Autorizācija

Veikala kategorijas

Kontakti

Latvija, Ķeguma novads, Rembates pagasts
Rembate, Dārza iela 1
tel.: 29430912

Grāmatas Veikals VVM.LV

symbol

VIŅA VĀRDS MANĪ kalpošana

Viņa Vārds Manī ir kristīgas kalpošanas veids uz SIA statūtu bāzes, pašreizējā laika posmā par pamatu liekot grāmatu un dažādu izdevumu publicēšanu latviešu valodā - ar mērķi celt lasītāju garīgumu un veicināt Svētā Gara vadītas atmodas iestāšanos mūsu zemē.

Mēs esam kristīgās atmodas izdevniecība, kas piedāvā plaša satura aktuālu informāciju un pārdomu materiālu par cilvēka garīgajai eksistencei svarīgām tēmām un mūžības jautājumiem. Iedziļinieties mūsu piedāvāto grāmatu un rakstu tematos un smeliet sev visvajadzīgāko!

Jūsu Miervaldis Zeltiņš, direktors,
Viņa Vārds Manī

on-line.lv

 

 
Par Svēto Garu

Par Svēto Garu
Cena (eur):3.30 2.95
Autors:Mihails Smirnovs
Temats:Dziļumā, Svētais Gars, Gara dāvanas, Gara kalpošanas.
ISBN:978-9984-866-26-0
Izdevniecība:Viņa Vārds Manī
Valoda:latviešu
Lpp. skaits:66
Formāts:14X20
Svars:86
Apraksts : Svētais Gars nonāca uz Kristus mācekļiem uguns liesmu veidā. Kā mēs zinām, Matejs un Jānis abi liecina, ka Kristus kristīja ne ar ūdeni, bet ar Svēto Garu un uguni. Jānis Kristītājs kristīja ar ūdeni grēku nožēlā- to pašu darīja arī Kristus mācekļi, bet Kristus pats kristīja ar Svēto Garu un uguni (Ap.d.1:5). Kristus jau iepriekš pateica Saviem mācekļiem, ka viņi tiks apbruņoti ar Svētā Gara spēku, un neatļāva viņiem iziet kalpošanā līdz Spēka saņemšanai no augšienes (Lūk.ev.24:49). Viņš lika tiem gaidīt šo lielo piedzīvojumu – Svētā Gara saņemšanu- un aizliedza viņiem neapbruņotiem iziet garīgajā kalpošanā. Skaidrs, ka Kristus mācekļiem nepietika tikai ar ūdens kristību- viņiem bija vajadzīga arī Svētā Gara kristība; tas ir, lai saņemtu Spēku, un Kristus apsolīja, ka viņi saņems Spēku, kad Svētais Gars nonāks uz viņiem. Tas ir garīgais likums, ka kalpošanai jāsaņem Spēks no augšienes (Ap.d.1:8). Apustuļi caur Spēku saņēma Svētā Gara uguni- bez tās neviens nedrīkst iziet kalpošanā Dievam. Tikai tiem, kuru ir saņēmuši kristību ar uguni, ir viss nepieciešamais priekš kalpošanas. Bet tagad jūs varat iebilst: no kurienes es to ņemu, ka Svētā Gara kristībai nepieciešama kristība ar uguni un ka ugunij ir kāda garīga nozīme? Griezīsimies pie Dieva Vārda- 3.Mozus 10:1 un 4.Mozus 3:4. No šejienes skaidri redzams, cik liela ir uguns nozīme. Mēs Bībelē lasām, ka pie dedzināmo upuru pienešanas nāca uguns no debesīm un sadedzināja uz altāra novietotos upurus. Pieminētajā tekstā (3.Mozus 10.nod.) mēs lasām, ka Ārona dēliem bija sveša uguns un tādēļ viņi tika nonāvēti. Dieva Vārds liecina, ka šie piemēri Vecajā Derībā ir uzrakstīti mums par pamācību (1.Kor.vēst.10:6 un 11). No tā mums ir arī jāsaprot, ka, ja mēs kalpošanas laikā lietosim savu pašu UGUNI- tas ir, savus dvēseliski- miesīgos spēkus, mēs garīgi mirsim, jo uz garīgo likumu pamata nevienam no mums nav tiesību iziet garīgajā kalpošanā ar savu paša UGUNI- Dievs to nepieļauj! “Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes” (Lūk.ev.24:49). Tātad ja kāds iziet ar savu spēku, ar savu uguni kalpošanā, tad viņš nonāk zem soda, jo Dieva valstības garīgie likumi neatļauj iziet garīgajā darbā pēc paša gribas- ir jāpaliek Jeruzālemes pilsētā, kā to darīja Kristus mācekļi,- un gavējot un lūdzot jāgaida kristība ar Spēku! Kam ir sava uguns, tam nav Spēka- tas nekā nezina par garīgo, viņa garīgā redze un dzirde ir aizvērtas, tāds nekā nezina par citu dvēseļu reālo garīgo stāvokli. Kā tad viņš var, pats būdams akls, garīgi atvērt acis citiem? AKLS NEVAR ATVĒRT ACIS CITIEM! Kas ir kristīti ugunī, tiem sirds ir piepildīta ar mīlestību- tā liecina Dieva Vārds (Rom.vēst.5:5). Tā cilvēka gars ir apbruņots ar Svētā Gara spēku- tāda dvēsele ir pakļauta Garam. Dieva būtība ir Mīlestība, un šī Mīlestība visā pilnībā atklājas Kristus ciešanu mīlestības upurī. Bet Kristus mīlestība mums atklājas arī caur Dieva Vārdu. Ap. Jānis apliecina, ka Kristus arī ir Dieva Vārds, kurš nācis no Tēva. Evaņģēlijā mums ir skaidra mācība par to, ka dvēselei, kura meklē apvienību ar Dzīvo Dievu un alkst pēc Kristus, vispirms sevi tam atbilstoši jāsagatavo. Dvēselei ir nepieciešama dziļa grēku nožēla, nosodot savu grēku sevī, viņai vajag ciest, nožēlot grēkus par savu grēcīgo pagātni un tad patiesi atgriezties; tas ir- atstāt savu iepriekšējo grēcīgo pasaules dzīvi, lai tagad dzīvotu Kristū jaunu, svētu dzīvi. Tikai tad var īstenoties Dieva Vārds, ka tas, kas piedzimis no Dieva, vairs negrēko un tam sātans NESPĒJ tuvoties (1.Jāņa vēst.5:18). Atgriezusies dvēsele, kura gājusi garīgi uz priekšu un pieaugusi, kura sasniegusi un piedzīvojusi atdzimšanu no Dieva,- zina, kas ir piedzimšana no Mīlestības. Mīlestība ir augstāka par ticību un cerību. Kamēr ticīgais atrodas uz ticības vai cerības ceļa, viņš vēl atrodas uz garīgās dzīves SĀKUMA ceļa. Ticīgie, kuri iet cerībā, tikai cerot uz Dieva mīlestību, kā ļaundaris pie krusta cer uz Dieva apžēlošanu. Ticīgie, kuri ir patiesi atgriezušies un iet pa dzīvās ticības ceļu, aizsniedz DZĪVO KRISTU. Kad viņi dodas tālāk pilnības ceļā, viņiem atklājas nepieciešamība izpildīt Kristus bausli. Tikai vēlāk viņi sapratīs, ka ir jāpiedzimst no Dieva- no Mīlestības, lai vairāk negrēkotu, nenovirzītos sāņus, lai visiem spētu piedot un visus mīlēt. Tagad izvirzās viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem: kā to sasniegt un kas var to sasniegt? Romiešiem 5:5 lasām: “...mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” Svētais Gars- tā ir svētās Trīsvienības trešā Persona. Lai varētu sasniegt Mīlestību un lai iesāktu ceļu uz pilnību, vispirms ir nepieciešams saņemt Svēto Garu. Tādēļ vispirms vajag noskaidrot tuvāk jautājumu par Svēto Garu. Kad ticīgie runā par Kristu, kaut arī viņi Viņu personīgi savā garīgajā dzīvē nepazīst, tomēr viņiem ir kaut kāds priekšstats par Kristu. Kad viņi runā par Dievu, viņiem ir kāda ideja par Dievu. Bet kad ticīgie sāk runāt par Svēto Garu, tūlīt atklājas, ka viņi To nepazīst. Viņi nepazīst Dieva Gara darbību. Kas ir saņēmis Svēto Garu? Tās ir dvēseles, kas izvedušas grēku nožēlu līdz galam, kas atgriezušās un atstājušas pasaules dzīvi, lai tagad dzīvotu vienotā dzīvē ar Kristu. Tās ir dvēseles, kuras pieņēmušas Spēku un saņēmušas Kristus gaismu, kuras ir pilnīgi atteikušās no sevis un, pieņemot savu krustu no Kristus, ir sekojušas Viņam (Lūk.ev.9:23). Tie ir tie, kuriem Kristus ir devis Savu Garu un dzīvību. Mācekļi Kristus vārdā dziedināja slimos un izdzina velnus (Marka ev.16:17-18). Vēl vairāk, viņi ne tikai izšķīrās sekot Tam Kungam, bet patiesībā arī gāja soli pa solim aiz sava Skolotaja un Glābēja. Tikai paklausība Dievam un pakļaušanās Viņa gribai dod iespēju apbruņoties ar Svēto Garu (Ap.d.5:32). Vēl vairāk, pirmie ticīgie ņēma dalību Kristus ciešanās, viņi pievienojās Tā Kunga būtībai, viņi redzēja Viņu uzbraucam debesīs. Un tikai pēc tam, pēc gavēšanas un lūgšanas, viņi saņēma Svēto Garu un kristību ar uguni. Tagad jums ir skaidrs, kādā stāvoklī var saņemt Svēto Garu. No tā izriet, ka, lai saņemtu Svētā Gara kristību, katram no mums ir jāsasniedz Kristū tāds pats stāvoklis kāds tas bija Viņa mācekļiem. Mēs redzam, ka Kristus mācekļi nesaņēma Svēto Garu ticības dzīves bērna stāvoklī, tāpat arī ne dvēseliskā vai miesīgā stāvoklī, bet viņi bija GARĪGĀ STĀVOKLĪ un pie tam atradās gavēšanā un lūgšanā. Mūsu dienās bieži gadās dzirdēt, ka ticīgie saka, it kā viņi esot saņēmuši Svēto Garu. Tuvāk šo lietu noskaidrojot, izrādās, ka dažas dvēseles pēc lūgšanas vai raudāšanas ir pārdzīvojušas īpašus prieka brīžus, sirds atvērusies Dieva Vārdam un viņas ticējušas pestīšanai. Viņas to nosaukušas par Svēto Garu. Bet šo ticīgo dzīvē nav bijuši nekādi Svētā Gara augļi, sirds palikusi tā pati vecā un dzīve turpinājusi iet vecajā gultnē- nekā jauna un garīga viņiem patiesībā pēc tam nav bijis. Mani dārgie! Tā nav kristība ar Svēto Garu, bet tikai pamošanās, kad sirds pirmo reizi atvērās grēku nožēlai, ticībai un mīlestībai uz Kristu.

Lai pievienotu komentārus pašiem, ir nepieciešams autorizēties!


Sūtīt draugam