtais Gars krita pār visiem, kas tos dzirdēja.
45 Un tie, kas bija apgraizīti un ticēja, kļuva pārsteigti- visi, kas bija kopā ar Kēpha,- jo Nošķirtā Gara dāvana bija izlieta arī uz [citām] tautām,
46 jo viņi dzirdēja tos mēlēs runājam un paaugstinām Elohim. Tad Kēpha sacīja:
47 “Vai kāds var liegt ūdeni šo [ļaužu] pagremdēšanai, kuri ir saņēmuši Nošķirto Garu tāpat kā mēs?”
48 Un viņš pavēlēja tiem tikt pagremdētiem Ješua יהושעMesijas VĀRDĀ. Tad tie lūdza viņu [vēl] palikt uz dažām dienām.

11
1 Un emissaries [apustuļi] un brāļi, kas bija Yehudah, dzirdēja, ka tautas arī ir saņēmušas Elohim Vārdu.
2 Un kad Kēpha devās uz Yerushalayim, apgraizītie sāka ar viņu diskutēt
3 sacīdami: “Tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi ar tiem?!”
4 Tad sāka runāt Kēpha un nostādīja lietas savās vietās, sacīdams:
5 “Es atrados Yapho pilsētā lūdzot. Un nonācis transā, es redzēju vīziju: tādu kā seklu trauku, kas nolaidās lejā no debesīm kā liels palags, turēts aiz četriem stūriem, un tas nonāca manā priekšā.
6 “Ieskatījies tajā iekšā, es redzēju četrkājainos zemes zvērus un meža dzīvniekus un rāpojošās būtnes un putnus no debesīm.
7 “Un es dzirdēju balsi, kas man sacīja: ‘Celies augšā, Kēpha, kauj un ēd.’
8 “Bet es teicu: ‘Nekādā ziņā, Kungs! Jo nekas nešķīsts vēl nekad nav nācis man mutē.’
9 “Un balss man vēlreiz teica no debesīm: ‘Ko Elohim ir šķīstījis, tev nav jāuzskata par nešķīstu.’
10 “Un tas notika trīs reizes, un viss atkal tika pacelts debesīs.
11 “Un redziet, tajā pašā brīdī trīs vīri stāvēja mājas priekšā, kur es atrados, kas bija sūtīti pie manis no Caesarea.
12 “Un Gars man teica iet tiem līdzi, nepavisam nešauboties. Un arī šie seši brāļi devās kopā ar mani, un mēs iegājām šī vīra mājā.
13 “Bet tas mums teica, ka bija redzējis vēstnesi nostājamies viņa mājā, kas viņam sacīja: ‘Sūti vīrus uz Yapho un uzmeklē Shim’on, ko arī sauc Kēpha,-
14 viņš runās uz tevi Vārdus, ar kuriem tu tiksi izglābts,- tu un viss tavs nams.’
15 “Un kad es sāku runāt, Nošķirtais Gars krita pār tiem tāpat kā pār mums no paša sākuma.
16 “Un es atceros Kunga Meistara Vārdu, kā Viņš teica: ‘Yohanan patiešām pagremdēja ūdenī, bet jūs tiksit pagremdēti Nošķirtajā Garā.’
17 “Tātad, ja [jau] Elohim tiem piešķīra to pašu dāvanu, kādu Viņš deva mums, kad mēs ieticējām Kungam Ješua יהושעMesijam, kā es varu pretoties Elohim?”
18 Un to dzirdējuši, tie kļuva klusi un tad slavēja Elohim sacīdami: “Tātad Elohim patiešām arī tautām ir devis grēku nožēlu, lai viņi iegūtu dzīvību.”
19 Tad tie, kas bija izklīdināti vajāšanu dēļ, kas cēlās pār Stephanos [liecību], devās cauri Phoenicia un Cyprus, un Antioch, sludinādami Vārdu nevienam citam kā tikai Yehudim.
20 Bet kādi no viņiem bija vīri no Cyprus un Cyrene. Kad tie bija nonākuši Antioch, tie runāja uz hellēnistiem (grieķiem), nesot Labo vēsti: Kungu Ješua יהושע!
21 Un Kunga Meistara roka bija ar tiem, un liels noticējušo skaits pievērsās Kungam Meistaram.
22 Un vārds par to nāca ausīs draudzei Yerushalayim, un viņi sūtīja Barnabu doties līdz pat Antioch;
23 viņš, atnācis un redzēdams Elohim slavu, bija priecīgs un iedrošināja tos visus ar sirdi pietverties Kungam Meistaram.
24 Jo viņš bija labs cilvēks, pildīts ar Nošķirto Garu un ticību. Un liels ļaužu skaits tika pievienots Kungam Meistaram.
25 Tad Barnaba devās uz Tarsos uzmeklēt Sha’ul,
26 un, to atradis, viņš to atveda uz Antioch. Un notika, ka veselu gadu viņi kopā nāca uz draudzes sapulcēm un apmācīja lielu skaitu ļaužu. Un Antioch pirmo reizi mācekļi tika nosaukti par “mesiāņiem.”
27 Un tajās dienās Antioch ieradās pravieši no Yerushalayim.
28 Un viens no tiem vārdā Hagab cēlās kājās un caur Garu norādīja, ka nāks liels pārtikas trūkums pār visu pasauli- kas arī notika Claudius Caesar laikā.
29 Tad mācekļi katrs saskaņā ar viņa spējām nolēma sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Yehudah.
30 Tā arī viņi darīja, un tie izsūtīja [palīdzību] vecajiem ar Barnaba un Sha’ul rokām.

12
1 Un ap to laiku ķēniņš Herodes [izstiepa savas rokas], lai darītu ļaunu kādiem no draudzes.
2 Un viņš ar zobenu nogalināja Ya’aqob, Yohanan brāli.
3 Un redzot, ka tas patika Yehudim, viņš gāja vēl tālāk un arestēja arī Kēpha- un tās bija Neraudzētās maizes dienas.
4 Tātad, kad viņš bija viņu saņēmis ciet, viņš to iemeta cietumā un nodeva četriem kareivju vadiem (pavisam sešpadsmit skaitā), lai tie viņu apsargātu, jo viņš bija nolēmis pēc Pēsah viņu izvest ļaužu priekšā.
5 Tātad, bija nolemts Kēpha turēt cietumā, bet draudze patiesi par viņu aizlūdza Elohim priekšā.
6 Un kad Herodes jau bija gatavs viņu vest ārā, tajā naktī Kēpha gulēja saistīts ar divām ķēdēm vidū starp diviem kareivjiem. Un sargi durvju priekšā sargāja cietumu.
7 Un redzi, blakus nostājās Jahve יהוהvēstnesis, un cietuma ēkā iespīdēja gaisma. Un satvēris Kēpha sānu, viņš to modināja sacīdams: “Ātri celies augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.
8 Un vēstnesis viņam sacīja: “Apjozies un sasien savas sandales;” un viņš tā darīja. Un vēstnesis viņam teica: “[Un tagad] uzvelc savas drēbes un seko man.”
9 Un iznācis ārā, viņš tam sekoja un vēl nesaprata, ka tas, ko vēstnesis bija izdarījis, ir īstenība, vēl joprojām domādams, ka tā ir vīzija.
10 Un kad tie bija pagājuši garām pirmajam un otrajam sargu postenim, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas veda uz pilsētu, kas viņu priekšā paši atvērās. Un viņi izgāja ārā un devās lejā pa kādu ielu. Tad vēstnesis pēkšņi no viņa nozuda.
11 Kad Kēpha atguvās, viņš teica: “Tagad es patiešām zinu, ka Jahve יהוהir sūtījis savu vēstnesi un atbrīvojis mani no Herodes rokas un no visiem Yehudi ļaudīm.
12 Un aptvēris, [ka atrodas brīvībā], viņš devās uz Miryam, Yohanan, ko arī sauca Marqos, mātes namu, kur daudzi bija sapulcējušies lūgt.
13 Un kad Kēpha pieklauvēja pie durvīm, pie vārtiem atnāca meitene vārdā Rhode.
14 Un kad viņa pazina Kēpha balsi, viņu pārņēma prieks. Viņa vēl vārtus neatvēra, bet steidzās mājā un paziņoja, ka Kēpha stāvot vārtu priekšā.
15 Un tie viņai sacīja: “Tu esi jukusi!” Bet viņa palika pie sava, ka tas tā ir, bet viņi teica: “Tas ir viņa vēstnesis.”
16 Un Kēpha turpināja klaudzināt, un, atvēruši vārtus, viņi to redzēja un brīnījās.
17 Un pamājis tiem ar savu roku un licis apklust, viņš tiem pastāstīja, kā Kungs viņu bija izvedis ārā no cietuma. Un viņš teica: “Ziņojiet to Ya’aqob un brāļiem.” Un viņš [tos] atstāja un devās uz citu vietu.
18 Tātad, kad nāca diena, kareivju vidū sākās kņada par to, kas noticis ar Kēpha.
19 Un kad Herodes bija viņu visādi izmeklējies un neatrada, viņš izprašņāja sargus un pavēlēja tos atstādināt. Un viņš pats devās no Yehudah uz Caesarea un tur arī palika.
20 Tagad, Herodes bija ļoti neapmierināts ar Tsor un Tsidon ļaudīm, bet viņi vienprātībā nāca pie viņa un, darījuši Blastos, ķēniņa galminieku, par savu draugu un aizstāvi, tie lūdza mieru, jo viņu zeme saņēma pārtiku no ķēniņvalsts.
21 Nozīmētajā dienā Herodes, uzvilcis savas ķēniņa drēbes, sēdēja savā tronī un tiem pievērsās, lai sniegtu atbildi.
22 Bet ļaudis turpināja saukt: “Tā ir Visuvarenā balss, tā nav cilvēka balss!”
23 Un tajā pašā mirklī Jahve יהוהvēstnesis viņu sita, jo viņš nedeva godu Elohim. Un viņš nomira un tika tārpu saēsts.
24 Bet Elohim Vārds gāja uz priekšu, augot un izplatoties.
25 Un Barnaba un Sha’ul atgriezās no Yerushalayim, pabeiguši kalpošanu un paņēmuši sev līdzi Yohanan, ko arī sauca Marqos.

13
1 Draudzē, kas bija Antioch, bija sekojoši pravieši un skolotāji: Barnaba un Shim’on, ko arī sauca Niger, un Lucius no Cyrene, un Manahēm, kas bija uzaudzis pie apgabala valdnieka Herodes, un Sha’ul.
2 Un kad tie veica kalpošanu Kungam Meistaram un gavēja, Nošķirtais Gars teica: “Nodaliet Man Barnaba un Sha’ul darbam, kuram Es tos esmu aicinājis.”
3 Tad gavējuši un lūguši, un uzlikuši tiem rokas, viņi tos [nošķīra] un sūtīja prom.
4 Tātad tie, būdami [nošķirti] un caur Nošķirto Garu izsūtīti, devās lejā uz Seleukeia un no turienes burāja uz Cyprus.
5 Un nonākuši Salamis, viņi pasludināja Elohim Vārdu Yehudim sinagogās. Un viņiem par palīgu bija arī Yohanan.
6 Un izgājuši cauri visai Paphos salai, viņi atrada kādu burvi, viltus pravieti, Yehudi, kura vārds bija Bar-Yehoshua,
7 kas bija kopā ar prokonsulu Sergius Paulus, [ļoti] inteliģentu cilvēku. Šis cilvēks, pasaucis Barnaba un Sha’ul, patiesi meklēja uzklausīt Vārdu no Elohim.
8 Bet burvis Elumas- jo tā viņa vārds tiek tulkots- tiem pretojās, censdamies novērst prokonsulu no ticības.
9 Tad Sha’ul, kas arī ir Paul,- pildīts ar Nošķirto Garu, cieši viņā ieskatījās
10 un teica: “O, tu, velna dēls, pilns ar visu viltu un visādām novirzēm, tu, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nebeigsi sagrozīt Jahve יהוהtaisnos ceļus?
11 “Un tagad, redzi, Jahve יהוהroka ir pret tevi, un tu kļūsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.” Un tajā pašā mirklī tumša migla krita pār viņu un viņš taustījās apkārt, meklēdams kādu, kas viņu paņemtu pie rokas.
12 Un redzēdams, kas notika, prokonsuls ticēja, būdams pārsteigts par Kunga Meistara mācību.
13 Un izvesti no Paphos, Sha’ul un tie, kas bija ar viņu, nonāca Perge Pamphulia. Un Yohanan, tos atstājis, atgriezās Yerushalayim.
14 Bet dodoties cauri Perge, viņi nonāca Pisidia Antioch un Shabbat dienā devās uz sinagogu un apsēdās.
15 Un pēc Torah un Praviešu nolasīšanas sinagogas vadītāji sūtīja pēc tiem sacīdami: ”Vīri, brāļi, ja jums ir kāds iedrošinājuma vārds ļaudīm, tad sakiet.”
16 Un Sha’ul, piecēlies un mājot ar roku, teica: “Vīri, Yisra’ēlis un tie, kas bīstaties Elohim, klausieties:
17 “Šīs Yisra’ēl tautas Elohim izvēlējās mūsu tēvus un paaugstināja ļaudis viņu svešatnes ceļojumā Mitsrayim zemē un ar augstu roku Viņš tos izveda ārā no tās.
18 “Tad apmēram četrdesmit gadus Viņš par tiem rūpējās tuksnesī.
19 “Un, iznīcinājis septiņas tautas Kena’an zemē, Viņš piešķīra viņu zemi tiem kā mantojumu.
20 “Pēc tam apmēram četri simti un piecdesmit gadus Viņš deva soģus līdz pravietim Shemu’ēl.
21 “Bet pēc tam tie prasīja ķēniņu, un Elohim tiem deva Sha’ul Qish dēlu, Binyamin cilts vīru uz četrdesmit gadiem.
22 “Un viņu nocēlis [no troņa], Viņš tiem deva Dawid par ķēniņu, kuram Viņš arī deva liecību un teica: ‘Es esmu atradis Dawid, Yishai dēlu, vīru pēc savas paša sirds, kas īstenos visas Manas vēlēšanās.’
23 “No šīs sēklas saskaņā ar apsolījumu Elohim pacēla Yisra’ēl Ķēniņu Ješua יהושע
24 pēc tam, kad Yohanan pirms tam bija pasludinājis pagremdēšanu uz grēku nožēlu visiem Yisra’ēl ļaudīm pirms Viņa atnākšanas.
25 “Un kad Yohanan bija pabeidzis savu misiju, viņš teica: ‘Kas pēc jūsu domām es esmu? Es neesmu Viņš. Bet redziet, pēc manis nāk Viņš,- sandales no Viņa kājām es pat neesmu cienīgs atraisīt.’
26 “Vīri, brāļi, Abraham cilts dēli un tie starp jums, kas bīstaties Elohim, Vārds par šo atbrīvošanu ir ticis sūtīts pie jums,
27 jo tie, kas dzīvo Yerushalayim, un viņu valdītāji, neatpazinuši Viņu ne arī praviešu Vārdus, kas tiek lasīti katrā Shabbat, ir tos pašrocīgi īstenojuši caur Viņa notiesāšanu uz nāvi.
28 “Neatraduši neviena iemesla, kas ļautu tiem Viņu nonāvēt, viņi lūdzās Pilate, ka Viņš ir jānodod nāvei.
29 “Un kad viņi bija īstenojuši visu, kas [iepriekš] par Viņu bija uzrakstīts, tie, noņēmuši Viņu no koka, ielika kapā.
30 “Bet Elohim Viņu pacēla no nāves
31 un Viņš [vēl] bija redzams daudzas dienas pie tiem, kas nāca kopā ar Viņu no Galil uz Yerushalayim, kas ir Viņa liecinieki.
32 “Un mēs nesam jums Labo vēsti, apsolījumu, kas sniegts tēviem,
33 ka Elohim pie mums, viņu bērniem, to ir īstenojis, uzceldams augšā Ješua יהושע, kā tas arī ir rakstīts otrajā Tehillah (Psalmā): ‘Tu esi Mans Dēls, šodien Es esmu Tevi ienesis dzīvībā.’Teh. (Ps.) 2:7
34 “Un ka Viņš To cēla augšā no mirušajiem, lai [Viņš] vairāk nekad neatgrieztos iznīcībā,- to Viņš ir izteicis šādi: ‘Es jums piešķiršu Dawid uzticamās [un nezūdošās] vērtības.’Yesh. (Jes.) 55:3
35 “Šī iemesla dēļ Viņš arī saka citā Tehillah (Psalmā): ‘Tu nedosi savam Laipnīgajam redzēt iznīcību.’Teh. (Ps.) 16:10
36 “Jo Dawid patiešām, kalpodams savai paaudzei caur Elohim padomu, aizmiga un tika apglabāts kopā ar saviem tēviem un pieredzēja iznīcību,
37 bet Viņš, ko Elohim uzcēla augšā, nepieredzēja iznīcību.
38 “Tāpēc lai jums, brāļi, ir zināms, ka caur šo Viņu arī jums ir pasludināta grēku piedošana
39 un ka caur Viņu ikviens, kas tic, tiek pasludināts taisns no visiem grēkiem, no kuriem jūs nespējāt iegūt attaisnošanu, pasludinātu caur Mosheh Torah.
40 “Tad nu uzmanieties, ka tas, kas tika teikts Praviešos, nenāk pār jums:
41 ‘Redziet, jūs, [visa labā] noliedzēji, brīnieties un iznīkstiet, jo Es daru [kādu] darbu jūsu dienās, darbu, kam jūs nekādā ziņā neticēsiet, ja arī kāds jums to stāstītu.’”Hab.1:5
42 Un kad Yehudim iznāca ārā no sinagogas, ļaudis lūdzās, lai šie paši Vārdi tiem tiktu izteikti nākošajā Shabbat.
43 Un kad sapulce sinagogā bija beigusies, daudzi no Yehudim un no jaunatgrieztajiem, kas pielūdza Elohim, sekoja Sha’ul un Barnaba, kuri, runājot uz tiem, tiem piekodināja turpināt palikt Elohim atziņā un bijībā.
44 Un nākošajā Shabbat gandrīz visa pilsēta sanāca kopā dzirdēt Elohim Vārdu.
45 Bet kad Yehudim redzēja ļaužu pulkus, viņus pārņēma skaudība [un greizsirdība]. Un visādi pretojoties un runājot ļaunu, tie noliedza visu, ko Sha’ul runāja.
46 Tomēr droši runādami, Sha’ul un Barnaba sacīja: “Bija vajadzīgs, lai Elohim Vārds iesākumā tiktu sacīts uz jums, bet, tā kā jūs to atmetat un uzskatāt sevi par nevērtīgiem [un neatbilstošiem] mūžīgajai dzīvībai, redziet, mēs tagad griežamies pie [citām] tautām.
47 “Jo tā Kungs Adonaj mums ir pavēlējis: ‘Es esmu nolicis tevi būt par gaismu tautām, lai tu [nestu] atbrīvošanu līdz pat zemes galiem.’”Yesh. (Jes.) 49:6
48 Un kad tautas to dzirdēja, viņi bija priecīgi un slavēja Jahve יהוהVārdu. Un cik [no viņu skaita] bija paredzēts iegūt mūžīgo dzīvību, tie [arī] ticēja.
49 Un Jahve יהוהVārds izplatījās cauri visai zemei.
50 Bet Yehudim sakūdīja augstas kārtas reliģiozās sievietes un vadošos pilsētas kungus un izraisīja vajāšanas pret Sha’ul un Barnaba un izdzina tos no savām robežām.
51 Un nokratījuši putekļus no savām kājām pret tiem, viņi nonāca Ikonion.
52 Un mācekļi bija pildīti ar prieku un Nošķirto Garu.

14
1 Un notika tā, ka Ikonion viņi kopā iegāja Yehudim sinagogā un runāja tā, ka liels skaits kā Yehudim, tā arī grieķu noticēja.
2 Bet tie Yehudim, kas nepaklausīja [Vārdam], sacēla tautas un ļaunprātīgi ietekmēja viņu būtnes pret brāļiem.
3 Bet viņi tur uzturējās ilgu laiku, droši runādami [Kungā Meistarā], kurš sniedza liecību izteiktajam Vārdam ar savu klātbūtni, piešķirdams zīmes un brīnumus, kas tika darīti ar viņu rokām.
4 Un pilsētnieku pulks tika sašķelts divās nometnēs, un kādi nostājās Yehudim pusē un kādi [palika] ar emissaries [apustuļiem].
5 Bet kad sākās pretošanās no tautām un Yehudim kopā ar viņu valdniekiem, lai viņiem uzbruktu un nomētātu viņus ar akmeņiem,
6 viņi to apzinājās un bēga uz Lustra un Derbe, kas bija Lukaonia pilsētas, un teritoriju ap tām.
7 Un viņi nesa Labo vēsti tur.
8 Un Lustra tur sēdēja kāds vīrs, nespējīgs nostāties uz savām kājām, kropls no mātes miesām, kas nekad nebija staigājis.
9 Viņš dzirdēja Sha’ul runājam. Tas, cieši ieskatījies viņā un redzēdams, ka viņam ir ticība būt dziedinātam,
10 skaļā balsī sacīja: “Celies taisni uz savām kājām!” Un tas uzleca augšā un sāka staigāt.
11 Un kad ļaužu pulks redzēja, ko Sha’ul bija darījis, viņi pacēla savas balsis, likaoniešu valodā saukdami: “Varenie ir kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nonākuši lejā pie mums!”
12 Un viņi nosauca Barnaba par Zeus un Sha’ul par Hermes, jo viņš bija galvenais runātājs.
13 Un Zeus priesteris nostājās viņu pilsētas priekšā un atveda pie tās vārtiem vēršus un vainagus, cerēdams tos līdz ar pūļa piedalīšanos tiem pasniegt kā ziedojumu.
14 Un kad emissaries [apustuļi] Barnaba un Sha’ul to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un iebēga pūļa vidū saukdami
15 un sacīdami: “Vīri, kāpēc jūs to darāt? Mēs arī esam cilvēki ar to pašu dabu kā jūs, [tikai] nesdami jums Labo vēsti: atgriezties no šīm nevērtīgajām lietām pie Dzīvā Elohim, kas darināja debesis un zemi, un jūru, un visu, kas ir tajā, Shem. (2.Moz.) 20:11; Teh. (Ps.) 146:6
16 kurš agrākajās paaudzēs atļāva visām tautām staigāt pa saviem pašu ceļiem,
17 tomēr Viņš neatstāja [tautas] bez liecības par sevi, darīdams labu- piešķirdams mums lietu no debesīm un augļu ievākšanas laikus, ielīksmodams mūsu sirdis ar barību un prieku.”
18 Tomēr pat ar šiem Vārdiem viņiem joprojām bija grūtības atturēt ļaužu pulkus no upurēšanas viņiem.
19 Tad ieradās Yehudim no Antioch un Ikonion, un, ieguvuši pūļa atbalstu, tie apmētāja ar akmeņiem Sha’ul un domādami, ka viņš ir miris, vilka viņu ārā no pilsētas.
20 Bet kad mācekļi pulcējās ap viņu, viņš cēlās augšā un devās iekšā pilsētā. Nākošajā dienā viņš ar Barnabu devās uz Derbe.
21 Un atnesuši Labo vēsti uz šo pilsētu, un darījuši šajā vietā daudzus par mācekļiem, tie atgriezās Lustra un Ikonion, un Antioch,
22 stiprinot mācekļu būtnes, iedrošinot tos turpināt palikt ticībā un mācot, ka caur daudzām grūtībām un ciešanām mums ir jāieiet Elohim valstībā.
23 Un nozīmējuši vecajus katrā draudzē pēc tam, kad tie bija lūguši ar gavēšanu, viņi tos uzticēja Kungam Meistaram, kuram tie bija sākuši ticēt.
24 Un izgājuši cauri Pisidia, vini nāca uz Pamphulia.
25 Un runājuši Vārdu Perge, viņi devās lejā uz Attaleia,
26 un no šejienes viņi burāja uz Antioch, kur bija tikuši uzticēti Elohim darbam, kuru viņi [tagad] bija pabeiguši.
27 Un ieradušies un sapulcinājuši kopā [visu] draudzi, viņi tiem uzticēja visu, ko Elohim bija darījis ar viņiem un kā Viņš bija atvēris ticības durvis tautām.
28 Un viņi palika tur ilgu laiku ar mācekļiem.

15
1 Un kādi vīri nāca lejā no Yehudah un mācīja brāļus: “Ja jūs neesat apgraizīti, saskaņā ar Mosheh mācību jūs nevarat būt izglābti.”
2 Tātad, kad Sha’ul un Barnaba ar viņiem izcēlās [ne maza] nevienprātība un diskusijas, viņi nozīmēja Sha’ul un Barnaba un kādus citus no tiem doties uz Yerushalayim pie emissaries [apustuļiem] un vecajiem noskaidrot šo lietu.
3 Draudzes izsūtīti ceļā, viņi gāja cauri Phoenicia un Shomeron, stāstīdami par tautu atgriešanos. Un viņu [sacītais] izraisīja lielu prieku visiem brāļiem.
4 Un ieradušies Yerushalayim, viņi tika draudzes un emissaries [apustuļu] un vecaju pieņemti. Un tie paziņoja visu, ko Elohim bija darījis ar tiem.
5 Un kādi no ticīgajiem, kas piederēja farizeju sektai, cēlās kājās sacīdami: “Tos vajag apgraizīt un pavēlēt turēt Mosheh Torah.”
6 Un emissaries [apustuļi] un vecaji sanāca kopā, lai ieskatītos šajā jautājumā.
7 Un kad tur bija izcēlušās lielas diskusijas, Kēpha cēlās kājās un tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka pirms laba laika Elohim izraudzījās mūs, lai tautas dzirdētu Labās vēsts Vārdu caur manu muti un ticētu.
8 “Un Elohim, kas pazīst sirdis, nesa tiem liecību, piešķirot tiem Nošķirto Garu tāpat kā mums,
9 un neatšķīra mūs no tiem, šķīstot [arī] viņu sirdis caur ticību.
10 “Nu ko, tad kāpēc jūs kārdināt Elohim, uzliekot mācekļu kaklam jūgu, ko nespēja nest ne mūsu tēvi, ne arī mēs?
11 “Bet caur Kunga Ješua יהושעMesijas godpilno žēlastību mēs ticam, ka esam izglābti tādā pašā veidā kā viņi.”
12 Un viss ļaužu pulks palika kluss un klausījās Barnaba un Sha’ul pasludinām, cik daudz brīnumu un zīmju Elohim darīja tautu starpā caur tiem.
13 Un kad viņi apklusa, Ya’aqob atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, uzklausiet mani.
14 “Shim’on ir ziņojis, kā Elohim pirmo reizi apciemoja tautas, lai izņemtu no to vidus ārā cilvēkus, kas nosaukti pēc Viņa VĀRDA.
15 “Un praviešu Vārdi to apstiprina, kā ir ticis rakstīts:
16 ‘Pēc tam Es atgriezīšos un atjaunošu Dawid Telti, kas ir kritusi. Un Es atjaunošu tās drupas, un Es to uzcelšu par jaunu,
17 tā, ka cilvēces atlikums meklēs Jahve יהוה, visas tautas, kas ir nosauktas pēc Mana VĀRDA, saka Jahve יהוה, kas to visu dara,
18 kas ir darījis to zināmu no senatnes.’Amos.9:1-12
19 “Tāpēc mans spriedums ir, lai mēs nesatraucam tos [ļaudis] tautu starpā, kas pievēršas Elohim,
20 bet lai mēs piekodinām tiem atturēties no apgānīšanās ar elkiem un no netiklības, un no tā, kas ir nožņaugts, un no asinīm.
21 “Jo no senajām paaudzēm kopš Mosheh katrā no pilsētām ir tādi, kas viņu pasludina- un [tas] tiek lasīts sinagogās katrā Shabbat.”
22 Tad emissaries [apustuļiem] un vecajiem kopā ar visu draudzi šķita derīgi līdz ar Sha’ul un Barnaba no viņu vidus uz Antioch sūtīt savus izvēlētus vīrus: Yehudah, ko sauca Barsabba, un Silas, kas bija vadošie brāļu starpā,
23 un ar viņu roku tika uzrakstīta [šāda vēstule]: Emissaries [apustuļi] un vecaji, un brāļi brāļiem, kas ir no tautām Antioch un Suria, un Kilikia: Sveicieni.
24 Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka kādi, kas nākuši no mūsu vidus, ir jūs satraukuši ar vārdiem, kas jūsu dzīves darījušas nemierīgas- kam mēs neesam devuši tādu pavēli,-
25 mums šķita labi, jo bijām nonākuši vienprātībā attiecībā uz to, sūtīt pie jums izvēlētus vīrus kopā ar mūsu mīļoto Barnaba un Sha’ul;
26 tie ir vīri, kas ir atdevuši savas dzīves mūsu Kunga Ješua יהושעMesijas VĀRDAM.
27 Tāpat mēs esam sūtījuši Yehudah un Silas, kas arī to apstiprina ar savas mutes vārdiem.
28 Nošķirtajam Garam un arī mums šķita labi neuzlikt jums lielākas nastas kā šīs pamata nepieciešamības:
29 lai jūs atturieties no tā, kas ir piedāvāts elkiem, un asinīm, un tā, kas ir nožņaugts un kas ir netikls. Ja jūs atturēsieties no šīm lietām, jūs darīsiet labi. Esiet stipri!
30 Tad viņi tika izsūtīti ceļā un devās uz Antioch. Un sapulcinājuši ļaudis, viņi tiem pasniedza šo vēstuli.
31 Un to izlasījuši, viņi priecājās par tajā sniegto iedrošinājumu.
32 Un Yehudah un Silas, paši arīdzan būdami pravieši, iedrošināja brāļus ar daudziem Vārdiem un tos stiprināja.
33 Un pavadījuši tur kādu laiku, viņi tika sūtīti atpakaļ no brāļiem pie emissaries [apustuļiem] mierā.
34 Bet Silas šķita labāk palikt.
35 Un tā, Sha’ul un Barnaba palika Antioch, mācīdami un kopā ar daudziem citiem nesot Labo vēsti: Jahve יהוהVārdu!
36 Un pēc kādām dienām Sha’ul teica Barnaba: “Tagad dosimies atpakaļ un apmeklēsim savus brāļus katrā pilsētā, kur mēs iepriekš pasludinājām Jahve יהוהVārdu, un lūkosim, kā viņiem iet.”
37 Un Barnaba nolēma ņemt līdzi Yohanan, sauktu Marqos.
38 Bet Sha’ul sprieda, ka neder ņemt sev līdzi to, kas aizbēga no viņiem Pamphulia un nav devies ar viņiem kopā darbā.
39 Tā viņu starpā iesākās asa jūtu sadursme tā, ka viņi viens no otra atdalījās. Un tā, Barnaba paņēma līdzi Marqos un burāja uz Cyprus.
40 Bet Sha’ul izvēlējās Silas un devās ceļā, saņēmis brāļu nosūtījumu Elohim žēlastībā.
41 Un viņš devās cauri Suria un Kilikia, stiprinādams draudzes.

16
1 Un viņš nonāca Derbe un Lustra. Un redzi, tur bija kāds māceklis vārdā Timotiyos, kādas Yehudi sievietes dēls, kura ticēja,- bet viņa tēvs bija grieķis,-
2 viņš bija labi ieteikts no brāļiem, kas bija Lustra un Ikonion.
3 Sha’ul cerēja viņu dabūt, lai tas ietu ar viņu. Un viņš to paņēma un apgraizīja Yehudim dēļ, kas atradās tajās vietās, jo viņi visi zināja, ka viņa tēvs bija grieķis.
4 Un kad tie devās cauri pilsētām, viņi tiem paziņoja ievērot prasības, kuras bija pieņēmuši emissaries [apustuļi] un vecaji Yerushalayim.
5 Tad patiesi draudzes tika stiprinātas ticībā un pieauga skaitā ik dienas.
6 Un kad viņi bija izgājuši cauri Phrygia un Galatia zemei, Nošķirtais Gars viņiem aizliedza runāt Vārdu Āzijā.
7 Kad viņi nāca uz Musia, viņi mēģināja iet iekšā Bithunia, bet Gars tiem to neatļāva.
8 Un atstājuši Musia, viņi nāca lejā uz Troas.
9 Un naktī Sha’ul nāca vīzija: tur stāvēja vīrs no Makedonia un lūdzās viņu un sacīja: “Nāc pāri uz Makedonia un palīdzi mums.”
10 Un tā kā viņš redzēja šo vīziju, mēs nekavējoties meklējām iespēju doties uz Makedonia, jo bijām sapratuši, ka Kungs Meistars ir aicinājis mūs nest tiem Labo vēsti.
11 Tāpēc burājot no Troas, mēs steidzāmies uzņemt taisnu kursu uz Samothrake, un nākošajā dienā nonācām Neapolis,
12 un no turienes uz Philippi, kas ir šīs Makedonia daļas galvenā pilsēta, kolonija. Un mēs palikām šajā pilsētā dažas dienas.
13 Un Shabbat dienā mēs devāmies ārpus pilsētas pie upes, kur bija jānotiek lūgšanai. Un apsēdušies mēs runājām uz sievietēm, kas tur satikās.
14 Un kāda sieviete vārdā Ludia, purpura pārdevēja no Thyatira pilsētas, pielūdzot Elohim, pievērsa uzmanību un sadzirdēja to, ko Sha’ul sacīja, jo Kungs Meistars bija atvēris viņas sirdi.
15 Un kad viņa tika pagremdēta un viss viņas nams, viņa mūs lūdza sacīdama: “Ja jūs esat nolēmuši par mani, ka es esmu ticīga Kungam Meistaram, tad nāciet uz manu māju un tur palieciet.” Un viņa mūs spieda palikt.
16 Un notika tā: kad mēs devāmies uz lūgšanu, mūs satika kāda verdzene, kurā bija iegājis Puthon gars, kas ar nākotnes zīlēšanu bija nesusi saviem kungiem daudz peļņas.
17 Sekojusi Sha’ul un mums, viņa sauca sacīdama: “Šie vīri ir Visaugstākā Elohim kalpi, kas mums sludina atbrīvošanas ceļu.”
18 Un viņa tā darīja daudzas dienas. Tad Sha’ul ļoti sadusmots pagriezās un šim garam teica: ”Es pavēlu tev Ješua יהושעMesijas VĀRDĀ iznākt ārā no viņas.” Un tas iznāca ārā tajā pašā stundā.
19 Bet kad viņas kungi redzēja, ka viņas naudas iegūšanas amats bija beidzies, tie sagūstīja Sha’ul un Silas un aizvilka tos uz tirgus laukumu pie valdības.
20 Un atveduši tos pie virsniekiem, viņi teica: “Šie vīri, būdami Yehudim, ārda mūsu pilsētas mieru,
21 tie sludina lietas, kuras mums nav pareizi ne pieņemt, ne darīt, jo mēs esam romieši.”
22 Un ļaužu pūlis sacēlās pret tiem. Un virsnieks viņiem norāva drēbes un pavēlēja tos nopērt ar rīkstēm.
23 Un tos kārtīgi nopēruši, viņi tos iemeta cietumā, pavēlot cietumsargam gādāt par drošību,
24 kurš, saņēmis šādu pavēli, iemeta tos cietuma pašā dziļākajā vietā un ieslēdza viņu kājas siekstā.
25 Un nakts vidū Sha’ul un Silas lūdza un dziedāja dziesmas Elohim, un cietumnieki tos klausījās.
26 Un piepeši notika liela zemestrīce tā, ka cietuma pamati tika satricināti un nekavējoties visas durvis atkrita vaļā un visas važas atraisījās.
27 Un cietumsargs, uzmodies no miega un redzēdams cietuma durvis atvērtas, domādams, ka cietumnieki ir aizbēguši, izrāva savu zobenu un bija gatavs sevi nogalināt.
28 Bet Sha’ul saukdams ar skaļu balsi sacīja: “Nedari sev ļaunu, jo mēs visi esam šeit.”
29 Un prasīdams gaismu, viņš ieskrēja un nokrita pie zemes trīcēdams un drebēdams Sha’ul un Silas priekšā.
30 Un izvedis tos ārā, viņš teica: “Kungi, ko man darīt, lai es tiktu izglābts?”
31 Un tie teica: “Tici Kungam Ješua יהושעMesijam, un tu tiksi izglābts,- tu un [viss] tavs nams.”
32 Un tie runāja Jahve יהוהVārdu viņam un visiem, kas atradās viņa namā.
33 Un ņēmis viņus tajā nakts stundā, viņš nomazgāja to brūces, un tūlīt viņš pats tika pagremdēts- viņš un visi, kas piederēja viņa namam.
34 Un tos ievedis savā namā, viņš uzlika viņu priekšā ēdienu. Un viņš priecājās ar visu savu namu, ka ir sācis ticēt Elohim.
35 Un kad nāca diena, varas pārstāvji sūtīja savus virsniekus, tiem sakot: “Lai tie vīri iet.”
36 Un cietumsargs paziņoja šos vārdus Sha’ul sacīdams: “Ir atsūtīti virsnieki ļaut jums iet. Nu tad nāciet ārā un ejiet mierā.”
37 Bet Sha’ul sacīja: “[Tā nē.] Viņi ir mūs, romiešus, bez apsūdzības publiski pēruši. Viņi mūs ir iemetuši cietumā, un vai tagad viņi drīkst mūs arī slepeni izvest ārā? Nekādā ziņā! Lai viņi paši nāk un mūs izved ārā.”
38 Un virsnieki paziņoja šos vārdus varas pārstāvjiem, un viņi nobijās, kad dzirdēja, ka tie bija romieši.
39 Un atnākuši viņi atvainojās to priekšā un izveda tos ārā, un lūdza tos atstāt pilsētu.
40 Tad, iznākuši ārā no cietuma, viņi devās pie Ludia. Redzēdami brāļus, viņi tos stiprināja un devās tālāk.

17
1 Un izgājuši cauri Amphipolis un Apollonia, viņi nāca uz Thessalonike, kur bija Yehudim draudze.
2 Un pēc ieraduma Sha’ul devās pie tiem un trīs Shabbat sprieda ar tiem par Rakstiem,
3 izskaidrodams un norādīdams, ka Mesijam bija jācieš un jāceļas no mirušiem, un sacīdams: “Tas ir Mesija Ješua יהושע, ko es jums pasludinu.”
4 Un kādi no tiem ticēja, un Sha’ul un Silas pievienojās liels skaits no pielūdzošajiem grieķiem un [ne tikai dažas] no augstas kārtas sievietēm.
5 Bet tie Yehudim, kas neticēja, naida pārņemti, paņēma kādus ļaunus cilvēkus no tirgus vietas un, sapulcinājuši ļaužu pulku, sacēla kājās visu pilsētu. Tie devās uz Jason namu un meklēja tos izvest ārā ļaužu priekšā.
6 Bet tos neatraduši, viņi aizvilka Jason un kādus no brāļiem uz pilsētas valdi saukdami: “Tie, kas ir apgriezuši kājām gaisā visu pasauli, ir atnākuši arī šeit,
7 un Jason tos ir pieņēmis. Viņi visi rīkojas pretēji Caesar, sacīdami, ka ir cits ķēniņš Ješua יהושע.”
8 Un kad viņi to dzirdēja, tas satrauca pūli un pilsētas vadību.
9 Un kad Jason un pārējie bija lūgušies tos atlaist, viņi ļāva tiem iet.
10 Un brāļi nekavējoties sūtīja Sha’ul un Silas pa nakti projām uz Beroia, kas, atnākuši tur, iegāja Yehudim sinagogā.
11 Te bija daudz pieņēmīgāki ļaudis nekā tie, kas bija Thessalonike,- tie pieņēma Vārdu ar lielu dedzību un ikdienas meklēja Rakstos, vai šie Vārdi tādi patiešām ir.
12 Tad daudzi no tiem patiešām ticēja un arī [ne tikai daži] no grieķiem- sievietes un arī vīrieši.
13 Un kad Yehudim no Thessalonike uzzināja, ka Vārds no Elohim caur Sha’ul tiek pasludināts Beroia, viņi nāca uz turieni un sapulcināja ļaužu pūļus.
14 Un drīz pēc tam brāļi sūtīja Sha’ul projām uz jūrmalu, bet abi- Silas un Timotiyos palika turpat.
15 Un tie, kas noorganizēja Sha’ul ceļu, viņu veda uz Athens. Un saņēmuši pavēli no Silas un Timotiyos pievienoties viņam cik ātri vien iespējams, viņi aizgāja.
16 Bet kamēr Sha’ul tos gaidīja Athens, viņa gars viņā sacēlās, kad tas redzēja, ka pilsēta ir pilna ar elkiem.
17 Tāpēc viņš uzsāka [nopietnas] sarunas sinagogā ar Yehudim un ar Elohim pielūdzējiem un tirgus laukumā ikdienas sarunājās ar tiem, kas tur satikās.
18 Un kādi no Epicureans un Stoic filozofiem viņam pretojās. Kādi teica: “Ko gan šis pļāpa grib pasacīt?” Citi teica: “Viņš ir visai savādu vareno pasludinātājs”- jo viņš tiem nesa Labo vēsti: Ješua יהושעun augšāmcelšanos!
19 Un tā, viņi to satvērušu nogādāja uz Areopagus un sacīja: “Vai mēs varam zināt, no kurienes šī jaunā mācība nāk, par ko tu runā?
20 “Jo tu ienes kādas savādas lietas mūsu ausīs. Mēs gribam zināt, ko tās nozīmē.”
21 Jo visi atēnieši un svešinieki, kas tur dzīvoja, pavadīja savu brīvo laiku, nedarot neko citu kā [tenkojot] vai klausoties jaunumus.
22 Un piecēlies Areopagus vidū, Sha’ul teica: “Athens vīri, es redzu, ka jūs visās lietās esat visai reliģiozi.
23 “Jo ejot cauri pilsētai un pamanījis jūsu pielūgsmes objektus, es pat atradu upuru pienešanas vietu ar šādu uzrakstu: NEPAZĪSTAMAJAM VISUVARENAJAM. Nezinot, ko jūs pielūdzat, es tomēr vēlos jums Viņu darīt zināmu:
24 “Jahve יהוה, kas radīja pasauli un visu, kas ir tajā, Viņš, būdams debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku rokām darinātos mājokļos.
25 “Tāpat Viņam nevar kalpot ar cilvēku rokām- kā kādiem citiem dieviem,- jo Viņš pats sniedz visiem dzīvību un elpu un visu citu.
26 “Viņš no vienām asinīm ir radījis katru tautu, lai tās mājotu pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis tām laikus un robežas viņu dzīvošanai,
27 lai tie meklētu Kungu Adonaj,- pēc Viņa var sniegties un Viņu atrast,- jo [patiesībā] Viņš nav tālu no katra viena no mums.
28 “Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā arī kādi no jūsu pašu dzejniekiem ir teikuši: ‘Jo arī mēs esam Viņa mantinieki.’
29 “Tātad, ja mēs esam kļuvuši Elohim mantinieki, mums nav jādomā, ka Elohim ir kā zelts vai sudrabs, vai akmens tēls, ko darina cilvēka spējas un prāts.
30 “Patiešām, skatoties pāri šiem nezināšanas laikiem, Elohim tagad pavēl visiem cilvēkiem visās vietās nožēlot grēkus,
31 jo Viņš ir paredzējis dienu, kurā Viņš tiesās pasauli taisnībā caur Cilvēku, ko Viņš ir iepriekš nozīmējis, sniegdams par to pierādījumu itin visiem, pieceļot Viņu no mirušiem.”
32 Dzirdot par mirušo augšāmcelšanos, kādi [viņu] izsmēja, kamēr citi teica: “Par to mēs vēl tevi kādu citu reizi dzirdēsim.”
33 Un tā Sha’ul no viņu vidus izgāja.
34 Bet kādi viņam pievienojās un ticēja; starp tiem bija Dionusios no Aeropagus un [kāda] sieviete vārdā Damaris, un citi ar tiem.

18
1 Un pēc tam Sha’ul atstāja Athens un devās uz Corinth.
2 Un viņš atrada kādu Yehudi vārdā Aqulas, dzimušu Pontos, kas nesen ar savu sievu Priscilla bija ieradies no Itālijas,- jo Claudius bija pavēlējis visiem Yehudim atstāt Romu- un viņš ieradās pie tiem.
3 Un tāpēc, ka viņam bija tāds pats amats, viņš palika ar tiem un strādāja, jo viņi bija telšu taisītāji.
4 Un viņš runāja sinagogā katrā Shabbat un ieguva kā Yehudim, tā grieķus.
5 Un kad no Makedonia ieradās Silas un Timotiyos, Sha’ul sajuta Gara spiedienu uz sevis un liecināja Yehudim, ka Ješua יהושעir Mesija.
6 Tomēr kad tie pretojās un zaimoja, viņš kratīja savas drēbes un tiem teica: “Jūsu asinis ir pār jūsu galvu, es esmu tīrs. No šī brīža es iešu pie [citām] tautām.”
7 Un tos atstājis, viņš devās uz kāda vīra vārdā Justus namu, kas pielūdza Elohim, kura nams atradās blakus sinagogai.
8 Un Crispus, sinagogas priekšnieks, ticēja Kungam Meistaram ar visu savu namu. Un daudzi no korintiešiem dzirdēdami noticēja un tika pagremdēti.
9 Un Kungs runāja uz Sha’ul naktī caur vīziju: “Nebīsties, bet runā, un neesi kluss,
10 jo Es esmu ar tevi un neviens tev neuzbruks, lai tev darītu ļaunu, jo Man ir daudz ļaužu šajā pilsētā.”
11 Un viņš palika [tur] gadu un sešus mēnešus, mācīdams Jahve יהוהVārdu viņu vidū.
12 Un kad Gallion bija Achaia prokonsuls, Yehudim vienprātīgi sacēlās pret Sha’ul un nogādāja viņu pie soģa krēsla
13 sacīdami: “Šis pieviļ ļaudis, aicinot pielūgt Elohim pretēji Torah.”
14 Un kad Sha’ul jau bija gatavs atvērt savu muti, Gallion teica Yehudim: “Ja jautājums būtu par ļauna darīšanu vai kādu ļaunu noslieci, Yehudim, tad gan būtu iemesls, kāpēc man būtu jūs jāuzklausa.
15 “Bet ja jautājums ir par Vārdiem un cilvēkiem, un Likumu, kas darbojas jūsu vidū, tad lūkojiet, ka jūs paši to ievērojat, jo es negribu būt soģis pār šīm lietām.”
16 Un viņš tos aizdzina projām no soģa krēsla.
17 Tad grieķi satvēra Sosthenes, sinagogas priekšnieku, un viņu nopēra soģa krēsla priekšā, bet Gallion neizrādīja nekādu interesi par to.
18 Un Sha’ul palicis vēl vairākas dienas atvadījās no brāļiem un burāja uz Suria, un Priscilla un Aqulas bija ar viņu, iepriekš Kenhrea noskuvis savus matus, jo viņš bija uzņēmies solījumu.
19 Un viņš nonāca Ephesos un atstāja tos tur, bet pats iegāja sinagogā un runāja ar Yehudim.
20 Un kad tie lūdza viņu palikt ar tiem ilgāk, viņš atteicās
21 un atstājās no tiem sacīdams: “Man ir jāpiedalās nākošajos svētkos Yerushalayim, lai kas arī nebūtu, bet es atgriezīšos pie jums, kad Elohim to vēlēsies.” Un viņš ar kuģi izbrauca no Ephesos.
22 Un nonācis Caesarea, viņš uzkāpa pilsētā un sveicināja draudzi, bet tad devās lejā uz Antioch.
23 Un pavadījis tur kādu laiku, viņš devās tālāk, ejot cauri Galatia zemei un cauri Pfrygia, stiprinādams visus mācekļus, [kas dzīvoja tur].
24 Un uz Ephesos nāca kāds Yehudi vārdā Apollos, dzimis Alexandria, mācīts vīrs un varens Rakstos.
25 Šis bija instruēts Kunga Adonaj ceļos. Un būdams dedzīgs garā, viņš precīzi runāja un mācīja lietas par Kungu Meistaru, lai gan viņš zināja tikai Yohanan pagremdēšanu.
26 Un viņš sāka droši runāt sinagogā. Un kad Aqulas un Priscilla to dzirdēja, viņi aizveda viņu sāņus un viņam izskaidroja Elohim Ceļu daudz precīzāk.
27 Un kad viņš nolēma doties cauri Achaia, brāļi, viņu iedrošinājuši, rakstīja mācekļiem [ieteikuma vēstuli] viņu pieņemt. Kad viņš tur ieradās, viņš daudz palīdzēja visiem, kas caur godības žēlastību ticēja,
28 jo darbodamies ar spēku, viņš publiski atspēkoja Yehudim, no Rakstiem pierādot, ka Ješua יהושעir Mesija.

19
1 Un notika tā: kamēr Apollos bija Corinth, Sha’ul, izgājis cauri augstkalnei, nāca uz Ephesos. Un atradis kādus mācekļus,
2 viņš tiem teica: “Vai jūs saņēmāt Nošķirto Garu, kad jūs noticējāt?” Un tie viņam sacīja: “Nē, mēs pat neesam dzirdējuši, ka Nošķirtais Gars ir.”
3 Un viņš tiem teica: “Kā tad jūs esat pagremdēti?” Un tie teica: ”Yohanan pagremdēšanā.”
4 Un Sha’ul teica: “Yohanan patiesi pagremdēja ar grēknožēlas pagremdi, sacīdams ļaudīm, ka tiem jātic Viņam, kurš nāks pēc Yohanan; tas ir, Mesijam Ješua יהושע.”
5 Un kad viņi to izdzirdēja, tie tika pagremdēti Kunga Ješua יהושעVĀRDĀ.
6 Un kad Sha’ul uzlika uz tiem rokas, Nošķirtais Gars nāca pār tiem un tie runāja mēlēs un pravietoja.
7 Un šo vīru bija kādi divpadsmit.
8 Un iegājis sinagogā, viņš droši runāja trīs mēnešus, mācot un pārliecinot [ļaudis] par Elohim valdīšanu.
9 Bet kad kādi nocietinājās un neticēja, runādami ļaunu par Ceļu ļaužu pulka priekšā, viņš no tiem aizgāja un nošķīra arī mācekļus, ikdienas runādams Turannos skolā.
10 Un tas gāja divus gadus tā, ka visi, kas dzīvoja Āzijā, dzirdēja Vārdu no Kunga Ješua יהושע, kā Yehudim, tā grieķi.
11 Un Elohim darīja neparastus brīnumus caur Sha’ul rokām
12 tā, ka pat kabatas lakatiņi vai priekšauti tika aiznesti no viņa miesas pie slimajiem, un slimības tos atstāja un ļaunie gari no tiem izgāja.
13 Bet kādi klaiņojoši Yehudi eksorcisti uzņēmās paši piesaukt Kunga Ješua יהושעVĀRDU pār tiem, kam bija ļaunie gari, sacīdami: “Mēs jūs izdzenam ārā ar to Ješua יהושע, ko sludina Sha’ul.”
14 Un tur bija kāda Skeua septiņi dēli, kas bija Yehudi augstais priesteris, kas to darīja.
15 Un ļaunais gars atbildēdams sacīja: “Ješua יהושעes zinu, un Sha’ul es zinu, bet kas jūs tādi esat?“
16 Un vīrs, kurā bija ļaunais gars, tiem uzbruka, tos pārvarot un nostājoties pret tiem tā, ka viņi kaili un savainoti bēga no šī nama.
17 Un tas kļuva zināms visiem, kā Yehudim, tā grieķiem, kas mājoja Ephesos. Un pār tiem nāca izbailes, un Kunga Ješua יהושעVĀRDS tika padarīts liels.
18 Un daudzi, kas [bija sākuši] ticēt, nāca izsūdzēdami un atklādami savus darbus.
19 Un daudzi no tiem, kas praktizēja maģiju, sanesa kopā savas grāmatas, sadedzinādami tās visu priekšā. Un tie novērtēja to vērtību un atklājās, ka tai bija jābūt piecdesmit tūkstoši sudraba gabalu.
20 Un Kunga Vārds auga varenībā un guva ietekmi.
21 Tātad, kad šīs lietas bija pabeigtas, kad Sha’ul bija izgājis cauri Makedonia un Achaia, viņš Garā nolēma doties uz Yerushalayim sacīdams: “Pēc tam, kad būšu bijis tur, man jādodas apciemot arī Romu.”
22 Un iesūtījis Makedonia divus no saviem palīgiem Timotiyos un Ērastos, viņš pats uz kādu laiku palika Āzijā.
23 Ap to laiku sākās liels satraukums attiecībā uz Ceļu.
24 Jo kāds vīrs vārdā Demetrios, sudrabkalis, kas darināja sudraba šķirstus Artemis [templim], nodrošinādams amatniekus ar ienākumiem, [un ne maziem],-
25 tas, sasaucis tos kopā ar līdzīga darba veicējiem, sacīja: “Vīri, jūs zināt, ka mūsu labklājība ir atkarīga no šī mūsu biznesa.
26 “Un jūs redzat un dzirdat, ka ne tikai Ephesos, bet viscaur gandrīz visā Āzijā šis Sha’ul ir pārņēmis un aizgriezis projām lielu skaitu [mūsējo], sacīdams, ka tie, kas ir darināti ar cilvēku rokām, nav varenie.
27 “Un ne tikai šis mūsu darbs ir nonācis briesmās no sagaidāmās nepieņemšanas, bet arī, ka lielās sievietes, varenās Artemis templis, ko pielūdz visa Āzija un pasaule, tiks uzskatīts kā atmetams un viņas varenība tiks vājināta.”
28 Kad viņi to dzirdēja, tos pārņēma naids un tie sauca sacīdami: “Varena ir efeziešu Artemis!”
29 Un visu pilsētu pārņēma jukas, un viņi vienprātībā iemetās teātrī, saņēmuši ciet maķedoniešus Gaios un Aristarchos, Sha’ul ceļabiedrus.
30 Sha’ul bija nodoms doties pūļa vidū, bet mācekļi viņam to neatļāva.
31 Un [arī] kādi no Āzijas varas pārstāvjiem, būdami viņa draugi, atsūtīja viņam lūgumu neriskēt ar savu dzīvību, dodoties uz teātri.
32 [Bet tur] kādi teica šo un citi to, jo sapulce pazaudēja virzienu un vairums no sapulcējušamies nesaprata, kāpēc viņi bija sanākuši kopā.
33 Un kādi no pūļa lika iznākt priekšā Alexander, kas bija Yehudim. Un Alexander māja ar roku un cerēja aizstāvēties ļaužu priekšā.
34 Bet kad tie uzzināja, ka viņš ir Yehudi, visi kā viens skaļā balsī apmēram divas stundas sauca: “Varena ir efeziešu Artemis!”
35 Un pilsētas klerks, nomierinājis pūli, teica: “Ephesos vīri, kurš šeit atrodas, kas nezina, ka efeziešu pilsētai [ir uzdevums] apsargāt lielās dievietes, varenās Artemis templi un to, kas nokrita zemē no Zeus?
36 “Tāpēc ja jau šīs lietas ir nenoliedzamas, jums jānomierinās un nav jārīkojas tik impulsīvi.
37 “Jo jūs esat šeit atveduši šos vīrus, kas nav ne tempļa aplaupītāji, nedz arī tie runā ļaunu par jūsu vareno dievieti.
38 “Ja jau Demetrios un viņa amatniekiem ir iemesls pret kādu nostāties, tiesas durvis ir atvērtas un ir [arī] prokonsuli. Lai tie sūdzas viens par otru.
39 “Un ja jums ir vēl kādas prasības, tas viss tiks aplūkots kārtējā sapulcē.
40 “Jo mēs varam nonākt briesmās, ja tiksim apsūdzēti par šodienas sacelšanos, [jo] nav pamatojuma, ko mēs varētu iesniegt, lai atskaitītos par šo stihisko sapulcēšanos.”
41 Un to teicis, viņš atlaida sapulci.

20
1 Pēc tam, kad troksnis bija mitējies, Sha’ul pasauca mācekļus pie sevis un apskāvis tos atstāja, lai dotos tālāk uz Makedonia.
2 Un izgājis cauri šīm zemes daļām un tos ar daudziem Vārdiem iedrošinādams, viņš devās uz Grieķiju,
3 kur viņš pavadīja trīs mēnešus. Kad viņš jau bija gatavs burāt uz Suria, viņš nolēma atgriezties caur Makedonia, jo Yehudim cēla pret viņu sazvērestību.
4 Un viņu pavadīja Sopater no Beroia un Aristarchos, un Sekundos no tesaloniķiešiem, un Gaios no Derbe, un Timotiyos, un Tuchikos, un Trophimos no Āzijas.
5 Un tie, izgājuši pa priekšu, gaidīja mūs Troas.
6 Un mēs pēc Neraudzētās maizes dienām atkuģojām no Philippi un pēc piecām dienām nācām pie tiem Troas, kur mēs palikām septiņas dienas.
7 Un kad pirmajā nedēļas dienā mācekļi sanāca kopā uz maizes laušanu, Sha’ul, nolēmis nākošajā dienā doties projām, sastrīdējās ar tiem, un viņu vārdu pārmaiņa turpinājās līdz pusnaktij.
8 Un tur bija daudz lukturu tajā augšistabā, kur viņi bija sapulcējušies.
9 Un uz palodzes sēdēja kāds jauns cilvēks vārdā Eutuchos, viņš kļuva miega pārņemts. Sha’ul turpinot runāt, viņš aizmiga un nokrita lejā no trešā stāva, un tika pacelts miris.
10 Un Sha’ul, nokāpis lejā, nometās pār viņu un, viņu apkampis, teica: “Nesatraucieties, jo viņa dzīvība ir viņā.”
11 Tad vēlreiz uzkāpis augšā un lauzis maizi un ēdis, viņš ilgi sarunājās ar tiem- līdz pat rīta ausmai- un tad devās ceļā.
12 Un tie ieveda jauno cilvēku iekšā dzīvu, un tie tika ļoti stiprināti.
13 Bet mēs, aizsteidzoties visiem pa priekšu uz kuģi, aizburājām uz Assos, nodomājuši uzņemt Sha’ul uz kuģa tur, jo tā viņš bija norīkojis, nodomājis pats uz turieni doties kājām.
14 Un kad viņš mūs sastapa Assos, mēs paņēmām viņu uz kuģa un nonācām Mitulene.
15 Un no turienes mēs burājām tālāk, un nākošajā dienā nonācām pretī Chios. Un nākošajā dienā mēs ieradāmies Samos un palikam Trogullion. Un vēl nākošajā dienā mēs nonācām Miletos.
16 Jo Sha’ul bija nolēmis burāt garām Ephesos, lai viņš nezaudētu laiku Āzijā, jo viņš steidzās nokļūt Yerushalayim, ja tas būs iespējams, Shabu’ot svētku dienā.
17 Un no Miletos viņš sūtīja ziņu uz Ephesos un sasauca draudzes vecajus.
18 Un kad tie bija nākuši pie viņa, viņš tiem sacīja: “No pašas pirmās dienas, kopš es nonācu Āzijā, jūs zināt, ka es visu laiku biju kopā ar jums,
19 kalpodams Kungam Meistaram ar visu pazemību, ar daudz asarām un ciešanu pārbaudījumiem, kas krita pār mani Yehudim sazvērestības dēļ,
20 un neesmu turējis pie sevis nevienu praktiski noderīgu lietu, bet esmu jums to pasludinājis un apmācījis jūs publiski un [slepus] no mājas uz māju,
21 apliecinādams Yehudim un arī grieķiem grēknožēlu Elohim priekšā un ticību mūsu Kungam Ješua יהושעMesijam.
22 “Bet tagad es garā redzu, ka es saistīts dodos uz Yerushalayim nezinot, kas mani tur sagaidīs,
23 izņemot to, ka Nošķirtais Gars man katrā pilsētā liecina sacīdams, ka mani sagaida cietuma ķēdes un varas darbi.
24 “Bet kas attiecas uz mani, tad es neuzskatu savu dzīvību par kādu vērtību, lai tikai ar prieku varētu noslēgt savu misiju un kalpošanu, ko esmu saņēmis no Kunga Ješua יהושע,- nest liecību par Elohim godības pilnās žēlastības Labo vēsti.
25 “Un tagad: redziet, es zinu, ka jūs visi, kuru vidū es staigāju, pasludinādams Elohim valdīšanas atnākšanu, manu seju vairāk neredzēsiet.
26 “Tāpēc es jums šajā dienā apliecinu, ka es neesmu vainīgs ne pie viena nokautā asinīm.
27 “Jo es neatturējos jums visiem pasludināt Elohim padomu.
28 “Tāpēc turpmāk uzņemieties atbildību paši un gādājiet par sevi un visu avju pulku, kurām Nošķirtais Gars ir darījis jūs par pārraugiem,- ganīt Elohim draudzi, ko Viņš ir atpircis ar savām paša asinīm.
29 “Jo es zinu tikai to, ka pēc manas aiziešanas jūsu vidū atnāks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs avju pulku.
30 “Arī no jūsu pašu vidus celsies vīri, kas runās sagrozītas mācības, lai tikai atrautu mācekļus no Elohim un pievilktu tos sev.
31 “Tāpēc gādājiet par to, atcerēdamies, ka es trīs gadus dienām un naktīm ar gaužām asarām nebeidzu nevienu brīdināt par šīm lietām.
32 “Un tagad brāļi, es jūs nododu Elohim un Viņa godības pilnajam žēlastības Vārdam, kas ir spējīgs jūs pacelt augstumos un sniegt jums mantojumu kopā ar visiem tiem, kas arī ir tikuši nošķirti un izsūtīti.
33 “Ne no viena neesmu kārojis iegūt sudrabu vai zeltu, vai drēbes.
34 “Jūs labi zināt, ka šīs pašas rokas nodrošināja manas vajadzības un gādāja par tiem, kas bija ar mani.
35 “Visu to es jums parādīju kā piemēru, strādādams pēc šāda parauga, lai arī jūs izjustu vajadzību palīdzēt vājajiem. Un atcerieties Kunga Ješua יהושעVārdus, ko Viņš teica: ‘Ir daudz svētīgāk dot nekā saņemt.’”
36 To izteicis, viņš nometās ceļos un lūdza kopā ar visiem.
37 Un tur iznāca daudz raudāšanas viņu vidū, un, krituši Sha’ul ap kaklu, viņi to skūpstīja,
38 noskumuši visvairāk tā Vārda dēļ, ko viņš bija teicis, ka tie vairāk neredzēs viņa vaigu. Un tie viņu pavadīja uz kuģi.

21
Un notika tā: kad [beidzot] mēs spējām no tiem atšķirties, mēs, uzvilkuši buras, pa taisnu kursu burtiski lidojām un strauji nācām uz Cos un nākošajā dienā uz Rhodes un no turienes uz Patara.
2 Un atraduši kuģi, kas gāja pāri uz Phoenicia, mēs kāpām uz tā klāja un uzvilkām buras.
3 Un redzējuši no attāluma Cyprus un pagājuši tai garām no kreisās puses, mēs aizkuģojām uz Suria un piestājām krastā Tsor, jo tur kuģim bija jāizkrauj krava.
4 Un atraduši mācekļus, mēs tur palikām septiņas dienas. Un viņi caur Garu mācīja Sha’ul nedoties uz Yerushalayim.
5 Un kad notika, ka mūsu dienas tur gāja uz beigām, mēs šo vietu atstājām un sākām iet, līdz mēs bijām tikuši ārā no pilsētas. Viņi visi mūs pavadīja kopā ar savām sievām un bērniem. Un zemojušies uz ceļiem jūras krastā, mēs lūdzām.
6 Tad, apkampuši viens otru, mēs kāpām uz kuģa un viņi atgriezās savās mājās.
7 Un kad mēs bijām pabeiguši savu braucienu no Tsor, mēs nācām uz Ptolemais. Un satikušies ar turienes brāļiem, mēs palikām ar tiem vienu dienu.
8 Nākošajā dienā mēs šo vietu atstājām un nācām uz Caesarea un iegājām evaņģēlista Philip namā, kas bija viens no septiņiem, un palikām ar viņu.
9 Un tagad, šim bija četras meitas, jaunavas, kas pravietoja.
10 Un kad mēs palikām tur daudzas dienas, kāds pravietis vārdā Hagab nāca lejā no Yehudah,
11 un, nācis pie mums, viņš paņēma Sha’ul jostu, sasēja ar to savas rokas un kājas un teica: “Tā saka Nošķirtais Gars: ‘Tā Yehudim Yerushalayim sasies vīru, kam pieder šī josta, un nodos viņu tautu rokās.’”
12 Un kad mēs to dzirdējām, tad mēs un tie no tās vietas lūdzāmies viņu nedoties augšā uz Yerushalayim.
13 Sha’ul uz to atbildēja: “Ko jūs gribat panākt, raudot un laužot manu sirdi? Esmu gatavs ne tikai tikt saistīts, bet arī mirt Yerushalayim Kunga Ješua יהושעVĀRDA dēļ.”
14 Un sapratuši, ka viņu nebija iespējams pierunāt, mēs izbeidzām [savus centienus], sakot: “Lai notiek Kunga Adonaj prāts.”
15 Un pēc šīm dienām sagatavojušies mēs kāpām augšā uz Yerushalayim.
16 Un arī kādi no mācekļiem no Caesarea gāja ar mums un veda sev līdzi kādu Mnason no Cyprus, mācekli no senajām dienām, ar ko mums nācās kopā apmesties.
17 Un kad mēs bijām ieradušies Yerushalayim, brāļi mūs priecīgi pieņēma.
18 Un nākošajā dienā Sha’ul kopā ar mums devās pie Ya’aqob, un atnāca visi vecaji.
19 Un tos sirsnīgi sveicinājis, viņš pastāstīja, ko Elohim bija darījis tautu vidū caur viņa kalpošanu.
20 Un kad viņi to dzirdēja, tie slavēja Kungu Meistaru. Un tie viņam teica: “Brāli, tu redzi, cik daudzi tūkstoši nāk no Yehudim, kas ir ticējuši, un visi ir dedzīgi Torah piekritēji,
21 bet viņi ir tikuši informēti par tevi, ka tu mācot visus Yehudim, kas atrodas starp tautām, atteikties no Mosheh, liedzot apgraizīt savus bērnus un staigāt saskaņā ar Bauslības praksi.
22 “Kas tagad būs? Viņi pavisam noteikti uzzinās, ka tu esi atnācis.
23 “Tāpēc dari to, ko mēs tev sakām: Mums ir četri vīri, kas ir devuši solījumu Elohim.
24 “Ņem tos un šķīsties ar viņiem, un pienācīgi samaksā, lai viņi noskuj savas galvas. Tad visi zinās, ka tas, par ko viņi ir tikuši informēti attiecībā uz tevi, nav taisnība, bet ka arī tu pats staigā, kārtīgi turēdams Torah.
25 “Bet attiecībā uz ticīgajām tautām mēs jau esam rakstījuši un nolēmuši, ka viņiem ir jāatturas no tā, kas tiek upurēts elkiem, no asinīm un tā, kas ir nožņaugts, un no netiklības.”
26 Nākošajā dienā Sha’ul ņēma vīrus un, iepriekš šķīstījies, kopā ar tiem devās uz Nošķirto vietu, lai paziņotu šķīstīšanās dienu noslēgumu, ko apstiprinās upura pienešana par katru no tiem.
27 Un kad septiņas dienas bija gandrīz beigušās, Yehudim no Āzijas, viņu redzēdami Nošķirtajā vietā, sacēla kājās visu ļaužu pūli un pielika viņam rokas
28 saukdami: “Yisra’ēl ļaudis, nāciet palīgā! Šis ir vīrs, kas māca visus cilvēkus visās vietās sacelties pret citiem un Torah un šo vietu. Starp citu, viņš ir arī ievedis grieķus Nošķirtajā vietā un ar šādu rīcību ir šo vietu apgānījis.”
29 Tas bija tāpēc, ka viņi jau iepriekš bija redzējuši pilsētā kopā ar viņu efezieti Trophimos, ko, kā viņi domāja, Sha’ul ir ievedis Nošķirtajā vietā.
30 Tad visa pilsēta tika sakustināta un ļaudis sanāca kopā, sagūstīja Sha’ul un izvilka viņu ārā no Nošķirtās vietas. Un nekavējoties durvis tika aizslēgtas.
31 Un kamēr viņi meklēja, kā viņu nogalināt, tika sastādīts un nodots ziņojums kareivju grupas komandierim, ka visa Yerushalayim ir satraukta līdz izmisumam.
32 Tūlīt pat viņš paņēma kareivjus un virsniekus un steidzās pie tiem. Un tie, ieraudzījuši komandieri un kareivjus, pārtrauca Sha’ul sišanu.
33 Tad pienāca komandieris, viņu sagūstīja, pavēlēja viņu sasaistīt ar divām ķēdēm un tad uzdeva jautājumu: kas viņš ir un ko viņš ir darījis.
34 Pūlī kādi teica to un citi šo. Un nespēdams noskaidrot patiesību lielā trokšņa dēļ, viņš pavēlēja to ņemt un vest uz baraku.
35 Un kad viņš nonāca pie kāpnēm, kareivjiem viņu bija jānes pūļa nodarītā ļaunuma dēļ.
36 Jo liels skaits ļaužu viņiem sekoja saukdami: “Prom ar viņu!”
37 Un kad bija pienācis laiks Sha’ul ievest barakā, viņš komandierim teica: “Vai man ir ļauts jums kaut ko sacīt?” Viņš prasīja: “Vai tu zini grieķu valodu?
38 “Vai tu neesi tas Mitsrian, kas pirms kāda laika nāca, lai iesāktu revolūciju, un ieveda četrus tūkstošus assassiešu tuksnesī?”
39 Bet Sha’ul atbildēja: “Esmu Yehudi no Tarsos, Kilikia, ne jau maznozīmīgas pilsētas pilsonis. Un es tevi lūdzu: ļauj man runāt uz cilvēkiem.”
40 Saņēmis atļauju, Sha’ul nostājās uz kāpnēm, ar roku norādīdams uz ļaudīm. Un kad bija iestājies klusums, viņš runāja ebreju valodā sacīdams:

22
1 “Vīri, brāļi un tēvi, klausieties manu aizstāvības runu tagad jūsu priekšā.”
2 Un kad tie dzirdēja, ka viņš runāja uz tiem ebreju valodā, tie kļuva daudz klusāki. Un viņš teica:
3 “Esmu patiešām Yehudi, esmu dzimis Tarsos, Kilikia, bet audzināts šajā pilsētā pie Gamli’ēl kājām, saņemdams dzīves mācību precīzā saskaņā ar mūsu tēvu Torah, būdams dedzīgi nodevies Elohim kā jūs visi šodien,
4 kas vajāja šo Ceļu līdz pat nāvei, saistot un metot cietumos kā vīrus, tā sievas,
5 kā arī augstais priesteris nes par mani liecību un visi vecaji, no kuriem es arī saņēmu [pavēli] attiecībā uz brāļiem un devos uz Dammeseq saslēgt važās visus, kas tur atradās, lai tos vestu uz Yerushalayim un tie tur tiktu sodīti.
6 “Un notika tā, ka, kad es biju ceļā un nācu tuvu Dammeseq, tad apmēram dienas vidū piepeši mani apņēma liela gaisma no debesīm
7 un es nokritu zemē, un izdzirdu balsi, kas man teica: ‘Sha’ul, Sha’ul, kāpēc tu Mani vajā?’
8 “Un es atbildēju: ‘Kas Tu esi, Kungs?’ Un Viņš man teica: ‘Es esmu Ješua יהושעno Natsareth, ko tu vajā.’
9 “Un tie, kas bija ar mani, patiešām redzēja gaismu un nobijās, bet tie nedzirdēja Viņa balsi, kas runāja uz mani.
10 “Un es teicu: ‘Ko lai es tagad daru, Kungs Meistar?’ Un Kungs Meistars man teica: ‘Celies, dodies uz Dammeseq, un tur tev tiks pateikts, kas tev ir nozīmēts darīt.’
11 “Un tā kā es vairs nevarēju redzēt šīs gaismas spilgtuma dēļ, mani vadīja pie rokas tie, kas bija ar mani, un es nonācu Dammeseq.
12 “Un kāds Hananyah, saskaņā ar Torah Elohim nodevies vīrs, par ko labi runāja visi Yehudim, kas tur dzīvoja,-
13 tas nāca pie manis, nostājās man blakus un man teica: ‘Brāli Sha’ul, skaties uz augšu.’ Un tajā pašā stundā es paskatījos augšup uz viņu.
14 “Un viņš man teica: ‘Mūsu tēvu ElohimShem. (2.Moz.) 3:15 ir licis tev uzzināt Viņa gribu un ieraudzīt Taisno un dzirdēt balsi nākam no Viņa mutes.
15 ‘Jo tu kļūsi Viņa liecinieks visiem cilvēkiem par to, ko tu esi redzējis un dzirdējis.
16 ‘Un tagad kāpēc tu vēl kavējies? Celies augšā, liecies pagremdēties un mazgā projām savus grēkus, piesaucot Jahve יהוהVĀRDU.’
17 “Un notika, kad es atgriezos Yerushalayim un kamēr es Nošķirtajā vietā lūdzu, es nonācu transā,
18 un es ieraudzīju Viņu man sakot: ‘Steigšus dodies ārā no Yerushalayim. Steidzies ātri, jo viņi nepieņems tavu liecību par Mani.’
19 “Un es teicu: ‘Kungs, viņi zina, ka katrā sinagogā es metu cietumā un situ tos, kas Tev ticēja.
20 ‘Un kad tika izlietas Tava liecinieka Stephanos asinis, es arī stāvēju tur klāt, sniedzot savu piekrišanu viņa nonāvēšanai un atbalstot to mundierus, kas viņu nogalināja.’
21 “Un Viņš man teica: ‘Ej, jo esmu nolēmis tevi izsūtīt tālumā pie tautām.’”
22 Un tie klausījās viņā līdz šim izteiktajam Vārdam. Tagad tie pacēla savas balsis saukdami: “Prom ar šo! Noslaucīt no zemes, jo tādam nav tiesības dzīvot!”
23 Kad tie tā sauca un sāka plēst savas drēbes un mest gaisā zemi,
24 komandieris pavēlēja viņu aizvest uz baraku un paziņoja, ka viņa lieta ir [labi] jāizmeklē, lai noskaidrotu un atrastu, kāpēc tie pret viņu tā saceļas.
25 Un kad tie ar siksnām vilka viņu ārā, Sha’ul kapteinim, kas stāvēja blakus, prasīja: “Vai tev ir atļauts ar pletni sist cilvēku, kas ir romietis, nenonākot pašam zem likuma varas?”
26 Un kad kapteinis to dzirdēja, viņš devās pie komandiera un ziņoja tam sacīdams: “Uzmanies, ko tu taisies darīt, jo šis vīrs ir romietis.”
27 Un komandieris nāca pie viņa un viņam teica: “Saki man, vai tu esi romietis?” Un viņš teica: “Jā.”
28 Komandieris uz to atbildēja: “Es šo pilsonību ieguvu par bargu naudu.” Sha’ul teica: “Bet es tāds jau piedzimu.”
29 To dzirdēdami tie, kas bija gatavi viņu pārmācīt, bēga no viņa. Un arī komandieris nobijās pēc tam, kad atklājās, ka viņš bija romietis un ka viņš to bija saistījis važās.
30 Nākošajā dienā gribēdams skaidri uzzināt, kāpēc Yehudim viņu apsūdz, viņš to atbrīvoja un pavēlēja augstajiem priesteriem un visam viņu sinedrijam nākt un vest Sha’ul lejā un stādīt viņu priekšā.

23
1 Un Sha’ul, cieši skatīdamies [uz sinedrija galvām], teica: “Vīri, brāļi, līdz pat šai dienai esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Elohim priekšā.”
2 Tūlīt augstais priesteris Hananyah pavēlēja tiem, ka stāvēja viņa tuvumā, sist viņam pa muti.
3 Tad Sha’ul viņam sacīja: “Elohim pats tevi sitīs, tu, nobalsinātā siena! Vai tu tagad, nosēzdamies tiesneša krēslā, tiesā mani saskaņā ar Torah, vai arī pavēli mani sist pretēji Torah?”
4 Tad tie, kas stāvēja blakus, sacīja: “Vai tu tagad nozākā Elohim augsto priesteri?”
5 Tūlīt Sha’ul teica: “Brāļi, es nezināju, ka viņš ir augstais priesteris, jo stāv rakstīts: ‘Tev nebūs runāt ļaunu par savas tautas pārvaldītāju.’”Shem. (2.Moz.) 22:28
6 Tagad Sha’ul, aptverdams, ka daļa klātesošo bija saduķeji un otra daļa farizeji, sauca: “Vīri, brāļi, es esmu farizejs, farizeja dēls, un es tieku tiesāts par cerību uz augšāmcelšanos no mirušajiem!”
7 Kad viņš to bija izteicis, tur radās nesaskaņas starp farizejiem un saduķejiem. Un ļaužu pulks sašķēlās divās nometnēs.
8 Jo saduķeji teica, ka nav tādas lietas kā augšāmcelšanās, ka nav ne vēstnešu, ne Gara, bet farizeji to visu apliecināja.
9 Un tur bija liels troksnis. Un kādi no rakstu mācītājiem no farizeju partijas, patiesīgi būdami, cēlās kājās sacīdami: “Mēs šajā cilvēkā neatrodam nekāda ļaunuma. Ja jau Gars vai vēstnesis ir uz viņu runājis, tad necīnīsimies pret Elohim.”
10 Un kad viņu vidū radās [ļoti] lielas nesaskaņas, komandieris, baidoties ka viņi varētu Sha’ul saraut gabalos, pavēlēja kareivju vadam kāpt lejā un izraut viņu no to vidus un aizvest uz baraku.
11 Nākošajā naktī Kungs nostājās viņam blakus un teica: “Uzņemies drosmi, Sha’ul, jo, kā tu esi liecinājis par Mani Yerushalayim, tāpat tev būs jādod liecību arī Romā.”
12 Un kad diena bija uzaususi, kādi no Yehudim sazvērējās un noslēdza slepenu vienošanos savā starpā, ka ne ēdīs, ne dzers, kamēr tie nebūs nogalinājuši Sha’ul.
13 Un to, kas noslēdza šo slepeno vienošanos, bija vairāk nekā četrdesmit vīru,
14 un tie, nākuši pie augstajiem priesteriem un vecajiem, teica: “Mēs esam sevi saistījuši ar zvērestu nebaudīt ēdienu, līdz nebūsim nogalinājuši Sha’ul.
15 “Tagad jūs ar savu sinedriju informējiet komandieri, lai viņš to noved lejā pie jums rītdien, lai daudz precīzāk uzzinātu visu par viņu. Mēs viņu nogalināsim, pirms viņš būs atvests.”
16 Kad Sha’ul māsas dēls izdzirda par viņu nodomu, viņš kāpa augšā uz barakām un paziņoja to Sha’ul.
17 Un Sha’ul, pasaucis pie sevis vienu no kapteiņiem, sacīja: “Aizved šo jauno cilvēku pie komandiera, jo viņam ir kas svarīgs, ko tam paziņot.”
18 Viņš patiešām to ņēma un aizveda pie komandiera un paziņoja: “Cietumnieks Sha’ul pasauca mani un lūdza mani atvest šo jauno cilvēku pie jums. Viņam esot kaut kas svarīgs, ko jums pateikt.”
19 Komandieris, ņēmis viņu aiz rokas, pagāja malā un tam prasīja: “Kas tas ir, ko tu gribi man paziņot?”
20 Viņš teica: “Yehudim ir nolēmuši prasīt, lai jūs vedat Sha’ul lejā uz sinedriju rītdien, lai daudz precīzāk ko uzzinātu par viņu.
21 “Neuzticieties viņiem, jo vairāk nekā četrdesmit viņu vīru melo, ka vēlas ko par viņu uzzināt. Viņi ir nozvērējušies neēst un nedzert, pirms tie nebūs viņu nogalinājuši. Viņi ir sagatavojušies to izdarīt rītdien, kad viņš tiks atvests.”
22 Tad komandieris jauno cilvēku atlaida, viņam pavēlējis: “Nesaki nevienam, ka tu to esi man ziņojis.”
23 Un pasaucis divus kapteiņus, viņš tiem teica: “Dabūjiet divus simtus kareivju, septiņdesmit jātniekus un divus simtus šķēpnešu gatavus nakts trešajā stundā doties ceļā uz Caesarea,
24 un sagādājiet lopus, uz kuriem nolikt Sha’ul, un vediet viņu pie gubernatora Felix,”
25 pats uzrakstījis šāda satura vēstuli:
26 Claudius Lysias, visaugstākajam valdniekam Felix: Sveicieni.
27 Es izglābu šo vīru, kas ir ieradies ar kareivju rotu, jo uzzināju, ka viņš ir romietis. Viņu sagūstīja Yehudim, un viņš tikpat kā tika ar viņu rokām nogalināts.
28 Vēloties uzzināt iemeslu, kāpēc tie viņu apsūdzēja, es atvedu viņu viņu sinedrija priekšā.
29 Un man atklājās, ka tie viņu apsūdz attiecībā uz viņu Torah jautājumiem, bet tur nebija pret viņu tāda nozieguma, kas būtu pelnījis nāvi vai važas.
30 Un kad es tiku informēts, ka tur no Yehudim puses bija plānota izrēķināšanās ar šo cilvēku, es viņu nekavējoties atsūtīju pie jums, pavēlējis viņa apsūdzētājiem uzstādīt savas apsūdzības pret viņu jūsu priekšā. Esiet stiprs!
31 Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, ņēma Sha’ul un nakts aizsegā atveda viņu pie Antipatris.
32 Nākošajā dienā, atstājuši jātniekus pavadīt viņu tālākceļā, tie atgriezās barakās,
33 bet tie nogāja uz Caesarea un, nogādājuši vēstuli gubernatoram, stādīja viņa priekšā Sha’ul.
34 Un gubernators, izlasījis vēstuli un pajautājis, no kuras provinces viņš ir, un saņēmis ziņu, ka viņš ir no Kilikia,
35 teica: “Es tevi uzklausīšu tikai tad, kad būs ieradušies arī tavi apsūdzētāji.” Un viņš pavēlēja viņu turēt Herodes pilī.

24
1 Un pēc piecām dienām nāca augstais priesteris Hananyah līdz ar vecajiem un kāds runas vīrs vārdā Tertullus. Un tie nesa prasības pret Sha’ul gubernatora priekšā.
2 Un kad viņš tika aicināts runāt, Tertullus sāka viņu apsūdzēt sacīdams: “Ieguvuši caur jums mieru un jūsu iepriekšparedzēšanas spēju dēļ šai tautai tik vajadzīgās reformas,
3 mēs tās vienmēr un visās vietās atzīstam un pieņemam, visaugstais Felix, ar vislielāko pateicību.
4 “Bet lai jūs lieki neapgrūtinātu, mēs jūs pavisam īsi lūdzam mūs savā laipnībā uzklausīt.
5 Mēs esam atraduši, ka šis cilvēks ir visai bīstams, viņš izraisa šķelšanos visu Yehudim vidū pasaulē un ir Natsarene sektas vadonis,
6 viņš arī centās apgānīt Nošķirto vietu. Mēs viņu sagūstījām un cerējām viņu tiesāt saskaņā ar mūsu likumiem,
7 bet tad iejaucās komandieris Lysias un ar varu izņēma viņu no mūsu rokām,
8 liekot viņa apsūdzētājiem doties pie jums. Izmeklējot viņu, jūs pats varēsiet uzzināt visus iemeslus, kāpēc mēs viņu apsūdzam.”
9 Arī Yehudim tam piekrita, atzīstot, ka šie iemesli [apsūdzībai] patiešām ir.
10 Un kad gubernators bija licis Sha’ul runāt, viņš atbildēja: “Zinot to, ka daudzus gadus jūs esat bijis tiesnesis pār šo tautu, es priecīgs aizstāvos,
11 redzēdams, ka jūs spējat saprast, ka vēl nav pagājušas vairāk par divpadsmit dienām, kopš es devos augšā uz Yerushalayim pielūgt Elohim.
12 “Un ka viņi neatrada mani Nošķirtajā vietā ne ar vienu nonākot strīdā, ne arī satricinot pūli- ne sinagogā ne arī pilsētā.
13 “Tāpat arī viņi nespēj pierādīt tās prasības, par kurām tie tagad mani apsūdz.
14 “Lūk, ko es jums apliecinu: saskaņā ar Ceļu, ko tie nosauc par sektu, es pielūdzu mūsu tēvu Elohim,Shem. (2.Moz.) 3:15 ticēdams visam, kas ir rakstīts Torah un Praviešos,
15 likdams savu cerību uz Elohim, ko arī viņi gaida, ka ir jānotiek mirušo augšāmcelšanās, kā taisno, tā arī netaisno.
16 “Un šajā lietā es par sevi gādāju [un sevi bieži pārbaudu], lai vienmēr iegūtu skaidru apziņu Elohim un cilvēku priekšā.
17 “Un pēc daudziem gadiem, kad es nācu sniegt savai tautai labus darbus un upurus,
18 kuru pienešanas laikā kādi Yehudim no Āzijas atrada mani šķīstījušos Nošķirtajā vietā; tur nebija cilvēku pūļa nedz lieka trokšņa,-
19 lūk, viņiem pašiem vajadzēja atrasties jūsu priekšā, lai nestu kādas apsūdzības, ja tikai tiem būtu bijusi kāda lieta pret mani.
20 “Lai viņi paši apliecina, vai ir atraduši kādu ļaunu darbu manī, kad es stāvēju sinedrija priekšā,
21 [bet viņi nav atraduši] neko citu kā tikai šo vienu paziņojumu, ko es izteicu stāvēdams viņu vidū: ‘Es šodien tieku tiesāts no jums attiecībā uz mirušo augšāmcelšanos.’”
22 To dzirdējis un uzzinājis daudz precīzāk par Ceļu, Felix tos atlaida sacīdams: “Kad atnāks komandieris Lysias, es jūsu gadījumu izlemšu.”
23 Un viņš pavēlēja kapteinim gādāt par Sha’ul un sniegt viņam atvieglojumus un neliegt nevienam no viņa draugiem viņu apciemot.
24 Un pēc kādām dienām, kad ieradās Felix ar savu sievu Drusilla, kas bija Yehudi sieviete, viņš aizsūtīja pēc Sha’ul un dzirdēja, ko viņš teica attiecībā uz ticību Mesijam.
25 Un kad viņš stāstīja par taisnību un nodošanos, un nākošo tiesu, Felix nobijās un teica: “Un tagad ej. Kad es atradīšu laiku, es atsūtīšu tev pakaļ.”
26 Tajā pašā laikā viņš klusībā cerēja, ka Sha’ul viņam piedāvās naudu, lai viņš to atbrīvotu. Tāpēc viņš diezgan bieži lika viņu atvest un sarunājās ar viņu.
27 Bet pēc diviem gadiem Felix vietā tika iecelts Porcius Festus. Gribēdams izpatikt Yehudim, Felix atstāja Sha’ul saistītu.

25
1 Festus, ieradies sev nozīmētajā pārvaldes apgabalā, tūlīt pat pēc trim dienām devās no Caesarea uz Yerushalayim.
2 Un augstais priesteris un Yehudim augstākās personas viņu nostādīja pret Sha’ul un lūdzās,
3 prasot parādīt viņiem labvēlību, lai viņš Sha’ul atsūtītu uz Yerushalayim- plānodami viņu ceļā nogalināt.
4 Tad Festus atbildēja, ka Sha’ul ir jātur Caesarea un ka viņš pats ir gatavs pavisam ātri šīs lietas nokārtot.
5 “Tāpēc,” viņš teica, “tie, kam ir autoritāte jūsu vidū, lai dodas kopā ar mani uz Caesarea un sniedz apsūdzības attiecībā uz šo cilvēku, jo es vēlos redzēt, vai viņam ir kāda vaina vai nav.”
6 Un pavadījis vairāk nekā desmit dienas viņu vidū, viņš devās lejā uz Caesarea. Un nākošajā dienā, nosēdies uz soģa krēsla, viņš pavēlēja atvest Sha’ul.
7 Un kad viņš bija atvests, Yehudim, kas bija atnākuši no Yerushalayim, stājās viņu priekšā, pienesot daudzas un smagas apsūdzības pret Sha’ul, ko tie nebija spējīgi pierādīt,
8 kamēr Sha’ul sevis aizstāvībai izteica šādus Vārdus: “Es neesmu pieļāvis nevienu grēku ne pret Yehudim Torah, ne pret Nošķirto vietu, ne pret Caesar.”
9 Bet Festus, cerēdams izrādīt Yehudim godu, Sha’ul sacīja: “Vai tu esi gatavs doties augšā uz Yerushalayim un tur tikt tiesāts manis priekšā attiecībā uz šīm lietām?”
10 Sha’ul teica: “Esmu nostājies Caesar soģa krēsla priekšā, kur man būtu jātiek tiesātam. Yehudim es neesmu darījis nekāda ļaunuma, kā jūs jau to labi zināt.
11 “Ja patiešām esmu darījis ļaunu vai esmu piekopis kaut ko, kas ir pelnījis nāvi, es neatsakos mirt. Bet ja attiecībā uz šīm lietām nav nekā tāda, par ko šie vīri mani apsūdz, nevienam nav tiesības mani nodot viņu varai. Esmu vērsies pie Caesar.”
12 Tad Festus, aprunājies ar saviem padotajiem, atbildēja: “Tu esi vērsies pie Caesar? Nu tad tu arī dosies pie Caesar!”
13 Un kad bija pagājušas kādas dienas, Caesarea ieradās ķēniņš Agrippa un Bernike, lai satiktu Festus.
14 Un kad viņi tur bija pavadījuši kopā daudzas dienas, Festus lika ķēniņa priekšā Sha’ul gadījumu sacīdams: “Šeit ir kāds vīrs, ko Felix atstāja pēc sevis kā cietumnieku,
15 par ko augstie priesteri un Yehudim vecaji mani informēja, kad es biju ieradies Yerushalayim, prasot viņu sodīt ar nāvi.
16 “Es tiem atbildēju: ‘Tā nav romiešu kārtība nodot cilvēku nāvei, pirms apsūdzētais nenonāk aci pret aci ar saviem apsūdzētājiem un pirms viņam nav dota iespēja atbildēt attiecībā uz pret sevi celtajām apsūdzībām.’
17 “Tāpēc arī tie bez mazākās kavēšanās sanāca kopā, un es nospriedu sasaukt tiesu nākošajā dienā un pavēlēju ievest iekšā šo cilvēku.
18 “Bet kad piecēlās kājās viņa apsūdzētāji, tie nespēja pienest nekādas būtiskas apsūdzības pret viņu, kā jau es gaidīju,
19 bet viņu vidū radās kāda nesaprašanās attiecībā uz viņu pašu pielūgsmi un par kādu Ješua יהושע, kas bija miris, bet ko Sha’ul uzskatīja par dzīvu esam.
20 “Un būdams neskaidrībā, kā izlemt šīs lietas, es pajautāju, vai viņš ir ar mieru doties uz Yerushalayim un tur tikt tiesāts attiecībā uz šo.
21 “Bet tā kā Sha’ul vēlējās būt pakļauts Augustus lēmumam, es pavēlēju viņu turēt apcietinājumā līdz es viņu sūtīšu pie Caesar.”
22 Un Agrippa teica Festus: “Arī es gribu uzklausīt šo cilvēku.” Un tas teica: “Rītdien tu viņu dzirdēsi.”
23 Nākošajā dienā Agrippa un Bernike ieradās ar lielu greznību un izrādīšanos. Viņi kopā ar komandieriem un pilsētas ievērojamākajām personām iegāja tiesas zālē. Tad saskaņā ar Festus pavēli tika ievests Sha’ul.
24 Festus teica: “Ķēniņ Agrippa un visi vīri, kas esat šeit ar mums: jūs redzat šo cilvēku, attiecībā uz kuru visa Yehudim sabiedrība griežas pie manis kā Yerushalayim, tā arī šeit, apgalvojot, ka viņš vairāk nedrīkst palikt dzīvs.
25 “Bet es esmu atradis, ka viņš nav izdarījis neko tādu, par ko viņš būtu pelnījis nāvi, un, tā kā viņš pats ir vērsies pie Augustus, es nolēmu sūtīt viņu šurp.
26 “[Patiesībā] man nav nekā, ko rakstīt savam kungam attiecībā uz viņu. Tāpēc es arī esmu viņu atvedis jūsu priekšā, visvairāk jūsu priekšā, ķēniņ Agrippa,- lai, kad šīs lietas noskaidrošana būs beigusies, es varētu kaut ko viņam uzrakstīt.
27 “Jo man šķiet, ka nav saprātīgi sūtīt cietumnieku [pie Caesar], iepriekš nenoskaidrojot apsūdzības pret viņu.”

26
1 Un Agrippa teica Sha’ul: “Tev ir ļauts sevi aizstāvēt.” Tad Sha’ul izstiepa savu roku un iesāka aizstāvēšanos:
2 “Es patiešām uzskatu sevi par ļoti svētītu, ķēniņ Agrippa, jo šodien es veikšu savu aizstāvēšanos jūsu priekšā attiecībā uz visu, par ko esmu apsūdzēts no Yehudim ļaudīm,
3 jo jūs esat vislielākais no visiem ekspertiem saistībā ar Yehudim paražām un jautājumiem. Tāpēc lūdzu jūs pacietīgi mani uzklausīt.
4 “Patiesi, visi Yehudim zina manu dzīves ceļu kopš jaunības, ko es no iesākuma pavadīju savas tautas vidū Yerushalayim,
5 un, tā kā viņi mani ir pazinuši no sākuma, ja viņi grib, tie var liecināt, ka es dzīvoju kā farizejs saskaņā ar visstingrākajām mūsu sektas prasībām.
6 “Bet tagad es te stāvu un tieku tiesāts par Elohim apsolījuma mūsu tēviem sagaidīšanu,
7 ko cerēja sagaidīt divpadsmit ciltis, godprātīgi kalpodamas Elohim. Saistībā ar šo sagaidīšanu, ķēniņ Agrippa, es arī tieku apsūdzēts no Yehudim.
8 “[Arī es] uzskatīju par ‘neticamu’ tādu lietu, ka Elohim pieceļ mirušos.
9 “Tādās domās es atrados un pie sevis nodomāju, ka man ir jādara viss iespējamais, lai nostātos pret Ješua יהושעno Natsareth VĀRDU,
10 ko es arī darīju Yerushalayim, un es daudzus no nošķirtajiem metu cietumā, saņemdams atbalstu un varu no augstajiem priesteriem. Un kad tie tika nodoti nāvei, arī es balsoju pret tiem.
11 “Un tos sodīdams visās sinagogās, es liku tos zaimot Elohim. Un būdams īpaši saniknots pret tiem, es tos vajāju līdz pat svešām pilsētām.
12 “Reiz šīs cīņas pašā karstumā es devos uz Dammeseq ar augsto priesteru uzticētu uzdevumu un autoritāti,
13 un dienas vidū uz lielceļa, ķēniņ, es redzēju gaismu no debesīm, daudz spožāku par sauli, kas atspīdēja pār mani un tiem, kas ceļoja kopā ar mani.
14 “Un kad mēs visi bijām nokrituši pie zemes, es izdzirdu balsi, kas runāja uz mani un teica ebreju valodā: ‘Sha’ul, Sha’ul, kāpēc tu Mani vajā? Tev būs grūti Man nostāties pretī.’
15 “Un es teicu: ‘Kas Tu esi, Kungs?’ Un Viņš teica: ‘Es esmu Ješua יהושע, ko tu vajā.
16 ‘Bet celies augšā un nostājies uz savām kājām, jo Es esmu tev parādījies ar mērķi, lai tevi darītu par [savu] kalpu un liecinieku tam, ko tu redzēji un ko Es tev atklāšu [nākotnē],
17 atbrīvojot tevi no šiem ļaudīm un tautām [un to ietekmes], pie kurām Es tagad tevi sūtu,
18 atvērt viņiem acis, vēršot tos no tumsības uz gaismu un no sātana varas pie Elohim, lai viņi saņemtu grēku piedošanu un mantojumu to pulkā, kas ir izsūtīti ārā caur ticību uz Mani.’
19 “Tāpēc, ķēniņ Agrippa, es nebiju bijis nepaklausīgs šai debesu vīzijai
20 un pasludināju to iesākumā tiem Dammeseq un Yerushalayim, un visā Yehudah zemē, un [citām] tautām, ka viņiem ir jānožēlo grēki un jāpievēršas Elohim un turpmāk jādara darbi, kas ir viņu grēknožēlas cienīgi.
21 “Tāpēc Yehudim arī mani sagūstīja Nošķirtajā vietā un centās mani nogalināt.
22 “Tāpēc arī, līdz pat šai dienai saņēmis Elohim palīdzību, es stāvu liecinādams maziem un lieliem, nesakot neko citu kā tikai to, ko Mosheh un Pravieši teica, kas ieradīsies-
23 un ka Mesija cietīs, ka Viņš būs pirmais, kas uzcelsies no mirušajiem, ka Viņš pasludinās gaismu cilvēkiem un tautām.”
24 Un kad viņš to bija izteicis sevis aizstāvībai, Festus skaļā balsī sauca: “Sha’ul, tu esi traks! Lielās Rakstu zināšanas tevi ir padarījušas neprātīgu!”
25 Bet Sha’ul teica: “Nē, es neesmu prātu zaudējis, visucienīgais Festus, bet es runāju patiesības un pareizus Vārdus.
26 “Jo ķēniņš, kura priekšā es runāju, zina šīs lietas. Es uzskatu, ka nekas no šīm lietām viņam nav apslēpts, jo šīs lietas nav darītas slepeni.
27 “Ķēniņ Agrippa, vai jūs ticat Praviešiem? Es zinu, ka jūs ticat.”
28 Un Agrippa teica Sha’ul: “Vēl mazliet; un tu vari uzskatīt, ka es esmu kļuvis par mesiāni!”
29 Un Sha’ul teica: “Ar daudz vai mazākām pūlēm, bet es lūdzu Elohim, lai ne tikai jūs, bet arī visi tie, kas šodien mani dzird, kļūtu tādi paši kā es, izņemot šīs ķēdes.”
30 Kad tas tika izteikts, ķēniņš piecēlās, arī gubernators un Bernike, un tie, kas sēdēja kopā ar tiem,
31 un, nogājuši malā, tie kaislīgi runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks nav darījis nekā tāda, kas būtu pelnījis nāvi vai važas.”
32 Bet Agrippa teica Festus: “Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu vērsies pie Caesar.”

27
1 Un kad tika nolemts, ka mums būs jākuģo uz Itāliju, viņi nogādāja Sha’ul un kādus citus cietumniekus pie kāda Julius, Augustan rotas kapteiņa.
2 Un iekāpuši kuģī no Adramyttium, kam bija jābrauc gar Āzijas krastu, viņi uzvilka buras. Kopā ar mums bija Aristarchos, maķedonietis no Thessalonike.
3 Nākošajā dienā mēs piestājām krastā Tsidon. Un Julius izturējās pret Sha’ul laipni un ļāva viņam doties pie saviem draugiem un saņemt sveicienus.
4 Un no turienes mēs uzvilkām buras un braucām tuvu Cyprus, jo vēji bija pret mums.
5 Un pārbraukuši pāri jūrai gar Kilikia un Pamphulia, mēs nācām uz Mura, kas ir Lukia daļa.
6 Tur kapteinis atrada aleksandriešu kuģi, kas devās uz Itāliju, un uzlika mūs uz klāja.
7 Lēnām burājuši daudzas dienas, mēs tikai ar grūtībām ieradāmies no Knidas. Bezvējš neļāva mums turpināt ceļu. Tā mēs zēģelējām tuvu Crete no Salmone.
8 Ar lielām grūtībām pabraukuši garām šai vietai, mēs nācām uz vietu, sauktu ‘Skaistais līcis,’ kas ir tuvu Lasea pilsētai,
9 Bija pagājis daudz laika, un burāšana tagad bija kļuvusi bīstama, jo [piespiedu] gavēnis bija beidzies. Sha’ul tiem teica
10 sacīdams: “Vīri, es redzu, ka šis ceļojums beigsies slikti un liels zaudējums sagaida ne tikai kravu un kuģi, bet arī mūsu dzīvības ir briesmās.”
11 Bet kapteinis uzklausīja stūrmani un kuģa īpašnieku, nevis to, ko teica Sha’ul.
12 Un tā kā tā osta bija nepiemērota, lai pārlaistu ziemu, liela daļa ļaužu ieteica uzvilkt buras un no šejienes mēģināt aizsniegt Phoenix, Crete ostu, kas bija pavērsta no dienvidrietumiem uz ziemeļrietumiem, lai ziemu pavadītu tur.
13 Maigi dienvidu vējam pūšot, viņi cerībā, ka sasniegs savu mērķi, pacēla enkuru un burāja gar Crete pavisam tuvu krastam.
14 Bet neilgi pēc tam no krasta puses sacēlās vētraina auka, ko sauca par Ziemeļaustreni.
15 Un kad satvēra kuģi, mēs nespējām vairs pagriezt priekšgalu pret vēju. Tā mēs ļāvām kuģim iet, un vējš mūs dzina uz priekšu.
16 Un skriedami mazas salas vārdā Klauda virzienā, mēs tikpat kā nespējām noturēt mūsu glābšanas laivu.
17 Beidzot to savaldījuši, visi centās palīdzēt ar virvēm nolaist buras, lai samazinātu kuģa gaitu. Baidoties, ka var nonākt Surtis varā un tikt izmesti krastā, viņi novāca buras, bet tika tāpat dzīti uz priekšu.
18 Mēs bijām nonākuši vētras varā, tāpēc nākošajā dienā viņi sāka mest pār bortu kravu.
19 Trešajā dienā mēs izmetām ar savām rokām visu kuģa aprīkojumu.
20 Un kad daudzas dienas pēc kārtas neparādījās ne saule, ne zvaigznes un mums gāzās virsū liela vētra, mums tika atņemtas visas cerības, ka tiksim glābti.
21 Un kad ilgu laiku neviens nebija dabūjis ēdienu [un visi bija novārguši], tad Sha’ul piecēlies viņu vidū teica: “Patiesi, vīri, jums vajadzēja uzklausīt mani neizbraukt no Crete, un jūs būtu izvairījušies no šīm briesmām un zaudējumiem.
22 “Bet tagad es jums saku: nezaudējiet drosmi, jo neviens no jums nepazaudēs dzīvību kā vien ies bojā kuģis.
23 “Jo šonakt pie manis nostājās Elohim vēstnesis, kam es piederu un kam es kalpoju,
24 un sacīja: ‘Nebīsties, Sha’ul, tev ir jātiek nogādātam Caesar priekšā. Un skaties, Elohim ir žēlastība dāvāt tev visus, kas brauc kopā ar tevi.’
25 “Tāpēc nezaudējiet drosmi, vīri, jo es ticu Elohim, ka lietas notiks saskaņā ar to, kas man tika teikts.
26 “Tomēr mums nāksies tikt izmestiem kādā salā.”
27 Un kad pienāca četrpadsmitā nakts, kad mēs tikām dzenāti augšup un lejup pa Adrijas jūru, ap pusnakti jūrnieki pamanīja, ka viņi tiek dzīti tuvu kādai salai.
28 Izmērījuši dziļumu, viņi atrada to esam divdesmit asis. Un nedaudz tālāk viņi izmērīja dziļumu un atrada to piecpadsmit asis.
29 Un bīdamies, ka mēs varam tikt sadragāti uz klintīm, viņi izmeta četrus enkurus no kuģa pakaļgala un pie sevis lūdzās, kaut ātrāk nāktu diena.
30 Un kad jūrnieki gribēja bēgt no kuģa un kad tie bija nolaiduši jūrā laivu izlikdamies, ka gatavojas izmest enkurus no kuģa priekšgala puses,
31 Sha’ul teica kapteinim un kareivjiem: “Ja viņi nepaliek kuģī, jums nav iespējams izglābties.”
32 Tad kareivji pārcirta laivas virves un ļāva tai iekrist jūrā.
33 Un kad tuvojās rīts, Sha’ul aicināja visus ņemt pārtiku un ēst sacīdams: “Šodien ir četrpadsmitā diena, kad jūs esat dzīvojuši bez ēdiena.
34 “Tāpēc es jūs aicinu tagad ņemt barību un ēst, jo tas nāks jums visiem par labu: neviens mats no galvas nenokritīs nevienam no jums.”
35 Un to teicis, viņš ņēma maizi un pateicās Elohim viņu visu priekšā. Un kad viņš to bija salauzis, viņš sāka to ēst.
36 Un viņi visi tika iedrošināti un arī paši ņēma maizi.
37 Un mēs kuģī bijām divi simti septiņdesmit sešas būtnes.
38 Un paēduši viņi atslogoja kuģi, izmetot jūrā kviešu maisus.
39 Un kad pienāca diena, viņi neredzēja zemi, bet ievēroja kādu līci ar pludmali, kurā tie cerēja ielaist kuģi, ja tas būs iespējams.
40 Un izmetuši enkurus, viņi atstāja tos jūrā, pa to laiku atsiedami airu virves. Un viņi uzvilka priekšburas un devās krasta virzienā.
41 Bet nonākuši vietā, kur satikās divas straumes, viņi iestrēga sēklī un apstājās. Kuģa priekšgals palika nekustīgs, bet pakaļgals tika sadauzīts ar viļņu mugurām.
42 Tad kareivji nolēma nogalināt cietumniekus, lai neviens neaizpeld uz krastu un neizglābjas.
43 Bet kapteinis, nodomājis izglābt Sha’ul, atturēja tos no viņu nodoma un pavēlēja visiem, kas bija spējīgi peldēt, lēkt ūdenī un peldēt uz krastu,
44 bet pārējie lai sameklē kādus dēļus un kuģa priekšmetus. Un notika tā, ka visi sasniedza zemi un bija drošībā.

28
1 Un nonākuši drošībā, viņi uzzināja, ka sala saucas Melite.
2 Vietējie iedzīvotāji parādīja mums īpašu laipnību, jo viņi uzdedza ugunskuru un pieņēma mūs visus lietus un aukstuma dēļ.
3 Bet kad Sha’ul bija savācis žagaru saišķi un lika tos ugunī, karstumā no tiem izlīda odze un aptinās viņam ap roku.
4 Un kad vietējie iedzīvotāji redzēja radījumu, kas karājās, aptinies viņam ap roku, tie teica viens otram: “Šis cilvēks patiešām ir slepkava. Lai arī viņš ir izglābies no jūras, taisnie likumi nevar viņā mājot.“
5 Bet viņš nokratīja radījumu ugunī un necieta ļaunuma.
6 Sagaidīdami, ka viņš kļūs sārts vai piepeši nokritīs zemē miris, viņi gaidīja ilgu laiku un redzēja, ka viņam nebija nodarīts nekāds ļaunums. Tad tie izmainīja savas domas un teica, ka viņš esot varenais.
7 Un tās vietas tuvumā bija salas pārvaldnieka Poplius zeme. Viņš mūs pieņēma un draudzīgi uzņēma savās mājās, kur mēs pavadījām trīs dienas.
8 Un bija tā, ka Poplius tēvs gulēja slims ar dizentēriju, būdams drudzī. Sha’ul devās pie viņa un, iepriekš lūdzis, viņš uzlika tam rokas un to dziedināja.
9 Un kad tas notika, sanāca pārējie no salas, kam bija kādas slimības, un tie tika dziedināti;
10 viņi mūs cienīja daudz un dažādos veidos. Un kad mēs uzvilkām buras, lai dotos projām, viņi gādāja par mūsu vajadzībām.
11 Pēc trim mēnešiem mēs uzvilkām buras Aleksandrijas kuģī, kas pārziemoja salā un kura priekšgalu rotāja “Dioscuri” zīme.
12 Un piestājuši krastā Syracuse, mēs tur palikām trīs dienas,
13 no kurienes mēs griezāmies apkārt un ieradāmies Rhegium. Un pēc vienas dienas sāka pūst dienvidu vējš, un otrajā dienā mēs nonācām Puteoli,
14 kur mēs atradām brāļus un saņēmām uzaicinājumu palikt ar tiem septiņas dienas. Tad mēs devāmies Romas virzienā.
15 Un kad brāļi tur izdzirdēja par mums, tie iznāca satikties ar mums līdz Appius Forum un Trim krodziņiem. Kad Sha’ul tos ieraudzīja, viņš pateicās Elohim un viņam radās drosme.
16 Un kad mēs nonācām Romā, kapteinis nodeva cietumniekus sardzes kapteinim, bet Sha’ul tika atļauts palikt kopā ar kareivjiem, kas viņu apsargāja.
17 Un notika, ka pēc trim dienām Sha’ul sasauca kopā Yehudim līderus. Un kad tie bija sanākuši kopā, viņš tiem teica: “Vīri, brāļi, lai gan es neko ļaunu neesmu darījis pret mūsu ļaudīm vai mūsu tēvu tradīcijām, es kā cietumnieks no Yerushalayim tiku nodots romiešu rokās,
18 kuri, kad mani bija izmeklējuši, nolēma ļaut man iet, jo nebija iemesla, kāpēc mani nodot nāvei.
19 “Bet Yehudim pret to iebilda, un es biju spiests piesaukt Caesar, bet nevis tāpēc, ka man būtu bijusi kāda apsūdzība pret savu tautu.
20 “Tas ir iemesls, kāpēc es jūs sasaucu kopā,- lai jūs redzētu un lai runātu ar jums. Yisra’ēl cerības un tikai Yisra’ēl cerības dēļ es esmu saistīts ar šīm ķēdēm.”
21 Un tie viņam teica: “Mēs neesam saņēmuši vēstules no Yehudah attiecībā uz tevi, nedz arī, ka būtu nākuši kādi brāļi ar mērķi ko ziņot vai runājuši ko ļaunu par tevi.
22 “Un mēs domājam, ka būtu pareizi dzirdēt no tevis, ko tu domā, jo patiešām, kas attiecas uz šo sektu, mēs zinām, ka pret to tiek runāts visās vietās.”
23 Un nozīmējuši viņam dienu, daudzi ieradās pie viņa vietā, kur viņš bija apmeties, kuriem viņš izskaidroja lietas, patiesi liecinādams par Elohim valstību un pārliecinot tos par Ješua יהושעno Mosheh Torah un Praviešiem no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.
24 Un kādi patiešām pieņēma to, kas tiem tika teikts, bet kādi citi neticēja.
25 Un savā starpā strīdēdamies un nebūdami vienprātībā, tie pieņēma lēmumu doties prom pēc tam, kad Sha’ul bija izteicis šādu Vārdu: “Nošķirtais Gars ir pareizi runājis caur pravieti Yeshayahu uz mūsu tēviem,
26 sacīdams: ‘Dodieties pie šiem ļaudīm un tiem sakiet: Dzirdēdami jūs dzirdēsiet, bet nekādā ziņā nesapratīsiet, un redzēdami jūs redzēsiet, bet nekādā ziņā neuztversiet,
27 jo šo ļaužu sirdis ir kļuvušas nocietinātas un ar savām ausīm viņi nedzird, un viņi ir aizseguši savas acis, lai tie ar savām acīm neredzētu, un nedzirdētu ar savām ausīm, un nesaprastu ar savu sirdi, lai tie grieztos atpakaļ un Es tos varētu dziedināt.’Yesh. (Jes.) 6:9-10
28 “Tāpēc lai jums ir zināms, ka Elohim atbrīvošana tiek dota tautām, un viņas [šo vēsti] sadzirdēs!”
29 Un kad viņš bija izteicis šos Vārdus, Yehudim viņu atstāja un viņu vidū izcēlās lielas diskusijas.
30 Bet Sha’ul palika savā paša īrētajā mājoklī divus pilnus gadus un pieņēma visus, kas nāca pie viņa,
31 pasludinot Elohim valdīšanu un droši mācot par Kungu Ješua יהושעMesiju, neko neatstādams nepateiktu.